Paplašinātā meklēšana
Meklējam uztvert.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (284):
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
- aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
- faksimila aparāts aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- dzirdēt Ar ausi uztvert (skaņas).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
- samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
- uzķert Ar maņu orgāniem uztvert.
- uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
- saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- skatīt ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā), iepazītu (to); arī redzēt (1)
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
- gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- ķarstīt Censties uztvert (runāto).
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
- binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm.
- oža cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- reālists Cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- uztvērējs Darītājs --> uztvert (1).
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
- stigma Dažu vienšūnas aļģu šūnas organoīds, kas sastāv no pigmenta globulām un spēj uztvert gaismu.
- datu saderība divu datoru vai datu apstrādes sistēmu spēja vienādi uztvert vienādi attēlotus datus.
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem.
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).
- izjust Emocionāli uztvert, piedzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi, kāda cita jūtas).
- pēcgarša Garšas sajūta, kas paliek mutē pēc kumosa norīšanas un atšķiras no ēdot uztvertās sajūtas.
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu.
- protanopija iedzimts daļējs krāsu aklums - nespēja uztvert sarkanu krāsu.
- ietrenēt aci (arī acis) iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
- notvert (kā) pavedienu iegūt, realizēt (ko); arī uztvert, izprast (ko).
- radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina.
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- reģenerators Ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots.
- radiouztvērējs Ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā.
- apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā.
- aptvert Ietvert redzes lokā; uztvert (par skatienu).
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- vizuālais indikators indikators, kas atspoguļo informāciju par objekta stāvokli formā, ko var uztvert ar redzi.
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- radioatbalss Īsajos radioviļņos atkārtoti uztverts radiosignāls uztveršanas punktā.
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- tvert Just, uztvert (ar maņu orgāniem).
- matīt Just, uztvert.
- atpazīšana Kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- kļūdu intensitāte kļūdaini uztverto bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaita attiecība pret pārraidīto bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaitu.
- monoblepsija Krāsu akluma veids, spēja uztvert tikai vienu krāsu.
- savietojamība krāsu televīzijas raidījuma kvalitāte, kas nozīmē iespēju uztvert tā signālu arī ar melnbaltajiem televizoriem.
- burukuģis Kuģis, kuru dzen buru uztverta un pārveidota vēja enerģija, burinieks.
- norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu.
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- izlasīt Lasot saredzēt, uztvert.
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi; vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
- klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
- telpiski mākslas veidi mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
- maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- mast Manīt, sajust, uztvert.
- radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā.
- koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
- tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
- pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
- apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
- pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
- jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
- nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
- sensorā alālija nespēja pareizi uztvert runu.
- palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot.
- divvirzienu platjoslas pastiprinātājs no pastiprinātājiem un filtriem sastāvoša ierīce, kas līdzsvaro un pastiprina gan tiešā virzienā uztvertos augstāko frekvenču signālus, gan pretējā virzienā uztvertos zemāko frekvenču signālus visā frekvenču spektrā.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
- susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus.
- fototelegrāfa sakari novecojis faksimilsakaru nosaukums; šaurākā nozīmē – faksimlilsakari, kuros uztvertos attēlus reģistrē ar fotogrāfiskām metodēm.
- objektīva apertūra objektīvam pievienota atvere, kas ierobežo objektīva uztverto gaismas plūsmu.
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
- secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- konverters Palīgierīce, kas dod iespēju augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu radiouztvērēju.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
- aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
- paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
- paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- noskaidrot galvu panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- aizmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- apmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizsmērēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu.
- sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu.
- hiperpalestēzija Pastiprināta spēja uztvert vibrācijas.
- pārmainīt Pateikt savu un uztvert cita (domu).
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- uztvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1); uztvere.
- hiposensitivitāte Pazemināta jutība, samazināta spēja uztvert ārējos kairinājumus un uz tiem reaģēt.
- nolasīt no lūpām pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vērīgi uzklausīt.
- izdzirdēt Pēkšņi uztvert (skaņu).
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust.
- aklredze Pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi.
- uzlabojums priekšmeta, telpas, vielas u.c. pārmaiņu rezultāts, kas tiek uztverts pozitīvi, apstiprinoši
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- diskriminācija Psiholoģijā - spēja uztvert atsevišķi divus līdzīgus dzirdes, taktilos, redzes kairinātājus, kas iedarbojas vienlaicīgi vai secīgi.
- pareidolija psiholoģiska parādība, kad neskaidrs un nejaušs stimuls (parasti attēls) tiek kļūdaini uztverts kā atpazīstama forma.
- klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert.
- ģimenes pazīmes raksturojumi, pēc kuriem iedzīvotāju kopums tiek uztverts kā ģimene; svarīgākās iezīmes: kopīga dzīves vieta, radnieciskās attiecības, kopīgs budžets.
- estezioģenēze Receptora uztvertā kairinājuma pārvēršanās subjektīvā sajūtā.
- optestēzija Redzes maņa; spēja uztvert optiskus kairinājumus.
- redzēt (arī skatīt) rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
- skatīt (arī redzēt) rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
- samatīt Sajust, uztvert.
- auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- galva noskaidrojas saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- rubīt (ierubīt) fišku saprast, izprast; uztvert domu.
- domāt Saprast, precizēt, uztvert runas priekšmetu.
- atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
- tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā.
- mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C.
- gaume Skaistuma izpratne; spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
- fiksācija Skaņas vai attēla iemiesojums materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību.
- dzirdēšana skaņu uztveršana ar ausi; spēja uztvert skaņas
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam); arī saskatīt.
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- saskatīt skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- saskatīt skatoties, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- maņa spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
- ierosināmība Spēja (šūnai) uztvert pārmaiņas ārējā vidē un reaģēt uz tām.
- grafestēzija Spēja ar taustes maņu uztvert un pazīt skaitļus un figūras, ko zīmē uz ādas.
- laba (arī viegla, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- viegla (arī laba, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
- dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
- redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- algestēzija Spēja uztvert sāpju sajūtas.
- dzirde Spēja uztvert skaņas.
- izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- muzikālā dzirde spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību
- smalkjutība Spēja uztvert un reģistrēt ļoti niecīgas izmaiņas.
- garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
- iegaume Spēja uztvert, atcerēties.
- sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (1).
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (2); iespēja uztvert (2).
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- diehoskops Stetoskopa veids, ar kuru iespējams vienlaicīgi uztvert divas dažādas skaņas ķermeņa dažādās daļās.
- dermatofons Stetoskopiska ierīce, ar kuru var uztvert asinsrites skaņas ādā.
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- atpakaļvērstā kļūdu labošana tāda kļūdu labošana pārraides kanālā, kad uztvērējs reaģē uz katru kļūdu uztvertajā datu blokā un nosūta raidītājam pieprasījumu atkārtoti pārraidīt attiecīgo datu bloku. Atšķirībā no turpvērstās kļūdu labošanas šīs metodes realizēšanai nepieciešams kanāls kļūdu indikācijai, izmantojot vai nu pozitīvu vai negatīvu apliecinājumu.
- ārpusķermeņa izjutums tāds izjutums, kurā pasaule šķiet uztverta no kaut kurienes ārpus ķermeņa.
- frāzējums Tāds skaņdarba atskaņojuma izkārtojums, lai varētu uztvert tā iedalījumu, periodus, cezūras u. tml.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- gaismjutīgs Tāds, kam piemīt spēja uztvert gaismu, tāds, kam piemīt spēja reaģēt uz gaismu.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1).
- hemosensorisks Tāds, kas attiecas uz spēju uztvert ķīmiskas vielas, piem., smaržas.
- dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
- netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi); arī ārkārtīgs.
- noklausīts Tāds, kas ir uztverts klausoties.
- nodevīgs Tāds, kas ļauj citiem uztvert to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
- eirifotisks Tāds, kas spēj uztvert plašas gaismas intensitātes svārstības.
- smalkjutīgs Tāds, kas spēj uztvert un reģistrēt ļoti niecīgas izmaiņas.
- pretlokācijas Tāds, kas traucē, neļauj uztvert objektu ar radiolokācijas ierīcēm.
- ekstrasensors Tāds, kas uztver vairāk, nekā cilvēks ar jutekļiem parasti mēdz uztvert, pārjuteklisks.
- neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
- redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
- pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
- pazīstams Tāds, ko uztver kā tāpatīgu, tāds, kas ir iepriekš uztverts un iegaumēts.
- juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- žabers Tāds, kuru nevar uztvert nopietni, tukšs pļāpa.
- sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- mainīt Teikt savu un uztvert cita (domu).
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
- dubultstandarta televizors televizors, kas var uztvert attēlus vairākos rindu standartos.
- noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
- nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
- saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi; tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam); uztvert (piemēram, iespaidus).
- aizķerties Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
- noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- aizmiglot (arī apmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- apmiglot (arī aizmiglot) acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija.
- lingvistiskā pieeja tulkošanā - pieeja tulkošanas procesam un tulkojumam kā šī procesa rezultātam, kad tulkojums tiek vienkāršoti uztverts kā avotteksta lingvistisko vienību aizstāšana ar atbilstošām mērķteksta vienībām, neievērojot ekstralingvistiskos un starpkultūru saziņai raksturīgos faktorus.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
- skatījums uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts
- percipients Uztvērējs, cilvēks, kas telepātijas eksperimentos cenšas uztvert domu signālus, ko raida cits cilvēks.
- ost Uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; sajust, uztvert (smaku, smaržu).
- smaržot uztvert ar ožu, sajust smaržu; [ostīt]{s:1956}
- skatīt uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu)
- izlobīt kodolu uztvert un izprast galveno, būtisko.
- sajust Uztvert, sākt uztvert (ar maņu orgāniem).
- ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem); arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- percipēt Veikt (kā) percepciju; uztvert.
- pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
- videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
- lasīt kā atvērtā grāmatā viegli uztvert, pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, psiholoģisko stāvokli).
- redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa; noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
- pamatzīme Vizuālās valodas zīme, ko var uztvert jau pirmajā mirklī un ko var saskatīt gan spilgtā gan vājā apgaismojumā, piemēram, ēkas kopforma, siluets.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus.
- sakaru ZMP ZMP, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā; sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārā orbītā.
uztvert citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T