Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzert.
Atrasts vārdos (41):
- dzert:1
- apdzert:1
- atdzert:1
- dadzert:1
- iedzert:1
- izdzert:1
- nodzert:1
- padzert:1
- sadzert:1
- uzdzert:1
- dzertans:1
- dzertava:1
- dzertens:1
- dzerties:1
- dzertins:1
- dzertuve:1
- aizdzert:1
- pārdzert:1
- piedzert:1
- pusdzerts:1
- apdzerties:1
- atdzerties:1
- iedzerties:1
- izdzerties:1
- nodzerties:1
- padzerties:1
- sadzerties:1
- aizdzerties:1
- izadzerties:1
- pārdzerties:1
- piedzerties:1
- pusizdzerts:1
- aizadzerties:1
- apsadzerties:1
- atsadzerties:1
- iesadzerties:1
- nenodzerties:1
- nosadzerties:1
- sasadzerties:1
- parsadzerties:1
- piesadzerties:1
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- (no) dzert kāzas
- (no)dzert (arī sadzert) magaričas
- dzert (arī izdzert, (iz)tukšot) līdz dibenam
- dzert (arī sūkt) asinis
- dzert (kāda) asinis
- dzert (kāzu, kristību, bēru) godu
- dzert kā ūdeni
- dzert kāda asaras
- dzert kāda sviedrus
- dzert kristības
- dzert sausu
- ēst (arī dzert) var
- ka dzert prasīt
- nevarēt ne dzert padot (kādam)
- tukas dzert
- tukšot (arī dzert) līdz dibenam
Atrasts skaidrojumos (722):
- uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- izdzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- dzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- izmest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- mest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku.
- dzert (arī izdzert, (iz)tukšot) līdz dibenam (iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu.
- tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
- dzirū Aicinājums govīm padzerties.
- test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert.
- todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- apžūrēt Apdzert (nievājoši).
- apsviķoties Apdzerties.
- satruļīties Apdzerties.
- ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu).
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
- iztilzāties Apreibināties, piedzerties.
- dabūt (ko) iekšā ar grūtībām ieēst, iedzert.
- ar saldu (arī gardu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- ar gardu (arī saldu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri.
- garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri.
- ar garšu ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert).
- izļūļāt Ar lieliem malkiem izdzert.
- vickāt Ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko).
- nomocīt Ar mokām apēst, izdzert.
- iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- pierēpt Atdzerties.
- attikties Atēsties, atdzerties.
- raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- kniedēt Ātri ēst; dzert.
- iekļāpt Ātri iedzert.
- iekļobt Ātri iedzert.
- izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
- kļobt Ātri, nevīžīgi iedzert; strēbt.
- norauties Atsākt dzert (pēc atturības perioda).
- baltaška Baltuška - ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem.
- bez garšas bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
- ļurināt Bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu).
- iemētāt Bieži iemest, iedzert.
- plīskāties Blandīties, kauties, dzert.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- šņapstiņš Cilvēks, kas mīl iedzert.
- pusizdzerts Daļēji izdzerts.
- iedzeršana Darbība --> iedzert.
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
- sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
- klumpēt Daudz dzert (par zirgu).
- tervēt Daudz dzert (reizēm), žūpot.
- zūzēt Daudz dzert, plītēt.
- žveirēt Daudz dzert, plītēt.
- ļūļāt Daudz dzert, pļēgurot.
- tamzāt Daudz dzert, žūpot.
- telsēt Daudz dzert, žūpot.
- timbāt Daudz dzert; dzerot notriekt naudu.
- brūzēt Daudz dzert.
- driņģēt Daudz dzert.
- pļampēt Daudz dzert.
- pozēt Daudz dzert.
- strūzēt Daudz dzert.
- svempēt Daudz dzert.
- telznīt Daudz dzert.
- tilznīt Daudz dzert.
- trolīt Daudz dzert.
- tvanēt Daudz dzert.
- žļampāt Daudz dzert.
- žūrēt Daudz dzert.
- plāt Daudz ēst vai dzert (kaut ko).
- pempēt daudz ēst, dzert; daudz dzert bez atpūtas.
- klībāt Daudz ēst, dzert.
- tilzāt Daudz ēst, dzert.
- tilzēt Daudz ēst, dzert.
- saninnāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties.
- sanennāties Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties.
- sadzerties Daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
- sadzerties Daudz iedzert (zāles).
- sazīsties Daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
- žļammāt Daudz liet vai dzert.
- salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
- piešvempt Daudz piedzert; piedzerties.
- sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
- plūrēt Daudz ūdens dzert, izliet, arī spēcīgi līt.
- telst Daudz un aizgūtnēm dzert.
- klenēt Daudz un alkatīgi dzert.
- stīpāties Daudz vai ilgstoši ēst un dzert.
- sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
- dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot.
- kluinīt Daudz, lieliem malkiem dzert (gan ūdeni, pienu, gan alkoholu u. c.).
- lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- likt ribās daudz, negausīgi dzert, ēst.
- dūšīgs Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.).
- dzerams Divd. --> dzert.
- iedzēris Divd. --> iedzert.
- piedzēris Divd. --> piedzert.
- piedzēries Divd. --> piedzerties.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
- sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes.
- mielot Dot (viesim) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu; cienāt.
- cienāt Dot (viesim) ēst, dzert.
- pamielot Dot (viesim) paēst, padzert; pacienāt.
- pacienāt Dot (viesim) paēst, padzert.
- izdzirdināt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
- izdzirdīt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
- sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
- samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
- sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
- sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
- dzirdīt Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
- piedzirdīt Dot dzert (ko) papildus; dzirdot piebarot.
- grūst Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
- dadzirdīt Dot papildus dzert, lai uzturētu, uzbarotu mājlopus vai mājputnus.
- dzirdīt Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
- dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
- malcenīca Dzerams trauks (lai dzertu malkiem).
- nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties.
- pienennāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties.
- pieninnāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties.
- atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas.
- mest ogu dzert (alkoholiskus dzērienus).
- dūšu slīcināt dzert (alkoholiskus dzērienus).
- šempt dzert (ūdeni).
- lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
- pravīt dūšu dzert alkoholisku dzērienu.
- cilāt pudeli dzert alkoholisku dzērienu.
- dot pa lampām dzert alkoholiskus dzērienus
- pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- (pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- (pa) sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- cilāt kausu dzert alkoholiskus dzērienus.
- sist pa lampu dzert alkoholiskus dzērienus.
- bujānīt dzert alkoholu.
- paņemt uz grudaku dzert alkoholu.
- iepļaut ribās dzert alkoholu.
- ņemt uz krūti dzert alkoholu.
- laist trasē dzert alkoholu.
- uzfrišināt dūšu dzert alkoholu.
- sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; arī lēni dzert.
- sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru.
- tukšot (arī dzert) līdz dibenam dzert tukšu, dzert visu.
- padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
- ļurbot Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- ļurboties Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- mest pa lampu dzert, iedzert alkoholisku dzērienu kopā ar kādu.
- drupīt Dzert, iedzert.
- noslīcināt glāzē dzert, lai aizmirstu ko nepatīkamu.
- slorpāt dzert, malkot bez patikas, šļakstināt šķidrumu, meklēt biezumus (par liellopiem).
- nostrumpēt Dzert, padzerties, izdzert.
- švilpties Dzert, piedzerties, nodzerties.
- nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot.
- pempt dzert, žūpot.
- tripot dzert, žūpot.
- sipāt dzert.
- slapināt dzert.
- smaulēt dzert.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs).
- sadzīrēties Dzīrēs piedzerties.
- nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus.
- dadzert Ēdot dzert klāt (ko).
- piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
- strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
- planīt Ēst un dzert.
- muršļāt Ēst vai dzert bez baudas.
- pucēt Ēst, arī dzert.
- likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos); ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- baudīt Ēst, dzert; nogaršot.
- ņemt iekšā ēst, dzert.
- māgāt Ēst, dzert.
- kartovaķ Grupā dzert alkoholu.
- iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries.
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- uztaisīt dūšu iedzert (alkoholisku dzērienu) ar ieganstu uzlabot omu, vairot drosmi un pašpaļāvību.
- iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu); izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
- iemest pa lampu iedzert (alkoholisku dzērienu).
- ieņemt uz krūti iedzert (alkoholisku dzērienu).
- uzņemt uz krūts iedzert (alkoholisku dzērienu).
- izskalot kaklu iedzert (alkoholisku dzērienu).
- iebaudīt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
- ieklūgāt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
- ieplēst Iedzert (alkoholisku dzērienu).
- iešvilpt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
- ietrekterēt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
- ietrimpelēt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
- uzpravīties Iedzert (alkoholisku dzērienu).
- iekosties Iedzert (alkoholiskus dzērienus).
- iesviķot Iedzert (alkoholiskus dzērienus).
- iežimbāt Iedzert (alkoholu) pietiekamā daudzumā.
- iešmigot Iedzert (alkoholu).
- ietraukt Iedzert (alkoholu).
- pakost Iedzert (alkoholu).
- pasūkties Iedzert (alkoholu).
- piemalkot Iedzert (daudz šķidruma).
- uzdzert Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- piestrumpēt Iedzert (lielāku daudzumu šķidruma).
- iepidžināt Iedzert (nedaudz).
- ielakt Iedzert (par cilvēkiem).
- ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
- ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- iepurināt Iedzert (parasti degvīnu).
- iešaut Iedzert (parasti degvīnu).
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- ienennāt Iedzert (sarunā ar bērniem).
- ieninnāt Iedzert (sarunā ar bērniem).
- uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu (lai radītu šķietamu drošuma sajūtu).
- iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- iekampt Iedzert alkoholisku dzērienu.
- iešmorēt Iedzert alkoholisku dzērienu.
- iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
- uzmest garu Iedzert alkoholisku dzērienu.
- iemest vienu kraķīti iedzert degvīnu.
- iešņabot Iedzert degvīnu.
- iemest (kādu) glāzi (arī glāzīti) iedzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
- īčarkot Iedzert kādu alkoholisku dzērienu.
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
- atdzert Iedzert sakarā ar atsvēti.
- ieklunkšināt Iedzert tā, ka noklunkšķ.
- ieklunkšķināt Iedzert tā, ka noklunkšķ.
- atdzert Iedzert uz paģirām.
- iejemt Iedzert, apēst.
- skatīties pudelē iedzert, dzert.
- sazāļoties Iedzert, iešļircināt sev zāļu līdzekļus lielākā daudzumā.
- uzdūšāties Iedzert, lai radītu sev drosmi.
- sliznēt Iedzert, plītēt.
- ievitot Iedzert, žūpot.
- klimpot Iedzert; pļēgurot.
- izskalot rīkli iedzert.
- pacilāt bumbas iedzert.
- pārtraukt iedzert.
- hlobistnuķ Iedzert.
- iečarkot Iedzert.
- iečarkoties Iedzert.
- iedrinkot Iedzert.
- iekačāt Iedzert.
- ieķiķināt Iedzert.
- iekraut Iedzert.
- ieļukāt Iedzert.
- ietempt Iedzert.
- satalzīt Iedzert.
- trahnuķ Iedzert.
- uzsviķot Iedzert.
- uzvicot Iedzert.
- iemesties Iedzerties; arī piedzerties.
- iekampties Iedzerties.
- ievilnoties Iedzerties.
- iebaudīt Ieēst, iedzert.
- pielikt pie mutes ieēst; arī iedzert.
- iedzirdināt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iedzirdīt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- sastingrināties Iemest, iedzert (kādu alkoholisku dzērienu).
- kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot.
- aizdzert Iesākt dzert, bet neizdzert līdz galam.
- aizadzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
- aizdzerties Ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus.
- savicot Ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot.
- sažūrēt Ilgāku laiku nepārtraukti dzert.
- nodzerties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
- izpļēgurēties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot.
- izsviķoties Ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas.
- iztempties Ilgāku laiku, daudz dzert; izdzerties.
- iznennāties Ilgāku laiku, daudz dzert.
- izninnāties Ilgāku laiku, daudz dzert.
- noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
- sastrumpēt Ilgāku laiku, nepārtraukti dzert.
- tekterēt Ilgi dzert.
- pildīties ilgi un bez steigas ēst vai dzert.
- žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu).
- dzīvot vienā miglā ilgstoši dzert.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- izpļaut Izdzert (alkoholisku dzērienu lielākā daudzumā).
- izkniebt Izdzert (alkoholisku dzērienu).
- izkost Izdzert (alkoholisku dzērienu).
- izummāt Izdzert (bērnu runā).
- nodzert Izdzert (daļu).
- apdzert Izdzert (daudz vai visu).
- izstrimpēt Izdzert (daudz).
- izraut Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu.
- izvilkt Izdzert (parasti trauku).
- iznennāt Izdzert (sarunā ar bērniem).
- izninnāt Izdzert (sarunā ar bērniem).
- nolakt Izdzert (visu alkoholisku dzērienu).
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- izmest (kādu) glāzi (arī glāzīti) izdzert glāzi (glāzīti) alkoholiska dzēriena.
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam.
- izklunkšināt Izdzert tā, ka noklunkš.
- izklunkšķināt Izdzert tā, ka noklunkšķ.
- iztekterēt Izdzert tukšu trauku.
- izdzert (arī iztukšot) līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
- iztukšot (arī izdzert) līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
- iemest (arī izmest) kā ogu izdzert viena paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
- iemest (arī izmest) kā zemeņogu (arī ogu) izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
- izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
- satelsēt Izdzert visu.
- satelst Izdzert visu.
- satelzēt Izdzert visu.
- iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
- izžūžāt Izdzert, izēst.
- izžampāt Izdzert, izstrēbt.
- iztimbāt Izdzert, iztukšot.
- izkankšināt Izdzert, izvitot.
- izbodzīt Izdzert.
- izbudzīt Izdzert.
- izklīpāt Izdzert.
- izlakt Izdzert.
- izmaukt Izdzert.
- izpļummēt Izdzert.
- izpļumpēt Izdzert.
- izstrumpēt Izdzert.
- izšvempt Izdzert.
- iztelzt Izdzert.
- iztempt Izdzert.
- iztrolīt Izdzert.
- iztrumpāt Izdzert.
- iztrumpēt Izdzert.
- izžūpot Izdzert.
- nopļaut Izdzert.
- notemmēt Izdzert.
- sašempt Izdzert.
- sastrumpēt Izdzert.
- sasvempēt Izdzert.
- izadzerties Izdzerties.
- izpļummēties Izdzerties.
- izstrēbties Izēsties (šķidru ēdienu), arī izdzerties.
- iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1).
- kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
- ar kāru muti izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
- kārdināt Izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
- iekairināt Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert).
- priekā izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.
- nošvitināt Izšķērdēt, nodzert.
- aptempt Iztempt, izdzert (lielu kvantumu).
- izvitot Iztukšot, izdzert; izvitēt 2.
- izvitēt Iztukšot, izdzert.
- šņergulis Jauns dzīvnieks, kurš naviemācījies padzerties.
- šņerglis Jauns mājdzīvnieks, kurš nav iemācjies padzerties.
- nodziras Kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār.
- sabutiļņiks kāds, ar kuru kopā iedzert; arī sastiķēt pudelei.
- terglis Kāds, kas mēdz iedzert, bet ne gluži piedzerties.
- ļūļa Kāds, kuram patīk dzert alu, kurš daudz dzer.
- patelzt Kādu brīdi lieliem malkiem dzert.
- sasviķot kādu laiku nepārtraukti dzert.
- iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- piešempt Kāri un pietiekoši (ar nepieciešamo daudzumu) padzerties.
- kļaut Kārīgi dzert.
- kļāpt Kārīgi ēst, ātri iedzert; skaļi strēbt.
- vanckāt Kārīgi ēst, iedzert.
- satempt Kārīgi izdzert, apēst.
- satervēt Kārīgi izdzert, kārīgi apēst.
- izkļaut Kārīgi izdzert.
- saklecēties Kārtīgi saēsties, sadzerties.
- krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert.
- klinčot Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu.
- slāpt Kļūt tādam, kam ir ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- sašmorēt Krietni iedzert, uzdzīvot.
- krunka Krogs, dzertuve.
- dzertava Krogs, traktieris, dzertuve.
- taberna Krogus, dzertuve.
- žūpotava Krogus, dzertuve.
- cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
- piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- stenka Latgalē parāds dzertuvē (siena, kur pieraksta parādu).
- malkot Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko).
- gulku gulkām rīt lieliem kumosiem ēst; arī lieliem malkiem dzert.
- kolbāt Lieliem malkiem dzert (strēbt).
- trummelēt Lieliem malkiem dzert.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- prozīt Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
- cilāt glāzīti lietot alkoholiskos dzērienus; iedzert, dzert.
- ieskatīties glāzītē lietot alkoholiskos dzērienus; iedzert.
- iemest Lietot alkoholiskus dzērienus; iedzert (2).
- šņapstīgs Līksms, jautrs, tāds, kas mīl iedzert alkoholu.
- nolakt Lokot nodzert (daļu).
- pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem).
- izlacināt Ļaut, atstāt izdzert (par dzīvniekiem).
- pārdzert Ļoti daudz dzert alkoholiskus dzērienus (visu mūžu).
- kā lops ļoti daudz, pārmērīgi (piemēram ēst, dzert).
- piedzerties kā lūkam ļoti piedzerties.
- pabaudīt Mazliet ēst, dzert.
- pielāpīt paģiras mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
- iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
- pacilāt glāzi (arī glāzīti) mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
- ielingoties Mazliet piedzerties.
- papļummēt Mazliet, neilgu laiku dzert; padzert.
- papļummēties Mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties.
- notrampelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā.
- notrembelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā.
- kabaks Necila, prasta dzertuve, arī restorāns, bārs.
- lorkāt Nedaiļi, neētiski strēbt, dzert.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
- garžāt Nedaudz ēst, dzert (ēdienu, dzērienu).
- padzerstīties Nedaudz iedzert (alkoholiskus dzērienus).
- uzkapināt dūšu (sirdi) nedaudz iedzert (alkoholu).
- nodzerties Nedaudz iedzert (ko), arī dzerot mazināt slāpes.
- iedzert Nedaudz izdzert (šķidrumu).
- iežūpoties Nedaudz piedzerties.
- iemest ogu nedaudz, ar baudu iedzert alkoholisku dzērienu.
- neņemt (ne) mutē nedzert (alkoholisku dzērienu), neēst.
- neņemt ne mutē nedzert (parasti alkoholisku dzērienu), neēst.
- nelikt pie lūpām nedzert, neēst.
- murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert.
- zildzināties Negribīgi, bez apetītes ēst, dzert.
- zakusočnaja Neliela degvīna dzertuve (20. gs. 70.- 80. gados).
- tamaguči Neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa").
- klūgāt Nemitīgi dzert, strēbt.
- pleizēt Nesātīgi daudz dzert (jebko).
- pleisēt Nesātīgi dzert.
- nenodzerties Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
- nopļēgurot Nodzert (3).
- atlakt Nodzert (daļu).
- atdzert Nodzert (kādu daļu).
- attelzt Nodzert (kādu daļu).
- pārdzert Nodzert (naudu, līdzekļus).
- nopļēgurot Nodzert (visu laikposmu).
- nosiksnāt Nodzert naudu.
- notīpt Nodzert, izdzert.
- notrumpēt Nodzert, nostrēbt.
- notrumpēt Nodzert, nostrēbt.
- noplūznēt Nodzert, notriekt naudu.
- noplūžņot Nodzert, notriekt naudu.
- nokost Nodzert.
- noplanckāt Nodzert.
- nopļummēt Nodzert.
- nošņorēt Nodzert.
- notempt Nodzert.
- notimbāt Nodzert.
- notrempt Nodzert.
- novitēt Nodzert.
- nopļēguroties Nodzerties (2).
- nožūpoties Nodzerties līdz bezsamaņai.
- atsadzerties Nodzerties.
- noummāties Nodzerties.
- izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
- likt pie mutes (arī lūpām) nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- likt pie lūpām (arī mutes) nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- nenodzerties Nolieguma darb. v. --> nodzerties (2).
- nopinckot Noplītēt, nodzert.
- skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
- panennāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- paninnāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- pažompāt Padzert, pastrēbt; pažampāt.
- pažampāt Padzert, pastrēbt.
- ieummāt Padzerties (bērnu valodā).
- panennāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- paninnāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- atsadzerties Padzerties tā, ka vairs negribas.
- ninnelēt Padzerties.
- nosadzerties Padzerties.
- padzert Padzerties.
- pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts.
- izlaknīt Pamazām izlakt, izdzert.
- truļļāt Par daudz ēst un dzert.
- pārkosties Pārdzerties; piedzerties.
- pārtempties pārdzerties.
- parsadzerties Pārdzerties.
- pārsalakties Pārdzerties.
- vietēt Pārmērīgi dzert.
- noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu.
- piepleisēt Pārmērīgi piedzerties.
- pieplauvēties Pārmērīgi sadzerties ūdeni.
- nodzert Pārspēt dzeršanā; apdzert (3).
- zamazatsja Paspēlēt, nodzert vairāk naudas nekā ir.
- apsukāties Pavisam piedzerties.
- iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
- dastrēbt Piedzert (klāt).
- pievitēt Piedzert, uzdzert.
- piezeķēt Piedzert.
- aizliet acis piedzerties
- piepist seju piedzerties
- piepisties piedzerties
- pieskurbt Piedzerties, kļūt iereibušam.
- piereibties Piedzerties, kļūt reibuma pārņemtam.
- piesvempties Piedzerties, nonākt stiprā alkohola reibumā.
- piešmurgulēties piedzerties, pieļurbāties.
- piežūpoties piedzerties, pieļurbāties.
- dadzert Piedzerties; dzert līdz noreibumam.
- sist pa grīdu piedzerties.
- ķiveri ietaisīt piedzerties.
- pievilkt mūli piedzerties.
- uzkāpt uz korķa piedzerties.
- saķitāties piedzerties.
- saslānīties piedzerties.
- savitoties piedzerties.
- apļurbāties Piedzerties.
- apžurbt Piedzerties.
- ieļurbāties Piedzerties.
- ieļurboties Piedzerties.
- ievicoties Piedzerties.
- iežeibt Piedzerties.
- iežeibties Piedzerties.
- iežimbāties Piedzerties.
- koseķ Piedzerties.
- kriveķ Piedzerties.
- pieblūzgāt Piedzerties.
- piecūkāties Piedzerties.
- piedramblēties Piedzerties.
- piedraņķēties Piedzerties.
- piedraņķoties Piedzerties.
- piefetoties Piedzerties.
- piefollāties Piedzerties.
- piegāzties Piedzerties.
- piekampties Piedzerties.
- piekapāties Piedzerties.
- pieklundzēt Piedzerties.
- piekosties Piedzerties.
- piekust Piedzerties.
- pielaizīties Piedzerties.
- pielakties Piedzerties.
- pieļammāties Piedzerties.
- pieļemmāties Piedzerties.
- pieleskāties Piedzerties.
- pielieties Piedzerties.
- pielillāties Piedzerties.
- pielinoties Piedzerties.
- pielopoties Piedzerties.
- pieļūrēt Piedzerties.
- piemālēties Piedzerties.
- piemaukties Piedzerties.
- piemaulēt Piedzerties.
- piemauties Piedzerties.
- piemesties Piedzerties.
- pienennāties Piedzerties.
- pieninnāties Piedzerties.
- piepiļīties Piedzerties.
- pieplencēties Piedzerties.
- piepļummēties Piedzerties.
- piepļumpāties Piedzerties.
- piepļumpēties Piedzerties.
- pierīties Piedzerties.
- piesadzerties Piedzerties.
- piesalikties Piedzerties.
- piešauties Piedzerties.
- piešļurbāties Piedzerties.
- piešļurkāties Piedzerties.
- piešļurpāties Piedzerties.
- piešņaboties Piedzerties.
- piestrebties Piedzerties.
- piestrēbties Piedzerties.
- piesūkties Piedzerties.
- piesviķēties Piedzerties.
- piesviķoties Piedzerties.
- piesvilpties Piedzerties.
- piešvunkāties Piedzerties.
- pietelst Piedzerties.
- pietelzt Piedzerties.
- pietelzties Piedzerties.
- pietempties Piedzerties.
- pietimbāt Piedzerties.
- pietimbāties Piedzerties.
- pievicāties Piedzerties.
- pievicoties Piedzerties.
- pievilkties Piedzerties.
- pievilloties Piedzerties.
- pievitēties Piedzerties.
- pievitot Piedzerties.
- pievitoties Piedzerties.
- piezieķēties Piedzerties.
- piezīsties Piedzerties.
- piežūpāties Piedzerties.
- piežūrēties Piedzerties.
- sačarkāties Piedzerties.
- sačarkoties Piedzerties.
- sadunduroties Piedzerties.
- sadzerties Piedzerties.
- sakosties Piedzerties.
- salakties Piedzerties.
- salustēties Piedzerties.
- samesties Piedzerties.
- sašmorēties Piedzerties.
- sastiprināties Piedzerties.
- sasūkties Piedzerties.
- sašvarīties Piedzerties.
- sasviķoties Piedzerties.
- satempties Piedzerties.
- savilloties Piedzerties.
- savilnoties Piedzerties.
- savitēties Piedzerties.
- sažimboties Piedzerties.
- sažūpoties Piedzerties.
- sažvarīties Piedzerties.
- slānīties Piedzerties.
- sviķēties Piedzerties.
- sadzirināt Piedzirdīt, ļaut piedzerties.
- pielikties Pieēsties; arī piedzerties.
- temēt Piestrēbt, piedzerties, piesūkties.
- piežampāties Piestrēbties, piedzerties.
- piezūzāties Piesūkties, pietempties, piedzerties.
- izžūpoties Pietiekoši dzert, pļēgurot.
- piesvempēties Pilnībā piedzerties.
- pienennāties Pilnīgi padzerties (pienu, tēju u. tml.).
- pieninnāties Pilnīgi padzerties.
- pietembāties Pilnīgi piedzerties.
- uzdzīras Pirmā brīvdiena pēc svinībām, kad saaicināja kaimiņus, lai izdzertu un apēstu pārpalikušo.
- pinckot plītēt, dzert.
- dzeršana Process --> dzert, žūpot.
- ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
- sažimbot Sadzert.
- satempties Sadzerties (1).
- sašņaboties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus).
- savicoties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus).
- saplempt Sadzerties (ūdeni).
- saplempties Sadzerties (ūdeni).
- saplemst Sadzerties (ūdeni).
- saplemsties Sadzerties (ūdeni).
- samest Sadzerties alkoholisku dzērienu.
- sarauties sadzerties.
- sapļummēties Sadzerties.
- nāk atpakaļ saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.
- uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
- iesust Sakarst; piedzerties.
- zahorošeķ Sākt dzert.
- stāties Sākt ēst, dzert (ko); ķerties (2).
- ķerties Sākt ēst, dzert (ko).
- kā pa kalpa kāzām samērā labi paēst, krietni iedzert (trūcīgos apstākļos).
- kokšķināt Sauciens govīm "kokš, kokš, kokš" aicinot tās padzerties.
- izdzert Savienojumā "izdzerta balss": neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
- dzeršus Savienojumā ar verba "dzert" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt.
- izpļempt Skaļi (daudz un ātri) izdzert.
- izplempt Skaļi izdzert.
- izplemt Skaļi izdzert.
- dipsofobija Slimīgas bailes piedzerties.
- iekļaustīt Steigā iestrēbt vai iedzert.
- ķempt Steigšus ēst, dzert.
- vitēt Stipri dzert.
- apdzerties Stipri piedzerties, pārmērīgi piedzerties.
- apkosties Stipri piedzerties.
- apsadzerties Stipri piedzerties.
- pieļurbāties Stipri piedzerties.
- pieļurboties Stipri piedzerties.
- iesviest Strauji iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- iesviest Strauji iedzert (parasti nelielu trauku alkoholiska dzēriena).
- iespert Strauji iedzert.
- mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
- kampt Strauji, arī steigā ēst, dzert (ko) - par cilvēkiem.
- iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
- sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz.
- sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko).
- iestrēbt Strebjot iedzert.
- izstrēbt Strebjot izēst, arī izdzert.
- nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (daļu no kā).
- nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nostrēbties Strebjot paēst, arī padzerties.
- pastrēbt Strebjot paēst, arī padzerties.
- piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
- piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties.
- lampāt Strēbt, dzert (ar troksni).
- lorāt Strēbt, dzert (ar troksni).
- plauvēt Strēbt, dzert (ar troksni).
- kļābt Strēbt, dzert.
- murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu).
- vilkt Sūcot dzert, sūkt mutē (parasti šķidrumu).
- iesūkt Sūcot iedzert.
- ievilkt Sūcot ieņemt (mutē šķidrumu); sūcot iedzert.
- izsūkt Sūcot izdzert (piemēram, šķidrumu); lēnām izdzert (piemēram, šķidrumu).
- izsūkt Sūcot izdzert (piemēram, trauku); lēnām izdzert (piemēram, trauku).
- nosūkt Sūcot nodzert (no kā).
- stribuļot Šad un tad iedzert.
- neredzēt gaismas tā dzert, ka zūd sajēga.
- neredzēt sauli tā dzert, ka zūd sajēga.
- pusdzerts Tāds, kas ir iesākts dzert, bet nav izdzerts.
- kārdinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.).
- vilinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām).
- dzērīgs Tāds, kas mēdz daudz dzert (par lopiem).
- pļundurīgs Tāds, kas mēdz dzert, uzdzīvot.
- nedzērīgs Tāds, kas mēdz maz dzert.
- jēmīgs Tāds, kas spējīgs daudz (alkohola) izdzert.
- dzeramais Tāds, ko var dzert, dzeršanai derīgs.
- dzerams Tāds, ko var dzert; dzeršanai derīgs.
- temšķis Tas, kas mēdz daudz ēst un dzert.
- banddzēris Tas, kas mēdz nodzert savas bandas 2.
- dzerams Tas, ko var dzert; dzēriens.
- telzt Telst; daudz dzert; lakt.
- teļška Teļš vai bērns, kas mīl daudz dzert.
- stempt Tempt, dzert, strēbt.
- izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
- žūt Tikt izdzertam.
- šlorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem); strēbt.
- slorbāt Trokšņaini strēbt; trokšņaini dzert (lieliem malkiem).
- baltuška Ūdenī iekulti milti, ko deva dzert zirgiem.
- slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
- uztelst Uzdzert (1).
- uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz.
- uzstrēbties Uzdzert ēdot.
- zabuhaķ Uzdzert, iedzert.
- zaburiķ Uzdzert, iedzert.
- palaist plostu uzdzīvot, dzert (parasti vairākas dienas).
- izdoties Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
- vienā malkā vienā paņēmienā (izdzert).
- ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
- vīnūžnieks Vīna dzertuves īpašnieks.
- bodega Vīna pagrabs; dzertuve.
- notrampelēties Visu nakti pa krogu dzert.
- žļamba Zirgs, kas mīl dzert daudz ūdens.
- pazīst Zīst, līdz vairāk negribas dzert, ēst.
- pazīsties Zīžot paēst, padzerties.
- plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
- dziruļot Žūpot, dzert.
- klīsterēt Žūpot, dzert.
dzert citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T