Paplašinātā meklēšana
Meklējam rīkoties.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (436):
- laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties.
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- zorģēties Ar pūlēm darboties, rīkoties.
- nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
- nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi.
- palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
- jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties.
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
- spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- pieņemt mērus attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
- kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
- glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā.
- vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
- vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
- kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- (būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- incapacitas Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- inkapacitāte Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
- smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- riktēties Darboties, rīkoties (ar ko).
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
- joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot).
- rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
- izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
- čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu).
- rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
- piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
- vīkšties Darboties, rīkoties.
- šeptēt Darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties.
- spert soli darīt (ko), rīkoties (kā).
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
- lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
- šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
- turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- atrisinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
- risinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- raicīt Dzenāt, rīkoties.
- iet savu ceļu dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem, neļauties citu ietekmei.
- aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
- tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
- hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
- šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
- atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
- sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā.
- attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- ieposties Iekārtoties, ierīkoties.
- damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
- vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā.
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties.
- izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
- nokrāmēties Ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam).
- izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
- kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties.
- pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- izcūkāties Izrīkoties nevīžīgi, nekārtīgi, ko sajaucot, sabojājot u. tml.
- izriktēties Izrīkoties, izkārtoties.
- izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
- izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
- izdarīties Izrīkoties.
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
- bārstīties Izšķērdīgi, nesaimnieciski rīkoties; šķiesties.
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
- muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties.
- taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
- iztapt Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
- vērsties Izturēties, rīkoties draudīgi, naidīgi (pret kādu, pret ko).
- trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
- noziegties Izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
- cūkoties Izturēties, rīkoties neestētiski (piemēram, ēdot).
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
- nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties.
- nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
- peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa dala, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot.
- peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- piemēroties Izturēties, rīkoties, runāt saskaņā (ar ko); pielāgoties (1).
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
- reize kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties); kārta (2).
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- iet savu (arī citu) ceļu Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- riedīties kārtoties, rīkoties.
- turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
- nošaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut greizi (arī šķībi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- (no)šaut šķībi (arī greizi) kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- (no)šaut buku (arī bukus) kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- kanģerēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģierēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties.
- rickāties Kravāties, rīkoties.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- čabināties Lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt.
- pužināties Lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.).
- ķollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- čolkāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- čollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- koļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- mīties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- moļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- tamzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
- tomzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
- mīstīties Lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu).
- izlēkt Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
- izlekties Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
- živai Lieto, lai pamudinātu kādu ātri, veikli rīkoties.
- izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
- kuģa aģentēšanas līgums līgums, pēc kura kuģa aģents saņem no pilnvarotāja kuģa aģenta norīkojumu, kurā norādītas kuģa aģenta tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā, kārtojot kuģa lietas.
- tiesības likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties).
- pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi); ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- ievažīt Ļaut brīvi, pēc patikas rīkoties.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties.
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- pašiverēt Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- pašiverēties Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
- papekelēties Mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus).
- samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
- aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
- drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
- drepelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
- drepeļot Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
- gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
- likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko).
- ķerties vērsim pie ragiem nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam.
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- saistīt rokas neļaut kādam rīkoties brīvi, apgrūtināt, traucēt, ierobežot kādu.
- bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- uz savu galvu neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- šķārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties; arī lamāties.
- ārdīties Nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
- mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- žmogāties Neveikli rīkoties.
- toškāties Neveikli, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
- pačammāties Neveikli, tūļīgi parīkoties, padarboties.
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- pārdot savu dvēseli (kādam) nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda, rīkoties nodevīgi.
- ļebāties Nolaidīgi rīkoties vai dzīvot.
- rīkošana norādījumu došana kādam ko darīt, likšana rīkoties
- gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).
- atraisīt rokas novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.
- aprīkoties Novietoties, ierīkoties kam apakšā.
- fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- pasaimniekot Padarboties, parīkoties.
- piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt.
- iet kāda pavadā padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties kādam.
- krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
- iesākt Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt.
- pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties.
- palaist Parasti savienojumā ar "viegli", "brīvi" u. tml.: atļaut (ko) pavirši, rīkoties brīvi.
- ar galvu pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
- saņemt sevi rokās pārvarēt savu vājumu, saņemties, savaldīties, spēt rīkoties saprātīgi.
- izlēkt no savas ādas pārvērsties, mainīt savu dabu, raksturu, rīkoties pretēji savai iekšējai būtībai.
- nest upuri pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- norādīšana pateikšana paziņošana (ko darīt, kā rīkoties), norādījumu došana
- norādīt pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt).
- saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- pleksterēties Pavirši, vieglprātīgi rīkoties.
- pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- noskriet no prāta pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
- pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- izdzīvot prātu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izdzīvot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izkūkot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- mulka Pēc islāma tiesībām brīvs īpašums, īpaši privāts zemes īpašums, ar ko īpašniekam tiesības brīvi izrīkoties.
- pēc deguna (arī deguniem) pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
- satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties.
- izvēlēties Pieņemt lēmumu, kā rīkoties.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
- iekļauties Pieskaņoties, pielāgoties (piemēram, plāniem, nosacījumiem), rīkoties saskaņā ar ko (piemēram, ar plāniem, nosacījumiem).
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu); prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
- prokūrācija Pilnvara rīkoties kāda uzdevumā; rīkošanās cita uzdevumā.
- pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai veikt noteiktu darbību vai rīkoties pilnvaras izsniedzēja vārdā.
- rēķinpratība Prasme rīkoties ar skaitļiem un citiem matemātiskiem jēdzieniem.
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
- izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk rīkoties, runāt.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
- norāde Rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
- respektēt Rīcībā, darbībā ievērot (noteiktus principus, likumības u. tml.), rīkoties saskaņā (ar tiem).
- dēņa Rīcības brīvība, kad drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- lietot rīkoties (ar materiālu, priekšmetu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantot (1)
- spēlēt ar atklātām kārtīm rīkoties atklāti.
- šaut pār strīpu rīkoties bez mēra izjūtas, pārkāpt vēlamo robežu; pārspīlēt, kļūdīties.
- mainīt ādu rīkoties divkosīgi, savtīgu iemeslu dēļ pielāgoties apstākļiem.
- ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- iet taisnu ceļu rīkoties godīgi, atklāti.
- pūst vienā stabulē rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- strēbt karstu putru rīkoties neapdomīgi, pārsteidzīgi, neapvaldīti, pārāk strauji.
- lēkt no jumta uz ecēšām (retāk ecēšās) rīkoties neapdomīgi.
- lēkt (no jumta) uz ecēšām (retāk ecēšās) rīkoties neapdomīgi.
- lēkt uz ecēšām rīkoties neapdomīgi.
- kāpt uz pārāk augsta zirga rīkoties neatbilstoši savām spējām, tiesībām u. tml.
- strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- nošaut greizi rīkoties nepareizi; kļūdīties; notikt tā, kā nav paredzēts, norisēt kļūmīgi.
- spēlēties ar uguni rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi, vieglprātīgi.
- šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt.
- skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- durt dunci mugurā rīkoties nodevīgi, ļoti naidīgi.
- pārdot dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus ētikas principus.
- pārdot (savu) dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus morāles principus.
- iet kopsolī (arī solī) rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- iet solī (arī vienā solī, arī kopsolī) rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- prast (arī prasties) kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo.
- iet ļaudīs rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
- iet dzīvē rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar dzīvi, parādībām sabiedrībā.
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- nokārtot formalitātes rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- iet kopā rīkoties, darboties kopīgi.
- počkāties Rīkoties, darboties, veicot, parasti sīkus, darbietilpīgus, arī nepatīkamus, darbus; arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- dzīvot ar savu galvu rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
- salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas.
- ņemt savu galvu rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
- žēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu rīkoties, domājot tikai par sevi.
- neskatīties acīs kādam, kaut kam rīkoties, ilgi nedomājot, nesaudzēt, netaupīt.
- prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
- kalt dzelzi, kamēr tā karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīga situācija, apstākļi.
- kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
- glābt situāciju rīkoties, lai novērstu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
- izlaist džinu no pudeles rīkoties, pakļaujot sevi neparedzētām un neatvairāmām sekām.
- kondemnācija Romiešu formulārā tiesas procesa institūts (beigudaļa formulā par to, kā pretora uzdevumā rīkoties viņa ieceltajam tiesnesim - notiesāt vai attaisnot atbildētāju).
- Stimula Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rosināja rīkoties bakhanāliju dalībniekus.
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš.
- rapatāties Rūpēties; raizēties; rūpējoties, gādājot (par ko), darboties, rīkoties.
- garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- lēnām pa tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
- kā cietumnieks saka, ja cilvēkam nav iespēju brīvi rīkoties brīvi, pēc savas gribas.
- brīvas rokas saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- pats kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
- atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
- ķerties Sākt darboties, rīkoties (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
- sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
- stāties Sākt darboties, rīkoties, strādāt (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
- vālēt vaļā sākt enerģiski rīkoties.
- ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
- saplainīties sākt nekārtīgi runāt vai rīkoties.
- spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk.
- nokļūt uz slidena ceļa sākt rīkoties amorāli, pagrimt.
- iegodīties Sākt rīkoties godīgāk.
- nonākt (arī nokļūt) uz slidena ceļa sākt rīkoties neatbilstoši morāles, juridiskajām normām.
- sacelties kājās Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
- sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
- saprašana Sapratne būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- apmierināt saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām); rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais.
- (kā) ar cimdiem (rokās) saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut (kādam) brīvi, neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
- parafernālijas Sievas manta, kas nav ieskaitīta pūrā un ar ko sieva var rīkoties pēc pašas patikas.
- krāģēties Slepeni rīkoties, zagt.
- kultūras deprivācija socializācijas pieredzes, kultūras apguves nepietiekamība, kas kavē indivīdam rīkoties kultūras normām un vērtībām atbilstošā veidā.
- savoir faire spēja atbilstoši rīkoties jebkurā situācijā.
- vārds Spēja rīkoties, lemt; arī ietekme.
- nostapt Spert soļus, rīkoties, atrast, uziet.
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
- aprakste Stāvoklis, kad manta aprakstīta (4), aizliegums ar mantu rīkoties.
- zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
- šelderēties Šķiesties; rīkoties izšķērdīgi.
- iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- diskrecionārs Tāds, kam ļauts rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- atjautīgs Tāds, kas ātri saprot, aptver (visu) un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- paradis Tāds, kas ir ilgāku laiku ieradis noteiktā veidā dzīvot, rīkoties.
- nepiesardzīgs Tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
- slepenīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni.
- pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
- klučains Tāds, kurš nesaprot, kā pareizi rīkoties.
- pārvaldītājs Tas kuram ir pārvaldes tiesības; tiesības rīkoties (ar ko).
- prakse Tas, kā pieņemts, pierasts rīkoties.
- arests Tiesas institūciju aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
- apķīlāšana Tiesas lēmuma noteikts ierobežojums īpašniekam brīvi rīkoties ar savu mantu, lai to pēc tam būtu iespējams atsavināt parādsaistību nepildīšanas dēļ.
- mantas aprakstīšana tiesībās mantas aprakste, t.i. mantas arests, aizliegums ar to rīkoties, ko izmanto, lai nodrošinātu prasību civillietās, pasargāru mantojuma mantu, kā arī nodrošinātu civilprasību un iespējamo mantas konfiskāciju krimināllietās.
- dispozīcijas tiesība tiesības, kas atļauj zināmos atgadījumos kādā lietā rīkoties pēc paša ieskatiem, piem. testamentu sastādot.
- subjektīvās tiesības tiesības, kas ir piešķirtas noteiktai juridiskai vai fiziskai personai ar likumu - spēja tiesiski rīkoties un prasīt no citām personām noteiktu tiesisku rīcību vai uzvedību.
- tiesības tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties).
- čammāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
- čommāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
- stuģīties Tūļīgi, neveikli, neražīgi rīkoties kādā darbā.
- būksnīties Urdīties, nemierīgi rīkoties.
- aprakstīt Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to).
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- sekvestrs Valsts varas iestāžu aizliegums vai ierobežojums valsts interesēs lietot kādu īpašumu vai rīkoties ar to.
- apķerstīt Veicot kādu darbu, rīkoties steigā un pavirši.
- izšeptēties Veikli izrīkoties, ko tirgojot, pārdodot, kārtojot u. tml.; iztirgoties.
- žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
- živerēties Veikli, enerģiski (ko) darīt rīkoties, darboties.
- ķert vēju veltīgi censties ko sasniegt, iegūt; rīkoties neapdomīgu, vieglprātīgi.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- locīties visiem vējiem līdzi viegli mainīt uzskatus, pārliecību, pielāgoties apstākļiem, rīkoties, kā kuru reizi izdevīgāk.
- viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties.
- čakarēties Vilcinoši, nemākulīgi rīkoties.
- manipulēt Viltīgi, negodīgi rīkoties.
- mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt.
- pazīstēt Zināt (kā jēgu, nozīmi); prast rīkoties (ar ko), izmantot (ko).
- zināt (savu ceļu) Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
rīkoties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV