Paplašinātā meklēšana

Meklējam domāt.

Atrasts vārdos (43):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (551):

Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
aizmeloties Aiziet ar izdomātu ieganstu.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot.
apgudrēt Apdomāt, apgudrot.
apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
zintēt Apdomāt, apsvērt.
apštukot Apdomāt, pārdomāt.
pārgudrot Apdomāt.
dūšāt Apdomāties, atpūsties.
apprātoties Apdomāties, nākt pie prāta.
apsadomāties Apdomāties.
cepure Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju).
apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt.
apgudrāt Apspriest, apdomāt.
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam.
mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties.
minstināt Atcerēties, iedomāties.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
anamnēze atminēšana, it sevišķi par kādu iedomātu iepriekšēju dzīvi.
dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3).
fronemofobija Bailes domāt.
bez galvas Bez spējas pareizi domāt; dumjš.
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks.
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
pārākbrīvdomātājs Brīvdomātājs pārākajā pakāpē.
brīvdomnieks Brīvdomātājs.
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
(būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
bedekers Ceļotājiem un tūristiem domāts ceļvedis.
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
(sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
izgrozīt galvu censties izdomāt, censties atrisināt.
jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
antropopātisms Cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām.
sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
jaunčehi Čehu Nacionālās partijas radikālā spārna pārstāvji (ofic. nos. - Nacionālā brīvdomātāju partija, dib. 1874.); 1918. g. iekļāvās Čehoslovakijas Nacionāldemokrātiskajā partijā.
balmutēties Daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties.
aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
izkustināt smadzenes daudz, intensīvi domāt.
apdomāts Divd. --> apdomāt.
domājošs Divd. --> domāt.
domāts Divd. --> domāt.
pārdomāts Divd. --> pārdomāt.
sadomāts Divd. --> sadomāt.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
prātot Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.); izdomāt (2).
kasīt pakausi domāt (ar bažām, šaubām, neizpratnē), prātot, gudrot.
domāt tikai par savu ādu domāt tikai par sevi, savu drošību.
noduzot Domāt, nespējot neko izdomāt.
kasīt aiz auss domāt, prātot, gudrot.
bāzt visus (arī visu) vienā maisā domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
bāzt visus vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
guoduot domāt, spriest.
kustināt smadzenes domāt.
česaķ repu domāt.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
vivere est cogitare dzīvot nozīmē domāt (_Cicerons_).
hilozoisms Filozofiska mācība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka dzīvums, justspēja un domātspēja piemīt visu veidu matērijai.
orgonterapija Fiziska terapija iedomāta "dzīves enerģijas fluīda" rosināšanai.
pseidovaloda Formāla valoda, ko izmanto programmu izstrādāšanas procesā un kas nav domāta tieši izmantojamu programmu sastādīšanai.
stereoskopiskais fotoaparāts fotoaparāts ar diviem objektīviem, kas domāti stereoskopisku attēlu iegūšanai.
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
štukot Gudrot, domāt.
bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets.
arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā.
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
iedabāt Iedomāt.
teomānija Iedomāta apgarotība, reliģioza murgošana.
mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
datuma maiņas līnija iedomāta līnija, kas iet pa 180° ģeogrāfiskā garuma meridiānu ar nelielām novirzēm ap salām un kontinentiem; šķērsojot to austrumu virzienā, nākamajai dienai paliek iepriekšējās dienas datums, bet rietumu virzienā - nākamās dienas datumu izlaiž.
iedomātā rampa iedomāta līnija, kas norobežo filmēšanas vidi no kameras un ko kamera filmēšanas gaitā nedrīkst šķērsot.
skatiena (arī skata) līnija iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
skata (arī skatiena) līnija iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu.
ģeogrāfiskais meridiāns iedomāta līnija, kura iet caur Zemes ģeogrāfiskajiem poliem un kuras visos punktos ir vienāds ģeogrāfiskais garums.
premutācija Iedomāta norise, sagatavošanās mutācijai, stabiliem pangeniem pārejot labilā stāvoklī.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
finiša līnija iedomāta taisna līnija starp divām finiša zīmēm (markām).
Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā.
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
nezeme Iedomāta zeme, zeme, kuras īstenībā nav.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
ieprātoties Iedomāties (4).
pārstatīties Iedomāties (domās pārcelties).
ieprātēties Iedomāties (par kaut ko).
iedāžāt Iedomāties ko bailīgu.
atrasties Iedomāties sevi (par to, kas patiesībā nav).
redzēt spokus dienas laikā iedomāties to, kā nav.
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā ir īstenībā; piedēvēt (kam) ideāla īpašības.
stādīties priekšā Iedomāties, iztēloties (ko).
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko).
aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam.
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
izķaupēties Iedomāties, noskaņoties.
ņemt galvā (arī prātā) iedomāties, sākt domāt (ko).
ņemt prātā (arī galvā) iedomāties, sākt domāt (ko).
iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties.
dadomāt Iedomāties.
iegādāties Iedomāties.
ieģist Iedomāties.
iegudroties Iedomāties.
iemelsties Iedomāties.
ieprāsnēt Iedomāties.
ieprāsnēties Iedomāties.
iesadomāties Iedomāties.
padomāties Iedomāties.
pierēt Iedomāties.
trjohnutsja Iedomāties.
ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi.
satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja.
tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks.
epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai.
sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
doksogēns Iedomāts, piem., iedomāta slimība.
lāgot Iegaumēt, iedomāties.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā; nodomāt, iecerēt.
iecerēt iemīlēt un cerēt, ka apprecēs; nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
izpunktierēties Ilgāku laiku censties izdomāt.
izlauzīt galvu ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
atdomāt Ilgāku laiku, daudz domāt.
izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties.
izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties.
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu); izdomāt (1).
konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā.
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
malt Intensīvi, neatlaidīgi domāt.
krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus.
pārģist Īstajā laikā un vietā neiedomāties.
izprātot Izdomāt (1).
izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
izrēķināt Izdomāt pilnīgi, līdz galam.
izgudrot Izdomāt to, ka nav, kas nav bijis īstenībā.
sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
saštukot Izdomāt, sarunāt, samest naudu.
izštukot Izdomāt; izprātot.
atrast Izdomāt.
iegudrot Izdomāt.
izfunktierēt Izdomāt.
izpīpēt Izdomāt.
izpunktierēt Izdomāt.
izsmadzeņot Izdomāt.
Pīkols Izdomāta senprūšu dievība, ko saista ar elli un velnu, dažādās variācijās minēta 15.-16. gs. hronikās un literāros darbos.
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
sadomniece Izdomātāja; sadomnīca.
sadomnīca Izdomātāja.
sadomnīce Izdomātāja.
sagādnīca Izdomātāja.
sagādnīce Izdomātāja.
sagādniece Izdomātāja.
pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums.
hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni.
pseidonīms Izdomāts, neīsts personvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
mītisks Izdomāts, nereāls, pasakains, teiksmains.
inteligibls izdomāts, nereāls.
piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo); piedomāt (2).
izpunkterēt Izgudrot, izdomāt, izplānot.
izceikināt Izgudrot, izdomāt.
izpunkterēties Izgudroties, izdomāties, izplānoties.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
iejusties lomā izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
apgudrot Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.
spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
iedomāt Izveidot priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
iedomāt Izziņas darbībā radīt atziņu, secinājumu, konstatējumu, ideju u. tml.; iedomāties (4).
iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml.; iedomāt (3).
se non e vero, eben trovato ja tā arī nav patiesība, tad tomēr tas ir labi izdomāts.
Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
rīkošanās kādu darbību veikšana (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti; apiešanās
bloks Kāju balstīšanai domāta ierīce sprinta skrējienu startā, starta paliktnis.
iedažot Kaut ko iedomāties.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
salikt galvas kopā kopīgi censties ko izdomāt, izlemt, atrisināt.
kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei.
šķelšanās Kristiešu iepriekš nodomāta sadalīšanās, kas sagrāva baznīcas vienotību.
ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
deliberācijas termiņš laiks apdomāties, ko dod mantiniekam, lai viņš varētu izšķirties, vai mantojumu pieņemt vai ne.
Ezera māte latviešu mitoloģijā - ezera gars, kas iedomāts esam lielas zivs izskatā.
grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
pusdoma Līdz galam neizdomāta doma.
dullināt Liegt skaidri domāt, apdullināt.
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma.
operētājsistēma LANtastic lokālo tīklu operētājsistēma, kas domāta tīkliem ar vienādranga arhitektūru, kuros nav atsevišķa servera, bet katra stacija var piešķirt savus resursus visām pārējām stacijām, izpildot kā klienta, tā arī servera lomu.
līkne Lokveida ceļš, ceļa posms; iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
nepresnīca Ļauna un nepatīkama lieta, ko mēdz izdomāt par otru.
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai.
lubu (arī sēnalu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
sēnalu (arī lubu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties.
līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu.
piebarošanas lauciņi medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam.
izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
intencionāls Mērķtiecīgs; apzināts, apziņas virzīts; uz reālu vai iedomātu objektu vērsts (par apziņu un psihes parādībām vispār).
bizins Mešanai domāts koka gabals.
tvāpulis Miegains un noguris cilvēks; domāt nespējīgs darbinieks.
bifokālā lēca mīkstās kontaktlēcas, kas domāts presbiopijas (vecuma tālredzibas) korekcijai.
korvolāns Mobila karaspēka vienība, kas sastāv no kavalērijas, kājniekiem un vieglās artilērijas un domāta uzbrukšanai ienaidnieka aizmugurei un komunikācijām šķirti no armijas galvenajiem spēkiem.
cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
hausmusik Mūzika, kas domāta mazam pulciņam ģimenē pretstatā atklātu koncertu mūzikai.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
refleksija Neapdomāta, spontāna rīcība.
aizmirst sevi nedomāt, nerūpēties par sevi.
tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
aizmirst neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
nenoturēt ar striķiem nekādi nespēt aizkavēt kādu darīt nodomāto.
direkcions nelielu skaņdarbu (maršu, valšu u. c.) saīsināta partitūra, domāta pūtēju orķestra izpildījumam.
ruminēt nemitīgi un atkārtoti domāt par savu šābrīža emociju vai pārdzīvojumu iemesliem, sekām un simptomiem
no gaisa grābts nepamatots, izdomāts.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
aberēties Nepārdomāti runāt.
kā puika nepārdomāti, tiepīgi, lielīgi bravūrīgi.
donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības.
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
krustām šķērsām no dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (izdomāties, pārrunāt, pārspriest).
nogādāt nodomāt (1).
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev.
aizminēt Nodomāt, pieminēt, piesaukt.
nomost Nodomāt.
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
neapdomāts Nolieguma divdabis --> apdomāt.
neiedomājams Nolieguma divdabis --> iedomāt.
notolmēt Nomērķēt, nodomāt, novērot.
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
ieņemt (arī ieņemties) galvā (arī prātā) noskaņot sevi (uz ko); iedomāties.
ieņemties Noskaņot sevi (uz ko); iedomāties.
gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
špigate Noteka - ūdens novadīšanai domāts caurums vai caurule kuģa margsienā vai klājā.
vairot Ņemt vērā, apdomāt, manīt.
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
aptaurēt Padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu.
pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu padomāt, pagudrot.
palauzīt galvu padomāt, pagudrot.
pakustināt smadzenes padomāt.
paštukot Padomāt.
papunkterēt Pagudrot, padomāt.
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz, no jauna, pārdomāt (piemēram, atmiņas, kādu informāciju).
zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
likt saprast panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
noskaidrot galvu panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
mainīt prātus panākt, ka (kāds) domā citādi; domāt citādi.
(sa)jaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
atminēties Parādīt uzmanību, gādību; pieminēt; atcerēties; iedomāties.
pārlikt Pārdomāt (1).
reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
pārlikt prātā pārdomāt, apdomāt.
apjausties Pārdomāt, apdomāties, atjēgties.
atsekties Pārdomāt, apdomāties, ienākt prātā.
pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
pārprātot Pārdomāt, pārlikt prātā.
atdomāties Pārdomāt; atjēgties un mainīt domas.
apsvērt Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
pārsmadzeņot Pārdomāt.
struktūrprogrammēšana Pārdomāta un loģiska tehnoloģija programmu veidošanā; izšķir programmēšanu no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu.
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
nogudrot Pārrunājot, apdomājot nolemt; nodomāt.
atrauties no domām (par ko), arī atraut domas (no kā) pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko).
impulsu izreaģēšana pārsteidžiga un nepārdomāta iekšēju konfliktu izpausme uzvedībā.
paraloģija Pārteikšanās; grūtības loģiski domāt.
ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību.
E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E250 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
piepušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot; tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pamēģināšanas).
signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem.
attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
iekrist galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
ieskriet galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
ieskriet prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
iešauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
šauties prātā (arī galva, atmiņā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
fideikomisārs Persona, kam domāts piešķīrums no mantojuma pēc fideikomisa.
dagudrot Piedomāt klāt.
izmantojamība Piemērotība mērķtiecīgai, pārdomātai lietošanai, lai gūtu labumu (par priekšmetiem, metodēm u.c.).
čaiņiks nevāra pietrūkst prāta spēju, nevar (ko) izdomāt.
raudzīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
skatīties Pievērsties domās (kam), domāt (par ko).
pielikt (ko) no sevis pievienot (piemēram, stāstījumam) ko savu, izdomātu.
Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms.
vamslīt Pļāpāt, nepārdomāti runāt.
vendzēt Pļāpāt, nepārdomāti, saraustīti runāt.
narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
ģeometrisks ķermenis priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
programmēšanas valoda PL/1 procedūrorientēta augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas domāta dažāda rakstura skaitļošanas un datu apstrādes uzdevumu risināšanai.
enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap "Enciklopēdiju", ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs.
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta.
Ziemeļpols Punkts, kur iedomātā Zemes griešanās ass šķērso ziemeļu puslodes virsmu, atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, dziļums - 4087 m; ģeogrāfiskais ziemeļpols.
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko); iedomāties (2).
Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji.
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties.
currente calamo rakstīt ātri un ne visai pārdomāti; _burtiski_: "ar ašu spalvu".
pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
nākt uz domām rast atziņu, secinājumu; iedomāties.
referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
lietošana rīkošanās (ar materiālu, priekšmetu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantošana
lietot rīkoties (ar materiālu, priekšmetu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantot (1)
nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
domu pavediens risināmais jautājums, tas, par ko aizsākts domāt.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
darunāties Runājot panākt nodomāto.
izrunāt no prāta (arī no galvas) runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
piedomāt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piedzejot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
piefantazēt Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
gremot Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties.
braukt ar muti runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi.
čulkstēt Runāt ko izdomātu, niekus.
kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā runāt veltīgi; runāt, solīt nepārdomāti.
svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
parādīt pigu rupji, nievājoši noraidīt, izsmiet, piemānīt kādu, izjaukt nodomāto, atteikt kādam.
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
izzīst no pirksta sadomāt, izgudrot ko īstenībai neatbilstošu, nepamatotu.
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
sagādāt sadomāt.
saprātoties Sadomāties (1).
karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties.
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs.
biezs pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt.
melns kaķis pārskrien pār ceļu saka, ja kas negaidīts izjauc iecerēto, nodomāto.
saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas.
domāts – darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
galva noskaidrojas saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
trulums Saka, kad nekā nevar izdomāt.
kollektānejas Sakrāti izvilkumi no citu darbiem, kas domāti kā materiāls paša darbam.
autorkorektūra Salikuma novilkums, kas domāts autora labojumiem.
likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
saprašana Sapratne būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
grozīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
lauzīt (retāk grozīt) galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
safabricēt Savākt, arī izdomāt (piemēram, nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā.
sēnalliteratūra Sēnalu literatūra - mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
svāhā senindiešu mitoloģijā - vārds, ko lieto par izsaucienu, kad tiek upurēts dieviem; sauciens, kas tiek lietots, lai uzaicinātu dievus uz gaidāmo upurēšanu, šis izsauciens ir domāts visiem dieviem.
apcerēt Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos); pārdomāt.
aritmomānija Skaitīšanas mānija, uzmācīga dziņa skaitīt, domāt par cipariem, skaitļiem.
illūmināti Slepens ordenis, kas dibināts 1776. g. ar nolūku apvienot visu zemju domātājus prāta attīstības veicināšanai reliģiskas apgaismības ceļā.
pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.
mērķa iedzīvotāji speciālas iedzīvotāju grupas, kurām domātas iedzīvotāju programmas vai atseviški pasākumi.
decentrācija Spēja iziet ārpus sava redzējuma un iedomāties, kā cits indivīds uztver un pārdzīvo notiekošo.
programmatūras dokumentācija standartveidā noformētie dokumenti (rokasgrāmatas), kas satur ziņas par programmām, to izmantošanas iespējām un ierobežojumiem un kas domāti programmatūras lietotājiem.
izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu.
pūst pīlītes stāstīt ko patiesībai neatbilstošu, sadomātu, runāt niekus, melot.
izsūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
izzīst (arī izsūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
(iz)zīst (retāk (iz)sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
sūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
zīst (arī sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml, kļūdīties.
noliezēt Stipri noodomāt.
līnija Šķietama, iedomāta robeža.
žļeibt Šķist, domāt.
iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties.
vienģimenes Tāds (piemēram, dzīvoklis), kas domāts vienai ģimenei.
ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā; iedomāts, fantāzijā eksistējošs; nereāls.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
domājošs Tāds, kam ir spēja domāt.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
antisklerotisks Tāds, kas aizkavē asinsvadu sklerozes rašanos; tāds, kas domāts tās ārstēšanai.
pārsteidzīgs Tāds, kas darbojas, rīkojas nepamatoti steidzīgi, nepārdomāti un šādas darbības, rīcības dēļ kļūdās.
lielmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
balmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
divvīru Tāds, kas domāts diviem vīriešiem.
dēlišķs Tāds, kas domāts vīrietim; vīriešu.
reāls Tāds, kas eksistē īstenībā; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
gatavs Tāds, kas ir pieņemts, izdomāts iepriekš (neievērojot konkrēto situāciju); arī šablonisks.
neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
īsts tāds, kas nav iedomāts, šķietams, nav attēls, modelis, bet pastāv īstenībā; reāls.
eksoterisks Tāds, kas nav noslēpums, kas domāts arī mazāk zinošiem (par reliģiskiem ritiem, misticiskām mācībām u. tml.), populārs; visiem saprotams.
nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
nenopietns Tāds, kas radies nepārdomātas, vieglprātīgas darbības, rīcības dēļ; pārsteidzīgs.
domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas; tāds, kas ātri aizraujas.
apdomāts Tāds, ko dara ar apdomu, pārdomāti.
pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
nopietns Tāds, kurā izpaužas noteiktība, pārdomātība, arī apzinīgums; tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs.
leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus; izdomāts, īstenībā neesošs.
sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas; arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
ķēķis tas, kas nav domāts plašākai publikai; privātā dzīve.
pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
babiloniešu netikle tēls Jāņa Atklāsmes grāmatā, iespējams, ar to domāta Roma, vēlāk arī baznīcas sekularizācija.
ienākt prātā (arī galvā) tikt iedomātam, atminētam.
nākt prātā (arī galvā) tikt iedomātam, atminētam.
(ie)nākt prātā (arī galvā) tikt iedomātam, atminētam.
(ie)nākt galvā (arī prātā) tikt iedomātam, atminētam.
rasties Tikt izdomātam, atrastam (par vārdiem, nosaukumiem).
(iz)šauties caur smadzenēm (arī galvu), arī (iz)šauties cauri smadzenēm (arī galvai) tikt pēkšņi iedomātam.
šauties caur galvu (arī smadzenēm), arī šauties cauri galvai (arī smadzenēm) tikt pēkšņi iedomātam.
atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās); tikt izdomātam, izgudrotam.
balasta augi to augu apzīmējums, kas nonākuši uz kuģa kopā ar zemi vai smiltīm, kas domātas kuģa balastam.
furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās.
uzdomāties Uzdomāt (1).
uzdomāties Uzdomāt (3).
uzprātot Uzdomāt.
trāpīt Uzminēt, pareizi domāt, teikt.
novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
ideokrātija Valsts un sabiedrības organizācija, kas konstruēta pēc iedomātas idejas, nerēķinoties ar faktiskiem sabiedriskiem apstākļiem.
stends Veidojums, konstrukcija, kas ir paredzēta apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
rīkoties Veikt kādu darbību, kādas darbības (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai.
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
vērpiens Vērpšanai domātais materiāls.
novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
lubu literatūra viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības, domāta laika kavēklim
valoda BASIC viegli apgūstama un lietojama programmēšanas valoda, kas domāta darbam dialogrežīmā un ko izmanto visu tipu datoros.
disperģents Viela, kas domāta kādas citas vielas sašķelšanai un izkliedēšanai.
valoda Perl viena no programmēšanas valodām, kas papildina saskarni _CGI_ un domāta tīmekļa servera lietojumprogrammu rakstīšanai.
perl Viena no programmēšanas valodām, kas papildina saskarni CGI un domāta tēmekļa servera lietojumprogrammu rakstīšanai (saīs. no angļu "practical extraction and report language").
pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
trops viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23°27’ attālumā; tropu loks; saulgriežu loks.
vilnas viļņojums vilnas matiņa novirzīšanās no iedomātas centrālās ass.
urināls Vīriešiem domāta ietaise urinēšanai.
etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai.
izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
lātitūdinārieši Vispārim reliģiskā ziņā vienaldzīgi cilvēki, arī brīvdomātāji.
pārdomātība Vispārināta īpašība --> pārdomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sadomātība Vispārināta īpašība --> sadomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
apdomāties Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
nopamatot Vispusīgi, pārdomāti pamatot.
serenata Vokāla kompozīcija (18. gs.), kas formas ziņā līdzinājās operai, bet nebij domāta skatuviskam uzvedumam.
volteriānietis Voltēra mācības piekritējs; 18. un 19. gs. ar vārdu "volteriānietis" apzīmēja brīvdomātāju.
hieroskopija Zīlēšana pēc ziedoto lopu iekšām, vai dievs pieņēmis ziedojumu un vai nodomātais darbs laimīgi izdosies.
triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ.
frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800.
stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt.
kape zobu kape - speciāla stomatoloģiska konstrukcija, kas domāta zobu kronīšu aizsardzībai (gan parasto, gan uz implantiem esošo) no dažādām fiziskām iedarbībām.

domāt citās vārdnīcās:

MLVV

domāt

LLVV

domāt

MEV

duõmât