Paplašinātā meklēšana
Meklējam izzust.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (83):
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- izkvēlēt Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- izčūkstēt Izbeigties; izzust.
- izplēvēt Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt.
- izplēvēties Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt.
- izsaust Izgarot, izzust (par mitrumu, ūdeni).
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.); izgaist (1).
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2).
- aiziet nebūtībā izzust, izbeigties
- pazust izzust; beigt pastāvēt
- izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust.
- izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust.
- noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam; arī izzust.
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu); arī izdzist (2).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
- iesīkt Kļūt sīkam un izzust (pazust).
- atsaieties Kļūt veselam (par ķermeņa daļu); pāriet, izzust (par iekaisumu, slimību).
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt.
- izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
- izzibt Mirgojot izzust.
- iztumst Nemanāmi izzust.
- izbūt Paiet, izzust.
- izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā).
- atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3).
- izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- atdzist Pavājināties, arī izzust (par jūtām).
- atplakt Pavājināties, izzust (par jūtām).
- izmirst Pavisam izzust no atmiņas.
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pasašķirties Sadaloties izzust (par mākoņiem, miglu).
- paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.); izklīst (4).
- izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
- stāvēt Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
- aizplūst Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām).
- savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu)
- aiztraukt Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
- aizsūkties Sūcoties izzust.
- nogrimt Lētē tikt aizmirstam, izzust bez pēdām
- izplaiksnīties Tikt aizpūstam, izzust, pāriet.
- nojukt Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
- satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli); zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu).
izzust citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV