sutināt
Lietojuma biežums :
sutināt 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sutinu | sutinām | sutināju | sutinājām | sutināšu | sutināsim |
| 2. pers. | sutini | sutināt | sutināji | sutinājāt | sutināsi | sutināsiet, sutināsit |
| 3. pers. | sutina | sutināja | sutinās | |||
Pavēles izteiksme: sutini (vsk. 2. pers.), sutiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sutinot (tag.), sutināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sutinātu
Vajadzības izteiksme: jāsutina
1.transitīvs Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt1.
Saistītās nozīmespasust, pasutināt.
Saistītās nozīmes
Gradācijas jēdzienu grupa
pasust2 — Neilgu, laiku mazliet sutināt.
pasutināt1 — Neilgu laiku, mazliet sutināt.
sutināt1 transitīvs — Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
1.1.Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli).
3.1.transitīvs Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
4.sarunvaloda, transitīvs Sist, pērt.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klapēt, klāt, kliest.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dābt1 — Sist.
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miltīt1 — Sist, pērt.
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
smelt1 — Sist.
šautīt1 — Šaust, sist.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zvecēt1 — Sist.
zveķēt1 — Sist, pērt.
žaut1 — Sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
iedābt1 — Iesist.
iegniezt1 — Iesist.
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
5.sarunvaloda Gulēt.
Saistītās nozīmesparaut miegu, dusēt, gulēties, gulēt, čučēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
paraut miegu1 — Gulēt.
dusēt1 — Gulēt miegā.
gulēties1 — Gulēt (1).
gulēt1 — Būt aizmigušam.
čučēt1 — Gulēt (parasti par bērnu).
noraut masā1 — Gulēt.
čučiņāt1 — Gulēt (parasti par bērnu).
Hiponīmi
gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī1 — Ļoti labi, netraucēti gulēt.
snauduļot1 — Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
snaust1 — Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
tušāties1 — Nemierīgi gulēt.
Saistīts ar
atčučēties1 — Izgulēties (par bērnu).
izagulēties1 — Izgulēties.
izarūgnēties1 — Izgulēties.
izčučāties1 — Izgulēties.
izčučēties1 — Izgulēties.
izdusēties1 — Izgulēties (1).
izgulēties1 — Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs.
Gradācijas jēdzienu grupa
pagulēt1 — Neilgu laiku būt aizmigušam.
pasust1 — Neilgu laiku, mazliet pagulēt.
pačučēt1 — Pagulēt (parasti par bērnu).
pagulēties1 — Pagulēt (1).
paraut miegu1 — Gulēt.
dusēt1 — Gulēt miegā.
gulēties1 — Gulēt (1).
gulēt1 — Būt aizmigušam.
čučēt1 — Gulēt (parasti par bērnu).
noraut masā1 — Gulēt.
čučiņāt1 — Gulēt (parasti par bērnu).
nopampties1 — Kārtīgi izgulēties.
gūļāt1 — Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liek vāku virsū un sutina uz lēnas uguns aptuveni 1.5 stundu.
- Pielej vīnu un visu laiku maisot sutina, līdz vīns iztvaikojis.
- Pēc tam izveido četras ligzdiņas sutinātajos dārzeņos un katrā iesit olu.
- Sutina 10–15 minūtes, līdz dārzeņi sāk palikt mīksti.
- Ieliec kastrolī sagriezto sīpolu un sutini, kamēr tas kļūst mīksts.