Paplašinātā meklēšana
Meklējam zemē.
Atrasts vārdos (27):
- zemē:1
- zemēt:1
- aizzemē:1
- iezemēt:1
- sazemēt:1
- zemējais:1
- zemējums:1
- zemētājs:1
- piezemēt:1
- piezemēts:1
- zemēdabūts:1
- iezemējums:1
- iezemētājs:1
- sazemēties:1
- zemējumvads:1
- piezemēties:1
- zemējumkopne:1
- zemētājtīkls:1
- darbzemējums:1
- darbzemēšana:1
- zemētājspaile:1
- zemējumietaise:1
- zemētājslēdzis:1
- plākšņzemētājs:1
- remontzemēšana:1
- slokšņzemētājs:1
- aizsargzemējums:1
Atrasts vārdu savienojumos (43):
- (iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē
- (iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē)
- (kā) zemē ielīst
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē
- dzīvam kapā (arī zemē) jālien
- dzīvs zemē neielīdīsi
- gāzt no kājām (nost, arī zemē)
- gāzt zemē (arī no kājām, nost)
- gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost)
- iedzīt zemē
- iegrimt vai zemē
- iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē)
- iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē)
- iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā)
- iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē)
- ielīst vai zemē
- iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē)
- jāties zemē
- kā (zemē) iemiets
- kā zemē atrasts
- kā zemē ieaudzis
- kā zemē iegrimis
- kā zemē ielīdis
- kā zemē iemiets
- lūdzas, vai zemē mezdamies
- mest (arī sviest) naudu zemē (arī vējā)
- mest zemē
- mētāties zemē
- nākt lejā (arī zemē)
- nākt zemē (arī lejā)
- nauda guļ (zemē)
- nav zemē metams
- nav zemē paņemams
- no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst
- no kauna (vai) zemē ielīst
- nomest (arī nosviest) zemē
- nomest tikpat kā zemē
- nosviest (arī nomest) zemē
- sist (arī kaut) zemē
- sist nost (arī zemē)
- sviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā)
- triekt zemē
- vārdi krīt auglīgā zemē
Atrasts skaidrojumos (3370):
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- Skultes upe Aģe, upe Vidzemē.
- aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
- aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts.
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
- norakt Apbedīt (ierokot zemē).
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
- Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Heta apdzīvota vieta Somijā (_Enontekiö_), Lapzemē.
- Isokile apdzīvota vieta Somijā (_Isokylä_), Lapzemē.
- Joutsijervi apdzīvota vieta Somijā (_Joutsijärvi_), Lapzemē.
- Kaukonena apdzīvota vieta Somijā (_Kaukonen_), Lapzemē.
- Kitile apdzīvota vieta Somijā (_Kittilä_), Lapzemē.
- Pelkosenniemi apdzīvota vieta Somijā (_Pelkosenniemi_), Lapzemē.
- Poka apdzīvota vieta Somijā (_Pokka_), Lapzemē
- Ranua apdzīvota vieta Somijā (_Ranua_), Lapzemē.
- Sāriselke apdzīvota vieta Somijā (_Saariselkä_), Lapzemē.
- Sinete apdzīvota vieta Somijā (_Sinettä_), Lapzemē.
- Sirka apdzīvota vieta Somijā (_Sirkka_), Lapzemē.
- Sodankile apdzīvota vieta Somijā (_Sodankylä_), Lapzemē.
- Unari apdzīvota vieta Somijā (_Unari_), Lapzemē.
- Vikajervi apdzīvota vieta Somijā (_Vikajärvi_), Lapzemē.
- Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
- Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
- Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
- Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Šnēverdingene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē.
- Toštete apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē.
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
- Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē.
- Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē.
- Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem.
- Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga.
- pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē).
- kolonizācija apmetņu dibināšana vai iedzīvotāju nometināšana atkarīgā zemē.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
- nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- pekāt Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
- izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē); izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- appījas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīnes Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīšas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- appīši Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē.
- palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža.
- kompradors Ārvalsts atbalstītājs, tās aģents savā zemē.
- rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs.
- Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- kapitāla imigrācija ārzemju kapitāla ieplūšana kādā zemē.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
- saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
- Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m.
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m.
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
- Kausokas nacionālais parks atrodas Taizemē, izveidots 1980. g., platība - 739 km^2^.
- Švarcvaldes nacionālais parks atrodas Vācijā, Bādene-Virtembergas federālajā zemē, izveidots 2014. g., platība - 100,6 km^2^.
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā.
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
- dziļumpakāpe Atstatums metros, kurā, ejot dziļumā, temperatūra zemē pieņemas par 1 Celsija grādu.
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
- aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
- diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips.
- Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
- Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata.
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m.
- vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs; šī ierēdņa tituls.
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans.
- dragomans Austrumu zemēs oficiāls tulks diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulātos.
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde.
- alags Avots; ala ar avotu; caurums zemē, no kura avotiņš burbuļo.
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu.
- vesi Baltijas somu ciltis, kas dzīvoja Pielādogas zemēs līdz \~15. gs.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
- nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
- barels beramu vai šķidru vielu ārpussistēmas tilpuma mērvienība, saīsinājums bbl; atšķirīgs dažādās zemēs.
- nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- bezzemnieku padomes bezzemnieku pārstāvju institūcijas Vidzemē 1917.-1919. g.
- pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
- dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- eksarhs Bizantijas imperatora vietnieks Bizantijai piederošajās zemēs Itālijā.
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos.
- komīcijas Brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs; komīciji.
- kārtības tiesa bruģa tiesa Vidzemē (1668.-1889. g.).
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
- stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
- bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju.
- jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
- urva Caurums (tukšums) zemē.
- Kurzemes lielā jūdze ceļa garuma mērvienība Kurzemē 18. gs. - 8,6 km.
- Vidzemes jūdze ceļa garuma mērvienība Vidzemē 17.-18. gs. - 7,1-7,5 km.
- Vidzemes lielā jūdze ceļa garuma mērvienība Vidzemē 17.-18. gs. - 8,5-8,8 km.
- ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus.
- siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
- rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi.
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem.
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas.
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- babīte Daudzu lauku ezeru apzīmējums Kurzemē.
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri.
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
- firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts.
- serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks.
- posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks.
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
- Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem.
- decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā.
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē.
- baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā.
- menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā.
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus.
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- ģimenes plānošana dzimstības regulēšanas kampaņa jaunattīstības zemēs ar lielu iedzīvotāju skaitu.
- miestīt Dzīt zemē mietu, zirga piesiešanai.
- mēt Dzīt, sist (ko) zemē; miet.
- miet Dzīt, sist (ko) zemē.
- emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
- Pahta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, valdniece tuksnesī, kas atradās austrumos no ēģiptiešu zemēm.
- ekonomģeogrāfija ekonomiskā ģeogrāfija - zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu.
- zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma.
- elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
- zemēšanas elektrods elektrisko ietaišu zemēšanas kontūru sastāvdaļa.
- aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
- nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
- zemētājspaile Elektroiekārtas spaile, kas paredzēta zemējumvada pievienošanai.
- zemējumietaise Elektroiekārtas zemēšanai nepieciešamu zemētāju un vadītāju kopums.
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku.
- kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
- darbzemēšana Elektrotīkla iekārtu neitrāles zemēšana, kas nepieciešama šo elektroiekārtu un visa tīkla pareizai darbībai.
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- etiopi Etiopu rase - pārejas forma starp eiropeido un negroido lielo rasi, izplatīta gk. Etiopijā un Somālijā, arī kaimiņzemēs.
- Tornetresks Ezers Lapzemē, Zviedrijas teritorijā aiz polārā loka, 342 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometru, lielākais garums - 70 km, lielākais dziļums - 168 m.
- Simojervi ezers Somijā (_Simojärvi_), Lapzemē.
- Inari ezers Somijas ziemeļos (_Inarijärvi_), Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā; sāmu val. - Anārjēvri.
- Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- solpugs Falanga - prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
- ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē 10.-17. gs.).
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- ofšors Firma, kompānija u. tml., kas reģistrēta ārzemēs, beznodokļu zonā.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas").
- monarhomahi Francijā un citās Rietumeiropas zemēs 16. gs. un 17. gs. sākumā - rakstnieki, kas vērsās pret absolūtismu.
- nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs.
- feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā.
- šēru kreiseris galvenokārt ziemeļu zemēs izplatīta jahtu klase, kam raksturīgs šaurs, zems un garš korpuss.
- Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
- pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu.
- daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
- vaga Garenisks padziļinājums zemē.
- reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski.
- kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas.
- galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
- vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm).
- plāt Gāzt (zemē).
- nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- 4. bauslis Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.
- vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- grošens Graša nosaukums vācu zemēs.
- groši Grašu nosaukums slāvu zemēs.
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju.
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m.
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m.
- griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam).
- graudēt Grūst (kaut kur iekšā vai zemē).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
- basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- ekonomiskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
- Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē.
- cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē.
- Hatjaja Hātjai - pilsēta Taizemē.
- vācbrālis Hernhūtiešu sludinātājs no Vācijas, Vidzemē 18.-19. gs.
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
- orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
- iemiet Iedzīt, iesist (zemē).
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši, pirmiedzīvotāji.
- iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis.
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
- iezemdēt Iegrimt zemē.
- Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m.
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
- valsts prezidents ievēlēts vienpersonīgs valsts galva zemēs ar republikānisku valsts iekārtu, katrā valstī prezidenta institūts, tā funkcijas un pilnvaras tiek noteiktas konstitūcijā un citos likumos.
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
- iezemojums Iezemējums.
- iezemot Iezemēt.
- nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- čiekste Ilgstoši ūdenī mircis vai zemē gulējis koks; veci gulšņi.
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties (parasti zemē).
- konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi.
- lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā.
- madukši Īpašs zvejas rīks Kurzemē.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- šerīfs Islāma zemēs - Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai.
- Avila Ivalo - apdzīvota vieta Somijas ziemeļos, Lapzemē (_Ivalo_).
- zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā.
- Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
- izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- industrializēt Izveidot šādu ražošanas sistēmu (kādā zemē, valstī).
- izdzīt Izveidot zemē (piemēram, vagu).
- izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
- eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm.
- reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem.
- kalentūra Jebkurš drudzis tropu zemēs.
- malas jūra jūra, kas iestiepjas dziļi sauszemē un ko ar okeānu vai citām jūrām savieno jūras šaurumi.
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m.
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
- Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m.
- Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis.
- Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m.
- Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
- Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m.
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
- Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m.
- Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m.
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi.
- grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe.
- portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
- obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē.
- dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus.
- nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml).
- racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē.
- kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs); halifāts.
- halifāts Kalifāts - kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
- asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā.
- Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m.
- urbšana Kalnrakšanas darbi, kuros, ar speciālām ierīcēm sagraujot iežus, izveido zemē cilindriskus kanālus; izmanto dažādos ģeoloģiskos darbos, ūdensapgādē.
- Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners).
- Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži.
- khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē.
- jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m.
- taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- nukeri Kalpu apzīmējums vairākās Vidusāzijas zemēs 14.-20. gs.
- Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m.
- Kami Kami ezers - Fanjāno ezers Ugunszemē.
- Piekrastes kanāls kanāls Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, savieno Emsas un Vēzeres upi.
- nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
- drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes.
- družīna Karadraudze senslāvu zemēs.
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
- Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa.
- šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
- sabors kārtu pārstāvniecības institūcija (dažās dienvidu slāvu zemēs).
- kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs.
- kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres.
- prīmass Katoļu zemēs vecākais no visiem bīskapiem.
- kabeļu kanalizācija keramikas vai betona cauruļu sistēma pazemē (piemēram, telefona, telegrāfa) kabeļu novietošanai.
- noklāt Klājot (ko), novietot (to) zemē (kur, uz kā u. tml.).
- sēst Kļūt zemam, zemākam, pakāpeniski iegrimstot zemē (par celtnēm, to daļām).
- tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas.
- pilsētvaldis Kņaza vietvaldis Kijevas Krievzemē 10.-11. gs.
- knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- meža kultūras koku sējumi vai stādījumi, atjaunojot vecās audzes meža zemēs vai no jauna apmežojot nemeža zemes.
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- komīciji Komīcijas - brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- lorokonto Konts, kurā banka ieskaita ienākošos līdzekļus, kas pienākas tās korespondētājbankai (parasti ārzemēs).
- kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības.
- alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs.
- mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā.
- plieņi Kopīgs apzīmējums dažādas izcelsmes un dažāda sastāva kaļķakmens slāņiem, gk. dziļi zemē.
- zemējumkopne Kopne apakšstacijas zemējumsistēmas daļu savstarpējai savienošanai.
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem.
- laisties gar zemi krist, arī gulties zemē.
- krist gar zemi krist, gāzties zemē (parasti par cilvēku)
- čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas.
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
- racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas.
- zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
- medniekprusaki Kukaiņu kārta, 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs.
- racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
- Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
- Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu.
- skāteres Kurzemē galdaini austas garas linu drānas dvieļu izskatā.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- novadnieki Kurzemē kuršu ķoniņu ciemu brīvo ļaužu jeb brīvnieku nosaukums.
- dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
- ķibe Kurzemē puslaivveidīga silīte no plāniem dēlīšiem, ko vieglākam vedamam uzsien uz ragavām.
- sklandu žogs Kurzemē sastopams guļsētas veids, kāršu žogs.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- federālisms Kustība dažās (galvenokārt daudznāciju) zemēs par federatīvu valsts iekārtu.
- žļodzīt Kustināt (mietu dzenot mitrā zemē), ļodzīt.
- klovs Kūts (Augšzemē).
- klāvs Kūts (Latgalē un Augšzemē).
- klēvs Kūts (Latgalē un Augšzemē).
- Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
- sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē.
- amānats Ķīlnieks, kas tika dots, lai nodrošinātu kāda līguma izpildīšanu (senajā Krievzemē un dažās austrumzemēs).
- lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
- hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā.
- pasars Labība, kas rijā nokritusi no sera zemē uz kula.
- ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu.
- zviedru laiki laika periods Vidzemē 1629.-1721. g., kad tā bija Zviedrijas karaļa pakļautībā.
- sēsties Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m.
- Lampanga Lampāna, pilsēta Taizemē.
- Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
- Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā.
- Auerbahas karagūstekņu nometne latviešu karagūstekņu nometne 1945.-1946. g. amerikāņu okupācijas zonā Vācijā, tagadējā Bavārijas federālajā zemē, kur tika izvietoti internētie latviešu leģionāri.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas.
- vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu.
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums.
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi.
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
- iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
- folverks Lauku lielsaimniecība Latgalē un Augšzemē no vēlā feodālisma līdz 20. gs.
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai.
- lucs Lēciena veids daiļslidošanā: sportists atsperas ar vienas slidas ārējo šķautni un pēc rotācijas gaisā piezemējas uz otras slidas ārējās šķautnes.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām.
- noliet Lejot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni.
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- širu aizjūgs lenšu aizjūgs (bez loka izmantošanas), ko plaši lieto Rietumeiropas zemēs.
- Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini.
- Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m.
- Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m.
- Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas.
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
- Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku.
- Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini.
- Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m.
- Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m.
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nosēšanās Lidmašīnas nosēšanās - lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējiena.
- aklā nolaišanās lidmašīnas piezemēšanās nepietiekamas redzamības apstākļos, kad nolaišanās notiek ar lidmašīnas un lidostas elektronisko instrumentu palīdzību.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums.
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
- laks Liela naudas vienība rūpiju skaitīšanai, lietota vairākās Dienvidaustrumāzijas zemēs (1 laks = 100 000 rūpiju).
- suterrēns Lielos namos stāvs, kas atrodas pa pusei zemē, pagraba stāvs.
- pits Liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku.
- ledājs Liels, kustīgs ledus masu sablīvējums (sauszemē).
- noslonīt Likt zemē.
- asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- agroloģija Mācība par aramām zemēm; agronomija.
- reverend Mācītāja tituls angliski runājošās zemēs.
- eksportolas Mājputnu, gk. vistu olas, kas atbilst noteikta labuma prasībām un noder izvešanai uz ārzemēm.
- izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
- Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts).
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
- kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - lielums stipri mainīgs: no 45- 80 kg dažās zemēs līdz 230-320 kg citās.
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
- zemējumvads Mazas pretestības vads, kas savieno sazemējamās daļas ar zemētāju.
- dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē.
- kara- Melns; vietvārdos bieži sastopama nosaukuma daļa turku tautu apdzīvotās zemēs.
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju.
- audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs.
- uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem.
- nosviesties Mesties zemē; mesties ceļos; nogulties.
- iezemētājs Metāla priekšmets, ko izmanto iezemēšanai.
- meža ieaudzēšana meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs.
- apmežošana Mežaudžu veidošana kā meža, tā nemeža zemēs, izmantojot meža atjaunošanas paņēmienus - sēšanu un stādīšanu vai dabiskās meža atjaunošanās veicināšanu.
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m.
- minezengeri Minezingeri, trubadūri vācu zemēs.
- ievasa Mitrums zemē, sula kokos.
- šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls.
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- flebotomi Moskītu ģints, kuri izplatīti zemēs ar siltu klimatu.
- muezins Muedzins - saucējs, kas islāmticīgo zemēs zināmās stundās (5 reizes dienā) no minareta aicina ticīgos pielūgt Dievu.
- muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs.
- izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
- aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm, lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas).
- apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā.
- folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.).
- zemraudzītis Muļķītis (kas vienmēr zemē skatās).
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
- moristans Muristans - slimnīcas nosaukums Islāma zemēs; tas parasti atradās mošejas vai mauzoleja tuvumā.
- ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā.
- emirāts Musulmaņu Austrumu zemēs - feodāls valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
- fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa.
- talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem.
- Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē.
- gāzes kondensāts naftas ogļūdeņražu vieglākā daļa, kas Zemes dzīlēs atrodas tvaikveidā vai gāzveidā, virszemē gāzes kondensātu parasti sašķidrina.
- īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs.
- Nakonračasima Nakhonratčhasīma - pilsēta Taizemē.
- Nakonsavana Nakhonsavana, pilsēta Taizemē.
- Korata Nakonračasima, pilsēta Taizemē.
- ašars Naturālais (dažreiz naudas) nodoklis musulmaņu zemēs; 20. gs. atcelts.
- mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība.
- sentavo naudas vienība (vairākās Latīņamerikas zemēs; 1/100 peso); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- rezana Naudas vienība Senajā Krievzemē, kūfiskā dirhēma fragments; 11. gs. līdzinājās 1/50 grivnas, 2/5 nogatas, 1/2 kunas; masa - 1,02 g.
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- patraust Nedaudz, mazliet virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- iegrābstīt Nekārtīgi sēklu iestrādāt zemē.
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
- takča Neliela niša, ko sienu dekorācijai lieto islāma arhitektūra visās zemēs, bet it īpaši Persijā.
- dingija Neliela vaļēja laiva (gk. tropu zemēs).
- bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības.
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- nonest Nesot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- tamga No 13. gs. mongoļu iekarotajās zemēs - mongoļu uzliktās naudas nodevas tirdzniecībai un amatniecībai.
- importprece No ārzemēm ievesta prece.
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida.
- paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- armijas uzturs nodoklis 17. gs. Vidzemē, ko zemnieki maksāja naudā, ienākumus izlietoja armijas apgādei.
- nolikt gar zemi Nogāzt (kādu) zemē (parasti cīņas sportā).
- nolikties gar zemi nogāzties zemē.
- katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- nokrist no kājām nokrist zemē, parasti nespēkā.
- novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
- kritaļa Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
- kritals Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
- kritelis Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
- nosēst Nolaisties zemē (par lidaparātu).
- nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- nolingot Nomest lejā, zemē, gar (ko).
- nolidināt Nomest lejā, zemē.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
- nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos.
- norakt Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē.
- nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
- noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nostravēt Notecēt zemē, aiztecēt.
- zemētājs Noteikta šķērsgriezuma vadītājs (cauruļvads, šina), ko izmanto zemējumos.
- akline Noteikta veida augs (Augškurzemē).
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles).
- apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
- Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā.
- Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu.
- Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā.
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
- notrembelēt Novelties zemē.
- nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu.
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls.
- Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē.
- novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens.
- pagasta lāde pagasta kase Latvijā, ko izveidoja pēc zemnieku brīvlaišanas (Kurzemē 1817. g., Vidzemē 1819. g.).
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- nogrūst Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos.
- Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē.
- areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- noritināt Panākt vai pieļaut, ka (kā lāses) norit lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noskriedināt Panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- autožīrs Par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli.
- ģeokarpija Parādība, kad augļi nogatavojas zemē.
- peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem.
- rakt Parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- pagaidu zemējums pārnēsājams zemējums, ar ko sazemē iekārtu remonta laikā.
- polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji.
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- gerilja Partizānu karš Spānijā un Latīņamerikas zemēs; ievērojamākā bija spāņu gerilja (1808.-1814. g.).
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- nokrist Pārvērsties samērā lielās ūdens pilēs un nonākt lejā, zemē (kur, uz kā) - par miglu.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu.
- Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu.
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
- autarkija Pašpieticība; kādas tautas pilnīga svabadība un neatkarība savā saimniecībā, kura spēj pārtikt no saviem ražojumiem vien, bez ievedumiem no svešām zemēm.
- iezemējums Paveikta darbība, rezultāts --> iezemēt.
- infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi.
- Piejūra Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 10 ainavapvidus gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrati no Nidas līdz Ainažiem.
- Gaujaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe).
- Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
- Austrumlatgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes.
- Rietumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi.
- Daugavzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus ap Daugavu.
- Ventaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni.
- Augšzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi.
- Ziemeļvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus starp Piejūru un Gaujaszemi.
- Rietumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus Kurzemes dienvidu daļā starp Piejūras un Ventaszemes ainavzemi.
- Austrumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos.
- Austrumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Ventaszemi, Piejūru un Rietumzemgali.
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veica diplomātiskus uzdevumus.
- konsignants Persona, kas realizē savas preces ārzemēs ar konsignatora starpniecību.
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
- eksportētājs Persona, uzņēmums vai valsts, kas eksportē (preces u. c.) uz ārzemēm.
- eksportieris Persona, uzņēmums vai valsts, kas eksportē (preces u. c.) uz ārzemēm.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- ievest Piegādāt (valstij preces vai kapitālu no ārzemēm).
- sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- miss Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
- senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- siekstēt piesūkties ar mitrumu, par ilgstoši zemē vai ūdenstilpē gulošu, nolūzušu koku.
- nopilēt Pilēt un pabeigt pilēt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- kastelāns Pils uzraugs; sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- Hāga pilsēta Austrijā (_Haag_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Allentštaiga Pilsēta Austrijā ("Allentsteig"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altheima Pilsēta Austrijā ("Altheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Althofene Pilsēta Austrijā ("Althofen"), Karintijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amštetene Pilsēta Austrijā ("Amstetten"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ansfeldene Pilsēta Austrijā ("Ansfelden"), Augšaustrijas federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atnanga-Puhaime Pilsēta Austrijā ("Attnang-Puchheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auszē Pilsēta Austrijā ("Bad Aussee"), Štīrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādhalle Pilsēta Austrijā ("Bad Hall"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādišle Pilsēta Austrijā ("Bad Ischl"), Augšaustrijas federālajā zemē, pie Traunas un Išles satekas, 13700 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts, ziemas slēpošanas bāze.
- Leonfeldene Pilsēta Austrijā ("Bad Leonfelden"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radkersburga Pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktlēonharde Pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfeslava Pilsēta Austrijā ("Bad Voeslau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādene Pilsēta Austrijā ("Baden"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bērnbaha Pilsēta Austrijā ("Baernbach"), Štīrijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berndorfa Pilsēta Austrijā ("Berndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bišofshofena Pilsēta Austrijā ("Bischofshofen"), Zalcburgas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bleiburga Pilsēta Austrijā ("Bleiburg"), Karintijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blūdenca Pilsēta Austrijā ("Bludenz"), Forarlbergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bruka Pilsēta Austrijā ("Bruck an der Leitha"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bruka Pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doičvāgrama Pilsēta Austrijā ("Deutsch-Wagram"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doičlandsberga Pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drozendorfa Pilsēta Austrijā ("Drosendorf-Zisserdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dirnšteina Pilsēta Austrijā ("Duernstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ebenfurte Pilsēta Austrijā ("Ebenfurth"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ebreihsdorfa Pilsēta Austrijā ("Ebreichsdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eferdinga Pilsēta Austrijā ("Eferding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Egenburga Pilsēta Austrijā ("Eggenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenštate Pilsēta Austrijā ("Eisenstadt"), Burgenlandes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ennsa Pilsēta Austrijā ("Enns"), Augšaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fehringe Pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feldbaha Pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju.
- Feldkirhene Pilsēta Austrijā ("Feldkirchen in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ferlaha Pilsēta Austrijā ("Ferlach"), Karintijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fišamende Pilsēta Austrijā ("Fischamend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frauenkirhene Pilsēta Austrijā ("Frauenkirchen"), Burgenlandes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freištate Pilsēta Austrijā ("Freistadt"), Augšaustrijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdberga Pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīzaha Pilsēta Austrijā ("Friesach"), Karintijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fronleitene Pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenfelde Pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Genzerndorfa Pilsēta Austrijā ("Gaenserndorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gallneikirhene Pilsēta Austrijā ("Gallneukirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerasa Pilsēta Austrijā ("Geras"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerasdorfa Pilsēta Austrijā ("Gerasdorf bei Wien"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gfēla Pilsēta Austrijā ("Gfoehl"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gleisdorfa Pilsēta Austrijā ("Gleisdorf"), Štīrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glognica Pilsēta Austrijā ("Gloggnitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gminde Pilsēta Austrijā ("Gmuend in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gminde Pilsēta Austrijā ("Gmuend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gmundene Pilsēta Austrijā ("Gmunden"), Augšaustrijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Graina Pilsēta Austrijā ("Grein"), Augšaustrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Griskirhene Pilsēta Austrijā ("Grieskirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosgerungsa Pilsēta Austrijā ("Gross Gerungs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosencersdorfa Pilsēta Austrijā ("Gross-Enzersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Groszighartse Pilsēta Austrijā ("Gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gūsinga Pilsēta Austrijā ("Guessing"), Burgenlandes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hainburga Pilsēta Austrijā ("Hainburg an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hainfelde Pilsēta Austrijā ("Hainfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halle Pilsēta Austrijā ("Hall in Tirol"), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halleina Pilsēta Austrijā ("Hallein"), Zalcburgas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hardega Pilsēta Austrijā ("Hardegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hartberga Pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heidenreihšteina Pilsēta Austrijā ("Heidenreichstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hermagora Pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercogenburga Pilsēta Austrijā ("Herzogenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hoenemsa Pilsēta Austrijā ("Hohenems"), Forarlbergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hollabrunna Pilsēta Austrijā ("Hollabrunn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horna Pilsēta Austrijā ("Horn"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ibsa Pilsēta Austrijā ("Ybbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Imste Pilsēta Austrijā ("Imst"), Tiroles federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenersdorfa Pilsēta Austrijā ("Jennersdorf"), Burgenlandes federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jūdenburga Pilsēta Austrijā ("Judenburg"), Štīrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kindberga Pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhdorfa Pilsēta Austrijā ("Kirchdorf an der Krems"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiršlāga Pilsēta Austrijā ("Kirchschlag in der Buckligen Welt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kicbīele Pilsēta Austrijā ("Kitzbuehel"), Tiroles federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klosterneiburga Pilsēta Austrijā ("Klosterneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, Vīnes ziemeļrietumu piepilsēta, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Knitelfelde Pilsēta Austrijā ("Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēflaha Pilsēta Austrijā ("Koeflach"), Štīrijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korneiburga Pilsēta Austrijā ("Korneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kremsa Pilsēta Austrijā ("Krems an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, osta Donavas kreisajā krastā, 24000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kufšteina Pilsēta Austrijā ("Kufstein"), Tiroles federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lā Pilsēta Austrijā ("Laa an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lākirhene Pilsēta Austrijā ("Laakirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landeka Pilsēta Austrijā ("Landeck"), Tiroles federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenloisa Pilsēta Austrijā ("Langenlois"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leibnica Pilsēta Austrijā ("Leibnitz"), Štīrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leobene Pilsēta Austrijā ("Leoben"), Štīrijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leondinga Pilsēta Austrijā ("Leonding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 26100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līenca Pilsēta Austrijā ("Lienz"), Tiroles federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līcene Pilsēta Austrijā ("Liezen"), Štīrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lilienfelde Pilsēta Austrijā ("Lilienfeld"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ličava Pilsēta Austrijā ("Litschau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maisava Pilsēta Austrijā ("Maissau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Manka Pilsēta Austrijā ("Mank"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mannersdorfa Pilsēta Austrijā ("Mannersdorf am Leithagebirge"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marhega Pilsēta Austrijā ("Marchegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marhtrenka Pilsēta Austrijā ("Marchtrenk"), Augšaustrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mariacelle Pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Matersburga Pilsēta Austrijā ("Mattersburg"), Burgenlandes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Matighofena Pilsēta Austrijā ("Mattighofen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mauterne Pilsēta Austrijā ("Mautern an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Melka Pilsēta Austrijā ("Melk"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mistelbaha Pilsēta Austrijā ("Mistelbach an der Zaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miterzille Pilsēta Austrijā ("Mittersill"), Zalcburgas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mēdlinga Pilsēta Austrijā ("Moedling"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mircušlāga Pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Murava Pilsēta Austrijā ("Murau"), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mūreka Pilsēta Austrijā ("Mureck"), Štīrijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neifelde Pilsēta Austrijā ("Neufeld an der Leitha"), Burgenlandes federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neikirhene Pilsēta Austrijā ("Neukirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neilengbaha Pilsēta Austrijā ("Neulengbach"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neimarkte Pilsēta Austrijā ("Neumarkt am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neizīdle Pilsēta Austrijā ("Neusiedl am See"), Burgenlandes federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberndorfa Pilsēta Austrijā ("Oberndorf bei Salzburg"), Zalcburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberpullendorfa Pilsēta Austrijā ("Oberpullendorf"), Burgenlandes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obervarta Pilsēta Austrijā ("Oberwart"), Beurgenlandes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obervelca Pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perga Pilsēta Austrijā ("Perg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peierbaha Pilsēta Austrijā ("Peuerbach"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pinkafelde Pilsēta Austrijā ("Pinkafeld"), Burgenlandes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pehlama Pilsēta Austrijā ("Poechlam"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Poisdorfa Pilsēta Austrijā ("Poysdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pregartene Pilsēta Austrijā ("Pregarten"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Presbauma Pilsēta Austrijā ("Pressbaum"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pulkava Pilsēta Austrijā ("Pulkau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Purbaha Pilsēta Austrijā ("Purbach am Neusiedler See"), Burgenlandes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Purkersdorfa Pilsēta Austrijā ("Purkersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādenteina Pilsēta Austrijā ("Radenthein"), Karintijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādštate Pilsēta Austrijā ("Radstadt"), Zalcburgas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ratenberga Pilsēta Austrijā ("Rattenberg"), Trioles federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rābsa Pilsēta Austrijā ("Reabs an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reča Pilsēta Austrijā ("Retz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīde Pilsēta Austrijā ("Ried im Innkreis"), Augšaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rorbaha Pilsēta Austrijā ("Rohrbach in Oberoestereich"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenmanna Pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ruste Pilsēta Austrijā ("Rust"), Burgenlandes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālfeldene Pilsēta Austrijā ("Saalfelden am Steinernen Meer"), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktandrē Pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktjohanna Pilsēta Austrijā ("Sankt Johann im Pongau"), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktvalentīna Pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktfeite Pilsēta Austrijā ("Sankt Veit an der Glan"), Karintijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šerdinga Pilsēta Austrijā ("Schaerding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šeibsa Pilsēta Austrijā ("Scheibbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlādminga Pilsēta Austrijā ("Schladming"), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrātentāle Pilsēta Austrijā ("Schrattenthal"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šremsa Pilsēta Austrijā ("Schrems"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švānenstāte Pilsēta Austrijā ("Schwanenstadt"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švaca Pilsēta Austrijā ("Schwaz"), Tiroles federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švehata Pilsēta Austrijā ("Schwechat"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīkirhene Pilsēta Austrijā ("Seekirchen am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Spīlberga Pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špitāle Pilsēta Austrijā ("Spittal an der Drau"), Karintijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štātšlaininga Pilsēta Austrijā ("Stadtschlaining"), Burgenlandes federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteire Pilsēta Austrijā ("Steyr"), Augšaustrijas federālajā zemē, 38000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štairega Pilsēta Austrijā ("Steyregg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štokerava Pilsēta Austrijā ("Stockerau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Strasburga Pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ternica Pilsēta Austrijā ("Ternitz"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Traiskirhene Pilsēta Austrijā ("Traiskirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Traismauere Pilsēta Austrijā ("Traismauer"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trauna Pilsēta Austrijā ("Traun"), Augšaustrijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribene Pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trofaiaha Pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tulna Pilsēta Austrijā ("Tulln"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filsa Pilsēta Austrijā ("Vils"), Tiroles federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feklabruka Pilsēta Austrijā ("Voecklabruck"), Augšaustrijas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felkermarkte Pilsēta Austrijā ("Voelkermarkt"), Karintijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Foitsberga Pilsēta Austrijā ("Voitsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaidhofene Pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Ybbs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaidhofene Pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veitra Pilsēta Austrijā ("Weitra"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veica Pilsēta Austrijā ("Weiz"), Štīrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīnerneištate Pilsēta Austrijā ("Wiener Neustadt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vīzelburga Pilsēta Austrijā ("Wieselburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilhelmsburga Pilsēta Austrijā ("Wilhelmsburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vergle Pilsēta Austrijā ("Woergl"), Tiroles federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfsberga Pilsēta Austrijā ("Wolfsberg"), Karintijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volkersdorfa Pilsēta Austrijā ("Wolkersdorf im Weinviertel"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zella Pilsēta Austrijā ("Zell am See"), Zalcburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celtvēga Pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cisterdorfa Pilsēta Austrijā ("Zisterdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cvetle Pilsēta Austrijā ("Zwettl"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feldkirha pilsēta Austrijā, Forarlbergas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mūrava pilsēta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
- Matreja pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē.
- Telfsa pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē.
- Vatensa pilsēta Austrijā, Tiroles federālajā zemē.
- Braunava Pilsēta Austrijas ziemeļrietumos ("Braunau am Inn"), Augšaustrijas federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
- Valmiera Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.
- Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā.
- Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs.
- Ānthona pilsēta Taizemē (_Ang Thong_), provinces administratīvais centrs.
- Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā.
- Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē.
- Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs.
- Čonburī Pilsēta Taizemē ("Chon Buri"), osta Bangkokas līča austrumu krastā, 180000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Hātjai Pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonsavana Pilsēta Taizemē ("Nakhon Sawan"), provinces administratīvais centrs, 114500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
- Sonkhla Pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čhīanmai Pilsēta Taizemē (เชียงใหม่, Chiang Mai), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čhonburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas līča austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 183300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Khlonluana Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 106300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mīnburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 110600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Thanjaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 113800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Lātkrabana Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 128200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Pākreta Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 142200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bānkapi Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 159000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Phrapradēna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 171500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nonthaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Samutprākāna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Phataja Pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 117000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sīrāčhā Pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 141400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Surātthānī Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonsītammarāta Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonpathoma Pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 120800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Khonkēna Pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 141200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Čanthaburī Pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 86500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Rajona Pilsēta Taizemē, Siāmas līča piekrastē, provinces administratīvais centrs, 106700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Uborātčhatānī Pilsēta Taizemē, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 106600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonratčhasīma Pilsēta Taizemē, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 204600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Udonthānī Pilsēta Taizemē, valsts ziemeļaustrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 222400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ālene pilsēta Vācijā (_Aalen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 66800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abenberga pilsēta Vācijā (_Abenberg_), Bavārijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ābensberga pilsēta Vācijā (_Abensberg_), Bavārijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āhima pilsēta Vācijā (_Achim_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ālene pilsēta Vācijā (_Ahlen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aihaha pilsēta Vācijā (_Aichach_), Bavārijas federālajā zemē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Albštate pilsēta Vācijā (_Albstadt_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altdorfa pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.); Altdorfa pie Nirnbergas.
- Altdorfa pie Nirnbergas pilsēta Vācijā (_Altdorf bei Nürnberg_), Bavārijas federālajā zemē; Altdorfa.
- Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
- Altenkirhene pilsēta Vācijā (_Altenkirchen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altentreptova pilsēta Vācijā (_Altentreptow_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altetinga pilsēta Vācijā (_Altötting_), Bavārijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alceja pilsēta Vācijā (_Alzey_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Andernaha pilsēta Vācijā (_Andernach_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Angerminde pilsēta Vācijā (_Angermünde_), Brandenburgas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Annaberga-Būholca pilsēta Vācijā (_Annaberg-Buchholz_), Saksijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ansbaha pilsēta Vācijā (_Ansbach_), Bavārijas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnsberga pilsēta Vācijā (_Arnsberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnštate pilsēta Vācijā (_Arnstadt_), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
- Ašerslēbene pilsēta Vācijā (_Aschersleben_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atendorna pilsēta Vācijā (_Attendorn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auba pilsēta Vācijā (_Aub_), Bavārijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach im Vogtland_), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach in der Oberpfalz_), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Augsburga pilsēta Vācijā (_Augsburg_), Bavārijas federālajā zemē, 276500 iedzīvotāju (2013. g.), dib. 15. g. p. m. ē., 1276.-1805. brīvpilsēta.
- Auriha pilsēta Vācijā (_Aurich_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādemsa pilsēta Vācijā (_Bad Ems_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādneienāra-Ārveilere pilsēta Vācijā (_Bad Neuenahr-Ahrweiler_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzekingene pilsēta Vācijā (_Bad Säckingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barta pilsēta Vācijā (_Barth_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berga pilsēta Vācijā (_Berga/Elster_), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.); Berga/Elstere.
- Berga/Elstere pilsēta Vācijā (_Berga/Elster_), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen auf Rügen_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergheima pilsēta Vācijā (_Bergheim_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 59300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergkāmene pilsēta Vācijā (_Bergkamen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berka pilsēta Vācijā (_Berka/Werra_), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Becdorfa pilsēta Vācijā (_Betzdorf_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bohuma pilsēta Vācijā (_Bochum_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 361700 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XIII gs.
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Hesenes federālajā zemē, 12550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borkuma pilsēta Vācijā (_Borkum_), Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā. 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brāke pilsēta Vācijā (_Brake_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bramše pilsēta Vācijā (_Bramsche_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bredštete pilsēta Vācijā (_Bredstedt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā.
- Brēmerferde pilsēta Vācijā (_Bremervörde_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brunsbitele pilsēta Vācijā (_Brunsbüttel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Būholca pilsēta Vācijā (_Buchholz in der Nordheide_), Lejassaksijas federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīle pilsēta Vācijā (_Bühl_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgdorfa pilsēta Vācijā (_Burgdorf_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bukstehūde pilsēta Vācijā (_Buxtehude_), Lejassaksijas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klopenburga pilsēta Vācijā (_Cloppenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koheme pilsēta Vācijā (_Cochem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Damme pilsēta Vācijā (_Damme_), Lejassaksijas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dauna pilsēta Vācijā (_Daun_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Delmenhorsta pilsēta Vācijā (_Delmenhorst_), Lejassaksijas federālajā zemē, 74100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīpholca pilsēta Vācijā (_Diepholz_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dinslākene pilsēta Vācijā (_Dinslaken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 67200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dona pilsēta Vācijā (_Dohna_), Saksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dorstene pilsēta Vācijā (_Dorsten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 75500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dortmunde pilsēta Vācijā (_Dortmund_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīrene pilsēta Vācijā (_Dueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 89000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ekernfērde pilsēta Vācijā (_Eckernfoerde_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elcaha pilsēta Vācijā (_Elzach_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emdene pilsēta Vācijā (_Emden_), Lejassaksijas federālajā zemē, 49800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emmendingene pilsēta Vācijā (_Emmendingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emmeriha pilsēta Vācijā (_Emmerich am Rhein_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Endingene pilsēta Vācijā (_Endingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlenbaha pilsēta Vācijā (_Erlenbach am Main_), Bavārijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eiskirhene pilsēta Vācijā (_Euskirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg (Unstrut)_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013.g.).
- Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg im Breisgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frērene pilsēta Vācijā (_Frerten_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīzoite pilsēta Vācijā (_Friesoythe_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenava pilsēta Vācijā (_Fuerstenau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gelderne pilsēta Vācijā (_Geldern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gelzenkirhene pilsēta Vācijā (_Gelsenkirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 257900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glikštate pilsēta Vācijā (_Glueckstadt_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goha pilsēta Vācijā (_Goch_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gummersbaha pilsēta Vācijā (_Gummersbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gundelfingene pilsēta Vācijā (_Gundelfingen an der Donau_), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāgene pilsēta Vācijā (_Hagen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 186000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamma pilsēta Vācijā (_Hamm_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 176000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hārene pilsēta Vācijā (_Haren am Ems_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāzelinne pilsēta Vācijā (_Haseluenne_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hatingene pilsēta Vācijā (_Hattingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herne pilsēta Vācijā (_Herne_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 154400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hūzuma pilsēta Vācijā (_Husum_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ibenbīrene pilsēta Vācijā (_Ibbenbueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Minsteres apgabala ziemeļu daļā, 50400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īzerlona pilsēta Vācijā (_Iserlohn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iceho pilsēta Vācijā (_Itzehoe_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jevere pilsēta Vācijā (_Jever_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kapelne pilsēta Vācijā (_Kappeln_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēvelāra pilsēta Vācijā (_Kevelaer_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klēve pilsēta Vācijā (_Kleve_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Konstanca pilsēta Vācijā (_Konstanz_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krēfelde pilsēta Vācijā (_Krefeld_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 222100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauta pilsēta Vācijā (_Lauta_), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēre pilsēta Vācijā (_Leer_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga pilsēta Vācijā (_Limburg an der Lahn_), Hesenes federālajā zemē, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lingene pilsēta Vācijā (_Lingen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēningene pilsēta Vācijā (_Loeningen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lone pilsēta Vācijā (_Lohne im Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līnene pilsēta Vācijā (_Luenen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 84800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maiene pilsēta Vācijā (_Mayen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marla pilsēta Vācijā (_Marl_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras ziemeļos, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mendene pilsēta Vācijā (_Menden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mepene pilsēta Vācijā (_Meppen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mersa pilsēta Vācijā (_Moers_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 103100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Montabaura pilsēta Vācijā (_Montabaur_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minstere pilsēta Vācijā (_Muenster_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, apgabala administratīvais centrs, 299700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neisa pilsēta Vācijā (_Neuss_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 152300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neivīde pilsēta Vācijā (_Neuwied_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 63900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīda pilsēta Vācijā (_Nidda_), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nībille pilsēta Vācijā (_Niebuell_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nordenhama pilsēta Vācijā (_Nordenham_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Norderneja pilsēta Vācijā (_Norderney_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nordhorna pilsēta Vācijā (_Nordhorn_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberhauzene pilsēta Vācijā (_Oberhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 209100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg in Holstein_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 159600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterholca-Šarmbeka pilsēta Vācijā (_Osterholz-Scharmbeck_), Lejassaksijas federālajā zemē, 29900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostheima pilsēta Vācijā (_Ostheim_), Bavārijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāpenburga pilsēta Vācijā (_Papenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pinneberga pilsēta Vācijā (_Pinneberg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 42100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pletenberga pilsēta Vācijā (_Plettenberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prīma pilsēta Vācijā (_Pruem_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ratingene pilsēta Vācijā (_Ratingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 86400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reklinghauzene pilsēta Vācijā (_Recklinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 115300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlēsviga pilsēta Vācijā (_Schleswig_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šopfheima pilsēta Vācijā (_Schopfheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šortensa pilsēta Vācijā (_Schortens_), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēlande pilsēta Vācijā (_Seeland_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zendene pilsēta Vācijā (_Senden_), Bavārijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīke pilsēta Vācijā (_Syke_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zolingene pilsēta Vācijā (_Solingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 155800 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta 1424. g.
- Zoltava pilsēta Vācijā (_Soltau_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgeorgene pilsēta Vācijā (_St. Georgen im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāde pilsēta Vācijā (_Stade_), Lejassaksijas federālajā zemē, 45300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štolberga pilsēta Vācijā (_Stolberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 56200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulingene pilsēta Vācijā (_Sulingen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Triberga pilsēta Vācijā (_Triberg im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Unna pilsēta Vācijā (_Unna_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 58900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fārele pilsēta Vācijā (_Varel_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fehta pilsēta Vācijā (_Vechta_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felberta pilsēta Vācijā (_Velbert_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fērdene pilsēta Vācijā (_Verden am Aller_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valsrode pilsēta Vācijā (_Walsrode_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārendorfa pilsēta Vācijā (_Warendorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēdele pilsēta Vācijā (_Wedel_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēnere pilsēta Vācijā (_Weener_), Lejassaksijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzele pilsēta Vācijā (_Wesel_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterštede pilsēta Vācijā (_Westerstede_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā.
- Vildeshauzene pilsēta Vācijā (_Wildeshausen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilhelmshāfene pilsēta Vācijā (_Wilhelmshaven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 75700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinzene pilsēta Vācijā (_Winsen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitene pilsēta Vācijā (_Witten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitmunde pilsēta Vācijā (_Wittmund_), Lejassaksijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vunstorfa pilsēta Vācijā (_Wunstorf_), Lejassaksijas federālajā zemē, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cēvene pilsēta Vācijā (_Zeven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āhe Pilsēta Vācijā ("Aach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āherne Pilsēta Vācijā ("Achern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Adelsheima Pilsēta Vācijā ("Adelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Adenava Pilsēta Vācijā ("Adenau"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Adorfa Pilsēta Vācijā ("Adorf"), Saksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aihtāle Pilsēta Vācijā ("Aichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akene Pilsēta Vācijā ("Aken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alfelde Pilsēta Vācijā ("Alfeld am Leine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Allendorfa Pilsēta Vācijā ("Allendorf"), Hesenes federālajā zemē, 4150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Allštate Pilsēta Vācijā ("Allstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alpīrsbaha Pilsēta Vācijā ("Alpirsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alsdorfa Pilsēta Vācijā ("Alsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alsfelde Pilsēta Vācijā ("Alsfeld"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alslebene Pilsēta Vācijā ("Alsleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altena Pilsēta Vācijā ("Altena"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altenberga Pilsēta Vācijā ("Altenberg"), Saksijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altenšteiga Pilsēta Vācijā ("Altensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altlandsberga Pilsēta Vācijā ("Altlandsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alcenava Pilsēta Vācijā ("Alzenau"), Bavārijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amberga Pilsēta Vācijā ("Amberg"), Bavārijas federālajā zemē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amēneburga Pilsēta Vācijā ("Amöneburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amorbaha Pilsēta Vācijā ("Amorbach"), Bavārijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Anklama Pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Annaburga Pilsēta Vācijā ("Annaburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Annveilere Pilsēta Vācijā ("Annweiler am Trifels"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arendzē Pilsēta Vācijā ("Arendsee"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arneburga Pilsēta Vācijā ("Arneburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnisa Pilsēta Vācijā ("Arnis"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnšteina Pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Bavārijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arnšteina Pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arterne Pilsēta Vācijā ("Artern"), Tīringenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arcberga Pilsēta Vācijā ("Arzberg"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Asperga Pilsēta Vācijā ("Asperg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aslāra Pilsēta Vācijā ("Asslar"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Augustusburga Pilsēta Vācijā ("Augustusburg"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aulendorfa Pilsēta Vācijā ("Aulendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auma-Veidatāle Pilsēta Vācijā ("Auma-Weidatal"), Tīringenes federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bābenhauzene Pilsēta Vācijā ("Babenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baharaha Pilsēta Vācijā ("Bacharach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baknanga Pilsēta Vācijā ("Backnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 35000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādaiblinga Pilsēta Vācijā ("Bad Aibling"), Bavārijas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādārolzene Pilsēta Vācijā ("Bad Arolsen"), Hesenes federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbelcīga Pilsēta Vācijā ("Bad Belzig"), Brandenburgas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbergcaberne Pilsēta Vācijā ("Bad Bergzabern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberka Pilsēta Vācijā ("Bad Berka"), Tīringenes federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberleburga Pilsēta Vācijā ("Bad Berleburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberneka Fihtelgebirgē pilsēta Vācijā ("Bad Berneck im Fichtelgebirge"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbēvenzene Pilsēta Vācijā ("Bad Bevensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbibra Pilsēta Vācijā ("Bad Bibra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādblankenburga Pilsēta Vācijā ("Bad Blankenburg"), Tīringenes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbramštete Pilsēta Vācijā ("Bad Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbreiziga Pilsēta Vācijā ("Bad Breisig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbuhava Pilsēta Vācijā ("Bad Buchau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkamberga Pilsēta Vācijā ("Bad Camberg"), Hesenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkolberga-Heldburga Pilsēta Vācijā ("Bad Colberg-Heldburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādoberāna Pilsēta Vācijā ("Bad Doberan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāddriburga Pilsēta Vācijā ("Bad Driburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādībene Pilsēta Vācijā ("Bad Düben"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāddirkheima Pilsēta Vācijā ("Bad Dürkheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāddirenberga Pilsēta Vācijā ("Bad Dürrenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādirheima Pilsēta Vācijā ("Bad Dürrheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādelstere Pilsēta Vācijā ("Bad Elster"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfallingbostele Pilsēta Vācijā ("Bad Fallingbostel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfrankenhauzene Pilsēta Vācijā ("Bad Frankenhausen/Kyffhäuser"), Tīringenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfreienvalde Pilsēta Vācijā ("Bad Freienwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfrīdrihzāle Pilsēta Vācijā ("Bad Friedrichshall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādgandersheima Pilsēta Vācijā ("Bad Gandersheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādgotleiba-Bergīshībele Pilsēta Vācijā ("Bad Gottleuba-Bergießhübel"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādgrīzbaha Pilsēta Vācijā ("Bad Griesbach"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādharcburga Pilsēta Vācijā ("Bad Harzburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādherenalba Pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādhomburga Pilsēta Vācijā ("Bad Homburg vor der Höhe"), Hesenes federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādhonefa Pilsēta Vācijā ("Bad Honnef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādhēningene Pilsēta Vācijā ("Bad Hönningen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādiburga Pilsēta Vācijā ("Bad Iburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkarlshāfene Pilsēta Vācijā ("Bad Karlshafen"), Hesenes federālajā zemē, 3530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkisingene Pilsēta Vācijā ("Bad Kissingen"), Bavārijas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkēniga Pilsēta Vācijā ("Bad König"), Hesenes federālajā zemē, 9430 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkēnigshofene Grābfeldē pilsēta Vācijā ("Bad Königshofen im Grabfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkēstrica Pilsēta Vācijā ("Bad Köstritz"), Tīringenes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkēctinga Pilsēta Vācijā ("Bad Kötzting"), Bavārijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkreicnaha Pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlāzfe Pilsēta Vācijā ("Bad Laasphe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlangenzalca Pilsēta Vācijā ("Bad Langensalza"), Tīringenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlauzika Pilsēta Vācijā ("Bad Lausick"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlauterberga Pilsēta Vācijā ("Bad Lauterberg im Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlībenšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlībenverda Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlībencelle Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenzell"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlipspringe Pilsēta Vācijā ("Bad Lippspringe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlobenšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Lobenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādmarienberga Pilsēta Vācijā ("Bad Marienberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādmergentheima Pilsēta Vācijā ("Bad Mergentheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādmindere Pilsēta Vācijā ("Bad Münder am Deister"), Lejassaksijas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādminstereifele Pilsēta Vācijā ("Bad Münstereifel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādmuskava Pilsēta Vācijā ("Bad Muskau"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādnauheima Pilsēta Vācijā ("Bad Nauheim"), Hesenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādnendorfa Pilsēta Vācijā ("Bad Nenndorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādneištate pilsēta Vācijā ("Bad Neustadt an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādoeinhauzene Pilsēta Vācijā ("Bad Oeynhausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādoldeslo Pilsēta Vācijā ("Bad Oldesloe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādorba Pilsēta Vācijā ("Bad Orb"), Hesenes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādpīrmonta Pilsēta Vācijā ("Bad Pyrmont"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādrapenava Pilsēta Vācijā ("Bad Rappenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādreihenhalla Pilsēta Vācijā ("Bad Reichenhall"), Bavārijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādrodaha Pilsēta Vācijā ("Bad Rodach"), Bavārijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzahza Pilsēta Vācijā ("Bad Sachsa"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzalcderfurte Pilsēta Vācijā ("Bad Salzdetfurth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzalcuflene Pilsēta Vācijā ("Bad Salzuflen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 52100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzalcungene Pilsēta Vācijā ("Bad Salzungen"), Tīringenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzaulgava Pilsēta Vācijā ("Bad Saulgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšandava Pilsēta Vācijā ("Bad Schandau"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšmīdeberga Pilsēta Vācijā ("Bad Schmiedeberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšusenrīde Pilsēta Vācijā ("Bad Schussenried"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšvalbaha Pilsēta Vācijā ("Bad Schwalbach"), Hesenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšvartava Pilsēta Vācijā ("Bad Schwartau"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzegeberga Pilsēta Vācijā ("Bad Segeberg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzobernheima Pilsēta Vācijā ("Bad Sobernheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzodene Pilsēta Vācijā ("Bad Soden am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzodene-Zalminstere Pilsēta Vācijā ("Bad Soden-Salmünster"), Hesenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzodene-Allendorfa Pilsēta Vācijā ("Bad Sooden-Allendorf"), Hesenes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādštafelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Staffelstein"), Bavārijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzulca Pilsēta Vācijā ("Bad Sulza"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzilce Pilsēta Vācijā ("Bad Sülze"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādteinaha-Cavelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādtenštete Pilsēta Vācijā ("Bad Tennstedt"), Tīringenes federālajā zemē, 2480 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādtelca Pilsēta Vācijā ("Bad Tölz"), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāduraha Pilsēta Vācijā ("Bad Urach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvilbele Pilsēta Vācijā ("Bad Vilbel"), Hesenes federālajā zemē, 32000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvaldzē Pilsēta Vācijā ("Bad Waldsee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvildbada Pilsēta Vācijā ("Bad Wildbad"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvildungene Pilsēta Vācijā ("Bad Wildungen"), Hesenes federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvilsnaka Pilsēta Vācijā ("Bad Wilsnack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvimpfene Pilsēta Vācijā ("Bad Wimpfen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvinsheima Pilsēta Vācijā ("Bad Windsheim"), Bavārijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādsvērishofene Pilsēta Vācijā ("Bad Wörishofen"), Bavārijas federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvinnenberga Pilsēta Vācijā ("Bad Wünnenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvurcaha Pilsēta Vācijā ("Bad Wurzach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlauhštate Pilsēta Vācijā ("Bad-Lauchstädt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbrikenava Pilsēta Vācijā ("Bade Brückenau"), Bavārijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādenbādene Pilsēta Vācijā ("Baden-Baden"), Bādenes-Virtembergas zemē, 53000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baezveilere Pilsēta Vācijā ("Baesweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baiersdorfa Pilsēta Vācijā ("Baiersdorf"), Bavārijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bālingene Pilsēta Vācijā ("Balingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ballenštete Pilsēta Vācijā ("Ballenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balve Pilsēta Vācijā ("Balve"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barbi Pilsēta Vācijā ("Barby"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bargteheide Pilsēta Vācijā ("Bargteheide"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernava Pilsēta Vācijā ("Bärnau"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barntrupa Pilsēta Vācijā ("Barntrup"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bārzinghauzene Pilsēta Vācijā ("Barsinghausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāruta/Marka Pilsēta Vācijā ("Baruth/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Basuma Pilsēta Vācijā ("Bassum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Batenberga Pilsēta Vācijā ("Battenberg"), Hesenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baumholdere Pilsēta Vācijā ("Baumholder"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baunaha Pilsēta Vācijā ("Baunach"), Bavārijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baunatāle Pilsēta Vācijā ("Baunatal"), Hesenes federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bebra Pilsēta Vācijā ("Bebra"), Hesenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bekuma Pilsēta Vācijā ("Beckum"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bedburga Pilsēta Vācijā ("Bedburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēlica Pilsēta Vācijā ("Beelitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bērfeldene Pilsēta Vācijā ("Beerfelden"), Hesenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēskova Pilsēta Vācijā ("Beeskow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beilngrīza Pilsēta Vācijā ("Beilngries"), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beilšteina Pilsēta Vācijā ("Beilstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Belgeme-Šildava Pilsēta Vācijā ("Belgem-Schildau"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bendorfa Pilsēta Vācijā ("Bendorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bensheima Pilsēta Vācijā ("Bensheim"), Hesenes federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bērhinga Pilsēta Vācijā ("Berching"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergišgladbaha Pilsēta Vācijā ("Bergisch Gladbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergneištate Pilsēta Vācijā ("Bergneustadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernava Pilsēta Vācijā ("Bernau"), Brandenburgas federālajā zemē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernkastele-Kīsa Pilsēta Vācijā ("Bernkastel-Kues"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernsdorfa Pilsēta Vācijā ("Bernsdorf"), Saksijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernštate Pilsēta Vācijā ("Bernstadt a. d. Eigen"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berzenbrika Pilsēta Vācijā ("Bersenbrück"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēzigheima Pilsēta Vācijā ("Besigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēcenšteina Pilsēta Vācijā ("Betzenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beverungena Pilsēta Vācijā ("Beverungen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beksbaha Pilsēta Vācijā ("Bexbach"), Zāras federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Biberaha Pilsēta Vācijā ("Biberach an der Riss"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīdenkopfa Pilsēta Vācijā ("Biedenkopf"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīlefelde Pilsēta Vācijā ("Bielefeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 328900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīzentāle Pilsēta Vācijā ("Biesenthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bītigheima-Bīzingena Pilsēta Vācijā ("Bietigheim-Bissingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Billerbeka Pilsēta Vācijā ("Billerbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bingene Pilsēta Vācijā ("Bindgen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Birkenfelde Pilsēta Vācijā ("Birkenfeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bišofsheima Pilsēta Vācijā ("Bischofsheim an der Rhön"), Bavārijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bišofsverda Pilsēta Vācijā ("Bischofswerda"), Saksijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bismarka Pilsēta Vācijā ("Bismark"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bitburga Pilsēta Vācijā ("Bitburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Biterfelde-Volfene Pilsēta Vācijā ("Bitterfeld Wolfen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 41200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blakenhaine Pilsēta Vācijā ("Blakenhain"), Tīringenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blankenburga Pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013.g.).
- Gerbštete Pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013.g.).
- Blaubeirene Pilsēta Vācijā ("Blaubeuren"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blaušteina Pilsēta Vācijā ("Blaustein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blekēde Pilsēta Vācijā ("Bleckede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bleiherode Pilsēta Vācijā ("Bleicherode"), Tīringenes federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blīskastele Pilsēta Vācijā ("Bliewskastel"), Zāras federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blomberga Pilsēta Vācijā ("Blomberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blumberga Pilsēta Vācijā ("Blumberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bobingene Pilsēta Vācijā ("Bobingen"), Bavārijas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēblingene Pilsēta Vācijā ("Böblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bokenema Pilsēta Vācijā ("Bockenem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bodenverdere Pilsēta Vācijā ("Bodenwerder"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bogene Pilsēta Vācijā ("Bogen"), Bavārijas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēlene Pilsēta Vācijā ("Böhlen"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boicenburga Pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bonna Pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
- Bonndorfa Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Bonndorf im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēnigheima Pilsēta Vācijā ("Bönnigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bopfingene Pilsēta Vācijā ("Bopfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boparda Pilsēta Vācijā ("Boppard"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borgenštreiha Pilsēta Vācijā ("Borgentreich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borgholchauzene Pilsēta Vācijā ("Borgholzhausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borna Pilsēta Vācijā ("Borna"), Saksijas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bornheima Pilsēta Vācijā ("Bornheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boksberga Pilsēta Vācijā ("Boxberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brakenheima Pilsēta Vācijā ("Brackenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brākele Pilsēta Vācijā ("Brakel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bramštete Pilsēta Vācijā ("Bramstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Branda-Erbisdorfa Pilsēta Vācijā ("Brand-Erbisdorf"), Saksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brandenburga Pilsēta Vācijā ("Brandenburg an der Havel"), Brandenburgas zemē, 71000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brandisa Pilsēta Vācijā ("Brandis"), Saksijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Braubaha Pilsēta Vācijā ("Braubach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Braunfelse Pilsēta Vācijā ("Braunfels"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Braunlāge Pilsēta Vācijā ("Braunlage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Braunlingene Pilsēta Vācijā ("Bräunlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Braunsbedra Pilsēta Vācijā ("Braunsbedra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013.g.).
- Braunšveiga Pilsēta Vācijā ("Braunschweig"), Lejassaksijas federālajā zemē, Okeres krastos, 247200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brekerfelde Pilsēta Vācijā ("Breckerfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Breisaha Pilsēta Vācijā ("Breisach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bretene Pilsēta Vācijā ("Bretten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Breiburga Pilsēta Vācijā ("Breuberg"), Hesenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brilona Pilsēta Vācijā ("Brilon"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Broterode-Trūzetāle Pilsēta Vācijā ("Brotterode-Trusetal"), Tīringenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bruhkēbele Pilsēta Vācijā ("Bruchköbel"), Hesenes federālajā zemē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bruksāle Pilsēta Vācijā ("Bruchsal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīka Pilsēta Vācijā ("Brück"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīele Pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brugštargarde Pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīle Pilsēta Vācijā ("Brühl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīsova Pilsēta Vācijā ("Brüssow"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buhene Pilsēta Vācijā ("Buchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buhlo Pilsēta Vācijā ("Buchloe"), Bavārijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīkeburga Pilsēta Vācijā ("Bückeburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bukova Pilsēta Vācijā ("Buckow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīdelsdorfa Pilsēta Vācijā ("Büdelsdorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīdingene Pilsēta Vācijā ("Büdingen"), Hesenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Binde Pilsēta Vācijā ("Bünde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīrene Pilsēta Vācijā ("Büren"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burga Pilsēta Vācijā ("Burg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013.g.).
- Burgava Pilsēta Vācijā ("Burgau"), Bavārijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgbernheima Pilsēta Vācijā ("Burgbernheim"), Bavārijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Birgele Pilsēta Vācijā ("Bürgel"), Tīringenes federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgahauzene Pilsēta Vācijā ("Burghausen"), Bavārijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgkunštate Pilsēta Vācijā ("Burgkunstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burglengenfelde Pilsēta Vācijā ("Burglengenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgštete Pilsēta Vācijā ("Burgstädt"), Saksijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burgvēdele Pilsēta Vācijā ("Burgwedel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burladingene Pilsēta Vācijā ("Burladingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buršeide Pilsēta Vācijā ("Burscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Birštate Pilsēta Vācijā ("Bürstadt"), Hesenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Butelštete Pilsēta Vācijā ("Buttelstedt"), Tīringenes federālajā zemē, 1320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Butštate Pilsēta Vācijā ("Buttstädt"), Tīringenes federālajā zemē, 2470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bucbaha Pilsēta Vācijā ("Butzbach"), Hesenes federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bicova Pilsēta Vācijā ("Bützow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalava Pilsēta Vācijā ("Calau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalbe Pilsēta Vācijā ("Calbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9350 iedzīvotāju (2013.g.).
- Kalve Pilsēta Vācijā ("Calw"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kastroprauksele Pilsēta Vācijā ("Castrop-Rauxel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celle Pilsēta Vācijā ("Celle"), Lejassaksijas zemē, Alleres krastos, 68500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kāma Pilsēta Vācijā ("Cham"), Bavārijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemnica Pilsēta Vācijā ("Chemnitz"), Saksijas federālajā zemē, 242000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klaustāle-Cellerfelde Pilsēta Vācijā ("Clausthal-Zellerfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klingene Pilsēta Vācijā ("Clingen"), Tīringenes federālajā zemē, 1050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koesfelde Pilsēta Vācijā ("Coesfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koldica Pilsēta Vācijā ("Colditz"), Saksijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kosviga Pilsēta Vācijā ("Coswig (Anhalt)"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013.g.).
- Kosviga Pilsēta Vācijā ("Coswig"), Saksijas federālajā zemē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotbusa Pilsēta Vācijā ("Cottbus"), Brandenburgas federālajā zemē, 99900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krailsheima Pilsēta Vācijā ("Crailsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreglingene Pilsēta Vācijā ("Creglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreisene Pilsēta Vācijā ("Creussen"), Bavārijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreisburga Pilsēta Vācijā ("Creuzburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krimmičava Pilsēta Vācijā ("Crimmitschau"), Saksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krīvica Pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dahava Pilsēta Vācijā ("Dachau"), Bavārijas federālajā zemē, 45600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dālene Pilsēta Vācijā ("Dahlen"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dahme Pilsēta Vācijā ("Dahme/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dane pilsēta Vācijā ("Dahn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dannenberga Pilsēta Vācijā ("Dannenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Darguna Pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Darmštate Pilsēta Vācijā ("Darmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 149700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dasele Pilsēta Vācijā ("Dassel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dasova Pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Datelne Pilsēta Vācijā ("Datteln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Degendorfa Pilsēta Vācijā ("Deggendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 31900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Deidesheima Pilsēta Vācijā ("Deidesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Delbrīka Pilsēta Vācijā ("Delbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēliča Pilsēta Vācijā ("Delitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Demmīne Pilsēta Vācijā ("Demmin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Desava Pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Detelbaha Pilsēta Vācijā ("Dettelbach"), Bavārijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīburga Pilsēta Vācijā ("Dieburg"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīmelštate Pilsēta Vācijā ("Diemelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīrdorfa Pilsēta Vācijā ("Dierdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dītenheima Pilsēta Vācijā ("Dietenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dītfurte Pilsēta Vācijā ("Dietfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīcenbaha Pilsēta Vācijā ("Dietzenbach"), Hesenes federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīca Pilsēta Vācijā ("Diez"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dillenburga Pilsēta Vācijā ("Dillenburg"), Hesenes federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dillingene Pilsēta Vācijā ("Dillingen an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dillingene Pilsēta Vācijā ("Dillingen"), Zāras federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dingelštate Pilsēta Vācijā ("Dingelstaedt"), Tīringenes federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dingolfinga Pilsēta Vācijā ("Dingolfing"), Bavārijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dinkelsbīhle Pilsēta Vācijā ("Dinkelsbuehl"), Bavārijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dinklāge Pilsēta Vācijā ("Dinklage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dipoldisvalde Pilsēta Vācijā ("Dippoldiswalde"), Saksijas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīzene Pilsēta Vācijā ("Dissen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīcingene Pilsēta Vācijā ("Ditzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doberlūga-Kirhhaina Pilsēta Vācijā ("Doberlug-Kirchhain"), Brandenburgas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēbelna Pilsēta Vācijā ("Doebeln"), Saksijas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēberne Pilsēta Vācijā ("Doebern"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēmica Pilsēta Vācijā ("Doemitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dommiča Pilsēta Vācijā ("Dommitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Donavšingene Pilsēta Vācijā ("Donaueschingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Donauvērta Pilsēta Vācijā ("Donauwoerth"), Bavārijas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doncdorfa Pilsēta Vācijā ("Donzdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dorfene Pilsēta Vācijā ("Dorfen"), Bavārijas federālajā zemē, 14100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dormagene Pilsēta Vācijā ("Dormagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 62500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dornburga-Kamburga Pilsēta Vācijā ("Dornburg-Camburg"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dornhana Pilsēta Vācijā ("Dornhan"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dornštetene Pilsēta Vācijā ("Dornstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dransfelde Pilsēta Vācijā ("Dransfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drebkava Pilsēta Vācijā ("Drebkau"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dreieihe Pilsēta Vācijā ("Dreieich"), Hesenes federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dreinšteinfurte Pilsēta Vācijā ("Dreinsteinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drolshāgene Pilsēta Vācijā ("Drolshagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dūderštate Pilsēta Vācijā ("Duderstadt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ebelebene Pilsēta Vācijā ("Ebeleben"), Tīringenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eberbaha Pilsēta Vācijā ("Eberbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēbermannštate Pilsēta Vācijā ("Ebermannstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēberne Pilsēta Vācijā ("Ebern"), Bavārijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eberbaha pie Filsas pilsēta Vācijā ("Ebersbach an der Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēbersbaha Pilsēta Vācijā ("Ebersbach"), Saksijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēbersberga Pilsēta Vācijā ("Ebersberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēbersvalde Pilsēta Vācijā ("Eberswalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ekartsberga Pilsēta Vācijā ("Eckartsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013.g.).
- Edenkobene Pilsēta Vācijā ("Edenkoben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Egelne Pilsēta Vācijā ("Egeln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.).
- Egenfeldene Pilsēta Vācijā ("Eggenfelden"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Egezīne Pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ehingene Pilsēta Vācijā ("Ehingen"), Bādenes–Virtembergas federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ērenfrīdersdorfa Pilsēta Vācijā ("Ehrenfriedersdorf"), Saksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eibelštate Pilsēta Vācijā ("Eibelstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eibenštoka Pilsēta Vācijā ("Eibenstock"), Saksijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eihštate Pilsēta Vācijā ("Eichstaett"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eilenburga Pilsēta Vācijā ("Eilenburg"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Einbeka Pilsēta Vācijā ("Einbeck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenaha Pilsēta Vācijā ("Eisenach"), Tīringenes federālajā zemē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenberga Pilsēta Vācijā ("Eisenberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenberga Pilsēta Vācijā ("Eisenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenhitenštate Pilsēta Vācijā ("Eisenhuettenstadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 27200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizfelde Pilsēta Vācijā ("Eisfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizlingene Pilsēta Vācijā ("Eislingen/Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ellingene Pilsēta Vācijā ("Ellingen"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ellriha Pilsēta Vācijā ("Ellrich"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ellvangene Pilsēta Vācijā ("Ellwangen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elmshorna Pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsdorfa Pilsēta Vācijā ("Elsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsfleha Pilsēta Vācijā ("Elsfleth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elstenberga Pilsēta Vācijā ("Elstenberg"), Saksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsterverda Pilsēta Vācijā ("Elsterwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elstra Pilsēta Vācijā ("Elstra"), Saksijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elterleine Pilsēta Vācijā ("Elterlein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eltmana Pilsēta Vācijā ("Eltmann"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eltville Pilsēta Vācijā ("Eltville am Rhein"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elce Pilsēta Vācijā ("Elze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emmelshauzene Pilsēta Vācijā ("Emmelshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engene Pilsēta Vācijā ("Engen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engere Pilsēta Vācijā ("Enger"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ennepetāle Pilsēta Vācijā ("Ennepetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ennigerloha Pilsēta Vācijā ("Ennigerloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Epelheima Pilsēta Vācijā ("Eppelheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Epingene Pilsēta Vācijā ("Eppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Epšteina Pilsēta Vācijā ("Eppstein"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erbendorfa Pilsēta Vācijā ("Erbendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erdinga Pilsēta Vācijā ("Erding"), Bavārijas federālajā zemē, 35300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erftštate Pilsēta Vācijā ("Erftstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erfurte Pilsēta Vācijā ("Erfurt"), Tīringenes federālajā zemē, 204900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erkelence Pilsēta Vācijā ("Erkelenz"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erknere Pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erkrāte Pilsēta Vācijā ("Erkrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlangene Pilsēta Vācijā ("Erlangen"), Bavārijas federālajā zemē, Rēgnicas labajā krastā, 105600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlenzē Pilsēta Vācijā ("Erlensee"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ervite Pilsēta Vācijā ("Erwitte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ešborna Pilsēta Vācijā ("Eschborn"), Hesenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ešenbaha Pilsēta Vācijā ("Eschenbach in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ešershauzene Pilsēta Vācijā ("Eschershausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ešvēge Pilsēta Vācijā ("Eschwege"), Hesenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ešveilere Pilsēta Vācijā ("Eschweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Espelkampe Pilsēta Vācijā ("Espelkamp"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Esene Pilsēta Vācijā ("Essen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Etenheima Pilsēta Vācijā ("Ettenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Etlingene Pilsēta Vācijā ("Ettlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eitīne Pilsēta Vācijā ("Eutin"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenberga Pilsēta Vācijā ("Falkenberg/Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenzē Pilsēta Vācijā ("Falkensee"), Brandenburgas federālajā zemē, 41300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenšteina Pilsēta Vācijā ("Falkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenšteina Pilsēta Vācijā ("Falkenstein/Harz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013.g.).
- Fēmarna Pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fellbaha Pilsēta Vācijā ("Fellbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felsberga Pilsēta Vācijā ("Felsberg"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feihtvangene Pilsēta Vācijā ("Feuchtwangen"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filderštate Pilsēta Vācijā ("Filderstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Finstervalde Pilsēta Vācijā ("Finsterwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fladungene Pilsēta Vācijā ("Fladungen"), Bavārijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flēa Pilsēta Vācijā ("Floeha"), Saksijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flērsheima Pilsēta Vācijā ("Floersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Florštate Pilsēta Vācijā ("Florstadt"), Hesenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Forheima Pilsēta Vācijā ("Forchheim"), Bavārijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fortenberga Pilsēta Vācijā ("Forchtenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Forste Pilsēta Vācijā ("Forst"), Brandenburgas federālajā zemē, Neises kreisajā krastā, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frankenava Pilsēta Vācijā ("Frankenau"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frankenberga Pilsēta Vācijā ("Frankenberg"), Hesenes federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frankenberga Pilsēta Vācijā ("Frankenberg"), Saksijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frankentāle Pilsēta Vācijā ("Frankenthal"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 47300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Francburga Pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frauenšteina Pilsēta Vācijā ("Frauenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frehene Pilsēta Vācijā ("Frechen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freiberga Pilsēta Vācijā ("Freiberg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freiberga Pilsēta Vācijā ("Freiberg"), Saksijas federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freilazinga Pilsēta Vācijā ("Freilassing"), Bavārijas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freinsheima Pilsēta Vācijā ("Freinsheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freizinga Pilsēta Vācijā ("Freising"), Bavārijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freištate Pilsēta Vācijā ("Freystadt"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freitāle Pilsēta Vācijā ("Freital"), Saksijas federālajā zemē, 39300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freiunga Pilsēta Vācijā ("Freyung"), Bavārijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freidenberga Pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freidenberga Pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freidenštate Pilsēta Vācijā ("Freudenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdberga Pilsēta Vācijā ("Friedberg"), Bavārijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdberga Pilsēta Vācijā ("Friedberg"), Hesenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdrihroda Pilsēta Vācijā ("Friederichroda"), Tīringenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdlande Pilsēta Vācijā ("Friedland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdlande Pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdrihsdorfa Pilsēta Vācijā ("Friedrichsdorf"), Hesenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdrihshāfene Pilsēta Vācijā ("Friedrichshafen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdrihštate Pilsēta Vācijā ("Friedrichstadt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdrihštāle Pilsēta Vācijā ("Friedrichsthal"), Zāras federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīsaka Pilsēta Vācijā ("Friesack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Friclāra Pilsēta Vācijā ("Fritzlar"), Hesenes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frēndenberga Pilsēta Vācijā ("Froedenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Froburga Pilsēta Vācijā ("Frohburg"), Saksijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenberga Pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenfeldbruka Pilsēta Vācijā ("Fuerstenfeldbruck"), Bavārijas federālajā zemē, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firte Pilsēta Vācijā ("Fuerth"), Bavārijas federālajā zemē, 119800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fisene Pilsēta Vācijā ("Fuessen"), Bavārijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fulda Pilsēta Vācijā ("Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Furte Pilsēta Vācijā ("Furth im Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Furtvangene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Furtwangen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gādebuša Pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gagenava Pilsēta Vācijā ("Gaggenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gaildorfa Pilsēta Vācijā ("Gaildorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gammertingene Pilsēta Vācijā ("Gammertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Garbzene Pilsēta Vācijā ("Garbsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 59900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Garhinga Pilsēta Vācijā ("Garching bei Muenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gardelēgene Pilsēta Vācijā ("Gardelegen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013.g.).
- Gardina Pilsēta Vācijā ("Garding"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gārca Pilsēta Vācijā ("Gartz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Garca Pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gava-Algesheima Pilsēta Vācijā ("Gau-Algesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gebezē Pilsēta Vācijā ("Gebese"), Tīringenes federālajā zemē, 2130 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gederne Pilsēta Vācijā ("Gedern"), Hesenes federālajā zemē, 7550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēstahte Pilsēta Vācijā ("Geesthacht"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēstlande Pilsēta Vācijā ("Geestland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēfele Pilsēta Vācijā ("Gefell"), Tīringenes federālajā zemē, 2570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gefrēse Pilsēta Vācijā ("Gefrees"), Bavārijas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gērdene Pilsēta Vācijā ("Gehrden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gērene Pilsēta Vācijā ("Gehren"), Tīringenes federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geiere Pilsēta Vācijā ("Geyer"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geilenkirhene Pilsēta Vācijā ("Geilenkirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geiza Pilsēta Vācijā ("Geisa"), Tīringenes federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizelhēringa Pilsēta Vācijā ("Geiselhoering"), Bavārijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizenfelde Pilsēta Vācijā ("Geisenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizenheima Pilsēta Vācijā ("Geisenheim"), Hesenes federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizingene Pilsēta Vācijā ("Geisingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geithaina Pilsēta Vācijā ("Geithain"), Saksijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gelnhauzene Pilsēta Vācijā ("Gelnhausen"), Hesenes federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gemindene Pilsēta Vācijā ("Gemuenden am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gemindene Pilsēta Vācijā ("Gemuenden"), Hesenes federālajā zemē, 3850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gengenbaha Pilsēta Vācijā ("Gengenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gentīne Pilsēta Vācijā ("Genthin"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013.g.).
- Geoergmarienhūte Pilsēta Vācijā ("Georgsmarienhuette"), Lejassaksijas federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēra Pilsēta Vācijā ("Gera"), Tīringenes federālajā zemē, 95000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerabrona Pilsēta Vācijā ("Gerabronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēretsrīde Pilsēta Vācijā ("Geretsried"), Bavārijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gēringsvalde Pilsēta Vācijā ("Geringswalde"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerlingene Pilsēta Vācijā ("Gerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Germeringe Pilsēta Vācijā ("Germering"), Bavārijas federālajā zemē, 38500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Germersheima Pilsēta Vācijā ("Germersheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gernsheima Pilsēta Vācijā ("Gernsheim"), Hesenes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerolšteina Pilsēta Vācijā ("Gerolstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerolchofene Pilsēta Vācijā ("Gerolzhofen"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gersfelde Pilsēta Vācijā ("Gersfeld"), Hesenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gersthofene Pilsēta Vācijā ("Gersthofen"), Bavārijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geseke Pilsēta Vācijā ("Geseke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gevelsberga Pilsēta Vācijā ("Gevelsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gīngene Pilsēta Vācijā ("Giengen an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gīsene Pilsēta Vācijā ("Giessen"), Hesenes federālajā zemē, 77700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gifhorna Pilsēta Vācijā ("Gifhorn"), Lejassaksijas federālajā zemē, 41500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ginsheima-Gustavsburga Pilsēta Vācijā ("Ginsheim-Gustavsburg"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gladbeka Pilsēta Vācijā ("Gladbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gladenbaha Pilsēta Vācijā ("Gladenbach"), Hesenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glashite Pilsēta Vācijā ("Glashuette"), Saksijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glauhava Pilsēta Vācijā ("Glauchau"), Saksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glinde Pilsēta Vācijā ("Glinde"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gliksburga Pilsēta Vācijā ("Gluecksburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gnoiene Pilsēta Vācijā ("Gnoien"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gepingene Pilsēta Vācijā ("Goeppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerlica Pilsēta Vācijā ("Goerlitz"), Saksijas federālajā zemē, 54000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gesnica Pilsēta Vācijā ("Goessnitz"), Tīringenes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Getingene Pilsēta Vācijā ("Goettingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 116900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goldberga Pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goldkronaha Pilsēta Vācijā ("Goldkronach"), Bavārijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Golsene Pilsēta Vācijā ("Golssen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gommerne Pilsēta Vācijā ("Gommern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013.g.).
- Goslāra Pilsēta Vācijā ("Goslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 50700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gota Pilsēta Vācijā ("Gotha"), Tīringenes federālajā zemē, 44300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grābova Pilsēta Vācijā ("Grabow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grāfenberga Pilsēta Vācijā ("Graefenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grāfenhainihene Pilsēta Vācijā ("Graefenhainichen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013.g.).
- Grāfentāle Pilsēta Vācijā ("Graefenthal"), Tīringenes federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grāfenava Pilsēta Vācijā ("Grafenau"), Bavārijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grāfenvēre Pilsēta Vācijā ("Grafenwoehr"), Bavārijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grāfinga Pilsēta Vācijā ("Grafing"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Granzē Pilsēta Vācijā ("Gransee"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grēbenava Pilsēta Vācijā ("Grebenau"), Hesenes federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grēbenšteina Pilsēta Vācijā ("Grebenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gredinga Pilsēta Vācijā ("Greding"), Bavārijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greifsvalde Pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.).
- Greica Pilsēta Vācijā ("Greiz"), Tīringenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gernsbaha Pilsēta Vācijā ("Grernsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greisene Pilsēta Vācijā ("Greussen"), Tīringenes federālajā zemē, 3650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grefenbroiha Pilsēta Vācijā ("Grevenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 61900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grēvesmīlene Pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grīnsheima Pilsēta Vācijā ("Griesheim"), Hesenes federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grimma Pilsēta Vācijā ("Grimma"), Saksijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grimmene Pilsēta Vācijā ("Grimmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grēdica Pilsēta Vācijā ("Groeditz"), Saksijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greningene Pilsēta Vācijā ("Groeningen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013.g.).
- Groiča Pilsēta Vācijā ("Groitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosbīberava Pilsēta Vācijā ("Gross-Bieberau"), Hesenes federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosgerava Pilsēta Vācijā ("Gross-Gerau"), Hesenes federālajā zemē, 24100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosumštate Pilsēta Vācijā ("Gross-Umstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosalmerode Pilsēta Vācijā ("Grossalmerode"), Hesenes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosbotvāra Pilsēta Vācijā ("grossbottwar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosbreitenbaha Pilsēta Vācijā ("Grossbreitenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Groseneriha Pilsēta Vācijā ("Grossenehrich"), Tīringenes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosenhaina Pilsēta Vācijā ("Grossenhain"), Saksijas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosrāshene Pilsēta Vācijā ("Grossraeschen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosrērsdorfa Pilsēta Vācijā ("Grossroehrsdorf"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosširma Pilsēta Vācijā ("Grossschirma"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grinberga Pilsēta Vācijā ("Gruenberg"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grinhaina-Beierfelde Pilsēta Vācijā ("Gruenhain-Beierfeld"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grinsfelde Pilsēta Vācijā ("Gruensfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grinštate Pilsēta Vācijā ("Gruenstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gudensberga Pilsēta Vācijā ("Gudensberg"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Giglingene Pilsēta Vācijā ("Gueglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gistene Pilsēta Vācijā ("Guesten"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013.g.).
- Gistrova Pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gīterslo Pilsēta Vācijā ("Guetersloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gickova Pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gundelsheima Pilsēta Vācijā ("Gundelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gincburga Pilsēta Vācijā ("Günzburg"), Bavārijas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Guncenhauzene Pilsēta Vācijā ("Gunzenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāna Pilsēta Vācijā ("Haan"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāhenburga Pilsēta Vācijā ("Hachenburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hadamara Pilsēta Vācijā ("Hadamar"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāgenbaha Pilsēta Vācijā ("Hagenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāgenova Pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haigere Pilsēta Vācijā ("Haiger"), Hesenes federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haigerloha Pilsēta Vācijā ("Haigerloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hajingene Pilsēta Vācijā ("Hayingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hainihene Pilsēta Vācijā ("Hainichen"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haiterbaha Pilsēta Vācijā ("Haiterbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halberštate Pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.).
- Haldenslēbene Pilsēta Vācijā ("Haldensleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013.g.).
- Halle Pilsēta Vācijā ("Halle"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 231600 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls, upes osta, universitāte (no 1694. g.).
- Halle Pilsēta Vācijā ("Halle"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hallenberga Pilsēta Vācijā ("Hallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halštate Pilsēta Vācijā ("Hallstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halvēre Pilsēta Vācijā ("Halver"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hammelburga Pilsēta Vācijā ("Hammelburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamminkelne Pilsēta Vācijā ("Hamminkeln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hānava Pilsēta Vācijā ("Hanau"), Hesenes federālajā zemē, osta Mainas krastā, 89900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hannmindene Pilsēta Vācijā ("Hann. Muenden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harburga Pilsēta Vācijā ("Harburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hardegsene Pilsēta Vācijā ("Hardegsen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harzevinkele Pilsēta Vācijā ("Harsewinkel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hartenšteina Pilsēta Vācijā ("Hartenstein"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harta Pilsēta Vācijā ("Hartha"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harcgerode Pilsēta Vācijā ("Harzgerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013.g.).
- Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hasfurte Pilsēta Vācijā ("Hassfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hatersheima Pilsēta Vācijā ("Hattersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hacfelde Pilsēta Vācijā ("Hatzfeld"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hausaha Pilsēta Vācijā ("Hausach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haucenberga Pilsēta Vācijā ("Hauzenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāfelberga Pilsēta Vācijā ("Havelberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013.g.).
- Hāfelzē Pilsēta Vācijā ("Havelsee"), Brandenburgas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hehingene Pilsēta Vācijā ("Hechingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heklingene Pilsēta Vācijā ("Hecklingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.).
- Heideka Pilsēta Vācijā ("Heideck"), Bavārijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heidenava Pilsēta Vācijā ("Heidenau"), Saksijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heidenheima Pilsēta Vācijā ("Heidenheim an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heilbāde-Heiligenštate Pilsēta Vācijā ("Heilbad Heiligenstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heiligenhāfene Pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heiligenhauze Pilsēta Vācijā ("Heiligenhaus"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heilsbronna Pilsēta Vācijā ("Heilsbronn"), Bavārijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heimbaha Pilsēta Vācijā ("Heimbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heimsheima Pilsēta Vācijā ("Heimsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heinsberga Pilsēta Vācijā ("Heinsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heldrungene Pilsēta Vācijā ("Heldrungen"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Helmbrehtsa Pilsēta Vācijā ("Helmbrechts"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Helmštete Pilsēta Vācijā ("Helmstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hemava Pilsēta Vācijā ("Hemau"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hemere Pilsēta Vācijā ("Hemer"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hemingene Pilsēta Vācijā ("Hemmingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hemmora Pilsēta Vācijā ("Hemmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hemsbaha Pilsēta Vācijā ("Hemsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hennefe Pilsēta Vācijā ("Hennef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hennigsdorfa Pilsēta Vācijā ("Hennigsdorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hepenheima Pilsēta Vācijā ("Heppenheim"), Hesenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herbolcheima Pilsēta Vācijā ("Herbolzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herborna Pilsēta Vācijā ("Herborn"), Hesenes federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herbretingene Pilsēta Vācijā ("Herbrechtingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herbšteine Pilsēta Vācijā ("Herbstein"), Hesenes federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herdeke Pilsēta Vācijā ("Herdecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herdorfa Pilsēta Vācijā ("Herdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herforda Pilsēta Vācijā ("Herford"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heringene Pilsēta Vācijā ("Heringen"), Hesenes federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heringene Pilsēta Vācijā ("Heringen"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hermeskeile Pilsēta Vācijā ("Hermeskeil"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hermsdorfa Pilsēta Vācijā ("Hermsdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hērenberga Pilsēta Vācijā ("Herrenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herīdene Pilsēta Vācijā ("Herrieden"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hernhūte Pilsēta Vācijā ("Herrnhut"), Saksijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hersbruka Pilsēta Vācijā ("Hersbruck"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hertene Pilsēta Vācijā ("Herten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercberga Pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercberga Pilsēta Vācijā ("Herzberg am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercogenauraha Pilsēta Vācijā ("Herzogenaurach"), Bavārijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercogenrāta Pilsēta Vācijā ("Herzogenrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenava Pilsēta Vācijā ("Hessisch Lichtenau"), Hesenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hezišoldendorfa Pilsēta Vācijā ("Hessisch Oldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hetingene Pilsēta Vācijā ("Hettingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hetštete Pilsēta Vācijā ("Hettstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013.g.).
- Heibaha Pilsēta Vācijā ("Heubach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heizenštamme Pilsēta Vācijā ("Heusenstamm"), Hesenes federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hilhenbaha Pilsēta Vācijā ("Hilchenbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hildburghauzene Pilsēta Vācijā ("Hildburghausen"), Tīringenes federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hildene Pilsēta Vācijā ("Hilden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hildesheima Pilsēta Vācijā ("Hildesheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, uz dienvidaustrumiem no Hannoveres, 99400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hillesheima Pilsēta Vācijā ("Hillesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hilpoltšteina Pilsēta Vācijā ("Hilpoltstein"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hiršava Pilsēta Vācijā ("Hirschau"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hiršberga Pilsēta Vācijā ("Hirschberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hiršhorna Pilsēta Vācijā ("Hirschhorn"), Hesenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hicazkere Pilsēta Vācijā ("Hitzacker"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hoheima Pilsēta Vācijā ("Hochheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hokenheima Pilsēta Vācijā ("Hockenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hēhštate Pilsēta Vācijā ("Hoechstadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hēštate Pilsēta Vācijā ("Hoechstaedt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hērstele Pilsēta Vācijā ("Hoerstel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hekstere Pilsēta Vācijā ("Hoexter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hofa Pilsēta Vācijā ("Hof"), Bavārijas federālajā zemē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hofgeizmāra Pilsēta Vācijā ("Hofgeismar"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hofheima Pilsēta Vācijā ("Hofheim"), Bavārijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hofheima Pilsēta Vācijā ("Hofheim"), Hesenes federālajā zemē, 38600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hohenberga Pilsēta Vācijā ("Hohenberg an der Eger"), Bavārijas federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hohenleibene Pilsēta Vācijā ("Hohenleuben"), Tīringenes federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hohenmelzene Pilsēta Vācijā ("Hohenmoelsen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013.g.).
- Hoenšteina-Ernstāle Pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Honšteina Pilsēta Vācijā ("Hohnstein"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hēra-Grenchauzene Pilsēta Vācijā ("Höhr-Grenzhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hoja Pilsēta Vācijā ("Hoya"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hoiersverda Pilsēta Vācijā ("Hoyerswerda"), Saksijas federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Holfelde Pilsēta Vācijā ("Hollfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Holcgelingene Pilsēta Vācijā ("Holzgerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Holcmindene Pilsēta Vācijā ("Holzminden"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Homberga Pilsēta Vācijā ("Homberg (Ohm)"), Hesenes federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Homberga Pilsēta Vācijā ("Homberg am Efze"), Hesenes federālajā zemē, 13850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Homburga Pilsēta Vācijā ("Homburg"), Zāras federālajā zemē, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horna-Bādmeinberga Pilsēta Vācijā ("Horn-Bad Meinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hornbaha Pilsēta Vācijā ("Hornbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hornberga Pilsēta Vācijā ("Hornberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horstmāra Pilsēta Vācijā ("Horstmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hikelhovene Pilsēta Vācijā ("Hueckelhoven"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 38700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hikezvāgene Pilsēta Vācijā ("Hueckeswagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hīfingene Pilsēta Vācijā ("Huefingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hinfelde Pilsēta Vācijā ("Huenfeld"), Hesenes federālajā zemē, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hirte Pilsēta Vācijā ("Huerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 57200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hungene Pilsēta Vācijā ("Hungen"), Hesenes federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ihenhauzene Pilsēta Vācijā ("Ichenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īdara-Oberšteina Pilsēta Vācijā ("Idar-Oberstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Idšteine Pilsēta Vācijā ("Idstein"), Hesenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Illertisene Pilsēta Vācijā ("Illertissen"), Bavārijas federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilmenava Pilsēta Vācijā ("Ilmenau"), Tīringenes federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilzenburga Pilsēta Vācijā ("Ilsenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
- Ilzhofene Pilsēta Vācijā ("Ilshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Immenhauzene Pilsēta Vācijā ("Immenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 6850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Imenštate Pilsēta Vācijā ("Immenstadt im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ingelfingene Pilsēta Vācijā ("Ingelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ingelheima Pilsēta Vācijā ("Ingelheim am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ingolštate Pilsēta Vācijā ("Ingolstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 129100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iphofene Pilsēta Vācijā ("Iphofen"), Bavārijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īzerlone Pilsēta Vācijā ("Iserlohn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iznī Pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izelburga Pilsēta Vācijā ("Isselburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jarmene Pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jerihova Pilsēta Vācijā ("Jerichow"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.).
- Jēzene Pilsēta Vācijā ("Jessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013.g.).
- Joahimštāle Pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jēštate Pilsēta Vācijā ("Joehstadt"), Saksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Johanngeorgenštate Pilsēta Vācijā ("Johanngeorgenstadt"), Saksijas federālajā zemē, 4250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jīliha Pilsēta Vācijā ("Juelich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jīterboga Pilsēta Vācijā ("Jueterbog"), Brandenburgas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kārsta Pilsēta Vācijā ("Kaarst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kāla Pilsēta Vācijā ("Kahla"), Tīringenes federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaizerseša Pilsēta Vācijā ("Kaisersesch"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaizerslauterne Pilsēta Vācijā ("Kaiserslautern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 97100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalbe Pilsēta Vācijā ("Kalbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013.g.).
- Kalkāra Pilsēta Vācijā ("Kalkar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaltenkirhene Pilsēta Vācijā ("Kaltenkirchen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaltennordheima Pilsēta Vācijā ("Kaltennordheim"), Tīringenes federālajā zemē, 3340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamene Pilsēta Vācijā ("Kamen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kāmenca Pilsēta Vācijā ("Kamenz"), Saksijas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kampa-Lintforte Pilsēta Vācijā ("Kamp-Lintfort"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kandele Pilsēta Vācijā ("Kandel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kanderna Pilsēta Vācijā ("Kandern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karbene Pilsēta Vācijā ("Karben"), Hesenes federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karlsrūe Pilsēta Vācijā ("Karlsruhe"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 296000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karlštate Pilsēta Vācijā ("Karlstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kastellauna Pilsēta Vācijā ("Kastellaun"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kacenelbogene Pilsēta Vācijā ("Katzenelbogen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaube Pilsēta Vācijā ("Kaub"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 840 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaufbeirene Pilsēta Vācijā ("Kaufbeuren"), Bavārijas federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēla Pilsēta Vācijā ("Kehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kelbra Pilsēta Vācijā ("Kelbra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.).
- Kelheima Pilsēta Vācijā ("Kelheim"), Bavārijas federālajā zemē, 15750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kelkheima Pilsēta Vācijā ("Kelkheim"), Hesenes federālajā zemē, 28200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēllinghūzene Pilsēta Vācijā ("Kellinghusen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kelsterbaha Pilsēta Vācijā ("Kelsterbach"), Hesenes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemberga Pilsēta Vācijā ("Kemberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013.g.).
- Kēmnata Pilsēta Vācijā ("Kemnath"), Bavārijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kempene Pilsēta Vācijā ("Kempen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemptene Pilsēta Vācijā ("Kempten im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kencingene Pilsēta Vācijā ("Kenzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kerpene Pilsēta Vācijā ("Kerpen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 63800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kecīne Pilsēta Vācijā ("Ketzin"), Brandenburgas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīršpe Pilsēta Vācijā ("Kierspe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Killburga Pilsēta Vācijā ("Kyllburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kindelbrika Pilsēta Vācijā ("Kindelbrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg an der Jagst"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg"), Saksijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhene Pilsēta Vācijā ("Kirchen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhenlāmica Pilsēta Vācijā ("Kirchenlamitz"), Bavārijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhhaina Pilsēta Vācijā ("Kirchhain"), Hesenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhheima Pilsēta Vācijā ("Kirchheim unter Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhheimbolandene Pilsēta Vācijā ("Kirchheimbolanden"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīrica Pilsēta Vācijā ("Kyritz"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirna Pilsēta Vācijā ("Kirn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirtorfe Pilsēta Vācijā ("Kirtorf"), Hesenes federālajā zemē, 3260 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kicingene Pilsēta Vācijā ("Kitzingen"), Bavārijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kičere Pilsēta Vācijā ("Kitzscher"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klingenberga Pilsēta Vācijā ("Klingenberg am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klingentāle Pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs.
- Klēce Pilsēta Vācijā ("Kloetze"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013.g.).
- Klica Pilsēta Vācijā ("kluetz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Knitlingene Pilsēta Vācijā ("Knittlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koblenca Pilsēta Vācijā ("Koblenz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, osta pie Mozeles ietekas Reinā, 109800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kelleda Pilsēta Vācijā ("Koelleda"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsvusterhauzene Pilsēta Vācijā ("Koenigs Wusterhausen"), Brandenburgas federālajā zemē, 34200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsberga Pilsēta Vācijā ("Koenigsberg in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsbrika Pilsēta Vācijā ("Koenigsbrueck"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsbruna Pilsēta Vācijā ("Koenigsbrunn"), Bavārijas federālajā zemē, 27500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigzē-Rotenbaha Pilsēta Vācijā ("Koenigsee-Rottenbach"), Tīringenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigslutere Pilsēta Vācijā ("Koenigslutter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigšteina Pilsēta Vācijā ("Koenigstein (Saechsische Schweiz)"), Saksijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigšteina Pilsēta Vācijā ("Koenigstein im Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsvintere Pilsēta Vācijā ("Koenigswinter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnnerne Pilsēta Vācijā ("Koennern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013.g.).
- Kētene Pilsēta Vācijā ("Koethen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013.g.).
- Korenzālisa Pilsēta Vācijā ("Kohren-Sahlis"), Saksijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kolbermūra Pilsēta Vācijā ("Kolbermoor"), Bavārijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Konca Pilsēta Vācijā ("Konz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korbaha Pilsēta Vācijā ("Korbach"), Hesenes federālajā zemē, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korntāle-Minhingene Pilsēta Vācijā ("Korntal-Muenchingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kornvestheima Pilsēta Vācijā ("Kornwestheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koršenbroiha Pilsēta Vācijā ("Korschenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kraihtāle Pilsēta Vācijā ("Kraichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krakovamzē Pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kranihfelde Pilsēta Vācijā ("Kranichfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krautheima Pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kremmene Pilsēta Vācijā ("Kremmen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krempe Pilsēta Vācijā ("Krempe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreictāle Pilsēta Vācijā ("Kreuztal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krēpelīne Pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kronaha Pilsēta Vācijā ("Kronach"), Bavārijas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kronberga Pilsēta Vācijā ("Kronberg on Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kroppenštete Pilsēta Vācijā ("Kroppenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013.g.).
- Krumbaha Pilsēta Vācijā ("Krumbach im Schwaben"), Bavārijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīlungsborna Pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kilsheima Pilsēta Vācijā ("Kuelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kincelsava Pilsēta Vācijā ("Kuenzelsau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulmbaha Pilsēta Vācijā ("Kulmbach"), Bavārijas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupferberga Pilsēta Vācijā ("Kupferberg"), Bavārijas federālajā zemē, 1030 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupenheima Pilsēta Vācijā ("Kuppenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kūzele Pilsēta Vācijā ("Kusel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lāge Pilsēta Vācijā ("Laage"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lācene Pilsēta Vācijā ("Laatzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ladenburga Pilsēta Vācijā ("Ladenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lāge Pilsēta Vācijā ("Lage"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lānšteina Pilsēta Vācijā ("Lahnstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lāra Pilsēta Vācijā ("Lahr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laihingene Pilsēta Vācijā ("Laichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lambrehta Pilsēta Vācijā ("Lambrecht"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lampertheima Pilsēta Vācijā ("Lampertheim"), Hesenes federālajā zemē, 31500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landava Pilsēta Vācijā ("Landau an der Isar"), Bavārijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landava Pilsēta Vācijā ("Landau in der Pfalz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 43800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landsberga Pilsēta Vācijā ("Landsberg am Lech"), Bavārijas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Landsberga Pilsēta Vācijā ("Landsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013.g.).
- Landštūle Pilsēta Vācijā ("Landstuhl"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langelsheima Pilsēta Vācijā ("Langelsheim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langene Pilsēta Vācijā ("Langen"), Hesenes federālajā zemē, 35800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenava Pilsēta Vācijā ("Langenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenburga Pilsēta Vācijā ("Langenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenfelde Pilsēta Vācijā ("Langenfeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 57000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenhāgene Pilsēta Vācijā ("Langenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenzelbolda Pilsēta Vācijā ("Langenselbold"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langencēna Pilsēta Vācijā ("Langenzenn"), Bavārijas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langevīzene Pilsēta Vācijā ("Langewiesen"), Tīringenes federālajā zemē, 3440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lasana Pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laubaha Pilsēta Vācijā ("Laubach"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauha Pilsēta Vācijā ("Laucha an der Unstrut"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013.g.).
- Lauhammere Pilsēta Vācijā ("Lauchhammer"), Brandenburgas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauhheima Pilsēta Vācijā ("Lauchheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauda-Kēnigshofene Pilsēta Vācijā ("Lauda-Koenigshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauenburga Pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laufa Pilsēta Vācijā ("Lauf an der Pegnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laufene Pilsēta Vācijā ("Laufen"), Bavārijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laufene Pilsēta Vācijā ("Lauffen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauingene Pilsēta Vācijā ("Lauingen"), Bavārijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laupheima Pilsēta Vācijā ("Laupheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauša Pilsēta Vācijā ("Lauscha"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lautere-Bernsbaha Pilsēta Vācijā ("Lauter-Bernsbach"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauterbaha Pilsēta Vācijā ("Lauterbach"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauterēkene Pilsēta Vācijā ("Lauterecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauteršteina Pilsēta Vācijā ("Lauterstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēbaha Pilsēta Vācijā ("Lebach"), Zāras federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēbuza Pilsēta Vācijā ("Lebus"), Brandenburgas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lehestēne Pilsēta Vācijā ("Lehesten"), Tīringenes federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lērte Pilsēta Vācijā ("Lehrte"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leihlingene Pilsēta Vācijā ("Leichlingen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leimene Pilsēta Vācijā ("Leimen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leinefelde Pilsēta Vācijā ("Leinefelde"), Tīringenes federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leinfeldene-Ehterdingene Pilsēta Vācijā ("Leinfelden-Echterdingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leipheima Pilsēta Vācijā ("Leipheim"), Bavārijas federālajā zemē, 6650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leisniga Pilsēta Vācijā ("Leisnig"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lemgo Pilsēta Vācijā ("Lemgo"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lengeriha Pilsēta Vācijā ("Lengerich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lenneštate Pilsēta Vācijā ("Lennestadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lencene Pilsēta Vācijā ("Lenzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leonberga Pilsēta Vācijā ("Leonberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leina Pilsēta Vācijā ("Leun"), Hesenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leina Pilsēta Vācijā ("Leuna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013.g.).
- Leitenberga Pilsēta Vācijā ("Leutenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leitershauzene Pilsēta Vācijā ("Leutershausen"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leitkirhe Algavā pilsēta Vācijā ("Leutkirch im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Liha Pilsēta Vācijā ("Lich"), Hesenes federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līhene Pilsēta Vācijā ("Lychen"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenava Pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenava Pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenberga Pilsēta Vācijā ("Lichtenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 1040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenfelsa Pilsēta Vācijā ("Lichtenfels"), Bavārijas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lintenfelze Pilsēta Vācijā ("Lichtenfels"), Bavārijas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenfelsa Pilsēta Vācijā ("Lichtenfels"), Hesenes federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenšteina Pilsēta Vācijā ("Lichtenstein"), Saksijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libenava Pilsēta Vācijā ("Liebenau"), Hesenes federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lībenvalde Pilsēta Vācijā ("Liebenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līberoze Pilsēta Vācijā ("Lieberose"), Brandenburgas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lībštate Pilsēta Vācijā ("Liebstadt"), Saksijas federālajā zemē, 1360 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limbaha-Oberfrona Pilsēta Vācijā ("Limbach-Oberfroma"), Saksijas federālajā zemē, 24100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limbaha Pilsēta Vācijā ("Limbach"), Saksijas federālajā zemē, dibināta 1346. g., 1950. g. apvienota ar Oberfronu izveidojot Limbahu-Oberfronu.
- Lindava Pilsēta Vācijā ("Lindau am Bodensee"), Bavārijas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lindene Pilsēta Vācijā ("Linden"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lindenberga Pilsēta Vācijā ("Lindenberg im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lindenfelze Pilsēta Vācijā ("Lindenfels"), Hesenes federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lindova Pilsēta Vācijā ("Lindow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Linniha Pilsēta Vācijā ("Linnich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Linca Pilsēta Vācijā ("Linz am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lipštate Pilsēta Vācijā ("Lippstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 66300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēbava Pilsēta Vācijā ("Loebau"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lehne Pilsēta Vācijā ("Loehne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lesnica Pilsēta Vācijā ("Loessnitz"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēvenšteina Pilsēta Vācijā ("Loewenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lohmāra Pilsēta Vācijā ("Lohmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lora Pilsēta Vācijā ("Lohr am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Loica Pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lollāra Pilsēta Vācijā ("Lollar"), Hesenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lommača Pilsēta Vācijā ("Lommatzsch"), Saksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lorha Pilsēta Vācijā ("Lorch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lorha Pilsēta Vācijā ("Lorch"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lorša Pilsēta Vācijā ("Lorsch"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Luka Pilsēta Vācijā ("Lucka"), Tīringenes federālajā zemē, 3940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūkava Pilsēta Vācijā ("Luckau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lukenvalde Pilsēta Vācijā ("Luckenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsburga Pilsēta Vācijā ("Ludwigsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 89600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsfelde Pilsēta Vācijā ("Ludwigsfelde"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigshāfene Pilsēta Vācijā ("Ludwigshafen am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 160200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsluste Pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ludvigštate Pilsēta Vācijā ("Ludwigsstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lībeke Pilsēta Vācijā ("Luebbecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libene Pilsēta Vācijā ("Luebben"), Brandenburgas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libenava Pilsēta Vācijā ("Luebbenau"), Brandenburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.); Lubņova.
- Lībeka Pilsēta Vācijā ("Luebeck"), Šlesvigas-Holšteinas federālajā zemē, 213000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libtēna Pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libca Pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihova Pilsēta Vācijā ("Luechow im Wendland"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ligde Pilsēta Vācijā ("Luegde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līneburga Pilsēta Vācijā ("Lueneburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 71700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Litjenburga Pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Licene Pilsēta Vācijā ("Luetzen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūgava Pilsēta Vācijā ("Lugau"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Luncenava Pilsēta Vācijā ("Lunzenau"), Saksijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenberga Pilsēta Vācijā ("Lutherstadt Wittenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eislēbene Pilsēta Vācijā ("Lutherstdt Eisleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merkišbuholca Pilsēta Vācijā ("Maerkisch Buchholz"), Brandenburgas federālajā zemē, 740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magdala Pilsēta Vācijā ("Magdala"), Tīringenes federālajā zemē, 1960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mālberga Pilsēta Vācijā ("Mahlberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mainbernheima Pilsēta Vācijā ("Mainbernheim"), Bavārijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mainburga Pilsēta Vācijā ("Mainburg"), Bavārijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maintāle Pilsēta Vācijā ("Maintal"), Hesenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mainca Pilsēta Vācijā ("Mainz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 202800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malhīne Pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malhova Pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Manderšeide Pilsēta Vācijā ("Manderscheid"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Manheima Pilsēta Vācijā ("Mannheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 294600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mansfelde Pilsēta Vācijā ("Mansfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marbaha pie Nektāras pilsēta Vācijā ("Marbach am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marburga Pilsēta Vācijā ("Marburg"), Hesenes federālajā zemē, 73100 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1527. g.).
- Marienberga Pilsēta Vācijā ("Marienberg"), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marienminstere Pilsēta Vācijā ("Marienmuenster"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Markdorfa Pilsēta Vācijā ("Markdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Markgreningene Pilsēta Vācijā ("Markgroeningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marklēberga Pilsēta Vācijā ("Markkleeberg"), Saksijas federālajā zemē, 23900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Markneikirhene Pilsēta Vācijā ("Markneukirchen"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Markranšete Pilsēta Vācijā ("Markranstaedt"), Saksijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marktbreita Pilsēta Vācijā ("Marktbreit"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marktheidenfelde Pilsēta Vācijā ("Marktheidenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marktleitene Pilsēta Vācijā ("Marktleuthen"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marktoberdorfa Pilsēta Vācijā ("Marktoberdorf"), Bavārijas federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marktredvica Pilsēta Vācijā ("Marktredwitz"), Bavārijas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marktštefta Pilsēta Vācijā ("Marktsteft"), Bavārijas federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marlova Pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marne Pilsēta Vācijā ("Marne"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marsberga Pilsēta Vācijā ("Marsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maulbronna Pilsēta Vācijā ("Maulbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Makshite-Haidhofa Pilsēta Vācijā ("Maxhuette-Haidhof"), Bavārijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meherniha Pilsēta Vācijā ("Mechernich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mekenheima Pilsēta Vācijā ("Meckenheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Medebaha Pilsēta Vācijā ("Medebach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mērane Pilsēta Vācijā ("Meerane"), Saksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mērbuša Pilsēta Vācijā ("Meerbusch"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mērsburga Pilsēta Vācijā ("Meersburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mejenburga Pilsēta Vācijā ("Meyenburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meinerchāgene Pilsēta Vācijā ("Meinerzhagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meiningene Pilsēta Vācijā ("Meiningen"), Tīringenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meizenheima Pilsēta Vācijā ("Meisenheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meisene Pilsēta Vācijā ("Meissen"), Saksijas federālajā zemē, Elbas krastos, 27100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Melle Pilsēta Vācijā ("Melle"), Lejassaksijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mellrihštate Pilsēta Vācijā ("Mellrichstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Melzungene Pilsēta Vācijā ("Melsungen"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Memmingene Pilsēta Vācijā ("Memmingen"), Bavārijas federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mendiga Pilsēta Vācijā ("Mendig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mengene Pilsēta Vācijā ("Mengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merkendorfa Pilsēta Vācijā ("Merkendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merzeburga Pilsēta Vācijā ("Merseburg am Saale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merciga Pilsēta Vācijā ("Merzig"), Zāras federālajā zemē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mešede Pilsēta Vācijā ("Meschede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meskirhe Pilsēta Vācijā ("Messkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mestetene Pilsēta Vācijā ("Messstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Metmanna Pilsēta Vācijā ("Mettmann"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mecingene Pilsēta Vācijā ("Metzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meizelvica Pilsēta Vācijā ("Meuselwitz"), Tīringenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mihelštate Pilsēta Vācijā ("Michelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīsbaha Pilsēta Vācijā ("Miesbach"), Bavārijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlava Pilsēta Vācijā ("Mylau"), Saksijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miltenberga Pilsēta Vācijā ("Miltenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mindelheima Pilsēta Vācijā ("Mindelheim"), Bavārijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mindene Pilsēta Vācijā ("Minden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīrova Pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mitenvalde Pilsēta Vācijā ("Mittenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miterteiha Pilsēta Vācijā ("Mitterteich"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mitveida Pilsēta Vācijā ("Mittweida"), Saksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mēkerne Pilsēta Vācijā ("Moeckern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mēkmīla Pilsēta Vācijā ("Moeckmuehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Melne Pilsēta Vācijā ("Moelln"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merfeldene-Valdorfa Pilsēta Vācijā ("Moerfelden-Walldorf"), Hesenes federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mesingene Pilsēta Vācijā ("Moessingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monheima Pilsēta Vācijā ("Monheim am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monheima Pilsēta Vācijā ("Monheim"), Bavārijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monšava Pilsēta Vācijā ("Monschau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mosberga Pilsēta Vācijā ("Moosburg"), Bavārijas federālajā zemē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Moringene Pilsēta Vācijā ("Moringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mosbaha Pilsēta Vācijā ("Mosbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mihelne Pilsēta Vācijā ("Muecheln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīgelne Pilsēta Vācijā ("Muegeln"), Saksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlākere Pilsēta Vācijā ("Muehlacker"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlberga Pilsēta Vācijā ("Muehlberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīldorfa Pilsēta Vācijā ("Muehldorf am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Milhauzene Pilsēta Vācijā ("Muehlhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlheima-Kārliha Pilsēta Vācijā ("Muelheim-Kaerlich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīllheima Pilsēta Vācijā ("Muellheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Millroze Pilsēta Vācijā ("Muellrose"), Brandenburgas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minhberga Pilsēta Vācijā ("Muenchberg"), Bavārijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minheberga Pilsēta Vācijā ("Muencheberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minhenbernsdorfa Pilsēta Vācijā ("Muenchenbernsdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minnerštate Pilsēta Vācijā ("Muennerstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minsingene Pilsēta Vācijā ("Muensingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minstermaifelde Pilsēta Vācijā ("Muenstermaifeld"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mincenberga Pilsēta Vācijā ("Muenzenberg"), Hesenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlheima Pilsēta Vācijā ("Mühlheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 27500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlheima Pilsēta Vācijā ("Mülheim an der Ruhr"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 166600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Munderkingene Pilsēta Vācijā ("Munderkingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Munstere Pilsēta Vācijā ("Munster"), Lejassaksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Murhārte Pilsēta Vācijā ("Murrhardt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naburga Pilsēta Vācijā ("Nabburg"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nagolda Pilsēta Vācijā ("Nagold"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naila Pilsēta Vācijā ("Naila"), Bavārijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nasava Pilsēta Vācijā ("Nassau"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naštātene Pilsēta Vācijā ("Nastaetten"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nauene Pilsēta Vācijā ("Nauen"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naumburga Pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naumburga Pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naunhofa Pilsēta Vācijā ("Naunhof"), Saksijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nebra Pilsēta Vācijā ("Nebra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nekārbišofheima Pilsēta Vācijā ("Neckarbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nekārgeminde Pilsēta Vācijā ("Neckargemuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nekāršteinaha Pilsēta Vācijā ("Neckarsteinach"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nekārzulma Pilsēta Vācijā ("Neckarsulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neresheima Pilsēta Vācijā ("Neresheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Netfene Pilsēta Vācijā ("Netphen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Netetāle Pilsēta Vācijā ("Nettetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 41500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nečkava Pilsēta Vācijā ("Netzschkau"), Saksijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neianspaha Pilsēta Vācijā ("Neu-Anspah"), Hesenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiizenburga Pilsēta Vācijā ("Neu-Isenburg"), Hesenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiulma Pilsēta Vācijā ("Neu-Ulm"), Bavārijas federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibrandenburga Pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibūkova Pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibulaha Pilsēta Vācijā ("Neubulach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiburga Pilsēta Vācijā ("Neuburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neidenava Pilsēta Vācijā ("Neudenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienrāde Pilsēta Vācijā ("Neuenrade"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienšteina Pilsēta Vācijā ("Neuenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neierburga Pilsēta Vācijā ("Neuerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neifene Pilsēta Vācijā ("Neuffen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neihauza Pilsēta Vācijā ("Neuhaus am Rennweg"), Tīringenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neikālene Pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neikirhene-Vluīne Pilsēta Vācijā ("Neukirchen-Vluyn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neikirhene Pilsēta Vācijā ("Neukirchen"), Hesenes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiklostere Pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neimarka Pilsēta Vācijā ("Neumark"), Tīringenes federālajā zemē, 460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neimarkte Pilsēta Vācijā ("Neumarkt in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 38500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neimarkte-Sanktveite Pilsēta Vācijā ("Neumarkt-Sankt Veit"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neinburga Pilsēta Vācijā ("Neunburg vom Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neinkirhene Pilsēta Vācijā ("Neunkirchen"), Zāras federālajā zemē, 45600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neietinge Pilsēta Vācijā ("Neuoetting"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neirupīne Pilsēta Vācijā ("Neuruppin"), Brandenburgas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neizasa Pilsēta Vācijā ("Neusaess"), Bavārijas federālajā zemē, 21400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neizalca-Špremberga Pilsēta Vācijā ("Neusalza-Spremberg"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustad an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt am Kulm"), Bavārijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt am Ruebenberge"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Orla"), Tīringenes federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Waldnaab"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt bei Coburg"), Bavārijas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate-Glēve Pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt in Sachsen"), Saksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Hesenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištrēlica Pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neitraublinga Pilsēta Vācijā ("Neutraubling"), Bavārijas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdatāle Pilsēta Vācijā ("Niddatal"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīderava Pilsēta Vācijā ("Nidderau"), Hesenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdegene Pilsēta Vācijā ("Nideggen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdenšteina Pilsēta Vācijā ("Niedenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdere-Olma Pilsēta Vācijā ("Nieder-Olm"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīderkāzele Pilsēta Vācijā ("Niederkassel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdernhalle Pilsēta Vācijā ("Niedernhall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīderštetene Pilsēta Vācijā ("Niederstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīderštotcingene Pilsēta Vācijā ("Niederstotzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīheima Pilsēta Vācijā ("Nieheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīmegka Pilsēta Vācijā ("Niemegk"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīršteina Pilsēta Vācijā ("Nierstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīski Pilsēta Vācijā ("Niesky"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nitenava Pilsēta Vācijā ("Nittenau"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nerdlingene Pilsēta Vācijā ("Noerdlingen"), Bavārijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Norderšteta Pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nordhauzene Pilsēta Vācijā ("Nordhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Northeima Pilsēta Vācijā ("Northeim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nortorfa Pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nosene Pilsēta Vācijā ("Nossen"), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nirtingene Pilsēta Vācijā ("Nuertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberramštate Pilsēta Vācijā ("Ober-Ramstadt"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberasbaha Pilsēta Vācijā ("Oberasbach"), Bavārijas federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberharca Pilsēta Vācijā ("Oberharz am Brocken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberhofa Pilsēta Vācijā ("Oberhof"), Tīringenes federālajā zemē, 1630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberkirhe Pilsēta Vācijā ("Oberkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberkohene Pilsēta Vācijā ("Oberkochen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberlungvica Pilsēta Vācijā ("Oberlungwitz"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obermošele Pilsēta Vācijā ("Obermoschel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obernburga Pilsēta Vācijā ("Obernburg am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obernkirhene Pilsēta Vācijā ("Obernkirchen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberrīksingene Pilsēta Vācijā ("Oberriexingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberchauzene Pilsēta Vācijā ("Obertshausen"), Hesenes federālajā zemē, 23900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberurzele Pilsēta Vācijā ("Oberursel (Taunus)"), Hesenes federālajā zemē, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obervīhtaha Pilsēta Vācijā ("Oberviechtach"), Bavārijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberveizbaha Pilsēta Vācijā ("Oberweissbach"), Tīringenes federālajā zemē, 1760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obervēzele Pilsēta Vācijā ("Oberwessel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ohzenfurte Pilsēta Vācijā ("Ochsenfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ohzenhauzene Pilsēta Vācijā ("Ochsenhausen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oderberga Pilsēta Vācijā ("Oderberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēbisfelde-Veferlingene Pilsēta Vācijā ("Oebisfelde-Weferlingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013.g.).
- Ēderana Pilsēta Vācijā ("Oederan"), Saksijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ehringene Pilsēta Vācijā ("Oehringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēlde Pilsēta Vācijā ("Oelde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Vogtl."), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēre-Erkenšike Pilsēta Vācijā ("Oer-Erkenschwick"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ērlinghauzene Pilsēta Vācijā ("Oerlinghausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēstriha-Vinkele Pilsēta Vācijā ("Oestrich-Winkel"), Hesenes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Estringene Pilsēta Vācijā ("Oestringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ētingene Pilsēta Vācijā ("Oettingen in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ofenbaha Pilsēta Vācijā ("Offenbach am Main"), Hesenes federālajā zemē, 119200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ofenburga Pilsēta Vācijā ("Offenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 57400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ordrūfe Pilsēta Vācijā ("Ohrdruf"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olbernhava Pilsēta Vācijā ("Olbernhau"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olhinga Pilsēta Vācijā ("Olching"), Bavārijas federālajā zemē, 26100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olfene Pilsēta Vācijā ("Olfen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olpe Pilsēta Vācijā ("Olpe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olsberga Pilsēta Vācijā ("Olsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Openava Pilsēta Vācijā ("Oppenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Openheima Pilsēta Vācijā ("Oppenheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oranīnbauma-Verlica Pilsēta Vācijā ("Oranienbaum-Woertliz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oranienburga Pilsēta Vācijā ("Oranienburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 42000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orlaminde Pilsēta Vācijā ("Orlamuende"), Tīringenes federālajā zemē, 1130 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ornbava Pilsēta Vācijā ("Ornbau"), Bavārijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ortenberga Pilsēta Vācijā ("Ortenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ortrande Pilsēta Vācijā ("Ortrand"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ošaca Pilsēta Vācijā ("Oschatz"), Saksijas federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ošerslēbene Pilsēta Vācijā ("Oschersleben am Bode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterburga Pilsēta Vācijā ("Osterburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterburkene Pilsēta Vācijā ("Osterburken"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterfelde Pilsēta Vācijā ("Osterfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2540 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterhofene Pilsēta Vācijā ("Osterhofen"), Bavārijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterode Pilsēta Vācijā ("Osterode am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostervīka Pilsēta Vācijā ("Osterwieck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostfilderne Pilsēta Vācijā ("Ostfildern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osthofene Pilsēta Vācijā ("Osthofen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostrica Pilsēta Vācijā ("Ostritz"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oterndorfa Pilsēta Vācijā ("Ottendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oterberga Pilsēta Vācijā ("Otterberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Otveilēre Pilsēta Vācijā ("Ottweiler"), Zāras federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Overāte Pilsēta Vācijā ("Overath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ovene Pilsēta Vācijā ("Owen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāderborna Pilsēta Vācijā ("Paderborn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 143700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Papenheima Pilsēta Vācijā ("Pappenheim"), Bavārijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Parhima Pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Parsberga Pilsēta Vācijā ("Parsberg"), Bavārijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāzevalka Pilsēta Vācijā ("Pasewalk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pasava Pilsēta Vācijā ("Passau"), Bavārijas federālajā zemē, osta pie Innas ietekas Donavā, 49500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Patenzene Pilsēta Vācijā ("Pattensen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pauza-Miltrofa Pilsēta Vācijā ("Pausa-Muehltroff"), Saksijas federālajā zemē, 5230 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēgava Pilsēta Vācijā ("Pegau"), Saksijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pegnica Pilsēta Vācijā ("Pegnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peine Pilsēta Vācijā ("Peine"), Lejassaksijas federālajā zemē, 48400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peica Pilsēta Vācijā ("Peitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēniga Pilsēta Vācijā ("Penig"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Penkuna Pilsēta Vācijā ("Penkun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pencberga Pilsēta Vācijā ("Penzberg"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Penclīne Pilsēta Vācijā ("Penzlin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perleberga Pilsēta Vācijā ("Perleberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Petershāgene Pilsēta Vācijā ("Petershagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfafenhofene Pilsēta Vācijā ("Pfaffenhofen an der Ilm"), Bavārijas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfarkirhene Pilsēta Vācijā ("Pfarrkirchen"), Bavārijas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pforcheima Pilsēta Vācijā ("Pforzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 117800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfreimde Pilsēta Vācijā ("Pfreimd"), Bavārijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfullendorfa Pilsēta Vācijā ("Pfullendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfullingene Pilsēta Vācijā ("Pfullingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfungštate Pilsēta Vācijā ("Pfungstadt"), Hesenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filipsburga Pilsēta Vācijā ("Philipsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pirmazensa Pilsēta Vācijā ("Pirmasens"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pirna Pilsēta Vācijā ("Pirna"), Saksijas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Platlinga Pilsēta Vācijā ("Plattling"), Bavārijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plava Pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plaue Pilsēta Vācijā ("Plaue"), Tīringenes federālajā zemē, 1830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plauene Pilsēta Vācijā ("Plauen"), Saksijas federālajā zemē, 64000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pleišteina Pilsēta Vācijā ("Pleystein"), Bavārijas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plohingene Pilsēta Vācijā ("Plochingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plēne Pilsēta Vācijā ("Ploen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pokava-Lengefelde Pilsēta Vācijā ("Pockau-Lengefeld"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pokinge Pilsēta Vācijā ("Pocking"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pesneka Pilsēta Vācijā ("Poessneck"), Tīringenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Polheima Pilsēta Vācijā ("Pohlheim"), Hesenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Polha Pilsēta Vācijā ("Polch"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Porta Pilsēta Vācijā ("Porta Westfalica"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Potsdama Pilsēta Vācijā ("Potsdam"), Brandenburgas federālajā zemē, 159500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Potenšteina Pilsēta Vācijā ("Pottenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prēca Pilsēta Vācijā ("Preetz"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Premnica Pilsēta Vācijā ("Premnitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prenclava Pilsēta Vācijā ("Prenzlau"), Brandenburgas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prezata Pilsēta Vācijā ("Pressath"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Preiziša Pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prihzenštate Pilsēta Vācijā ("Prichsenstadtt"), Bavārijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pricvalka Pilsēta Vācijā ("Pritzwalk"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Puhheima Pilsēta Vācijā ("Puchheim"), Bavārijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pitlingene Pilsēta Vācijā ("Puettlingen"), Zāras federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pulheima Pilsēta Vācijā ("Pulheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pulsnica Pilsēta Vācijā ("Pulsnitz"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putbusa Pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putlica Pilsēta Vācijā ("Putlitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kvakenbrika Pilsēta Vācijā ("Quakenbrueck"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kvēdlinburga Pilsēta Vācijā ("Quedlinburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013.g.).
- Kverfurte Pilsēta Vācijā ("Querfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013.g.).
- Kvikborna Pilsēta Vācijā ("Quickborn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rābenava Pilsēta Vācijā ("Rabenau"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādeberga Pilsēta Vācijā ("Radeberg"), Saksijas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādebeile Pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādeburga Pilsēta Vācijā ("Radeburg"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radeformvalde Pilsēta Vācijā ("Radevormwald"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ragūna-Jesnica Pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rahdene Pilsēta Vācijā ("Rahden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raina Pilsēta Vācijā ("Rain"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ramšteina-Mīzenbaha Pilsēta Vācijā ("Ramstein-Miesenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ranisa Pilsēta Vācijā ("Ranis"), Tīringenes federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ransbaha-Baumbaha Pilsēta Vācijā ("Ransbach-Baumbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raštate Pilsēta Vācijā ("Rastatt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 47100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rastenberga Pilsēta Vācijā ("Rastenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raceburga Pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rauenberga Pilsēta Vācijā ("Rauenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raunheima Pilsēta Vācijā ("Raunheim"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raušenberga Pilsēta Vācijā ("Rauschenberg"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rāvensburga Pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rāvenšteina Pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēza Pilsēta Vācijā ("Rees"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēgene Pilsēta Vācijā ("Regen"), Bavārijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēgensburga Pilsēta Vācijā ("Regensburg"), Bavārijas federālajā zemē, 140300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēgisa-Breitingene Pilsēta Vācijā ("Regis-Breitingen"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēhava Pilsēta Vācijā ("Rehau"), Bavārijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rehburga-Lokuma Pilsēta Vācijā ("Rehburg-Loccum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēna pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīhelsheima Pilsēta Vācijā ("Reichelsheim"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reihenbaha Pilsēta Vācijā ("Reichenbach im Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reihenbaha Pilsēta Vācijā ("Reichenbach/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinbeka Pilsēta Vācijā ("Reinbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinfelde Pilsēta Vācijā ("Reinfeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinheima Pilsēta Vācijā ("Reinheim"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remagene Pilsēta Vācijā ("Remagen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remda-Teihele Pilsēta Vācijā ("Remda-Teichel"), Tīringenes federālajā zemē, 2960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remšeide Pilsēta Vācijā ("Remscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 109000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remzeka pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Remseck am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Renhene Pilsēta Vācijā ("Renchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rennerode Pilsēta Vācijā ("Rennerod"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reiningene Pilsēta Vācijā ("Renningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rērika Pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Retēme Pilsēta Vācijā ("Rethem"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēda-Vīdenbrika Pilsēta Vācijā ("Rheda-Wiedenbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēde Pilsēta Vācijā ("Rhede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinava Pilsēta Vācijā ("Rheinau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinbaha Pilsēta Vācijā ("Rheinbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinberga Pilsēta Vācijā ("Rheinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinbēlene Pilsēta Vācijā ("Rheinboellen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinfeldene Pilsēta Vācijā ("Rheinfelden"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinsberga Pilsēta Vācijā ("Rheinsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinštetene Pilsēta Vācijā ("Rheinstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rensa Pilsēta Vācijā ("Rhens"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīnova Pilsēta Vācijā ("Rhinow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ribnica-Damgartene Pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rihtenberga Pilsēta Vācijā ("Richtenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1380 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīdenburga Pilsēta Vācijā ("Riedenburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīdlingene Pilsēta Vācijā ("Riedlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīdštate Pilsēta Vācijā ("Riedstadt"), Hesenes federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīneka Pilsēta Vācijā ("Rieneck"), Bavārijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīza Pilsēta Vācijā ("Riesa"), Saksijas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rītberga Pilsēta Vācijā ("Rietberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rintelne Pilsēta Vācijā ("Rinteln"), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rohlica Pilsēta Vācijā ("Rochlitz"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rokenhauzene Pilsēta Vācijā ("Rockenhausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodalbēne Pilsēta Vācijā ("Rodalben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodenberga Pilsēta Vācijā ("Rodenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodeviša Pilsēta Vācijā ("Rodewisch"), Saksijas federālajā zemē, 6650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodgava Pilsēta Vācijā ("Rodgau"), Hesenes federālajā zemē, 43100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodinga Pilsēta Vācijā ("Roding"), Bavārijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēbele Pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēdentāle Pilsēta Vācijā ("Roedental"), Bavārijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēdermarka Pilsēta Vācijā ("Roedermark"), Hesenes federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remhilde Pilsēta Vācijā ("Roemhild"), Tīringenes federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēzrāta Pilsēta Vācijā ("Roesrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēta Pilsēta Vācijā ("Roetha"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rētenbaha Pilsēta Vācijā ("Roethenbach an der Pegnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rētingene Pilsēta Vācijā ("Roettingen"), Bavārijas federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēca Pilsēta Vācijā ("Roetz"), Bavārijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Romrode Pilsēta Vācijā ("Romrod"), Hesenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ronneburga Pilsēta Vācijā ("Ronneburg"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ronnenberga Pilsēta Vācijā ("Ronnenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rosbaha Pilsēta Vācijā ("Rosbach vor der Hoehe"), Hesenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rozenfelde Pilsēta Vācijā ("Rosenfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rozenheima Pilsēta Vācijā ("Rosenheim"), Bavārijas federālajā zemē, 60500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rozentāle Pilsēta Vācijā ("Rosenthal"), Hesenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Roslēbene Pilsēta Vācijā ("Rossleben"), Tīringenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rosveina Pilsēta Vācijā ("Rosswein"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rostoka Pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rotenburg an der Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rotenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rota Pilsēta Vācijā ("Roth"), Bavārijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rothenburg/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotensfelze Pilsēta Vācijā ("Rothenfels"), Bavārijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rottenburg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rottenburg ob der Tauber"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotveile Pilsēta Vācijā ("Rottweil"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūdolštate Pilsēta Vācijā ("Rudolstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīdesheima Pilsēta Vācijā ("Ruedesheim"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Riselsheima Pilsēta Vācijā ("Ruesselsheim"), Hesenes federālajā zemē, Mainas kreisajā krastā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ritene Pilsēta Vācijā ("Ruethen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūla Pilsēta Vācijā ("Ruhla"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ruhlande Pilsēta Vācijā ("Ruhland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Runkele Pilsēta Vācijā ("Runkel"), Hesenes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūtezheima Pilsēta Vācijā ("Rutesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālburga-Eberdorfa Pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālfelde Pilsēta Vācijā ("Saalfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zārburga Pilsēta Vācijā ("Saarburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zārluī Pilsēta Vācijā ("Saarlouis"), Zāras federālajā zemē, 34400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zaksenhāgene Pilsēta Vācijā ("Sachsenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zahzenheima Pilsēta Vācijā ("Sachsenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zaida Pilsēta Vācijā ("Sayda"), Saksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zalcgitere Pilsēta Vācijā ("Salzgitter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 98200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zalckotene Pilsēta Vācijā ("Salzkotten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zalcvēdele Pilsēta Vācijā ("Salzwedel"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zandava Pilsēta Vācijā ("Sandau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 890 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zanderdorfa-Brehna Pilsēta Vācijā ("Sandersdorf-Brehna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zangerhauzene Pilsēta Vācijā ("Sangerhausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktaugustīne Pilsēta Vācijā ("Sankt Augustin"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgoara Pilsēta Vācijā ("Sankt Goar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Samktgoarshauzene Pilsēta Vācijā ("Sankt Goarshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zarštete Pilsēta Vācijā ("Sarstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zāsenberga Pilsēta Vācijā ("Sassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zasnica Pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šalkava Pilsēta Vācijā ("Schalkau"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šauenšteina Pilsēta Vācijā ("Schauenstein"), Bavārijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēra Pilsēta Vācijā ("Scheer"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šeibenberga Pilsēta Vācijā ("Scheibenberg"), Saksijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šeinfelde Pilsēta Vācijā ("Scheinfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šelklingene Pilsēta Vācijā ("Schelklingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenefelde Pilsēta Vācijā ("Schenefeld"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šeslica Pilsēta Vācijā ("Schesslitz"), Bavārijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šīdere-Švālenberga Pilsēta Vācijā ("Schieder-Schwalenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šiferštate Pilsēta Vācijā ("Schifferstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šilingfirste Pilsēta Vācijā ("Schillingsfuerst"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Širgisvalde-Kiršava Pilsēta Vācijā ("Schirgiswalde-Kirschau"), Saksijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Škeidica Pilsēta Vācijā ("Schkeuditz"), Saksijas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Škēlene Pilsēta Vācijā ("Schkoelen"), Tīringenes federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šleidene Pilsēta Vācijā ("Schleiden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šleica Pilsēta Vācijā ("Schleiz"), Tīringenes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šletava Pilsēta Vācijā ("Schlettau"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlezingene Pilsēta Vācijā ("Schleusingen"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlībene Pilsēta Vācijā ("Schlieben"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlica Pilsēta Vācijā ("Schlitz"), Hesenes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlotheima Pilsēta Vācijā ("Schlotheim"), Tīringenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlūhterne Pilsēta Vācijā ("Schluechtern"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlīzenfelde Pilsēta Vācijā ("Schluesselfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmalkaldene Pilsēta Vācijā ("Schmalkalden"), Tīringenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmallenberga Pilsēta Vācijā ("Schmallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šmēlne Pilsēta Vācijā ("Schmoelln"), Tīringenes federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnākenburga Pilsēta Vācijā ("Schnackenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnaitenbaha Pilsēta Vācijā ("Schnaittenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnēberga Pilsēta Vācijā ("Schneeberg"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnēferdingene Pilsēta Vācijā ("Schneverdingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēmberga Pilsēta Vācijā ("Schoemberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnava Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Schoenau im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnava Pilsēta Vācijā ("Schoenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenberga Pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnebeka Pilsēta Vācijā ("Schoenebeck am Elbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēneka Pilsēta Vācijā ("Schoeneck/Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnevalde Pilsēta Vācijā ("Schoenewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēningene Pilsēta Vācijā ("Schoeningen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnvalde Pilsēta Vācijā ("Schoenwald"), Bavārijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēpenštete Pilsēta Vācijā ("Schoeppenstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnzē Pilsēta Vācijā ("Schoesee"), Bavārijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šongava Pilsēta Vācijā ("Schongau"), Bavārijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šorndorfa Pilsēta Vācijā ("Schorndorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šotene Pilsēta Vācijā ("Schotten"), Hesenes federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šramberga Pilsēta Vācijā ("Schramberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šraplava Pilsēta Vācijā ("Schraplau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1170 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrīzheima Pilsēta Vācijā ("Schriesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrobenhauzene Pilsēta Vācijā ("Schrobenhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrosberga Pilsēta Vācijā ("Schrozberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlosholte-Štukenbroka Pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šūtorfa Pilsēta Vācijā ("Schuettorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švāna Pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švābaha Pilsēta Vācijā ("Schwabach"), Bavārijas federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švānminhene Pilsēta Vācijā ("Schwabmuenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gminde Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Gmuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halle Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Hall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švaigerna Pilsēta Vācijā ("Schwaigern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švalbaha Pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švalmštate Pilsēta Vācijā ("Schwalmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švāndorfa Pilsēta Vācijā ("Schwandorf"), Bavārijas federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švānebeka Pilsēta Vācijā ("Schwanebeck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenbaha Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach am Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenbaha Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenbeka Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbek"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenberga Pilsēta Vācijā ("Schwarzenberg/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcenborna Pilsēta Vācijā ("Schwarzenborn"), Hesenes federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcheide Pilsēta Vācijā ("Schwarzheide"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švēte Pilsēta Vācijā ("Schwedt"), Brandenburgas federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šveiha Pilsēta Vācijā ("Schweich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šveinfurte Pilsēta Vācijā ("Schweinfurt"), Bavārijas federālajā zemē, 51900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švelme Pilsēta Vācijā ("Schwelm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šventinentāle Pilsēta Vācijā ("Schwentinental"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šverīne Pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šverte Pilsēta Vācijā ("Schwerte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švecingene Pilsēta Vācijā ("Schwetzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zebnica Pilsēta Vācijā ("Sebnitz"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēhauzene Pilsēta Vācijā ("Seehausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēlova Pilsēta Vācijā ("Seelow"), Brandenburgas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēlce Pilsēta Vācijā ("Seelze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 32400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēzene Pilsēta Vācijā ("Seesen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēnde Pilsēta Vācijā ("Sehnde"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zeifhennersdorfa Pilsēta Vācijā ("Seifhennersdorf"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zelbe Pilsēta Vācijā ("Selb"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zelbica Pilsēta Vācijā ("Selbitz"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēligenštate Pilsēta Vācijā ("Seligenstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zelme Pilsēta Vācijā ("Selm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zeltersa Pilsēta Vācijā ("Selters"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zendenhorsta Pilsēta Vācijā ("Sendenhorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zenftenberga Pilsēta Vācijā ("Senftenberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zeslaha Pilsēta Vācijā ("Sesslach"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīgburga Pilsēta Vācijā ("Siegburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīgene Pilsēta Vācijā ("Siegen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 99400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zigmāringene Pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zimbaha Pilsēta Vācijā ("Simbach am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zimmerne Pilsēta Vācijā ("Simmern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zindelfingene Pilsēta Vācijā ("Sindelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 61700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zingene Pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zinsheima Pilsēta Vācijā ("Sinsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zinciga Pilsēta Vācijā ("Sinzig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zemmerda Pilsēta Vācijā ("Soemmerda"), Tīringenes federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zoste Pilsēta Vācijā ("Soest"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zolmsa Pilsēta Vācijā ("Solms"), Hesenes federālajā zemē, 13250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zondershauzene Pilsēta Vācijā ("Sondershausen"), Tīringenes federālajā zemē, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zonneberga Pilsēta Vācijā ("Sonneberg"), Tīringenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zonnevalde Pilsēta Vācijā ("Sonnewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zonthofene Pilsēta Vācijā ("Sonthofen"), Bavārijas federālajā zemē, 21400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zontra Pilsēta Vācijā ("Sontra"), Hesenes federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špaihingene Pilsēta Vācijā ("Spaichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špalta Pilsēta Vācijā ("Spalt"), Bavārijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špangenberga Pilsēta Vācijā ("Spangenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špeihere Pilsēta Vācijā ("Speicher"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špeiere Pilsēta Vācijā ("Speyer"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špenge Pilsēta Vācijā ("Spenge"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špremberga Pilsēta Vācijā ("Spremberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špringe Pilsēta Vācijā ("Springe"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šprokhēvele Pilsēta Vācijā ("Sprockhoevel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktblazīne Pilsēta Vācijā ("St. Blasien"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktingberta Pilsēta Vācijā ("St. Ingbert"), Zāras federālajā zemē, 36300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktvendele Pilsēta Vācijā ("St. Wendel"), Zāras federālajā zemē, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatvēlene Pilsēta Vācijā ("Stadt Wehlen"), Saksijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatallendorfa Pilsēta Vācijā ("Stadtallendorf"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatbergene Pilsēta Vācijā ("Stadtbergen"), Bavārijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štathāgene Pilsēta Vācijā ("Stadthagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štadtilme Pilsēta Vācijā ("Stadtilm"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatlengsfelde Pilsēta Vācijā ("Stadtlengsfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatoldendorfa Pilsēta Vācijā ("Stadtoldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatproceltene Pilsēta Vācijā ("Stadtprozelten"), Bavārijas federālajā zemē, 1550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatroda Pilsēta Vācijā ("Stadtroda"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatšteinaha Pilsēta Vācijā ("Stadtsteinach"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štarnberga Pilsēta Vācijā ("Starnberg"), Bavārijas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štasfurte Pilsēta Vācijā ("Stassfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štaufenberga Pilsēta Vācijā ("Staufenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāfenhāgene Pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteina Pilsēta Vācijā ("Stein"), Bavārijas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinaha Pilsēta Vācijā ("Steinach"), Tīringenes federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinava Pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteibaha-Hallenberga Pilsēta Vācijā ("Steinbach-Hallenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinbaha Pilsēta Vācijā ("Steinbach"), Hesenes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinfurte Pilsēta Vācijā ("Steinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štendāle Pilsēta Vācijā ("Stendal"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šternberga Pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štokaha Pilsēta Vācijā ("Stockach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štēzene Pilsēta Vācijā ("Stoessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štollberga Pilsēta Vācijā ("Stollberg/ Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štolpene Pilsēta Vācijā ("Stolpen"), Saksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štorkova Pilsēta Vācijā ("Storkow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrālene Pilsēta Vācijā ("Straelen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrālzunde Pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrāsburga Pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štraubinga Pilsēta Vācijā ("Straubing"), Bavārijas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrausberga Pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrēla Pilsēta Vācijā ("Strehla"), Saksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štromberga Pilsēta Vācijā ("Stromberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štīlingene Pilsēta Vācijā ("Stuehlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štutenzē Pilsēta Vācijā ("Stutensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīdliheze Pilsēta Vācijā ("Suedliches Anhalt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīsene Pilsēta Vācijā ("Suessen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zūla Pilsēta Vācijā ("Suhl"), Tīringenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulca pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Sulz am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulcbaha-Rozenberga Pilsēta Vācijā ("Sulzbach-Rosenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulbacha Pilsēta Vācijā ("Sulzbach/Saar"), Zāras federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulcburga Pilsēta Vācijā ("Sulzburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zunderne Pilsēta Vācijā ("Sundern"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tambaha-Dītarca Pilsēta Vācijā ("Tambach-Dietharz"), Tīringenes federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tangerhite Pilsēta Vācijā ("Tangerhuette"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tangerminde Pilsēta Vācijā ("Tangermuende"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tanna Pilsēta Vācijā ("Tann"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tanna Pilsēta Vācijā ("Tanna"), Tīringenes federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tauberbišofsheima Pilsēta Vācijā ("Tauberbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tauha Pilsēta Vācijā ("Taucha"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Taunusšteina Pilsēta Vācijā ("Taunusstein"), Hesenes federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teklenburga Pilsēta Vācijā ("Tecklenburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tegernzē Pilsēta Vācijā ("Tegernsee"), Bavārijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Telgte Pilsēta Vācijā ("Telgte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teltova Pilsēta Vācijā ("Teltow"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Templina Pilsēta Vācijā ("Templin"), Brandenburgas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tengene Pilsēta Vācijā ("Tengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tesīne Pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēterova Pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tetnanga Pilsēta Vācijā ("Tettnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teiblica Pilsēta Vācijā ("Teublitz"), Bavārijas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teiherne Pilsēta Vācijā ("Teuchern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teipica Pilsēta Vācijā ("Teupitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teišnica Pilsēta Vācijā ("Teuschnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tāle Pilsēta Vācijā ("Thale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Talheima Pilsēta Vācijā ("Thalheim/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tannhauzene Pilsēta Vācijā ("Thannhausen"), Bavārijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tāranta Pilsēta Vācijā ("Tharandt"), Saksijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēmara Pilsēta Vācijā ("Themar"), Tīringenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tuma Pilsēta Vācijā ("Thum"), Saksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tīršenreita Pilsēta Vācijā ("Tirschenreuth"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tītizē-Neištate Pilsēta Vācijā ("Titisee-Neustadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Titmoninga Pilsēta Vācijā ("Tittmoning"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēginge Pilsēta Vācijā ("Toeging am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēnisvorste Pilsēta Vācijā ("Toenisvorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēninge Pilsēta Vācijā ("Toenning"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torgava Pilsēta Vācijā ("Torgau"), Saksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torgelova Pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torneša Pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trābene-Trārbaha Pilsēta Vācijā ("Traben-Trarbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trebīne Pilsēta Vācijā ("Trebbin"), Brandenburgas federālajā zemē, 9250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trebzene Pilsēta Vācijā ("Trebsen/Mulde"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trefurte Pilsēta Vācijā ("Treffurt"), Tīringenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trendelburga Pilsēta Vācijā ("Trendelburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Treihtlingene Pilsēta Vācijā ("Treuchtlingen"), Bavārijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Treiene Pilsēta Vācijā ("Treuen"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Treienbrīcene Pilsēta Vācijā ("Treuenbrietzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribzēse Pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trīre Pilsēta Vācijā ("Trier"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 106500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Triptisa Pilsēta Vācijā ("Triptis"), Tīringenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trohtelfingene Pilsēta Vācijā ("Trochtelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Troisdorfa Pilsēta Vācijā ("Troisdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trozingene Pilsēta Vācijā ("Trossingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trostberga Pilsēta Vācijā ("Trostberg"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tībingene Pilsēta Vācijā ("Tuebingene"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 85400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tutlingene Pilsēta Vācijā ("Tuttlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tvistringene Pilsēta Vācijā ("Twistringen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ibaha-Palenberga Pilsēta Vācijā ("Uebach-Palenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īberlingene Pilsēta Vācijā ("Ueberlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ībigava-Vārenbrika Pilsēta Vācijā ("Uebigau-Wahrenbrueck"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ikerminde Pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilcene Pilsēta Vācijā ("Uelzen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iterzene Pilsēta Vācijā ("Uetersen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ufenheima Pilsēta Vācijā ("Uffenheim"), Bavārijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uhingene Pilsēta Vācijā ("Uhingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ulma Pilsēta Vācijā ("Ulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 118000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ulmene Pilsēta Vācijā ("Ulmen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ulrihšteina Pilsēta Vācijā ("Ulrichstein"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ummerštate Pilsēta Vācijā ("Ummerstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Unkele Pilsēta Vācijā ("Unkel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Unteršleisheima Pilsēta Vācijā ("Unterschleissheim"), Bavārijas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ūzedoma Pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uzingena Pilsēta Vācijā ("Usingen"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uslara Pilsēta Vācijā ("Uslar"), Lejassaksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Faha Pilsēta Vācijā ("Vacha"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fallendāra Pilsēta Vācijā ("Vallendar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felburga Pilsēta Vācijā ("Velburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feldene Pilsēta Vācijā ("Velden"), Bavārijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fēlene Pilsēta Vācijā ("Velen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velberga Pilsēta Vācijā ("Vellberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felmāra Pilsēta Vācijā ("Vellmar"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feltene Pilsēta Vācijā ("Velten"), Brandenburgas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feringenštate Pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veringenštate Pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ferle Pilsēta Vācijā ("Verl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fersmolde Pilsēta Vācijā ("Versmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fečava Pilsēta Vācijā ("Vetschau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fihtaha Pilsēta Vācijā ("Viechtach"), Bavārijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fīrnheima Pilsēta Vācijā ("Viernheim"), Hesenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fīrsene Pilsēta Vācijā ("Viersen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fillingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, 81200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Filingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filsbiburga Pilsēta Vācijā ("Vilsbiburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filseka Pilsēta Vācijā ("Vilseck"), Bavārijas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filshofene Pilsēta Vācijā ("Vilshofen"), Bavārijas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fīselhēvede Pilsēta Vācijā ("Visselhoevede"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Floto Pilsēta Vācijā ("Vlotho"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vērenbaha Pilsēta Vācijā ("Voehrenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fehringene Pilsēta Vācijā ("Voehringen"), Bavārijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felklingene Pilsēta Vācijā ("Voelklingen"), Zāras federālajā zemē, 38500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fērde Pilsēta Vācijā ("Voerde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fohburga Pilsēta Vācijā ("Vohburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fohenštrausa Pilsēta Vācijā ("Vohenstrauss"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Folkaha Pilsēta Vācijā ("Volkach"), Bavārijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Folkmārzene Pilsēta Vācijā ("Volkmarsen"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vahenheima Pilsēta Vācijā ("Wachenheim an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaderna Pilsēta Vācijā ("Wadern"), Zāras federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vehterbaha Pilsēta Vācijā ("Waechtersbach"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaghauzele Pilsēta Vācijā ("Waghaeusel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vālštete Pilsēta Vācijā ("Wahlstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaiblingene Pilsēta Vācijā ("Waiblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 52800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaibštate Pilsēta Vācijā ("Waibstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaišenfelde Pilsēta Vācijā ("Waischenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdbrēle Pilsēta Vācijā ("Waldbroel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdeka Pilsēta Vācijā ("Waldeck"), Hesenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdenbuha Pilsēta Vācijā ("Waldenbuch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdenburga Pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdenburga Pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Saksijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdershofa Pilsēta Vācijā ("Waldershof"), Bavārijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdheima Pilsēta Vācijā ("Waldheim"), Saksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdkāpele Pilsēta Vācijā ("Waldkappel"), Hesenes federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdkirhene Pilsēta Vācijā ("Waldkirchen"), Bavārijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdkraiburga Pilsēta Vācijā ("Waldkraiburg"), Bavārijas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdminhene Pilsēta Vācijā ("Waldmuenchen"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdzāzene Pilsēta Vācijā ("Waldsassen"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdorfa Pilsēta Vācijā ("Walldorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valldirne Pilsēta Vācijā ("Wallduern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vallensfelze Pilsēta Vācijā ("Wallensfels"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valtershauzene Pilsēta Vācijā ("Waltershausen"), Tīringenes federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valtropa Pilsēta Vācijā ("Waltrop"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vanfrīda Pilsēta Vācijā ("Wanfried"), Hesenes federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vangene Pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vanclēbene-Berde Pilsēta Vācijā ("Wanzleben-Boerde"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Varburga Pilsēta Vācijā ("Warburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārene Pilsēta Vācijā ("Waren"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārīne Pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Varšteina Pilsēta Vācijā ("Warstein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasenberga Pilsēta Vācijā ("Wassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaserburga Pilsēta Vācijā ("Wasserburg am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasertridingene Pilsēta Vācijā ("Wassertruedingen"), Bavārijas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vazungene Pilsēta Vācijā ("Wasungen"), Tīringenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vegberga Pilsēta Vācijā ("Wegberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēgelēbene Pilsēta Vācijā ("Wegeleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēra Pilsēta Vācijā ("Wehr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veida Pilsēta Vācijā ("Weida"), Tīringenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veidene Pilsēta Vācijā ("Weiden in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 41700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veikersheima Pilsēta Vācijā ("Weikersheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veila pie Reinas pilsēta Vācijā ("Weil am Rhein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 29300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veila der Štate pilsēta Vācijā ("Weil der Stadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veilburga Pilsēta Vācijā ("Weilburg"), Hesenes federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veilheima Pilsēta Vācijā ("Weilheim an der Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veilheima Pilsēta Vācijā ("Weilheim in Oberbayern"), Bavārijas federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veimāra Pilsēta Vācijā ("Weimar"), Tīringenes federālajā zemē, 63300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veingārtene Pilsēta Vācijā ("Weingarten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veingeima Pilsēta Vācijā ("Weinheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veinsberga Pilsēta Vācijā ("Weinsberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veinštate Pilsēta Vācijā ("Weinstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veismaina Pilsēta Vācijā ("Weismain"), Bavārijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisenberga Pilsēta Vācijā ("Weissenberg"), Saksijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisenburga Pilsēta Vācijā ("Weissenburg in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisenhorna Pilsēta Vācijā ("Weissenhorn"), Bavārijas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisenštate Pilsēta Vācijā ("Weissenstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisentūrme Pilsēta Vācijā ("Weissenthurm"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisvasere Pilsēta Vācijā ("Weisswasser"), Saksijas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veiterštate Pilsēta Vācijā ("Weiterstadt"), Hesenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velcheima Pilsēta Vācijā ("Welzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velcova Pilsēta Vācijā ("Welzow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vemdinga Pilsēta Vācijā ("Wemding"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vendingene pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Wendingen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vērbene Pilsēta Vācijā ("Werben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdava Pilsēta Vācijā ("Werdau"), Saksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdere Pilsēta Vācijā ("Werder"), Brandenburgas federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdohla Pilsēta Vācijā ("Werdohl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verle Pilsēta Vācijā ("Werl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vermelskirhene Pilsēta Vācijā ("Wermelskirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vērnava Pilsēta Vācijā ("Wernau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verne Pilsēta Vācijā ("Werne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verneihene Pilsēta Vācijā ("Werneuchen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vernigerode Pilsēta Vācijā ("Wernigerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vertheima Pilsēta Vācijā ("Wertheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vertere Pilsēta Vācijā ("Werther"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vertingene Pilsēta Vācijā ("Wertingen"), Bavārijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzenberga Pilsēta Vācijā ("Wesenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzelbūrene Pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzelinge Pilsēta Vācijā ("Wesseling"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterburga Pilsēta Vācijā ("Westerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vetere Pilsēta Vācijā ("Wetter"), Hesenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vētere Pilsēta Vācijā ("Wetter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vetīna-Lēbejūna Pilsēta Vācijā ("Wettin-Loebejuen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veclāra Pilsēta Vācijā ("Wetzlar"), Hesenes federālajā zemē, 51100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viderne Pilsēta Vācijā ("Widdern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīhe Pilsēta Vācijā ("Wiehe"), Tīringenes federālajā zemē, 1930 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīhle Pilsēta Vācijā ("Wiehl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzenšteiga Pilsēta Vācijā ("Wiesensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzloha Pilsēta Vācijā ("Wiesloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzmūra Pilsēta Vācijā ("Wiesmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vildava Pilsēta Vācijā ("Wildau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vildberga Pilsēta Vācijā ("Wildberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vildenfelsa Pilsēta Vācijā ("Wildenfels"), Saksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilkava-Haslava Pilsēta Vācijā ("Wilkau-Hasslau"), Saksijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Villebādezene Pilsēta Vācijā ("Willebadessen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Villiha Pilsēta Vācijā ("Willich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 50600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilsdrufa Pilsēta Vācijā ("Wilsdruff"), Saksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilstere Pilsēta Vācijā ("Wilster"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viltene Pilsēta Vācijā ("Wilthen"), Saksijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vindišešenbaha Pilsēta Vācijā ("Windischeschenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vindsbaha Pilsēta Vācijā ("Windsbach"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinnendene Pilsēta Vācijā ("Winnenden"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinterberga Pilsēta Vācijā ("Winterberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viperfirte Pilsēta Vācijā ("Wipperfuerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virgesa Pilsēta Vācijā ("Wirges"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vismāra Pilsēta Vācijā ("Wismar"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzene Pilsēta Vācijā ("Wissen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisenfelsa Pilsēta Vācijā ("Wissenfels"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisenzē Pilsēta Vācijā ("Wissensee"), Tīringenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitliha Pilsēta Vācijā ("Witlich"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenberge Pilsēta Vācijā ("Wittenberge"), Brandenburgas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenburga Pilsēta Vācijā ("Wittenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitihenava Pilsēta Vācijā ("Wittichenau"), Saksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitingene Pilsēta Vācijā ("Wittingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitštoka Pilsēta Vācijā ("Wittstock"), Brandenburgas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vicenhauzene Pilsēta Vācijā ("Witzenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verštate Pilsēta Vācijā ("Woerstadt"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Voldegka Pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfaha Pilsēta Vācijā ("Wolfach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfenbitele Pilsēta Vācijā ("Wolfenbuettel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 51600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfhāgene Pilsēta Vācijā ("Wolfhagen"), Hesenes federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volframša-Ešenbaha Pilsēta Vācijā ("Wolframs-Eschenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfratshauzene Pilsēta Vācijā ("Wolfratshausen"), Bavārijas federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfsburga Pilsēta Vācijā ("Wolfsburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 122500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfšteina Pilsēta Vācijā ("Wolfstein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1930 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volgaste Pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volkenšteina Pilsēta Vācijā ("Wolkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volmirštete Pilsēta Vācijā ("Wolmirstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vormsa Pilsēta Vācijā ("Worms"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 79700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš romiešu laikiem, no 13. gs. līdz 1801. g. bija brīvpilsēta.
- Verte Pilsēta Vācijā ("Wörth am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 4730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verte Pilsēta Vācijā ("Wörth am Rhein"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verte Pilsēta Vācijā ("Wörth an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vrīcene Pilsēta Vācijā ("Wriezen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilfrāte Pilsēta Vācijā ("Wuelfrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virzēlene Pilsēta Vācijā ("Wuerselen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virburga Pilsēta Vācijā ("Wuerzburg"), Bavārijas federālajā zemē, 124700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vunzīdele Pilsēta Vācijā ("Wunsiedel"), Bavārijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vurcbaha Pilsēta Vācijā ("Wurzbach"), Tīringenes federālajā zemē, 3220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vurcene Pilsēta Vācijā ("Wurzen"), Saksijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vustrova Pilsēta Vācijā ("Wustrow"), Lejassaksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ksantene Pilsēta Vācijā ("Xanten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cāna-Elstere Pilsēta Vācijā ("Zahna-Elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
- Carentīne Pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cēdenika Pilsēta Vācijā ("Zehdenick"), Brandenburgas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ceile Pilsēta Vācijā ("Zeil am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celle Pilsēta Vācijā ("Zell am Harmersbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celle Pilsēta Vācijā ("Zell im Wiesental"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celle Pilsēta Vācijā ("Zell"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cella-Melisa Pilsēta Vācijā ("Zella-Mehlis"), Tīringenes federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cerbste Pilsēta Vācijā ("Zerbst"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013.g.).
- Ceilenroda Pilsēta Vācijā ("Zeulenroda"), Tīringenes federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīgenrika Pilsēta Vācijā ("Ziegenrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīrenberga Pilsēta Vācijā ("Zierenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīzara Pilsēta Vācijā ("Ziesar"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cirndorfa Pilsēta Vācijā ("Zirndorf"), Bavārijas federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cērbiga Pilsēta Vācijā ("Zoerbig"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013.g.).
- Cosene Pilsēta Vācijā ("Zossen"), Brandenburgas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čopava Pilsēta Vācijā ("Zschopau"), Saksijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cilpiha Pilsēta Vācijā ("Zuelpich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cveibrikene Pilsēta Vācijā ("Zweibruecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cvenkava Pilsēta Vācijā ("Zwenkau"), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cvīzele Pilsēta Vācijā ("Zwiesel"), Bavārijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cvingenberga Pilsēta Vācijā ("Zwingenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cvēnica Pilsēta Vācijā ("Zwoenitz"), Saksijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienburga pie Reinas pilsēta Vācijā (“Neuenburg am Rhein”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberndorfa pie Nekāras pilsēta Vācijā (“Oberndorf am Neckar”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baucene Pilsēta Vācijā (vācu val. "Bautzen", sorbu val. "Budyšin"), Saksijas federālajā zemē, Šprē augšteces rajonā, 39600 iedzīvotāju (2013. g.); Budišina.
- Heilbronna Pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos.
- Reitlingene Pilsēta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 111400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kasele Pilsēta Vācijā, Hesenes federālajā zemē, Fuldas krastos, 194100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Osnabrika pilsēta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, 156300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļfrīzu salu Ziltes salā.
- Vupertāle Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 343500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āhene pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Beļģijas un Nīderlandes robežas, 241700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīsburga Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Rūras ietekas Reinā, 486900 iedzīvotāju (2013. g.), lielākā upju osta pasaulē.
- Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jēna Pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.).
- Heidelberga Pilsēta Vācijas rietumdaļā ("Heidelberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 150300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ķelne Pilsēta Vācijas rietumu daļā ("Köln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas krastos, 1034200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vatenšeide Pilsēta Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē līdz 1975. g., kad iekļauta Bohumas pilsētas sastāvā, kā tās rajons, 72700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kiruna pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā, 18100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Liksene Pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Vesterbotenas lēnē, 12500 iedzīvotāju (2010. g.).
- katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē.
- karsta kritene piltuvveida ieplaka Zemes virsmā, kas radusies, iebrūkot pazemē izskalotiem iežiem, raksturīga ģipša un karbonātiežu izplatības rajoniem.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- pirmiespiedējs Pirmais grāmatu iespiedējs (pasaulē, arī kādā zemē).
- muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
- šķela Plaisa cietā, sakaltušā māla, pliena zemē.
- triece Plaisa zemē.
- plaka Plakans govs mēslu gabals zemē.
- noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm.
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
- kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas.
- noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi.
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- eksportprece Prece, ko ražo izvešanai uz ārzemēm.
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
- eksportosta Preču iekraušanai kuģos un tirdzniecībai ar ārzemēm paredzēta osta.
- preču imports preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.
- reeksports Preču ievešana no ārzemēm pārstrādei un atpakaļpārdošanai vai tālākpārdošanai; arī pārdošanai uz citu valsti bez pārstrādes.
- imports Preču vai kapitāla ievešana no ārzemēm.
- eksports preču vai kapitāla izvešana uz ārzemēm; izplatīšana.
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-".
- krāsli priedes vai ozola bluķi (apmēram 75 cm gari), līdz pusei vai dziļāk ierakti zemē ēkas pamatos.
- Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs.
- hanends Profesionāls tautas dziedonis Azerbaidžānā, Irānā un citās Austrumu zemēs; mugamu izpildītājs.
- aizsargsistēma Protekcionisms - ārējās tirdzniecības politikas sistēma nacionālās tautsaimniecības aizsardzībai un konkurences spēju kāpināšanai ar ārzemēm.
- čangvads Province - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Taizemē.
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
- Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
- nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
- klejotāji putni putni, kas rudeņos neaizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.
- ziemcietis Putni, kas ziemā neaizlido uz siltākām zemēm.
- laprāceņi Rāceņu nosaukums, lai tos atšķirtu no kartupeļiem, ko Kurzemē parasti sauc par rāceņiem.
- ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem.
- dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
- ziemeļniecisks Raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
- bedīt Rakt (mirušo) zemē; glabāt.
- bēdīt Rakt (mirušo) zemē; glabāt.
- kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- amerikāņu futbols regbijam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāja mērķis ir aiznest un piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos.
- svētās akas reliģiskas nozīmes objekti, īpaši ķeltu reliģijā; tās uzskata par vietām, kur notiek pāreja pazemē, tajās tiek mesti ziedojumi.
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
- kazino Restorāns ar estrādes priekšnesumiem (dažās zemēs).
- koloniālā revolūcija revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni; Riča ezers.
- vesternizācija Rietumeiropas un Ziemeļamerikas vērtību sistēmas un dzīvesveida izplatīšanās citās zemēs un citu tautu dzīvē.
- Kurzemes pussala Rietumlatvijas ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, dienvidu robeža ir Rīgas līča dienvidu krasta līnijas turpinājums sauszemē pa līniju Kauguri — Ziemupe.
- lasts Rīgā un Vidzemē 45 (sākumā 42) pūri rudzu.
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
- ierakt Rokot iestiprināt (parasti zemē).
- ierakt Rokot ieveidot (parasti zemē).
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi).
- ierakties Rokot ievirzīties (parasti zemē) - par dzīvniekiem.
- aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi); ierakt (parasti zemē).
- begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
- brīvteritorija Rūpniecības uzņēmumi, kuriem valsts devusi izņēmuma tiesības saņemt no ārzemēm bez muitas u. c. importa ierobežojumiem fabriku iekārtas, izejvielas, materiālus ar nosacījumu, ka uzņēmuma produkcija tiek eksportēta (iekšējā tirgū - importa precēm atbilstoši nodokļi).
- ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- samiet Sadzīt, sasist (parasti zemē).
- ražotājsaimniecība Saimniekošanas veids, kad uzturlīdzekļus ieguva, nevis pārtiku vācot, bet to ražojot, zemkopība un lopkopība kļūst par galveno iztikas avotu. Dažādās zemēs tās rašanās laiki ir dažādi - ap 7000-5000. g. p. m. ē.
- orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
- silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga.
- pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem.
- Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām.
- Salace Salaca, upe Vidzemē.
- pakrišņi Salauzti, zemē nokrituši žagari, sausi koku zari.
- Aguraina Salvatjerra, pilsēta Sānijā, Basku zemē, tās nosaukums spāņu valodā (_Agurain_).
- pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties nogāzt zemē; arī cīkstēties.
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties.
- birzoklis Sausā zemē audzis koks.
- otainis Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- otainīte Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- otains Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- knitāji Sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas zemē.
- skrabi Sausi, dzeloņaini krūmāji siltās un sausās zemēs, sevišķi Austrālijā, veido pāreju no sulīgākiem zālājiem un krūmājiem uz tuksnešiem.
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
- fēns Sauss un silts vējš kalnu zemēs (parasti kalnu grēdas dienvidu nogāzēs un ielejās).
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera) daļa.
- līcis Sauszemē ievirzījusies (upes) daļa.
- terramaras Sauszemē uz pāļiem celtas bronzas laikmeta apmetnes Ziemeļitālijā (2. gt. p. m. ē.), kuras apjoza aizsargvaļņi ar koka konstrukcijām, plati grāvji.
- piebirzīt Savagot - izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- papatači Savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību lejā, zemē (no kurienes).
- zamsegs Sega, sedzene, ko nosedz zemē gulēšanai (gultas vietā).
- blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai.
- Narvas līcis sekls līcis Somu līča dienvidaustrumos, iesniedzas sauszemē — \~40 km, platums pie ieejas — \~90 km, dziļums — 30-64 m.
- amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
- ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu.
- piemitnis Senāk Kurzemē iebūvieša nosaukums.
- pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji.
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces.
- Rjuriks Senkrievu leģendās - ģenealoģiskais varonis, varjags, kuru kopā ar viņa diviem brāļiem slāvu ciltis aicināja valdīt Krievzemē.
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm.
- lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses.
- verve Sens kopienas organizācijas veids Krievzemē un citās slāvu zemēs.
- mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha.
- bandoties Sēt svešā zemē; pelnīties ar blakus darbiem.
- severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē.
- izvedprēmijas Sevišķa atlīdzība par ražojumiem, kas izvesti uz ārzemēm.
- cieksts Sieksta, zemē gulošs koks.
- spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas.
- apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
- sentimo Sīka monēta Venecuēlā (1/100 bolivāra), Kostarikā (1/100 kolona), Paragvajā (1/100 gvarani), Peru (1/100 sola) un vairākās citās zemēs.
- zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem).
- doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- hels Skandināvu mitoloģijā - mirušo valsts pazemē, kurp veda ceļš cauri indīgām ielejām.
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē.
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi.
- Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam.
- Dīvs Slāvu mitoloģijā - gars, kas mita mežā koku galotnēs, bet naktīs nolaidās zemē un ar savu baiso izskatu un kliedzieniem biedēja vientuļus ceļiniekus.
- dīvāns Slepena padomdevēju institūcija senajās Austrumu zemēs.
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu.
- tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu.
- muristans Slimnīcas nosaukums islāma zemēs; parasti tās atrodas mošejas vai mauzoleja tuvumā.
- rempudzis Smilts zemē audzis koks, visbiežāk bērzs.
- kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
- čudi Somugru ciltis, kas minētas senkrievu hronikās, Novgorodas zemēs uz austrumiem no Oņegas ezera.
- Singora Sonkhla - pilsēta Taizemē.
- Sonkla Sonkhla - pilsēta Taizemē.
- hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības.
- nospārdīt Spārdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pekainis Specializētas ecēšas, ar maziem lemesīšiem katra zara galā, izsēto miežu iestrādei zemē.
- apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres.
- eja Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
- Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- īstais humuss stepju joslas melnzemēs un mērenā klimata neitrālās augsnēs sastopamās trūdvielas.
- vīze Stiprā salā zemē izveidojusies plaisa.
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs.
- strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- (no)krist gar zemi Strauji (no)gulties zemē.
- (no)likties (arī laisties) gar zemi strauji (no)gulties, arī (no)krist zemē.
- krist pie zemes strauji gulties zemē, gāzties zemē.
- likties gar zemi strauji gulties, arī krist zemē.
- nokrist gar zemi Strauji nogulties zemē.
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml) - par putniem, kukaiņiem.
- nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- noskriet Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- nosviest Strauji satverot, nogāzt (kādu) zemē.
- mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
- notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
- noklupt Strauji, klupšus nosēsties (zemē).
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- klaidstrāva Strāva, kas noplūst zemē no elektrovilcienu un tramvaju sliedēm un citos gadījumos; veicina koroziju metāla konstrukcijās, kas atrodas tās ceļā.
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā.
- nogata Sudraba monēta Senajā Krievzemē (10.-15. gs.).
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas.
- krona Sudraba vai zelta monēta, kas senāk bija apgrozībā Anglijā, Francijā un dažās citās zemēs.
- pikuls Svara mērvienība Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - apmēram 60 kg.
- libra Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, apmēram 460 g.
- aroba Svara mērvienība Latīņamerikas zemēs, vienāda ar 10-15 kg.
- tikala Svara un naudas vienība (15,228 g) Birmā un Taizemē, kur to dēvē arī par bātu.
- graut Sviest, mest (kaut ko zemē).
- šachta Šahta - dziļi zemē ieraktas ejas akmeņogļu, dzelzsrūdas iegūšanai.
- ķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lotoss Šīs dzimtas ģints ("Nelumbo"), kurā ir 2 sugas, ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem, kas sakņojas zemē, bet zieds atveras virs ūdens.
- zemestauki Šīs dzimtas ģints ("Phallus"), sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- barils Šķidrumu mērs vairākās Latīņamerikas zemēs; barilā ir 76 un 96 l.
- legers Šķidrumu mērs, gk. araka mērīšanai; Holandē 563 l, Kapzemē 577 l, Holandes R Indijā 588 l, Ceilonā 568 l.
- sociālistiskais reālisms šķietami reālistisks mākslas un literatūras virziens, ko stingri reglamentēja komunistiskā partija PSRS u. c. komunistiskajās zemēs; raksturīgs darba tautas heroizēts attēlojums.
- nošķūrēt Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze.
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- iestājsumma Tā sauca pēc Kurzemē pastāvošām civiltiesībām to summu, ko izmaksā līdzmantiniekam tas mantinieks, kas paturējis sev īpašumu dabā.
- trīskāršu Tāds (žogs), kas veidots, pie zemē iedzītiem stabiem horizontāli piestiprinot vai stabu gropēs iestiprinot trīs kārtis.
- vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
- kontinentāls Tāds, kas atrodas iekšzemē, samērā tālu no piekrastes.
- okcidentāls Tāds, kas attiecas uz Rietumiem, to zemēm un kultūrām; rietumu-, rietumniecisks.
- htonisks Tāds, kas attiecas uz zemes un pazemes iemītniekiem, arī zemes un pazemes dievībām un gariem; tāds, kas mīt zemē vai pazemē.
- ārisks Tāds, kas aug vai ir audzis iekoptā, auglīgā zemē.
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei siltā klimatā (par augiem vai dzīvniekiem); saistīts ar zemēm, teritorijām, kur ir silts klimats.
- jaunattīstības Tāds, kas veido jaunu, neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
- taju valoda taju valodu saimes valoda, oficiālā valoda Taizemē; rakstība izveidota 13. gs. uz indiešu raksta bāzes.
- importētājs Tas, kas importē, ieved no ārzemēm.
- gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ.
- aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu.
- mjao Tauta Ķīnā, Vjetnamā, Laosā, Taizemē, valoda pieder pie mjao-jao valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- jao Tauta Ķīnas dienvidos, Laosas ziemeļos, Vjetnamā, Taizemē; valoda pieder pie mjao-jao valodām.
- moni Tauta Mjanmā un Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru valodām, ticīgie - budisti.
- šani Tauta Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Taizemē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, reliģija - budisms (hinajana).
- palestīnieši Tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti).
- čigāni Tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- kaimiņtauta Tauta, kas dzīvo blakus zemē vai netālu.
- kuji Tauta, pieder pie kalnu kmeriem, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- kama Tautas ēdiens Vidzemē no dažādu miltu un pākšaugu maisījuma.
- veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
- haņi Tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms.
- ieroza Tece, purva strēmele, kas iestiepjas cietzemē.
- notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.).
- Liepājas ieplaka tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē, tā aizņem Baltijas akvatoriju starp Liepāju un Gotlandi, kā arī sauszemi starp Liepāju, Ventspili un Usmu, tās platums sauszemē ir 50-70 km, garums — >200 km.
- reihskomisariāts Teritoriāla liela pārvaldes vienība (fašistiskās Vācijas okupētajās zemēs).
- aizzona Teritorija kontinenta iekšzemē jūras piekrastē, ostas vai lielas pilsētas apkārtnē, kuras ekonomiskās, transporta, kultūras un citas funkcijas saistītas ar galveno centru vai ostu; hinterlande.
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
- spogulis Tiesību krājums dažās vācu zemēs viduslaikos.
- maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci.
- sālsaugi Tikai ar zināmām barības sālīm bagātā zemē sastopamie augi, lielāko tiesu mīkstām lapām un mīkstu stublāju, mazu pārkokojumu un zemu augumu.
- izadzīties Tikt izveidotam zemē (piemēram, vaga).
- nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
- gult tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
- rakija Tradicionāls alkoholiskais brendija tipa dzēriens Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs.
- bilharcija Trematodu kārtas divmutes tārpu suga; iekšējs cilvēka parazīts karstākās zemēs.
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli).
- Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai.
- seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem.
- virszemes tvertne tvertne (rezervuārs), kas kopā ar aprīkojumu ir virs zemes, balstoties uz tās. Tā nav iebūvēta zemē ne pilnīgi, ne daļēji.
- pazemes tvertne tvertne (rezervuārs), kas pilnīgi iebūvēta zemē; aprīkojums var būt novietots virs zemes; pazemes rezervuārs.
- notece Ūdens pārvietošanās tā riņķojumā dabā pa zemes virsu un zemē.
- iztece Ūdensrijēja kompleksa noslēgums, vieta, kur pazemes ūdenstece beidzas un avota veidā ūdens iztek atkal virszemē.
- aiztece Ūdensrijēja kompleksa sākums, ūdens pazemē aiztecēšanas vieta.
- orga Ūdenstece (parasti Kurzemē), neliela upe, strauts.
- flegetons Ugunīga straume apakšzemē, Acheronta pieteka.
- Agere Upe Austrijā, Augšaustrijas federālajā zemē, Traunas kreisā krasta pieteka, iztek no Aterezera.
- Venta Upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā.
- Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
- Ounasjoki Upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka, garums - 340 km.
- Luiro upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka.
- Raudanjoki upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka.
- Kiunena upe Somijas ziemeļos, Lapzemē, Raudanjoki kreisā krasta pieteka.
- Aue upe Vācijā (_Aue_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka.
- Hunte upe Vācijā (_Hunte_), Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
- Fulda Upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km.
- Hāze upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Emsas labā krasta pieteka.
- Vimme Upe Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Vēzeres labā krasta pieteka.
- eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- šķetna uzasināta, 1-3 m gara kārts bez zariem (ko var viegli iezpraust zemē).
- Portipahtas ūdenskrātuve uzpludināta uz Kiunenas upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē.
- Lokas ūdenskrātuve uzpludināta uz Luiro upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē.
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā, teritorijā u. tml.
- uzvārdu došana uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
- spīdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lampyridae"), \~2000 sugu, vairākums no tām siltās zemēs; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas, no kurām vietām sastopams parastais jāņtārpiņš, retāk mazais jāņtārpiņš.
- kapracis Vaboļu kārtas līķvaboļu dzimtas ģints ("Nicrophorus"), pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bieži vien vispirms cenšoties tos ierakt zemē, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- zemējuma vads vads, kas savieno elektroiekārtas korpusu vai tās atsevišķas daļas ar zemējumu.
- krors Vairākās Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - vienība lielas rūpiju summas skaitīšanai (1 krors = 10 milj. rūpiju).
- li Vairākās Tālo Austrumu zemēs garuma mērvienība, svārstās starp mm daļām un 500 m.
- štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
- maliks Valdnieka nosaukums vairākās Austrumu zemēs; arī viens no Allāha epitetiem.
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm, republikām u. tml. ar vienu kopēju valdību.
- dīvāns Valsts iestāde dažās Austrumu zemēs, kura nodarbojas ar administratīvām un tiesu lietām vai ar līdzekļu vākšanu valsts kasei.
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
- kamera valsts un sabiedrības pašpārvaldes organizēšanas veids atsevišķās zemēs un tam atbilstošā iestāde, arī tautas vietnieku (deputātu) nams.
- Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta.
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
- pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē.
- gružļi Vārpas un graudi, kas labību vedot nobirst zemē.
- Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām.
- antarikša vēdu un hindu kosmogonijā - gaisi jeb starpslānis starp debesīm un zemi, kas palaikam ietiecas arī pazemē, ietverot arī to vietu, kur saule pārlaiž nakti.
- kārpīt Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
- vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
- Velna laivas vēlā bronzas laikmeta (950.-750. g. p. m. ē.) apbedījumu vietas Ziemeļkurzemē, virszemes akmeņu krāvumi ar laivveida formu (garums — 15 m, lielākais platums — 3-5 m), konstatēts 11 šādu laivu 7 vietās.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- kartupeļu dumpji Ventspils strādnieku un apkārtnes zemnieku nemieri (1891. g.) sakarā ar kartupeļu izvešanu uz ārzemēm neražas gadā
- korrida Vēršu cīņu izrāde Spānijā, Portugālē, D-Francijā un Latīņamerikas zemēs; piedalās 3 toreadori, kuriem ar zobenu katram jānogalina 2 vērši.
- menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
- tranzitēt Vest preces uz ārzemēm caur kādu trešo valsti.
- akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu).
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
- tautas saimniecība vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); [ekonomika]{s:2207}.
- tautsaimniecība vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); tautas saimniecība
- mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm).
- Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
- pavēze Viduslaikos - liels vairogs, kam apakšgalā bija ass dzelksnis, kuru iesprauda zemē.
- Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
- fondaco Viduslaikos svešu tautu tirgus nami Itālijā un Austrumu zemēs.
- parms Vidzemē 17. gs. 4 vezumi siena, skaitot vezumā 30 grīztes pa 1 podam (20 mārciņām) katru.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs.
- pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai.
- bungalo Viegla ārpilsētas dzīvojamā māja ar verandām; vienstāva lauku māja tropu zemēs.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad.
- piesārņojošas vielas vielas, kas, atrazdamās dabas vidē - gaisā, ūdenī, zemē, augos un dzīvniekos -, nelabvēlīgi ietekmē vidi un cilvēka veselību.
- vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
- seimiks Vienas vojevodistes (vaivadijas), viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
- muzācejas Viendīgļlapju augu dzimta, lieli lakstaugi ar šķietamu (neīstu) stumbru, lielām lapām, siltākās zemēs.
- eļļas eruka viengadīgs krustziežu dzimtas eļļas augs ("Eruca sativa"), ko audzē Indijā un citās Dienvidrietumāzijas zemēs eļļas ieguvei.
- depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
- kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
- Freiburga viens no četriem reģioniem Bādenes-Virtembergas federālajā zemē Vācijā, atrodas reģiona dienvidrietumu daļā.
- theravāda Viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemē, Kambodžā, Mjanmā); teravāda; hīnajana.
- ūdensrijējs Vieta, kur ģeoloģisku procesu un nogulumiežu īpatnību dēļ pazemē aiztek upe vai strauts.
- kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu.
- Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama.
- nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
- nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nacionālais ienākums visa darba un kapitāla ienākumu summa plus ienākumi no investīcijām ārzemēs, mīnus parādu procenti ārzemēm kādā noteiktā laika posmā, parasti gada laikā.
- holokosts Visaptverošs etnocīds, kādas tautas pilnīga iznīcināšana (tiek attiecināts uz ebreju iznīcināšanu nacionālsociālistiskajā Vācijā un tās okupētajās zemēs).
- pirmsēnes Visprimitīvākās sēnes - mikroskopiski vienšūnas organismi, kas dzīvo mitrā vidē (piemēram, ūdenī uz aļģēm, mitrā zemē vai sauszemes augu šūnās) un kas vairojas ar zoosporām.
- Elberfelde Vupertāles pilsētas rietumu daļa, Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
- pliksiens Zāle, kas aug rudeņos, vairāk smilts zemē.
- pārzarošana zaru atlikušo daļu nociršana, lai sortimentu kvalitāte atbilstu standarta prasībām: to veic, ja pēc koka nogāšanas stumbra apakšējie zari ir iespiesti zemē un tos nevar atzarot, tad to izdara pēc stumbru sagarumošanas sortimentos.
- dinārs Zelta monēta (senajās arābu zemēs).
- frigana Zema, reta dzeloņkrūmu un daudzgadīgo dzeloņzāļu saaudze Vidusjūras zemēs.
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu.
- arheoloģiskais depozīts zemē noglabātu senlietu (monētu, rotu, ieroču, darbarīku) kopums kādā vietā.
- arheoloģiskie izrakumi zemē vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšanas veids.
- zemētājtīkls Zemējumietaises daļa, kas ietver zemētājus un savienojumus starp tiem.
- darbzemējums Zemējums, kas nodrošina iekārtas vai sistēmas normālu darbību (transformatoru neitrālo ķēžu un radiotehnisko antenu iezemēšana).
- plākšņzemētājs Zemētājs, kas izveidots kā zemē ierakta metāla plāksne.
- slokšņzemētājs Zemētājs, kas sastāv no zemē ieraktas metāla sloksnes (plakandzelzs).
- Menamas zemiene zemiene Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mae Nam plain"), starp Tanentaundži grēdu rietumos un Koratas plato austrumos, Taizemē, garums — \~500 km, platums — līdz 200 km, platība — 100000 kvadrātkilometru.
- fellahs Zemnieks (arābu zemēs).
- smirds Zemnieks Krievzemē (no 9. līdz 15. gadsimtam); arī Latgalē.
- laidenieks Zemnieks, kas atpircies no klaušām, gk. Vidzemē zviedru laikos.
- zemniecība Zemnieku kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
- bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- meteklis Zemnieku nodeva gruntskungam 16. gs. Vidzemē.
- Kauguru nemieri zemnieku sacelšanās Vidzemē 1802. g., ko izraisīja Krievijas cara pavēle, ka naturālā nodeva staciņš, kas bija daļa galvasnaudas, turpmāk maksājama naudā.
- māju iepirkšana zemnieku saimniecību iepirkšana dzimtīpašumā, kas Vidzemē formāli radās pēc 1849. g. pēc Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanas, bet noritēja gausi 1860. gadiem, kad Krievijas valdība pieņēma vairākus likumus, kas veicināja zemes pārdošanu zemniekiem.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
- kalada Ziemas saulgriežu ieražu dziesma (Augšzemē).
- dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
- mons Ziemeļvidzemē kalpa nomnieka alga graudā.
- hibernēt ziemot; pavadīt ziemu siltajās zemēs.
- ģeomantija Zīlēšana novērojot zemi, kā arī pēc gaisā izmestas saujas zemes, smilšu vai akmentiņu izkārtojuma nokrītot zemē.
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- ģeobioloģija Zinātne par zemē mītošiem dzīviem organismiem, to dzīvības nozarēm.
- putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus.
- falanga zirnekļveidīgo klases dzīvnieku kārta, no 8 mm līdz 5 cm garumā, indīgs dzīvnieks (siltajās zemēs).
- tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā.
- rūkūzis Zivju žāvējamais aprīkojums, zemē izrakta bedre ar iekuru apakšā.
- rīteru nauda zviedru laikos Vidzemē nodoklis armijas uzturēšanai - 3 dālderi 50 graši no arkla.
- žvingus Žvingus laist - rotaļā, kurā met mazus akmentiņus zemē, lai kaut ko minētu (zīlētu).
zemē citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV