Paplašinātā meklēšana

Meklējam pīt.

Atrasts vārdos (647):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2428):

Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
skrāpīte Abruskrāpīte.
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
spītespēc Aiz spītības.
aizbružāt Aizkārpīt, aizrakt (ar kājām).
aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt.
aizrakāt Aizkārpīt.
aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt.
aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt.
aizlabot Aizlāpīt, salabot aizlāpot.
aizrežģīt Aizlāpīt.
saštapēt Aizlāpīt.
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
aizregžt Aizpīt.
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
atgausēt Aiztaupīt.
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt.
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka.
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
vīze Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
lāpeklis Apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts.
apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt.
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu.
apsalāpīties Aplāpīt sev, piemēram, drēbes, veļu.
apvaražot Aplāpīt.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo.
zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo.
razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt.
aplupināt Aplaupīt, izlaupīt.
nolupīt Aplaupīt, izlaupīt.
razuķ Aplaupīt.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
Entoloma aprile aprīļa sārtlapīte.
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām.
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
saķezēties Apsmulēties, notraipīties.
apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
nopļekāties Apšļakstot notraipīties.
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā.
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt.
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt.
saželināt Aptašķīt, aptraipīt.
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties.
notīņāt Aptīt, appīt.
nosleķēt Aptraipīt ar asinīm.
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu).
ķiept Aptraipīt, apbružāt.
nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt.
nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt.
nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt.
nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt.
nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt.
notemēt Aptraipīt, apbružāt.
saķezināt Aptraipīt, apbružāt.
makulēt Aptraipīt, apgānīt.
šķiezt Aptraipīt, apmētāt.
nožakāt Aptraipīt, apsmulēt.
satraipīt Aptraipīt, apsmulēt.
nodzievāt Aptraipīt, apsvīnīt.
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet.
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt.
ķizināt Aptraipīt, aptriept.
apsmuļļāt Aptraipīt, apvārtīt.
aptraipelēt Aptraipīt, nosmērēt.
sapačkāt Aptraipīt, nosmērēt.
šņurgāt Aptraipīt, nosmērēt.
piesvīnīt Aptraipīt, nosmulēt.
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
smorķēt aptraipīt.
apsmulēt Aptraipīt.
apsmurgāt Aptraipīt.
aptriept Aptraipīt.
apvārtīt Aptraipīt.
noluzēties Aptraipīt.
nomuit Aptraipīt.
nopicināt Aptraipīt.
nošmurgulēt Aptraipīt.
piemārnīt Aptraipīt.
saļeskāt Aptraipīt.
svīlēt Aptraipīt.
nodzievāties Aptraipīties (apsvīnīties).
aptaisīties Aptraipīties ar izkārnījumiem.
saķezināties Aptraipīties, apbružāties.
nožakāties Aptraipīties, apsmulēties.
ķizināties Aptraipīties, nosmulēties.
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
apsasmulēties Aptraipīties.
apsmērēties Aptraipīties.
gānīties Aptraipīties.
nošmurgulēties Aptraipīties.
šņurgāties Aptraipīties.
mīzalens Aptraipīts, apsmulēts.
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
tūre ar akmeņiem pildīts pīts grozs, ko izmanto hidrotehnikā.
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
seriba Ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai.
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
režģīt Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
kalapīt Ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko).
sūdains Ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs.
sūdājs Ar mēsliem notraipīts.
olupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
zvirgzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
grauzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts.
norāvots Ar rāvu 1 noķēpāts (aptraipīts).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
tāsainis Ar tāsīm appīts pods.
vēžupe Ar vēžiem bagāta upīte, strauts.
zušupīte Ar zušiem bagāta upīte.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka.
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka.
Arupe Arupīte, Svētupes pieteka.
Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām.
stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs.
atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas).
atkārnīt Atkārpīt.
atskārpīt Atkārpīt.
pārtraipīt Atkārtoti notraipīt, nosmērēt.
patapināt Atlikt, pietaupīt.
atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties.
izplicināt Atņemt, aplaupīt.
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu).
apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
izšinkavāt Ātri izlietot, netaupīt.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt.
varžāt Ātri, pavirši lāpīt, šūt.
varžot Ātri, pavirši lāpīt, šūt.
savaržāt Ātri, pavirši salāpīt, sašūt.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Rute Baižupīte, Raunas pieteka.
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs.
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
pukāt Bārt, sadusmot, spītēt.
pukot Bārt, sadusmot, spītēt.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts.
broškāt Beržot aptraipīt.
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā.
lācenes Biezas lāpītas bikses.
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
camarophyllus Biezlapītes (1).
chamarophyllus Biezlapītes.
tiliaea Biezlapītes.
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
Blusupe Blusupīte, upe Ainažu pagastā.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties.
noslucēties Brienot notraipīties.
izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta.
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
čečens Bruņots laupītājs.
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka.
burlaka Burlaks, laupītājs.
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds.
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds.
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses).
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1).
uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
sakolēt Cieši savilkt un sapīt.
smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
grecelēties Cirtoties, sapīties.
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
crassula Crassula aquatica - ūdeņu biezlapītes "Tillaea aquatica" nosaukuma sinonīms.
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe.
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā.
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
puspīts Daļēji, pa pusei pīts.
ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
cūkāt Darīt netīru, notraipīt.
leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
šmullēt Darīt netīru; traipīt.
lāpītājs Darītājs --> lāpīt.
pinējs Darītājs --> pīt.
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Asote Dārzupīte.
gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
pupurēt Daudz lāpīt.
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
uzdēt Dējot trāpīt (kaut kam virsū).
pītīte Dem. --> pīte.
pītenītis Dem. --> pītenis.
upelis Dem. --> upe; strauts, neliela upīte.
Demokrātu Demokrātu upe - Demokrātupīte.
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs.
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka.
lāpāms Divd. --> lāpīt.
nolāpīts Divd. --> nolāpīt.
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
Aconitum x cammarum divkrāsu kurpīte.
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka.
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
Dorupe Dorupīte, Auces pieteka.
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Gaiļupīte Dreiliņupītes nosaukums tās lejtecē.
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā.
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
aizdurt durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
cypripedium Dzegužkurpītes.
ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus").
Cypripedium calceolus dzeltenā dzegužkurpīte.
Aconitum lasiostomum dzeltenā kurpīte.
Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka.
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka.
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
Dzegsnupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzesnupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzeznupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzeznupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Ragaviņa Dzēsupīte Beļavas pagastā.
doburs Dziļāka vieta īsu līču upītēs.
Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā.
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka.
nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei.
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Lapeits ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,8 ha; Lapite; Lapītes ezers.
Džukstes ezers ezers Balvu novada Rugāju pagastā, platība - 4,8 ha; Upatnieku ezers; Upetnieku ezers; Upītnieku ezers.
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule.
Dūņezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis.
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
Laipītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
bonifācijs Gari mati, kas nav sapīti bizē.
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot.
gurņāties Gorīties, staipīties.
izžorīties Gorīties, staipīties.
šlaukāties Gorīties, staipīties.
svaigstīties Gorīties, staipīties.
žļogāties Gorīties, staipīties.
nogrābāt Grābājot notraipīt.
apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
Grašupe Grašupīte Krimuldas pagastā.
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka.
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.).
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs.
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru.
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu.
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
ķocis Grozs (parasti pīts).
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm.
Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka.
Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Aconitum henryi Henrija kurpīte.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība.
iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt.
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu.
ielaidīt Ielāpīt, izšūt.
brigants Ielu laupītājs Itālijā.
iepiņķēt Iepīt (2).
ieklūgot Iepīt klūgas (grozam u. tml.).
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt.
pestīt iepīt, iejaukt.
sapīņāt iepīt, iejaukt.
ierežģināt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi.
ierežģīt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi.
sakankalēt Iepīt, savedināt.
iepenterēt Iepīt.
iesieties Iepīties (1).
ievaldzināties Iepīties (nepatīkamā lietā).
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
iepeinēties Iepīties.
pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
murzāt Iesaistīt, iepīt.
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
satītīt Iespītēt.
satītīties iespītēties.
iebilsties Iespītēties.
iekosties Iespītēties.
saspīlēties Iespītēties.
iespīte Iespītība.
ieraustīt Iestaipīt, izstaipīt.
iesaut Iešaut, šaujot trāpīt.
siroties Iet laupīt, izlaupīt.
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā.
iekoklēt Ietaupīt, iedzīt.
aizkrāt Ietaupīt.
ieekonomēt Ietaupīt.
ielaicīt Ietaupīt.
iepāst Ietaupīt.
uztapināt Ietaupīt.
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
timmīgs Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs.
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana.
iestīvēties Ietiepties, iespītēties.
ietirvēties Ietiepties, iespītēties.
ietītīties Ietiepties, iespītēties.
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
sašļaustīties Ilgāku laiku staipīties.
satiepties Ilgāku laiku tiepties, iespītēties.
nozabelēties Ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties.
izkārpīties Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
atlāpīt Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
izlāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt.
izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
izspītēties Ilgāku laiku, daudz spītēt.
iztaupīties Ilgāku laiku, daudz taupīt.
atziest Ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes).
sacelāties Ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt.
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka.
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā.
Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka.
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka.
Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka.
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka.
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
nostaipīt Īsu brīdi staipīt un pabeigt staipīt.
nostaipīties Īsu brīdi staipīties un pabeigt staipīties.
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās.
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
izšķorīties Izgorīties, izstaipīties.
nožarbināties Izgorīties, izstaipīties.
sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
izpeisēt Izkārpīt, izkašņāt, izraust.
izdukāt Izkašņāt, izkārpīt.
izķepīt Izķēpīt.
poperēt Izlabot, lāpīt.
reparēt Izlabot, salāpīt.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
pārdarināt Izlāpīt, pārtaisīt.
izalavīties Izlāpīties.
izlupināt Izlaupīt, aplaupīt.
ķīckāt Izlaupīt, aplaupīt.
plinderēt Izlaupīt, aplaupīt.
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
izpīņāt Izpīt.
Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā.
spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt.
spīvāt Izsmiet, spītēt.
likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt.
iztītīties Izspītēties, izniķoties.
iztirvēties Izspītēties, iztielēties.
atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus.
izstaipaļāt Izstaipīt, izstiept uz visām pusēm.
izslaicīt Izstaipīt, pastiept.
nolāpāt Izstaipīties (par audumu).
izslaicīties Izstaipīties, izstiepties.
iztampīties Izstaipīties, paplašināties (par apģērbu).
atstaipīties Izstaipīties.
izarozīties Izstaipīties.
izarūzāt Izstaipīties.
izrozīties Izstaipīties.
sašļaucīties Izstaipīties.
sašļaukāties Izstaipīties.
sažļaudzīties Izstaipīties.
izstilpēt Izstiept, izstaipīt.
stiepuļot Izstiept, izstaipīt.
stiepuļoties Izstiepties, izstaipīties.
dedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem izšķērdīgi tērēt spēkus, netaupīt sevi.
izpoikāt Izšūt, izlāpīt.
izticināties Iztaupīties, izskopoties.
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
Iša Ižupīte, Libes pieteka.
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka.
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka.
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka.
varžīties Jaukties, pīties.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka.
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam.
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
dabrava Kāds ar notraipītām drēbēm.
pasūlāt Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
pasūlāties Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
parozīties Kādu brīdi gorīties, staipīties.
palāpīties Kādu brīdi lāpīties.
Teesdalia nudicaulis kailā sinepīte jeb kailstublāja tīsdeilija.
tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis").
apkakāt Kakājot aptraipīt.
apkakāties Kakājot aptraipīties.
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka.
kaņupu putniņš kaņepītis ("Acanthis cannabina").
Acanthis cannabina kaņepītis, ķeģu suga.
kaņepju putns kaņepītis.
kaņepjputniņš Kaņepītis.
kaņepputniņš Kaņepītis.
uzkapāt Kapājot trāpīt (kam).
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus.
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti.
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka.
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā.
Aconitum carmichaelii Kārmaikla kurpīte.
aizkārpīt Kārpīt ciet.
atkārpīt Kārpīt nost.
aizkārpīt Kārpīt prom.
atkārpīt Kārpīt vaļā.
kārnīt Kārpīt, kašņāt.
karpīt Kārpīt.
kārpt Kārpīt.
skārpīt Kārpīt.
bokāties Kārpīties pretim.
pīrināties Kārpīties pretim.
kārnīties Kārpīties, kašņāties.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka.
Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka.
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt.
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt.
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi).
katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs.
tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai.
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā.
sapoņķināt Kaut kā, pavirši sapīt, satīt.
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot.
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija.
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija.
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
nosvīlēties Kļūt netīram, aptraipīties.
sableķoties Kļūt netīram, notraipītam.
sasaziesties Kļūt netīram, notraipītam.
norušķēties Kļūt netīram, notraipīties.
sasasmērēties Kļūt netīram, notraipīties.
sasmurgāties Kļūt netīram, notraipīties.
sasmurkāties Kļūt netīram, notraipīties.
loskāties Kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi).
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
sušķēties Kļūt netīram, traipīties.
uzspītēties Kļūt spītīgam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
saspurāties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
saspuroties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
knupķins Knupītis (1).
knupis Knupītis (2).
soska Knupītis; zīdāmais pups.
zīdesis Knupītis.
upītieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji.
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka.
Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka.
glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt.
Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka.
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka.
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka.
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu.
gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
gārbāt Krāt, taupīt, taupīties.
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā.
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka.
nokrēpot Krēpojot notraipīt (ar krēpām).
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka.
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus.
masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis).
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka.
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka.
kaupenis Krupis; kaupītis.
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā.
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
bociks Kurpīte ("Aconitum").
kurpene Kurpīte ("Aconitum").
kurpiņa Kurpīte ("Aconitum").
kurpītes Kurpīte ("Aconitum").
kurppuķe Kurpīte ("Aconitum").
kurpenīte Kurpīte (2).
aconitum Kurpītes - gundegu dzimtas ģints.
akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
bociki Kurpītes ("Aconitum").
zābaciņi Kurpītes ("Aconitum").
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka.
izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas.
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe.
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
gadīt Ķert, trāpīt, atrast, iegūt.
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka.
Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka.
Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka.
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele.
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Edernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
pompaļāt Labot, lāpīt vecas drēbes.
prāvīt Labot, lāpīt.
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā.
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka.
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe.
Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties.
sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
Aconitum lamarckii Lamarka kurpīte.
Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka.
pamparāt Lāpīt 1.
aizlāpīt Lāpīt ciet; salāpīt.
kuderēt Lāpīt jumtu.
izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt; salāpīt.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt.
lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot).
kaņģerēt Lāpīt, labot.
lāpināt Lāpīt, labot.
pamparēt Lāpīt, uzšūt ielāpus.
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt.
čočēt Lāpīt.
kudurāt Lāpīt.
mastīt Lāpīt.
stiķēt Lāpīt.
puparka Lāpītāja.
lāpnieks Lāpītājs, ielāpu šuvējs.
lāpiķis Lāpītājs, labotājs.
pončkāties Lāpīties, ar vecām lupatām krāmēties.
kuderēties Lāpīties.
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka.
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka.
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka.
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt.
nest Laupīt (par dzīvniekiem).
sirot Laupīt 1(1).
piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam.
gubīt Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt.
ģeržaķ razgon laupīt.
bombiķ Laupīt.
lupīt Laupīt.
stoporiķ Laupīt.
vīrnieks Laupītāja runga.
burlaciete Laupītāja.
reduciidae Laupītājblakšu dzimta.
reduviidae Laupītājblakšu dzimta.
reduvius Laupītājblakšu dzimtas ģints.
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
štopirilas Laupītāji.
asilidae Laupītājmušu dzimta.
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
pačuks Laupītājs, bandīts.
burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns.
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
rezbainieks Laupītājs, zaglis.
razbainieks Laupītājs; arī bandīts.
burčaks Laupītājs.
gopstopists Laupītājs.
laupnieks Laupītājs.
lupiķis Laupītājs.
lupis Laupītājs.
razboinieks Laupītājs.
četa Laupītāju banda Balkanu pussalā.
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks.
atamans Laupītāju bandas vadonis.
šaika laupītāju kuģis
Laura Laurupīte, Ventas pieteka.
Laure Laurupīte, Ventas pieteka.
saliet Lejot (ko), pilnīgi notraipīt (ar ko).
tūpelēt Lēnām pīt matus.
mugažāties Lēnām sapiņķēties, sapīties.
izšļaucīties Lēni izstaipīt (augumu).
izšļaucīt Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
izašļaucīties Lēni izstaipīt savu augumu.
pašļaucīties Lēni pastaipīties.
šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas).
šļaucīties Lēni staipīties, gorīties.
iepine Lenta, kas tiek iepīta matu bizē.
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei.
grezelīte Lēzenai bļodai līdzīgs grozs bez vāka, kas pīts no mizotām klūdziņām.
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā.
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga.
šinderis Lielceļa laupītājs.
hybris Lielība, lepnums; pārgalvība, spīts; pašdižošanās personifikācija.
vārkstīt Lieliem dūrieniem trāklēt, lāpīt.
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
kārpināt Likt kārpīties.
Radula lindenberiana Lindenberga skrāpīte.
Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka.
Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka.
Aconitum arcuatum lokveida kurpīte.
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
Ludzas upe Ludzupīte.
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka.
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka.
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
dūzenis Ļauns, spītīgs bērns.
gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
gorīties Ļodzīgi kustēties; arī staipīties.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
puparka Ļoti salāpīts kamzolis, zeķe.
kā buks ļoti spītīgs, ietiepīgs.
badināties Ļoti taupīt, skopoties.
badoties Ļoti taupīt, skopoties.
badot Ļoti taupīt; ciest badu.
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
sišātājs Marodieris, laupītājs.
aizmaurāt Maurojot savandīt, piekārpīt, pierakt.
spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas.
pēga Maza ganu svilpīte.
zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis.
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte.
noķirnāt Mazliet aptraipīt, apsmulēt.
apsvīnīt Mazliet aptraipīt; apbružāt.
paziest Mazliet notraipīt.
pašļaucīt Mazliet pastaipīt.
paķērnāt Mazliet sasmuļļāt, aptraipīt.
paķezināt Mazliet sasmuļļāt, aptraipīt.
pamurzāt Mazliet, nedaudz aptraipīt.
žūksnis Mazs klēpītis siena vai salmu.
krietele Mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus.
gurba Mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim.
vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām.
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka.
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka.
Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā.
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka.
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
pītas mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir pītas detaļas.
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements - verams skapītis.
medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā.
sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām.
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka.
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka.
Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka.
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Cukuriņu grāvis Melnupīte Dvietes un Dunavas pagastā.
Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka.
Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Meņķa strauts Meņķa upīte.
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
iemest Metot trāpīt (kur).
luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs.
salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt.
pļeckāties Mīdīties, bradāt (pa dubļiem), traipīties (ar dubļiem).
nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miega Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka.
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka.
Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka.
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla.
Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka.
Asmenīte Miltupīte.
Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka.
Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka.
Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka.
nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte.
Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka.
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
varzāties Mudžināties (par dziju); pīties.
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā.
Muiža Muižupīte.
Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka.
duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes.
jēlumains Nedaudz aptraipīt ar jēlu gaļu.
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
paspītīgs Nedaudz spītīgs.
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt.
aizpeņģerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
aizpeņķerēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
aizpeņķēt Neglīti aizpīt ar grūtībām.
noķaulēt vīzes neglīti nopīt vīzes.
varpaca Neglīti uzpīta pātaga.
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka.
paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
pakārpīties Neilgu laiku, mazliet kārpīties.
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
sačunkāt neizskatīgi salāpīt.
varpačot Neizskatīgi sapīt vai uzšūt.
aizpiņķerēt Nekārtīgi aizpīt, aizlāpīt.
ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt.
poņķināt Nekvalītatīvi pīt, vīt.
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km.
dunava Neliela upīte, avots.
čolka Neliela upīte, strauts.
pintenis Neliels pīts grozs.
tumbočka Neliels skapītis.
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs.
neskatīties zobos nesaudzēt, netaupīt.
sastibīties Nesot (ko smagu), sastaipīties.
žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu).
melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
nopūdelēt Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).
nomažīt Netrāpīt (parasti sporta spēlēs).
nomušīties Netrāpīt (parasti sporta spēlēs).
nomudīties Netrāpīt (piem., sporta spēlēs).
aiziet pēc piena netrāpīt mērķī (par šāvienu)
aiztrāpīt Netrāpīt mērķī šaujot.
aizmērķēt Netrāpīt mērķim.
aiztēmēt Netrāpīt mērķim.
misīt Netrāpīt, neķert.
māzēt Netrāpīt, šaut garām mērķim.
misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu.
nomožīt Netrāpīt; palaist garām izdevību.
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras.
aizpenterēt Neveikli un pavirši aizlāpīt.
aizvārčāt Nevērīgi, nekārtīgi salabot (aizpīt) žagaru (zedeņu) žogu (ar žagariem).
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
aizmuļļāt Nevīžīgi aizlāpīt.
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka.
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
ķeņģe No auduma sloksnēm pītas kurpes ar ādas zoli.
ķerza No auklām pīta kurpe.
čobas no auklām pīti apavi.
petērnis no auklām pīti ziemas apavi.
kašele No auklām pīts siena vai āboliņa tīklveida maiss.
regžines No auklām pīts tīkls siena vai salmu nešanai.
kešeļs no auklām reti pīts maiss zirga barības līdzņemšanai ceļā.
kašelis No auklām tīkla veidā pīts siena iebāžamais, ko paņemt sienu līdz uz ceļa.
ragaža no aukliņām pīts maisveida tīkliņš ar rokturiem.
vācelis No bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs.
tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem.
bukumbārda No doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus.
daiga No egles zariem pīts žogs.
riķis No egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm.
noza No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
nozis No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
letene No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
letenis No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
letens No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
korpa No kārklu klūdziņām pīts grozs.
grezeļs no kārklu klūdziņām vai salmiem pīts grozs.
pītine No kārklu klūgām pīta vācele.
rīkstainis No kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks.
rīkstenis No kārklu u. c. zariem pīts murds.
rīkstens No kārklu u. c. zariem pīts murds.
bucis No kārklu vicām pīts murds.
peitīns No klūdziņām pīts grozs.
ķērzis No klūgām pīts grozs.
košuks no lūkiem pīta ceļa soma.
košyks no lūkiem pīta ceļa soma.
glīžu cepure no meldriem (doņiem) pīta cepure.
polīšu krēsls no meldriem pīts krēsls bez atzveltnes.
bētelis No niedrēm pīts grozs.
peterne No pastalu auklām pīta vīze; arī pastala.
rīstenis No rīkstēm pīts murds.
sakņenieks no saknēm pīts grozs.
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra.
križuka No saknēm vai zariem pīts neliels groziņš.
atskarba No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskarbe No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskārbala No salma taisītas svilpītes mēlīte.
skalene No skaliem pīts grozs.
skalīns No skaliem pīts grozs.
grezele No skaliem pīts kurvis.
katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
mastals No zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā.
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt.
nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt.
nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem.
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt).
izzagt Nolaupīt (kādu).
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties.
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties.
neaptraipīts Nolieguma divdabis --> aptraipīt.
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt.
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu.
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
nomastīt Nopīt.
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu.
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot.
virsū norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts kāda virzienā tā, lai tam trāpītu, sastaptos.
Norupe Norupīte, Ogres pieteka.
noša Nosis - pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai.
aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet).
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā.
otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā.
nošmaulēties Noslienāties, notraipīties.
piezvieķēt Nosmērēt, aptraipīt, piezieķēt.
nolekšāt Nosmērēt, aptraipīt.
smurgalāt Nosmērēt, aptraipīt.
smurgalēt Nosmērēt, aptraipīt.
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt.
šmadarēt Nosmērēt, notraipīt, sasmuļļāt.
šļerpēt Nosmērēties, aptraipīties.
šļerpēties Nosmērēties, aptraipīties.
nošmurgāties Nosmērēties; notraipīties.
apkrēpot Nosmulēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
apķirmināt Nosmulēt, notraipīt.
derglīties Nosmulēties, aptraipīties.
noķolēties Nosmulēties, notraipīties.
nostaipaļāt Nostaipīt (3).
nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku).
nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties.
nosarozīties Nostaipīties.
nošļaicīties Nostaipīties.
nošļaupstīties Nostaipīties.
pārsastaipīties Nostaipīties.
notušīties Nostrādāties, nostaipīties.
appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem.
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem.
lai velns par mazu puiku paliek noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
sašņergļāt Notraipīt (ar deguna izdalījumiem).
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
aplipināt Notraipīt (ar ko lipīgu).
nolipināt Notraipīt (ar ko lipīgu).
apliet Notraipīt (ar ko šķidru).
nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu); notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu).
noķērnāt Notraipīt (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
nokleksēt Notraipīt (parasti ar tintes traipiem).
sleķēt notraipīt ar asinīm.
nodubļot Notraipīt ar dubļiem.
nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru.
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
notaukot Notraipīt ar ko taukainu.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
nopuņķot Notraipīt ar puņķiem.
noputot Notraipīt ar putām.
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
nosvīnīt Notraipīt, apbružāt; saburzīt.
smurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
šmurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
šmurguļot Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
nozleķēt Notraipīt, iekrāsot.
iznižģēt Notraipīt, niekojoties izlietot.
svinīt Notraipīt, nobružāt.
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
apleskāt Notraipīt, nosmērēt.
murīt Notraipīt, nosmērēt.
apružģīt Notraipīt, nosmulēt.
nosmaulēt Notraipīt, nosmurgāt.
nošmaulēt Notraipīt, notašķīt.
norušķēt Notraipīt, notraipīties.
nokleķerēt Notraipīt, noziest (ar ko lipīgu).
noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt.
noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt.
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu.
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt.
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt.
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru.
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru.
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru.
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru.
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru.
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru.
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru.
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru.
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu.
notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm.
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti.
nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām.
pieķīznāt Notraipīt, sasmērēt.
sekšķēt Notraipīt, savalkāt.
apķellēt Notraipīt; nosmērēt.
apķēpāt Notraipīt; nosmērēt.
sableķāt notraipīt.
apsmērēt Notraipīt.
ieleķēt Notraipīt.
mārnīt Notraipīt.
nocūkot Notraipīt.
noderglīt Notraipīt.
noķēpāt Notraipīt.
noķezināt Notraipīt.
noķīpāt Notraipīt.
noleksēt Notraipīt.
nolepīt Notraipīt.
nomālēt Notraipīt.
nomūrēt Notraipīt.
nopeckelēt Notraipīt.
nošmuļāt Notraipīt.
nosmulēt Notraipīt.
nošmulēt Notraipīt.
nošmurgāt Notraipīt.
notaisīt Notraipīt.
notraikšķīt Notraipīt.
notraišķīt Notraipīt.
saķellāt Notraipīt.
saķellēt Notraipīt.
sašmucēt Notraipīt.
traipa Notraipīta, noziesta vieta.
noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram.
nosalieties Notraipīties (ko uzlejot, uzšļakstot).
noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru).
nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu).
nopurdelēties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties.
nopurduļoties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna.
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru.
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem.
nopuņķēties Notraipīties ar puņķiem.
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem.
nosašņergļāties Notraipīties ar puņķiem.
sasviķot notraipīties ar sveķiem.
smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt.
smekstēt Notraipīties netīrs.
nosvīnīties Notraipīties, apbružāties.
šmurgulēties Notraipīties, apsiekaloties.
šmurguļoties Notraipīties, apsiekaloties.
nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt.
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties).
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm).
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.).
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties.
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties.
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties.
nočammāties Notraipīties, kļūt netīram.
nočollāties Notraipīties, kļūt netīram.
nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram.
nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram.
noķellāties Notraipīties, kļūt netīram.
noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram.
noķollāties Notraipīties, kļūt netīram.
noļammāties Notraipīties, kļūt netīram.
noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram.
noleskāties Notraipīties, kļūt netīram.
nomālēties Notraipīties, kļūt netīram.
nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram.
nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram.
nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram.
nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram.
nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram.
nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram.
šļurgāties Notraipīties, nekārtīgi ēst.
ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem.
murīties Notraipīties, nosmērēties.
nomuities Notraipīties, nosmērēties.
nosmulēties Notraipīties, nosmērēties.
nošļamāties Notraipīties, notašķīties.
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties.
nošļampāties Notraipīties, notašķīties.
nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu).
noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu).
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu.
noderglīties Notraipīties.
noķēpāties Notraipīties.
nomaurāties Notraipīties.
nomūrēties Notraipīties.
nosasmērēties Notraipīties.
nosasmulēties Notraipīties.
nosataisīties Notraipīties.
nosaziesties Notraipīties.
nošmulēties Notraipīties.
notaisīties Notraipīties.
sacūkāties Notraipīties.
sacūkoties Notraipīties.
slemēt Notraipīties.
šmekšēt Notraipīties.
šmekstēt Notraipīties.
asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm.
aptaukots Notraipīts ar taukiem.
pangains Notraipīts, raibs.
patrāpīt Notrāpīt (2).
nolāgot Notrāpīt, novērot.
datrāpīt Notrāpīt.
noklīsterēt Notriept ar klīsteri; aptraipīt.
nošmaravāt Notriept, notraipīt.
nomazavāt Notriept; notraipīt.
sasmečkāt Notriept; notraipīt.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals.
nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties.
stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
nomežģīt Novīt, nopīt.
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Oļupe Oļupīte, Abavas pieteka.
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka.
Kemere Ošupīte, Sedas pieteka.
Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka.
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe.
glēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt.
gļēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju.
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis); notraipīt.
pietraipīt Padarīt netīru, aptraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
noziest Padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt.
lekšēt Padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt.
saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
sazieķēt Padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu).
sableķot Padarīt netīru, notraipīt.
sacūkāt Padarīt netīru, notraipīt.
sašmulēt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurgāt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurkāt Padarīt netīru, notraipīt.
parzāt Padarīt netīru, traipīt.
sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
smurgaļot padarīt netīru; traipīt.
smulēt Padarīt netīru; traipīt.
smurgāt Padarīt netīru; traipīt.
smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
pakast Pakārpīt (zemi).
pakarpīt Pakārpīt.
pašļūcināt Pakārpīt.
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas.
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte.
pasalāpīties Palāpīt sev, savām vajadzībām.
pavārstīt Palāpīt; aizpildīt (ar dziju, diegiem, piemēram, izdilušu audumu, adījumu).
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
attapināties Palikt pāri, ietaupīties.
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka.
iznižģēties Pamatīgi notraipīties.
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
nelūkojot uz par spīti.
spīt Par spīti.
gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
nošaut Parasti savienojumā ar "garām": šaujot netrāpīt (mērķī).
pielāpīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīt (2).
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt.
pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu; pārstaipīties.
pārsastaipīties Pārstaipīties.
pārstīvēties Pārstaipīties.
sažņaudzīties Pārstaipīties.
pāršmaukties Pārstiepties, pārstaipīties, pārpūlēties.
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka.
nopēdot Pārvietojoties atstāt daudzus pēdu nospiedumus (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā); pārvietojoties un atstājot daudzus pēdu nospiedumus, notraipīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piepēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus lielākā daudzumā, notraipīt (parasti grīdu).
patītīties Paspītēties.
pakoznāties Pastaigāties un pastaipīties.
pastaipīt kaulus pastaipīt locekļus.
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
pītināt Pasūtīt pinumu, likt nopīt.
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika.
atlicināt Pataupīt (daļu naudas).
aizgausināt Pataupīt, ietaupīt.
palaicīt Pataupīt.
pataupināt Pataupīt.
pasatrāpīties Patrāpīties.
Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka.
pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu.
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1).
ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2).
lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpīta vieta.
pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (1).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (2).
trāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> trāpīt (3).
aizvaržāt Pavirši aizšūt, aizlāpīt.
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt.
pievarzāt Pavirši pielāpīt.
sačočēt pavirši salāpīt.
sačumurēt Pavirši salāpīt.
paikāt Pavirši šūt jeb vārstīt; lāpīt (ar ielāpiem).
vādžerēt Pavirši šūt, lāpīt, trāklēt.
narstīt Pavirši šūt, lāpīt.
sapīņāt Pavirši vai nekārtīgi sapīt.
sarempēt Pavirši, slikti salāpīt.
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte.
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
varžīt Peņķēt, režģīt, pavirši šūt, lāpīt.
Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Laknas strauts Pērļupīte, Mustjegi (Mustojas) pieteka.
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā.
Sveķu upe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
Sveķupe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus.
gluhars Piedzērušo aplaupītājs.
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
kājgrieži Piekrastes iedzīvotāji, kas kuģu ceļā izliek šķēršļus, lai izraisītu avārijas un varētu aplaupīt kuģus.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt: arī aplaupīt.
pievarzāt Piepīt, pietīt.
pievaržāt Piepīt, pietīt.
piņķelēt piesaistīt, iepīt (pasākumā, darbībā).
piežēloties Piesargāties, taupīties.
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
piesvīnīties Piesvīst, notraipīties.
piepāst Pietaupīt, ietaupīt.
pieglabāt Pietaupīt.
pieskonēt Pietaupīt.
metināt Pievienot, lāpīt, izšūt.
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
piepilēt Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nopilēt Pilot (kam), kļūt slapjam, mitram, arī notraipīties (ar to).
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns.
Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m.
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus.
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms.
Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils.
nosis Pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai.
vijale Pinums no zariem; no zariem sapīts žogs.
uzpinums Pinums, kaut kas sapīts kā josta.
vītene Pinums, pītenis.
Liņķe Piņķupīte, Alokstes pieteka.
čočēt Pīt (grozu); labot (vecu pīto žogu).
papīt Pīt un pabeigt pīt.
uzpīt Pīt un pabeigt pīt.
regžt pīt.
gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot.
pina pīti zirga potīšu apliekamie.
pinkāties pīties (3).
tiņāt Pīties, pīt.
tiņāties Pīties, pīt.
pītenis Pīts priekšmets, izstrādājums; pīta soma (tīkliņš).
sviesta pītava pīts sviesta trauks.
Radula complanata plakanā skrāpīte.
plakanis Plakans pīts grozs.
placains Plankumains, lāsains, notraipīts.
slaunains Plankumains, notraipīts.
žardinjēre Plaukts, trepītes, puķu uzlikšanai.
kardebs Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva.
kardelis Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva.
Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
Camarophyllus pratensis pļavas biezlapīte.
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kur).
sviežams Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
blatnaja koška prostitūta, kas sadarbojas ar laupītājiem, ievilinot pie viņiem savus klientus.
Puķupe Pūķupīte, Bērzenes pieteka.
Puķupīte Pūķupīte, Daugavas pieteka.
Vikule Pūķupīte, Daugavas pieteka.
stirkāties Pūlēties, staipīties.
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
svempis Pupu un kaņepju pītes.
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā.
stācīte Purvaina upīte, mitra ieleja.
tēcīte Purvaina upīte, mitra ieleja.
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
Reduvius personatus putekļu blakts jeb putekļu laupītājblakts.
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); arī taupīt.
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha.
Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka.
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte.
Āžkalna upe Rātes upīte Valmieras novadā.
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā.
Dzirnavu upe Rātes upīte, Gaujas pieteka.
Rāceņu grāvis Rātes upīte, Gaujas pieteka.
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā.
regžaiņi ratu veids, ar pītu sēdekļu atzveltni.
Rauda Raudupīte Aizkalnes pagastā.
Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte.
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka.
appīties Refl. --> appīt; apvīties.
aptraipīties Refl. --> aptraipīt; tikt aptraipītam.
aptriepties Refl. --> aptriept (2); aptraipīties.
atpīties Refl. --> atpīt (1).
atpīties Refl. --> atpīt (2).
iepīties Refl. --> iepīt (1); sapīties, ieķerties (kur).
iepīties Refl. --> iepīt (2).
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (3).
notraipīties Refl. --> notraipīt; tikt notraipītam.
notriepties Refl. --> notriept (1); tikt notrieptam; notraipīties.
pastaipīties Refl. --> pastaipīt(2).
pataupīties Refl. --> pataupīt(1); tikt pataupītam.
pataupīties Refl. --> pataupīt(2); tikt pataupītam.
piepīties Refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
piepīties Refl. --> piepīt(3).
pietaupīties Refl. --> pietaupīt; tikt pietaupītam.
pīties Refl. --> pīt(1); tikt pītam.
sataupīties Refl. --> sataupīt; tikt sataupītam.
staipīties Refl. --> staipīt (1); tikt staipītam.
traipīties Refl. --> traipīt; tikt traipītam.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka.
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
Rideļupe Rīdeļupīte, Pērļupes pieteka.
Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka.
bukanjērs Rietumindijas jūras laupītājs 17. gs.
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
kušņas Rijā labību mētājuot saslaucītas neizkultas pusvārpītes un rodziņas, ko paber cūkām.
neskatīties acīs kādam, kaut kam rīkoties, ilgi nedomājot, nesaudzēt, netaupīt.
Grotene Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Grotupe Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Grotupīte Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Rīterupe Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem.
mūrēties Rotaļāties (piemēram, veidojot ko no māliem); arī traipīties.
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte.
Rudupīte Rūdupīte, Iecavas pieteka.
upītnieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Upītnieki" iedzīvotāji.
ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella").
Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode.
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte.
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka.
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte.
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka.
ierūpēt Rūpējoties iegūt, ietaupīt.
popēt Rupji lāpīt.
Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka.
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
samuļāt Saburzīt, aptraipīt.
saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus.
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku.
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku.
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs.
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs.
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas.
staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
sakarpīt Sakārpīt.
sakārnīt Sakašņāt, sakārpīt.
noklesēt Sakrāt, pietaupīt.
aizspītēties Sākt spītēties.
ierozīties Sākt staipīties (stāvus).
silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga.
pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem.
sapoperēt Salabot, salāpīt (pastalas).
Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe.
Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte.
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās.
podmoloģitsja Salāpīt paģiras.
aizlāpīties Salāpīt savas lietas.
salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu.
aplāpīt Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
savārkšķot Salāpīt, sadiegt.
savārpt Salāpīt, sadiegt.
sapampāt salāpīt.
dalāpīt Salāpīt.
ielāpainis Salāpīts (ar daudziem ielāpiem) cimds.
lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām.
dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai.
dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai.
saķolēt Salobīt, salaupīt 2.
futors Samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci.
pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
samudžēt Samudžināties, sapīties.
varzelēties Samudžināties, sapīties.
narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts.
sapīnēt sapīt (1).
sapanckāt Sapīt, sajaukt.
savidžināt Sapīt, samezglot, savandīt.
saplenēt sapīt, sapīnēt.
samastīt Sapīt, sasiet.
sapīdināt Sapīt, uzlikt pinekļus.
samargāt Sapīt.
saķiņķelēties Sapīties pārpratumos un domstarpībās, nokļūt nepatīkamā situācijā.
iebraukt purvā Sapīties savā runā, stāstījumā.
rekties Sapīties viens otrā.
satīties Sapīties, arī savīties.
saņudzēt Sapīties, sajaukties.
mežģerēties Sapīties, samezgloties (par dziju).
sarekties Sapīties, samudžināties.
mudzināties Sapīties, sapiņķēties.
mužģināties Sapīties, sapiņķēties.
sapickāties Sapīties, savandīties.
sapentēties Sapīties, savelties.
pestīties sapīties.
sapestīties sapīties.
saražģēties sapīties.
samargāties Sapīties.
sapuņķēties Sapīties.
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties.
varažāt Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt.
varažot Sarežģīt, sapīt, pa roku galam samunsturēt.
desēties Sarežģīties, sapīties.
iepenterēties Sarežģīties, sapīties.
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte.
Mnium marginatum sarkanmalu skrajlapīte.
entoloma Sārtlapītes.
nosaistīt Sasaistīt, sapīt, aizsiet.
vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām.
sameķerēt sasiet mezglā, sarežģīt, sapīt.
vilkšņot Sasiet, sapīt.
savalgāt Sasiet, sasaistīt, sapīt.
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties.
strieties Saslieties pretī, spītēt.
ķollēties Sasmuļļāt, notraipīties.
sasplītēt saspītēt.
satimmēties Saspītēties.
sastīvēt Sastaipīt.
sasastaipīties Sastaipīties.
sasastiepties Sastaipīties.
sasnaicīties Sastaipīties.
sasnaikāties Sastaipīties.
sasnaikstīties Sastaipīties.
sastīvēties Sastaipīties.
sašventrēt Sasvītrot, notraipīt.
sapoikāt Sašūt (pavirši, ne visai rūpīgi); salāpīt (ar daudz ielāpiem).
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu; ļoti samazināt (ko).
salaicīt Sataupīt.
satrāpt Satrāpīt.
pieskodēt Saudzēt, pietaupīt.
glibināt Saudzēt, taupīt, rūpēties.
sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
pīšus Savienojumā ar "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pītin Savienojumā ar darbības vārda "pīt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
salupt Sazagt, salaupīt.
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe.
aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi.
septiņi sekmju vērtējums, atzīme "labi"; sepītnieks.
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka.
Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē.
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā.
Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem.
vikings Seno skandināvu un islandiešu karotājs, tirgotājs un jūras laupītājs (no 8. gadsimta beigām līdz 11. gadsimta vidum).
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe.
Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka.
skapūzis siera žāvējamais skapītis.
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka.
Kuģniekupīte Silupīte Rojas novadā.
Greimica Silupīte, Rojas pieteka.
Grenica Silupīte, Rojas pieteka.
Silupe Silupīte, Rojas pieteka.
Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka.
Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā.
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu.
Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka.
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte.
teesdalia Sinepītes.
struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
vaidi Sirotāji, laupītāji.
sisis Sirotājs, laupītājs.
vaidenieks Sirotājs, laupītājs.
vaidinieks Sirotājs, laupītājs.
vaidnieks Sirotājs, laupītājs.
uzskaldīt Skaldot trāpīt (kam).
Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību.
Aizmata Skanstupīte, Daugavas pieteka.
Aizmatiņa Skanstupīte, Daugavas pieteka.
Skanstnieku upe Skanstupīte, Daugavas pieteka.
tualetes kumode skapītis ar spoguli un nodalījumiem tualetes piederumiem.
spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha.
Skolas Skolas upe - Inčupīte, Gaujas pieteka.
Skolas Skolas upīte - Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņās.
Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā.
Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Bejas centra grāvis Skolasupīte, Alūksnes pieteka.
Pastupīte Skolasupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
mnium Skrajlapītes.
radula Skrāpītes.
Skuja Skujupīte, Slocenes pieteka.
Skujupe Skujupīte, Slocenes pieteka.
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
slocīties Slaicīties, staipīties.
šļocīties Slaicīties, staipīties.
šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties.
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
malandrīni Slepkavas, lielceļu laupītāji.
Slepkavu strauts Slepkavupīte, Iecavas pieteka.
žļabināt Slienājoties aptraipīt ar siekalām.
smulināt Slienāt, aptraipīt.
pamparot Slikti lāpīt.
čeverēt Slikti pīt vai lāpīt.
sakurzāt Slikti salāpīt.
sakuržāt Slikti salāpīt.
sakurzot Slikti salāpīt.
sapamparāt Slikti salāpīt.
sapamparot Slikti salāpīt.
kurzāt Slikti šūt, lāpīt.
vāžot Slikti, pavirši lāpīt.
harpaksofobija Slimīgas bailes no laupītājiem.
sašļaucīties Slinkojot gorīties, staipīties.
šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties.
blankstīties Slinkumu lāpīt.
margot Smalki pīt.
ķezīt Smērēt, traipīt.
šmuņķēt Smērēt, traipīt.
pačkāt Smērēt; traipīt.
smulināties Smērēties, notraipīties.
pačkāties Smērēties; traipīties.
peļāt smulēt, aptraipīt, notašķīt.
šlidzināt Smulēt, šlakstīt, traipīt.
ķermināt Smulēt, traipīt.
šmulīt Smulēt, traipīt.
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt.
šmulēties Smulēties; traipīties, ziesties.
Camarophyllus niveus sniegbaltā biezlapīte.
murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt.
žmaudzīties Spaidīties, staipīties.
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
trabukariji Spāniešu juras laupītāji un kontrabandisti.
boucaniers Spāņiem naidīgi jūras laupītāji, darbojās 16. un 17. gs. Karību jūrā.
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns.
bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem.
laglīne Speciāli pīta zāļu trosīte aizborta lagas piestiprināšanai; garums atkarīgs no kuģa ātruma.
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
piespert Sperot trāpīt (kam).
Speinupīte Spīnupīte, Gaujas pieteka.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
nospītināt Spītējoties panākt savu.
notītīt Spītējoties panākt savu.
spītls Spītenis, spiets.
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi.
tītīt Spītēt, kaitināt, ķircināt.
izbrīdinēt Spītēt.
kuražīties Spītēt.
skūtēt Spītēt.
spīgstēt Spītēt.
spīkstēt Spītēt.
špītēt Spītēt.
spītināt Spītēt.
stēnīt Spītēt.
šukstēt Spītēt.
tītēt Spītēt.
atskarbīties Spītēties, ietiepties.
lekties Spītēties, runāt pretī kādam.
lēkties Spītēties, runāt pretī kādam.
timēties Spītēties, tiepties.
timmēties Spītēties, tiepties.
timmoties Spītēties, tiepties.
spītīties Spītēties.
triezēties Spītēties.
stīmiņš Spītība, pretestība.
atspīte Spītība, spīvums, stūrgalvība, ietiepība.
spītiņš Spītība, stūrgalvība.
tiepa Spītība, tiepšanās.
tiepe Spītība, tiepšanās.
kuraža Spītība.
spītnība Spītība.
spītums Spītība.
tītas Spītība.
svempele Spītīga, nedaudz stūrgalvīga ķēve.
aizspītēt Spītīgi pierādīt.
iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim).
činkulis Spītīgs cilvēks, kam vienmēr ir iebildumi.
spitka spītīgs cilvēks; palaidnis.
pauska Spītīgs cilvēks.
spītnieks Spītīgs cilvēks.
spītūzis Spītīgs cilvēks.
utbunga Spītīgs cilvēks.
spītnieks Spītīgs dzīvnieks.
triezīgs Spītīgs, izaicinošs.
buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns.
stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
smaule spītīgs.
spicīgs spītīgs.
kuražns Spītīgs.
špītīgs Spītīgs.
spītnīgs Spītīgs.
stengrs Spītīgs.
spītnīca Spītniece.
abuks Spītnieks, stūrgalvis.
grimba Spītnieks, stūrgalvis.
atskarbins Spītnieks, tiepša.
ēzelis Spītnieks.
spīgstulis Spītnieks.
spītavnieks Spītnieks.
spīteklis Spītnieks.
spītmanis Spītnieks.
spītulis Spītnieks.
spītestība spīts, ietiepība.
špīte Spīts.
apspļaudīt Spļaudot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
nospļaudīt Spļaudot notraipīt.
apspļaut Spļaujot aptraipīt; vairākkārt uzspļaut.
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
nokrēpāt Spļaujot notraipīt.
nospļaut Spļaujot notraipīt.
kraukulēt Spļaut, traipīt ar gļotām, krēpām.
Entoloma nitidum spožā sārtlapīte.
Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka.
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties.
saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām).
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
staipīt kaulus staipīt locekļus.
rocīt Staipīt rokās.
rozīt Staipīt, slaicīt.
slaicīt Staipīt.
staipaļāt Staipīt.
žākstīties Staipīties (pēc gulēšanas).
žārbiņāties Staipīties pa gultu.
žaikstīties Staipīties un žāvāties.
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā.
žarbināties Staipīties, gorīties.
žaustīties Staipīties, gorīties.
žļodzīties Staipīties, gorīties.
gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
tīst Staipīties, stiepties.
šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties.
rozīties Staipīties.
slaicīties Staipīties.
slaikāties Staipīties.
šļaikāties Staipīties.
šļaukstīties Staipīties.
stebīties Staipīties.
žaipstīties Staipīties.
žļaudzīties Staipīties.
Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka.
Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka.
Vīkšņupīte Stakļupītes otrs nosaukums tās augštecē.
Camarophyllus subradiatus starainā biezlapīte.
Kaņiera kanāls Starpiņupīte Lapmežciema pagastā.
Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka.
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi.
langot steidzīgi un ar lielu piepūli lāpīt tīklu.
uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt.
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte.
daija Stienis, pālis upītes aizsprostiem, dambjiem.
satamīt Stipri notraipīt (parasti apģērbu).
blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties.
izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties.
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā.
Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka.
Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka.
Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka.
Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka.
valka Strautiņš, upīte.
upēle Strauts, neliela upīte.
upēlis Strauts, neliela upīte.
upis Strauts, neliela upīte.
upītis Strauts, neliela upīte.
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā.
Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka.
Aglupīte Strodu upīte, Ičas pieteka.
Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka.
Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka.
iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs.
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte.
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte.
babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte.
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte.
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile.
Svētupe Svētupīte, Iecavas kreisā krasta pieteka.
iesviest Sviežot trāpīt (kur).
Stenberga upīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Šteinberga upe Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Šteinberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Stemberģupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Sviķupīte Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, lodi, bultu); šaujot trāpīt (kur).
iešaut Šaujot skart, trāpīt (ar ko).
Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
apšķaudīt Šķaudot aptraipīt.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt.
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
upītieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Upītes" iedzīvotāji.
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
kudurītis Šķūnītis, taisīts no stāvus saslietiem kokiem un appīts ar žagariem.
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
želināt Šļakstīt, traipīt.
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, aptraipīt.
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
Dreiliņupīte Šmerļupītes pieteka Rīgas teritorijā, garums - 5,2 km, sākas Rīgas austrumu pierobežā Lubānas šosejas rajonā, iztaisnota, pie Hipokrāta ielas ievadīta cauruļvadā, senāk lejtece dēvēta arī par Gaiļupīti.
šūstīties Šūdināt, lāpīt.
sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, arī šujot ātri vai pavirši, salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
sašūt Šujot salabot, salāpīt (saplīsušu, parasti auduma, izstrādājumu, arī izplīsumu, caurumu tajā).
vārkšķot Šūt lieliem dūrieniem, trāklēt, lāpīt.
smaulainīca Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
pašpīts Tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
pienaiņš Tāds (trauks), kas notraipīts ar pienu; tāds, kur bijis piens.
putrains Tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru.
putraiņš Tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru.
kopkrava Tāds beramu vai šķidru preču sūtījums, kurā transportieris sajauc vairākām personām piederošas vienas kvalitātes preces, lai ietaupītu kraušanas izdevumus.
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
lāpāms Tāds, ar ko ir paredzēts lāpīt.
šņurgains Tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas; šņorgains.
šņorgains Tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); spītīgs, ietiepīgs.
iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
sprauslains Tāds, kas ir apsprauslots, notraipīts ar siekalām vai puņķiem.
pelnains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem.
zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
krēpains Tāds, kas ir notraipīts ar krēpām; tāds, kas ir pārklāts ar krēpām.
mēslains Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem.
mīklains Tāds, kas ir notraipīts ar mīklu.
miltains Tāds, kas ir notraipīts ar miltiem; tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem.
ogļains Tāds, kas ir notraipīts ar oglēm (1).
ogļains Tāds, kas ir notraipīts ar ogli (2).
strutains Tāds, kas ir notraipīts ar strutām.
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
tintains Tāds, kas ir notraipīts ar tinti.
vircains Tāds, kas ir notraipīts ar vircu.
zivains Tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām.
zivjains Tāds, kas ir notraipīts, notraipījies ar zivju zvīņām.
taukainis Tāds, kas ir noziests vai notraipīts ar taukiem.
krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
mālains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
vaskains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar vasku.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
medains Tāds, kas ir pārklāts ar medu; tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
putains Tāds, kas ir pārklāts ar putām; tāds, kas ir notraipīts ar putām.
putekļains Tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem; tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem.
sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
sviestots Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
naftains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu; tāds, kas ir notraipīts ar naftu.
trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
netīrs Tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu).
trāpīgs Tāds, kas mēdz bieži, vienmēr precīzi trāpīt (1).
roza Tāds, kas mēdz rozīties, staipīties.
pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
pulvēģains Tāds, kas notraipīts ar pulveri.
pulvēģaiņš Tāds, kas notraipīts ar pulveri.
zvīņains Tāds, kas notraipīts, aplipis ar zvīņām.
sālimens tāds, kas piesūcies vai aptraipīts ar sālījumu.
laupītkārs Tāds, kurā izpaužas laupītkāre.
mēslains Tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem.
Tallupīte Talupīte, Gaujas pieteka.
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
aiztaupījums Tas, kas aiztaupīts; ietaupījums.
iepinums Tas, kas ir iepīts pīnē, bizē.
pineklis Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
ķerla Tas, kas mēdz notraipīt vai notraipīties.
ķella Tas, kas mēdz notraipīties vai ko notraipīt.
ķells Tas, kas mēdz notraipīties vai ko notraipīt.
smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
stabausis Tas, kurš stāv kā kolonna; stīvs, spītīgs cilvēks.
takšķīties Tašķīties, traipīties.
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to).
aptašķīt Tašķot, arī tašķoties aptraipīt.
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
kapelēt Taupīt, apgādāt.
laicīt Taupīt, glabāt.
aizcerēt Taupīt, ietaupīt.
sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi; arī skopoties.
licināt Taupīt, krāt.
pūrot Taupīt, krāt.
krāstīt Taupīt, paglabāt.
skonēt Taupīt, saudzēt, neskart.
skodēt Taupīt, saudzēt.
sebēt Taupīt, skopoties.
sebināt Taupīt, skopoties.
sebt Taupīt, skopoties.
ticināt Taupīt, skopoties.
ticināties Taupīt, skopoties.
ķedīt Taupīt.
pāst Taupīt.
špārēt Taupīt.
tapināt Taupīt.
taumēt Taupīt.
taupināt Taupīt.
krājulis Taupītājs, sīkstulis.
taupiķis Taupītājs.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
laupītkāre Tieksme laupīt 1 (1); tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
tītība Tiepība, spītība.
lielsiržots Tiepīgs, spītīgs, dusmīgs.
tītīgs Tiepīgs, spītīgs.
čīdīt Tiepties, kaitināt, spītēt.
tītīties Tiepties, spītēties; tītēties.
tītēties Tiepties, spītēties; tītīties.
aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
iesapīties Tikt iepītam.
ietaupīties Tikt ietaupītam (1).
ietaupīties Tikt ietaupītam (2).
piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt (kāda) varā, arī īpašumā
nosapīties Tikt nopītam.
glīzdēt Tikt notraipītam ar māliem, tikt apsmulētam, pārklāt ar gļotām.
āizaturēties Tikt pataupītam, netikt izlietotam.
palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
iepiņķēt Tinot, sienot u. tml. sasaistīt, arī iepīt.
Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka.
apmastīt Tīri un rūpīgi salāpīt (zeķes vai cimdus).
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
tīšot Tīšām darīt, spītēt.
risināt Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu).
Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka.
Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka.
Degļupīte Torbēnupītes labā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā.
kleksēt Traipīt (parasti papīru) ar tinti.
zešķēt Traipīt (parasti valkājot).
pļeckāt Traipīt (piemēram, ar dubļiem).
ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot).
tašķāt Traipīt, smērēt.
tašķēt Traipīt, smērēt.
traipelēt Traipīt, smērēt.
ružģīt traipīt, smulēt.
ķirnāt Traipīt, smulēt.
luzēties Traipīt, taripīties.
počkāt Traipīt, vārtīt, triept, ziest.
mālēt Traipīt.
zešķēties Traipīties (parasti valkājot, lietojot).
šmullēties Traipīties, ziesties.
ķēzīties Traipīties.
uztrāpīt Trāpīt (ar ko) tieši virsū (uz kā, kam).
ietrāpīt Trāpīt (kur).
ķert Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).
iegadīt Trāpīt.
notrāpīt Trāpīt.
pādēt Trāpīt.
papādēt Trāpīt.
patikt Trāpīt.
trāpt Trāpīt.
trāpties Trāpīties.
trepīte Trepītes.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
porķēt Triept, ziest; traipīt (ar kādu vietu).
porķēties Triepties, ziesties, traipīties (ar kādu vielu).
sa'alik Tuksneša laupītājs, kas izraidīts no cilts; lai izdzīvotu, viņi apvienojās grupās.
ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties.
šukstināt Turēties pretī, spītēt.
ķizīt Turēties pretim; spītēt; tiepties.
armatoli Turku dibināta grieķu milicija cīņai ar laupītājiem; grieķu atbrīvošanas karā cīnījās pret saviem līdzšinējiem kungiem.
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
Kaļķupītes dīķis ūdenskrātuve Dundagas pagastā, uzpludināta uz Kaļķupītes.
Alekšupītes ūdenskritums ūdenskritums Kuldīgā, Alekšupītē, augstums — 4,15 m, platums — 8 m.
Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m.
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe.
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km.
Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte.
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe.
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte.
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa.
Siliņupe ūdenstece Lapmežciema pagastā, Duņiera ezera notece uz Vecsloceni un Rīgas jūras līci; Siliņupīte.
Kraukļupīte ūdenstece Lielvārdes pagastā, Kaibalas labā krasta pieteka; Annupīte.
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte.
Lielurga Ūdenstece Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Vitrupes, garums - 6 km; Lielupe; Lielupīte.
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte.
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi.
Silupīte Ūdenstece Rojas novadā, ietek Rīgas jūras līcī Rojas dienvidaustrumu nomalē; Kuģniekupīte.
Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe.
Dūņupe Ūdenstece Saldus novada Cieceres pagastā un Brocēnos, ietek Cieceres ezerā, garums - \~4 km; Dūņupīte.
Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha.
Tiliaea aquatica ūdeņu biezlapīte.
Bērzene Upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte.
Asinsupīte Upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe.
Akmeņupe Upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte.
Alekšupīte Upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe.
Akmeņupe Upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte.
Āriņa Upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte.
Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
Arupīte upe Limbažu novadā, Svētupes kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, kritums - 21 m; Arupe; Ārupīte; Dzirnupīte.
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte.
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte.
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe.
Aizklāņupe Upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte.
Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
Ķikans Upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna.
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
zviedrupīte Upīte ar smilšainu vai oļainu pamatu.
skaidrupīte Upīte ar tīru, caurspīdīgu ūdeni.
ziedupīte Upīte ar ziediem bagātā ielejā.
Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Zasipka Upīte starp Krivoje un Varnaviču ezeru Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
ķursis Upīte, strautiņš.
pļavupe Upīte, strauts (arī grāvis, urga) pļavā.
pļavupīte Upīte, strauts vai grāvis pļavā.
odzīte Upīte.
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
nočurāties Urinējot saslapināties, notraipīties.
napine Uz ausīm sapītas bizītes, kuras aptin ap galvu.
režģiņi Uz muguras nesams pīts kurvis lopbarības nešanai.
racija uzbrukums laupīšanas nolūkā; arī aizdomīgu personu (piemēram, laupītāju) gūstīšana.
uzkarpīt Uzkārpīt (1).
uzkarpīt Uzkārpīt (2).
uzlāpīt Uzlabot, lāpīt.
nomīņāt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt (2).
nomīdīt Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos).
uzrežģīt Uzpīt.
Mēra ūdenskrātuve uzpludināta uz Gružupītes Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 1,6 ha.
Spaļupītes ūdenskrātuve uzpludināta uz Spaļu strauta (Spaļupītes) Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 0,8 ha.
Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha.
Pils dzirnavezers uzpludināts Kuldīgas pilsētā uz Alekšupītes, platība — <1 ha.
Viļķenes dzirnavezers uzpludināts uz Ārupītes pietekas Limbažu novada Viļķenes pagastā, platība — 15 ha.
Bauņu dzirnavu ezers uzpludināts uz Bauņupītes Matīšu pagastā, platība - \~19 ha.
Ilzenes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 11,5 ha.
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers.
Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha.
Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha.
Vendzavas dzirnavezers uzpludināts uz Kaļķupītes Ventspils novada Ziru pagastā, platība — 7,8 ha.
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha.
Grūbes dzirnavezers uzpludināts uz Laņģupītes Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Būdas dzirnavezers uzpludīnāts uz Maltupītes Aizkraukles novada Klintaines pagastā, platība — 2,4 ha.
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
Rencēnu ezers uzpludināts uz Ošupītes Rencēnu pagastā, platība — \~18 ha; Dzirnavezers; Rencēnu dzirnavezers.
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers.
Širmeļu dīķis uzpludināts uz Širmeļupītes Birzgales pagastā, platība — 1,3 ha.
Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas.
Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers.
Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha.
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
uztrāpt Uztrāpīt.
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende.
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte.
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt.
pampari Vairākkārt lāpīts apģērbs.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1).
kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2).
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
snaistīt vairākkārt stiept, staipīt.
aizvārstīt Vairākos paņēmienos ievērt (diegu, dziju), lai veidotu rakstu, sapītu u. tml.
Entoloma clypeatum vairoga sārtlapīte.
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte.
Krīvupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Krievupīte.
apvaldzināt Valdzināt, iepīt.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
novārčāt Vaļīgi šūt (lāpīt) vai (reti) aust.
mīkšķis Vaļīgs, tāds, kas nav cieši sapīts.
Vāļupīte Vāļkalnu upīte, Gaujas pieteka.
Vālupīte Vāļupīte, Svētes ezera pieteka.
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km.
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka.
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru.
Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte.
Vidupīte Vārnupīte, Akaviņas pieteka.
Matupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Raudupe Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Raudupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
pievārstīt Vārstot (dziju, diegus), aizlāpīt (caurumu).
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte.
Vecates grāvis Vecupīte, Salacas pieteka.
Beģupīte Veģupīte - Lisas labā krasta pieteka.
Veģe Veģupīte, Abavas pieteka.
Veģupe Veģupīte, Abavas pieteka.
auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi.
Vējstrauts Vējupīte, Gaujas pieteka.
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts.
Velniņupe Velniņupīte, Miegupītes pieteka.
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju.
apvemt Vemjot aptraipīt; novemt.
aizvemt Vemjot notašķīt, aptraipīt.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte.
Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte.
Ķemerupe Vēršupīte, Vecslocenes pieteka.
Ķemerupīte Vēršupīte, Vecslocenes pieteka.
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem.
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots.
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Prinduļu upe Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindula Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prinduļa Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Prindulava Vēžu strauts, Dūņupītes pieteka.
Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums.
Mnium hornum viengada skrajlapīte.
Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte.
lakta Vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos.
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2).
Gailīšupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Gaiļupe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Gailīšu upe Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
Tomuļupīte Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram).
iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība.
spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
flibustieri Vispārināti - pirāti, jūras laupītāji, kontrabandisti.
vijināt Vīt, pīt (virvi).
kamīt Vīt, pīt.
pīdināt Vīt, pīt.
burlaku romāns vulgārs romāns par laupītājiem, slepkavām.
burlaku stāsts vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām.
oblova zagļu un laupītāju ķeršana.
uzzāģēt Zāģējot trāpīt uz.
uzzāģēties Zāģējot trāpīt, sasniegt (ko neparedzētu).
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte.
Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka.
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte.
Zaurupe Zarupīte, Mazupes pieteka.
Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta.
truksnis Zīdaiņa knupītis.
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1).
tūšķis Zīdeklis, knupītis.
dunava Ziemā neaizsalstošs strauts, upīte, avots.
Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte.
Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte.
ziepupīte Ziepjaina upīte.
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt.
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
kurpītes Zilā kurpīte ("Aconitum napellus").
tupelīte Zilā kurpīte ("Aconitum napellus").
zilkurpiņa Zilā kurpīte ("Aconitum napellus").
zilkurpiņi Zilā kurpīte ("Aconitum napellus").
Aconitum napellus zilā kurpīte.
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums.
Mnium stellare zilējošā skrajlapīte.
tepši Zirņi; ēdiens (pītes).
Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
pīkstiņš Zoss spalvas svilpīte.
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts.
Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka.
Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka.
Zvirgzdupe Zvirgzdupīte Kocēnu novadā.
Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
cicit Žīdu dievkalpojuma lakata 4 stūros iepītie 8 pavedieni.
Zilupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka.
Zīļupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka.
vija Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem.
preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu.

pīt citās vārdnīcās:

MLVV

pīt

LLVV

pīt

MEV

pît