Paplašinātā meklēšana

Meklējam sajūta.

Atrasts vārdos (9):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (426):

fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas.
mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās.
paradipsija Anomāli stipra slāpju sajūta.
kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
ponogrāfs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai.
algesimetrs Aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai.
algohronometrs Aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
burbulis Apvainojuma sajūta.
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā.
daires Baiga sajūta, vieglāka par bailēm.
baimes Bailes, nobailes, izbīšanās; šausmu sajūta.
baīda Baiļu sajūta; bažas, bailes.
skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
bakstēt Būt durstošai (sāpju, notirpuma) sajūtai (kādā ķermeņa daļā, loceklī, orgānā).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, zūd (sajūtas, atmiņas).
(ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1).
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
zmaugt Būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē).
žmaugt Būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē).
lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
durties degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
lauzīt Būt šādai sāpju sajūtai.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
likt sevi just būt uztveramam, sajūtamam.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
griezties uz augšu (arī apkārt) būt, rasties nelabuma sajūtai.
levitācija Cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī).
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
glosopiroze Dedzināšanas sajūta mēlē.
urtikācija Dedzināšanas, niezes sajūta nātrenes gadījumā.
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
ģēlis ēd dedzinoša sāpju sajūta pakrūtē - grēmas.
kratas Drebuļi; nelabuma sajūta.
tirpoņa Durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem; arī tirpums.
tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi.
atskanēšana Dzirdes sajūtas turpināšanās kaireklim izbeidzoties.
ēna emocionālā stāvokļa, domu, pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā)
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte.
fantoma sāpes fantoma sajūtas.
dūša Fiziskā pašsajūta.
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
pseidofotestēzija Gaismas sajūta, kas rodas no citu maņu orgānu kairinājuma.
fosfēns Gaismas sajūta, kas rodas no mehāniska tīklenes kairinājuma (sitiens, spiediens).
afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā.
fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums.
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
jušana Garastāvoklis, pašsajūta.
filiņš Garastāvoklis; sajūtas.
izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā.
pīzdings garlaicība, nepatīkamas sajūtas.
parageizija Garšas maņas traucējums, kas rada maldinošas garšas sajūtas bez atbilstoša ārēja specifiska kairinājuma.
pēcgarša Garšas sajūta, kas paliek mutē pēc kumosa norīšanas un atšķiras no ēdot uztvertās sajūtas.
sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms.
agēzija Garšas sajūtas trūkums.
ģieda Goda, kauna sajūta.
ģiedums Goda, kauna sajūta.
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā.
dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem.
subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
ieģisma Iedoma, nojauta,sajūta.
apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta.
splanhnestēzija Iekšējo orgānu sajūta.
topotermesteziometrs Ierīce temperatūras sajūtas noteikšanai dažādos ķermeņa apvidos.
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
manis Iezīme, zīme; sajūta, izpratne.
spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
friktopātija Īpatnēja drebuļu sajūta, ko izraisa anestēzijas zonu kairinājums histēriskām personām.
ir (arī kļūst, metas) ap dūšu ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas.
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti.
atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
dedzināt Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst.
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums.
alkums Izsalkums, bada sajūta.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas.
zonestēzija Jostas sajūta.
ļuškas Juškas, sajūtas.
behestēzija Kairinājuma sajūta elpošanas vados, kas ierosina klepu.
kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt; būt nepatīkami sajūtamam.
uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
dūša netur kļūst nelabi, rodas vemšanas sajūta (no kā).
sadilt Kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā).
pazust kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.).
iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
iesaķerties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
augt Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.).
slāpt Kļūt tādam, kam ir ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
nostipt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta.
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
uzplūst Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
uzvirmot Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
ehofotonija Krāsas sajūtas rašanās, uztverot skaņas.
kinanestēzija Kustības sajūtas zudums.
panestēzija Ķermeņa kopsajūta, apziņa.
vieglums Laba, patīkama sajūta.
prihods Labsajūta, narkotiku iedarbības sākums.
komforts Labsajūta.
nelabsajūta Labsajūtas trūkums, kas var novest pie izsīkuma sindroma.
hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums.
akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos.
nožēlas Līdzjūtība, žēlums, skumjas, sāpju sajūta.
ekvilibriorecepcija Līdzsvara sajūta.
vai Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
vaile Lieto, lai izteiktu dažādas sajūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, sāpes, bēdas).
pfu Lieto, lai izteiktu nepatīkamas jūtas, sajūtas.
birr Lieto, lai paustu aukstuma sajūtas, ķermeņa trīsas.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos.
parestētiskā makromēlija locekļu uzbriešanas, palielināšanās sajūta akromegālijas sākumstadijā un hiperpituitārisma latentā formā.
artrestēzija Locītavas stāvokļa sajūta.
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
hēdonija Ļoti liela apmierinājuma sajūta, bauda.
faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
fantoma loceklis maldīga sajūta, ka amputētais loceklis vai tā daļa joprojām eksistē
pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā.
fantomsajūtas Maldu sajūtas amputētā loceklī.
jutins Manāms, sajūtams.
sensus maņa, sajūta, saprāts; jūtas; jēga.
pseidestēzija Māņu sajūta, piem., sāpes amputētā loceklī (fantom-sāpes).
trihoestēzija Matu jutība, sajūta, ko rada pieskaršanās matiem.
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
šļests Mēra sajūta, sapratne.
šķiemene Mēra, sāta sajūta.
vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai.
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc narkotisko vielu (parasti alkoholisku dzērienu) lietošanas.
amioestēzija Muskuļu maņas trūkums; kustību, svara un stāvokļa sajūtas trūkums.
kinestēzija Muskuļu sajūta; kustības, svara, pretestības un stāvokļa sajūta.
miestēzija Muskuļu sajūta; muskuļu savilkšanās sajūta.
fantosmija Neesošas smaržas sajūta.
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
jūrasslimība Nelabuma sajūta, ko rada kuģa šūpošanās jūrā.
apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam.
akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums.
hipodipsija Nenormāli pazemināta slāpju sajūta.
parosmija Nepareiza ožas sajūta; ožas ilūzijas.
šķebīga (arī pliekana) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
pliekana (arī šķebīga) dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piemēram, daudz ēdot ko saldu.
šķērma garša nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
trihalģija Nepatīkama sajūta vai sāpes, ko rada pieskāriens matiem.
parestēzija Nepatīkama sajūta, parasti ādā (piemēram, tirpums, dūrieni), ko nerada ārējs kairinājums.
haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem.
nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
karebārija Nepatīkama spiediena vai smaguma sajūta galvā.
šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta.
nelaba (arī slikta) dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
žulgana dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
žulga dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
slikta (arī nelaba) dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
paralģija Nepatīkama, sāpīga sajūta, piem., sāpes ar parestēziju.
kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma.
viesma Nojauta, priekšsajūta.
čuika nojauta, sajūta.
pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
eiestēzija Normāla labsajūta.
hipocenestēzija Normālās labsajūtas trūkums, piem., hipohondrijā.
pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā.
sūra smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts.
skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
hiperalģija Paaugstināta sāpju sajūta.
dajēst Paēst līdz sāta sajūtai.
līst Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu.
spiesties Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams.
nosaldēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā).
apvaldīt Panākt, ka kļūst vājākas (jūtas, sajūtas, to izpausme).
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
hipercenestēzija Pārāk liela labsajūta, ārkārtīga pacilātība, vērojama maniakālā stāvoklī.
déjà vu paramnēze, maldīga sajūta, ka notiekošais ir jau pieredzēts; _burtiski_: "jau redzēts".
akantestēzija Parestētiska durstīšanas sajūta.
oksigeizija Pārmērīga, asa garšas sajūta.
lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
hiperpātija Pārspīlēta sāpju sajūta.
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
fantogeizija Pastāvīga neparastas garšas sajūta mutē.
algēzija Pastiprināta sāpju sajūta.
poliaistēzija Pastiprināta taustes sajūta, nervu slimības simptoms.
sirdsklopis Pastiprinātas sirdsdarbības sajūta; sirdsklauves.
juška Pašsajūta.
jausma Patīkama, pacilājoša sajūta.
rigoze Patoloģiska aukstuma sajūta.
pikrogeizija Patoloģiska rūgtas garšas sajūta.
oligodipsija Pavājināta slāpju sajūta.
palhipestēzija Pavājināta vibrāciju sajūta.
miktāt Pavājinoties redzei, brīžiemrasties acīs mirgojuma sajūtai.
hipokriestēzija Pazemināta aukstuma sajūta.
tuļpa Pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju.
iešauties Pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam.
aura Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta.
astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju.
tigmestēzija Pieskāriena sajūta.
stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
empiriokriticisms Pozitīvisma izziņas teorijas virziens, kas uzskata, ka viss eksistējošais ir sajūtas.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli.
pseidogrūtniecība Psihiska, maldīga grūtniecības sajūta, kas parasti rodas histēriskām sievietēm pašiedvesmas rezultātā.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
pārvietošana psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju transformēt sajūtas, domas un pārdzīvojumus, kas saistīti ar nemieru radošo objektu, citās sajūtās un domās, kuras ir pieņemamas cilvēkam
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3).
dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta.
sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
hirokinestēzija Rokas kustību sajūta, sevišķi rakstot.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas.
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa).
garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
juša sajūtas, nojausmas.
gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
viegla sirds saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
viegli ap sirdi saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
spiežas kaklā (rīklē) saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt.
iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī, arī satraukumā, bailēs).
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti.
(iekšas) kāpj uz augšu saka, ja pārņem nelabuma sajūta.
karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes.
kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
kamols iemetas kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
sirds sažņaudzas saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
nelabums kāpj mutē (arī kaklā) saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
karsts pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana.
fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas.
dermatalģija Sāpes, kas sajūtamas ādā.
kniebīgs Sāpīgi, asi sajūtams (par aukstumu, vēju).
analģija Sāpju nejušana, sāpju sajūtas zudums.
sinalģija Sāpju sajūta apvidū, kurš atrodas attālu no kairināmās vai bojātās vietas.
hafalgēzija Sāpju sajūta no pieskāriena.
parakoksalģija Sāpju sajūta, kas atgādina koksīta izraisītas sāpes.
nocicepcija Sāpju sajūta.
algezimetrija Sāpju sajūtas noteikšanas metode.
algeoskopija Sāpju sajūtas pārbaude ar mehānisku spiedienu.
polialgēzija Sāpju sajūtas traucējums, kad vienu adatas dūrienu sajūt kā vairākus dūrienus.
hemianalgēzija Sāpju sajūtas zudums ķermeņa vienā pusē.
analgēzija Sāpju sajūtas zudums, analģija.
konstrikcija Saspiešana, sažņaugšana, savilkšanās; slimīga žņaugšanas sajūta.
sāta Sāts - pilnības, piepildītības, mērenības sajūta.
kserokstomija Sausuma sajūta mutē.
somatestēzija Sava ķermeņa sajūta.
narkotiskas vielas savienojumi, kas neatgriezeniski, graujoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, sākotnēji izraisot miegu, halucinācijas, eiforiju u. c. sajūtas; šo vielu lietošana rada pieradumu un tieksmi pēc tām.
smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
asimpātija Simpātijas, līdzsajūtas trūkums.
jušanas sistēma sistēma, kuru veido receptors, nervu šķiedras, kas to savieno ar galvas smadzenēm, un pusložu garozas neironi, kurās veidojas attiecīgā sajūta.
disdipsija Slāpju sajūtas traucējums.
grūtums Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība.
sliktums Slikta pašsajūta; nelabums.
kolbasit Slikta pašsajūta.
šļengana dūša slikta, ar nelabunu saistīta pašsajūta.
polifāgija slimīga ēstgriba, bada sajūta, arī bulīmija.
polidipsija Slimīgi pastiprināta slāpju sajūta.
hiphedonija Slimīgi samazināta baudas sajūta, apmierinot tieksmi (piem., seksuālo).
kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
barognoze Spēja novērtēt svaru; svara sajūta.
algestēzija Spēja uztvert sāpju sajūtas.
erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis.
kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma.
pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
pseidogeizestēzija Stāvoklis, kad garšas sajūta izraisa krāsas sajūtu.
šats Stāvoklis, kad ir slikta pašsajūta, kad rodas reiboņi.
apburtība Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta.
svelme Stipra karstuma sajūta.
lipīgs Stipri sajūtams (par drēgnumu).
psihroanestēzija Subjektīva aukstuma sajūta.
psihroestēzija Subjektīva aukstuma sajūta.
fotopsija Subjektīva gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
centrofoze Subjektīva gaismas sajūta, kuras cēlonis ir redzes centra traucējums.
foze Subjektīva gaismas vai krāsas sajūta.
fonopsija Subjektīva krāsas sajūta, kas rodas, uztverot skaņu.
hromofoze Subjektīva krāsas sajūta.
hronognoze Subjektīva laika sajūta.
paulokardija Subjektīva sirdspukstu apstāšanās sajūta.
cianofoze Subjektīva zilas krāsas sajūta.
fluktuācija svārstību sajūta, kas rodas, ja perkutē virs dobuma, kurā uzkrājies šķidrums.
kaumestēzija Svilinoša karstuma sajūta, lai gan slimnieka temperatūra ir normāla.
sliktai Tā, ka ir nepatīkama fiziskā pašsajūta, vemšana, reibonis.
baigi Tā, ka ir nomācoša, drūma, arī ar bailēm saistīta sajūta; drūmi, nomācoši, baisi.
nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, arī tā, ka ir vemšana, reibonis.
omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
neļoms Tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis.
vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
apzinīgs Tāds, kas apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir atbildības, pienākuma sajūta.
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
liegs Tāds, kas ir tikko sajūtams (par gaisa plūsmu).
vārs Tāds, kas ir tikko sajūtams (par smaržu, siltumu).
pretīgs Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
riebīgs Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
skaudīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas (parasti par laikapstākļiem).
maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu); stipri smeldzošs (par sāpēm).
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām); stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī saindēšanos (par augiem).
nejūtams Tāds, kas nav sajūtams, nav uztverams ar maņu orgāniem.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazapzinīgs Tāds, kas vāji apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir vāja atbildības, pienākuma sajūta.
sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta; tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
svinains Tāds, kurā izraisās smaguma sajūta (par ķermeņa daļām).
asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs.
sātīgs Tāds, kurā tiek pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi).
grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta; nepatīkams.
sāts Tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
taktilas sajūtas taustes sajūtas.
termanestēzija Temperatūras sajūtas zudums.
parestēze Tirpuma, dūrienu vai šermuļu sajūta, ko nav radījis ārējs kairinājums.
slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
pavīdēt Uz īsu brīdi kļūt vāji sajūtamam (par smaržu).
jušana Uztvere, sajūta.
pūšana vēja iedarbība, kas sajūtama kādā vietā
aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas.
spirgums Veselīgums, svaigums, labsajūta.
palestēzija Vibrācijas sajūta, kas rodas, vibrējošu kamertoni pieliekot pie kaula zemādas izciļņa.
palanestēzija Vibrācijas sajūtas trūkums.
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
topestēzija Vietēja taustes sajūta.
līdzsvara vingrojumi vingrojumi līdzsvara sajūtas attīstīšanai.
ionofoze Violetas krāsas subjektīva sajūta.
līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
nokusums Vispārēja nespēka un psihiskas nospiestības sajūta, kas saistīta ar darba netīksmi un lielā mērā atkarīga no strādātāja psihiskās ievirzes pret doto darbu.

sajūta citās vārdnīcās:

MLVV

sajūta

LLVV

sajūta

MEV

sajùta