Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Z.

Atrasts vārdos (598):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

N. b. z. d.
N. b. z. t. d.
no "A" līdz "Z (Zet)"
no a līdz z
no a līdz z (arī cet)
no a līdz z (cet, zet)
Z "Zulu"
z transformācija

Atrasts skaidrojumos (10000+):

Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
zipenes _Zippo_ šķiltavas.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^.
Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
šekts (Zābaka) stulms.
noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt.
kraute (Zirga) plecu daļa.
platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji.
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso.
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu.
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas.
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa.
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts.
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam.
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu.
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants.
Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski.
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība.
Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
denāro Agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara.
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski.
Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
Ālandu jūra akvatorija starp Uplandi Zviedrijā un Ālandu salām.
Araba Alava - province Spānijā, Basku Zemes rietumos.
Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā.
ziedlejnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedlejas" iedzīvotāji.
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants.
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji.
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji.
ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji.
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā).
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
Amnokana Amnokgana - Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m.
Pieamūras zemiene Amūras-Zejas plato.
Amuru ezers Āmuru ezers Zaubes pagastā.
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji.
Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants.
Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā.
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
pirģeometrs Aparāts Zemes radiācijas mērīšanai.
gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.).
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
Hanstholma apdzīvora vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Skageraka krastā.
Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.).
Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos.
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā.
Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Idavere Apdzīvota vieta (ciems) Ziemeļigaunijā.
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā.
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā.
Blūmji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Garoži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kampji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kārkļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ratenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šķērsti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Bičuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Gauriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Pēterkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Spurģi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Zaņa Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā 34 km no Saldus.
Franči Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Lībji Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Silaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Zaņasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
Bukupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Būtnāri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Cāļlauks Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Grebūtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Ķiviļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Stālmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Viduskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Višķernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā.
Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
Bazāni Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Dumpiete Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Dzirciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Rindzele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Sise Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Cīruļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Sierotava apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Smaltāni apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Vērtūži apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā.
Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā.
Miezāji apdzīvota vieta (mazciems) Zantes pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Zasas pagastā.
Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zemītes pagastā.
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
Griguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā.
Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Joškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Kundrati Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Micpapi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Bieranti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Cielavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šļukums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vengerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Drustāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Eikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Ģērķāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Landzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Staģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Stūrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Vidsmiests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Abgunste Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Putrēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Mazplāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā.
Mazzante Apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā.
Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Aizpūre Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Sātiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Jaunsētas Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
Jaunpļavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
Krievbūdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
Tērande Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
Vendzavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
Dzirnavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Mazzalve apdzīvota vieta (skrajciems) Zalves pagastā.
Suseja apdzīvota vieta (skrajciems) Zalves pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļenieku pagastā.
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
Cibuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Gubina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Gumņišče apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Horoševa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Marcinpole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Naumki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Riucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Romašenki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Skaistova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Sļadzeva apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Sovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Strugi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Surbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Surmači apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Troški apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Zagorski apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Zaļeščina apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Ziļi apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Žiževa apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagastā.
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Zeltiņu pagastā.
Stāmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ziemera pagastā.
Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zosēnu pagastā.
Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Černomordi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Kristužāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Kušņerova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Lauči apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Miltukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Muizinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Muizinski apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Mazie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Mazie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Lielie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Rudzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Šalupinki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Seļekova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Severki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Špegi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Ūdeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Ustja apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Ūtičova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Vacžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Vasarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Veserova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Vierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Virpi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Zitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Zuzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā.
Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos.
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Ziemeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 13 km no Alūksnes; izloksnē - Zīmers.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Liepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Ūziņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ļustiki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Striķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
Grenči apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
Mierkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Stepi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
Sproģi apdzīvota vieta (vidējciems) Zalves pagastā.
Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs.
Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā.
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kalnaziedi Apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi.
Antūži Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Aleksandera apdzīvota vieta ASV (_Alexander_), Ziemeļdakotas štata rietumos.
Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Ziemeļdakotas štata austrumu daļā.
Boforta Apdzīvota vieta ASV ("Beaufort"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Elizabetauna Apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grāftona Apdzīvota vieta ASV ("Grafton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rola Apdzīvota vieta ASV ("Rolla"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
Skrantona Apdzīvota vieta ASV ("Scranton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā.
Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša.
Ampilatvaķa apdzīvota vieta Austrālijā (_Ampilatwatja_), Ziemeļu teritorijā.
Knoke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Kokseide apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Midelkerke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Zēbrige apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos.
Biruma apdzīvota vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Lesē salā.
Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā.
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas.
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā..
Jūgarna Apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts.
Tasīlaka apdzīvota vieta Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiāna IX Zemes dienvidos.
Ihlokortormiuta apdzīvota vieta Grenlandes ziemeļaustrumos, Skorsbija Zemes dienvidaustrumos.
Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē.
Fausgrudsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē.
Seidisfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē.
Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā.
Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā.
Bahkagerdi apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes ziemeļu daļā, Norvēģu jūrā.
Ķirģibaijargleistira apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes austrumu daļā.
Skougara apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes dienvidu daļā.
Hedla apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes rietumos.
Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā.
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā.
Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē.
Kvammstaungi apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumos, Hrūdfjorda austrumu atzara austrumu krastā.
Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā.
Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē.
Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā.
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā.
Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē.
Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā.
Kvolsvedlira apdzīvota vieta Islandes Dienvidu Zemē.
Reikholta apdzīvota vieta Islandes Rietumu Zemē.
Grēnivika apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Eijafjorda austrumu krastā.
Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā.
Reikjahlida apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemes austrumu daļā, Mīvahdna ezera ziemeļaustrumu krastā.
Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā.
Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē.
Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā.
Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā.
Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā.
Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos.
Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā.
Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides.
Aksjonovozilovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo-Zilovskoe_), Aizbaikāla novadā.
Aleksandrovskijzavoda apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskij Zavod_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā.
Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā.
Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā.
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā.
Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā.
Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes.
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta.
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta.
Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta.
Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas.
Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas.
Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā.
Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma..
Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes.
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē.
Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā.
Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā.
Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā.
Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā.
Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā.
Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē.
Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos.
Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā.
Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos.
Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā.
Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā.
Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā.
Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā.
Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā.
Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā.
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos.
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā.
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā.
Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā.
Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā.
Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā.
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā.
Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā.
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē.
Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos.
Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos.
Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā.
Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Aviļi II apdzīvota vieta Lietuvā (_Aviliai II_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Antaliepte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Deguči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Salaka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Suvieka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Turmanta apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Užtilte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Aizsili Apdzīvota vieta Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā,
Tolena apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provinces austrumu daļā.
Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē.
Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos.
Denburga apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandē, Tekselas salā.
Bovenkarspela apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes austrumu daļā.
Anna-Paulovna apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos.
Kastrikima apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
Shagena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
Vīfingerverfa apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
Enkheizena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces austrumos, Eiselmēra rietumu krastā.
Jilianadorpa apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces ziemeļu daļā.
Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē.
Askole apdzīvota vieta Pakistānā (_Askole_), Ziemeļu teritoriju austrumu daļā.
Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā.
Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
Kiuruvesi apdzīvota vieta Somijā (_Kiuruvesi_), Ziemeļsavo reģionā.
Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
Lapinlahti apdzīvota vieta Somijā (_Lapinlahti_), Ziemeļsavo reģionā.
Lepevirta apdzīvota vieta Somijā (_Leppävirta_), Ziemeļsavo reģionā.
Liminka apdzīvota vieta Somijā (_Liminka_), Ziemeļpohjanmā reģionā.
Muhosa apdzīvota vieta Somijā (_Muhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā.
Nārva apdzīvota vieta Somijā (_Naarva_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
Pielavesi apdzīvota vieta Somijā (_Pielavesi_), Ziemeļsavo reģionā.
Puhosa apdzīvota vieta Somijā (_Puhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā.
Ruka apdzīvota vieta Somijā (_Ruka_), Ziemeļpohjanmā reģiona ziemeļaustrumos.
Sīlinjervi apdzīvota vieta Somijā (_Siilinjärvi_), Ziemeļsavo reģionā.
Taivalkoski apdzīvota vieta Somijā (_Taivalkoski_), Ziemeļpohjanmā reģionā.
Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē.
Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē.
Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē.
Juankoski apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļsavo reģionā.
Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā.
Cveizimmene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantoā, Zimmes upes krastā.
Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā.
Balstāle apdzīvota vieta Šveicē, Zoloturnas kantonā.
Enzingene apdzīvota vieta Šveicē, Zoloturnas kantonā.
Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā.
Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā.
Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā.
Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā.
Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā.
Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā.
Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā.
Rēsa apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumu daļā.
Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē.
Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos.
Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā.
Alajkeja apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, grieķu - Jerolaka.
Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
Ohusa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åhus_), Skones lēnē.
Alfta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alfta_), Jēvleborjas lēnē.
Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē.
Ālunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alunda_), Upsālas lēnē.
Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē.
Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē.
Ankašruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ankarsrum_), Kalmaras lēnē.
Arbro apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arbrå_), Jēvleborjas lēnē.
Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē.
Osēda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åseda_), Krūnuberjas lēnē.
Askešunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Askersund_), Erebrū lēnē, 3900 iedzīvotāju (2010. g.).
Ostorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åstorp_), Skones lēnē.
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē.
Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē.
Brumella apdzīvota vieta Zviedrijā (_Bromölla_), Skones lēnē.
Eda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ed_), Vesterjētlandes lēnes rietumu daļā.
Hēganēsa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höganäs_), Skones lēnē.
Hēra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höör_), Skones lēnē.
Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē.
Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē.
Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos.
Kallinge apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kallinge_), Blēkinges lēnē.
Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
Klipana apdzīvota vieta Zviedrijā (_Klippan_), Skones lēnē.
Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē.
Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē.
Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē.
Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē.
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē.
Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē.
Mūra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mora_), Dālarnas lēnē.
Mēruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mörrum_), Blēkinges lēnē.
Ulofstrema apdzīvota vieta Zviedrijā (_Olofström_), Blēkinges lēnē.
Onsala apdzīvota vieta Zviedrijā (_Onsala_), Hallandes lēnē.
Erkeljunga apdzīvota vieta Zviedrijā (_Örkelljunga_), Skones lēnē.
Ūsbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Osby_), Skones lēnē.
Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē.
Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas.
Pēštorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Perstorp_), Skones lēnē.
Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē.
Redebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rödeby_), Blēkinges lēnē.
Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē.
Šēbu apdzīvota vieta Zviedrijā (_Sjöbo_), Skones lēnē.
Skūrupa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Skurup_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē.
Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē.
Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Tvokere apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tvååker_), Hallandes lēnē.
Vedije apdzīvota vieta Zviedrijā (_Veddige_), Hallandes lēnē.
Vinslēva apdzīvota vieta Zviedrijā (_Vinslöv_), Skones lēnē.
Husuma Apdzīvota vieta Zviedrijā ("Husum"), Vesternorlandes lēnē, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī).
Bjurosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Būda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Elvdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Furudāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Gangnefa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Hūrndāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Idre apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Inšena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Leksanda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Limedsfošena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Longshitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Mālunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Mokfjerda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Osena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Retvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Sēlena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Serna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Siljansnēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Sollerēna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Sverdše apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Trānstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Uša apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Vānsbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Venjana apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Vomhusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Smēdjebakena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Frēdriksberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidos.
Grengesberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā.
Smēdjebākena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā.
Dēgerfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Fjugesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Frēvi apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Garphitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Halsberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Hellefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Koparberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Nūra apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Stūro apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Lakso apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes dienvidrietumu daļā.
Kopaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes ziemeļu daļā.
Boksholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Ēdeshēga apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Esterbimo apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Finsponga apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Jungsbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Krūšeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Māntorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Obi apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Otvidaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Rimfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šenninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šērblaka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šīsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Valdemašvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
Burgsvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
Hemse apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē.
Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā.
Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Lērbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes salas ziemeļaustrumu daļā.
Hiltebruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē.
Torupa apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē.
Breke apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Brunflu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Hēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Hūtinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Jerpene apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Krūkoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Svenstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Hammarstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes austrumu daļā.
Iterhūgdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidaustrumu daļā.
Lilherdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā.
Svega apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā.
Valšebīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos.
Fūnesdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā.
Kūlosena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā.
Ore apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā.
Jedede apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā.
Grenna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, Veterna ezera austrumu krastā.
Būdafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Gnūše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Hābu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Hillerstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Jislavēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Mariannelunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Mulše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Šilingarīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Smolandsstēnara apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Tāberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Vagerīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Ēveruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnes ziemeļu daļā.
Edsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Hūfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Jērbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Okelbū apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Sēderala apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Šīlafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Stūrvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Vālbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Ēnongera apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos.
Jūsne apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos.
Norsundeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos.
Igesunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumu daļā.
Berjše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā.
Gnarpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā.
Sērfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā.
Lūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļrietumu daļā.
Dēlsbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Ferila apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Hasela apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Jervse apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Jūsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Ramše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā.
Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos.
Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē.
Blomstermola apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Emmabūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Hēgsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Hultsfrēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Kristdāla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Lindsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Molilla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Tūšosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Višeruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Gamlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnes ziemeļrietumu daļā.
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem.
Hakasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Jellivāre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Kvikjoka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Malmbergete apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Porjusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Svapavāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Ullati apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Vietasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Vitangi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Vuollerima apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē.
Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī.
Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka.
Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā.
Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē.
Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē.
Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos.
Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā.
Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos.
Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā.
Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā.
Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā.
Gnesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Marjefreda apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Trūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Vingokera apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Tūšhella apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes ziemeļu daļā.
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Kapelšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Mešta apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Uplandes Vēsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Nīkvarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Okešberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Rimbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Tumba apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Vallentūna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Vesterhaninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Halstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnes ziemeļaustrumos.
Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē.
Bjerklinge apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Esterbībruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Jimo apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Knivsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Sēderfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Sevja apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Stūrvreta apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Tīerpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Skūtšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļos.
Elvkārlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļu daļā.
Dēje apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Ēdane apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Eksherada apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Estmarka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Fošhāga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Grumsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Lešefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Molkoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Munkfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Nīkropa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Roda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Šīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Skoghalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Stūrfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Sunne apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Tūšbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Orjenga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
Kopoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā.
Omotfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā.
Šarlotenberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā.
Teksfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā.
Sislebeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļos.
Līšenēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā.
Stelleta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā.
Blatniksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Dorotēa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Gunnarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Hēmavana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Liksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Malo apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Nūrše apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Osele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Šitelfjella apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Sorsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Stūrūmana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Ternabī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Vilhelmīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē.
Būlīdena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Burtreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Robertsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Vindelna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Nūrdmālinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos.
Bjurholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Hernefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Holmsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Vennesa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Risbeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidrietumu daļā.
Fredrika apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidu daļā.
Bildāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Kategata piekrastē.
Kungshamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē.
Līsešīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē.
Šērhamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Šērnas salā.
Bollebigda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Dālslongeda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Ekere apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Fālšēpinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Ferjelanda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Grēstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Gulsponga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Herjunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Hova apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Jētene apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Jungšīle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Kārlsborja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Lēruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Lindome apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Mellerūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Melnike apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Melnlike apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Munkedāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Lilla Ēdeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Nedingenola apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Šinna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Skultorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Stēnungsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Svenjunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Tānumshēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Tērebūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Tībru apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Trānemū apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Vāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Vargēna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Viskafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Vorgorda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Bengtsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes ziemeļrietumu daļā.
Rāmsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē.
Timro apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā.
Onge apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
Vī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
Estavalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
Frensta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
Matfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
Stēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
Junsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā.
Halstahammara apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Hēbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Kungsēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Nūrberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Šinskateberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Skultuna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Sūrahammara apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Bolsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes austrumos.
Čēpinga Apdzīvota vieta Zviedrijas centrālajā daļā ("Koeping"), 17400 iedzīvotāju (2010. g.).
Alvastra Apdzīvota vieta Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, Esterjētlandē.
Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā.
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča.
Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas.
Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē.
Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē.
Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas.
Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas.
Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to.
Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē.
Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā.
Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā.
Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā.
Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā.
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā.
Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā.
Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē.
Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos.
Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera.
Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē.
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
referencelipsoīds Aprēķināta ģeometriski pareiza Zemes figūra, pret to veic ģeodēziskos darbus un veido kartogrāfiskās projekcijas.
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru).
okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^.
ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā.
klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados.
Ēslēva apzīvota vieta Zviedrijā (_Eslöv_), Skones lēnē.
Eiselmērs Ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa.
suaheļi Ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie.
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
dzīsla ar iežiem aizpildīta plaisa Zemes garozā
neotektonisks Ar jaunākajām Zemes garozas kustībām saistīts, to ietekmēts.
tektoniskais bloks ar lūzumiem norobežots Zemes garozas iecirknis.
ģeodēziskās koordinātas ar Zemi saistītā koordinātu sistēma; ģeogrāfiskās koordinātas.
fundži Arabizēti Nilas nēģeri, 18. un 19. gs. dzīvoja starp Balto un Zilo Nilu.
sulaimi Arābu beduīni Ziemeļāfrikā.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m.
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains.
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
astatisks Astatiskā adata - divu magnētadatu savienojums; tām ir pretēji izvietoti poli, tāpēc tās ir mazjutīgas pret Zemes magnētismu.
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
komētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta komētu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver komētu elektromagnētiskā starojuma novērojumus no Zemes un tiešos kosmiskos pētījumus, izmantojot starpplanētu zondes.
astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua.
saplakums Astronomijā un ģeodēzijā, skaitlis, kas raksturo starpību starp debess spīdekļa (vai Zemes) ekvatoriālo un polāro rādiusu.
virszemes astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas atrodas uz Zemes virsmas.
kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras.
ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras.
au astronomiskā vienība (_astronomical unit_); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
ua Astronomiskā vienība (franču "unite astronomique"); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
orbitālā observatorija astronomiskais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP); Zemes mākslīgajā pavadonī ievietota astronomiskā observatorija.
ģeocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Zemes centrā; praksē šo sistēmu izmanto galvenokārt astrometrijā.
Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants.
Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski.
Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants.
Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski.
Zujova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Zujeva" nosaukuma variants.
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ.
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
Ziernaites Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukuma variants.
Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski.
Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m.
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
gaisa spiediens atmosfēras spiediens uz visiem atmosfērā esošiem priekšmetiem un Zemes virsmu.
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
arktiskā zemiene atrodas Aļaskas ziemeļu daļā, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē, garums - \~1000 km, platums - līdz 190 km.
Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m.
Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī.
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m.
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha.
Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m.
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
Guansji Džuanu autonomais reģions atrodas Ķīnas dienvidu daļā ("Guangxi Zhuangzu Zizhigu"), administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m.
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
Iekšējās Hebridu salas atrodas pie Skotijas krastiem Hebridu jūras un Ziemeļu šauruma rietumu daļā.
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km.
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m.
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu.
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m.
Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
Zaļesjes ezers atrodas Zaļesjes pagastā, platība — 15 ha.
Viktorijas ūdenskrituma nacionālais parks atrodas Zambijā un Zimbabvē, izveidots 1952. g., platība - 68,8 km^2^.
Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
Denakilas ieplaka atrodas Ziemeļāfrikā, Etiopijā un Eritrejā, sestā pasaulē dziļākā ieplaka - 125 m zjl.
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m.
Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m.
Hvanges nacionālais parks atrodas Zimbabves rietumu daļā, 13300 kvadrātkilometru, dibināts 1928. g., >50 zīdītāju sugu, daudz putnu, arī strausi.
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
Halandes grēda atrodas Zviedrijā, starp Skoni un Halandi, \~40 km gara, 5-10 km plata, augstākā vieta 226 m vjl.
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
ģeocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Zeme.
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
absolūtais augstums attālums pa vertikāli no kāda Zemes virsmas punkta līdz okeāna līmenim; absolūtā atzīme.
kartes mērogs attiecība starp attālumu uz Zemes un attālumu starp tiem pašiem punktiem kartē.
Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m.
Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi.
Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm.
Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā.
Mensfīlda kalns augstākā virsotne Grīnmauntinsu kalnos Ziemeļapalačos, augstums — 1338 m vjl.
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
Petermana kalns augstākā virsotne Karaļa Kristiana X Zemē, Grenlandes ziemeļaustrumos, augstums - 2490 m.
Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m.
Kristobala Kolona smaile augstākā virsotne Kolumbijā, Ziemeļrietumu Andos, augstums - 5775 m.
Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m.
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Kolovrata kalns augstākā virsotne Malaitas salā Klusajā okeānā Zālamana salu valsts austrumos, augstums - 1432 m.
Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos.
Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile.
Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m.
Čimtarga augstākā virsotne Zarafšonas kalnu grēdā, Tadžikistānā, augstums - 5489 m.
Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m.
Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m.
Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m.
Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m.
Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi.
sferoidālā ģeodēzija augstākās ģeodēzijas nozare, kas pētī Zemes elipsoīdo ģeometriju.
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums.
Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums.
Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
ģeotrofisms Augu orgānu spēja zemes gravitācijas spēka ietekmē ieņemt noteiktu stāvokli pret Zemes centru.
arktiskais laiks aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h.
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
zapars Automašīna "Zaporožec".
zapelītis Automašīna "Zaporožec".
zapiņš Automašīna "Zaporožec".
zapītis Automašīna "Zaporožec".
zaps Automašīna "Zaporožec".
krokodīls Automašīna KRAZ.
gludeklis Automašīna VAZ 2009.
zārks Automašīna VAZ 2009.
ziliņš Automašīna ZIL.
kosmosa zonde automātisks kosmiskais lidaparāts kosmosa telpas pētīšanai visai lielā attālumā no Zemes.
Zemes mākslīgais pavadonis automātisks kosmiskais lidaparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi.
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika.
Avesta Āvesta - pilsēta Zviedrijā.
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
ababvi Babvi - cilšu grupa Kongo (Zairas) ziemeļaustrumos.
bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
Pektusans Baitoušans, darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas.
kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m.
hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
Zelči Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" nosaukuma variants.
lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
zasulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zasuli" iedzīvotāji.
zosulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" iedzīvotāji.
Zosuļi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Zosuli" nosaukuma variants.
zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji.
Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants.
Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski.
Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants.
zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
mašukulumbve Bantu nēģeru cilts Zambezi augštecē ap 1000 m augstā savannas līdzenumā.
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā.
bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti.
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
Mārtiņi Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Zemitāni" otrs nosaukums.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski.
balozi Baroci - tauta Zambijas rietumos.
lozi Baroci - tauta Zambijas rietumos.
rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši.
basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira.
zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji.
zīlieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji.
baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
okeāniskā Zemes garoza bazaltiska sastāva 2–10 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem okeāniem.
bečuāņi Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi.
bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati.
barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi.
bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos.
Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi.
bavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
muembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
vavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
bisi Bembu tautas cilts Zambijā; avisi.
uši Bembu tautas cilts Zambijā; bauši.
lali Bembu tautas cilts Zambijā; bukandi.
ambo Bembu tautas cilts Zambijā.
kaondi Bembu tautas cilts Zambijā.
sengo Bembu tautas cilts Zambijā.
ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras).
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
Zezjuļka Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļka" nosaukuma variants.
Zezjuļova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zjazuļova" nosaukuma variants.
Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
Bērze Bērzupe Zaubes pagastā.
Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
debirs Bībelē - Zālamana tempļa vissvētākā vieta, kur glabājās derības šķirsts.
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte.
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
čaparels biezas, necaurejamas krūmveida ozolu un dzeloņkrūmu audzes Ziemeļamerikā; makviss.
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre").
Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve.
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
Zvindzeliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants.
Zvindzeliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants.
Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski.
zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
Puertokabesasa Bilvi, pilsēta Nikaragvā, Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs.
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums.
zīlenieki Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji.
Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m.
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera.
dzeltenais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops citrinella").
brūnsānu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops erythropleura").
Japānas briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops japonica").
sudrabainais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops lateralis").
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus").
austrumu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops palpebrosa").
brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā.
grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos.
grizli Brūnā lāča Ziemeļamerikas pasuga.
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
budze Bubulis, biedēklis; Ziemsvētku vecītis.
Būdu ezers Būdas ezers Zvārtavas pagastā.
Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam.
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
Buskozdroja Busko Zdroja – pilsēta Polijā.
Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds.
zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds.
tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
CHL Centrālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha.
Jaunpils Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
Zosens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zosēni" nosaukuma variants.
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums.
Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski.
annēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Anna") iedzīvotāji.
Annas muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" bijušais nosaukums.
annasmuizieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
bērzēnieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
Bērzmuiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" bijušais nosaukums.
jaunpilieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpils" iedzīvotāji.
Kliģenes muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" bijušais nosaukums.
kliģenieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" iedzīvotāji.
Jaunpils muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
Jaunpiļskaja Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Juergensburg Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji.
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
zeltenieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zelteņi" iedzīvotāji.
bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji.
lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji.
zeltinieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeltiņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" kļūdains nosaukuma variants.
Zeļteni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" nosaukums latgaliski.
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju.
hidrotermāla atradne Cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta.
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
antropogēnais reljefs cilvēka mainīts vai no jauna veidots Zemes virsmas reljefs.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
angloīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
skotoīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
gleznā cīnija cīniju suga ("Zinnia elegans").
šaurlapu cīnija cīniju suga ("Zinnia haageana").
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
zabolotieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji.
zabolotjieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" iedzīvotāji.
zeļčavieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji.
zeļčevieši Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
Phocoena phocoena phocoena cūkdelfīna Ziemeļatlantijas pasuga, arī cūkdelfīna Baltijas pasuga jeb jūras cūka.
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
Ajosepiktija Čatalkeja, apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
čečna Čečenijas novads Ziemeļkaukāzā.
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.).
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
Bankrofta Čililabombve - pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7.
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums.
tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
ģeokrātija dabas (Zemes) vara pār cilvēci; fatālistu filozofiskā koncepcija.
Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti.
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu.
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram.
Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces.
Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini.
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni.
Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos.
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu.
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē.
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus.
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus.
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes.
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem.
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija.
derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas.
zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji.
zellieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļļi" iedzīvotāji.
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.).
tunkani dakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - zemes gari, kas saistīti ar auglības kultu un iemieso vienu no četrām stihijām.
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā.
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala Baltijas jūrā.
Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā.
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas.
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums.
aktivācija darbības pastiprināšana vai pastiprināšanās. Tektonikā - strauja tektonisko kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās Zemes garozas daļās.
Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m.
Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu.
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis.
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji.
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants.
Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
Nātans Dāvida un Zālamana laika pravietis.
izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem.
paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem.
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
ziemeļu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Ziemeļpols.
horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram.
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Deirezora Deir ez Zora - pilsēta Sīrijā.
spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
Zeltakalns Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Zaltakolns" nosaukuma variants.
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
zemgalieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens.
Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
Londonderija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C.
Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.).
landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri.
purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama.
vigīlija Diena pirms Ziemassvētkiem.
Jūdeja Dienvidizraēla (Dienvidu valsts) pēc valsts sadalīšanas pēc ķēniņa Zālamana nāves ap 930. g. p. m. ē.
Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
Sporādu salas Dienvidsporādu salas un Ziemeļsporādu salas.
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka.
troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem.
kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
Diunakļu Diunakļu ezers - Diunokļa ezers Zvirgzdenes pagastā.
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas.
peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs.
podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā.
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks).
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā.
Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas.
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica").
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
zebrenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zebras" iedzīvotāji.
Reņģe Dobeles novada apdzīvotās vietas "Zebrene" bijušais nosaukums.
zebrenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Zebrene" iedzīvotāji.
Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums.
Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums.
bizamvērsis Dobradžu dzimtas gremotājs, ļoti zemām kājām, Ziemeļamerikā.
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis.
bizons Dobradžu dzimtas suga ("Bison bison"), savvaļas dzīvnieks (Ziemeļamerikā).
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
Zahari Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zakari" bijušais nosaukums.
Zileni Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zileņi" nosaukums latgaliski.
Melnā Drina Drini i Zi.
Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera.
Zeili Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski.
Zeilis Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants latgaliski.
Zeiles Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukuma variants.
Zemņicki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Zemnieki" nosaukuma variants.
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Zariņi Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zarinki" nosaukuma variants.
Zviedrāni Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdrāni" nosaukuma variants.
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas.
Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km.
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
Pauliņa ezers Dzilnas ezers Ziemera pagastā.
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti.
dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis.
Romanša dziļvaga dziļvaga Atlantijas okeāna ekvatora rajonā, atdala Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas zemūdens grēdas, dziļums - līdz 7758 m.
Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
Lamiņu ezers Dzirciema ezers Zentenes pagastā.
Zantes dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Zantes pagastā, platība — 1,6 ha; Dziru dzirnavezers.
Ziedugravas dzirnavezers dzirnavezers Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Sļukuma ezers; Šļukuma ezers.
Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
atklātā dzīvības nodrošināšanas sistēma dzīvības nodrošināšanas sistēma, kurā visus patērējamo vielu krājumus ņem līdzi no Zemes.
Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
ģeomagnētiskie efekti efekti, kurus izraisa Zemes magnētiskais lauks un ir svarīgi kosmiskā starojuma fizikā.
eglīte Egle – Ziemsvētku simbols.
jolka Egle; Ziemassvētku eglīte.
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA).
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie").
EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA).
EZKA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
Ēlandes ziemeļu rags Ēlandes salas ziemeļu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
elektrizācija elektrisko lādiņu uzkrāšanās uz gaisakuģa virsmas tā lidojumā vai uz Zemes, kā arī degvielas uzpildes procesā cauruļvados plūstoša šķidruma vai gāzes berzes rezultātā.
pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
klarks Elementa ķīmiskā konstante, kas raksturo tā izplatību Zemes garozā vai citās lielās ģeokīmiskās vai kosmoķīmiskās sistēmās.
Emsas līcis Emsas upes izveidots estuārs Ziemeļjūrā, uz Vācijas un Nīderlandes robežas.
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi.
remedello kultūra enolīta un agrā bronzas laikmeta kultūra (3. gt. p. m. ē. beigas - 2. gt. p. m. ē. sākums) Ziemeļitālijā.
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas.
Ēresunns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
Ēresuns Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
Zunds Ēresunds - šaurums starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu.
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
Estersunda Estešunda - pilsēta Zviedrijā.
Ašvila Ešvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā.
olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās.
Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Šabali Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zeņkova" otrs nosaukums.
Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers.
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
Mveru ezers ezers Āfrikā (angļu val. "Lake Mweru"), Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Zambijā, 917 m vjl., aizņem tektonisku ieplaku, platība - 4900 kvadrātkilometru, garums - 100 km, dziļums - 5-15 m.
Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers.
Pātražs Ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers.
Ķiploku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 25,2 ha; Ķiploka ezers; Ķiploks.
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers.
Ādiņu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 1 ha.
Mācītāja ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - <1 ha; Mācītāju ezers.
Spieķu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,2 ha.
Tālešu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,8 ha.
Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers.
Ķirlītis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts.
Garais ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 3,8 ha.
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers.
Pārmetnis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers.
Garožu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1 ha
Prošku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1,7 ha.
Zīļu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 4,6 ha, dziļums — līdz 4,0 m.
Bērtūžu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība 1,5 ha.
Delviķītis Ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 1,1 ha.
Vidus ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,3 ha.
Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers.
Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Aterezers ezers Austrijā (_Attersee_), Augšaustrijā, Zalckammergūta masīvā 467 m vjl., platība - 4680 ha, dziļums - līdz 171 m; Kammerezers.
Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers.
Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
Zebrus ezers Ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers.
Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%.
Zāļezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,8 ha; Zāļu ezers.
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes.
Rukšu ezers ezers Bārbeles pagastā, platība - 4,6 ha; Rukšas ezers; Zāļezers.
Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
Zilūža ezers ezers Bērzaines pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,3 m; Zilūzis.
Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers.
Nelabais ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 19 ha; Annas ezers; Annasmuižas ezers.
Āmuru ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 2,8 ha.
Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers.
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers.
Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers.
Zirgezers Ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers.
Zemgales ezers ezers Demenes pagastā, platība — 7,4 ha; Lielais Zemgales ezers.
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla).
Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers.
Ružu ezers ezers Īles un Zebrenes pagastā, platība - 7 ha.
Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes.
Derga ezers ezers Īrijā, Donegolas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) robežas.
Dedifoss ezers Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā.
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci.
Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers.
Ļūļu ezers ezers Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība - 2,2 ha
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku.
Greitsleivleiks Ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers.
Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
Zīmeļs Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,8 ha; Ziemeļu ezers; Zimeļu ezers.
Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
Tornetresks Ezers Lapzemē, Zviedrijas teritorijā aiz polārā loka, 342 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometru, lielākais garums - 70 km, lielākais dziļums - 168 m.
Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
Sesavas ezers ezers Lielauces pauguraines Zebrus-Īles paugurgrēdā, Īles pagastā, 90,5 m vjl., platība — 17 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,2 m; Linezers; Linmārka ezers; Linmārks.
Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs.
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe.
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru.
Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe.
Ausls ezers Lietuvā (_Auslas_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Zarass ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā un pilsētā.
Alvilis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Čičiris ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Samavs ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā.
Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers.
Zābaks Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers.
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers.
Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers.
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers.
Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Alakeitele ezers Somijā (_Ala-Keitele_), Vidussomijas un Ziemeļsavo reģionā.
Muojervi ezers Somijā (_Muojärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona austrumos.
Pihejervi Ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m.
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci.
Koitere ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
Heitieinens ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā.
Juojervi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā.
Orivesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā.
Piheselke ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā.
Puruvesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas un Dienvidsavo reģionā.
Onkivesi ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā.
Siveri ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā.
Virmasvesi ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā.
Suvavesi ezers Somijā, Ziemeļsavo un Ziemeļkarēlijas reģionā.
Haukivesi ezers Somijas austrumos (_Haukivesi_), Dienvidsavo un Ziemeļsavo reģionā, platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem.
Pielinens ezers Somijas austrumos (_Pielinens_), Ziemeļkarēlijas reģiona ziemeļu daļā, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m.
Kallavesi ezers Somijas vidienē (_Kallavesi_), Ziemeļsavo reģionā, platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā).
Zivene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,7 ha; Zivenis.
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
Dzelzkalnis Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - <1 ha.
Varžezers Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers.
Vaskaris Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers.
Rindzeles ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 4,5 m.
Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha.
Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha.
Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers.
Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Rogas ezers.
Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha.
Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha.
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
Rebeles ezers ezers Vecates pagastā, platība - 1,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Zērbeles ezers.
Zigatezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,0 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zigātezers; Zigatu ezers; Žigatu ezers.
Zutene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers.
Kāžezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers.
Tīsezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers.
Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
Zobols Ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers.
Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers.
Rubankovas ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 2,4 ha.
Sovānu ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 6,2 ha; Savanu ezers; Sovanu ezers; Sovonu ezers.
Bangveulu Ezers Zambijā ("Bangweulu"), Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi.
Iņķēnu ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1 ha.
Voldemāru ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1 ha.
Ķevju ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 1,5 ha; Ķevu ezers; Ķēvu ezers.
Zvanenieku ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zvanenieks; Zvejnieku ezers.
Ķūžu ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 6,8 ha; Ķužu ezers.
Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m.
Sūnāklis ezers Zentenes pagastā, stipri aizaudzis; Sūneklis; Sūnakles ezers.
Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m.
Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers.
Lubezers Ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%.
Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru.
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā).
Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina.
Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Mazbrenguļu ezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu pagastā, platība — 3,6 ha, garums — \~270 m, lielākais platums — \~140 m.
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
Varžu ezers ezers Ziemera pagastā, platība - <1 ha.
Linu ezers ezers Ziemera pagastā, platība - 2,5 ha; Linezers.
Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Rajevas ezers; Rājevas ezers; Rojevkas ezers; Ņīvu ezers.
Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers.
Rudiņu ezers ezers Zosēnu pagastā, 169,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,3 km.
Medņu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 1 ha.
Slieķu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 17,5 ha.
Zosu ezers ezers Zosēnu pagastā, platība — 4,4 ha; Zosans; Zosena ezers; Zosēnu ezers; Zoss ezers.
Raganas ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,1 ha; Ravanes ezers.
Mellužu ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,7 ha.
Amungens ezers Zviedrijā (_Amungen_), Dālarnas un Jēvleborjas lēnē.
Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena.
Akajaure ezers Zviedrijā (zviedru _Akkajaure_; sāmu _Áhkájávrre_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos
Runns ezers Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Stūršens ezers Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Ušašens ezers Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Venjansšens ezers Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Bramsefjerdens ezers Zviedrijā, Dālarnas un Upsālas lēnē.
Fernebūfjerdens ezers Zviedrijā, Dālarnas, Jevleborjas un Vestmanlandes lēnē.
Undens ezers Zviedrijā, Erebrū un Vesterjētlandes lēnē.
Glans ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Roksens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Sommens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Tokerns ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Osundens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes dienvidu daļā.
Svegsšēns ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā.
Kalšens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos.
Tenfošens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos.
Torrens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos.
Rugens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā.
Kvarnbergsvatnets ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumos.
Torens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā.
Flošens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļu daļā.
Stremsvatudāls ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļu daļā.
Berjvīkens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Nordellens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Serdellens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Heljašens ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē.
Mekelns ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē.
Čegelvass ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Udjaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Vulvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Vuolvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Virihaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes rietumos.
Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
Bovens ezers Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Ivešens ezers Zviedrijā, Skones lēnē.
Skagerns ezers Zviedrijā, uz austrumiem no Vēnerna.
Glafsfjordens ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Vērmelns ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Foksens ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumos.
Malgomajs ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Malgonajs ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Stūrūmans ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Vojmšens ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Mjerns ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Stūralē ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes un Vermlandes lēnē, kā arī Norvēģijā, Estfollas filkē.
Kvansbergsvatnets ezers Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā.
Haverns ezers Zviedrijā, Vesternotrlandes un Jemtlande lēnē.
Bolmens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala.
Osnens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas.
Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers.
Veterns Ezers Zviedrijas dienvidu daļā 89 m vjl., platība - 1900 kvadrātkilometru, garums - 130 km, lielākais platums - 31 km, vidējais dziļums - \~40 m, lielākais dziļums - 128 m.
Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena.
Stūršens Ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas.
Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma.
Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
Turnetresks Ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci.
Veserovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,2 ha; Veserova ezers.
Utičovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,8 ha
Ilzītes ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — <1 ha.
Seļekova ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — 1,3 ha; Selekovas ezers; Seļakovas ezers.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri.
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene.
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
Faksa Fakselvena - upe Zviedrijā.
almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem.
Lejassaksijas zeme federālā zeme Vācijā ("Niedersachsen"), starp Ziemeļjūru (ziemeļrietumos) un Harcu (dienvidaustrumos), platība - 47618 kvadrātkilometru, 8001000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hannovere.
Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā.
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
Fortas līcis Fērtoforts, līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā, Skotijas austrumu piekrastē.
ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
subantarktiskā josla fizioģeogrāfiskā josla Zemes dienvidu puslodē starp mēreno joslu ziemeļos un antarktisko joslu dienvidos.
Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m.
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem.
pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
ATF Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, teritorijas trīsburtu kods.
Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
spahiji Franču jātnieku daļas, kas bija saformētas no vietējiem iedzīvotājiem Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā.
prudonisms Franču sīkburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Z. Prudona mācība.
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena.
diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes.
refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
zarjieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zarja" iedzīvotāji.
Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski.
bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu.
hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību.
virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
riksdālderis Galvenā naudas vienība Zviedrijā 1776-1873.
Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9.
litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas.
Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki".
ziemeļnieki Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeļnieki" iedzīvotāji.
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
Garule-Vēdere Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā.
Gaurelis Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā.
Garuļu ezers Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā.
Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m.
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas no organiskajām vielām un uzkrājas Zemes garozā.
gaiss gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru; galvenās sastāvdaļas procentos: slāpeklis (78,09), skābeklis (20,95), cēlgāzes (0,94), ogļskābā gāze (0,03), inertās gāzes un citi piemaisījumi.
gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā.
Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
Jēteborga Gēteborga, pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos.
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas.
mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju.
zemgalieši Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
spožā gludspolīte gludspolīšu suga ("Zonitaides nitidus").
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka.
dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās.
zarečieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
zarečjieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
Monahana grāfiste Īrijā, daļēji Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidu robežas ielokā.
Kevana grāfiste Īrijā, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidrietumu robežas.
Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju).
Lauta grāfiste Īrijas austrumos, Īrijas jūras piekrastē, ziemeļos robežojas ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju); Lū.
Darema grāfiste Lielbritānijā (_Durham_), Ziemeļaustrumanglijas reģionā, platība - 2676 kvadrātkilometru, 902500 iedzīvotāju (2011. g.).
Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.).
Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
granitizācija Granītu veidošanās procesi Zemes dzīlēs no agrīnākiem magmatiskiem, metamorfiem iežiem vai nogulumiežiem.
Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā.
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus.
Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_).
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei.
spēlētgriba Griba spēlēt (Z).
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
Eifrosine Grieķu mitoloģijā - "prātīgi domājošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni.
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu.
Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs.
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
Mnēmosine grieķu mitoloģijā - atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas - mūzas.
Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni.
Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
Lāodameja grieķu mitoloģijā - Bellerofonta meita, kas Zevam dzemdēja Sarpēdonu.
Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu.
Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri.
Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis.
Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija.
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija.
Eileitija Grieķu mitoloģijā - dievu Zeva un Hēras meita, dzemdību dieviete un dzemdību aizgādne.
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem.
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
Hēbe grieķu mitoloģijā - jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita, nektāru un ambrozijas pasniedzēja Olimpā.
Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs.
Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām.
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
Atlants grieķu mitoloģijā - milzis jeb titāns, Prometeja brālis, ko Zevs sodījis, likdams uz pleciem turēt debess jumu.
Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
meliādas Grieķu mitoloģijā - ošu nimfas, kas piedzima, Krona izkastrētā Urāna asinīm nokrītot uz Zemes - Gajas.
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu.
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
Krons Grieķu mitoloģijā - titāns, dievietes Gajas (zemes) un dieva Urāna (debesu) dēls, kurš kļuva par debesu valdnieku, līdz viņu gāza viņa dēls Zevs; orfismā - Hrons.
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus.
Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni.
Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās.
Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā.
Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
Persefone grieķu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece, Zeva un Dēmetres meita, Aīda sieva.
Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss.
Aiāks Grieķu mitoloģijā - Zeva un nimfas Aigīnas dēls, Ahilleja un Ajanta vectēvs.
Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks.
Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus.
Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
Grīnsbora Grīnsboro, pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnas štatā.
Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
grizlijs Grizlilācis - pelēkais lācis (Ziemeļamerikā).
labējais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās kreisās puses uz augšējo labo pusi; apzīmē ar Z burtu.
Grunču Grunču grāvis - ūdenstece Tukuma novada Zentenes pagastā, ietek Engures ezerā.
grunts kūkumošanās grunts apjoma palielināšanās uzbriešanas vai sasalšanas rezultātā, veidojot Zemes virspusē izciļņus.
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji.
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji.
Gvelo Gveru, pilsēta Zimbabvē.
burušaski Ģenealoģiski izolēta valoda Indostānas ZR, fonētikā sarežģīta līdzskaņu un vienkārša patskaņu sistēma; rakstības nav.
minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā.
kardioīds Ģeodēzijā - Zemes sferoīda matemātisks modelis.
astronomiskā ģeodēzija ģeodēzijas nozare, kurā aplūko ģeodēzijas problēmas, kas saistītas ar Zemi kā planētu, - astronomiski ģeodēzisko tīklu veidošanu, Zemes veida un lieluma noteikšanu, gravitācijas lauka pētīšanu.
aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai.
seismiskā izpēte ģeofizikālās izpētes metodes, kas izmanto seismisko viļņu izplatības īpatnības, lai izpētītu Zemes ģeoloģisko uzbūvi.
ģeotermija Ģeofizikas nozare par Zemes dzīļu siltumu.
aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
gravimetrija Ģeofizikas nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā.
ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras.
bioģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kurā pēta dzīvības procesu ietekmi uz ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pētī iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas, izvietojumu Zemes garozā.
inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību.
ģeoķīmija Ģeoloģijas nozare par Zemes ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā un citās ģeosfērās.
radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
kodolģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī radioaktīvos procesus Zemes garozā un to saistību ar ģeoloģiskajiem procesiem.
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
ģeotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas un augšējās mantijas struktūru, kustības, deformācijas un attīstību.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas uzbūvi, kustības, deformāciju.
aeroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes dzīļu izpēti, izmantojot distances metodes (pasīvās un aktīvās radiolokācijas, optiskās u. c. metodes).
paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā.
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m.
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība).
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
mantija ģeosfēra, kas atrodas starp litosfēru un Zemes kodolu līdz 3480 km dziļumam.
talasoģeosinklināle Ģeosinklināle, kas izveidojusies okeāniskā tipa Zemes garozā, tajā notiek nogulumu intensīva uzkrāšanās.
kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
sensakši Ģermāņu ciltis, kas ap 8.-11. gs. dzīvoja Ziemeļvācijā.
sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās.
Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu.
Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
frīzi Ģermāņu tauta, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Ziemeļjūras piekrasti.
mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
holandiešu valoda ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā Nīderlandē, Beļģijas Z daļā.
halkofils Halkofilie elementi - ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā.
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m.
Helsingborga Helsingborja - pilsēta Zviedrijā (zviedru "Helsingborg").
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
hemloks Hemlokegle - Ziemeļamerikas skuju koks.
hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē.
landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m.
Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m.
Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu.
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis".
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti.
ārpuszemes civilizācija hipotētiska civilizācija, kas pastāv ārpus Zemes uz kosmiska objekta, piem., planētas, kas riņķo ap zvaigzni.
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu.
Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza.
monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā.
panspermija Hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai dzīvām būtnēm šurp atceļojot no citām planētām.
abioģenēze Hipotēze par dzīvības rašanos uz Zemes no nedzīvās matērijas.
bioģenēze Hipotēze, ka dzīvība radusies uz Zemes no dzīvās matērijas.
Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas.
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.).
Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
Vanki Hvange - pilsēta Zimbabvē, pilsētas nosaukums līdz 1982. g.
Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
katliene Ieapaļš vai nedaudz izstiepts Zemes virsmas pazeminājums.
Ieķeve Iecava (upe Zemgalē).
grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji.
zālieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
ziemeļnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
zorģenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji.
zālītieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zālīte" iedzīvotāji.
zurģenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Zorģi" iedzīvotāji.
Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
seismiskā skala iedalījums zemestrīču spēka un enerģijas novērtēšanai Zemes virspusē.
ģeogrāfiskais meridiāns iedomāta līnija, kura iet caur Zemes ģeogrāfiskajiem poliem un kuras visos punktos ir vienāds ģeogrāfiskais garums.
Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā.
tropu loks iedomāts riņķis uz Zemes virsmas un pie debess sfēras 23°27' attālumā no ekvatora; saulgriežu loks.
ieliece Iegrimusi vai ieliekta Zemes garozas daļa, kuras garums vairākkārt pārsniedz platumu.
skeneris iekārta lidaparātā, kas uztver elektromagnētisko starojumu, kuru atstaro vai emitē Zemes virsa.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m.
Kanāriju lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā starp Āfrikas kontinentālo nogāzi un Ziemeļatlantijas grēdu, dziļums — >5000 m, lielākais dziļums — 6549 m, gultnē — sarkanais māls.
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas.
Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas.
Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m.
kompass ierīce azimuta noteikšanai uz Zemes, izmantojot magnētadatas orientēšanos Zemes magnētiskajā laukā.
astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
aeromagnetometrs Ierīce Zemes magnētiskā lauka mērīšanai no lidaparāta.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
ģeofons Ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā.
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu).
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe.
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu.
Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses.
Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju.
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos.
ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti.
intrūzija Iežu ķermenis, kas radies, Zemes garozas dzīlēs sacietējot magmai.
magnetizējamība Iežu spēja magnetizēlies Zemes magnētiskā lauka ielekmē.
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā.
hiperģenēze Iežu un minerālu izmaiņu procesi Zemes virsmā un tuvu tai zemā temperatūrā un spiedienā.
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
epeiroģenēze Ilgstošas, lēnas Zemes garozas celšanās vai grimšanas kustības.
pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
zarinieši Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
zarinišķi Ilūkstes novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
Indāla Indālselvena - upe Zviedrijā.
sarkanāda Indiānis (Ziemeļamerikā).
sarkanādainis Indiānis (Ziemeļamerikā).
sarkanādis Indiānis (Ziemeļamerikā).
muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu.
atapaski Indiāņu cilšu un tautību grupa Ziemeļamerikā.
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā).
illīrieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas dzīvoja Balkānu pss. ZR un Apenīnu pss. DA - 1. gs. p. m. ē. tos pakļāva romieši.
hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos.
Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
Ānunds Inglingu dzimtas karalis Zviedrijā ("Anund"), rūpējās par ceļu būvi, tādēļ saukts arī par Ceļu Ānundu.
Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.).
ārstniecības ingvers ingveru dzimtas suga ("Zingiber officinale"), kuras sakneņus izmanto par garšvielu.
bilancmetrs Instruments Zemes virsmas radiācijas bilances mērīšanai.
standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
ģeotermālā kāpe intervāls Zemes dzīlēs vertikālā virzienā, kurā temperatūra paaugstinās par 1 °C.
daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas.
Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products").
Džamaspa Irāņu mitoloģijā - pravieša Zaratustras znots un viens no viņa pirmajiem sekotājiem.
Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks.
Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības.
Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls.
Isfandijars Irāņu mitoloģijā - varonis, kas cīnās par pravieša Zaratustras varas nostiprināšanu.
Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku.
Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
Isaka ezers Isaku ezers Ziemera pagastā.
Isāka ezers Isaku ezers Ziemera pagastā.
meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā.
Suleimāns Islāma mitoloģijā - Daūda dēls; atbilst Bībeles Zālamanam.
Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam).
Zeili Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukums latgaliski.
žīda bārda istabas puķe - nokarenā zebrīna ("Zebrina pendula").
Istrenka Istra, Zilupes pieteka.
Zeiļovas strauts Istras ezera pieteka Istras pagastā, augštece Šķaunes pagastā, iztek no Zeiļovas ezera.
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka.
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
kondilartra Izmirusi nagaino dzīvnieku apakšrinda, atliekas Eiropas eocēnā un vecterciārā Ziemeļamerikā.
glosopteriss Izmirusi paparžu ģints, kas bija plaši izplatīta Zemes dienvidu puslodē augškarbonā - akmeņogļu (karbona) periodā.
orohippus Izmirusi zirgu priekšteču ģints Ziemeļamerikas eocēnā.
benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
izoģeoterma Izolīnija, kas savieno Zemes garozas punktus ar vienādu temperatūru.
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
pie baltajiem lāčiem izsūtījumā uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem vai Tālajiem Ziemeļiem.
Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā.
mimi Izvairīgi un nekaitīgi dabas gari Ziemeļaustrālijas tautu mitoloģijā.
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu.
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Auru, Šķibes, Dobeles un Zaļenieku pagasta teritorijā.
Jaunsātu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Grenču, Irlavas, Tumes, Zemītes un Kandavas pagasta teritorijā.
Cirmas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Zvirgzdenes pagasta teritorijā, pievienojot nelielu daļu no bijušā Rēznas pagasta.
Isnaudas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa pirmskara Zvirgzdenes, Pildas un Ciblas pagasta teritorijas.
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
Adzisikitaka japāņu mitoloģijā - Zemes dievības Okuninusi dēls, kura mirdzums atstarojies pār diviem kalniem un divām ielejām.
Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles.
Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
Ame Kagujama japāņu mitoloģijā — svētais kalns, kurš nokritis uz Zemes no Debesīm un kurā uzturas dievi.
Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli.
Kisakaihime japāņu mitoloģijā — Zemes dieviete, Kamimusubi meita.
Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Jastšembezdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
kainozojs jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 64,4 miljonus gadu; arī šajā laikā izveidojusies iežu grupa; kainozoja ēra.
alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā.
zaļvārnieši Jaunās paaudzes rakstnieku un mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" dalībnieki 1925.-34. g.
zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji.
JSP Jauno speciālistu padome (Zinātņu Akadēmijā).
gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji.
stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji.
Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.).
Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam.
Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants.
Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants.
zānānieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Zānāni" iedzīvotāji.
Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums.
bērzonieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" iedzīvotāji.
ģerķēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķēni" iedzīvotāji.
kalvēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
liepieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
vilcānieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
Zoss Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" bijušais nosaukums.
zasieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji.
zasišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji.
zosieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
zosišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
Zasenskaja Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Weessen Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums.
zizmenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Zizma" iedzīvotāji.
Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums.
ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji.
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums.
abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji.
anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji.
atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji.
audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji.
bičuļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bičuļi" iedzīvotāji.
briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji.
deguļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Deguļi" iedzīvotāji.
pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji.
pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji.
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums.
skursteņnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji.
ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji.
Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums.
Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa.
zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji.
Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
Jenčēpinga Jenšēpinga, pilsēta un lēne Zviedrijā.
Gēta Jeta, upe Zviedrijā.
Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos.
Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
Zemes jonosfēra jonizētie Zemes atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā.
ekvatoriālā josla josla abpus ekvatora starp 5-8 Z platuma grādiem un 4-11 D platuma grādiem.
Juktona Juktana, upe Zviedrijā.
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m.
ūdenscūka Jūras cūka - Ziemeļatlantijas delfīns.
Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m.
Brovīkens jūras līcis (fjords) Baltijas jūras rietumu piekrastē, Zviedrijas austrumos.
Albermārla līcis jūras līcis ASV (_Albemarle Sound_), Ziemeļkarolīnas štata austrumos.
Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m.
Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m.
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā.
Bokefjerdens jūras līcis Botnijas līča ziemeļrietumos, Zviedrijas piekrastē.
Kēges līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas austrumos.
Fakses līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas dienvidaustrumos, dienvidos norobežo Mēnas sala.
Kanertitivaks jūras līcis Grenlandes ziemeļaustrumos, starp Skorsbija Zemi un Blosvila krastu.
Belfāstas līcis jūras līcis Īrijas austrumu piekrastē, Ziemeļu šauruma atzars.
Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis.
Ungi līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļaustrumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu piekrastē.
Šeldervīkens jūras līcis Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijā, Skones lēnē.
Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus.
Kalifornijas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos (sp. val. “Golfo de California”), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, platība — 180000 kvadrātkilometru, garums — 1240 km, platums — līdz 220 km, lielākais dziļums — 3292 m.
Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m.
Strangfordas līcis jūras līcis Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos, ar šauru ieeju dienvidos.
Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas.
Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos.
Nordenšelda līcis jūras līcis Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, starp Nūrkapu un Plātena ragu.
Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos.
Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos.
Isefjords jūras līcis Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas teritorija Zēlandes un Galvaspilsētas reģionā.
Vācu līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidrietumu daļā, starp Ziemeļfrīzu un Austrumfrīzu salām.
Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m.
Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m.
Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos.
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi.
Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m.
Olandshavs jūras šaurums Baltijas jūras ziemeļu daļā, kas to savieno ar Botnijas līci, starp Zviedriju un Ālandu salām.
Līmfjordens jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos (_Limfjorden_), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m.
Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā.
Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu.
Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu.
Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru.
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums.
Deivisa šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Bafina Zemi, savieno Bafina jūru ar Labradoras jūru, garums 1170 km, mazākais platums — 360 km, dziļums — 104-600 m.
Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m.
Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m.
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m.
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu.
Ērika Ēriksena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāga austrumos, starp Ziemeļaustrumu Zemi un Karaļa Kārļa Zemi.
Forlannsunnets jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Prinča Kārļa Zemi un Špicbergenas salu.
Hinlopena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā starp Ziemeļaustrumu Zemi un Špicbergenas salu.
Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos.
Marsdīps jūras šaurums Ziemeļjūrā, starp Tekselas salu un Nīderlandes kontinentālo daļu.
Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām.
Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins.
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī.
parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā.
ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā.
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.).
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
lastauki kāda Ziemassvētku spēle ar vairākiem dalībniekiem; lastaukus sist.
tektoniskā struktūra kādas Zemes garozas daļas uzbūves formu kopums, kas radies noteikta tektoniskā režīma rezultātā (tektoniskā struktūra).
Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums.
pedilavium Kāju mazgāšanas ceremonija, ko Romas katoļu baznīcā izpilda Zaļās ceturtdienas liturģijā.
zigokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Zygocactus").
Kāliksa Kālikselvena, upe Zviedrijas ziemeļos.
Albertvila Kalima - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers.
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā.
Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m.
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
Grīnmauntinsi Kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni.
Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m.
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m.
Īcenkalns Kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - 226 m vjl.
Vistukalns Kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs.
Dēliņkalns Kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m.
Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta.
Zerdkuhs Kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m.
Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
Sulitjelma Kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m.
Aickori kalns Spānijā (_Aitzkorri_), Basku Zemē, augstums 1544 m.
Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
Kamparkalns Kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m.
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā.
Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers).
ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras.
Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners).
Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m.
Ālādāgs kalnu grēda Irānā (_Ālādāgh, Kūh-e_), Ziemeļhorasānas ostānā.
Alantikas kalni kalnu grēda Kamerūnā (_Alantika Mountains_), Ziemeļu provinces rietumu pierobežā.
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne.
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards).
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m.
Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi.
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas.
Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m.
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes.
Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē.
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes.
Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m.
Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta.
Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns).
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam.
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m.
Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti.
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile).
Ānarisa kalni kalnu masīvs Zviedrijā, Jemtlandes dienvidrietumos, augstākā virsotne - 1423 m vjl.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs.
Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte.
Aličuras grēda kalnu sistēma Pamirā, divas grēdas (Dienvidaličuras un Ziemeļaličuras grēda), katra \~150 km gara, augstums līdz 5929 m.
Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
tramontans Kalnu vējš - auksts ziemeļu un ziemeļaustrumu vējš Itālijā un Ziemeļspānijā.
Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos.
ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles.
nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs.
Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
KamAZ Kamas automobiļu rūpnīca (krievu "Kamskij Avtomobiļnij Zavod").
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vapiti Kanādas briedis, staltbriežu pasuga, kas dzīvo Z-Amerikā un A-Āzijā.
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV.
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra.
Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
Rojalkanāls kanāls Īrijā, savieno Īrijas jūru ar Aperērna ezeru Ziemeļīrijā.
Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru.
zaķenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
zantenieki Kandavas novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Zante" iedzīvotāji.
nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Svētezers Kāpurkalna ezers Zosēnu pagastā.
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.).
hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā.
Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
izodinama Kartē novilkta līnija, kas savieno Zemes punktus ar vienādu magnētiskā lauka intensitāti.
globuss Kartogrāfisks modelis, kas attēlo Zemi lodes formā, pie kam saglabājot mērogu, kontūru un laukumu attiecības.
zabludovcieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Zabludovka" iedzīvotāji.
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski.
atlaidys katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē).
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā.
ziemciemnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemciems" iedzīvotāji.
enotera Kazrožu dzimtas augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika; dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
Kaža Kaža ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
Laidzes ezers Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
Kaži Kažu ezers - Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
Kažu Kažu ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
Kāžu Kāžu ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos.
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans).
Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m.
Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
Leopoldvila Kinšasa, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
Barka Kirēnaika - plato Ziemeļāfrikā, Lībijā.
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji.
Kīsi Kīsi ezers - Tīsezers Zlēku pagastā.
Kitvenkana Kitve - pilsēta Zambijā.
Klāra Klārelvena - upe Zviedrijā.
sārods Klasisks Ziemeļindijas strinkšķināmais mūzikas instruments.
beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā), lopkopji, audzē gk. kamieļus.
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha.
Klētenes Klēteres ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha.
Gustavsberg Kliģenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā.
Razbuksala Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Zemlejas" bijušais nosaukums.
Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States").
Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru.
Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs.
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus.
Mildas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" kļūdains paralēlā nosaukuma "Mieldas" variants.
Mieldas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" paralēls nosaukums.
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls.
skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
deviācija Kompasa magnētadatas novirze no magnētiskā meridiāna, ko rada apkārtējo dzelzs priekšmetu inducēšanās Zemes magnētiskajā laukā vai ierīču radītais magnētiskais lauks.
ainavzinātne Kompleksā fizioģeogrāfija; fizioģeogrāfijas nozare, kurā pēta ģeogrāfiskos kompleksus kā Zemes ainavapvalka teritoriālās struktūras sastāvdaļas.
Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos.
Mveela Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva.
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
Zaira Kongo upes nosaukums Zairas Republikā.
apakšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta atrodas starp Zemi un Sauli.
augšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta, raugoties no Zemes, atrodas otrpus Saulei.
solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante.
Zareņi Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukuma variants.
Zareni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
kontinentālā sala kontinenta daļa, kas atdalīta no tā, jūrai applūdinot sauszemi vietās, kur Zemes garoza sašķēlusies vai iegrimusi.
Dienvidamerika Kontinents rietumu un dienvidu puslodē (neliela daļa arī ziemeļu puslodē), kopā ar Ziemeļameriku veido pasaules daļu Ameriku, platība - 17,8 mlj kvadrātkilometru (kopā ar salām), 371 mjn iedzīvotāju (2006. g.), garums 7150 km, lielākais platums - 5150 km.
lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme.
epeiroforēze Kontinentu vai to atsevišķu daļu pārvietošanās horizontālā virzienā, ko izraisa vielas kustība Zemes mantijā.
omfals Konusveida marmora bluķis Apollona templī Delfos, ko grieķi uzskatīja par Zemes centru.
jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
globālā ģeocentriskā koordinātu sistēma koordinātu sistēma ar sākumpunktu Zemes centrā, fiksēta ar novērošanas staciju tīklu, kas izveidots Zemes rotācijas mērījumiem; sistēmu izmanto kosmiskās ģeodēzijas problēmu risināšanai.
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru.
ermitāža Kopš 18. gs. - dažas Ziemas pils zāles ar mākslas kolekcijām Sanktpēterburgā.
Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums.
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
KP Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts divburtu kods.
PRK Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts trīsburtu kods.
KTDR Korejas Tautas Demokrātiskā Republika; Ziemeļkoreja.
Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mīnija Kosmiskā čūska Ziemeļāfrikas iedzīvotāju mitoloģijā, tās ķermenis bijis sadalīts septiņās daļās, ko dievs izmantojis, lai izveidotu pasauli un visu dzīvo.
nolaižamais aparāts kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas spēj nolaisties uz Zemes vai cita debess ķermeņa.
KLA Kosmiskais lidaparāts - pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras.
kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni.
kosmosa kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmiskais kuģis.
kosmiskais kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmosa kuģis.
suborbitāls lidojums kosmiskais lidojums, kura laikā kosmiskais lidaparāts paceļas ārpus atmosfēras blīvajiem slāņiem, taču neattīsta pirmo kosmisko ātrumu un līdz ar to nenonāk orbītā, bet nolaižas atpakaļ uz Zemes.
satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m.
avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās.
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā.
Zīperes Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukuma variants.
Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski.
zarekieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Zareki" iedzīvotāji.
Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums.
Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums.
Ūtrī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums.
Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski.
Zapoļnīki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants.
Zapoļņiki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants.
triecienkrāteris Krāteris, kas izveidojas Zemes vai cita debess ķermeņa virsmā sadursmē ar asteroīdu.
KPK Kreisā partija - komunisti (Zviedrijā).
boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga.
Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.).
Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.).
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
čukča Krievijas Tālo Austrumu vai Ziemeļu tautu piederīgais.
Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā.
kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra.
agonistiķi Kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
apustulieši Kristiešu sekta, kas apvienoja zemnieku un plebeju antifeodālās kustības dalībniekus 13. gs. 2. p. - 14. gs. sāk. Z-Itālijā; prasīja atjaunot sociālo vienlīdzību agrās kristietības izpratnē.
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents.
Kristjānstade Krišanstade, pilsēta Zviedrijā.
tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas.
Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži.
zeļcieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zeļķi" iedzīvotāji.
zvidzānieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zvidzāni" iedzīvotāji.
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
Mayflower Kuģis, ar kuru 1620. gada 11. novembrī Ziemeļamerikā ieradās pirmie pārceļotāji, kas nodibināja Plimutas koloniju Jaunanglijā.
circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu.
skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
zīlānieši Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Zīlāni" iedzīvotāji.
kukuruza Kukurūza ("Zea mays").
kukurūze Kukurūza ("Zea mays").
kukurūži Kukurūza ("Zea mays").
mais Kukurūza ("Zea mays").
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
zaļumnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumnieki" iedzīvotāji.
Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums.
ziemeļnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms.
Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
Voots Kultūrvaronis Zairas (Kongo Demokrātiskā Republika) kubu mitoloģijā, kubu valdnieku pirmsencis un visas tautas ciltstēvs.
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās.
kastellatūra Kursā un Zemgalē pils novada, resp. draudzes nosaukums 13.-14. gs. latīņu avotos.
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu.
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai.
liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes.
Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
Jēkabs Kurzemes un Zemgales hercogs (no 1642. g.) no Ketleru dzimtas (Jacobus; 1610.-1682. g.).
čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
cous-cous Kus-kus jeb kuskuss - ēdiens Ziemeļāfrikā, speciāli apstrādāti mannas putraimi.
pret Sauli kustība virzienā, kas ir pretējs Saules šķietamajai kustībai pie debesīm, t. i. Z puslodē uz kreiso pusi (jeb pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam).
radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu.
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
miežvilki Ķekatnieku veids Ziemassvētkos.
Ziedoņi Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedonis" bijušais nosaukums.
galli ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju)
allobrogi Ķeltu cilts Narbonas Gallijas Ziemeļu daļā, 121. g. p. m. ē. cilti pakļāva Roma.
Mapons Ķeltu dievišķais jauneklis, kuru pielūdza Gallijā un Ziemeļbritānijā.
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda.
ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā.
Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību.
Ķevu Ķevu ezers - Ķevju ezers Zaubes pagastā.
Ķēvu Ķēvu ezers - Ķevju ezers Zaubes pagastā.
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa.
cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls, simbols Zn.
alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
halkofilie elementi ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
Ķīnas Tautas Republika Ķīna, valsts pilnais nosaukums ("中华人民共和国", "Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó").
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
Šu Ķīniešu mitoloģijā - Ziemeļjūras imperators pasaules radīšanas mītā, kas vēsta par imperatora Huņduņa ("haosa") bojāeju.
mandarīnu valoda ķīniešu valoda, kādā runā Ķīnas Z daļā.
Ķiploks Ķiploku ezers Zeltiņu pagastā.
Ķiploka ezers Ķiploku ezers Zeltiņu pagastā.
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
Kirlīts Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīts Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīša ezers Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
Ķirlīšu ezers Ķirlītis, ezers Ziemera pagastā.
hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā.
Jeršovka Ķīšukalns - pilskalns Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ķīšu pilskalns Ķīšukalns, pilskalns Zvirgzdenes pagastā.
Ķužu ezers Ķūžu ezers Zaubes pagastā.
Kužu ezers Ķūžu ezrs Zaubes pagastā.
jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols.
Abi lagūna lagūna Ziloņkaula krastā, Kotdivuāras dienvidu piekrastē.
brīvās krišanas laiks laika intervāls no ķermeņa brīvās krišanas sākuma līdz tā saskaršanās momentam ar Zemes (planētas) virsmu
starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu.
zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
zviedru laiki laika periods Vidzemē 1629.-1721. g., kad tā bija Zviedrijas karaļa pakļautībā.
mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās.
gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu; šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko.
aberācijas laiks laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei.
Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
bukandi Lali - bembu tautas cilts Zambijā.
Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka.
Landskrūna Lanskrūna, pilsēta Zviedrijā.
retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu).
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem.
Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
Gēteborgas latviešu kolonija latviešu kopiena Zviedrijā, Gēteborgas pilsētā, 1951. g. bija 150 latviešu, 90. gados - 500-600.
villaine latviešu mitoloģijā - debesu simbols: "Zila villaine, pilna uguns dzirkstelēm".
Zemes māte latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte.
konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem.
Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā.
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
zoti Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zootehnikas fakultātes studenti.
LNF Latvijas Nacionālais fonds (Zviedrija).
LZP Latvijas Zaļā partija.
LZC Latvijas Zaļais centrs.
LZS Latvijas Zemnieku savienība.
LZP Latvijas Zinātnes padome.
LZS Latvijas Zinātnieku savienība.
LZA Latvijas Zinātņu akadēmija.
Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
LZB Latvijas Zinību biedrība.
LZPI Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts.
LZAP Latvijas Zvērināto advokātu padome.
Zvoniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Zvonišķi" nosaukuma variants.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Kalifornijas lauvronis lauvroņu suga ("Zalophus californianus").
Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis.
Vadainis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā.
efūzija Lavas izplūšana Zemes virspusē un izvirdumiežu veidošanās.
Zalmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
Zaļmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
Zirgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukuma variants.
Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski.
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā.
Atlizzen Leču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
Mirdalsjegidls ledājs Islandes Dienvidu Zemes vidusdaļā.
Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha.
Zurzu upe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka.
Zurzupe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka.
Zabolotje Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zabalatje" bijušais nosaukums.
Esterjetlande Lēne Zviedrijā, platība - 10602 kvadrātkilometri, 429800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Linčēpinga.
Skone Lēne Zviedrijā, platība - 11035 kvadrātkilometri, 1251200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Malme.
Vermlande Lēne Zviedrijā, platība - 17591 kvadrātkilometrs, 272800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Kārlstāde.
Vestmanlande Lēne Zviedrijā, platība - 21684 kvadrātkilometri, 242300 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vesterosa.
Vesterjētlande Lēne Zviedrijā, platība - 25247 kvadrātkilometri, 1615000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Gēteborga.
Dālarna Lēne Zviedrijā, platība - 28194 kvadrātkilometri, 276800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Fāluna.
Blēkinge Lēne Zviedrijā, platība - 2941 kvadrātkilometrs, 152700 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Karlskrūna.
Gotlande lēne Zviedrijā, platība - 3151 kvadrātkilometrs, 57200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Visbija.
Hallande Lēne Zviedrijā, platība - 5454 kvadrātkilometri, 301100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vesterbotena Lēne Zviedrijā, platība - 55186 kvadrātkilometri, 259200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Ūmeo.
Sēdermanlande Lēne Zviedrijā, platība - 5619 kvadrātkilometri, 271000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Nīčēpinga.
Upsāla lēne Zviedrijā, platība - 8207 kvadrātkilometri, 336500 iedzīvotāju (2011. g.).
Krūnuberja Lēne Zviedrijā, platība - 8466 kvadrātkilometri, 184000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vekše.
Erebrū Lēne Zviedrijā, platība - 8546 kvadrātkilometri, 208300 iedzīvotāju (2011. g.).
Norbotena Lēne Zviedrijā, platība - 98245 kvadrātkilometri, 248400 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Lūleo.
Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda.
Kalmara lēne Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 11218 kvadrātkilometru, 233200 iedzīvotāju (2011. g.).
Kalmaras lēne lēne Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 11218 kvadrātkilometru, 233200 iedzīvotāju (2011. g.).
direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
inklinācija Leņķis, ko veido kādas planētas orbītas plakne ar Zemes orbītas plakni.
elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules.
gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem.
Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma.
ieslīgumi Lēzeni Zemes virsmas pazeminājumi, kas sastopami tikai lesa vai lesveidīgo iežu izplatības rajonos.
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
Arnemas līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (_Arnhem Bay_), Austrālijas Ziemeļu teritorijas ziemeļos, Bakingema līča dienvidaustrumos.
Hānes līcis līcis Baltijas jūrā, Zviedrijas dienvidaustrumu piekrastē, Skones un Blēkinges lēnes krastā.
Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas.
Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts.
Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m.
Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m.
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte.
Līdača ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā.
Līdaku ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā.
Līkaču ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā.
Zemes iedarbības efekts lidaparāta aerodinamisko raksturlielumu maiņa, tuvojoties ekranējošai Zemes virsmai – mainās nesošo virsmu celtspēja.
kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot ārpus Zemes atmosfēras.
Vol Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Volans Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
profils Lidojuma trajektorijas vai tās daļas ortogonālā projekcija uz vertikālu plakni, kas iet caur gaisakuģa trajektorijas projekciju uz Zemes virsmu.
Lidčepinga Līdšēpinga, pilsēta Zviedrijā.
zabolotjieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpure") iedzīvotāji.
zabolotieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zabolotje" ("Aizpūre") iedzīvotāji.
landslags Līdz 1734 vispārējs likumu krājums Zviedrijas apgabaliem.
Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
thalattosauria Līdz 2 m gari jūras zauri ar spuras veida ekstremitatēm vidējā un augšējā marinā triasā Ziemeļamerikā.
regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids.
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums.
Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes.
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe.
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m.
Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju.
Zeļčeva Lielā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukuma variants.
ģeosinklināle Liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās.
kratons Liela, mazkustīga Zemes garozas daļa, kam raksturīgs lēns lielu izmēru krokojums un biezs dziļu lūzumu tīkls.
Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
Ludzas lielais ezers Lielais Ludzas ezers Zvirgzdenes pagastā.
Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs.
Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina.
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā.
Jaundžordžija Lielākā no Jaundžordžijas salām ("New Geoargia"), Zālamana salu rietumos, platība - 1800 kvadrātkilometru.
Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru.
Gotlande lielākā sala Baltijas jūrā, Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Zviedrijas teritorija (zviedru valodā _Gotland_), platība - 2960 kvadrātkilometru.
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo.
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m.
Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī.
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls.
Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm.
Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km.
Gangotri šļūdonis lielākais šļūdonis Himalajos, Indijā, (angļu val. "Gangotri"), atrodas Himalaju ziemeļrietumu daļā Zaskara grēdas dienvidu nogāzē, garums — 32 km, platība — 300 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3800 m vjl.
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas.
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka.
oktāva Lielo baznīcas svētku (Lieldienu, Ziemassvētku) astoņu dienu atsvēte.
Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru.
rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
lakolīts Liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns.
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
ģeoantiklināle Liels, iegarens Zemes garozas pacēlums starp ģeosinklinālēm.
kontinentu dreifs lielu litosfēras plātņu lēna (līdz dažiem cm gadā) horizontāla pārvietošanās, ko izraisa konvekcijas strāvas Zemes mantijā.
ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā.
Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
Gross-Salwen Lielzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagastā.
Gross-Santen Lielzantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
zaļbirznieki Liepājas pilsētas daļas "Zaļā birze" iedzīvotāji.
Zaķukrogs Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" nosaukuma variants.
ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
Zaltapūrs Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltapurvs" nosaukuma variants.
Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km.
kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts.
zvejnieklīgavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji.
hipsometrija Līmeņošana, Zemes virsmas absolūtā augstuma mērīšana.
radiālis Līnija uz Zemes virsmas, kuras visiem punktiem ir vienāds azimuts.
izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu.
Linčepinga Linšēpinga, pilsēta Zviedrijā.
Linezers Linu ezers Ziemera pagastā.
litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski.
Znūteņmuiža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" bijušais nosaukums.
znotinieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" iedzīvotāji.
Znūteņi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" nosaukuma variants.
zundānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Zundāni" iedzīvotāji.
Maramba Livingstona, pilsēta Zambijā, tās senāks nosaukums.
Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
Rēveles bīskapija Livonijas sastāvdaļa tagadējā Ziemeļigaunijā 1219.-1561. g.
biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm.
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
Baldones observatorija LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija Baldonē, 1968.-1997. g. ZA Radioastrofizikas observatorija, 1958.- 1967. ZA Astrofizikas laboratorija.
Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness.
luca Lucītis ("Zoarces viviparus").
luncis Lucītis ("Zoarces viviparus").
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
Zvirgzdiene Ludzas novada apdzīvotās vietas "Zvirgzdene" bijušais nosaukums.
Zeiļeva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļova" kļūdains nosaukuma variants.
Zverzdova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zviergzdova" nosaukuma variants.
Zyrgi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zirgi" nosaukums latgaliski.
aizsilieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" iedzīvotāji.
Belomojeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
Belomoji Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Belomoje" nosaukuma variants.
Briģi Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukuma variants.
dubovicieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Duboviki" iedzīvotāji.
Jučeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" nosaukuma variants.
Lomaši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Lomoši" nosaukuma variants.
naumkieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Naumki" iedzīvotāji.
ploskieši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" iedzīvotāji.
Ploskie Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukuma variants.
Ploskī Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ploski" nosaukums latgaliski.
Podovaļina Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Podavaļina" nosaukuma variants.
Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants.
Banonija Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukuma variants.
Banoneja Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukums latgaliski.
Biņeva Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Biņova" nosaukuma variants.
Bolūževa Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bolūžova" kļūdains nosaukuma variants.
Dunakļi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" kļūdains nosaukuma variants.
Dyunuokli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" nosaukums latgaliski.
dunaklieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunakļi" iedzīvotāji.
ezermalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" iedzīvotāji.
Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums.
ezersalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" iedzīvotāji.
franapolieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Franapole" iedzīvotāji.
jaunzelcieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzelči" iedzīvotāji.
Kļuovi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
Orehovka Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Orehova" nosaukuma variants.
Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski.
ražanovieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ražanova" iedzīvotāji.
Franopole Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta skrajciema "Franapole" nosaukuma variants.
Lūle Lūlelvena, upe Zviedrijā.
Lūlea Lūleo, pilsēta Zviedrijā.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
fizostēgija Lūpziežu dzimtas ģints ("Physostegia"), dekoratīvs lakstaugs, kas cēlies no Ziemeļamerikas, ziedi violetsārti vārpās.
Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
Lovua Luvua, upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
grābens Lūzumiem norobežota Zemes garozas daļa, kas reljefā atspoguļojas kā lineāra ieplaka.
Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam.
asmodijs Ļauns gars Zaratustras reliģijā.
batolīts Ļoti liels iežu masīvs, kas veidojies Zemes garozā, sacietējot granītiskā sastāva magmai.
ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
Lunānu ezers Ļūkānu ezers Zaubes pagastā.
Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra.
Mācītāju ezers Mācītāja ezers Ziemera pagastā.
zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji.
zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji.
zaļmežnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" iedzīvotāji.
zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji.
intrūzija Magmas ieplūšana Zemes garozā un dziļumiežu veidošanās.
intruzīvie ieži magmatiskie ieži, kas veidojušies no magmas, tai sacietējot Zemes dzīlēs.
dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei.
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas.
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
Leopolda II ezers Maji-Ndombes ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
Denali Makinlijs - augstākā virsotne Ziemeļamerikā, vietējo iedzīvotāju lietots nosaukums.
Zascenki Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants.
Zuņdis Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
MZP Mākslīgais Zemes pavadonis.
sputņiks Mākslīgais Zemes pavadonis.
kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā.
Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim.
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m.
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m.
Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m.
Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m.
Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (_Vostočno-Sibirskoe more_), Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu.
Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m.
Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m.
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m.
Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
lielzeļcavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji.
lielzeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji.
Leluo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski.
zeļčavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji.
zeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji.
ziblānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji.
ziblieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji.
Zybla Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" nosaukums latgaliski.
Jaunā Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukuma variants.
Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m.
Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m.
ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā.
raibais māņplušķis māņplušķu suga ("Zoothera dauma").
Sibīrijas māņplušķis māņplušķu suga ("Zoothera sibirica").
Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē.
Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras.
buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki.
relatīva kustība materiāla objekta kustība pret kustīgu atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Sauli, kas kustas pret Galaktiku.
absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku.
ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
Zeļčeva Mazā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukuma variants.
Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā.
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
Špigeles ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
Špigeļņa ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
Špiļgeskas ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā.
Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Vidējais ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā.
Vidus ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā.
komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā).
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē.
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu.
kajots Mazs Ziemeļamerikas prēriju vilks.
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Kokijavila Mbandaka - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
Zaicova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" nosaukuma variants.
megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
Alestēnara megalīta piemineklis Zviedrijas dienvidos (_Ales stenar_), Skanijā, no akmeņiem veidota kuģa kontūra 67 m garumā, ko veido 59 lieli laukakmeņi, kas katrs sver līdz 5 tonnām, un akmeņi katrā galā ir ievērojami lielāki par pārējiem.
Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons.
Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju.
rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
Mēlara ezers Mēlarens, ezers Zviedrijā.
Mellūzis Mellužu ezers Zvārtavas pagastā.
baribals Melnais lācis; mīt Ziemeļamerikas mežos.
Pothens Melno taju (Laosa, Ziemeļvjetnama) mitoloģijā - debesu valdnieks un debesu garu - thenu pavēlnieks.
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km.
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis.
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe.
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka.
mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā; Mēness sirpis.
Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns Mēness.
jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
mēnesnīca Mēness gaisma; šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem.
Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m.
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
ģeodēziskie mērījumi mērījumi, ko veic dabā, lai noteiktu Zemes virsmas punktu savstarpējo stāvokli.
ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
astrometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu ietekmi uz Zemes laikapstākļiem.
BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
hipsometrija Metode Zemes virsmas reljefa attēlošanai ģeogrāfiskajās kartēs.
aeromagnētiskā uzņemšana metode, ar kuru pētī Zemes magnētismu, lidojot ar lidmašīnām virs pētījamās teritorijas.
Ertebele Mezolīta un neolīta kultūra (5. gt. - 3. gt. sāk. p. m. ē.) Ziemeļeiropā.
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
Mežazars Meža zars, Lielupes atzars ap Zirgu salu.
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs Ziemeļamerikā.
lunahods Milicijas automašīna UAZ.
globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
spinozaurs Milzīgs krīta perioda dinozaurs ar krokodila žokli, viens no vislielākajiem plēsoņām, kas jebkad dzīvojis uz Zemes (~8 t, >17 m garumā).
megatērijs Milzīgs, fosils nepilnzobju kārtas dzīvnieks, līdzīgs tagadējiem sliņķiem, to atliekas sastopamas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai.
badelīts minerāls ZrO~2~, cirkonija dioksīds, ugunsizturīgs materiāls.
kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu.
hidrotermālie procesi minerālu veidošanās un izmaiņu procesi Zemes dzīlēs karstu ūdens šķīdumu ietekmē.
otrais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku, 11,2 km/s; paraboliskais ātrums.
paraboliskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku; otrais kosmiskais ātrums.
pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums.
riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums.
aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas.
Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km.
Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā".
čons Monēta Ziemeļkorejā, vienāda ar 0,01 Ziemeļkorejas vonu.
mongokundi Mongo - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
samojedi mongolisku, senaltajiešu valodā runājošu tautu grupa Ziemeļaustrumeiropā un Ziemeļrietumāzijā ar mongoliska tipa seju, runā samodiešu valodās - ņenci, evenki u. c.
Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
morfogrāfija Morfoloģijas novirziens, kurā veic Zemes virsas reljefa ārējo pazīmju (augstuma, dziļuma, posmojuma, formu izvietojuma, orientācijas) aprakstu bez reljefa izcelsmes un attīstības skaidrojuma.
Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns.
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
Abjāna muhafāza Jemenā (_Abyān_), Adenas līča piekrastē, administratīvais centrs Zindžibāra.
Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju.
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus.
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
Muonia Muonio, upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos.
Muratu ezers Murāta ezers Ziemera pagastā.
lakvjeti Mūsdienu vjetnamiešu senči, kas dzīvoja Centrālajā Vjetnamā un Z-Vjetnamā 3. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
saule mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, zvaigzne, ap kuru rotē Zeme
divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
Umtali Mutare - pilsēta Zambijā, tās nosaukums līdz 1983. g.
makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
NHL Nacionālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē.
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai.
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki.
Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi.
Aulavikas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Aulavik National Park_), Ziemeļu Ledus okeāna Benksa salas ziemeļu daļā.
Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē.
Alānijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā (_"Alanija", Nacionalʾnyj park_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas dienvidrietumu daļā.
Austrumšeldas nacionālais parks nacionālais parks Nīderlandē (_Nationaal Park Oosterschelde_), Zēlandes provincē, ietver Austrumšeldas līci un tā piekrastes
Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē.
Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
Augstā piekraste nacionālais parks Zviedrijā (_Höga Kusten_), Vesternorlandes lēnē, Botnijas līča piekrastē.
Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
gāzes kondensāts naftas ogļūdeņražu vieglākā daļa, kas Zemes dzīlēs atrodas tvaikveidā vai gāzveidā, virszemē gāzes kondensātu parasti sašķidrina.
fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
Nampo Nampho, pilsēta Ziemeļkorejā.
nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam).
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
vona Naudas pamatvienība Dienvidkorejā (Korejas Republikā) un Ziemeļkorejā (Korejas TDR).
dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme.
krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā.
zairs Naudas vienība Zairas Republikā 1971.-1997. g.
denārs Naudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā.
zastencieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" iedzīvotāji.
Zascenki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants.
Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
zaļmuizieši Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmuiža" iedzīvotāji.
satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā).
advokātu kolēģija neatkarīga zvērinātu advokātu profesionāla organizācija (Latvijas Zvērināto advokātu kolēģija), kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus advokātus.
Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā.
Lohnejs Neja ezers Ziemeļīrijā (_Lough Neagh_), Lielbritānijā.
Annas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
Annasmuižas ezers Nelabais ezers Cēsu novada Zaubes pagastā.
Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē.
Heselē neliela sala Kategatā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija.
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā.
Logeja neliela sala Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumos.
Ūtsīra neliela sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļos.
Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija.
Eilsakreiga neliela sala Ziemeļu šauruma rietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Iništrahala neliela sala Ziemeļu šauruma ziemeļrietumos, Īrijas teritorija.
Senda neliela sala Ziemeļu šaurumā, dienvidaustrumos no Kintairas pussalas.
lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes.
Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m.
torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos.
Fārna salas nelielu salu grupa Ziemeļjūrā, Lielbritānijas teritorija, Anglijas ziemeļaustrumu piekrastē.
ģeostacionārs Nemainīgs pret kādu Zemes virsmas punktu.
jūdze Nemetrisko mērvienību sistēmu garuma mērvienība - meridiāna loka minūtes garums, ko izmanto navigācijā, taču sferoīdās Zemes formas dēļ tās garums mainās no 1842,9 m (uz ekvatora) līdz 1861,6 m (pie poliem).
chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme.
neohrons Neogejs - Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki.
eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums.
samba neprecēta pāra kopdzīve Zviedrijā.
dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
atpūtnieki Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
deksnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji.
mazzalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Mazzalve" iedzīvotāji.
sproģēnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
Zolva Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
zalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" iedzīvotāji.
zvanītāji Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zvanītāji" iedzīvotāji.
atpūtieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas"Atpūtas" iedzīvotāji.
svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi.
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.).
Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga.
Baltā Nīla Nīlas nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km.
Nīčepinga Nīšēpinga, pilsēta Zviedrijā.
zosulēnieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji.
zosulieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji.
giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem.
ingvereļļa No "Zingiber officinalis" saknēm, pārtvaicējot tās ar ūdens tvaiku, iegūstama zaļgandzeltena bieza eļļa.
kūce No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūķas No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūči No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
kūķes No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
silikātieži No silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem.
eņģeļu mati no sudrabotas vai zeltītas krāsas materiāla (piemēram, papīra) veidoti pavedieni, ar ko rotā Ziemassvētku eglīti.
Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu.
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
Norčepinga Noršēpinga, pilsēta Zviedrijā.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Statoil Norvēģijas valsts naftas kompānija, uzņēmums, kas dibināts 1972, lai aizsargātu valsts intereses naftas un dabas gāzes ieguvē Ziemeļjūrā.
ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām; Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
kopgriezums Noteikta Zemes garozas laukuma vidējais ģeoloģiskais griezums.
Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m.
Ēršekūjvāra Nove Zāmki - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā.
Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža.
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
Oandu Oandu horizonts - vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums - 2-7 m, nodalīta Ziemeļigaunijā.
Azrakas oāze oāze Jordānijā (_Azraq, Wāḩat al_), Zarkas muhāfazā.
Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.).
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi.
Obvaldene Obvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Zarnene, platība - 491 km^2^, 34300 iedzīvotāju (2009.).
gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā.
grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce.
zādzenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Zādzene" iedzīvotāji.
Atlantijas slieksnis okeāna dibena pacēlums starp Grenladi, Islandi, Farēru un Šetlendu salām, veido robežu starp Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu, dziļums - \~600 m.
Ziemeļu Ledus okeāns okeāns Arktikā, starp Eirāziju un Ziemeļameriku, platība — 14,75 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1220 m, lielākais dziļums — 5527 m.
zeltiņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
Ongermana Ongermanelvena, upe Zviedrijā.
Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus.
adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti.
polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
Nabalas horizonts ordovika stratogrāfiskā vienība Baltijā, biezums Latvijā — 3-26 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru.
riftu globālā sistēma ortogonālo un diagonālo Zemes garozas dziļlūzumu tīkls, kas sadala to atsevišķos lielos litosfēras blokos.
digori Osetīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas rietumu un ziemeļu daļā.
Oskarshamna Oskašhamna, pilsēta Zviedrijā.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
Aberdīna ostas pilsēta Lielbritānijā (_Aberdeen_), Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, 210000 iedzīvotāju (2015. g.), universitāte (dibināta 1495. g.).
Zviergža Ošas kreisā krasta pieteka Stabulnieku pagastā, garums - 11 km; Zveraža; Zvergža.
Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m.
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
sarkanais ozols ozolu suga ("Quercus rubra"), kas brīvā dabā aug Ziemeļamerikā, Latvijā introducēta.
ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug.
ozona slānis ozonosfēra; ozona koncentrācijas slānis atmosfērā 10-50 km augstumā, kas pasarga Zemi no ultravioleta starojuma.
pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū).
zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga.
levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni.
kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā.
akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks.
Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu.
Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja.
Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja.
Neretas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Pilskalnes un Zalves pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nerftsche, krieviski — Nerfstskaja.
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu.
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja.
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja.
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu.
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja.
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja.
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja.
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja.
Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja.
Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja.
Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā.
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja.
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja.
Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja.
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja.
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja.
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja.
Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja.
Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja.
Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja.
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā.
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri.
Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja.
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā.
Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja.
Zasas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Weessen, krieviski — Zasenskja.
Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja.
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja.
Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja.
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja.
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu.
Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri.
Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju.
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts.
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja.
Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja.
Pušmucovas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mērdzenes, Blontu, Zvirgzdenes un Mežvidu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Mērdzenes pagasta dienvidrietumu daļā.
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja.
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Lauderu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Istras, Rundēnu un Nirzas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Istras pagasta ziemeļrietumu daļā.
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada.
Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja.
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu.
Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu.
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja.
Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja.
Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu.
Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
Lutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Jaunlutriņu, Saldus, un Zirņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Luttringen, krieviski — Lutringenskaja.
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja.
Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts.
Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja.
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja.
Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja.
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja.
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja.
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja.
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja.
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja.
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja.
Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
Cēres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Pūres un Kandavas pagastu, kā arī ar Talsu novadu.
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja.
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja.
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja.
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja.
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja.
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja.
Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja.
Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja.
Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja.
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
Užavas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Vārves, Ziru un Jūrkalnes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru.
Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja.
Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime).
Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā.
Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā.
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
magnētiskā inversija paleomagnētiskajos mērījumos konstatētā Zemes magnētiskā lauka virzienu maiņa par 180 grādiem.
paleozoja ēra paleozojs, trešā Zemes vēstures ēra.
Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile.
milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
mustangs Par savvaļas zirgu pārveidojies mājas zirgs (Ziemeļamerikā).
līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
horizontāls Paralēls Zemes virsmai; līmenisks.
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
paleokontakts Parasti savienojumā "paleokontakta hipotēze": hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
Pārmetņa ezers Pārmetnis, ezers Ziemera pagastā.
Pārmetņu ezers Pārmetnis, ezers Ziemera pagastā.
kontinentālā Zemes garoza pārsvarā granītiska 55–60 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem kontinentiem.
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka.
Baumgartnera pārzobe pārzobju suga ("Zygodon baumgartneri").
košzaļā pārzobe pārzobju suga ("Zygodon viridissimus").
Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km.
Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem (Ziemeļamerika un Dienvidamerika), platība - 42,5 miljoni kvadrātkilometru, \~784 miljoni iedzīvotāju, austrumu krastus apskalo Atlantijas okeāns, rietumu - Klusais okeāns, ziemeļu - Ziemeļu Ledus okeāns.
Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns.
heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
WIS Pasaules Zinātnes institūts (angļu "World Institute of Science").
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu.
Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu.
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Engures novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales rietumos pie Rīgas jūras līča, ietvēra Engures, Lapmežciema un Smārdes pagastus.
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
Zilupes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Zilupes pilsētu, Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagastu, 2021. g. novadu reformā teritorija iekļauta Ludzas novadā, kura sastāvā tā bija arī līdz 2009. g.
Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā.
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā.
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā.
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā.
Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā.
Jaunpils pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zaubes pagastu (tagad Cēsu novadā).
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu.
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā.
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā.
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā.
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā.
Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā.
Ūziņu pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta dienvidaustrumu daļā.
Abgunstes pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta teritorijas dienvidu daļā.
Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā).
Janovoles pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brigu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Briģu un Zaļesjes pagastā.
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja.
Jaunpils novads pastāvēja Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Jaunpils un Viesatu pagastu.
ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella").
laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
Patražu ezers Pātražs, ezers Zeltiņu pagastā.
Potrašu ezers Pātražs, ezers Zeltiņu pagastā.
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus.
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
Paulhof Pauļa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
astazēt Pavājināt Zemes magnētisma iedarbību uz jutīga mērīšanas aparāta magnētadatu.
Cieceres atsegumi Pavāru atsegumi Saldus novada Zirņu pagastā.
ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji.
ala Pazemes dobums vai eja Zemes garozas augšējos slāņos ar vienu vai vairākām izejām Zemes virspusē.
Rietumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi.
anālā stadija pēc Z. Freida teorijas noteikta fāze bērna seksuālajā attīstībā, kad tā seksuālā dziņa koncentrējas tūpļa zonā.
ziemeļbasuti Pedi - tauta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, arī Zimbabves dienvidos un Bostvānas austrumos.
pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija.
Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za.
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru.
Ternovka Pernovka, Zilupes pieteka.
vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
Zaratustra Persiešu pravietis un reliģiskais skolotājs (6. gs. p. m. ē.), zoroastrisma dibinātājs; Zoroastrs.
zvērināts revidents persona, kas saņēmusi sertifikātu saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktajām prasībām.
Burbu grāvis Pestīles labā krasta pieteka Ezeres pagastā, lejtecē arī Ezeres un Zaņas pagasta robežupe, garums - \~3 km.
Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu.
Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē.
Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
Lielie ezersi piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā (angļu val. "Great Lakes"), Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru.
kaladū Piedziedājums Ziemassvētku tautasdziesmās.
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve; šāda žanra filma.
1. klimatiskais rajons Piejūras zemiene un Zemgales līdzenums ar samērā sausu un siltu klimatu.
Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km.
daptriinae Piekūnu dzimtas apakšdzimta, kas dzīvo Dienvdamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
elipsoīds Pieņemta matemātiski precīza Zemes forma, kuras izmēri atkarīgi no ekvatoriālās un polārās pusass garuma; tos izvēlas tā, lai Zemes forma būtu pēc iespējas tuvāka ģeoīdam.
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
Zatišje Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zaciši" bijušais nosaukums.
mēnesseja Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa.
Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota.
Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris.
Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Zābolas vilajetā.
Atgara pilsēta Afganistānā (_Atghar_), Zābolas vilajeta dienvidu daļā.
Gardāja Pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.).
Halla pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos (_Hull, Kingston upon Hull_), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.).
Lomasa de Samora pilsēta Argentīnā ("Lomas de Zamora"), Buenosairesas piepilsēta, 627300 iedzīvotāju (2007. g.).
Keri pilsēta ASV (_Cary_), Ziemeļkarolīnas štatā, 155200 iedzīvotāju (2014. g.).
Darema pilsēta ASV (_Durham_), Ziemeļkarolīnas štatā, 251900 iedzīvotāju (2014. g.).
Albemārla Pilsēta ASV ("Albemarle"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ešboro Pilsēta ASV ("Asheboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
Belmonta Pilsēta ASV ("Belmont"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bismarka Pilsēta ASV ("Bismarck"), Misūri labajā krastā, Ziemeļdakotas štata administratīvais centrs, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
Būna Pilsēta ASV ("Boone"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čapelhila Pilsēta ASV ("Chapel Hill"), Ziemeļkarolīnas štatā, 59400 iedzīvotāju (2014. g.).
Šarlota Pilsēta ASV ("Charlotte"), Ziemeļkarolīnas štatā, 810000 iedzīvotāju (2014. g.), vairākas universitātes.
Kleitona Pilsēta ASV ("Clayton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Klemonsa Pilsēta ASV ("Clemmons"), Ziemeļkarolīnas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
Konkorda Pilsēta ASV ("Concord"), Ziemeļkarolīnas štatā, 85500 iedzīvotāju (2014. g.).
Deividsona Pilsēta ASV ("Davidson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dikinsona Pilsēta ASV ("Dickinson"), Ziemeļdakotas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Īdena Pilsēta ASV ("Eden"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Elizabetsitija Pilsēta ASV ("Elizabeth City"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fejitvila Pilsēta ASV ("Fayetteville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 203900 iedzīvotāju (2014. g.).
Fārgo Pilsēta ASV ("Fargo"), Ziemeļdakotas štatā, 115900 iedzīvotāju (2014. g.).
Gārnera Pilsēta ASV ("Garner"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
Gastonija Pilsēta ASV ("Gastonia"), Ziemeļkarolīnas štatā, 73700 iedzīvotāju (2014. g.).
Goldsboro Pilsēta ASV ("Goldsboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
Greiema Pilsēta ASV ("Graham"), Ziemeļkarolīnas štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
Grandforksa Pilsēta ASV ("Grand Forks"), Ziemeļdakotas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnsboro Pilsēta ASV ("Greensboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 282600 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 89800 iedzīvotāju (2014. g.).
Herisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Havloka Pilsēta ASV ("Havelock"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Hendersona Pilsēta ASV ("Henderson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hendersonvila Pilsēta ASV ("Hendersonville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hikori Pilsēta ASV ("Hickory"), Ziemeļkarolīnas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
Haipointa Pilsēta ASV ("High Point"), Ziemeļkarolīnas štatā, 108600 iedzīvotāju (2014. g.).
Holispringsa Pilsēta ASV ("Holly Springs"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
Hopmilsa Pilsēta ASV ("Hope Mills"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hantersvila Pilsēta ASV ("Huntersville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
Džeimstauna Pilsēta ASV ("Jamestown"), Ziemeļdakotas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanapolisa Pilsēta ASV ("Kannapolis"), Ziemeļkarolīnas štatā, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kērnersvila Pilsēta ASV ("Kernersville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kingsmauntina Pilsēta ASV ("Kings Mountain"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kinstona Pilsēta ASV ("Kinston"), Ziemeļkarolīnas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorinbērga Pilsēta ASV ("Laurinburga"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Līlenda Pilsēta ASV ("Leland"), Ziemeļkarolīnas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lenora Pilsēta ASV ("Lenoir"), Ziemeļkarolīnas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Luisvila Pilsēta ASV ("Lewisville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
Linkolntona Pilsēta ASV ("Lincolnton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Lambertona Pilsēta ASV ("Lumberton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mandana Pilsēta ASV ("Mandan"), Ziemeļdakotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Metjūsa Pilsēta ASV ("Matthews"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mainota Pilsēta ASV ("Minot"), Ziemeļdakotas štatā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Ziemeļkarolīnas štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mūrsvila Pilsēta ASV ("Mooresville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Morgantona Pilsēta ASV ("Morganton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
Morisvila Pilsēta ASV ("Morrisville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mauntēri Pilsēta ASV ("Mount Airy"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūbērna Pilsēta ASV ("New Bern"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūtona Pilsēta ASV ("Newton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Painhērsta Pilsēta ASV ("Pinehurst"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Painigrīna Pilsēta ASV ("Piney Green"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13300 iedzīvotāju (2010. g.).
Roli Pilsēta ASV ("Raleigh"), Ziemeļkarolīnas štata administratīvais centrs, 439900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīdsvila Pilsēta ASV ("Reidsville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Roanokarepidsa Pilsēta ASV ("Roanoke Rapids"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rokimaunta Pilsēta ASV ("Rocky Mount"), Ziemeļkarolīnas štatā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfrancisko Pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sanforda Pilsēta ASV ("Sanford"), Ziemeļkarolīnas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Šelbi Pilsēta ASV ("Shelby"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
Smitfīlda Pilsēta ASV ("Smithfield"), Ziemeļkarolīnas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Saternpainsa Pilsēta ASV ("Southern Pines"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Steitsvila Pilsēta ASV ("Statesville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tarboro Pilsēta ASV ("Tarboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tomasvila Pilsēta ASV ("Thomasville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilistona Pilsēta ASV ("Wiliston"), Ziemeļdakotas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilmingtona Pilsēta ASV ("Wilmington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 113600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilsona Pilsēta ASV ("Wilson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinstona-Seleima Pilsēta ASV ("Winston-Salem"), Ziemeļkarolīnas štatā, 239300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeinsvila Pilsēta ASV ("Zanesville"), Ohaio štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeferhilsa Pilsēta ASV ("Zephyrhills"), Floridas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ciona Pilsēta ASV ("Zion"), Ilinoisas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ešvila Pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnas štatā, Apalačos 675 m vjl., 87900 iedzīvotāju (2014. g.).
Alikuruna pilsēta Austrālijā (_Ali Curung_), Ziemeļu teritoriju vidusdaļā.
Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos.
Dārvina Pilsēta Austrālijā ("Darwin"), kontinenta ziemeļu piekrastē, Ziemeļu Teritorijas administratīvais centrs, 90500 iedzīvotāju (2006. g.), dibināta 1869. g. kā Palmerstona, pārdēvēta 1911. g.
Orindža Pilsēta Austrālijā ("Orange"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Zilo kalnu priekškalnē 869 m vjl., 39800 iedzīvotāju (2016. g.).
Alisspringsa Pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta.
Bišofshofena Pilsēta Austrijā ("Bischofshofen"), Zalcburgas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Drozendorfa Pilsēta Austrijā ("Drosendorf-Zisserdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
Halleina Pilsēta Austrijā ("Hallein"), Zalcburgas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
Insbruka Pilsēta Austrijā ("Innsbruck"), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, 1964. un 1976. g. notika Ziemas olimpiskās spēles, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības no 1239. g.
Mistelbaha Pilsēta Austrijā ("Mistelbach an der Zaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Miterzille Pilsēta Austrijā ("Mittersill"), Zalcburgas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Neimarkte Pilsēta Austrijā ("Neumarkt am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberndorfa Pilsēta Austrijā ("Oberndorf bei Salzburg"), Zalcburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādštate Pilsēta Austrijā ("Radstadt"), Zalcburgas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zālfeldene Pilsēta Austrijā ("Saalfelden am Steinernen Meer"), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktjohanna Pilsēta Austrijā ("Sankt Johann im Pongau"), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zīkirhene Pilsēta Austrijā ("Seekirchen am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Zella Pilsēta Austrijā ("Zell am See"), Zalcburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Celtvēga Pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Cisterdorfa Pilsēta Austrijā ("Zisterdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvetle Pilsēta Austrijā ("Zwettl"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Zagatala Pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.).
Ordubada Pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
Vitebska Pilsēta Baltkrievijā, Daugavas ("Zahodņaja Dzvina") krastos, apgabala administratīvais centrs, 348800 iedzīvotāju (2014. g.).
Zotegema pilsēta Beļģijā (fr. _Zottegem_, nl., vācu _Sottegem_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zotleiva Pilsēta Beļģijā (fr. "Leau", nl., vācu "Zoutleeuw"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 8250 iedzīvotāju (2013. g.).
Šerpenhovela-Zihema Pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Suaņi Pilsēta Beļģijā (fr. "Soignies", nl., vācu "Zinnik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ostende pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ostende_, nl. _Oostende_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē, 70300 iedzīvotāju (2013. g.).
Antverpene Pilsēta Beļģijas ziemeļos (flāmu valodā _Antwerpen_, franču valodā _Anvers_), Flandrijā, provinces administratīvais centrs, osta Šeldas lejtecē, 88 km no Ziemeļjūras, 502600 iedzīvotāju (2013. g.).
Breza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Maglaja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Tešaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.).
Vareša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Visoka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zvornika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Žepče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zavidoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
Frānsistauna Pilsēta Botsvanā, Ziemeļaustrumu distrikta administratīvais centrs, 83000 iedzīvotāju (2001. g.).
Mauna Pilsēta Botsvanā, Ziemeļrietumu distrikta administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2001. g.).
Čirpana Pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Galabova Pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazanlaka Pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
Magliža Pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pāvelbaņa Pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
Radneva Pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zaveta Pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.).
Zlatograda Pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Šipka Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
Gurkova Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikolajeva Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
Krana Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.).
Holešova Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
Rožnova pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
Uherski Broda pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2012. g.).
Otrokovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2012. g.).
Valašske Meziržīči pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2012. g.).
Uherske Hradište pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2012. g.).
Karolinka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
Vsetīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 26800 iedzīvotāju (2012. g.).
Kelča Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2012. g.).
Kromeržīža Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2012. g.).
Koričani Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Morkovice-Slīžani Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Slušovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
Frištāka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.).
Uherski Ostroha pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
Hluka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
Bojkovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2012. g.).
Vizovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.).
Valašske Kolobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Valašske Klobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Hropiņe Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Luhačovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
Kunovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
Zubrži Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Brumova-Bilnice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5780 iedzīvotāju (2012. g.).
Stare Mesto pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
Slavičīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
Hulīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
Napajedla Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
Bistršice pie Hostīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2012. g.).
Fakse Ladepladsa pilsēta Dānijā (_Faxe Ladeplads_), Zēlandes reģionā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
Hadersleva pilsēta Dānijā (_Haderslev_), Ziemeļjitlandes reģionā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Nakskova pilsēta Dānijā (_Nakskov_), Zēlandes reģionā, Lollandes salas rietumos, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Morsas Nikēbinga pilsēta Dānijā (_Nykøbing Mors_), Ziemeļjitlandes reģionā, Morsas salas auztrumu piekrastē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zēlandes Nikēbinga pilsēta Dānijā (_Nykøbing Sjælland_), Zēlandes reģionā, 5140 iedzīvotāju (2014. g.).
Slāgelse pilsēta Dānijā (_Slagelse_), Zēlandes reģiona dienvidrietumos, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirke Hīlinge pilsēta Dānijā ("Kirke Hyllinge"), Zēlandes reģionā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirke Hvalse pilsēta Dānijā ("Kirke Hvalsø"), Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirke Sobī pilsēta Dānijā ("Kirke Saaby"), Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Falsteras Nikēbinga pilsēta Dānijā ("Nykøbing Falster"), Zēlandes reģionā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
Helsingēra pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes salas ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
Jīlinge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Eskilstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1070 iedzīvotāju (2014. g.).
Knabstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.).
Serbīmagle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
Vedeleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
Hasleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Undlese Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1150 iedzīvotāju (2014. g.).
Vordingborga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Holme-Olstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
Idestrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
Store Merlesa pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1230 iedzīvotāju (2014. g.).
Herlufmagle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
Vegerlese Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
Āgerupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
Holebī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1420 iedzīvotāju (2014. g.).
Hejbī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
Korsēra Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Gislinge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
Viga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1540 iedzīvotāju (2014. g.).
Solreda Stranda pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Lille Skensveda pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1580 iedzīvotāju (2014. g.).
Stensveda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
Redbīhavna Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1630 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalundborga pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
Gevninge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1650 iedzīvotāju (2014. g.).
Redvinga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1690 iedzīvotāju (2014. g.).
Rudsa Vedbī pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Karrebeksminde Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Norbīene Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Fārevejle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1780 iedzīvotāju (2014. g.).
Ersleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
Merkeva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1830 iedzīvotāju (2014. g.).
Mogenstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1850 iedzīvotāju (2014. g.).
Ubī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1930 iedzīvotāju (2014. g.).
Gadstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1940 iedzīvotāju (2014. g.).
Stenlille Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2040 iedzīvotāju (2014. g.).
Redbī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Regstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ostede Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
Glumse Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2140 iedzīvotāju (2014. g.).
Ringstede Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Karise Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2170 iedzīvotāju (2014. g.).
Vindinge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
Stubbekebinge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
Svebelle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
Gundsemagle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2370 iedzīvotāju (2014. g.).
Nerre Alsleva pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Gerleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2430 iedzīvotāju (2014. g.).
Rennede Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2430 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīrāda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2440 iedzīvotāju (2014. g.).
Forleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.).
Hārleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2580 iedzīvotāju (2014. g.).
Holbeka pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Svinninge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
Sundbī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
Asnesa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
Bjeverskova Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ejbī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
Frederiksberga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3440 iedzīvotāju (2014. g.).
Kēge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tellese Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3720 iedzīvotāju (2014. g.).
Prestē Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Stēge pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3830 iedzīvotāju (2014. g.).
Fakse Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3850 iedzīvotāju (2014. g.).
Strebī Egende pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Diānalunda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Havdrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jīderupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4120 iedzīvotāju (2014. g.).
Nestveda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
Henga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.).
Svogersleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4320 iedzīvotāju (2014. g.).
Borupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sakskēbinga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4540 iedzīvotāju (2014. g.).
Vibī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
Fensmarka Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Tune Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Māribo pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīsteda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Skelskēra Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 6550 iedzīvotāju (2014. g.).
Sorē pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
Roskilde pilsēta Dānijā, Zēlandes salā, Zēlandes reģionā, 48700 iedzīvotāju (2014. g.).
Olborga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģiona administratīvais centrs, 109100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hornuma Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ranuma Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Tornbī Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
Neragera Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1040 iedzīvotāju (2014. g.).
Norsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulstede Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
Bindslēve Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
Dallvillabī Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valsgārda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
Mou Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
Aso pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.).
Hobro Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Snedsteda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.).
Ellinga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
Brendersleva pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Suldrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1220 iedzīvotāju (2014. g.).
Nerre Halne pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1270 iedzīvotāju (2014. g.).
Tistede Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tīlstrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1320 iedzīvotāju (2014. g.).
Estervrā Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
Kongersleva Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
Sulsteda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1540 iedzīvotāju (2014. g.).
Gandrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
Terndrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
Niborga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Biersteda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tārsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1920 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaduma Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
Frederikshavna Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vrā Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Halsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vesterhasinga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hjerringa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mariagera Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2560 iedzīvotāju (2014. g.).
Frejleva Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestbjerga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Olestrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2730 iedzīvotāju (2014. g.).
Brovsta Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
Hūrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2760 iedzīvotāju (2014. g.).
Pandrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2880 iedzīvotāju (2014. g.).
Sindāle Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dronninglunda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Farsē Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Storvorde Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Fjerritsleva Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
Gistrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hjallerupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.).
Langeskova Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Legstēra Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vodskova Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Klarupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hadsunda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Nībe Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Obibro Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 5560 iedzīvotāju (2014. g.).
Hirtshalsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 5960 iedzīvotāju (2014. g.).
Stevringa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Svenstrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bramminga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.).
Foborga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Orsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Skāgena Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sebī Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mafikena Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mafikeng"), Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2010. g.).
Restenberha Pilsēta Dienvidāfrikā ("Rustenburg"), Ziemeļrietumu provincē, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
Aleksandērbāja pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alexanderbaai_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļrietumos, netālu no Atlantijas okeāna piekrastes un Namībijas robežas.
Amalija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amalia_), Ziemeļrietumu provinces Bophirimas distriktā.
Apingtona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Upington_), Oranžas upes krastos, Ziemeļkāpas provinces administratīvais centrs.
Kārltonvila Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Carletonville"), Ziemeļrietumu provincē, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
Klērksdorpa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Klerksdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 186500 iedzīvotāju (2011. g.).
Krīgersdorpa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Krugersdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 140600 iedzīvotāju (2011. g.).
Postmasberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Postmasburg"), Ziemeļkāpas provincē, kalnrūpniecības centrs, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
Počefstroma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Potchefstroom"), Ziemeļrietumu provincē, 128400 iedzīvotāju (2016. g.).
Abū Zaabela pilsēta Ēģiptē (_Abū Zaʻbal_, _Abu Zabal_, أبو زعبل), Kaljūbījas muhāfazā.
Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā.
Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.).
Adiszemena pilsēta Etiopijā (_Āddīs Zemen_), Amaras kililā.
Lambasa Pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.).
Butuana Pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā, 337000 iedzīvotāju (2015. g.).
Kagajana Pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.).
Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.).
Aksima pilsēta Ganā (_Axim_), Rietumu reģionā, Atlantijas okeāna Ziloņkaula krasta piekrastē.
Tamale Pilsēta Ganā ("Tamale"), Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 360600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ajasa pilsēta Grieķijā (_Αγιάσος_, _Agiásos_), Ziemeļegejas perifērijā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajoskirika pilsēta Grieķijā (_Άγιος Κήρυκος_), Ziemeļegejas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Vatī Pilsēta Grieķijā ("Βαθύ"), Ziemeļegejas perifērijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
Jera pilsēta Grieķijā ("Γέρα"), Ziemeļegejas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kallone pilsēta Grieķijā ("Καλλονή"), Ziemeļegejas perifērijā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
Karlovase pilsēta Grieķijā ("Καρλόβασι"), Ziemeļegejas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Mantamada pilsēta Grieķijā ("Μανταμάδος"), Ziemeļegejas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
Mudra pilsēta Grieķijā ("Μούδρος"), Ziemeļegejas perifērijā, 1040 iedzīvotāju (2011. g.).
Mitiline pilsēta Grieķijā ("Μυτιλήνη"), Ziemeļegejas perifērijas administratīvais centrs, Lesbas salā, osta Egejas jūras Mitilines šauruma krastā, 29700 iedzīvotāju (2011. g.).
Plomare pilsēta Grieķijā ("Πλωμάρι"), Ziemeļegejas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
Polihnita pilsēta Grieķijā ("Πολίχνιτος"), Ziemeļegejas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Pitagoreja pilsēta Grieķijā ("Πυθαγόρειο"), Ziemeļegejas perifērijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Hija pilsēta Grieķijā ("Χίος"), Ziemeļegejas reģionā, Hijas salā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.).
Vanaminte Pilsēta Haiti, Ziemeļaustrumu departamentā, 45000 iedzīvotāju (2003. g.).
Pordepē Pilsēta Haiti, Ziemeļrietumu departamenta administratīvais centrs, 70000 iedzīvotāju (2003. g.).
Kapaitjēna Pilsēta Haiti, Ziemeļu departamenta administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 130000 iedzīvotāju (2003. g.).
Benkovaca Pilsēta Horvātijā ("Benkovac"), Zadaras županijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
Biograda na Moru pilsēta Horvātijā ("Biograd na Moru"), Zadaras županijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
Dugo Selo pilsēta Horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.).
Ivaničgrada Pilsēta Horvātijā ("Ivanič-Grad"), Zagrebas županijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
Jastrebarsko Pilsēta Horvātijā ("Jastrebarsko"), Zagrebas županijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
Klanjeca Pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
Krapina Pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
Nina Pilsēta Horvātijā ("Nin"), Zadaras županijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
Obrovaca Pilsēta Horvātijā ("Obrovac"), Zadaras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
Oroslavje Pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
Paga Pilsēta Horvātijā ("Pag"), Zadaras županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
Pregrada Pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Samobora Pilsēta Horvātijā ("Samobor"), Zagrebas županijā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
Veļika Gorica pilsēta Horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.).
Vrboveca Pilsēta Horvātijā ("Vrbovec"), Zagrebas županijā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
Zaboka Pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Zadara Pilsēta Horvātijā ("Zadar"), županijas administratīvais centrs, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
Zlatara Pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sesvete Pilsēta Horvātijā, Zagrebas piepilsēta, 55000 iedzīvotāju (2006. g.).
Zaprešiča Pilsēta Horvātijā, Zagrebas županijā, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams.
Aekanopana pilsēta Indonēzijā (_Aekanopan_), Sumatras salā, Ziemeļsumatras provincē.
Pematansiantara Pilsēta Indonēzijā ("Pematangsinatar"), Ziemeļsumatras provincē, 234700 iedzīvotāju (2010. g.).
Ternate Pilsēta Indonēzijā ("Ternate"), tāda paša nosaukuma salā, Ziemeļmoluku provinces administratīvais centrs 1715 m vjl., 204200 iedzīvotāju (2014. g.).
Manado Pilsēta Indonēzijā, Ziemeļsulavesi provinces administratīvais centrs, osta Sulavesi ziemeļaustrumu daļā, 701400 iedzīvotāju (2014. g.).
Abhara pilsēta Irānā (_Abhar_), Zanžānas ostānā, \~99300 iedzīvotāju (2016. g.).
Abū Zeidābāda pilsēta Irānā (_Abū Zeydābād_), Isfahānas ostānā.
Āšhāne pilsēta Irānā (_Ashkhāneh_), Ziemeļhorasānas ostānā.
Ābbara Pilsēta Irānā ("Āb Bar"), Zandžānas ostāna ziemeļaustrumos, 4900 iedzīvotāju (2006. g.).
Zāhedāna Pilsēta Irānā ("Zahidan"), Sīstānas un Beludžistānas ostāna administratīvais centrs, 567400 iedzīvotāju (2006. g.).
Bodžnūrda Pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Bojnūrd"), Ziemeļhorasānas ostāna administratīvais centrs, 199800 iedzīvotāju (2011. g.).
Zandžāna Pilsēta Irānas ziemeļaustrumu daļā ("Zanjan"), ostāna administratīvais centrs, 479600 iedzīvotāju (2006. g.).
Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Džolīno Pilsēta Itālijā ("Zollino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Afula pilsēta Izraēlā (_'Afula_), Ziemeļu apgabalā.
Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā.
Ahipara pilsēta Jaunzēlandē (_Ahipara_), Ziemeļsalas ziemeļu daļā, Nortlendā.
Avanui pilsēta Jaunzēlandē (_Awanui_), Nortlendas reģionā, Ziemeļsalas ziemeļu daļā.
Aroha pilsēta Jaunzēlandē (_Te Aroha_), Ziemeļsalā, Vaikato reģionā.
Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā.
Aperhata pilsēta Jaunzēlandē (_Upper Hutt_), Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā.
Hamiltona Pilsēta Jaunzēlandē ("Hamilton"), Ziemeļsalā, Vaikato reģiona administratīvais centrs, 155300 iedzīvotāju (2006. g.).
Pālmerstonnorta Pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.).
Vananui Pilsēta Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalas dienvidrietumu piekrastē, osta Fananui grīvā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fānārei Pilsēta Jaunzēlandē ("Whangarei"), Ziemeļsalā, Nortlendas reģiona administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2006. g.).
Taurana Pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģiona administratīvais centrs, 108900 iedzīvotāju (2006. g.).
Rotorua Pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģionā, 53800 iedzīvotāju (2006. g.).
Neipīra Pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Hoksbejas reģiona administratīvais centrs, 56300 iedzīvotāju (2006. g.).
Ņūplimuta Pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Taranaki reģiona administratīvais centrs, 49300 iedzīvotāju (2006. g.).
Oklenda Pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā.
Gisborna Pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Gisborne"), provinces administratīvais centrs, zvejas osta Poverti līča krastā, 36100 iedzīvotāju (2016. g.).
Taupo Pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Vaikato reģionā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļaustrumu krastā, 24500 iedzīvotāju (2017. g.).
Zebīda Pilsēta Jemenas rietumu daļā ("Zabīd"), Hudeidas muhāfazā, 52600 iedzīvotāju (2006. g.).
Zarka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā'"), Ammānas piepilsēta, 395200 iedzīvotāju (2004. g.).
Zerka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.).
Hāšimīja Pilsēta Jordānijā, Zerkas muhāfazā, 135500 iedzīvotāju (2004. g.).
Marva Pilsēta Kamerūnā, Galējo Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 271700 iedzīvotāju (2001. g.).
Kumbo Pilsēta Kamerūnā, Ziemeļrietumu reģionā, 116500 iedzīvotāju (2001. g.).
Garva Pilsēta Kamerūnā, Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 356900 iedzīvotāju (2001. g.).
Bamenda Pilsēta Kamerūnas rietumos 1440 m vjl., Ziemeļrietumu reģiona administratīvais centrs, 316100 iedzīvotāju (2001. g.).
Aklavika pilsēta Kanādā (_Aklavik_), Ziemeļrietumu Teritoriju ziemeļrietumu daļā, pie Makenzi grīvas kreisā atzara.
Jelounaifa Pilsēta Kanādā ("Yellowknife"), Greitsleiva ezera ziemeļu krastā, Ziemeļrietumu Teritoriju administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2010. g.).
Petropavla Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska.
Bulajeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Sergejeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Tajinša Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Mamļuta Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Garisa Pilsēta Kenijā, Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (1999. g.).
Genjeli Pilsēta Kipras salā, Ziemeļkipras Turku Republikā, 11900 iedzīvotāju (2006. g.).
Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa.
Akdogana pilsēta Kipras salas austrumu daļā, Ziemeļkiprā (_Akdoğan_); grieķu Lise.
Kukuta Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cucuta"), Ziemeļsantanderas departamenta administratīvais centrs, 582300 iedzīvotāju (2007. g.).
Abumombazi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Abumombazi_), Ziemeļubangi provincē.
Butembo Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provincē, 165300 iedzīvotāju (2004. g.).
Goma Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ziemeļkivu provinces administratīvais centrs, 249900 iedzīvotāju (2004. g.).
Sinpho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.).
Kangje Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.).
Sinijdžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.).
Tančhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Tanchon"), Hamgjonnamdo provincē, Japāņu jūras piekrastē, 284000 iedzīvotāju (1987. g.).
Andžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) (_Anju_), Phjonannamdo provincē.
Ondžina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) ("Ongjin"), osta Dzeltenās jūras krastā, 64200 iedzīvotāju (2012. g.).
Čhondžina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.).
Hinnama Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provincē, Hamhinas piepilsēta, 200000 iedzīvotāju (2005. g.).
Hamhina Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provinces administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2005. g.).
Nampho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provincē, 665500 iedzīvotāju (2005. g.).
Hedžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provinces administratīvais centrs, 273600 iedzīvotāju (2005. g.).
Sarivona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhepukto provinces administratīvais centrs, 298700 iedzīvotāju (2003. g.).
Vonsana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Kanvondo provinces administratīvais centrs, 358300 iedzīvotāju (2005. g.).
Tokčhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 217000 iedzīvotāju (1987. g.).
Sunčhona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 356000 iedzīvotāju (1987. g.).
Phjonsona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.).
Kesona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 334400 iedzīvotāju (1993. g.).
Kusona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās ziemeļrietumu daļā, 196500 iedzīvotāju (2008. g.).
Mjongana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu daļā, >10000 iedzīvotāju.
Suphuna Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļrietumu daļā ("Supung"), uz dienvidiem no Supunho ūdenskrātuves.
Musana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļu daļā ("Musan"), Tumanganas kreisajā krastā, 123700 iedzīvotāju (2008. g.).
Sonbona Pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.).
Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona.
Zmeinogorska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
Peveka Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Noriļska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, aiz Ziemeļu polārā loka, 176500 iedzīvotāju (2014. g.).
Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
Oimjakona Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu.
Aļmetjevska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.).
Mozdoka Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alagira Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1850. g.
Beslana Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Digora Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ursdonas kreisajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vladikaukāza Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas galvaspilsēta, 308300 iedzīvotāju (2014. g.), 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g. saucās Ordžonikidze, 1944.-1954. g. - Dzaudžikava.
Zeja Pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
Zernograda Pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja.
Kimčaka Pilsēta KTDR (Ziemeļkorejā) ("Kim Chaek"), osta Japāņu jūras Sondžinhana līča krastā, 196000 iedzīvotāju (2012. g.).
Džandzjakou Pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana.
Džandžou Pilsēta Ķīnā ("Zhangzhou"), Fudzjaņas provinces dienvidos, Dzjulundzjanas labajā krastā, 567900 iedszīvotāju (2000. g.).
Džaņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Zhanjiang"), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 719700 iedzīvotāju (2002. g.).
Džeņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Zhenjiang"), Dzjansu provincē, osta Jandzi labajā krastā, pie Lielā kanāla, 536200 iedzīvotāju (2002. g.).
Dzuņji Pilsēta Ķīnā ("Zunyi"), Guidžou provincē, 378600 iedzīvotāju (2002. g.).
Džendžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Jēkabpils Pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada.
Valmiera Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.
Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
Tarābulusa Pilsēta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2003. g.).
Ārbrota pilsēta Lielbritānijā (_Arbroath_), Skotijā, Engusas apgabalā, Ziemeļjūras krastā.
Ārmā pilsēta Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2011. g.).
Belfāsta pilsēta Lielbritānijā (_Belfast_), Ziemeļīrijas administratīvais centrs, kā arī Belfāstas apgabala administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.).
Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā (_Berwick-upon-Tweed_), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
Blaita pilsēta Lielbritānijā (_Blyth_), Anglijas ziemeļu daļā, Ziemeļjūras krastā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
Aimuta pilsēta Lielbritānijā (_Eyemouth_), Skotijas dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Lisbērna pilsēta Lielbritānijā (_Lisburn_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 120200 iedzīvotāju (2011. g.).
Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija.
Loustofta pilsēta Lielbritānijā (_Lowestoft_), Anglijā, Saffolkas grāfistes ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
Meibltorpa pilsēta Lielbritānijā (_Mablethorpe_), Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē.
Mārgeita pilsēta Lielbritānijā (_Margate_), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.).
Rāmsgeita pilsēta Lielbritānijā (_Ramsgate_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras krastā, nozīmīga osta un kūrorts Anglijas dienvidaustrumos.
Skārboro pilsēta Lielbritānijā (_Scarborough_), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, Ziemeļjūras piekrastē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.).
Sanderlenda pilsēta Lielbritānijā (_Sunderland_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 275500 iedzīvotāju (2011. g.).
Derri Pilsēta Lielbritānijā ("Derry"), Ziemeļīrijā, 107900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ņūkāsla Pilsēta Lielbritānijā ("Newcastle"), Ziemeļīrijas dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē, 7400 iedzīvotāju (2001. g.).
Ņūrī Pilsēta Lielbritānijā ("Newry"), Ziemeļīrijā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
Tainmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā.
Lečvērta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē, Ziemeļhārtfordšīras distrikta administratīvais centrs.
Kromera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Voša līča, Ziemeļjūras krastā.
Fīlikstova pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Skegnesa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē, ziemeļos no Voša līča..
Vitbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē.
Bridlingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Flemboroheda.
Sautšīldsa Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 75300 iedzīvotāju (2012. g.).
Pīterlī pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Freizerboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, pie Kinērheda.
Karnausti pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, uz ziemeļiem no Fērtofteja.
Montroza pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē.
Sentendrūsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē.
Pīterheda pilsēta Lielbritānijā, Skotijas austrumos, Ziemeļjūras krastā.
Belimīna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Dangenona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Entrima pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Karikfērgusa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Kreigevona pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Lārna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Limavadi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Ņūtaunebi pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Oma pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs.
Ņūtaunārdsa pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala administratīvais centrs.
Kolreina pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas upes krastos, apgabala administratīvais centrs.
Daunpatrika pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala administratīvais centrs.
Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs.
Lērgana pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā.
Portadauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā.
Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs.
Ņūri pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala administratīvais centrs.
Benbridža pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidu daļā, Bennas krastos, apgabala administratīvais centrs.
Kušendola pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala austrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Strabāna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Īrijas pierobežā, apgabala administratīvais centrs.
Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs.
Vitstabla pilsēta Lielbrtānijā, Anglijā, Kentas grāfistē, Ziemeļjūras krastā.
Zarasi pilsēta Lietuvā (_Zarasai_), Utenas apriņķa, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6980 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1843. g.
Dusetas pilsēta Lietuvā ("Dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Mzuzu Pilsēta Malāvijā, Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2007. g.).
Karonga Pilsēta Malāvijā, Ziemeļu reģionā, 27800 iedzīvotāju (1998. g.).
Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā.
Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā.
Temāra Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.).
Salē Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.).
Zuerata Pilsēta Mauritānijā, Tīris Zemmūras vilāja administratīvais centrs, 44700 iedzīvotāju (2005. g.).
Fderika Pilsēta Mauritānijas rietumu daļā ("Fdérick"), Tīris Zemmūra vilājā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sapopana Pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.).
Sakatekasa Pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.).
Dzūnmoda Pilsēta Mongolijā ("Zuunmod"), Centra aimaka administratīvais centrs, 1530 m vjl., 14700 iedzīvotāju (2006. g.).
Dzūnbajana Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Zuunbayan"), Ausatrumgobi aimakā.
Altumolokve pilsēta Mozambikā (_Alto Molócuè_), Zambezijas provinces ziemeļaustrumu daļā.
Kelimane Pilsēta Mozambikā ("Quelimane"), Zambezijas provinces administratīvais centrs, osta Kvakvas grīvā pie Mozambikas jūras šauruma, 193000 iedzīvotāju (2009. g.).
Gurue Pilsēta Mozambikā, Zambezijas provincē, 145000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mokuba Pilsēta Mozambikā, Zambezijas provincē, 170000 iedzīvotāju (2007. g.).
Tete Pilsēta Mozambikas rietumos, provinces administratīvais centrs, osta Zambezes labajā krastā, 153000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ārdenburga pilsēta Nīderlandē (_Aardenburg_), Zēlandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alfena pilsēta Nīderlandē (_Alphen_), Ziemeļbrabantes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Amstelvēna pilsēta Nīderlandē (_Amstelveen_), Ziemeļholandes provincē, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
Astena pilsēta Nīderlandē (_Asten_), Ziemeļbrabantes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Boksmēra pilsēta Nīderlandē (_Boxmeer_), Ziemeļbrabantes provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bokstela pilsēta Nīderlandē (_Boxtel_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
Breda pilsēta Nīderlandē (_Breda_), Ziemeļbrabantes provincē, 180400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dongena pilsēta Nīderlandē (_Dongen_), Ziemeļbrabantes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Etena-Lēra pilsēta Nīderlandē (_Etten-leur_), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
Geldropa pilsēta Nīderlandē (_Geldrop_), Ziemeļbrabantes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Gemerta pilsēta Nīderlandē (_Gemert_), Ziemeļbrabantes provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
Gūsa pilsēta Nīderlandē (_Goes_), Zēlandes provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hāmstede pilsēta Nīderlandē (_Haamstede_), Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dienvidrietumu daļā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.).
Hārlema pilsēta Nīderlandē (_Haarlem_), Ziemeļholandes provinces administratīvais centrs, 155800 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēmskerka pilsēta Nīderlandē (_Heemskerk_), Ziemeļholandes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
Helmonda pilsēta Nīderlandē (_Helmond_), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hilsta pilsēta Nīderlandē (_Hulst_), Zēlandes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Eimeidena pilsēta Nīderlandē (_Ijmuiden_), Ziemeļholandes provincē, 48300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapele pilsēta Nīderlandē (_Kapelle_), Zēlandes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Medemblika pilsēta Nīderlandē (_Medemblik_), Ziemeļholandes provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ostburga pilsēta Nīderlandē (_Oostburg_), Zēlandes provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Osterhauta pilsēta Nīderlandē (_Oosterhout_), Ziemeļbrabantes provincē, 53800 iedzīvotāju (2014. g.).
Osa pilsēta Nīderlandē (_Oss_), Ziemeļbrabantes provincē, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rosendāle pilsēta Nīderlandē (_Roosendaal_), Ziemeļbrabantes provincē, 77000 iedzīvotāju (2014. g.).
Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sheindela pilsēta Nīderlandē (_Schijndel_), Ziemeļbrabantes provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Stēnbergena pilsēta Nīderlandē (_Steenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ternēzena pilsēta Nīderlandē (_Terneuzen_), Zēlandes provincē, 54800 iedzīvotāju (2014. g.).
Valkensvārde pilsēta Nīderlandē (_Valkenswaard_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vegela pilsēta Nīderlandē (_Veghel_), Ziemeļbrabantes provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
Veldhovena pilsēta Nīderlandē (_Veldhoven_), Ziemeļbrabantes provincē, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vlisingena pilsēta Nīderlandē (_Vlissingen_), Zēlandes provincē, 44300 iedzīvotāju (2014. g.).
Volendama pilsēta Nīderlandē (_Volendam_), Ziemeļholandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vālveika pilsēta Nīderlandē (_Waalwijk_), Ziemeļbrabantes provincē, 46500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestkapele pilsēta Nīderlandē (_Westkapelle_), Zēlandes provincē, Ziemeļjūras krastā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Zēvolde pilsēta Nīderlandē (_Zeewolde_), Flevolandes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeista pilsēta Nīderlandē (_Zeist_), Utrehtas provincē, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zēvenāra pilsēta Nīderlandē (_Zevenaar_), Gelderlandes provincē, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zevenbergena pilsēta Nīderlandē (_Zevenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Zūtermēra pilsēta Nīderlandē (_Zoetermeer_), Dienvidholandes provincē, 123800 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidhorna pilsēta Nīderlandē (_Zuidhorn_), Groningenas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidlarena pilsēta Nīderlandē (_Zuidlaren_), Drentes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zitfena pilsēta Nīderlandē (_Zutphen_), Gelderlandes provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zvolle pilsēta Nīderlandē (_Zwolle_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (2014. g.).
Grāvenpoldera Pilsēta Nīderlandē ("'s-Gravenpolder"), Zēlandes provincē, 4550 iedzīvotāju (2014. g.).
Hērenhūka Pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenhoek"), Zēlandes provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.).
Āgtekerke Pilsēta Nīderlandē ("Aagtekerke"), Zēlandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.).
Ālsmēra Pilsēta Nīderlandē ("Aalsmeer"), Ziemeļholandes provincē, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
Asendelfta Pilsēta Nīderlandē ("Assendelft"), Ziemeļholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Avenhorna Pilsēta Nīderlandē ("Avenhorn"), Ziemeļholandes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Aksela Pilsēta Nīderlandē ("Axel"), Zēlandes provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Bārle-Nassau Pilsēta Nīderlandē ("Baarle-Nassau"), Ziemeļbrabantes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bēka un Donka pilsēta Nīderlandē ("Beek en Donk"), Ziemeļbrabantes provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bergeika Pilsēta Nīderlandē ("Bergeijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
Berkhūta Pilsēta Nīderlandē ("Berkhout"), Ziemeļholandes provincē, 1770 iedzīvotāju (2014. g.).
Berlikuma Pilsēta Nīderlandē ("Berlicum"), Ziemeļbrabantes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Brīvlīte Pilsēta Nīderlandē ("Biervliet"), Zēlandes provincē, 1630 iedzīvotāju (2014. g.).
Blādela Pilsēta Nīderlandē ("Bladel"), Ziemeļbrabantes provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Blarikuma Pilsēta Nīderlandē ("Blaricum"), Ziemeļholandes provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Blūmendāla Pilsēta Nīderlandē ("Bloemendaal"), Ziemeļholandes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Būkela Pilsēta Nīderlandē ("Boekel"), Ziemeļbrabantes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Borsele Pilsēta Nīderlandē ("Borssele"), Zēlandes provincē, 1460 iedzīvotāju (2014. g.).
Breskensa Pilsēta Nīderlandē ("Breskens"), Zēlandes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Brūka Vaterlandē pilsēta Nīderlandē ("Broek in Waterland"), Ziemeļholandes provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
Brūka Langedeikā pilsēta Nīderlandē ("Broek op Langedijk"), Ziemeļholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Brūvershavene Pilsēta Nīderlandē ("Brouwershaven"), Zēlandes provincē, 1420 iedzīvotāju (2014. g.).
Brīnise Pilsēta Nīderlandē ("Bruinisse"), Zēlandes provincē, 4070 iedzīvotāju (2014. g.).
Bidela Pilsēta Nīderlandē ("Budel"), Ziemeļbrabantes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Busuma Pilsēta Nīderlandē ("Bussum"), Ziemeļholandes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kadzanda Pilsēta Nīderlandē ("Cadzand"), Zēlandes provincē, 800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastrikuma Pilsēta Nīderlandē ("Castricum"), Ziemeļholandes provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
Klinge Pilsēta Nīderlandē ("Clinge"), Zēlandes provincē, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
Koleinsplāta Pilsēta Nīderlandē ("Colijnsplaat"), Zēlandes provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.).
Kieike Pilsēta Nīderlandē ("Cuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
Degorna Pilsēta Nīderlandē ("De Goorn"), Ziemeļholandes provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Dīmene Pilsēta Nīderlandē ("Diemen"), Ziemeļholandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
Drīheise Pilsēta Nīderlandē ("Driehuis"), Ziemeļholandes provincē, 3320 iedzīvotāju (2014. g.).
Drimelena Pilsēta Nīderlandē ("Drimmelen"), Ziemeļbrabantes provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Drinene Pilsēta Nīderlandē ("Drunen"), Ziemeļbrabantes provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
Disena Pilsēta Nīderlandē ("Dussen"), Ziemeļbrabantes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
Edama Pilsēta Nīderlandē ("Edam"), Ziemeļholandes provincē, 7380 iedzīvotāju (2014. g.).
Enkheizene Pilsēta Nīderlandē ("Enkhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ērsela Pilsēta Nīderlandē ("Ersel"), Ziemeļbrabantes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Gērtruidenberga Pilsēta Nīderlandē ("Geertruidenberg"), Ziemeļbrabantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Goirle Pilsēta Nīderlandē ("Goirle"), Ziemeļbrabantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Grauva Pilsēta Nīderlandē ("Graauw"), Zēlandes provincē, 950 iedzīvotāju (2014. g.).
Grave Pilsēta Nīderlandē ("Grave"), Ziemeļbrabantes provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Greipskerke Pilsēta Nīderlandē ("Grijpskerke"), Zēlandes provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hārena Pilsēta Nīderlandē ("Haaren"), Ziemeļbrabantes provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hārlemermēra Pilsēta Nīderlandē ("Haarlemmermeer"), Ziemeļholandes provincē, 144200 iedzīvotāju (2014. g.).
Halfvega Pilsēta Nīderlandē ("Halfweg"), Ziemeļholandes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
Hanka Pilsēta Nīderlandē ("Hank"), Ziemeļbrabantes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēmstede Pilsēta Nīderlandē ("Heemstede"), Ziemeļholandes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
Hērhugovārde Pilsēta Nīderlandē ("Heerhugowaard"), Ziemeļholandes provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēsha Pilsēta Nīderlandē ("Heesch"), Ziemeļbrabantes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēsveika Pilsēta Nīderlandē ("Heeswijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēze Pilsēta Nīderlandē ("Heeze"), Ziemeļbrabantes provincē, 9550 iedzīvotāju (2014. g.).
Heikanta Pilsēta Nīderlandē ("Heikant"), Zēlandes provincē, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
Heilo Pilsēta Nīderlandē ("Heiloo"), Ziemeļholandes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Heikanszanda Pilsēta Nīderlandē ("Heinkenszand"), Zēlandes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Heisdene Pilsēta Nīderlandē ("Heusden"), Ziemeļbrabantes provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
Hilvarenbēka Pilsēta Nīderlandē ("Hilvarenbeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hilversima Pilsēta Nīderlandē ("Hilversum"), Ziemeļholandes provincē, uz dienvidaustrumiem no Amsterdamas, 86800 iedzīvotāju (2024. g.).
Hūka Pilsēta Nīderlandē ("Hoek"), Zēlandes provincē, 3140 iedzīvotāju (2014. g.).
Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.).
Hogvūda Pilsēta Nīderlandē ("Hoogwoud"), Ziemeļholandes provincē, 3170 iedzīvotāju (2014. g.).
Horna Pilsēta Nīderlandē ("Hoorn"), Ziemeļholandes provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.).
Heizene Pilsēta Nīderlandē ("Huizen"), Ziemeļholandes provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
Eizendeike Pilsēta Nīderlandē ("Ijzendijke"), Zēlandes provincē, 2150 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamperlande Pilsēta Nīderlandē ("Kamperland"), Zēlandes provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
Kerkverve Pilsēta Nīderlandē ("Kerkwerve"), Zēlandes provincē, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
Klosterzande Pilsēta Nīderlandē ("Kloosterzande"), Zēlandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
Klunderta Pilsēta Nīderlandē ("Klundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
Kortenhūfa Pilsēta Nīderlandē ("Kortenhoef"), Ziemeļholandes provincē, 6780 iedzīvotāju (2014. g.).
Kudekerke Pilsēta Nīderlandē ("Koudekerke"), Zēlandes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Krabendeike Pilsēta Nīderlandē ("Krabbendijke"), Zēlandes provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kromenī Pilsēta Nīderlandē ("Krommenie"), Ziemeļholandes provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
Landsmēra Pilsēta Nīderlandē ("Landsmeer"), Ziemeļholandes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Larena Pilsēta Nīderlandē ("Laren"), Ziemeļholandes provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Levedorpa Pilsēta Nīderlandē ("Lewedorp"), Zēlandes provincē, 1770 iedzīvotāju (2014. g.).
Made Pilsēta Nīderlandē ("Made"), Ziemeļbrabantes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mīrlo Pilsēta Nīderlandē ("Mierlo"), Ziemeļbrabantes provincē, 9920 iedzīvotāju (2014. g.).
Milla Pilsēta Nīderlandē ("Mill"), Ziemeļbrabantes provincē, 6070 iedzīvotāju (2014. g.).
Mūrdeika Pilsēta Nīderlandē ("Moerdijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
Monikendama Pilsēta Nīderlandē ("Monnickendam"), Ziemeļholandes provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Meidene Pilsēta Nīderlandē ("Muiden"), Ziemeļholandes provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
Nārdena Pilsēta Nīderlandē ("Naarden"), Ziemeļholandes provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvlosdrehta Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvnamena Pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Namen"), Zēlandes provincē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvdorpa Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwdorp"), Zēlandes provincē, 1170 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvendeika Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwendijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3460 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīvkeika Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nīnene Pilsēta Nīderlandē ("Nuenen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
Obdama Pilsēta Nīderlandē ("Obdam"), Ziemeļholandes provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Oirshota Pilsēta Nīderlandē ("Oirschot"), Ziemeļbrabantes provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oisterveika Pilsēta Nīderlandē ("Oisterwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ostzāna Pilsēta Nīderlandē ("Oostzaan"), Ziemeļholandes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Opmēra Pilsēta Nīderlandē ("Opmeer"), Ziemeļholandes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ūdlosdrehta Pilsēta Nīderlandē ("Oud-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 1720 iedzīvotāju (2014. g.).
Filipīne Pilsēta Nīderlandē ("Philippine"), Zēlandes provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
Pumerenda Pilsēta Nīderlandē ("Purmerend"), Ziemeļholandes provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rufene Pilsēta Nīderlandē ("Rucphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sambēka Pilsēta Nīderlandē ("Sambeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santporta-Norda Pilsēta Nīderlandē ("Santpoort-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvangente Pilsēta Nīderlandē ("Sas van Gente"), Zēlandes provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Shāgena Pilsēta Nīderlandē ("Schagen"), Ziemeļholandes provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sheilunkhūta Pilsēta Nīderlandē ("Schellinkhout"), Ziemeļholandes provincē, 930 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintantonisa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintjanstēna Pilsēta Nīderlandē ("Sint Jansteen"), Zēlandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintpankrasa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Pancras"), Ziemeļholandes provincē, 5050 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintvilerbrorda Pilsēta Nīderlandē ("Sint Willebrord"), Ziemeļbrabantes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintmihīlsgestela Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintūdenrode Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Oedernrode"), Ziemeļbrabantes provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Slēiveika Pilsēta Nīderlandē ("Sleeuwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Slīsa Pilsēta Nīderlandē ("Sluis"), Zēlandes provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
Slīskila Pilsēta Nīderlandē ("Sluiskil"), Zēlandes provincē, 2340 iedzīvotāju (2014. g.).
Somerena-Einde Pilsēta Nīderlandē ("Someren-Eind"), Ziemeļbrabantes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Somerena Pilsēta Nīderlandē ("Someren"), Ziemeļbrabantes provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Spīrdeika Pilsēta Nīderlandē ("Spierdijk"), Ziemeļholandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.).
Udena Pilsēta Nīderlandē ("Uden"), Ziemeļbrabantes provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
Eitgēsta Pilsēta Nīderlandē ("Uitgeest"), Ziemeļholandes provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Eithorna Pilsēta Nīderlandē ("Uithoorn"), Ziemeļholandes provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vēre pilsēta Nīderlandē ("Veere"), Zēlandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Velsena-Norda Pilsēta Nīderlandē ("Velsen-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 5250 iedzīvotāju (2014. g.).
Velserbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Velserbroek"), Ziemeļholandes provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Venzelderheide Pilsēta Nīderlandē ("Ven-Zelderheide"), Limburgas provincē, 770 iedzīvotāju (2014. g.).
Veiheizene Pilsēta Nīderlandē ("Venhuizen"), Ziemeļholandes provincē, 4350 iedzīvotāju (2014. g.).
Vleimena Pilsēta Nīderlandē ("Vlijmen"), Ziemeļbrabantes provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vūgta Pilsēta Nīderlandē ("Vught"), Ziemeļbrabantes provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vālre Pilsēta Nīderlandē ("Waalre"), Ziemeļbrabantes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vēspa Pilsēta Nīderlandē ("Weesp"), Ziemeļholandes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Verkendama Pilsēta Nīderlandē ("Werkendam"), Ziemeļbrabantes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestvuda Pilsēta Nīderlandē ("Westwoud"), Ziemeļholandes provincē, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilemstade Pilsēta Nīderlandē ("Willemstad"), Ziemeļbrabantes provincē, 3060 iedzīvotāju (2014. g.).
Vormervēra Pilsēta Nīderlandē ("Wormerveer"), Ziemeļholandes provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vūdrihema Pilsēta Nīderlandē ("Woudrichem"), Ziemeļbrabantes provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zāndeika Pilsēta Nīderlandē ("Zaandijk"), Ziemeļholandes provincē, 8870 iedzīvotāju (2014. g.).
Zānstade Pilsēta Nīderlandē ("Zaanstad"), Ziemeļholandes provincē, 151100 iedzīvotāju (2014. g.).
Zaltbomela Pilsēta Nīderlandē ("Zaltbommel"), Gelderlandes provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
Zandvorta Pilsēta Nīderlandē ("Zandvoort"), Ziemeļholandes provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Zevenhovene Pilsēta Nīderlandē ("Zevenhoven"), Dienvidholandes provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
Zūlmonda Pilsēta Nīderlandē ("Zoelmond"), Gelderlandes provincē, 560 iedzīvotāju (2014. g.).
Zutervūde-Dorpa Pilsēta Nīderlandē ("Zooterwoude-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidbeijerlande Pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidshārvūde Pilsēta Nīderlandē ("Zuid-Scharwoude"), Ziemeļholandes provincē, 6440 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeidlande Pilsēta Nīderlandē ("Zuidland"), Dienvidholandes provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Zunderta Pilsēta Nīderlandē ("Zundert"), Ziemeļbrabantes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Zvamerdāma Pilsēta Nīderlandē ("Zwammerdam"), Dienvidholandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Zvārluīsa Pilsēta Nīderlandē ("Zwartsluis"), Overeiselas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Zveindrehta Pilsēta Nīderlandē ("Zwijndrecht"), Dienvidholandes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
Eindhovena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, 221400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tilburga pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hertogenbosa pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2008. g.).
Bergena pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pirmerenda pilsēta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
Bergena pie Zomas pilsēta Nīderlandes dienvidrietumos (_Bergen op Zoom_), Ziemeļbrabantes provincē, osta Austrumšeldas krastā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkmāra pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Alkmaar_), Ziemeļholandes provincē, Ziemeļholandes kanāla krastā, 94900 iedzīvotāju (2014. g.).
Beverveika pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Beverwijk_), Ziemeļholandes provincē, netālu no Ziemeļjūras kanāla, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zāndama pilsēta Nīderlandes ziemeļrietumos (_Zaandam_), osta pie Ziemeļjūras kanāla, 76800 iedzīvotāju (2017. g.).
Anka pilsēta Nigērā (_Anka_), Zamfaras štatā.
Zindera Pilsēta Nigērā, Zinderas reģiona administratīvais centrs, 170600 iedzīvotāju (2001. g.).
Zarija Pilsēta Nigērijā ("Zaria"), Kadunas štatā, 846300 iedzīvotāju (2005. g.).
Gusau Pilsēta Nigērijas ziemeļrietumos ("Gusau"), Zamfaras štata administratīvais centrs, 147400 iedzīvotāju (2010. g.).
Bilvi Pilsēta Nikaragvā (miskitu val. "Bilwi", spāņu val. "Puerto Cabezas"), Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs, 39400 iedzīvotāju (2005. g.).
Heugesunna Pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, osta Ziemeļjūras krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.).
Mandāle pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Ziemeļjūras piekrastē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sūra Pilsēta Omānā (صور , angļu "Sur"), Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 66800 iedzīvotāju (2003. g.).
Ibrī Pilsēta Omānā, Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 97400 iedzīvotāju (2003. g.).
Salāla Pilsēta Omānā, Zufāras mintakas administratīvais centrs, 156500 iedzīvotāju (2003. g.).
Abotābāda pilsēta Pakistānā (_Abbottābād_, ایبٹ آباد), Ziemeļrietumu pierobežas provincē, 1256 m virs jūras līmeņa, 245670 iedzīvotāju (2017. g.).
Beit Lāhija pilsēta Palestīnā, Gazas joslā, Ziemeļgazas muhāfazā, 53700 iedzīvotāju (2003. g.).
Arava pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Arawa_), Ziemeļu Zālamana salu (Bugenvilas) autonomā reģiona administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2000. g.).
Jastšembe Zdroja pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Zabže pilsēta Polijā ("Zabrze"), Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 179500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
Zaleu Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.); Zilaha.
Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja.
Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
Ziginšora Pilsēta Senegālas dienvidrietumos, Ziginšoras reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2007. g.).
Ariļe pilsēta Serbijā (_Arilje_), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ada Pilsēta Serbijā ("Ada"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
Bajina Bašta Pilsēta Serbijā ("Bajina Bašta"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
Boļevaca Pilsēta Serbijā ("Boljevac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 3330 iedzīvotāju (2011. g.).
Čačaka Pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
Kaņiža Pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža.
Kikinda Pilsēta Serbijā ("Kikinda"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2012. g.).
Kņaževaca Pilsēta Serbijā ("Knjaževac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
Kosjeriča Pilsēta Serbijā ("Kosjerič"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kraļeva Pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.).
Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
Paliča Pilsēta Serbijā ("Palič"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Požega Pilsēta Serbijā ("Požega"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
Priboja Pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
Prijepoļe Pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
Senta Pilsēta Serbijā ("Senta"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta.
Sevojno Pilsēta Serbijā ("Sevojno"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sjenica Pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sokobaņa Pilsēta Serbijā ("Sokobanja"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
Užice Pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
Zaječara Pilsēta Serbijā ("Zaječar"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2011. g.).
Zreņanina Pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.).
Bogovina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2011. g.).
Zlatibora Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2011. g.).
Subotica Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 97900 iedzīvotāju (2011. g.).
Čoka Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
Mola Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas.
Deir ez Zora pilsēta Sīrijā ("Deir ez Zor", ديرالزور), Eifratas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 223200 iedzīvotāju (2003. g.).
Magburaka Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 20300 iedzīvotāju (2004. g.).
Kabala Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 25700 iedzīvotāju (2004. g.).
Lunsara Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provincē, 29600 iedzīvotāju (2004. g.).
Makeni Pilsēta Sjerraleones Republikā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 82800 iedzīvotāju (2004. g.).
Zagorje Pilsēta Slovēnijā ("Zagorje pie Savas"), Centrālsavas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeilagha Pilsēta Somālilendas Republikā ("Zeylac"), osta Adenas līča krastā, 18600 iedzīvotāju (2012. g.).
Hāpajervi pilsēta Somijā (_Haapajärvi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hāpavesi pilsēta Somijā (_Haapavesi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ilivieska pilsēta Somijā (_Ylivieska_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalajoki pilsēta Somijā (_Kalajoki_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kitē pilsēta Somijā (_Kitee_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Lieksa pilsēta Somijā (_Lieksa_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Nivala pilsēta Somijā (_Nivala_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Oulainena pilsēta Somijā (_Oulainen_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Outokumpu pilsēta Somijā (_Outokumpu_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pudasjervi pilsēta Somijā (_Pudasjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Rāhe pilsēta Somijā (_Raahe_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Suonenjoki pilsēta Somijā (_Suonenjoki_), Ziemeļsavo reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Varkausa pilsēta Somijā (_Varkaus_), Ziemeļsavo reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Oulu pilsēta Somijā (somu val. _Oulu_), Ziemeļpohjanmā reģiona administratīvais centrs, 193900 iedzīvotāju (2014. g.).
Nurmesa Pilsēta Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kūsamo Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Haukipuda Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
Puhejervi Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Īsalmi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
Juankoksi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nilsie pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kiurevesi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Joensū pilsēta Somijas dienvidaustrumos (_Joensuu_), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuopio Pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis.
Amurio pilsēta Spānijā (_Amurrio_), Basku Zemes rietumu daļā.
Arasate pilsēta Spānijā (_Arrasate_), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Salvatjerra pilsēta Spānijā (_Salvatierra_), Basku Zemē; spānu valodā - Aguraina (_Agurain_).
Basauri Pilsēta Spānijā ("Basauri"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
Seuta Pilsēta Spānijā ("Ceuta"), Spānijas teritorijas anklāvs Ziemeļāfrikā, iepretī Gibraltāram, autonoma pilsēta, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
Durango Pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
Eibara Pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Galdakano Pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Gečo Pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
Iruna Pilsēta Spānijā ("Irun"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
Lehona Pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
Renterija Pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sestao Pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
Samora Pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarauca Pilsēta Spānijā ("Zarauz"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
Donostija Pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana.
Saragosa Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. _Zaragoza_), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.).
Barakaldo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Baracaldo"), Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.).
Bilbao Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.).
Abū Šeneba pilsēta Sudānā (_Abū Shanab_), Ziemeļkordofānas vilājā.
Abū Zebeda pilsēta Sudānā (_Abū Zabad_, _Abu Zabad_, أبو زبد), Ziemeļkordofānas vilājas dienvidos.
Atiba pilsēta Sudānā (_Attib_), Sennāras vilājas dienvidu daļā, Zilās Nīlas labajā krastā.
Fāšira Pilsēta Sudānā ("Al Fāshir"), Ziemeļdārfūras vilājas administratīvais centrs, 263200 iedzīvotāju (2012. g.).
Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.).
Hartūmbahrī Pilsēta Sudānā, Hartūmas piepilsēta, 1327500 iedzīvotāju (2007. g.); Ziemeļhartūma.
Nuhūda Pilsēta Sudānā, Ziemeļkordofānas vilājā, 102600 iedzīvotāju (2000. g.).
Obeida Pilsēta Sudānā, Ziemeļkordofānas vilājas administratīvais centrs, 420900 iedzīvotāju (2000. g.).
Demezīna Pilsēta Sudānā, Zilās Nīlas vilājas administratīvais centrs, 160500 iedzīvotāju (2000. g.).
Anurādhapura pilsēta Šrilankā, Ziemeļu Centrālās provinces administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2001. g.).
Kote Pilsēta Šrilankā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 150600 iedzīvotāju (2006. g.).
Džafna Pilsēta Šrilankas ziemeļos ("Jaffna"), osta Polka šauruma krastā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 88100 iedzīvotāju (2012. g.).
Bādcurcaha pilsēta Šveicē (_Bad Zurzach_), Ārgavas kantonā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Collikona Pilsēta Šveicē ("Zollikon"), Cīrihes kantonā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Cofingene Pilsēta Šveicē (fr. "Zofingue", vācu un it. "Zofingen"), Ārgavas kantonā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Cūga Pilsēta Šveicē (fr. "Zoug", vācu "Zug", it. "Zugo"), kantona administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
Grenhene Pilsēta Šveicē (vācu val. "Grenchen", fr. "Granges"), Zoloturnas kantonā, Juras kalnu dienvidu piekājē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
Oltene Pilsēta Šveicē, Zoloturnas kantonā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Cīrihe Pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. "Zurich", vācu "Zürich", it. "Zurigo", retoromāņu "Turitg"), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.).
Pandžakenta Pilsēta Tadžikistānas rietumos, Sugdas vilojatā, Zarafšonas kreisajā krastā, 33000 iedzīvotāju (2000. g.).
Alapli pilsēta Turcijā ("Alaplı"), Zonguldakas ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Devreka Pilsēta Turcijā ("Devrek"), Zonguldakas ilā, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zara Pilsēta Turcijā ("Zara"), Sisavas ilā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zile Pilsēta Turcijā ("Zile"), Tokatas ilā, 34400 iedzīvotāju (2008. g.).
Zonguldaka Pilsēta Turcijā ("Zonguldak"), ila administratīvais centrs, 109100 iedzīvotāju (2008. g.).
Karadeniza Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 102800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajdžuma Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gekčebeja Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Primorska Pilsēta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dņiprorudne Pilsēta Ukrainā, Zaporižjes apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kamjanka-Dņiprovska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
Huļajpole Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 14350 iedzīvotāju (2013. g.).
Viļņanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 15680 iedzīvotāju (2013. g.).
Meļitopole Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 157000 iedzīvotāju (2013. g.).
Polohi Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
Tokmaka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Enerhodara Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
Moločanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2013. g.).
Vasiļivka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Orihiva Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.).
Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
Enča Pilsēta Ungārijā ("Encs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kestheja Pilsēta Ungārijā ("Keszthely"), Zalas meģē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
Lenti Pilsēta Ungārijā ("Lenti"), Zalas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Leteņe Pilsēta Ungārijā ("Letenye"), Zalas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
Miškolca Pilsēta Ungārijā ("Miskolc"), Boršoda-Abaūjas-Zemplēna meģes administratīvais centrs, 161300 iedzīvotāju (2005. g.).
Naģkaniža Pilsēta Ungārijā ("Nagykanizsa"), Zalas meģē, 48700 iedzīvotāju (2014. g.).
Onga Pilsēta Ungārijā ("Onga"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pača Pilsēta Ungārijā ("Pacsa"), Zalas meģē, 1650 iedzīvotāju (2014. g.).
Putnoka Pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Serenča Pilsēta Ungārijā ("Szerencs"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tokaja Pilsēta Ungārijā ("Tokaj"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Zalaegersega Pilsēta Ungārijā ("Zalaegerszeg"), Zalas meģes administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zalakaroša Pilsēta Ungārijā ("Zalakaros"), Zalas meģē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
Zirca Pilsēta Ungārijā ("Zirc"), Vesprēmas meģē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sendrē Pilsēta Ungārijā, Boršoas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pālhāza Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
Sajosentpētera Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šārošpataka Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tisaūjvāroša Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šātoraljaūjheja Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mezēkevešda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Genca Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rudabāņa Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
Šajobāboņa Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
Cigānda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
Abaujsānto Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Boršodnādašda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ozda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mezēkeresteša Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Emēda Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņēklāhāza Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sikso Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Alšožolca Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mezēčāta Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Felsēžolca Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Edelēņa Pilsēta Ungārijā, Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Jāsberēņa Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, Zaģvas labajā krastā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
Zalalevē Pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hēvīza Pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Zalasentgrota Pilsēta Ungārijā, Zalas meģē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazincbarcika Pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kogona Pilsēta Uzbekistānā ("Kogon"), Buhāras vilojatā, Zeravšanas ielejā, 58000 iedzīvotāju (2013. g.).
Namangana Pilsēta Uzbekistānā ("Namangan"), Fergānas ielejas ziemeļos, pie Ziemeļu Fergānas kanāla, vilojata administratīvais centrs, 484900 iedzīvotāju (2015. g.).
Urguta Pilsēta Uzbekistānā ("Urgut"), Samarkandas vilajeta dienvidaustrumos, Zeravšanas grēdas priekškalnē, 51500 iedzīvotāju (2011. g.).
Āhauza pilsēta Vācijā (_Ahaus_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ālene pilsēta Vācijā (_Ahlen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.).
Arnsberga pilsēta Vācijā (_Arnsberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73500 iedzīvotāju (2013. g.).
Atendorna pilsēta Vācijā (_Attendorn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bergheima pilsēta Vācijā (_Bergheim_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 59300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bergkāmene pilsēta Vācijā (_Bergkamen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
Boholte pilsēta Vācijā (_Bocholt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 70900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bohuma pilsēta Vācijā (_Bochum_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 361700 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XIII gs.
Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.).
Brēmene pilsēta Vācijā (_Bremen_), Vēzeres upes krastos, 100 km no Ziemeļjūras, 547360 iedzīvotāju (2009. g.), otra lielākā Vācijas osta.
Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā.
Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dinslākene pilsēta Vācijā (_Dinslaken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 67200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dorstene pilsēta Vācijā (_Dorsten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 75500 iedzīvotāju (2013. g.).
Dortmunde pilsēta Vācijā (_Dortmund_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīlmene pilsēta Vācijā (_Duelmen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīrene pilsēta Vācijā (_Dueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 89000 iedzīvotāju (2013. g.).
Diseldorfa pilsēta Vācijā (_Düsseldorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvais centrs, atrodas pie Diseles ietekas Reinā, 598700 iedzīvotāju (2013. g.).
Emmeriha pilsēta Vācijā (_Emmerich am Rhein_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
Emsdetene pilsēta Vācijā (_Emsdetten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2013. g.).
Eiskirhene pilsēta Vācijā (_Euskirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelderne pilsēta Vācijā (_Geldern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelzenkirhene pilsēta Vācijā (_Gelsenkirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 257900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gešere pilsēta Vācijā (_Gescher_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Goha pilsēta Vācijā (_Goch_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
Grēvene pilsēta Vācijā (_Greven_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemes Minsteres apgabala rietumos, 46000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gummersbaha pilsēta Vācijā (_Gummersbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hāgene pilsēta Vācijā (_Hagen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 186000 iedzīvotāju (2013. g.).
Halterne pilsēta Vācijā (_Haltern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hamma pilsēta Vācijā (_Hamm_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 176000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hatingene pilsēta Vācijā (_Hattingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.).
Herne pilsēta Vācijā (_Herne_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 154400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ibenbīrene pilsēta Vācijā (_Ibbenbueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Minsteres apgabala ziemeļu daļā, 50400 iedzīvotāju (2013. g.).
Īzerlona pilsēta Vācijā (_Iserlohn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēvelāra pilsēta Vācijā (_Kevelaer_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
Klēve pilsēta Vācijā (_Kleve_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
Krēfelde pilsēta Vācijā (_Krefeld_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 222100 iedzīvotāju (2013. g.).
Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.).
Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
Līnene pilsēta Vācijā (_Luenen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 84800 iedzīvotāju (2013. g.).
Marla pilsēta Vācijā (_Marl_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras ziemeļos, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mendene pilsēta Vācijā (_Menden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53400 iedzīvotāju (2013. g.).
Menhengladbaha pilsēta Vācijā (_Moenchengladbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 255400 iedzīvotāju (2013. g.).
Mersa pilsēta Vācijā (_Moers_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 103100 iedzīvotāju (2013. g.).
Minstere pilsēta Vācijā (_Muenster_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, apgabala administratīvais centrs, 299700 iedzīvotāju (2013. g.).
Neisa pilsēta Vācijā (_Neuss_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 152300 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberhauzene pilsēta Vācijā (_Oberhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 209100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ohtrupa pilsēta Vācijā (_Ochtrup_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļrietumos, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pletenberga pilsēta Vācijā (_Plettenberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ratingene pilsēta Vācijā (_Ratingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 86400 iedzīvotāju (2013. g.).
Reklinghauzene pilsēta Vācijā (_Recklinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 115300 iedzīvotāju (2013. g.).
Reine pilsēta Vācijā (_Rheine_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļos, 73500 iedzīvotāju (2013. g.).
Zolingene pilsēta Vācijā (_Solingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 155800 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta 1424. g.
Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
Štolberga pilsēta Vācijā (_Stolberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 56200 iedzīvotāju (2013. g.).
Unna pilsēta Vācijā (_Unna_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 58900 iedzīvotāju (2013. g.).
Felberta pilsēta Vācijā (_Velbert_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80600 iedzīvotāju (2013. g.).
Fīrzene pilsēta Vācijā (_Viersen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 75900 iedzīvotāju (2015. g.).
Frēdene pilsēta Vācijā (_Vreden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vārendorfa pilsēta Vācijā (_Warendorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36900 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēzele pilsēta Vācijā (_Wesel_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60100 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā.
Vitene pilsēta Vācijā (_Witten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95600 iedzīvotāju (2013. g.).
Cēvene pilsēta Vācijā (_Zeven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Alsdorfa Pilsēta Vācijā ("Alsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
Altena Pilsēta Vācijā ("Altena"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādberleburga Pilsēta Vācijā ("Bad Berleburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bāddriburga Pilsēta Vācijā ("Bad Driburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādhonefa Pilsēta Vācijā ("Bad Honnef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlāzfe Pilsēta Vācijā ("Bad Laasphe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlipspringe Pilsēta Vācijā ("Bad Lippspringe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādminstereifele Pilsēta Vācijā ("Bad Münstereifel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādoeinhauzene Pilsēta Vācijā ("Bad Oeynhausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzalcuflene Pilsēta Vācijā ("Bad Salzuflen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 52100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādteinaha-Cavelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvinnenberga Pilsēta Vācijā ("Bad Wünnenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Baezveilere Pilsēta Vācijā ("Baesweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Balve Pilsēta Vācijā ("Balve"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Barntrupa Pilsēta Vācijā ("Barntrup"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bekuma Pilsēta Vācijā ("Beckum"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bedburga Pilsēta Vācijā ("Bedburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bergišgladbaha Pilsēta Vācijā ("Bergisch Gladbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bergneištate Pilsēta Vācijā ("Bergneustadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bernburga Pilsēta Vācijā ("Bernburg"), Saksijā-Anhaltē, Zāles krastos, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
Beverungena Pilsēta Vācijā ("Beverungen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Beksbaha Pilsēta Vācijā ("Bexbach"), Zāras federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bīlefelde Pilsēta Vācijā ("Bielefeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 328900 iedzīvotāju (2013. g.).
Billerbeka Pilsēta Vācijā ("Billerbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Blīskastele Pilsēta Vācijā ("Bliewskastel"), Zāras federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Blomberga Pilsēta Vācijā ("Blomberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bonna Pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
Borgenštreiha Pilsēta Vācijā ("Borgentreich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Borgholchauzene Pilsēta Vācijā ("Borgholzhausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bornheima Pilsēta Vācijā ("Bornheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.).
Brākele Pilsēta Vācijā ("Brakel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Brekerfelde Pilsēta Vācijā ("Breckerfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Brilona Pilsēta Vācijā ("Brilon"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
Brīle Pilsēta Vācijā ("Brühl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.).
Binde Pilsēta Vācijā ("Bünde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bīrene Pilsēta Vācijā ("Büren"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.).
Buršeide Pilsēta Vācijā ("Burscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kastroprauksele Pilsēta Vācijā ("Castrop-Rauxel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
Klaustāle-Cellerfelde Pilsēta Vācijā ("Clausthal-Zellerfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Koesfelde Pilsēta Vācijā ("Coesfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35800 iedzīvotāju (2013. g.).
Datelne Pilsēta Vācijā ("Datteln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
Delbrīka Pilsēta Vācijā ("Delbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30800 iedzīvotāju (2013. g.).
Detmolda Pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
Dillingene Pilsēta Vācijā ("Dillingen"), Zāras federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dormagene Pilsēta Vācijā ("Dormagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 62500 iedzīvotāju (2013. g.).
Dreinšteinfurte Pilsēta Vācijā ("Dreinsteinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Drolshāgene Pilsēta Vācijā ("Drolshagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsdorfa Pilsēta Vācijā ("Elsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Engere Pilsēta Vācijā ("Enger"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ennepetāle Pilsēta Vācijā ("Ennepetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ennigerloha Pilsēta Vācijā ("Ennigerloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Erftštate Pilsēta Vācijā ("Erftstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49000 iedzīvotāju (2013. g.).
Erkelence Pilsēta Vācijā ("Erkelenz"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
Erkrāte Pilsēta Vācijā ("Erkrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ervite Pilsēta Vācijā ("Erwitte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešveilere Pilsēta Vācijā ("Eschweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.).
Espelkampe Pilsēta Vācijā ("Espelkamp"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
Esene Pilsēta Vācijā ("Essen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.).
Frehene Pilsēta Vācijā ("Frechen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51100 iedzīvotāju (2013. g.).
Freidenberga Pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīdrihštāle Pilsēta Vācijā ("Friedrichsthal"), Zāras federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Frēndenberga Pilsēta Vācijā ("Froedenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Geilenkirhene Pilsēta Vācijā ("Geilenkirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26600 iedzīvotāju (2013. g.).
Geseke Pilsēta Vācijā ("Geseke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gevelsberga Pilsēta Vācijā ("Gevelsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gladbeka Pilsēta Vācijā ("Gladbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74000 iedzīvotāju (2013. g.).
Grefenbroiha Pilsēta Vācijā ("Grevenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 61900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gīterslo Pilsēta Vācijā ("Guetersloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hāna Pilsēta Vācijā ("Haan"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
Halle Pilsēta Vācijā ("Halle"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hallenberga Pilsēta Vācijā ("Hallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Halvēre Pilsēta Vācijā ("Halver"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hamminkelne Pilsēta Vācijā ("Hamminkeln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Harzevinkele Pilsēta Vācijā ("Harsewinkel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
Heiligenhauze Pilsēta Vācijā ("Heiligenhaus"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
Heimbaha Pilsēta Vācijā ("Heimbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013. g.).
Heinsberga Pilsēta Vācijā ("Heinsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hemere Pilsēta Vācijā ("Hemer"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hennefe Pilsēta Vācijā ("Hennef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.).
Herdeke Pilsēta Vācijā ("Herdecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Herforda Pilsēta Vācijā ("Herford"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hertene Pilsēta Vācijā ("Herten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60600 iedzīvotāju (2013. g.).
Hercogenrāta Pilsēta Vācijā ("Herzogenrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hilhenbaha Pilsēta Vācijā ("Hilchenbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hildene Pilsēta Vācijā ("Hilden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hērstele Pilsēta Vācijā ("Hoerstel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hekstere Pilsēta Vācijā ("Hoexter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
Homburga Pilsēta Vācijā ("Homburg"), Zāras federālajā zemē, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
Horna-Bādmeinberga Pilsēta Vācijā ("Horn-Bad Meinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Horstmāra Pilsēta Vācijā ("Horstmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hikelhovene Pilsēta Vācijā ("Hueckelhoven"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 38700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hikezvāgene Pilsēta Vācijā ("Hueckeswagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hirte Pilsēta Vācijā ("Huerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 57200 iedzīvotāju (2013. g.).
Īzerlone Pilsēta Vācijā ("Iserlohn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
Izelburga Pilsēta Vācijā ("Isselburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Jīliha Pilsēta Vācijā ("Juelich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kārsta Pilsēta Vācijā ("Kaarst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalkāra Pilsēta Vācijā ("Kalkar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kamene Pilsēta Vācijā ("Kamen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kampa-Lintforte Pilsēta Vācijā ("Kamp-Lintfort"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kempene Pilsēta Vācijā ("Kempen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kerpene Pilsēta Vācijā ("Kerpen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 63800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kīršpe Pilsēta Vācijā ("Kierspe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēnigsvintere Pilsēta Vācijā ("Koenigswinter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.).
Koršenbroiha Pilsēta Vācijā ("Korschenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreictāle Pilsēta Vācijā ("Kreuztal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lāge Pilsēta Vācijā ("Lage"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lēbaha Pilsēta Vācijā ("Lebach"), Zāras federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
Leihlingene Pilsēta Vācijā ("Leichlingen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
Lemgo Pilsēta Vācijā ("Lemgo"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lengeriha Pilsēta Vācijā ("Lengerich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Lenneštate Pilsēta Vācijā ("Lennestadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lihtenava Pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Linniha Pilsēta Vācijā ("Linnich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lipštate Pilsēta Vācijā ("Lippstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 66300 iedzīvotāju (2013. g.).
Lehne Pilsēta Vācijā ("Loehne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lohmāra Pilsēta Vācijā ("Lohmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
Līdenšeide Pilsēta Vācijā ("Lüdenscheid"). Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidos, Zauerlandes kalnos, 75700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lībeke Pilsēta Vācijā ("Luebbecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ligde Pilsēta Vācijā ("Luegde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Marienminstere Pilsēta Vācijā ("Marienmuenster"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Marsberga Pilsēta Vācijā ("Marsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
Meherniha Pilsēta Vācijā ("Mechernich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mekenheima Pilsēta Vācijā ("Meckenheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
Medebaha Pilsēta Vācijā ("Medebach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mērbuša Pilsēta Vācijā ("Meerbusch"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.).
Meinerchāgene Pilsēta Vācijā ("Meinerzhagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Merciga Pilsēta Vācijā ("Merzig"), Zāras federālajā zemē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
Mešede Pilsēta Vācijā ("Meschede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
Metmanna Pilsēta Vācijā ("Mettmann"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mindene Pilsēta Vācijā ("Minden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80000 iedzīvotāju (2013. g.).
Monheima Pilsēta Vācijā ("Monheim am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40100 iedzīvotāju (2013. g.).
Monšava Pilsēta Vācijā ("Monschau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīlheima Pilsēta Vācijā ("Mülheim an der Ruhr"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 166600 iedzīvotāju (2013. g.).
Netfene Pilsēta Vācijā ("Netphen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
Netetāle Pilsēta Vācijā ("Nettetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 41500 iedzīvotāju (2013. g.).
Neienrāde Pilsēta Vācijā ("Neuenrade"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Neikirhene-Vluīne Pilsēta Vācijā ("Neukirchen-Vluyn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
Neinkirhene Pilsēta Vācijā ("Neunkirchen"), Zāras federālajā zemē, 45600 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīdegene Pilsēta Vācijā ("Nideggen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīderkāzele Pilsēta Vācijā ("Niederkassel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīheima Pilsēta Vācijā ("Nieheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēlde Pilsēta Vācijā ("Oelde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēre-Erkenšike Pilsēta Vācijā ("Oer-Erkenschwick"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ērlinghauzene Pilsēta Vācijā ("Oerlinghausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
Olfene Pilsēta Vācijā ("Olfen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
Olpe Pilsēta Vācijā ("Olpe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
Olsberga Pilsēta Vācijā ("Olsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.).
Otveilēre Pilsēta Vācijā ("Ottweiler"), Zāras federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Overāte Pilsēta Vācijā ("Overath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pāderborna Pilsēta Vācijā ("Paderborn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 143700 iedzīvotāju (2013. g.).
Petershāgene Pilsēta Vācijā ("Petershagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
Porta Pilsēta Vācijā ("Porta Westfalica"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35400 iedzīvotāju (2013. g.).
Preiziša Pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Pitlingene Pilsēta Vācijā ("Puettlingen"), Zāras federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Pulheima Pilsēta Vācijā ("Pulheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53100 iedzīvotāju (2013. g.).
Radeformvalde Pilsēta Vācijā ("Radevormwald"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rahdene Pilsēta Vācijā ("Rahden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēza Pilsēta Vācijā ("Rees"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Remšeide Pilsēta Vācijā ("Remscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 109000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēda-Vīdenbrika Pilsēta Vācijā ("Rheda-Wiedenbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēde Pilsēta Vācijā ("Rhede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
Reite Pilsēta Vācijā ("Rheidt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidrietumos, 10700 iedzīvotāju (2017. g.).
Reinbaha Pilsēta Vācijā ("Rheinbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinberga Pilsēta Vācijā ("Rheinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.).
Rītberga Pilsēta Vācijā ("Rietberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēzrāta Pilsēta Vācijā ("Roesrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ritene Pilsēta Vācijā ("Ruethen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zārbrikene Pilsēta Vācijā ("Saarbruecken"), Zāras federālās zemes administratīvais centrs, 177200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zārluī Pilsēta Vācijā ("Saarlouis"), Zāras federālajā zemē, 34400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zalckotene Pilsēta Vācijā ("Salzkotten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktaugustīne Pilsēta Vācijā ("Sankt Augustin"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zāsenberga Pilsēta Vācijā ("Sassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šīdere-Švālenberga Pilsēta Vācijā ("Schieder-Schwalenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šleidene Pilsēta Vācijā ("Schleiden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šmallenberga Pilsēta Vācijā ("Schmallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Šlosholte-Štukenbroka Pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
Švelme Pilsēta Vācijā ("Schwelm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šverte Pilsēta Vācijā ("Schwerte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zelme Pilsēta Vācijā ("Selm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zendenhorsta Pilsēta Vācijā ("Sendenhorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zīgburga Pilsēta Vācijā ("Siegburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zīgene Pilsēta Vācijā ("Siegen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 99400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zoste Pilsēta Vācijā ("Soest"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
Špenge Pilsēta Vācijā ("Spenge"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šprokhēvele Pilsēta Vācijā ("Sprockhoevel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktingberta Pilsēta Vācijā ("St. Ingbert"), Zāras federālajā zemē, 36300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktvendele Pilsēta Vācijā ("St. Wendel"), Zāras federālajā zemē, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinfurte Pilsēta Vācijā ("Steinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Štrālene Pilsēta Vācijā ("Straelen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zulbacha Pilsēta Vācijā ("Sulzbach/Saar"), Zāras federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zunderne Pilsēta Vācijā ("Sundern"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
Teklenburga Pilsēta Vācijā ("Tecklenburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Telgte Pilsēta Vācijā ("Telgte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Tēnisvorste Pilsēta Vācijā ("Toenisvorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29200 iedzīvotāju (2013. g.).
Troisdorfa Pilsēta Vācijā ("Troisdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ibaha-Palenberga Pilsēta Vācijā ("Uebach-Palenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
Fēlene Pilsēta Vācijā ("Velen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ferle Pilsēta Vācijā ("Verl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
Fersmolde Pilsēta Vācijā ("Versmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
Fīrsene Pilsēta Vācijā ("Viersen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74900 iedzīvotāju (2013. g.).
Floto Pilsēta Vācijā ("Vlotho"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Felklingene Pilsēta Vācijā ("Voelklingen"), Zāras federālajā zemē, 38500 iedzīvotāju (2013. g.).
Fērde Pilsēta Vācijā ("Voerde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vaderna Pilsēta Vācijā ("Wadern"), Zāras federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdbrēle Pilsēta Vācijā ("Waldbroel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Valtropa Pilsēta Vācijā ("Waltrop"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
Varburga Pilsēta Vācijā ("Warburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
Varšteina Pilsēta Vācijā ("Warstein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vasenberga Pilsēta Vācijā ("Wassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vegberga Pilsēta Vācijā ("Wegberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27700 iedzīvotāju (2013. g.).
Verdohla Pilsēta Vācijā ("Werdohl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Verle Pilsēta Vācijā ("Werl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
Vermelskirhene Pilsēta Vācijā ("Wermelskirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34500 iedzīvotāju (2013. g.).
Verne Pilsēta Vācijā ("Werne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vertere Pilsēta Vācijā ("Werther"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēzelinge Pilsēta Vācijā ("Wesseling"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vētere Pilsēta Vācijā ("Wetter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīhle Pilsēta Vācijā ("Wiehl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Villebādezene Pilsēta Vācijā ("Willebadessen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Villiha Pilsēta Vācijā ("Willich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 50600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vinterberga Pilsēta Vācijā ("Winterberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Viperfirte Pilsēta Vācijā ("Wipperfuerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Vilfrāte Pilsēta Vācijā ("Wuelfrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Virzēlene Pilsēta Vācijā ("Wuerselen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ksantene Pilsēta Vācijā ("Xanten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Cāna-Elstere Pilsēta Vācijā ("Zahna-Elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
Carentīne Pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Cēdenika Pilsēta Vācijā ("Zehdenick"), Brandenburgas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ceile Pilsēta Vācijā ("Zeil am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ceica Pilsēta Vācijā ("Zeitz"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes dienvidaustrumos, Veises Elsteres krastos, 29600 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Zell am Harmersbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Zell im Wiesental"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Zell"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Cella-Melisa Pilsēta Vācijā ("Zella-Mehlis"), Tīringenes federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Cerbste Pilsēta Vācijā ("Zerbst"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013.g.).
Ceilenroda Pilsēta Vācijā ("Zeulenroda"), Tīringenes federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
Cīgenrika Pilsēta Vācijā ("Ziegenrueck"), Tīringenes federālajā zemē, 700 iedzīvotāju (2013. g.).
Cīrenberga Pilsēta Vācijā ("Zierenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Cīzara Pilsēta Vācijā ("Ziesar"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Cirndorfa Pilsēta Vācijā ("Zirndorf"), Bavārijas federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
Citava Pilsēta Vācijā ("Zittau"), Saksijas federālās zemes dienvidaustrumos, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
Cērbiga Pilsēta Vācijā ("Zoerbig"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013.g.).
Cosene Pilsēta Vācijā ("Zossen"), Brandenburgas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Čopava Pilsēta Vācijā ("Zschopau"), Saksijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Cilpiha Pilsēta Vācijā ("Zuelpich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
Cveibrikene Pilsēta Vācijā ("Zweibruecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvenkava Pilsēta Vācijā ("Zwenkau"), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvikava Pilsēta Vācijā ("Zwickau"), Saksijas federālās zemes rietumos, Cvikavas Muldes ielejā, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvīzele Pilsēta Vācijā ("Zwiesel"), Bavārijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvingenberga Pilsēta Vācijā ("Zwingenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvēnica Pilsēta Vācijā ("Zwoenitz"), Saksijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vesterlande pilsēta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, Ziemeļfrīzu salu Ziltes salā.
Vupertāle Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 343500 iedzīvotāju (2013. g.).
Āhene pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Beļģijas un Nīderlandes robežas, 241700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīsburga Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Rūras ietekas Reinā, 486900 iedzīvotāju (2013. g.), lielākā upju osta pasaulē.
Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.).
Jēna Pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.).
Ķelne Pilsēta Vācijas rietumu daļā ("Köln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas krastos, 1034200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vatenšeide Pilsēta Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē līdz 1975. g., kad iekļauta Bohumas pilsētas sastāvā, kā tās rajons, 72700 iedzīvotāju (2016. g.).
Ajunpa pilsēta Vjetnamā (_A Yun Pa_), Zalajas provinces dienvidu daļā.
Anhe pilsēta Vjetnamā (_An Khê_), Zalajas provincē.
Auki pilsēta Zālamana Salās (_Auki_), Malaitas provincē, Malaitas salas rietumu piekrastē.
Gizo Pilsēta Zālamana Salās, 2960 iedzīvotāju (1999. g.).
Noro Pilsēta Zālamana Salās, 3480 iedzīvotāju (1999. g.).
Kitve Pilsēta Zambijā ("Kitwe"), Koperbeltas provincē, 363700 iedzīvotāju (2000. g.).
Livingstona Pilsēta Zambijā ("Livingstone"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, 97500 iedzīvotāju (2000. g.); Maramba.
Mufulira Pilsēta Zambijā ("Mufulira"), Koperbeltas provincē, 122300 iedzīvotāju (2000. g.).
Ndola Pilsēta Zambijā ("Ndola"), Koperbeltas provinces administratīvais centrs 1268 m vjl., 374800 iedzīvotāju (2000. g.).
Čipata Pilsēta Zambijā, Austrumu provinces administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2000. g.).
Čililabombve Pilsēta Zambijā, Koperbelta provincē, \~40000 iedzīvotāju, kalnrūpniecības centrs, vara ieguve.
Luanšja Pilsēta Zambijā, Koperbeltas provincē, 115600 iedzīvotāju (2000. g.).
Čingola Pilsēta Zambijā, Koperbeltas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.).
Kasama Pilsēta Zambijā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 74200 iedzīvotāju (2000. g.).
Gizeljurta Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 12400 iedzīvotāju (2006. g.).
Girne Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 24100 iedzīvotāju (2006. g.).
Ljapta Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 5670 iedzīvotāju (2006. g.).
Degirmenlika Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 6820 iedzīvotāju (2006. g.).
Lefke Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 7640 iedzīvotāju (2006. g.).
Jonampo Pilsēta Ziemeļkorejā ("Yongampo"), osta robežupes Amnokanas (Jaludzjanas) deltā.
Hičona Pilsēta Ziemeļkorejas vidienē ("Huichon"), 136100 iedzīvotāju (2008. g.).
Hesana Pilsēta Ziemeļkorejas ziemeļu daļā ("Hyesan"), Jangando provincē, osta Jaludzjanas kreisajā krastā, 174000 iedzīvotāju (2008. g.).
Vinica Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 10900 iedzīvotāju (2002. g.).
Delčeva Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 11500 iedzīvotāju (2002. g.).
Kočani Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 28300 iedzīvotāju (2002. g.).
Pehčeva Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 3200 iedzīvotāju (2002. g.).
Štipa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 40000 iedzīvotāju (2005. g.).
Makedonska Kamenica pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 5100 iedzīvotāju (2002. g.).
Berova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 7000 iedzīvotāju (2002. g.).
Probištipa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.).
Debara Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 14600 iedzīvotāju (2002. g.); Dibra.
Gevgelija Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 15700 iedzīvotāju (2002. g.).
Radoviša Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 16200 iedzīvotāju (2002. g.).
Strumica Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 35300 iedzīvotāju (2002. g.).
Valandova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 4400 iedzīvotāju (2002. g.).
Bogdanci Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 6000 iedzīvotāju (2002. g.).
Struga Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 16600 iedzīvotāju (2002. g.).
Kičeva Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 27100 iedzīvotāju (2002. g.).
Makedonska Broda pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 3700 iedzīvotāju (2002. g.).
Ohrida Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 42000 iedzīvotāju (2002. g.).
Demirhisara Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 2600 iedzīvotāju (2002. g.).
Kruševa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2002. g.).
Prilepa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 66200 iedzīvotāju (2005. g.).
Resena Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.).
Gostivara Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pologas reģionā, 35800 iedzīvotāju (2002. g.).
Tetova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pologas reģionā, Šarplaninas piekājē, 52900 iedzīvotāju (2002. g.).
Negotina Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13300 iedzīvotāju (2002. g.).
Sveti Nikole pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13700 iedzīvotāju (2002. g.).
Kavadarci Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 29200 iedzīvotāju (2002. g.).
Velesa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 43700 iedzīvotāju (2005. g.).
Demirkapija Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardavas reģionā, 3300 iedzīvotāju (2002. g.).
Kriva Palanka pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 14600 iedzīvotāju (2002. g.).
Kratova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 6900 iedzīvotāju (2002. g.).
Kumanova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 70800 iedzīvotāju (2005. g.).
Bitola Pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidos, Pelagonijas reģionā, 74600 iedzīvotāju (2005. g.); Monastira.
Čalankanoa Pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 3110 iedzīvotāju (2000. g.).
Sanantonio Pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 4740 iedzīvotāju (2000. g.).
Kadoma Pilsēta Zimbabvē ("Kadoma"), Rietummašonalendas provinces dienvidu daļā, 77700 iedzīvotāju (2012. g.), koloniālajā laikmetā (Dienvidrodēzijā) saucās - Gatuma.
Epvorta Pilsēta Zimbabvē, Harares piepilsēta, 113900 iedzīvotāju (2002. g.).
Čitunviza Pilsēta Zimbabvē, Harares piepilsēta, 274900 iedzīvotāju (2002. g.).
Mutare Pilsēta Zimbabvē, Manikalendas provinces administratīvais centrs, 152100 iedzīvotāju (2002. g.).
Masvingo Pilsēta Zimbabvē, Masvingo provinces administratīvais centrs, 57500 iedzīvotāju (2002. g.).
Kvekve Pilsēta Zimbabvē, Midlendsas provincē, 87300 iedzīvotāju (2002. g.).
Gveru Pilsēta Zimbabvē, Midlendsas provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2002. g.).
Bulavajo Pilsēta Zimbabvē, provinces administratīvais centrs, 676800 iedzīvotāju (2002. g.).
Činhoji Pilsēta Zimbabvē, Rietummašonalendas provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2002. g.).
Hvange Pilsēta Zimbabves rietumos ("Hwange"), Ziemeļmatabelendas provincē 770 m vjl., 33200 iedzīvotāju (2004. g.).
Alingsosa pilsēta Zviedrijā (_Alingsås_), Vesterjētlandes lēnē, 24500 iedzīvotāju (2010. g.).
Omola pilsēta Zviedrijā (_Åmål_), Vesterjētlandes lēnes ziemeļu daļā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ammarnēsa pilsēta Zviedrijā (_Ammarnās_), Vesterbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā.
Engelholma pilsēta Zviedrijā (_Ängelholm_), Skones lēnē, 42100 iedzīvotāju (2017. g.).
Arvīka pilsēta Zviedrijā (_Arvika_), Vermlandes lēnē, 14200 iedzīvotāju (2010. g.).
Ēnšēpinga pilsēta Zviedrijā (_Enköping_), Upsālas lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.).
Falkenberja pilsēta Zviedrijā (_Falkenberg_), Hallandes lēnē, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Flēna pilsēta Zviedrijā (_Flen_), Sēdermanlandes lēnē, 6200 iedzīvotāju (2010. g.).
Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā.
Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai.
Hesleholma pilsēta Zviedrijā (_Hässleholm_), Skones lēnes ziemeļu daļā, 18500 iedzīvotāju (2010. g.), novadpētniecības muzejs, izveidojās kā ciemats pie dienvidu virziena maģistrāles, pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
Jū pilsēta Zviedrijā (_Hjo_), Vesterjētlandes lēnē, pie Veterna ezera, 6100 iedzīvotāju (2010. g.), zema koka apbūve, 19. gs. bija kūrorts, pilsētas privilēģijas, domājams, no 15. gs.
Kārlshamna pilsēta Zviedrijā (_Karlshamn_), Blēkinges lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.).
Šēpinga pilsēta Zviedrijā (_Köping_), Vestmanlandes lēnē, 17700 iedzīvotāju (2010. g.).
Krišanstade pilsēta Zviedrijā (_Kristianstad_), Skones lēnes administratīvais centrs, 35700 iedzīvotāju (2010. g.).
Kristīnehamna pilsēta Zviedrijā (_Kristinehamn_), Vermlandē, osta Vēnera ezera ziemeļaustrumu krastā, 17800 iedzīvotāju (2010. g.).
Kungsbaka pilsēta Zviedrijā (_Kungsbacka_), Hallandes lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.).
Lindesberja pilsēta Zviedrijā (_Lindesberg_), Erebrū lēnē, 9100 iedzīvotāju (2010. g.).
Lunda pilsēta Zviedrijā (_Lund_), Skones lēnē, Malmes piepilsēta, 82800 iedzīvotāju (2010. g.).
Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.).
Ronnebī pilsēta Zviedrijā (_Ronneby_), Blēkinges lēnē, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sigtūna pilsēta Zviedrijā (_Sigtuna_), Stokholmas lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.).
Simrishamna pilsēta Zviedrijā (_Simrishamn_), Skones lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.).
Selvesborja pilsēta Zviedrijā (_Sölvesborg_), Blēkinges lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sundsvalla pilsēta Zviedrijā (_Sundsvall_), Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā, osta Botnijas līča krastā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.).
Tēbi pilsēta Zviedrijā (_Täby_), Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 65400 iedzīvotāju (2010. g.).
Upsāla Pilsēta Zviedrijā (_Uppsala_), lēnes administratīvais centrs, 140500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vārberja pilsēta Zviedrijā (_Varberg_), Hallandes lēnē, 27600 iedzīvotāju (2010. g.).
Vekše pilsēta Zviedrijā (_Vekše_), Krūnuberjas lēnes administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2010. g.).
Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Skanera med Falsterbu pilsēta Zviedrijā ("Skanör med Falsterbo"), Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1754. g.
Skanera Pilsēta Zviedrijā ("Skanör"), Skones lēnē, 6940 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1200. g.
Karlskrūna Pilsēta Zviedrijā, Blēkinges lēnē, 64000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lūleo Pilsēta Zviedrijā, Botnijas līča ziemeļrietumu piekrastē, Norbotenas lēnes administratīvais centrs, 46600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sētera Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnē, 4400 iedzīvotāju (2010. g.).
Fāluna pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2010. g.).
Hēdemūra Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta.
Kumla Pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 14100 iedzīvotāju (2010. g.).
Karlskūga Pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 27100 iedzīvotāju (2010. g.).
Mjēlbi Pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 12200 iedzīvotāju (2010. g.).
Mūtāla pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 29800 iedzīvotāju (2010. g.).
Skeninge Pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 3140 iedzīvotāju (2010. g.).
Vadstēna pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 5600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sēderšēpinga Pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 7000 iedzīvotāju (2010. g.).
Linšēpinga Pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2010. g.).
Melndāla Pilsēta Zviedrijā, Gēteborgas pilsētas daļa, tās dienvidaustrumos, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, \~40000 iedzīvotāju.
Laholma pilsēta Zviedrijā, Hallandes lēnē, 6100 iedzīvotāju (2010. g.).
Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
Estešunda Pilsēta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes administratīvais centrs, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vētlanda pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
Trānosa Pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 14200 iedzīvotāju (2010. g.).
Neše Pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
Vērnamū pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 18700 iedzīvotāju (2010. g.).
Grena Pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 2550 iedzīvotāju (2010. g.).
Sēvše pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 5100 iedzīvotāju (2010. g.).
Ēkše Pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 9700 iedzīvotāju (2010. g.).
Sēderhamna Pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Bolnēsa pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sandvīkena pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 23000 iedzīvotāju (2010. g.).
Nībru Pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
Vestervīka Pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.).
Vimmerbī pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 7900 iedzīvotāju (2010. g.).
Borjholma pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē, 3070 iedzīvotāju (2010.g.).
Jungbī Pilsēta Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē, 15200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kiruna pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā, 18100 iedzīvotāju (2010. g.).
Liksene Pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Vesterbotenas lēnē, 12500 iedzīvotāju (2010. g.).
Erebrū Pilsēta Zviedrijā, lēnes administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2010. g.).
Haparanda Pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē pie Tornes ietekas Botnijas līcī, 4900 iedzīvotāju (2010. g.).
Būdena Pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Lūlelvenas krastos, 18300 iedzīvotāju (2010. g.).
Pīteo pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos, Botnijas līča piekrastē, 22900 iedzīvotāju (2010. g.).
Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
Ukselesunda Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 10900 iedzīvotāju (2010. g.).
Strengnēsa Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
Katrineholma Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 22000 iedzīvotāju (2010. g.).
Mariefrēda Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 3700 iedzīvotāju (2010. g.).
Trusa Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.).
Toršhella Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 7600 iedzīvotāju (2010. g.).
Nīšēpinga pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes administratīvais centrs, osta Baltijas jūras krastā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Hēganosa Pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 14100 iedzīvotāju (2010. g.).
Eslēva Pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 17700 iedzīvotāju (2010. g.).
Falsterbu Pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.).
Nīneshamna pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 13500 iedzīvotāju (2010. g.).
Nortelje Pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 17300 iedzīvotāju (2010. g.).
Lidinge Pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 31600 iedzīvotāju (2010. g.).
Naka Pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 33000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sundbīberja Pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 42600 iedzīvotāju (2010. g.).
Vaksholma Pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 4850 iedzīvotāju (2010. g.).
Jūršholma Pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 8800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sēdertelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 64600 iedzīvotāju (2010. g.).
Eregrunda Pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 1550 iedzīvotāju (2010. g.).
Esthammara pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 4500 iedzīvotāju (2010. g.).
Kārlstade Pilsēta Zviedrijā, Vēnerna ziemeļu piekrastē, Vermlandes lēnes administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2010. g.).
Hāgfoša Pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 5100 iedzīvotāju (2010. g.).
Filipstāde Pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 6000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sefle Pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 9000 iedzīvotāju (2010. g.).
Šellefteo Pilsēta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, 32800 iedzīvotāju (2010. g.).
Ūmeo Pilsēta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2010. g.).
Skāra Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 10800 iedzīvotāju (2010. g.).
Marstrande Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
Mariestāde Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 15600 iedzīvotāju (2010. g.).
Falšēpinga Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vēnešborja Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
Kungelva pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 22800 iedzīvotāju (2010. g.).
Līdšēpinga pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
Udevalla Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 31200 iedzīvotāju (2010. g.).
Ševde Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
Trolhetana pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 46500 iedzīvotāju (2010. g.).
Stremstade Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 6300 iedzīvotāju (2010. g.).
Līsešila Pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 7600 iedzīvotāju (2010. g.).
Tīdaholma pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ulrīsehamna pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 9800 iedzīvotāju (2010. g.).
Burosa pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2010. g.).
Nora Pilsēta Zviedrijā, Vestermanlandes lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ernskeldsvīka Pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
Krāmfoša pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 6000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sollefteo pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 8600 iedzīvotāju (2010. g.).
Arboga Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 10300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1200. g.
Fāgešta Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 11100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sāla Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 12300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vesterosa Pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
Jenšēpinga Pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Ludvīka pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā (_Ludvika_), Dālarnas lēnes dienvidos, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
Eskilstūna Pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.).
Āvesta pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 14500 iedzīvotāju (2010. g.).
Borlenge Pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 41700 iedzīvotāju (2010. g.).
Noršēpinga Pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, Esterjētlandes lēnē, osta Mūtalas krastos, 87200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kalmara Pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, lēnes administratīvais centrs, osta Kalmaras šauruma krastā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
Lanskrūna pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Landskrona_), Skones lēnē, osta Ēresunna krastā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
Malme pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Malme_), Skones lēnē, 303900 iedzīvotāju (2010. g.).
Trelleborja pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Trelleborg_), Skones lēnē, osta Baltijas jūras krastā, 28300 iedzīvotāju (2010. g.).
Gēteborga Pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos, pie Gētas ietekas Kategatā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 540100 iedzīvotāju (2010. g.), lielākā Zviedrijas osta; Jēteborga.
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā.
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis.
Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu.
Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m.
Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns.
Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m).
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns.
Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns.
Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms.
Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms.
Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti.
Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu.
Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms.
Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns.
karsta kritene piltuvveida ieplaka Zemes virsmā, kas radusies, iebrūkot pazemē izskalotiem iežiem, raksturīga ģipša un karbonātiežu izplatības rajoniem.
tumšpīle Pīļu dzimtas ģints, ķermeņa masa - līdz 1,7 kg. Eirāzijā un Ziemeļamērikā; Latvijā sastopamas 2 sugas.
tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi.
Pīpaļu strauts Pīpāļu strauts, Zaņas pieteka.
Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā.
Habla teleskops pirmais lielais optiskais teleskops, kas pacelts orbītā ap Zemi virs tās atmosfēras (1990, ASV).
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
Zīmeļi Pirmie Zīmeļi - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu.
Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam.
Vecpiebalgas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Inešu pagastā, dienvidrietumu daļa - tagadējā Kaives pagastā, dažas mājas ziemeļaustrumos - Zosēnu pagastā, savukārt tagadējā Vecpiebalgas pagastā iekļauta bijušā Veļķu pagasta rietumu daļa.
Pīte Pīteo, pilsēta Zviedrijā.
Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks.
Matabele Plakankalne Āfrikas dienvidu daļā, Zimbabvē, vidējais augstums - 1000-1500 m, viegli viļņot virsa, atsevišķi kalni un grēdas, austrumos - Injangani kalns - līdz 2596 m, tropu klimats, skrajmeži stipri izcirsti.
Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
kalada Plāna svētīta dievmaizīte, ko pēc katoļu tradīcijas cep Ziemassvētkos.
ārējā planēta planēta kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme.
iekšējā planēta planēta, kas atrodas Saulei tuvāk nekā Zeme.
atmosfēras cirkulācija planetāra mēroga gaisa plūsmu sistēma virs Zemes.
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); pretstāve.
planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju.
Plahnen Plāņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
Klusā okeāna ziemeļaustrumu lielieplaka plašākais okeāna gultnes pazeminājums starp Aelutu dziļvagu ziemeļos, Ziemeļrietumu grēdu, Havaju un Lainas grēdu rietumos, dziļums - līdz 7168 m.
klimatiskā josla plaši, klimatiskā ziņā samērā viendabīgi Zemes apgabali.
serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti.
Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m.
lavas plato plašs, paaugstināts līdzenums, kas veidojies, lielām lavas masām izplūstot Zemes virspusē un aizpildot visus iepriekšējā reljefa nelīdzenumus.
kristāliskais vairogs platformas daļa, kur Zemes virspusē atsedzas kristāliskais pamatklintājs.
Mazais Zurzu ezers platība - 55,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais dziļums - 7,2 m, atrodas starp Pildas un Lielo Zurzu ezeru; Vidus ezers; Vidējais ezers.
Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā.
Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m.
Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda).
Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos.
Plisūna Plisunka, Zilupes pieteka.
Plusona Plisunka, Zilupes pieteka.
Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Aglonka Podupe, Zilupes pieteka.
Biržupe Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka.
Pudveize Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka.
Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas.
Hārlemermēra Polderis (3-4,65 m zjl.) Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, platība - 181 kvadrātkilometrs.
Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju.
Valles kauja Polijas-Lietuvas karaspēka un Zviedrijas karaspēka kauja 1626. g. 17. janvārī, kurā Zviedrijas karaspēks guva uzvaru.
Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
ļaudininki Politiska partija Lietuvā (1922.-1936. g.); oficiālais nosaukums - Lietuvas Zemnieku ļaudininku savienība.
Tirava Ponī cilts (Ziemeļamerika) mitoloģijā - augstākais radītājs "Debesu arka".
Pā Ponī cilts (Ziemeļamerika) mitoloģijā - Mēness dievs.
hidrotermāla atradne Praktiski izmantojamu termālo ūdeņu izplatības iecirknis Zemes garoza.
zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
Pyrmī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
Trešī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
Zeimuļu Puzāki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukuma variants.
puzacieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļu Puzaki" iedzīvotāji.
Peļšu Zlēmeši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas “Pelšu Zlemeši” nosaukuma variants.
Borkova Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" otrs nosaukums.
kriptozojs Prekembrijs - senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss (pirms \~570 miljoniem gadu un agrāk).
ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi.
antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi.
zvaigšņenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji.
duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā.
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
veimutpriede Priežu suga ("Pinus strobus"), Eiropā ievesta no Ziemeļamerikas, Latvijā kultivē kā krāšņuma koku.
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās.
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
endogēnie ģeoloģiskie procesi procesi, kas norisinās Zemes dzīlēs Zemes iekšējās enerģijas ietekmē.
endogēniskie procesi procesi, ko izraisa Zemes iekšējie spēki - vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
aizbildnības tiesas prāva process Zviedrijā pret Kārļa XI aizbildnības vadību, kuras locekļi 1680. g. tika apsūdzēti izšķērdībā, un viņiem piesprieda samaksāt lielu kompensāciju.
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszeme.
zeīns prolamīnu grupas rezerves proteīns kukurūzas _Zea mays_ sēklās.
Proški Prošku ezers - atrodas Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,7 ha.
Kreškas ezers Prošku ezers Ziemera pagastā.
Prešņu ezers Prošku ezers Ziemera pagastā.
Kroškas ezers Prošku ezers Ziemeru pagastā.
Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku.
Kvazulu-Natāla Province Dienvidāfrikas Republikā ("KwaZulu-Natal"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Pītermarcibērha, platība - 92100 kvadrātkilometru, 10449300 iedzīvotāju (2009. g.).
Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci.
Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu.
Adamavas province province Kamerūnā (_Adamoua, Province de l'_), robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Rietumu, Centrālo un Austrumu provinci, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku.
Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši.
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni.
Austrumu province province Sjerraleones Republikā (_Eastern_), administratīvais centrs - Kenema, robežojas ar Dienvidu un Ziemeļu provinci, kā arī ar Gvineju un Libēriju.
Alava province Spānijā (basku _Álava_), Basku Zemes rietumu daļā; spāņu _Araba_.
Austrumu province province Zambijā (_Eastern Province_), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Čipata.
Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā.
Edipa komplekss psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida - bērna, it īpaši zēna, neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
FIAN PSRS (tagad Krievijas) Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts (krievu "Fizičeskij Institut Akademii Nauk").
greznā eiforbija puansetija ("Euphorbia pulcherrima") jeb "Ziemassvētku zvaigzne".
Padupe Pūdupe, Zilupes pieteka.
Padupne Pūdupe, Zilupes pieteka.
Podupe Pūdupe, Zilupes pieteka.
puebla pueblo - Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā.
apgaismojuma pols punkts uz Zemes virsmas, kur spīdeklis atrodas zenītā.
Lagranža punkts punkts Zemes orbītā ap Sauli, kurā Saules un Zemes gravitācijas ietekme ir vienāda.
Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta.
Ziemeļpols Punkts, kur iedomātā Zemes griešanās ass šķērso ziemeļu puslodes virsmu, atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, dziļums - 4087 m; ģeogrāfiskais ziemeļpols.
Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču.
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
Mūžezera purvs purvs Tukuma novada Zentenes pagastā, vidū aizaudzis ezers, kas bija <1 ha.
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni.
Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km.
Harudens pussala Gotlandes salas ziemeļos, Zviedrijā.
Skorsbija Zeme pussala Grenlandes ziemeļaustrumos, uz dienvidaustrumiem no Karaļa Kristiana X Zemes un Petermana kalna.
Kūli pussala pussala Īrijas austrumos, Lautas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritājijas) robežas, dienvidos - Īrijas jūras Dandolkas līcis.
Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija.
Tjerdnesa pussala Islandes Ziemeļu Zemes ziemeļaustrumu daļā, starp Sģaulfandi un Ehsarfjordu.
Aupouri pussala pussala Jaunzēlandē (_Aupōuri Peninsula_), Ziemeļsalas ziemeļrietumu galā.
Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām.
Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā.
Kolas pussala pussala Krievijas ziemeļrietumos starp Balto jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Budjanka Pussala Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums.
Dienvidbevelande pussala Nīderlandes dienvidrietumu daļā, Zēlandes provincē, dienvidos apskalo Rietumšelda, ziemeļos un ziemeļaustrumos - Austrumšelda.
Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns).
Eiderštete pussala Vācijas ziemeļrietumos, Šlēsvigas-Holšteinas federālas zemes rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā.
Vermlandsnēsa pussala Vēnerna ezera ziemeļrietumu daļā, Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Floridas pussala pussala Ziemeļamerikas austrumos, starp Atlantijas okeānu un Meksikas līci, platība — 115000 kvadrātkilometru.
Asuero pussala pussala Ziemeļamerikas dienvidos (_Azuero, Peninsula de_), izvirzījums Klusajā okeānā starp Panamas un Montiho līci, Panamas Republikas teritorija.
Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju.
Sallinga pussala Ziemeļjūras Nisumas līcī, austrumos norobežo Līmfjordens, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija.
Hūrnslandete pussala Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos, iesniedzas Botnijas līcī.
Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m.
Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m.
Beringa jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā, starp Āziju un Ziemeļameriku, ar Komandoru un Aleutu salām dienvidos, platība – 2,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 4190 m.
Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā starp Grenlandi, Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu, platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km.
Zujeva Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Zujova" nosaukuma variants.
alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos.
briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai.
māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera").
zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia").
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia").
Rabkazdroja Rabka Zdroja, pilsēta Polijā.
Zantes paugurgrēda radiāla starpmēļu paugurgrēda Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines austrumu malā, stiepjas \~20 km garumā no Zemītes līdz Blīdenei, platums — 1-3 km.
attāluma mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma gaisakuģa attāluma noteikšanai līdz noteiktai vietai uz Zemes virsmas, navigācijas satelītam vai citam gaisakuģim.
semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās.
Ravanes ezers Raganas ezers Zvārtavas pagastā.
esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā.
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe.
piekrastes peldkrabis rāpotājvēžu apakškārtas krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"), kas plaši izplatīts ziemeļu puslodē un Ziemeļjūrā, kā arī Baltijas jūras dienvidu daļā; krasta krabis.
Lielraudas ezers Raudiņu ezers Zosēnu pagastā.
Lielraudes ezers Raudiņu ezers Zosēnu pagastā.
Apšu sala Rāznas ezera lielākā sala, atrodas netālu no ezera ziemeļrietumu krasta, Zosnagala līcī, apaugusi ar mežu; Kazjonnijas sala.
reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība 1814-1905.
muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis.
reģenerēties Refl. --> reģenerēt(Z); tikt reģenerētam.
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs.
Adamava reģions Kamerūnā, administratīvais centrs Ngaundere, robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Centra un Austrumu reģionu, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku.
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
donātisms Relģiska kustība, agrās kristietības virziens Ziemeļāfrikā 4.-5. gs.; sludināja reliģisku stingrību, 4. gs. v. kļuva par sociālpolitisku kustību pret Romas valsti.
harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
patārija Reliģiska un sociāla tautas masu kustība Ziemeļitālijas pilsētās 11. gs. 2. pusē, vērsās pret augstāko garīdzniecību un laicīgajiem feodāļiem.
karole Reliģiskās pacilātības dziesma, kas paredzēta dziedāšanai Ziemassvētkos vai Lieldienās.
grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
orogrāfija Reljefa īpatnību kopums (kādā Zemes virsas daļā).
Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina).
Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Zeļteņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
Zīmeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums.
Zimkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zimkas" nosaukums latgaliski.
Zemisgols Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Zemesgols" nosaukuma variants.
Zaliukšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukuma variants.
Zaliukšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukums latgaliski.
Zyrkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
Zyrkova Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
Zirkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants.
Zeļteņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
zosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Zosna" iedzīvotāji.
Zundys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
Zundas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
Zundes Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
zamostieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Zamoste" iedzīvotāji.
Znūteni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Znūteņi" nosaukums latgaliski.
Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums.
Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants.
Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski.
Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants.
Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski.
Zaciši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Zatiši" nosaukuma variants.
zeltinieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļteņi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka.
Zbedys Riebiņu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zbedas" nosaukums latgaliski.
Zareņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukuma variants.
Zareni Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" nosaukums latgaliski.
kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija.
Gla Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā pirmā parādība-būtne "Zināšana", kas radās no pirmatnējās nebūtības Fu.
Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m.
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
vesternizācija Rietumeiropas un Ziemeļamerikas vērtību sistēmas un dzīvesveida izplatīšanās citās zemēs un citu tautu dzīvē.
Kurzemes pussala Rietumlatvijas ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, dienvidu robeža ir Rīgas līča dienvidu krasta līnijas turpinājums sauszemē pa līniju Kauguri — Ziemupe.
zaķsalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zaķusala" iedzīvotāji.
zasulaucieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zasulauks" iedzīvotāji.
zasulaucnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zasulauks" iedzīvotāji.
ziemeļblāzmieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ziemeļblāzma" iedzīvotāji.
ziepniekkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ziepniekkalns" iedzīvotāji.
zolitūdieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zolitūde" iedzīvotāji.
Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm.
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu.
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
Beberbeķi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimi, kā arī ar Mārupes novadu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses.
Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm.
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai.
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā).
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu.
Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi.
Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
Jaunciems Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera ziemeļaustrumu krastā, veidojusies 19. gs. beigās kāpu mežā pie papīrfabrikas, 1927. g. pievienota Rīgas pilsētai.
Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu.
Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni.
Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase.
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha.
Zālīši Rīgas Valda Zālīša pamatskola.
RZTN Rīgas Zinātnes un tehnikas nams.
Rinseln Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Rieselhof Rinseln - Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
ekvants Riņķa līnija Ptolemaja ģeocentriskajā sistēmā ar centru ārpus Zemes, pa kuru kustībā ap Zemi vienmērīgi pārvietojas planētas projekcija.
ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu.
Moho robeža starp Zemes garozu un mantiju, ko iezīmē krasa seismisko viļņu ātruma palielināšanās; atrodas vidēji 35 km dziļumā; Mohoroviča virsma.
Konrāda virsma robeža Zemes garozā starp granīta un bazalta slāņiem.
robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
zarečieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
zarečjieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zarečje" iedzīvotāji.
Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks.
Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks.
pasaules (starpnacionālās) tiesību sistēmas (vai saimes) romāņu ģermāņu (kontinentālā) tiesību sistēma, vispārējā (vai anglo amerikāņu) tiesību sistēma, Ziemeļu tiesību sistēma, islama un hinduisma tiesības, tālo austrumu tiesību saime.
Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
Tellūra Romiešu mitoloģijā - zemes un zemestrīču dieve, ko dēvēja arī par "Terra Mater" - Māti Zemi.
Pollūkss Romiešu mitoloģijā - Zeva un Lēdas dēls, Kastora brālis, kas dzīvs esot uzņemts debesīs (grieķiem - Polideiks).
Apulejs Romiešu rakstnieks (Apuleius; ap 125. g. - ap 180. g.), kura ievērojamākais darbs ir "Zelta ēzelis jeb Pārvērtības".
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
Ronnebija Ronnebī, pilsēta Zviedrijā.
pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams.
zaķenieki Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
zaķieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
zvaigznītieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zvaigznītes" iedzīvotāji.
Zeļtauka Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļtovka" nosaukuma variants.
aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā.
ņaruandi Ruandi - tauta Ruandā, Zairā un Ugandā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
zirnājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Zirnājas ciems" iedzīvotāji.
Jellivares kalns rūdas atradne Lapzemes ziemeļaustrumu daļā ("Gaellivare"), otra lielākā dzelzsrūdas atradne Zviedrijā, kas bija zināma jau 18. gs., plašāka mēroga rūdas ieguve sākās 19. gs. 80. gados.
Raudiņu ezers Rudiņu ezers Zosēnu pagastā.
Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
Zaļusola Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāsala" nosaukums latgaliski.
Zeļteņi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
bornsmindieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Bornsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji.
barsmindieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Barsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji.
Bornsminde Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" bijušais nosaukums.
ziedonieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" iedzīvotāji.
ziedoņnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" iedzīvotāji.
Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.
Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka.
Zeileņi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukuma variants.
Zeileni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiliņi" nosaukums latgaliski.
Zeiniškas Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukuma variants.
Zeiniški Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukuma variants.
Zeiniškys Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Zeinišķi" nosaukums latgaliski.
ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums.
kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras.
glaciomorfoloģisks Saistīts ar ledāju iedarbībā veidotām Zemes virsas reljefa formām.
reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (Z), tai raksturīgs.
gravimetrisks Saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs.
ģeotermisks Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermāls.
ģeoķīmisks Saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs.
glaciomorfoģenētisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa veidojumu izcelšanos un attīstību ledāju iedarbībā.
hidroloģisks saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
telūrisks Saistīts ar Zemi, tai raksturīgs.
Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas").
Kohelet Sākotnējais apzīmējums Zālamana Mācītāja grāmatai.
Bailota sala sala ("Bylot Island") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne Tules kalns 2133 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina jūrā.
Anvera sala Antarktīdā (_Anvers Island_), ziemeļrietumos no Antarktīdas pussalas Greima Zemes.
Fēra sala Atlantijas okeānā (_Fair Isle_), Ziemeļjūras rietumos, Orkneju salu ziemeļos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato.
Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu.
Zēlande Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru.
Gotska Sandēne sala Baltijas jūrā, uz ziemeļiem no Gotlandes, Zviedrijas teritorija.
Fora sala Baltijas jūrā, Zviedrijas Gotlandes lēnē, ziemeļaustrumos no Gotlandes salas.
Muše sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
Orne sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
Ūte sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
Justere sala Baltijas jūrā, Zviedrijas teritorija, Stokholmas lēnē.
Age sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Agö_), Zviedrijas teritorija.
Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā.
Grēse sala Baltijas jūras Botnijas līcī, Zviedrijas teritorija, ietilpst Upsālas lēne.
Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Hailuoto sala Baltijas jūras Botnijas līča ziemeļaustrumos, Somijas teritorija, Ziemeļpohjanmā reģionā.
Bjerke sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
Vede sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē.
Mēna sala Baltijas jūras rietumos, Dānijas Zēlandes reģiona dienvidrietumos, jūras šaurumi to atdala no Zēlandes un Falsteras salas.
Sturke sala Baltijas jūras rietumos, Hānes līča ziemeļaustrumu daļā, Zviedrijas Blēkinges lēnē.
Atauro sala Bandas jūrā (_Atauro_), Mazo Zunda salu Baratdajas salu rietumos, Austrumtimoras teritorija.
Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija.
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija.
Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos.
Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai.
Zaķusala Sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa.
Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
Aidžou sala Dienvidķīnas jūrā (_Ai Zhou_), Ķīnas teritorija.
Ajosefstratija sala Egejas jūrā (_Ágios Efstrátios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Ziemeļegejas perifērijā.
Antipsara sala Egejas jūrā (_Antipsara, Nisos_), Grieķijas Ziemeļegejas perifērijā.
Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
Treila sala sala Grenlandes jūras dienvidrietumu piekrastē, pie Karaļa Kristiana X Zemes krastiem.
Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns).
Zanzibāra Sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi.
Lomboka Sala Indonēzijā ("Lombok"), Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns).
Java Sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta.
Sulavesi Sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa.
Madura Sala Javas jūrā ("Madura"), ietilpst Lielo Zunda salu grupā, atrodas uz ziemeļiem no Javas, Indonēzijā, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m.
Hallandsvedere sala Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijas teritorija, Skones lēnē.
Lesē sala Kategatā, Dānijas Ziemeļjitlandes reģiona teritorija, Lesē šurums to šķir no Jitlandes pussalas.
Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu.
Santaizabela Sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas.
Vankūvera Sala Klusā okeāna Ziemeļamerikas piekrastē, Kanādā, platība - 32100 kvadrātkilometru, garums - 460 km, platums - līdz 80 km, 723000 iedzīvotāju (2005. g.).
Agrihana sala Klusajā okeānā (_Agrihan_), Ziemeļu Marianas Salās (ASV teritorija).
Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_.
Alamagana sala Klusajā okeānā (_Alamagan_), Marianas salās, Ziemeļu Marianas Salās (ASV).
Anuta sala Klusajā okeānā (_Anuta_), Zālamana Salu Temotu provinces austrumu daļā.
Kirisimasi Sala Klusajā okeānā ("Kiritimati"), lielākā no Lainas salām, Kiribati teritorija, platība - 577 kvadrātkilometri, 5100 iedzīvotāju (2005. g.), senāk dēvēta par Ziemsvētku salu.
Kodiaka Sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island"), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, ASV Aļaskas štatā, platība - 9500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1353 m, no Aļaskas pussalas atdala Šeļihova šaurums; Kadjaka.
Greitbarjera sala Klusajā okeānā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
Malaita Sala Klusajā okeānā, Zālamana salu valsts austrumos, platība - 4071 kvadrātkilometrs, garums - 165 km, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 1432 m (Kolovrata kalns).
Gēa sala Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma ziemeļu atzarā, rietumos no Kintairas pussalas.
Ratlina sala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabalā, Ziemeļu šaurumā, 140 iedzīvotāju (2020 g.).
Butona Sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns).
Niasa Sala Lielo Zunda salu grupā (indon. val. "Nias"), 110 km uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 4800 kvadrātkilometru, 600000 iedzīvotāju (2004. g.), kalnaina, augstums - līdz 886 m.
Banka Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu (Indonēzijā), platība - 11600 kvadrātkilometru, līdzena, atsevišķi pauguri līdz 699 m, lielākā pilsēta Pankalpinanga.
Belituna Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu, Indonēzijā, platība – 4800 kvadrātkilometru, augstums – līdz 510 m vjl, lielākā pilsēta un alvas izvedosta Tandžunpandana.
Sumatra Sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m.
Floresa Sala Mazo Zunda salu grupā ("Flores"), Indonēzijā, platība - 14300 kvadrātkilometru, kalnaina, augstms - līdz 2400 m, 1831000 iedzīvotāju (2010. g.).
Bali Sala Mazo Zunda salu grupā (uz austrumiem no Javas), Indonēzijas province, platība - 5600 kvadrātkilometru, garums - 145 km, lielākais platums - 80 km.
Sumba sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. _Sumba_), platība - 10700 kvadrātkilometru, garums - \~220 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 1225 m.
Sumbava Sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. "Sumbawa"), platība - 14400 kvadrātkilometru, garums - \~270 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 2281 m, piekrastē koraļļu rifi.
Komoda Sala Mazo Zunda salu grupā, starp Sumbavu un Floresu, Indonēzijā, platība - 494 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 735 m.
Gvadalkanala Sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs).
Ādela Sala Mēlarena ezera austrumu daļā, Zviedrijā, platība - 32 km^2^, viduslaiku pils Ālsnes drupas.
Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago.
Valherena sala Nīderlandē, Zēlandes provincē, starp Austrumšeldas un Rietumšeldas jūras līci Ziemeļjūras piekrastē.
Batama Sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā.
Sejerē sala Samsē Beltā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija.
Komsomoļeca Sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas.
Urusta sala Skageraka austrumos, Zviedrijas piekrastē, Vesterjētlandes lēnē.
Asunsjona sala un apdzīvota vieta Ziemeļu Marianas Salās (_Asunction Island_), Klusā okeāna Marianas salās.
Moricsala Sala Usmas ezera rietumu daļā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 83 ha, apdzīvota kopš 20. gs. sākuma, senāk dēvēta par Usmas kalvu vai Zivju salu.
Kollandse sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Toše sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Visingse sala Veterna ezerā, Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Austrumrenela sala Zālamanu salu dienvidos (_East Rennel_), kas iekļauta Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā, jo to apdraud mežistrādes darbi.
Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām.
Holiailenda sala Ziemeļjūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Anglijas teritorija, pie tās ziemeļaustrumu krasta.
Tershelinga sala Ziemeļjūrā (_Terschelling_), Nīderlandes piekrastē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 86 kvadrātkilometri, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Teksela sala Ziemeļjūrā (_Texel_), Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 162 kvadrātkilometri, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Fāne Sala Ziemeļjūrā Dānijas piekrastē, viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 60 kvadrātkilometri.
Amelande Sala Ziemeļjūrā Nīderlandes piekrastē (_Ameland_), viena no Rietumfrīzu salām, platība - 57 kvadrātkilometri, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Fēra sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Föhr_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 83 kvadrātkilometri, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
Norderneja sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Norderney_), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 26,3 kvadrātkilometri, 5770 iedzīvotāju (2011. g.).
Pelvorma sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Pellworm_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 37 kvadrātkilometri, 1150 iedzīvotāju (2015. g.).
Zilte sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Sylt_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 58 kvadrātkilometri, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jīste Sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Juist"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 16,43 kvadrātkilometri, 1720 iedzīvotāju (2008. g.).
Langeoga Sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Langeog"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 19,67 kvadrātkilometri, 1930 iedzīvotāju (2008. g.).
Rihela sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes piekrastē, viena no Rietumfrīzu salām.
Shauvena-Deivelande sala Ziemeļjūrā, Nīderlandes Zēlandes provinces teritorija, atrodas starp Vālas un Māsas grīvlīča dienvidu atzaru un Austrumšeldu.
Ustereini sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Hordalannes filkē.
Sūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkē.
Itresūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūrans filkē.
Hitra sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Sērtrendelāgas filkes teritorija.
Bremangerlanne sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas teritorija, Sognas un Fjūranes filkē.
Vlīlande sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu grupā, Nīderlandes teritorija.
Shīrmonikoga sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Frīzlandes provinces teritorija.
Rotumerplāta sala Ziemeļjūrā, Rietumfrīzu salu ziemeļaustrumos, Nīderlandes Groningenas provinces teritorija.
Borkuma sala Ziemeļjūrā, Vācijas piekrastē (_Borkum_), lielākā no Austrumfrīzu salām, platība - 30,74 kvadrātkilometri, 5660 iedzīvotāju (2008. g.).
Vangeroge sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām, atrodas šīs grupas austrumos.
Baltruma sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
Juiste sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
Memmerte sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
Špīkeroga sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
Rēmē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā, platība - 100 kvadrātkilometri.
Fānē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā.
Mandē sala Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā.
Tīholma sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Vidusjitlandes reģiona teritorija.
Morsa sala Ziemeļjūras Nisumas līcī, Dānijas Ziemeļjitlandes reģionā.
Bemlu sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
Hutareja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
Sūtra sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
Tisnēseja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē.
Gūrē-Overflakē sala Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Dienvidholandes provincē, starp Vālas un Māsas kopējā grīvlīča diviem atzariem.
Sanneina sala Ziemeļjūras rietumos, Norvēgijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija.
Alonnisa sala Ziemeļsporādu salās (_Alónnisos, Nísos_), Egejas jūras rietumu daļā, Grieķijas teritorija.
Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija.
Ruskija Sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri.
Vaigača sala Ziemeļu Ledus okeānā starp Karas un Barenca jūru, kas it kā turpina Jurgas pussalu un ziemeļos veido Karas vārtus ar Novaja Zemļa arhipelāga Dienvidu salu.
Admiralitātes sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Nunavutas teritorijā.
Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m.
Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
Viktorija sala Ziemeļu Ledus okeānā, uz austrumiem no Špicbergenas, Krievijas teritorija.
Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m.
Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā.
Šērna sala Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Ziemeļjūrā, Skageraka un Kategata piekrastē.
zonepieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Zonepe" iedzīvotāji.
Salaiņa ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā.
Salaiņu ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā.
Santakrusas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā ("Santa Cruz"), uz ziemeļiem no Jaunhebridu salām, Zālamana Salu valstī, kopējā platība — 938 kvadrātkilometri, augstums — līdz 920 m vjl.
Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži.
Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m.
zeltinieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
zariņnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji.
zvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvārde" iedzīvotāji.
frančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Franči" iedzīvotāji.
kareļnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" iedzīvotāji.
Zaņa Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" otrs nosaukums.
līgotņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Līgotņi" iedzīvotāji.
ošenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji.
prančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Pranči" iedzīvotāji.
rūpnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji.
silaiņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Silaiņi" iedzīvotāji.
zaņenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Zaņa" iedzīvotāji.
Zaņas muiža Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Zaņasmuiža" nosaukuma variants.
Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā.
bērzenieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji.
bucenieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Buki" iedzīvotāji.
Nākotne Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bukupe" bijušais nosaukums padomju laikā.
Bērzi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kurzeme Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā.
būtnārnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" iedzīvotāji.
centībnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Centība" iedzīvotāji.
grāveļnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" (senāk - "Grāveļu muiža") iedzīvotāji.
Ķivīļi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķiviļi" nosaukuma variants.
nākotnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Nākotne" iedzīvotāji.
stalmaņnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stalmaņi" iedzīvotāji.
Stalmaņi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stālmaņi" nosaukuma variants.
Zierņu muiža Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Zirņi" bijušais nosaukums.
zirņenieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Zirņi" iedzīvotāji.
Švardenskaja Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schwarden Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums.
zatiškāni Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zatiški" iedzīvotāji.
Amadeiusa ezers sālsezers Austrālijā (_Amadeus, Lake_), Ziemeļu teritoriju dienvidrietumu daļā, mainīga krasta līnija.
Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
Aloras salas salu grupa Indonēzijā (_Alor, Kepulauan_), daļa no Mazajām Zunda salām, atdala Savu jūru no Bandas jūras.
Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri.
Jaundžordžijas salas salu grupa Melanēzijā ("New Georgia Group"), Zālamana salu rietumos, platība — 3400 kvadrātkilometru.
Dānijas arhipelāgs salu grupa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru — Zēlande, Fīna, Lollanna, Langelanna, Falstera, Mena, Alsa.
Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas.
Valeres salas salu grupa Ziemeļjūrā, Skageraka ziemeļaustrumos, Norvēģijas teritorija.
Kusteras salas salu grupa Ziemeļjūrā, Skagerakā, Zviedrijas piekrastē.
sapatisti Sapatas Nacionālā atbrīvošanās armija (EZLN) - sadumpojušies indiāņi Meksikas dienvidu štatā Čjapasā; dumpis sākās 1994. g. janvārī, mērķis - indiāņu pilsoņu tiesības.
sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca.
Sarkanā Sarkanā upe - Ziemeļu Redrivera.
loganoga Sarkano aveņu un lāča kazeņu hibrīds, Ziemeļamerikā audzē kā ogu kultūru; 20. gs. vidū mēģināts audzēt arī Latvijā, bet bez panākumiem.
ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
satelītu sakari satelītu, kas riņķo ap Zemi pa stacionāru orbītu, izmantošana informācijas retranslēšanai.
Merkurs Saulei tuvākā planēta, vidējais attālums no Saules - 57,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 87,97 dienas, ekvatoriālais diametrs - 4878 km, masa - 0,055 Zemes masas.
Mēness fāzes Saules apgaismotā Mēness daļas formas, kas redzamas no Zemes un periodiski atkārtojas: jaunmēness jeb jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness jeb pilns Mēness un pēdējais ceturksnis.
Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
tiešā Saules radiācija Saules siltums, kas sasniedz Zemes virsu tieši ar Saules stariem saulainā laikā.
Venera Saules sistēmā otrā planēta, vidējais attālums no Saules - 108,2 mlj km, apriņķošanas laiks - 224,70 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12102 km, masa - 0,815 Zemes masas.
Marss Saules sistēmas ceturtā (pēc attāluma no Saules) planēta, vidējais attālums no Saules - 227,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 686,98 dienas, ekvatoriālais diametrs - 6794 km, masa - 0,107 Zemes masas.
Ikars Saules sistēmas mazā planēta, kas šķērso Zemes orbītu un pietuvojas Zemei ik pēc 19 gadiem.
Jupiters Saules sistēmas piektā un lielākā planēta, vidējais attālums no Saules - 778 mlj km, apriņķošanas laiks - 11,86 gadi, ekvatoriālais diametrs - 142984 km, masa - 317,894 Zemes masas.
zemeslode Saules sistēmas planēta Zeme.
Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas.
Saturns Saules sistēmas planēta, kas pēc attāluma no Saules ir sestā, vidējais attālums no Saules - 1427 mlj km, apriņķošanas laiks - 29,46 gadi, ekvatoriālais diametrs - 120536 km, masa - 95,184 Zemes masas.
Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no Saules, vidējais attālums no Saules - 2871 mlj km, apriņķošanas laiks - 84,01 gadi, ekvatoriālais diametrs - 51118 km, masa - 14,537 Zemes masas.
Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas.
zvejniekciemieši Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejniekciems" iedzīvotāji.
vādī Sausa īslaicīgo vai periodisko ūdens straumju ieleja Arābijā un Ziemeļāfrikā.
Auoba sausgultne Dienvidāfrikā (_Auob_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļu daļā, turpinās Namībijā (Aopa).
Ains sausgultne Omānā (_ʻAyn, Wādī al_), Zāhiras mintakā un nedaudz iesniedzas Dāhilījas mintakā.
Akāba sausgultne Sīnāja pussalā (_ʻAqābah, Wādī_), Ziemeļsīnāja muhāfazā, nedaudz iesniedzas arī Dienvidsīnāja muhāfazā.
Aradeibs sausgultne Sudānā (_‘Aradeib, Wādi_), Ziemeļdārfūras un Rietumdārfūras vilājā.
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
terramaras Sauszemē uz pāļiem celtas bronzas laikmeta apmetnes Ziemeļitālijā (2. gt. p. m. ē.), kuras apjoza aizsargvaļņi ar koka konstrukcijām, plati grāvji.
Snabens sauszemes izvirzījums Baltijas jūrā Gotlanes salas austrumu piekrastē, Zviedrijā, Gotlandes lēnē.
Fāludens sauszemes izvirzījums Baltijas jūrā Gotlanes salas dienvidu daļas austrumu piekrastē, Zviedrijā, Gotlandes lēnē.
siuksi Savā laikā visai spēcīga Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas dzīvoja uz rietumiem no Missūri un Misisipi upēm.
saviri Savari - huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju cilts Piekaspijā 1. gt.; 7.-8. gs. dzīvoja Kūmas lejteces apvidū un Z-Dagestānā.
Ķiploka upīte savieno Ķiploku ezeru un Sudalezeru Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Rāznas kanālas savieno Rāznas un Zosnas ezeru Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
virpeļu Savienojumā "virpeļu, vārpeļu" izmantoja kā refrēnu kādā Ziemassvētku dziesmā.
ģeogrāfiska ainava savstarpēji saistītu dabas parādību komplekss noteiktā Zemes virsas daļā.
difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi.
zemgalieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji.
Šļūkas Seces pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" paralēls nosaukums.
seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
Pomožes līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (“Zatoka Pomorska”), pie Vācijas un Polijas krastiem, dziļums 12-14 m, iepretī atrodas Odras sēklis, dziļums 6-9 m.
adživiki Sekta Ziemeļindijā, kas 6. gs. p. m. ē. attīstījās paralēli budismam un džainismam.
velingtonija Sekvoja - taksodiju dzimtas skuju koku ģints Ziemeļamerikā, kuras daži eksemplāri sasniedz 150 m augstumu un pieder pie visaugstākajiem kokiem.
Zaķāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Zaķēni" bijušais nosaukums.
Selekovas ezers Seļekova ezers Zvirgzdenes pagastā.
Seļakovas ezers Seļekova ezers Zvirgzdenes pagastā.
arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
sabeisms Sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi.
Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms.
bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas.
pimveris Sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis.
pikti Sena tauta Ziemeļbritānijā, kas 9. gs., sajaucoties ar skotiem, piedalījās Skotijas karalistes veidošanā.
kerketi Sena ZR Kaukāza cilts, adigu senči, līdz 3.-4. gs. dzīvojuši Melnās jūras piekrastē.
olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
Ziemeru pagasts senāk lietots Ziemera pagasta nosaukums.
žēckus Senāk Ziemassvētkos spēlēta rotaļu spēle.
prekembrijs Senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms - pirms kembrija perioda - un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss; kriptozojs.
hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi.
eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji.
ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši.
Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
kasieši Senas kalniešu ciltis, 2.-1. gt. p. m. ē. dzīvoja Zāgrosa kalnos (Irānas R daļā), etniskā piederība nav noskaidrota, minēti līdz 324. g. p. m. ē.
Aristarhs Sengrieķu astronoms (Aristarchus of Samos; 4.-3. gs. p. m. ē.), kurš atklāja, ka Saule ir ievērojami lielāka par Zemi, un uzskatīja, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme riņķo ap to.
dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem.
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem.
plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā.
Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju.
Radamants Sengrieķu mitoloģijā - Zeva un Eiropas dēls, Mīnoja brālis; taisnīgākais no visiem ļaudīm, likumdevējs Krētas salā; pēc nāves, tāpat kā Mīnojs, kļuva par mirušo dvēseļu tiesnesi pazemes valstībā Aīdā.
egīda Sengrieķu mitoloģijā - Zeva vai Atēnas vairogs, dievu labvēlības un dusmu simbols.
Delfi Sengrieķu pilsēta un templis Parnasa kalnā Grieķijas vidienē, Fokīdas novadā, ievērojams reliģiskais centrs, kura nozīmīgākā celtne bija templis, kas tika uzskatīts par Zemes centru.
oikumene Sengrieķu priekšstatos - cilvēku apdzīvotā Zemes virsas daļa.
višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
fosilie augi seni izmiruši augi, kas Zemes garozas nogulumiežos saglabājušies pārakmeņojumu vai nospiedumu veidā.
zervānisms Senirāņu reliģija, kuras galvenais dievs bija Zervāns, saistīta ar mazdaismu.
sabīņi Senitāļu ciltis, kas apdzīvoja plakankalni uz Z no Latijas, ap 290. g. p. m. ē. romieši tos pakļāva; 268 g. p. m. ē. tie ieguva Romas pilsoņu tiesības un vēlāk romanizējās.
Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai.
ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi.
Ahičatra Senpilsēta ("Ahichchhatra", III gs. p. m. ē. - XII gs. m. ē.) Gangas ielejā, Indijā, Utaras štatā, Senās Ziemeļu Pančalu valsts galvaspilsēta, tagad drupas, tiek veikti izrakumi.
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū.
Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas.
ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās.
spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l.
Monomotapa Sens valstisks veidojums Āfrikā, bantu cilšu apdzīvotajā teritorijā starp Zambezi un Limpopo upi \~11. gs. līdz 1693. g.
Antūžu apmetne un senkapi senvietu komplekss Jēkabpils novada Zasas pagastā pie Antūžu mājām, senkapos bijuši 2 uzkalniņi, kas datējami ar 4.-6. gs.
zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām).
gātas Septiņpadsmit himnas, ko uzrakstījis Zaratustra, tās ir zoroastriešu svēto rakstu krājuma "Avesta" galvenā, vecākā daļa.
Zemuna Serbijas galvaspilsētas Belgradas ziemeļrietumu priekšpilsēta Donavas labajā krastā ("Zemun"), dibināta XII gs., patstāvīga pilsēta līdz XX gs. vidum.
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars.
Ziemeļu Zeme Severnaja Zemļa, arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā.
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala.
ortodromas koordinātas sfēriskā koordinātu sistēma, kuras ekvators ir otodroma, kas savieno divus secīgus maršruta punktus uz Zemes virsmas.
stratigrāfiskās shēmas shēmas, kurās parādīta Zemes garozu veidojošo nogulumiežu, vulkanogēno un metamorfo iežu vecuma secībaun taksonomiskā pakļautība.
ZAAO SIA "Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija".
Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai.
Sudabra Sidrabe, Zizmas pieteka.
slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles.
Zemes sievas sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, dažkārt, ja minēti vienskaitļa formā, tuvi Zemes mātei.
zvirgzdieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Zvirgzdi" iedzīvotāji.
ngvē Sīknauda Zambijas Republikā, Zambijas kvačas simtdaļa.
ēre sīknaudas monēta Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1 ē = 1/100 kronas).
dens Sīknaudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā, denāra simtā daļa.
Aportu salas sīku salu grupa Francijas Dienvidjūru Zemēs (_Ilots des Apôtres_), Krozē salās.
Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Zēnera diode silīcija diode, kas var ilgstoši strādāt tuneļcaursites (Zēnera caursites) vai lavīncaursites režīmā; izmanto sprieguma stabilizatoros; pusvadītāju stabilitrons.
Antiļu straume siltā straume Atlantijas okeānā uz ziemeļaustrumiem no Lielajām Antiļu salām, sākas uz austrumiem no Puertoriko (Ziemeļpasātu straumes turpinājums), ziemeļu daļā pievienojas Golfa straumei, ātrums 0,9-1,9 km/h.
Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h.
Irmingera straume siltā straume Atlantijas okeānā, Islandes dienvidu piekrastē (Ziemeļatlantijas straumes rietumu atzars), ātrums - \~1 km/h, padara maigāku Islandes klimatu.
Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē.
Nordkapa straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeānā, pie Skandināvijas un Kolas pussalas, Norvēģijas straumes atzars, ātrums 0,9-1,9 km/h, kavē Barenca jūras dienvidrietumu daļas aizsalšanu.
Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h.
zemes un jūras siltuma bilance siltuma enerģijas pieplūdes un zuduma attiecība sistēmā, kur galvenie elementi ir radiācijas bilance, kondensācijas un iztvaikošanas siltums, turbulentā un konvektīvā siltuma apmaiņa starp atmosfēru un litosfēras virsmu, advekcija, siltuma plūsma starp Zemes virsmu un litosfēras un hidrosfēras dziļākajiem slāņiem un siltuma pārnese (jūrā) ar straumēm.
Varaža Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zviergža-Varaža" nosaukuma variants.
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka Joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
Sinpo Sinpho - pilsēta Ziemeļkorejā.
mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks".
platuma dienests sistēma, kas izveidota, lai astronomisku novērojumu ceļā nepārtraukti noteiktu novērošanas punktu ģeogrāfisko platumu un pētītu Zemes rotācijas ass (polu) svārstības.
laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus.
Iktomi Siu un dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvidakota, Nebraska) mitoloģijā - ķildu izraisītājs, zirneklis - triksters un kultūrvaronis, cilvēku valodas izgdrotājs.
Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm.
Hejoka Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienviddakota, Nebraska) mitoloģijā - pērkona dievība un medību aizgādnis.
barometriskais gradients skaitlis, kas rāda atmosfēras spiediena maiņu uz Zemes virsmas, ģeogrāfiskajam platumam mainoties par vienu grādu.
ģeotermiskais gradients skaitlis, kas rāda temperatūras paaugstināšanos Zemes dzīlēs uz Zemes centru ik pa 100 m (vidēji 3°).
virziena kosinusi skaitļi X/│a│=cos α, Y/│a│=cos β, Z/│a│=cos γ dotajam telpas vektoram a=(X, Y, Z), kur α, β, γ ir leņķi, ko a veido ar koordinātu asu vienības vektoriem i, j, k.
skandināvi Skandināvijas valstu (Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas) iedzīvotāji.
Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds).
Hadings Skandināvu mitoloģijā - Dānijas karaļa Gorma dēls, kas uzauga Zviedrijā pie milžiem, kuri viņam iemācīja maģiju.
Embla Skandināvu mitoloģijā - pirmā sieviete uz Zemes.
Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā.
alazoni Skitu ciltis Melnās jūras Ziemeļu piekrastē, galvenokārt zemkopji.
Skolas Skolas dīķis - atrodas Tukuma novada Zantes pagastā, platība - 2,5 ha; Skolas ūdenskrātuve.
Škupi Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta ("Shkup"), tās nosaukums albāņu valodā.
Skople Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta.
ziedgravieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Ziedugravas" iedzīvotāji.
īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
Slakterenes valks Slakteru grāvis, Zaļumu strauta pieteka.
astenosfēra Slānis Zemes mantijas augšējā daļā 50-400 km dziļumā ar pazeminātu viskozitāti un palielinātu plastiskumu; izraisa lielu litosfēras plātņu horizontālu pārvietošanos (kontinentu dreifu).
J'accuse Slavens E. Zolā raksts avīzē 1898. g. 13. janvārī (fr. "Es apsūdzu"), kas ievadīja kampaņu Alfreda Dreifusa attaisnošanai.
Slieku ezers Slieķu ezers Zosēnu pagastā.
vigvams Slieteņveidīga Ziemeļamerikas indiāņu būda.
Schliepenhof Slipes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā.
gēste Smilšainas zemienes Ziemeļjūras piekrastes tuvumā Vācijā un Nīderlandē.
ergs smilšu masīvs Ziemeļāfrikas tuksnešos.
sirte Smilšu saskalojums jūrā, kuģiniekiem bīstama vieta, sevišķi Ziemeļāfrikas piekrastē.
Dogera sēklis smilšu sēklis Ziemeļjūras centrālajā daļā ("Dogger Bank"), starp Lielbritāniju un Dāniju, garums - 260 km, platums - \~33 km, dziļums - 13-36,5 m, intensīvas zvejas rajons.
habūbs Smilšu vētra Ziemeļāfrikā un Indijā.
zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeltiņš Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
zvārtavieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Zvārtava" iedzīvotāji.
SDPL Sociāldemokrātiskā un darba partija - angļu "Social Democratic and Labour Party" - mēreno nacionālistu partija Ziemeļīrijā, dibināta 20. gs. 60. gados.
Švedeļi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" bijušais nosaukums.
zvidrinieši Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvidriņi" iedzīvotāji.
Zvīdreņi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukuma variants.
Zvīdreni Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukums latgaliski.
Solsberija Solsberi - Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares bijušā nosaukuma variants.
Somijas Republika Somija, valsts Ziemeļeiropā.
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru.
Ungi Sonbona - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās senāks nosaukums.
pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
Aizvēja salas Sotaventu salas, Zaļā raga salu dienvidu daļa, Karboverdes teritorija.
Savanu ezers Sovānu ezers Zaļesjes pagastā.
Sovanu ezers Sovānu ezers Zaļesjes pagastā.
Sovonu ezers Sovānu ezers Zaļesjes pagastā.
Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru.
polārā aviācija speciālās aviācijas vienības ar aprīkojumu darbam ekstremālos Ziemeļpola un Dienvidpola apgabalos ar zemu gaisa temperatūru.
brukteri Spēcīga seno ģermāņu cilts Vācijas ZR, romiešu iekaroti 12. g. p. m. ē., minēti vēl 4. un 5. gs.
kiloponds spēka kilograma nosaukums, ko lieto vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Austrijā, Zviedrijā).
ponds Spēka mērvienība, ko lieto Vācijā, Austrijā, Zviedrijā; l p = 0,00980665 N.
svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
smagumspēks Spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts vertikāli uz leju; vienāds ar masas un brīvās krišanas paātrinājuma (uz Zemes g=9,81 m/s^2^) reizinājumu.
smaguma spēks spēks, kurš darbojas uz materiālu daļiņu Zemes (vai cita debess ķermeņa) tuvumā un kuru definē kā gravitācijas spēka un Zemes (vai cita debess ķermeņa) rotācijas izraisītā inerces centrbēdzes spēka summu.
horizontālā ekvatoriālā paralakse spīdekļa horizontālā paralakse novērotājam, kas atrodas uz Zemes ekvatora.
slingatrons Spirālveida starta iekārta, griezkatapulta Zemes mākslīgo pavadoņu palaišanai (projekts).
Formalhauts spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā (no arābu val. "zivs mute"), dzeltenbalta, atrodas 25 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,2.
Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura.
Arneba spožākā zvaigzne Zaķa zvaigznājā (α), atrodas 1280 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums 2,57.
Zviergža-Varaža Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvērgža-Varaža" nosaukuma variants.
zītarieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Zītari" iedzīvotāji.
coastcon Standartčārtera nosaukums ogļu kravu pārvadājumiem Anglijas piekrastē un Ziemeļu jūrā.
topogrāfiskie apzīmējumi standartizēti simboliski apzīmējumi dažādu Zemes virsmas situācijas elementu un objektu attēlošanai uz kartes un plānā.
šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2).
SZPB Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība (kopā ar nosaukumu: Rīgas SZPB).
Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība.
brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms.
Z Starptautisks signāls "Zulu" - nozīmē "man vajadzīgs velkonis".
konjunkcija stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados.
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte.
aerotriangulācijas bloks stereomodeļu vai savstarpēji pārklājušos ainu kopums, kas attēlo noteiktu Zemes virsas daļu.
GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss.
baltkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia albicollis").
vainaga zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia atricapilla").
rudkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia capensis").
purvu zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia georgiana").
rudā zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia iliaca").
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Lavīzīte Stirve, Līčupes pieteka Zaubes pagastā.
Ķūžupīte Stirves labā krasta pieteka Zaubes pagastā, iztek no Ķūžu ezera.
Store Hedinge Store Hedinge - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus.
perlamutra mākoņi stratosfēras mākoņi, kas pēc izskata līdzīgi spalvu un spalvu-gubu mākoņiem; veidojas virs Ziemeļeiropas un ziemā arī virs Aļaskas, redzami tikai īsu brīdi pēc Saules rieta.
pikēšana Strauja lidaparāta nolaišanās pa trajektoriju, kas ar Zemes virsmu veido >30 grādu leņķi.
tektoniskā aktivizācija strauja tektonisku kustību intensitātes (ātruma un amplitūdas) palielināšanās mazkustīgās ("stabilizētās") Zemes garozas daļās.
magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
Stulbes ezers Stulbais ezers Zentenes pagastā.
Stulbis Stulbais ezers Zentenes pagastā.
Stūrezers Stūršens - ezers Zviedrijā.
zaļmuizieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Zaļāmuiža" iedzīvotāji.
Sudalu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Sudaļu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Sudāļu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Tolku dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Dzirnavu dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Sudala ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Dambja dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Sudals Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
Sidoles ezers Sudalezers, ezers Lejasciema un Zeltiņu pagastā.
Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā.
Lazdukalnu strauts Sudmaļu strauta kreisā krasta pieteka Kandavas novada Zantes pagastā.
karolīns Sudraba nauda, ko 1718 kala Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Celebesa Sulavesi - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
Sūnakles ezers Sūnāklis, ezers Zentenes pagastā.
Sūneklis Sūnāklis, ezers Zentenes pagastā.
zilkalnieši Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Zilkalne" iedzīvotāji.
Sunčona Sunčhona - pilsēta Ziemeļkorejā.
Laika Suns, pirmais dzīvnieks, kas tika nosūtīts kosmosā (1957. g. 3. novembrī, PSRS mākslīgajā Zemes pavadonī "Sputņik 2").
feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
koijots suņu ģints suga ("Canis latrans"), par vilku mazliet mazāks dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu; izplatīts gk. Ziemeļamerikā, visbiežāk prērijās.
basendži Suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira; basenži.
Supuna Suphuna - pilsēta Ziemeļkorejā.
džuzguni Sūreņu dzimtas ģints, zaraini, 2-4 m augsti krūmi, aug smilšainos tuksnešos, stepēs, Āzijā un Z-Āfrikā; audzē smilšu nostiprināšanai, jaunos dzinumus ēd kamieļi, aitas.
Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā.
Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams.
Lielā Zamborova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Zamborova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Mazā Zamborova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Zamborova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis.
podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa.
kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei.
Čunku ezers Svētaiņu ezers Zvārdes pagastā.
Ārišu ezers Svētes ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā.
Svētezers Svētes ezers Zebrenes pagastā.
fjerdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos; fērdi.
fērdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos.
Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km.
Skageraks šaurums starp Jitlandes pussalas ziemeļrietumu krastu un Skandināvijas pussalu (dāņu, norv., zv. val. _Skagerrak_), savieno Baltijas jūru (Kategatu) un Ziemeļjūru, garums - 225 km, platums - 60-150 km, dziļums - līdz 809 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,4 m.
Dānijas šaurumi šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, ietver Lielo un Mazo Beltu, Ēresundu, Kategatu, Skageraku.
Šellefte Šelleftelvena - upe Zviedrijā.
Šelleftea Šellefteo - pilsēta Zviedrijā.
lauvronis Šīs apakšdzimtas ģints ("Zalophus"), dzīvo baros Klusajā okeānā, veic garas migrācijas.
ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
pontedērijas Šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos.
diedzene Šīs dzimtas ģints ("Zannichellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lucītis Šīs dzimtas ģints ("Zoarces"), no kuras Baltijas jūrā konstatēta 1 suga.
jūraszāles Šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
briļļputniņš Šīs dzimtas ģints ("Zosterops").
knābjdelfīns Šīs dzimtas suga ("Ziphius cavirostris"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
dioneja Šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras.
mūžzaļā sekvoja šīs ģints suga ("Sequoia sempervirens"), mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni.
dzelkva Šīs ģints suga ("Zelkova serrata").
lucītis Šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
ingvers šīs rindas dzimta ("Zingiberaceae") ar 45 ģintīm un >1300 sugām.
zamšovicieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Zamšoviki" iedzīvotāji.
zamšovikieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Zamšoviki" iedzīvotāji.
Zabolotki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Zabalotki" nosaukuma variants.
Zabolotņiki Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Zabalotki" nosaukuma variants.
Plaupis Šķēpu strauts, Zaņas pieteka.
Ķīles kanāls šķērso Jitlandes pussalas šaurumu dienvidu daļā ("Kiel Canal"), Vācijas ziemeļos, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, garums — 99 km, platums — 102 m, dziļums — 11,3 m; Ziemeļjūras-Baltijas jūras kanāls.
Zaļčups Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļčupe" nosaukuma variants.
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums.
Zogodi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukuma variants.
Zuogadi Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zogadi" nosaukums latgaliski.
Beringa šļūdonis šļūdonis Čugaču kalnos (angļu val. "Bering Glacier"), Aļaskas štata dienvidos, ASV, Ziemeļamerikas lielākais kalnu šļūdonis, garums — 203 km, platums augšgalā — 8 km, priekškalnu līdzenumā — līdz 43 km, platība — 5800 kvadrātkilometru.
Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus.
Rietumšpicbergena Špicbergena - sala Špicbergenas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā, platība - 39000 kvadrātkilometru.
Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers.
Rietumaustrālija Štats Austrālijā ("Western Australia"), administratīvais centrs - Pērta, platība - 2531562 kvadrātkilometri (gandrīz trešdaļa no Austrālijas kopējās platības), 2270300 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ziemeļu teritoriju un Dienvidaustrālijas štatu, apskalo Indijas okeāns.
Zamfara Štats Nigērijā ("Zamfara"), administratīvais centrs - Gusau, platība - 39762 kvadrātkilometri, 3259800 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā.
Sulija Štats Venecuēlas rietumos ("Zulia"), administratīvais centrs - Marakaibo, platība - 63100 kvadrātkilometru, 3821000 iedzīvotāju (2010. g.).
Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds.
miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
gaisakuģa manevrēšana tāda gaisakuģa, kas paceļas vai nolaižas vertikāli, pārvietošanās nelielā augstumā virs lidlauka, parasti Zemes virsmas efekta iedarbības apstākļos ar mazu ātrumu.
ģeopatogēns tāds (apvidus), kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
talasokrāts Tāds (laiks), kad dominē jūra; tāds, kas attiecas uz Zemes vēstures periodiem ar ievērojamu okeāna un jūru laukumu paplašināšanos.
gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta.
kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru.
izostāzija Tāds Zemes garozas un mantijas stāvoklis, kur to masas ir līdzsvarā; nogulumiem uzkrājoties, atsevišķi Zemes garozas bloki grimst, bet, iežiem izskalojoties, - paceļas.
daļējs Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā.
Saules aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst tieši starp Sauli un Zemi; atkarībā no savatarpējā izvietojuma iespējams pilns, gredzenveida vai daļējs aptumsums.
Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums.
pilns Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā.
pusēnas Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness šķērso tikai Zemes pusēnu.
epikontinentāls Tāds, kas atrodas pie kontinenta malas, uz kontinentālās nogāzes, piem. Ziemeļjūra.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
subpolārs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes polāro un mēreno joslu.
tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropiem 1(1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
subtropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropu un mēreno joslu.
subantarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
subarktisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
seismo- Tāds, kas attiecas uz svārstībām Zemes garozā (piem., seismogrāfs).
ģeocentrisks Tāds, kas attiecas uz Zemi kā centru.
bipolārs Tāds, kas izplatīts abpus Zemes poliem.
cirkumpolārs Tāds, kas izplatīts apvidos visapkārt polam (piem., visā Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundras zonā).
ārpuszemes Tāds, kas noris, atrodas ārpus Zemes.
hipergēns Tāds, kas norisinās vai atrodas Zemes garozas augšējos horizontos.
ģeotermāls Tāds, kas saistīts ar Zemes iekšējo siltumu.
efuzīvs tāds, kas veidojies no Zemes virspusē izplūdušas lavas.
lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml).
Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu.
Skrundas pagasta teritorija tagadējā Skrundas pagasta teritorijā iekļauta daļa no pirmskara Raņķu un Rudbāržu pagastu, savukārt daļa no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Zirņu, Pampāļu (Saldus novadā) un Raņķu pagastam.
pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā).
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
Tālašu Tālašu ezers - Tālešu ezers Ziemera pagastā.
Taleša Taleša ezers - Tālešu ezers Ziemera pagastā.
aerometodes tālizpētes metodes (piem., aerofotogrāfiskā, aerovizuālā metode) Zemes ģeogrāfiskā apvalka, tā sastāvdaļu un tajos notiekošo procesu izpētei un kartēšanai.
Tanganjika Tanzānijas kontinentālā daļa ("Tanganyika"), platība - 939000 kvadrātkilometru, kā neatkarīga valsts pastāvēja no 09.12.1961. līdz 26.04.1964., kad tai apvienojoties ar Zanzibāru izveidojās Tanzānija.
Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns.
Akanta Tatlisu, apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā.
raibspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Zygaenidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 22-35 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
kamieļērkšķi Tauriņziežu dzimtas ģints, puskrūmi vai daudzgadīgi lakstaugi; gk. Eirāzijas un Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos, 7 sugas.
baptīzija Tauriņziežu dzimtas Ziemeļamerikas savvaļas augs, no kura lapām ieguva indigo.
šoni Tauta ("Shona") Zimbabvē, Mozambikā, Botsvānā; valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus; mašoni.
mbundi Tauta Angolā, Zairā, Zambijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
pedi Tauta DĀR, Zimbabvē, Botsvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ndebeli Tauta Dienvidāfrikas ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; amandebeli.
mongo Tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kongo ieplakas tropu mežu un purvu apvidū, valoda (lomongo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
bobangi Tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
congi Tauta Mozambikā, DĀR, Zimbabvē, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi; daļa - kristieši.
Trejkungu diena tautā parastākais Zvaigznes dienas vārds (6. janvāris).
svahili Tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi.
teki Tauta Zairā, Kongo, valoda pieder pie bantu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ngali Tauta Zairā, Kongo; valoda (lingala) pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši; bangali.
tongi Tauta Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, valoda (čitonga) pieder pie bantu saimes centrālās grupas valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
balkāri Tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi.
barundi Tauta, Burundijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Tanzānijā un Zairā, valoda (kirundi) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
vambveli Tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas.
vankoji Tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas.
valučazi Tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda (lučazi) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
aromūni Tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā).
bečuāni Tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani.
bandi Tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā, Zairā, Sudānā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa bandu - kristieši.
bapedi Tauta, dzīvo DĀR, Zimbabvē un Bostvānā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; pedi.
bari Tauta, dzīvo Dienvidsudānā, arī kaimiņrajonos Ugandā un Zairā, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults).
balanti Tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi.
nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
luri Tauta, dzīvo Irānas rietumos (Zāgrosa kalnos), valoda pieder pie irāņu valodām, cēlušies, senajiem elamiešiem saplūstot ar irāņu ciltīm, tuvu radniecīgi kurdiem un bahtiariem, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
bakubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi.
balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
balundi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, arī Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos, valoda (kilunda jeb čilunda) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
bakondži Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Ugandas dienvidrietumos, valoda (olukondžo jeb lukondžo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - katoļi; banandi; bairi.
ngbandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti.
kongi Tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas Z), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
vafipi Tauta, dzīvo Tanzānijā un Zambijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
angoni Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos, kopskaits \~0,5 mlj cilvēku, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
vafifi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
vakingi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
lubi Tauta, dzīvo Zairas dienvidu daļā, valoda (kiluba jeb čiluba) pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi; balubi.
subiji tauta, dzīvo Zambijā un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes.
basubiji Tauta, dzīvo Zambijas dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes centrālās grupas.
baroci Tauta, dzīvo Zambijas rietumos, valoda (sikololo) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie; balozi; lozi.
bembi Tauta, dzīvo Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Tanzānijā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie – kristieši; saglabājušies tradicionālie ticējumi.
inguši tauta, dzīvo Ziemeļkaukāzā; runā ingušu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
bavendi Tauta, dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā, abos Limpopo vidusteces krastos, valoda (čivenda) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
matebeli Tauta, dzīvo Zimbabvē un Zambijā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie.
čigāni Tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs.
bakongi Tauta, kas dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas ziemeļos), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; kongo.
čečenieši Tauta, kas dzīvo Ziemeļkaukāzā (Krievijā).
gēti Tauta, kas senatnē apdzīvoja lielu Zviedrijas dienvidu daļu; uzskata, ka tie izveidojuši savu valsti ar centru Vesterjētlandē; no 11. gs. ietilpa zviedru valstī.
avukaji Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
lendi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
logo Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
lugbari Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
madi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mamzi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mangbeti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mangbuti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
mori Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
baņaruandi Tauta, Ruandas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Ugandā, valoda (uruņaruanda) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - bahuti (83%) un batuci (17%), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie; ņaruandi.
maķedonieši Tauta, Ziemeļmaķedonijas Republikas pamatiedzīvotāji.
osetīni Tauta, Ziemeļosetijas (Krievijā) un Dienvidosetijas (Gruzijā) pamatiedzīvotāji; runā osetīnu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie, daļa - musulmaņi (sunnīti).
zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji; runā zviedru valodā, ticīgie - luterieši.
TEA Tautas estrādes ansamblis (kopā ar nosaukumu, piem., TEA "Zvaigznīte").
minitmenis Tautas milicijas kareivis Ziemeļamerikas neatkarības karā (1775-1783).
minitmens Tautas milicijas kareivis Ziemeļamerikas neatkarības karā (1775-1783).
heti Tautas, kas 18.-12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijas centrālajā un austrumu daļā un Ziemeļsīrijā; runāja hetu valodā.
čečeni Tautība Ziemeļkaukāzā (Krievijā), runā čečenu valodā, ticīgie - musulmaņi.
jagnobi Tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
ambontimorieši Tautību un cilšu grupa (solori, alori, rotieši, atoni, tetumi, mari, mambaji, tokodi, makasaji, kaji, serami, aruāņi u. c.), dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā.
salatētis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salatēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavecis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
salavectēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību.
Atlantīda Teiksmaina zeme, milzīga sala Atlantijas okeānā, par ko minēts Platona rakstos; Zevs sodīja Atlantīdas iedzīvotājus atlantus par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā.
Kocki Teiruma Kocki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē.
fiksisms Tektoniska hipotēze, kas balstās uz priekšstatiem par galveno tektonisko procesu vietu nemainīgu stāvokli visā Zemes ģeoloģiskās vēstures gaitā un atzīst galvenokārt vertikālas Zemes garozas kustības.
Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija.
vidusmasīvs Tektoniskā ziņā mazkustīga Zemes garozas daļa ģeosinklinālā apgabala robežās; parasti tā pamatā ir lieli arhaja vecuma magmatisko un metamorfo iežu bloki.
Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā.
disjunktīvās kustības tektoniskās kustības, kuru rezultātā Zemes garozas ieži sašķeļas.
paraklāzes tektoniskas plaisas vai lūzumi Zemes garozā, gar kuriem notikusi slāņu savstarpēja pārvietošanās, pārbīdīšanās, sašķiebšanās, nokrišana vai pacelšanās.
bolsoni Tektoniskas un denudatīvas beznoteces ieplakas starp grēdām un masīviem Ziemeļamerikas dienvidrietumu starpkalnu tuksnešos.
lūzumi Tektoniski Zemes garozas pārrāvumi, parasti norobežo atšķirīgas struktūras; var iesniegties Zemes mantijā un veidot plašas zonas, to veidošanās tiek saistīta ar Zemes griešanās ātruma maiņu.
tektoģenēze Tektoniskie procesi un kustības, kas radījuši Zemes tektoniskos veidojumus; Zemes garozas tektonisko veidojumu tapšana.
Ericsson Telekomunikāciju koncerns, lielākais Zviedrijā un viens no vadošajiem pasaulē, dib. 1876. g.
gamma teleskops teleskops kosmisko objektu gamma starojuma uztveršanai un reģistrēšanai ārpus Zemes atmosfēras; tā izšķirtspēja ir loka grāda daļas.
rentgenteleskops Teleskops kosmisko objektu rentgenstarojuma uztveršanai un reģistrēšanai, ko novieto orbitālajās observatorijās, jo līdz Zemes virsmai kosmisko objektu rentgenstarojums nenonāk.
lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs.
ģeoinformācija Telpiskie dati digitālā vidē par Zemi un apkārtējo realitāti.
Antiņš Tēls Raiņa lugā "Zelta zirgs", kura vārdu bieži lieto nievājošā nozīmē.
drifta teorija teorija, kas skaidro laukakmeņu izplatīšanos ar aisbergiem pa hipotētisku jūru, kas kvartārā klāja Ziemeļeiropu.
tīkls BITNET teritoriāls datoru tīkls, kas apvieno vairākus tūkstošus universitāšu un pētniecības lieldatorus Ziemeļamerikā, Eiropā un Japānā.
Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju.
Ziemeļāzija Teritorija Āzijas ziemeļos, no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijai, Centrālajai Āzijai dienvidos un Austrumāzijai austrumos.
ģeotermālā elektrostacija termoeleklrostacija, kurā izmanto Zemes dzīļu siltumu elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei.
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts.
Ellītes grāvis Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, garums — \~5 km.
Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe.
zelmeņnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" iedzīvotāji.
kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza.
summārā radiācija tiešo un izkliedēto Saules staru radiācija, kas sasniegusi Zemi.
Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā.
attālās pārraudzības zonde tīkla ierīce, kas analizē attālās pārraudzības informāciju. Zonde var pārraudzīt trafiku un noteiktos apstākļos izziņot trauksmi. To var periodiski izmantot gan trafika pārraudzībai, gan statistikas iegūšanai.
deuzeit Tipveida laika čarterlīgums Vācijā līdz \~20. gs. vidum (vācu "deutscher Zeitfrachtvertrag").
albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073.
popolāni tirgotāji un amatnieki Ziemeļitālijā un Centrālajā Itālijā (12.-16. gs.), kuri bija apvienojušies cunftēs.
Tīsu ezers Tīsezers Zlēku pagastā.
Tīšezers Tīsezers Zlēku pagastā.
Tīsa ezers Tīsezers, ezers Zlēku pagastā.
Ķīšu ezers Tīšezers, ezers Zlēku pagastā
komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks.
berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz Bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz.
tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
Jēls Tlinkitu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - kultūrvaronis, triksters, kurš saules dievam nozaga uguni, ko atdeva cilvēkiem, kā arī sagādāja cilvēkiem ūdeni un medījumu.
makrozamīns Toksisks glikozīds "Zamia" palmu ģints sēklās un lapās; neoplastiska iedarbība uz cilvēka aknām, nierēm, zarnām un plaušām; liellopiem izraisa letālus gastrointestinālus un aknu darbības traucējumus.
Tolka Tolkas dzirnavezers - Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā.
tongs Tongi - tauta Zambijā.
ili Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
lendži Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
soli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
toteli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
ve Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
Ndara Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, kura nes Zemi rokās virs galvas; kad viņa kasās, notiek zemestrīces.
Turne Torne - upe Zviedrijas ziemeļos, robržupe ar Somiju, kur saucas - Torniojoki.
daki Trāķiešu cilts, kas vairākus gs. p. m. ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja uz Z no Donavas tagadējās Rumānijas teritorijā.
Hambera Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā (_Humber_), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m.
paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms.
Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā.
Zīmeļi Trešie Zīmeļi - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā.
Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija).
hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu.
slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas.
fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti.
zvejnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji.
zvarenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Zvare" iedzīvotāji.
zemdedznieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Zemdegas" iedzīvotāji.
dzirenieki Tukuma novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Dziras" iedzīvotāji.
jaundzirenieki Tukuma novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzirnas" iedzīvotāji.
grenčenieki Tukuma novada Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
novadnieki Tukuma novada Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji.
balklāvnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Balklāvi" iedzīvotāji.
cērenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Cēre" iedzīvotāji.
cērnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Cēre" iedzīvotāji.
dzirciemnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" (senāk - "Dzirciemmuiža") iedzīvotāji.
jaunpļavenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji.
jaunpļavnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji.
okslenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Oksle" iedzīvotāji.
rindzelnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Rindzele" iedzīvotāji.
silenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
silnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
teņņenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Teņņi" iedzīvotāji.
zentenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Zentene" iedzīvotāji.
Zentenskaja Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Senten Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums.
Alupe Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Bāliņupīte Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā.
Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra.
Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons.
ūdeņu tuskarora tuskaroru suga ("Zizania aquatica").
Strautnieku strauts ūdenetece Zantes pagastā, satekot ar Eglīšu strautu izveido Sudmaļu strautu.
ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē.
Elles dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 1 ha.
Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers.
Karibas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Zambezi upē (angļu val. “Kariba”), Zambijā un Zimbabvē, platība — 4450 kvadrātkilometru, garums — 280 km, maksimālais platums — 40 km, dziļums — līdz 113 m.
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā).
Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km.
Viktorijas ūdenskritums ūdenskritums uz Zambezi upes (angļu val. "Victoria Falls"), uz Zimbabves un Zambijas robežas, platums — 1,7 km, kritums — 128 m, veido gigantiskus ūdens putekļu stabus.
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m).
nemofila Ūdenslapju dzimtas ģints ("Nemophila"), \~11 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā.
Avotstrauts Ūdenstece Alūksnes novada Ziemera pagastā, Dūņupītes kreisā krasta pieteka, garums - \~2,5 km.
Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka.
Zvirgzdupīte ūdenstece Kocēnu pagastā, ietek Vaidavas ezera ziemeļu galā, garums - 7 km; Zvirgzdupe.
Anapoles strauts ūdenstece Latvijā, Ludzas novada Istras pagastā, Zeiļovas strauta kreisā krasta pieteka, garums - 5 km.
Rūbežneica Ūdenstece Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā, ietek Franapoles ezerā; Robežnica.
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts.
Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe.
Bazānu grāvis ūdenstece Tukuma novada Zentenes un Engures pagastā, ietek Engures ezerā.
Griguļupe ūdenstece Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā uz ziemeļim no Ziemupes, garums - 4 km.
Amanzamņama ūdenstece Zimbabvē (_Amanzamnyama_), lejtece Bostvānā, kur saucas _Nata_, izsīkst Makhadikhadi solončakā.
Plītnīca Ūdenstece, kas savieno Mazo Ludzas ezeru ar Zvirgzdenes ezeru Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Lesera dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1 ha.
Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha.
Lapsaišu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Zirņu pagastā, platība - 2,2 ha.
Krūmiņu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Zirņu pagastā, platība — 1 ha.
Karātavkalna dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 1,9 ha.
Zvirgzdenes dzirnavezers ūdenstilpe Zvirgzdenes pagastā, platība — 4,4 ha.
Udrennen Ūdrandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
zandernieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Zanderi" iedzīvotāji.
Emsa upe (_Ems_) Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru.
Jukona Upe (angļu val. "Yukon") Kanādā un ASV (Aļaskā), garums - 3185 km, sākas Ziemeļamerikas Kordiljeru Piekrastes grēdās, ietek Bēringa jūras Nortona līcī.
Farāha Upe Afganistānā, Gouras un Farāhas vilajetā, ietek Sāberī ezerā uz Irānas robežas, izteka Zanga grēdas ziemeļu nogāzē.
Hāšrūda Upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst.
Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata.
Kvando Upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē.
Luvua Upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula.
Limpopo Upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā.
Zambezi Upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu.
Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
Šaiena Upe ASV ("Sheyenne River"), Ziemeļdakotas štatā, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka.
Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā.
Plenti Upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst.
Ensa Upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos.
Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā.
Nareva Upe Baltkrievijā un Polijā ("Narew"), Bugas labā krasta pieteka, garums - 438 km, ietek Zegžes ūdenskrātuvē (Bugas lejtecē).
Šelda Upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā.
Šaše Upe Bostvānā un Zimbabvē ("Shashe"), lielā daļā garuma šo valstu robežupe, Limpopo kreisā krasta pieteka.
Kasai Upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi.
Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru.
Arno upe Dānijā (_Arnå_), Dienviddānijas reģiona dienvidos, ietek Ziemeļjūrā, dienvidos no Vadehaveta šauruma.
Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe.
Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā.
Esko Upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda".
Izēra upe Francijas ziemeļos un Beļģijas rietumos, ietek Ziemeļjūrā.
Ankobra upe Ganā (_Ankobra_), Ašanti un Rietumu reģionā, ietek Atlantijas okeānā Ziloņkaula krasta austrumu malā.
Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Rannapungerja upe Igaunijā, Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezera Ziemeļu galā.
Pirita upe Igaunijā, Harju apriņķī, garums - 100 km, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Baltijas jūras Tallinas līcī.
Jegala Upe Igaunijā, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līcī 23 km uz austrumiem no Tallinas, garums - 103 km, netālu no ietekas 7 m augsts ūdenskritums.
Kārūna Upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī.
Karhe Upe Irānas rietumos ("Karkheh"), lejtece Irakā, garums 870 km, tek pa Zagrosa kalniem, lejtece Huzistānas zemienē, kur upe ietek purvos, daļa palu ūdens ieplūst Tigrā.
Foila upe Īrijā un Ziemeļīrijā (Lielbritānijā), vidustecē arī šo valstu robežupe, ietek Foilas līcī.
Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, caurtek Otera, Aperērna un Louerērna ezeru, ietek Atlantijas okeāna Donegolas līcī.
Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla.
Kverfisbljouta upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla dienvidrietumu malas un ietek Atlantijas okeānā.
Djūpau upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla uz dienvidiem un ietek Atlantijas okeānā.
Nūfsau upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla uz dienvidiem un ietek Atlantijas okeānā.
Lahsau upe Islandē, Ziemeļu Zemē, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī.
Jēgilsau au Fjedlima upe Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā, iztek no Vahdnajegidla, ietek Ehsarfjordā.
Svardau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, Blandas labā krasta pieteka.
Vahdnsdalsau upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, ietek Grenlandes jūras Hūnabloui līcī.
Blanda upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, iztek no Hofsjegidla ledāja, ietek Hūnabloui līcī.
Selbljouta upe Islandes Austrumu Zemē, ietek Norvēģu jūrā.
Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja.
Idriraungau upe Islandes Dienvidu Zemē, ietek Atlantijas okeānā.
Eistriraungau upe Islandes Dienvidu Zemes rietumos, Idriraungau kreisā krasta pieteka.
Tvērau upe Islandes Rietumu Zemē, ietek Borgafjordā.
Nordirau upe Islandes Rietumu Zemē, Tvērau labā krasta pieteka.
Hīdarau upe Islandes Rietumu Zemes ziemeļu daļā, ietek Fahsabloui līcī.
Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja.
Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja.
Fnjouskau upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Eijafjorda austrumu malā.
Eijafjardarau upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Eijafjorda dienvidu galā.
Hēradsvehtna upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Skāgafjordā, izveidojas satekot Eistarijēgilsau un Vestarijēgilsau, kas abas iztek no Hofsjegidla ledāja.
Sģaulfandabljouta upe Islandes Ziemeļu Zemē, iztek no Vahdnajegidla ledāja, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī.
Kraukau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Lahsau labā krasta pieteka.
Hofsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Vestarijēgilsau labā krasta pieteka, iztek no Hofsjegidla ledāja.
Vīdidalsau upe Islandes Ziemeļu Zemes rietumu daļā, ietek Houpa ezerā, kas savienots ar Grenlande jūru.
Fananui Upe Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalā, ietek Tasmana jūras Dienvidu Taranaki līcī.
Andersona upe Kanādā (_Anderson River_), Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālas daļas ziemeļos. ietek Boforta jūras Liverpūles līcī.
Ārktikredrivera upe Kanādā (_Artic Red River_), Ziemeļrietumu Teritoriju rietumos, Makenzi kreisā krasta pieteka
Asiniboina Upe Kanādā ("Assiniboine River"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka, garums - \~750 km.
Liārda Upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni.
Petito Upe Kanādā ("Petitot River"), Albertā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas labā krasta pieteka, iztek no Bisčo ezera.
Sleiva Upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces.
Sautnahani Upe Kanādā ("South Nahanni River"), Ziemeļrietumu Teritorijās, Liārdas kreisā krasta pieteka.
Baka Upe Kanādas ziemeļos ("Back River"), garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī.
Makenzi Upe Kanādas ziemeļrietumos (angļu val. "Mackenzie River"), garums - 1738 km, iztek no Greitsleivleika (Lielā Vergu ezera), ietek Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūrā.
Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka.
Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
Vele Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele.
Selemdža Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā.
Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
Iliča Upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē.
Meža Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos.
Jeņiseja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi.
Pļusa Upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē.
Lozjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē.
Severnaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Malaja Obas kreisā krasta pieteka, garums — 754 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē, Obas ielejā sadalās attekās.
Suhona Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera.
Juga Upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos.
Uruha Upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē.
Depa Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
Toma Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
Brjanta Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
Urkana Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina.
Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
Višera Upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
Vaga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu.
Unža Upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē.
Užava Upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe.
Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
Jaludzjana Upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
Jandzi Upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe.
Abrupe Upe Latvijā, Saldus novadā, Zaņas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km.
Aims Upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava.
Vecaldaunīca Upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte.
Abū Mūsa upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Nehr el Bāridas.
Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles).
Greitūza upe Lielbritānijā (_Great Ouse_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
Nīne upe Lielbritānijā (_Nene_), Anglijas vidusdaļas austrumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
Ūza upe Lielbritānijā (_Ouse_), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā.
Stora upe Lielbritānijā (_Stour_), Anglijā, izteka Kembridžšīras grāfistes austrumos, lielākajā daļā tecējuma ir Sfolkas un Eksesas grāfistes robežupe, ietek Ziemeļjūrā.
Trenta upe Lielbritānijā (_Trent_), Anglijā, garums - 274 km, izteka Peninu kalnu dienvidos, ietek Ziemeļjūrā.
Velenda upe Lielbritānijā (_Welland_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
Vitema Upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
Tīsa upe Lielbritānijā, Anglijā, ietek Ziemeļjūrā pie Midlsbro.
Veiveni upe Lielbritānijā, Anglijas austrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Loustoftas.
Vīra upe Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Sanderlenas.
Tvīda upe Lielbritānijā, Skotijā un Anglijā, lejtecē \~25 km ir Skotijas un Anglijas robežupe, bet pēdējie \~5 km Anglijā, ietek Ziemeļjūrā.
Dī upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas dienvidu nomales.
Dona upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā pie Aberdīnas pilsētas ziemeļu nomales,
Speja upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūrā, nedaudz uz austrumiem no Marifērta.
Forta upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūras Fērtoforta līcī.
Teja upe Lielbritānijā, Skotijā, ietek Ziemeļjūras līcī Fērtoftejā.
Ērna Upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī.
Benna upe Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, izteka Mornas kalnos, caurtek Neja ezeru, ietek Foilas līcī.
Temza Upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km).
Zaķupīte Upe Limbažu un Salacgrīvas novadā, garums - 16 km, kritums - 30 m, pie Tūjas ietek Rīgas jūras līcī; Zaķupe.
Buļļupe Upe Ludzas novada Ņukšu pagastā, Lielā Zurzu ezera noteka uz Mazo Zurzu ezeru, garums \~0,5 km.
Leidiukšņa Upe Ludzas novadā, iztek no Leidiukšņa ezera, ietek Lielajā Zurzu ezerā, garums - \~10 km.
Asna Upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā.
Cālīšupe Upe Madonas novada Sausnējas pagastā, tek no Zosina ezera uz Stirnezeru.
Šire Upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu.
Ibara Upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km.
Šangane Upe Mozambikā ("Changane"), Limpopo kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Zimbabves dienvidaustrumos.
Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā.
Vāla Upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā.
Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
Rotnana upe Norvēģijā un Zviedrijā, caurtekot dažus mazākus ezerus ietek Vēnernā.
Esterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km.
Vesterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos.
Ūtra upe Norvēģijā, Eustagderes un Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā.
Vosu upe Norvēģijā, Hordalannes filkē, izteka Sognas un Fjūranes filkē, ietek Ziemeļjūrā pret Ustereini sakas ziemeļu galu.
Kvīna upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, augštecē robežupe ar Eustagderes filki.
Mandālselva upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, iztek no neliela ezera, kurā ietek Longna.
Sīra upe Norvēģijā, Vestagderes filkes rietumu daļā, ietek Ziemeļjūrā.
Lāčupīte Upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka.
Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai.
Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe.
Pčiņa Upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km.
Hrona Upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst.
Oulujoki upe Somijā, Kainū un Ziemeļpohjanmā reģionā, Oulujervi ezera noteka uz Botnijas līci.
Ījoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, ietek Botnijas līcī.
Livojoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Ījoki labā krasta pieteka.
Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
Leteseno Upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju.
Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe.
Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
Hajčura Upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
Zaģva Upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km.
Zala Upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā.
Kaškadarja Upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē.
Bode Upe Vācijā ("Bode"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 169 km.
Ilme Upe Vācijā ("Ilm"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 120 km.
Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
Unštrute Upe Vācijā ("Unstrut"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 188 km.
Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles.
Vipere Upe Vācijā, Zāles kreisā krasta pieteka.
Vēzere upe Vācijas ziemeļu daļā, veidojas satekot Verai un Fuldai, garums - 452 km, ietekot Ziemeļjūrā veido līdz 10 km platu grīvlīci.
Kāžupe Upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci.
Kafue Upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza.
Luangva Upe Zambijā ("Luangwa"), lejtecē Zambijas un Mozambikas robežupe, Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~770 km, tek gar Mučingas kalnu austrumu nogāzi.
Luapula Upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu.
Lufupa Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
Lunga Upe Zambijā, Ziemeļrietumu provincē, Kafue labā krastā pieteka.
Iecava Upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m.
Detroita Upe Ziemeļamerikā ("Detroit River"), ASV un Kanādas robežupe, garums - 51 km, iztek no Sentklēras ezera, ietek Ēri ezerā.
Sentklēra Upe Ziemeļamerikā ("Saint Clair River"), ASV un Kanādas robežupe, Sentlorensas sistēmas posms, garums - 64 km, iztek no Hūrona ezera, ietek Sentklēras ezerā, veido deltu.
Niagāra Upe Ziemeļamerikā (angļu val. "Niagara"), savieno Ēri un Ontārio ezeru, garums - 58 km, ASV un Kanādas robežupe.
Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
Tedongana Upe Ziemeļkorejas ziemeļrietumu daļā ("Taedong-gang"), garums - 439 km, sākas Nannimas grēdā, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
Bregalnica Upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km.
Crna Upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km.
Treska Upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km.
Vardara Upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Umzinvani Upe Zimbabvē ("Umzingwani"), Limpopo kreisā krasta pieteka.
Mvenezi Upe Zimbabvē un Mozambikā ("Mwenezi"), Limpopo kreisā krasta pieteka.
Anva upe Zimbabves ziemeļu daļā (_Angwa_), lejtece Mozambikā, Maņames kreisā krasta pieteka.
Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka.
Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas.
Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades.
Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES.
Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes.
Vānona upe Zviedrijā, Dālarnas lēnē, ietek Venjansšenā.
Voksnana upe Zviedrijā, Jemtlandeas un Jēvleborjas lēnē.
Nisana upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Hallandes lēnē, ietek Kategata Laholmas līcī pie Halmstades.
Emona upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Kalmaras lēnē, ietek Baltijas jūras Kalmaras šaurumā.
Looma upe Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Helje upe Zviedrijā, Krūnubejas un Skones lēnē, ietek Baltijas jūras Hānes līcī.
Vetasjoki upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas kreisā satekupe.
Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe.
Pītelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī.
Ranelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līča Bokefjerdena līcī.
Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka.
Lainio upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos, Tornelvenas kreisā krasta pieteka.
Rostueatnu upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos.
Bišelvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī.
Obielvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī.
Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē.
Ērelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī.
Legdelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī.
Vojmana upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Vojmšena ezerā.
Erelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos, ietek Botnijas līcī.
Jīde upe Zviedrijā, Vesterbotenas un Vesternorlandes lēnē, ietek Botnijas līcī pie Husumas.
Tīdana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, ietek Vēnernā.
Ētrana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā pie Falkenberjas.
Viskana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā.
Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā.
Jeta Upe Zviedrijas dienvidrietumos, iztek no Vēnerna ezera un ietek Kategatā (Ziemeļjūrā), 91 km gara, pie grīvas atrodas Gēteborgas osta.
Fjelša Upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka.
Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī.
Vojmona Upe Zviedrijas vidienē, Ongermanelvenas kreisā krasta pieteka.
Dālelvena Upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī.
Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
Pīte Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī.
Lūlelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo.
Engesona Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
Kaituma Upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka.
Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī.
Šēnšeneelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju.
Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī.
Torne Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī.
Ūmelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī.
Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km.
Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka.
Aigīna upes dieva Āsopa meita, kuru nolaupīja Zevs un viņa dzemdēja Aiāku.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Bēra likums upju ielejas asimetrijas cēloņa izskaidrojums ar Koriolisa spēka ietekmi, kas rodas Zemei griežoties ap savu asi.
Malnzeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants.
Malnuo Zeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants.
Zabludnīki Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zablūdnīki" nosaukuma variants.
Zūsini Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zosini" nosaukuma variants.
Zūsyni Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zosini" nosaukums latgaliski.
ābeļu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Zeuzera pyrina").
artēziskā aka urbums ūdens ieguvei no Zemes dziļākajiem slāņiem.
Batšeba Ūrija sieva, ko ķēniņš Dāvids ieraudzīja mazgājamies un apņēma par sievu, kad bija Ūriju licis nogalināt, Zālamana māte.
bauši Uši - bembu tautas cilts Zambijā.
Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers.
Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli.
aerofotoaparāts Uz lidaparāta uzstādīta optiski mehāniska ierīce Zemes virsmas fotografēšanai.
ģeodēziskais tīkls uz Zemes virsmas nostiprinātu ģeodēzisku atbalstpunktu kopa, kuru koordinātas noteiktas vienotā koordinātu sistēmā.
Krimuldas pils uzcelta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, 1601. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nopostīta, 1861.-1863. g. dažas ēkas daļēji atraktas no drupām.
Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers.
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
Zaņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Zaņas upes Saldus novada Zaņas pagastā, platība — 20,4 ha; Zaņas dzirnavu dīķis.
Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha.
Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers.
Vendzavas dzirnavezers uzpludināts uz Kaļķupītes Ventspils novada Ziru pagastā, platība — 7,8 ha.
Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve.
Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers.
Pampāļu dzirnavu dīķis uzpludināts uz Zaņas upes Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 14,4 ha; Pampāļu dzirnavezers; Pampaļu dzirnavezers.
Zasas dzirnavezers uzpludināts uz Zasas upes Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība — 3,5 ha.
Lejas dīķis uzpludināts uz Zaubes upes Zaubes pagastā, Zaubes dzirnavezera augšējā daļa, platība — 1,5 ha.
ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers.
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
Lapsinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums.
Zascenku Vaikulīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaikuļāni" bijušais nosaukums.
Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
Zāra Vācijas federālā zeme ("Saarland"), platība - 2569 km^2^, 1056000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Zārbrikene.
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
Arnsbergas apgabals Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvi teritoriāla vienība, robežojas ar Ķelnes, Diseldorfas, MInsteres un Detmoldas apgabalu, kā arī ar Hesenes federālo zemi.
Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
Vadaiņa Vadaiņa ezers - Vadainis Zvārtavas pagastā.
Pestīle Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Zaņas pagastā, garums - 9 km.
membi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
rungi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
vaņamvangi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe.
Melnāpurva grāvis Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā pie Igaunijas robežas.
Maltaunieku strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts.
Ilgāju strauts Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas.
Naudas ezeri vairāki purva ezeri Indrānu pagastā, uz rietumiem no Zvidzes upes.
ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs.
aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi.
berberi Vairāku Ziemeļāfrikas tautu grupa - islāmticīgie, gk. zemkopji un pusnomadu vai nomadu lopkopji.
bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem.
bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
kingi Vakingi - tauta Tanzānijā, arī Zambijā un Malāvijā.
birzulieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji.
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants.
kalnainieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaine" iedzīvotāji.
mierkalnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Mierkalns" iedzīvotāji.
Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā.
stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji.
zaķēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums.
zilkalnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Zilaiskalns" iedzīvotāji.
lomongo Valoda, kurā runā mongo tauta Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
hamītu valodas valodu grupa, kurās runā Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; bieži saista kopā ar semītu valodām (semītu-hamītu valodas).
somugru valodu saime valodu saime, kuras valodās runā daļā Ziemeļaustrumeiropas un Ziemeļrietumāzijas; valodas pārsvarā ir aglutinatīvas, daudzām no tām raksturīgs liels locījumu skaits nomenu paradigmās.
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā.
ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande).
Jemenas Arābu Republika valsts 1962.-1990. g. tagadējās Jemenas Republikas teritorijas ziemeļu daļā (Ziemeļjemena).
Zimbabve valsts Āfrikas dienvidu daļā, platība - 390757 kvadrākilometri, 11392600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Harare, administratīvais iedalījums - 8 provinces un 2 pilsētas, robežojas ar Zambiju, Mozambiku, Dienvidāfrikas Republiku un Bostvanu.
tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu.
Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu.
Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra.
Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju.
Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals.
Jaunzēlande Valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. "New Zealand", maoru val. "Aotearoa"), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu.
Zālamana salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija.
apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m.
Kanāda Valsts Ziemeļamerikā (angļu val. "Canada"), platība - 9984670 kvadrātkilometru, 34018950 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Otava, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 3 teritorijas, robežojas ar ASV, apskalo Klusais, Ziemeļu Ledus un Atlantijas okeāns.
Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku.
Israēla Valsts, kas izveidojās 922. gadā p. m. ē., sašķeļoties Zālamana valstij, un ko 722. gadā p. m. ē. iznīcināja asīrieši.
teritorija valsts, zemes, iekšējo un piekrastes ūdeņu platība ar noteiktām robežām, piemēram, valsts teritorija, pilsētas teritorija, arī gaisa telpa virs tās; noteikts Zemes virsas apgabals.
balodžaši Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
luksagi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
makangali Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
mulolučazi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
valuimbi Valučazu tautai tuvu radniecīga cilts Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas.
Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
narvalis Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Monodontidae"), ķermeņa garums - līdz 6 m, masa - līdz 2 t, mīt Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās, 2 ģintis, 2 sugas.
puls Vara monēta Zelta Ordas laikā 13.-15. gs.
runstike Vara monēta Zviedrijā (1776-1855), vienāda ar 1/12 šiliņa.
manito Vārds, ko lietoja Ziemeļamerikas algonkinu cilts indiāņi, kad vērsās pie garīgajiem spēkiem.
Vārzaubes strauts Vārgūzne, Ziemeļsusējas pieteka.
zīberdzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zīberģi" iedzīvotāji.
Šusts Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" bijušais nosaukums.
zaķīšāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" iedzīvotāji.
Zaciši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" nosaukuma variants.
Zatiši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" nosaukuma variants.
zibergovieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibergova" iedzīvotāji.
Znūteņi Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" nosaukuma variants.
Etiopijas sīlis vārnu dzimtas suga ("Zavattariornis stresemanni").
Vārsgūne Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka.
Varzgune Vārzgūne, Ziemeļsusējas pieteka.
Varžu ezers Varžezers, ezers Zentenes pagastā.
Važu ezers Varžezers, ezers Zentenes pagastā.
Vaskalšu Vaskalšu ezers - Vaskaris Zentenes pagastā.
Daskaris Vaskaris - ezers Zentenes pagastā.
Stulbais ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā.
Vaskaišu ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā.
Vaskara ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā.
Vaskaru ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā.
burunduks Vāveru dzimtas ģints ("Tamias"), nelieli grauzēji (ķermeņa gar. 8-18 cm) Ziemeļamerikā, Āzijā, Eiropas ziemeļaustrumu daļā, 17 sugu.
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]".
Eklēsiasts Vecās Derības grāmata "Zālamans Mācītājs".
Krautavu kalns Veckurpnieku pilskalns Zvārtavas pagastā.
Petendorf Vecmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagasta teritorijā.
Zeiciški Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Zeitiški" nosaukuma variants.
Alt-Schwarden Veczvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā.
Vēdera ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā.
Vederu ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā.
Velna laivas vēlā bronzas laikmeta (950.-750. g. p. m. ē.) apbedījumu vietas Ziemeļkurzemē, virszemes akmeņu krāvumi ar laivveida formu (garums — 15 m, lielākais platums — 3-5 m), konstatēts 11 šādu laivu 7 vietās.
švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas.
Ēmas jūra vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Ziemeļjūras un Baltijas jūras ieplakā eksistējušais baseins.
Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets.
Titovvelesa Velesa - pilsēta Ziemeļmaķedonijā ("Titov Veles"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti.
Vēnera ezers Vēnerns, ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā.
Vēnesborja Vēnešborja - pilsēta Zviedrijā.
liepenieki Venstspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
liepnieki Venstspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
laidzenieki Venstspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Laidze" iedzīvotāji.
laidznieki Venstspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Laidze" iedzīvotāji.
Kaļķupīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ziru pagastā, garums - \~8 km.
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi.
Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts.
ventiņi Ventas lejteces krastu apdzīvotāji (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kuri runā tāmnieku dialektā.
Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe.
Zaļaisciems Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļais ciems" nosaukuma variants.
zūrenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Zūras" iedzīvotāji.
zvejnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji.
dzirenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Dzira" (tagad - "Ziras") iedzīvotāji.
dzirnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Dzira" (tagad - "Ziras") iedzīvotāji.
sembenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sembas" iedzīvotāji.
sembnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sembas" iedzīvotāji.
sisenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sise" iedzīvotāji.
sisnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sise" iedzīvotāji.
tērandnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Tērande" iedzīvotāji.
vendzavnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Vendzavas" iedzīvotāji.
zirenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Ziras" iedzīvotāji.
Zirenskaja Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sirgen Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums.
dzirnavnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" iedzīvotāji.
ezermaļnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Ezermaļi" iedzīvotāji.
krācnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Krācnieki" iedzīvotāji.
Laidze Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Laidzesciems" nosaukuma variants.
paldzenieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Palgas" iedzīvotāji.
pasilciemnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Pasilciems" iedzīvotāji.
pasilnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Pasilciems" iedzīvotāji.
Dzīkļi Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Vāverciems" paralēls nosaukums.
veclīcnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Veclīcnieki" iedzīvotāji.
zemgaļnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji.
Palgas Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
zlēcenieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" iedzīvotāji.
zlēciņi Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" iedzīvotāji.
Šlekenskaja Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schleck Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums.
Wensau Venzavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
Wirben Vērpes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris).
ģeoloģiskais griezums vertikāla Zemes garozas šķēluma grafisks attēlojums, kurā parādīts iežu sastāvs un sagulums.
menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
Wersicken Verzikas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
Vesterdāla Vesterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
Rietumjētlande Vesterjētlande, lēne Zviedrijā.
Šaipusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa Ziemeļitālijā (latīņu _Gallia Cisalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis.
Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa.
Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze.
Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
Pētersala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā strap Daugavas labā krasta dzelzceļa loku un Ganību dambi.
Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club".
Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci.
Gallija vēsturisks novads (latīņu _Gallia_) Francijā, kā arī Beļģijā, Šveicē un Ziemeļitālijā, ko apdzīvoja gallu ciltis.
Jorkšīra Vēsturisks novads Anglijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Yorkshire"), starp Peninu kalnu austrumu nogāzi un Ziemeļjūru.
Arnanu vēsturisks novads Austrālijā (_Aṉangu_), Rietumaustrālijā, Ziemeļu teritorijā un Dienvidaustrālijā, starp Gibsona tuksnesi un Lielo Viktorijas tuksnesi.
Arernte vēsturisks novads Austrālijā (_Arrernte_), Ziemeļu teritorijas dienvidu daļā.
Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā.
Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava).
Ingermanlande Vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija.
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci.
Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru.
Kordofana Vēsturisks novads Sudānā, kas aptuveni atbilst tagadējo Ziemeļkordofānas un Dienvidkordofānas vilāju teritorijai.
Vestfālene Vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa.
Svēalande Vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā ("Svealand"), platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols.
Norlande vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos (_Norrland_), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.).
Vetera ezers Veterns, ezers Zviedrijas dienvidu daļā.
olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā.
Skrabulnieku strauts Vēžu strauta labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vēžu strauts Vēžu strauts - Dūņupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga.
marabuts viduslaikos Ziemeļāfrikā - musulmaņu mūks karotājs.
truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.).
Uhaku horizonts vidusordovika Landeilas stāva apakšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 12-14 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
Kukruzes horizonts vidusordovika statigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 7-30 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
Lasnamē horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 7-10 m, nodalīts Ziemeļigaunijā Tallinas apkaimē.
Rakveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums — līdz 11 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, kur to veido viendabīgu mikrokristālisku kaļķakmeņu slāņkopa.
Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m.
zaporožecs Vieglo automobiļu marka "Zaporožec"; šīs markas automašīna.
Gūdenafa sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas.
Normanbijas sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas.
Fērgusona sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas.
Fadejeva sala viena no Anžū salām, atrodas Ziemeļu Ledus okeānā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru.
čitonga Viena no bantu saimes centrālās grupas valodām, kurā runā tongi Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos.
aiolieši Viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aiolieši, jonieši, dorieši), kas 2. gt. p. m. ē. ieņēma Ziemeļgrieķiju un Dienvidgrieķijas rietumus, kā arī Mazāzijas piekrastes ziemeļu daļu.
Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
necaha Viena no četrām Zefirotām, kas veido Kosmiskā Koka lejasdaļu, tās iemiesojums uz Zemes ir pravietis Mozus, ar kura starpniecību Israēlam tika nodota Tora.
Kolombangara Viena no Jaundžordžijas salām ("Kolombangara Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Rendova Viena no Jaundžordžijas salām ("Rendova"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Vanguna Viena no Jaundžordžijas salām ("Vangunu Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Veļalaveļa Viena no Jaundžordžijas salām ("Vella Lavella Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
ekondi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
itombi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
nkundi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
Dienvidu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga dienvidu daļā.
Ziemeļu sala viena no Novaja Zemļa arhipelāga divām lielajām salām, kas atrodas arhipelāga ziemeļu daļā.
vadības rakstzīme viena no pirmajām 32 koda ASCII rakstzīmēm, kurām katrai piekārtota noteikta noteikta vadības standartfunkcija, piemēram, rakstatgrieze, rindpadeve vai atsolis; lai izpildītu pirmajām 26 rakstzīmēm (A-Z) atbilstošās standartfunkcijas, jānospiež vadīšanas taustiņš un attiecīgās rakstzīmes taustiņš.
Elektra Viena no plejādēm, kurai no Zeva piedzima dēls Dardans.
kenomāni Viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie.
Binah Viena no trijām Zefirotām, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo daļu, Dieva intelekts.
diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta.
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda.
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi.
Panamerika Vienots apzīmējums teritorijai, kas ietver Ziemeļameriku, Centrālameriku un Dienvidameriku.
Ziemassvētku kociņi vienreizējai lietošanai cirsti vai speciālos substrātu ietvaros vairākkārtējai lietošanai audzēti dažādu sugu un izmēru kociņi, ko izmanto dekorēšanai Ziemassvētkos; Latvijā pārsvarā audzē parasto egli, retāk aso egli, Eiropā un citur pasaulē – dažādu sugu baltegles, garskujainās priedes, duglāzijas, tūjas un kadiķus.
superego Viens no cilvēka psihes uzbūves strukturālajiem komponentiem Z. Freida psihoanalīzes teorijā; pārstāv sirdsapziņu un morāli, kā arī ideālus.
trops viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23°27’ attālumā; tropu loks; saulgriežu loks.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju.
Baikāla krokojums viens no galvenajiem Zemes garozas attīstības cikliem (pirms 700-480 mlj gadu), Latvijā šim krokojumam atbilstošā struktūru kompleksa ieži izplatīti tikai austrumu daļā un rietumos gar jūras piekrasti.
ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers.
Asiņainais Svens viens no pēdējiem Zviedrijas pagānu karaļiem, ievēlēts, domājams, ap 1070. g., pēc 3 gadu valdīšanas gāzts.
Ngaans Viens no pirmajiem diviem dieviem (otrs bija Mbooms) Zairas (Kongo Demokrātiskās Republikas) kubu mitoloģijā.
koijots Viens no populārākajiem Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju mītiskajiem tēliem, bieži figurē mītos kā viltīgs krāpnieks.
lūzums Viens no Zemes garozas tektonisko dislokāciju pamatveidiem.
zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina").
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts.
Ķīpa Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Viesatu pagastā, augštece Zantes pagastā, garums - 10 km.
zalānieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Zalāni" iedzīvotāji.
magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
Hoverūda Vieta Zviedrijā, Dālslandē, kur atrodas akvedukts, kas Dālslandes kanālu 32,5 m garumā pārvada pār Uperūdas upi.
magmas rezervuārs vieta, kas dod materiālu vulkānu izvirdumiem; atrodas uz robežas starp Zemes garozu un mantiju un mantijas augšējā daļā.
zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa; pazeme (1).
celnovokaīns Vietējās anestēzijas līdzeklis, novokaīna un karboksimetilcelulozes savienojums, darbojas ilgāk nekā novokaīns; sintezēts Latvijas ZA Koksnes ķīmijas institūtā, izpētīts Rīgas Medicīnas institūtā.
lēne Vietējās pārvaldes administratīvā vienība Zviedrijā.
ģeonīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem).
ģeotoponīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem).
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis.
Zalmežnīki Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
Zaļmežnīki Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants.
Kandahāra Vilajets Afganistānas dienvidu daļā, robežojas ar Helmandas, Orūgzānas un Zābolas vilajetu, kā arī ar Pakistānu.
zilupietis vilciens Rīga - Zilupe.
Wilding Vildiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
Laimiņu ezers Vilku ezers Zeltiņu pagastā.
Vilkezers Vilku ezers Zeltiņu pagastā.
haiks Vilnas apmetnis, gk. Ziemeļāfrikā berberiem.
Karši stepe viļņots līdzenums Uzbekistānā, pazeminās (no 500 m līdz 200 m) rietumu virzienā — no Zeravšanas un Hisaras grēdas paugurainajiem atzariem līdz Sundukli smiltājiem.
Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums viļņots morēnu līdzenums Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā, augstums — līdz 127 m (Zilaiskalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
āms vīna un degvīna tilpuma mērs Zviedrijā 17.-18. gs. (~157 l), Latvijā 163,024 litri (daudzās Eiropas valstīs ap 150 l (134,725-174,7552 l); Holandē 155 l, Beļģijā 142 l (19. gs. beigās), dalījās 4 enkuros un 60 kannās.
Vindela Vindelvena - upe Zviedrijā.
Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
subincizija Vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā.
sahems Virsaitis Ziemeļamerikas indiāņiem.
oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
Forela kalns virsotne Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiana IX Zemē, augstums 3391 m.
Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m.
Sitlaltepetls Virsotne Kordiljeru kalnu sistēmā Meksikā (sp. val. "Cilaltepetl"), augstākā virsotne Meksikā un trešā augstākā Ziemeļamerikā - 5610 m vjl.; Orisaba; Orisava.
Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu.
Kebnekajse virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos (_Kebnekaise_), augstākā virsotne Zviedrijā, augstums 2117 m, sākas vairāki šļūdoņi; Kiebnekaisi.
Galtosens virsotne Zviedrijas dienvidu daļā, agstums - 362 m.
globālas problēmas visaptverošas problēmas, no kuru risinājuma atkarīga Zemes vai cilvēces nākotne.
kartogrāfiskās projekcijas visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
ūdens krājumi visi Zemes hidrosfēras ūdeņi (1386 milj. km^3^, no tiem 96,5% Pasaules okeāns), kas ietver litosfēras augšējo slāņu ūdeņus, atmosfēras tvaikus un ūdeņus biosfēras organismos.
megareljefs vislielākie Zemes virsas reljefa elementi ar viendabīgu Zemes garozu, piemēram, kalnāji, okeānu dziļgultnes, līdzenumi.
kvadratūriskais paisums un bēgums vismazākais paisums un bēgums Mēness 1. un 3. ceturkšņa beigās, kad virzieni Zeme-Mēness un Zeme-Saule veido taisnu leņķi.
arheozojs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arhajs.
arhajs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arheozojs.
Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi.
satīrs Vistu ģints putns, kura dzimtene ir Ziemeļindija.
izplatījums visuma jeb universa daļa, kas ir ārpus Zemes atmosfēras (ārējais kosmoss).
Zūsini Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Zūsāni" nosaukuma variants.
Zūsyni Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Zūsini" nosaukums latgaliski.
līdzdaļnieki Vitaliešu, 14.-15. gs. Ziemeļjūras un Baltijas jūras pirātu pašnosaukums.
viendaļnieki Vitaliešu, 14.-15. gs. Ziemeļjūras un Baltijas jūras pirātu pašnosaukums.
Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
Leiškalnu ezers Voiku ezers Ziemera pagastā.
Voikas ezers Voiku ezers Ziemera pagastā.
Voldemāra ezers Voldemāru ezers Zaubes pagastā.
Voldmāru ezers Voldemāru ezers Zaubes pagastā.
Genzana Vonsana, pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā).
Tibesti Vulkāniska kalniene Ziemeļāfrikā, Centrālajā Sahārā, Čadas ziemeļrietumos (angļu val. "Tibesti"), garums - 480 km, platums - \~240 km, augstākā virsotne - 3415 m.
Bugenvila Vulkāniska sala Klusajā okeānā (fr. val. "Bougainville"), lielākā no Zālamana salām, platība - 8800 kvadrātkilometru, 175000 iedzīvotāju (2000. g.), augstākā virsotne - 2743 m.
salu koki vulkānisku salu un zemūdens kalnu grēdu virknes litosfēras plātņu robežjoslā subdukcijas zonās, stiepjas kontinenta pusē no okeāna dziļvagām paralēli tām; raksturīga liela seismiskā aktivitāte un vulkānisms, jaunas kontinentālās Zemes garozas veidošanās.
Bērenbergs Vulkāns Jana Majena salā, Norvēģijas teritorijā Ziemeļu Ledus okeānā, augstums – 2267 m.
plaisu tipa vulkāns vulkāns, no kura lava izplūst Zemes virspusē pa dziļām plaisām.
Elberfelde Vupertāles pilsētas rietumu daļa, Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.
Wessen Weessen - Jēkabpils novada Zasas pagasta senāks nosaukums.
šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā.
kvercitrons Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza jeb tās ekstrakts.
bokseru sacelšanās Z-Ķīnas zemnieku un pilsētu trūcīgo iedzīvotāju sacelšanās 1899-1901, kas bija vērsta pret ārvalstu uzkundzēšanos Ķīnai.
freidisms Z. Freida filozofiski antropoloģiskās un psiholoģiskās koncepcijas, kā arī visas mācības un skolas, kas attīstījušās uz to bāzes; to teorētiskais pamats ir psihoanalīze.
auss Zābaka cilpa tā uzvilkšanai, arī pakāršanai.
štripa Zābaka cilpa tā uzvilkšanai, arī pakāršanai.
kakls Zābaka daļa starp pēdu un stulmu.
stulmis Zābaka daļa, kas aptver kāju no potītes līdz ceļgalam.
peroda Zābaka galva.
špori Zābaka pieši.
stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam.
avilis Zābaka stulms.
kaļava Zābaka stulms.
šekte Zābaka stulms.
stulmenis Zābaka vai zeķes stulms.
zābacainis Zābakainis.
zābacēns Zābakainis.
zābagnieks Zābakainis.
zābukainis Zābakainis.
zābacains Zābakains.
stilbaiņi Zābaki (garie).
siltumzābaki Zābaki ar (piemēram, filca, kažokādas) oderi.
štulpzābaki Zābaki ar atsevišķi liekamu stulmu daļu.
pilczābaki Zābaki ar filca oderi, filca augšdaļu.
stulpiķi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
stulpiņi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
stulmzābaki Zābaki, kam ir stulmi; stulmu zābaki.
godzābaki Zābaki, ko auj svētkos, svinību reizēs.
čīkstzābaki Zābaki, kuros iestrādāts čīkstošs materiāls; čīkstoši zābaki.
koļosiki Zābaki, kurpes.
bašmaki Zābaki.
boķinki Zābaki.
koročki Zābaki.
loparja Zābaki.
proharja Zābaki.
šuzi Zābaki.
zābagi Zābaki.
zābīši Zābaki.
zampīši Zābaki.
zopiņi Zābaki.
apzābagots Zābakots, tāds, kam ir zābaki.
zābaka Zābaks (1).
ābaks Zābaks (lamuvārda nozīmē).
stilbenieks Zābaks ar gariem stilbiem.
stopiņš Zābaks ar īsu stulmu.
Zābaka ezers Zābaks, ezers Bērzaunes pagastā.
stilbenieks Zābaks, kā lamuvārds.
šļurka Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst.
šļurkata Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst.
zābuks Zābaks.
ārķelis Zābaku novelkamais.
trāns Zābaku smēre ar specifisku smaku (to gatavoja no zivju un jūras dzīvnieku taukiem).
aule Zābaku stulms.
štūgs Zābaku stulms.
stulbs Zābaku stulms.
kalpans Zābaku velkamais.
dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm.
zābaksmērs Zābakziede.
zabekļi Zabas.
Beloje Zabeļjes ezers Kaunatas pagastā.
Belova Zabeļjes ezers Kaunatas pagastā.
Belovo Zabeļjes ezers Kaunatas pagastā.
Svetinka Zabeļjes ezers Kaunatas pagastā.
Zaboļcie Zabolotjes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
Mazo Aprobovcu ezers Zaboru ezers Dagdas pagastā.
Sahdsen Zādzenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā.
deņņiks Zādzība dienā.
iezagt Zādzībā iegūt, nozagt.
nočņiks Zādzība naktī.
kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
kaburs Zādzība, parokoties zem grīdas.
fendere Zādzība; zagšana.
fender-kantoris Zādzība.
fenders Zādzība.
ļožka Zādzība.
zādze Zādzība.
zadzība Zādzība.
grābstīgs Zadzīgs, zaglīgs.
Zakatali Zagatala - pilsēta Azerbaidžānas ziemeļrietumos.
košatņica Zagle, kas zog gaļu no letes.
zaglene Zagle, zaglīga persona.
vorovajka Zagle.
žučka Zagle.
zaglēns Zaglīgs (1) bērns; arī sīks zaglis.
greza Zaglīgs cilvēks, kas zagt tomār labi neprot un tādēļ parasti tiek pieķerts.
grābstoņa Zaglīgs cilvēks.
gramslis Zaglīgs cilvēks.
gramstaļa Zaglīgs cilvēks.
knīpe Zaglīgs cilvēks.
krāmelis Zaglīgs cilvēks.
krujējs Zaglīgs cilvēks.
čavains Zaglīgs, kārumnieks.
garnadzīgs Zaglīgs.
grābslīgs Zaglīgs.
gramšķīgs Zaglīgs.
gramslīgs Zaglīgs.
krāmīgs Zaglīgs.
zādzelīgs Zaglīgs.
zadzīgs Zaglīgs.
zādzīgs Zaglīgs.
zaglība Zaglīgums (1).
zaglība Zaglīgums (2).
medveģs Zaglis - seifu uzlauzējs.
medvežatņiks Zaglis - seifu uzlauzējs.
baklans Zaglis huligāns.
baklans Zaglis iesācējs.
smaks Zaglis iesācējs.
blatirjs Zaglis informators.
majdanščiks Zaglis stacijā.
mojščiks Zaglis stacijā.
volčars Zaglis vienpatis.
maršrutņiks Zaglis vilcienā.
pojezdņiks Zaglis vilcienos.
pojezdušņiks Zaglis vilcienos.
kukums Zaglis, blēdis, krāpnieks.
ganefs Zaglis, blēdis.
poļaks Zaglis, kas aizgājis no grupas un zog viens.
soņņiks Zaglis, kas apzog dzīvokli naktī, kad iemītnieki tajā guļ.
mājzaglis Zaglis, kas apzog mājas.
krisa Zaglis, kas apzog savējos.
kriskaņiks Zaglis, kas apzog savējos.
cirkačs Zaglis, kas braukā no pilsētas uz pilsētu.
kabatzaglis Zaglis, kas izdara kabatzādzību.
nočņiks Zaglis, kas izdara zādzību naktī.
kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
deņņiks Zaglis, kas zog dienā.
tičņiks Zaglis, kas zog no neaizslēgtiem dzīvokļiem.
verhušečņiks Zaglis, kas zog no sānkabatām.
banščiks Zaglis, kas zog tikai stacijās.
žigans Zaglis, kriminālvides loceklis.
krampētājs Zaglis; krampējs.
čava Zaglis.
cēlājs Zaglis.
čopa Zaglis.
fendermanis Zaglis.
garpirkstnieks Zaglis.
grābiķis Zaglis.
grābs Zaglis.
grābška Zaglis.
grābškata Zaglis.
grābslis Zaglis.
gramšķis Zaglis.
hafers Zaglis.
kamaris Zaglis.
kamars Zaglis.
kampējs Zaglis.
ķerpis Zaglis.
knakstaža Zaglis.
kralis Zaglis.
krampējs Zaglis.
kramšķis Zaglis.
kramslis Zaglis.
krusts Zaglis.
lunkanrocis Zaglis.
nagainis Zaglis.
naktsložņa Zaglis.
suka Zaglis.
ptinus Zaglīši.
ptinidae Zaglīšu dzimta.
zaglis Zaglītis.
zaglīts Zaglītis.
kiški Zagļa apģērbs.
ļudi Zagļi.
krikums Zagļu darbarīks; mūķis.
hevra Zagļu grupa.
fomičs Zagļu lauznītis ar vienu smailu un otru plakanu galu.
fomka Zagļu lauznītis ar vienu smailu un otru plakanu galu.
binbers Zagļu lauznītis durvju uzlaušanai.
gitara Zagļu lauznītis.
gitarka Zagļu lauznītis.
karandašs Zagļu lauznītis.
šustriks Zagļu pakalpiņš.
šustrins Zagļu pakalpiņš.
maļina Zagļu perēklis, noziedznieku uzturēšanās vieta, kur glabā zagtas mantas.
zavodilovka Zagļu perēklis, pulcēšanās vieta.
domuška Zagļu perēklis, uzturēšanās, tikšanās vieta.
havira Zagļu perēklis.
haza-hozovka Zagļu perēklis.
prisķažs Zagļu sabiedrība, kriminālvide.
kodla Zagļu saiets.
kodno Zagļu saiets.
kačalovo Zagļu strīds.
zakss Zagss - dzimtsarakstu birojs.
aizzagties Zagšus attālināties.
iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
atzagties Zagšus ierasties.
iesnāt Zagšus ieslāt.
iezagties Zagšus ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izazagties Zagšus izkļūt.
izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izzagties Zagšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pazagties Zagšus pavirzīties.
piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
zagši Zagšus.
zagšis Zagšus.
zagšu Zagšus.
enkurēt Zagt (izvelkot no kabatas).
kraņģēt Zagt (kādu sīkumu); nošmaukt.
collēt Zagt (ko sīku, nelielu).
čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
karmīt Zagt (no kabatām).
čibīt Zagt (parasti ko nelielu).
nirjaķ Zagt bez iepriekšējas sagatavošanās.
štiftķ Zagt caur logu.
stokmiķ Zagt caur logu.
gramšķāties Zagt dažādus sīkumus.
pačopīt Zagt nelielā apjomā.
čisķiķ Zagt no kabatām.
raskataķ Zagt no kabatas, pārgriežot to.
raspisatsja Zagt no kabatas, pārgriežot to.
ščipaķ Zagt no kabatas.
tīčiķ Zagt no kabatas.
zagļot Zagt pa daļām, pa sīkumam.
katatsja Zagt sabiedriskajā transportā.
cebīt Zagt, nošmaukt.
ciept Zagt, nozagt.
čopt Zagt, nozagt.
noslapstīt Zagt, nozagt.
iekruit Zagt, piesavināties.
razierēt Zagt; postīt.
begaķ Zagt.
čavīt Zagt.
fenderēt Zagt.
grābškāties Zagt.
iekramstīt Zagt.
kamarīt Zagt.
karabčiķ Zagt.
knīpēt Zagt.
kocaķ Zagt.
kralīt Zagt.
krampēt Zagt.
krampt Zagt.
krapņīt Zagt.
kruit Zagt.
kundzēt Zagt.
ļamziķ Zagt.
laskaķ Zagt.
ļepiķ Zagt.
lūsīt Zagt.
nest Zagt.
pizģīt Zagt.
podķirivaķ Zagt.
puļiķ Zagt.
šarmaņiķ Zagt.
spert Zagt.
tiriķ Zagt.
urgāt Zagt.
urkovaķ Zagt.
vtikaķ Zagt.
vurgāt Zagt.
zaglīt Zagt.
ļevits Zagta manta.
pereķirka Zagtā nodošana citam no rokas rokā.
barahlo Zagtas mantas.
aizzagties Zagties prom; zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
atzagties Zagties šurp.
balataks Zagto mantu uzpircējs.
ķomnijs Zagts.
tirennijs Zagts.
haza Zagtu mantu glabātava.
jama Zagtu mantu realizācijas vai glabāšanas vieta.
barahoļščiks Zagtu mantu uzpircējs.
barma Zagtu mantu uzpircējs.
blatirjs Zagtu mantu uzpircējs.
jamanščiks Zagtu mantu uzpircējs.
jamņiks Zagtu mantu uzpircējs.
kains Zagtu mantu uzpircējs.
kajs Zagtu mantu uzpircējs.
ķomščiks Zagtu mantu uzpircējs.
ķošča Zagtu mantu uzpircējs.
skameječņiks Zagtu mantu uzpircējs.
skamjevščiks Zagtu mantu uzpircējs.
tolkačs Zagtu mantu uzpircējs.
rezba Zāģa griezuma vieta kokā.
tirsa Zāģa skaidu un māla maisījums ar ko cirkā nosedz manēžu.
paspartū Zāģa veids.
ēveļzobs Zāģa zobs ar divām galotnēm.
buka Zāģējamā steķa resnā galviņa, kas piespiež, notur zāģējamo malku.
apzāģēt Zāģējot apstrādāt.
izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus); nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
atzāģēt Zāģējot atdalīt; nozāģēt.
iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piemēram, robu).
izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
piezāģēt Zāģējot papildināt (kā daudzumu).
pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
sazāģēt Zāģējot pārveidot par ko.
iezāģēt Zāģējot radīt bojājumu; zāģējot radīt ievainojumu.
sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt.
uzzāģēt Zāģējot trāpīt uz.
uzzāģēties Zāģējot trāpīt, sasniegt (ko neparedzētu).
žāģeris Zāģeris.
zāģermanis Zāģeris.
garenzāģēšana Zāģēšana, kura zāģējuma plakne ir paralēla koksnes šķiedrām.
sijāža Zāģēšana; šurp-turp kustība, masāžas paņēmiens, ko izdara ar plaukstas elkoņmalu vai mugurpusi.
zēmerēt Zāģēt (dēļa malas), veidojot noteikta platuma dēli, arī veidot gropes (dēļa malā).
ziemerēt Zāģēt (dēļa malas), veidojot noteikta platuma dēli, arī veidot gropes (dēļa malā).
dagriezt Zāģēt (ko) papildus; zāģējot papildināt (kā jau nozāģēta kopumu).
griezt Zāģēt (kokmateriālus).
atzāģēt Zāģēt nost.
zeimerēt Zāģēt zāģmateriālu (piemēram, dēļu, planku) malas līdzenas (parasti ar ripzāģi).
laist Zāģēt, cirst (koku).
gāzt Zāģēt, cirst (kokus).
vīlēt Zāģēt, parasti lēni, ar grūtībām.
roģēt Zāģēt.
zāgāt Zāģēt.
dzena Zāģētājs (kāds putns).
zāģene Zāģētava.
zāģenīca Zāģētava.
zāģētuve Zāģētava.
zāģnīca Zāģētava.
batensi Zāģēti koka materiāli 2-3 collu biezumā un parasti 4-8 collu platumā.
Zāģu ezers Zāģezers Valkas pagastā.
Dzirnavu ezers Zāģezers, ezers Valkas pagastā.
valloniidae Zāģgliemežu dzimta.
vallonia Zāģgliemežu dzimtas ģints.
trenzāģis Zāģis (dēļu, planku) zāģēšanai vertikālā virzienā.
metālzāģis Zāģis metāla priekšmetu apstrādei.
zēmeris Zāģis, ar ko apzāģē dēli noteiktā platumā, arī veido gropes (dēļa malā).
šķērszāģis Zāģis, ar ko zāģē šķērsām (kā) šķiedru virzienam.
garenzāģis Zāģis, ar kuru zāģē koksni šķiedru virzienā.
ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
svārstzāģis Zāģis, kas sastāv no metāla ķermeņa, kuram ar šarnīru ir piestiprināta zāģa ripa.
elektrozāģis Zāģis, ko darbina elektriskais dzinējs; elektriskais zāģis.
lokzāģis Zāģis, kura plātne ir iestiprināta lokveida detaļā, ko izmanto plātnes savilkšanai un zāģa satveršanai.
peilis Zāģis.
roģis Zāģis.
zāģe Zāģis.
zāgs Zāģis.
zoģis Zāģis.
zvāģis Zāģis.
incurvariidae Zāģkožu dzimta.
incurvaria Zāģkožu dzimtas ģints "Lampronia" nosaukuma sinonīms.
lampronia Zāģkožu dzimtas ģints.
tenthredinidae Zāģlapseņu dzimta.
caliroa Zāģlapseņu dzimtas ģints.
hoplocampa Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pochynematus Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pristiphora Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pteronus Zāģlapseņu dzimtas ģints.
daudzripzāģmašīna Zāģmašīna, kurai iespējams uzstādīt vairākus ripzāģus.
lokmala Zāģmateriāla šaurā mala, kas nav apzāģēta (pilnā lokmala) vai ir daļēji apzāģēta (daļējā lokmala).
lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs.
ceturtdaļbaļķis Zāģmateriāls, kuram apzāģētas vai nofrēzētas divas blakus sānu skaldnes.
antiseptizēšana Zāģmateriālu virsmas sekla piesūcināšana ar indīgu ķimikāliju šķīdumiem, kas īslaicīgi (4-6 nedēļas) pasargā zāģmateriālus no zilēšanas un pelēšanas.
fantastrons Zāģsprieguma ģenerators, kurā kondensatora uzlādi (izlādi) realizē ar speciālām strāvu stabilizējošām shēmām.
zāģkopa Zāģu salikuma shēma baļķa vai baļķu grupas sazāģēšanai noteikta platuma un biezuma zāģmateriālos.
zāgskaidas Zāģu skaidas.
ževeris Zāģu skaidas.
drikses Zāģu vai vīļu skaidas.
zāgains Zāģveida, robots.
zāģveidīgs Zāģveida.
pristis Zāģzivs.
zāģzobots Zāģzobains.
zāģzobu Zāģzobains.
zaigs Zaiga 1.
zaigums Zaiga, zaigojums.
atzaigot Zaigojoši atspoguļot (ko).
atzaigot Zaigojoši atspoguļoties (kur).
opalescējošs Zaigojošs kā opāls.
iridescents Zaigojošs, lāsmojošs, kas laistās līdzīgi varavīksnei, piem., perlamutrs.
iezaigoties Zaigojot parādīties (acīs) - par asarām.
ņirmināties Zaigot, laistīties.
zvaigstīties Zaigot, mirdzēt.
zalgāt Zaigot, spīdēt.
žulgot Zaigot, spīdēt.
zaigāt Zaigot.
saigoties Zaigoties, vizēt, atspīdēt.
apatura Zaigraibeņi - tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints.
lestidae Zaigspārnīšu dzimta.
lestes Zaigspārnīšu dzimtas ģints.
procris Zaigspārņi (viena no 2 ģintīm).
rhagades Zaigspārņi (viena no 2 ģintīm).
sympycna Zaigspērīšu dzimtas ģints.
zaimas Zaimas vārds - palama.
zāka Zaimi, nievas, ķengas, apmelojumi.
bluzdi Zaimi, niknas, negantas lamas.
zaime Zaimi.
zaims Zaimi.
zaimīgs Zaimojošs, pulgojošs, nievājošs.
nozaimot Zaimojot nopelt.
zāks Zaimošana, aprunāšana, izsmiekls.
bluzdināt Zaimot, lādēt, gānīt, celt neslavu.
lacināt Zaimot, pulgot, aprunāt, paļāt.
āļoties Zaimot, pulgot.
zaimāt Zaimot.
zaimeklis Zaimotājs.
Zaira Zairas Republika - Kongo Demokrātiskās Republikas nosaukums 1971.-1997. g.
zākars Zāka 1.
nozākāt Zākājot nopelt.
Gorodoka Zakamenskas pilsētas Krievijā (Burjatijas Republikā) nosaukums līdz 1959. g.
zākurs Zākars 2.
peļa Zākāšana, gānīšana.
peļas Zākāšana, gānīšana.
pēlēt Zākāt, celt neslavu, bojāt reputāciju.
derglīties Zākāt, ķengāties (par kādu).
zārkāties Zākāties.
zakjats Zakāts - reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos.
zaksinis Zaksenis.
Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
zaķāda Zaķa āda (parasti kažokāda).
zaķaknas Zaķa aknas (kā pārtikas produkts).
zaķauss Zaķa auss.
josbārzdītis Zaķa epitets.
ķilkas Zaķa lēcieni.
bībi Zaķa nārsts.
sauskājis Zaķa pavārds kādā pasakā.
klieši Zaķa skrējiens.
kliestes Zaķa skrējiens.
bembers Zaķa vai aitas spira.
zaķcepure Zaķādas cepure.
zaķenīca Zaķādas, arī trušādas cepure; zaķene (2).
švipaste Zaķapastala; vējgrābslis.
bromopsis Zaķauzas.
zvīņauzas Zaķauzas.
bromus Zaķauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij.
zaķenīša Zaķenīca.
zaķulēns Zaķēns.
kaneris Zaķis (arī trusītis).
Lep Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Lepus Zaķis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
garausis Zaķis; trusis.
jancītis Zaķis.
jenis Zaķis.
ļekainis Zaķis.
ļekainītis Zaķis.
trusis Zaķis.
žagargraudis Zaķis.
žagargrauzis Zaķis.
zuiķis Zaķis.
Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā.
palazdi Zaķkāposti.
zaķakāposti Zaķkāposti.
zaķulūpa Zaķlūpa.
zaķpēdīna Zaķpēdiņa.
zaķupēdiņa Zaķpēdiņa.
gnaphalium Zaķpēdiņas.
calvatia Zaķpūpēži.
zaķkāposti Zaķskābene (1).
zaķukāposti Zaķskābene (1).
zaķuskābene Zaķskābene (1).
amols Zaķskābenes.
oxalis Zaķskābenes.
oxalidaceae Zaķskābeņu dzimta.
leporidae Zaķu dzimta.
lepus Zaķu dzimtas ģints.
lagzdene Zaķu kāposti.
zaķene Zaķu mātīte.
zaķiene Zaķu mātīte.
zaķmāte Zaķu mātīte.
Waldenrode Zaķu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā.
Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā.
nogultne Zaķu pamesta guļas vieta (miga).
roga Zaķu riesta laiks.
Zaķene Zaķu sala (Rīgā).
bire Zaķu, aitu spiras.
zaķgrauzēji Zaķveidīgie ("Lagomorpha").
lagomorpha Zaķveidīgie.
svilpējzaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta ("Ochotonidae"), balss atgādina spalgus svilpienus, dzīvo gk. klinšainās vietās kalnos, arī mežos, krūmājos, stepēs.
trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu.
cyclopteridae Zaķzivju dzimta.
cyclopterus Zaķzivju dzimtas ģints.
jūraszaķis Zaķzivs - zivju klases skorpēnveidīgo kārtas zaķzivju dzimtas zivs.
Selubben Zalabu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
zālaine Zālaina vieta, arī zālājs.
zālenieks Zālaine.
zālenis Zālaine.
zāļnieks Zālaine.
zāļains Zālains.
zālīgs Zālains.
zālijs Zālains.
zālīns Zālains.
zālaiņš Zālais.
zāļājs Zālājs.
zalags Zalaks 1.
zalāgs Zalaks 1.
zalaka Zalaks 1.
zalags Zalaks 2.
zalāgs Zalaks 2.
zalaka Zalaks 2.
zalāks Zalaks 2.
kaulerpa Zalaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas dzimta ("Caulerpaceae").
Sulamīte Zālamana (Solomona) "Augstajā dziesmā" (Bībele, Vecā Derība) pieminētā noslēpumainā mīļotā.
SB Zālamana Salas, valsts divburtu kods.
SLB Zālamana Salas, valsts trīsburtu kods.
SBD Zālamana Salu dolārs; Zālamana Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
Honiara Zālamana salu galvaspilsēta (angļu val. "Honiara"), osta Gvadalkanalas salas ziemeļu krastā, 59100 iedzīvotāju.
zālamonisks spriedums Zālamana spriedums.
zāle Zālaugi.
zāļaugs Zālaugs.
zāle Zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; arī zālājs, maurs 1(1).
zelba Zalba.
zaldāti Zaldāts.
zāļi Zāle 1.
herba Zāle 2, laksti; augu virszemes daļas apzīmējums farmacijā.
gramen Zāle 2, stiebrs.
zāls Zāle 2(1).
lapājs Zāle ar lielām lapām.
kinozāle Zāle kinofilmu izrādēm.
kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
zole Zāle pļavā.
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā iekārtotām skatītāju vai klausītāju vietām.
marums Zāle, augs ar stipru smaku, der ārstniecībā.
rozzāle Zāle, kas aug rozās (zemās vietās, ieplakās).
pliksiens Zāle, kas aug rudeņos, vairāk smilts zemē.
koncertzāle Zāle, kas iekārtota koncertiem; celtne, kurā ir šāda zāle.
kosa Zāle, kas palikusi nenopļauta starp vāliem.
matoklis Zāle, kas stiepjas pa zemi.
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi; spoguļu zāle.
pužagas Zāle, siens, salmi, kas neder lopbarībai.
vingrotava Zāle, telpa vingrošanai.
dižtelpa Zāle; galvenā, lielākā telpa kādā ēkā.
fitofāgs Zālēdājs.
herbivori Zālēdēji dzīvnieki, kas pārtiek no lakstaugiem.
apkūlāt Zālei pārvērsties kūlā.
sūreņaugi Zālējāda bezziedlapju divdīglapju augu dzimta, ziedi sakopoti vārpās, rožsārti, lapas pamīšus, gariem kātiem.
svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae.
placebo Zāles (viela), kam nav farmakoloģiska efekta; lieto jaunu medikamentu pārbaudei.
cinkuris Zāles kušķis uz ciņa.
Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
zāļplēsājs Zāles plūcējs.
zālenieks Zāles pļaujamā mašīna.
raiders Zāles pļāvējs (parasti neliels četrriteņu traktors) ar maināmu aprīkojumu.
rezka Zāles smalcināmā ierīce.
griezumnīca Zāles smalcināšanas ierīce.
rauduve Zāles suga, kas aug peļķēs.
sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
virszāles Zāles, kas ir garākas, ziedu stiebriem un lapām bagātākas un aizņem zelmeņa virsējo daļu.
aizduszāles Zāles, kas palīdz pret astmu.
apakšzāles Zāles, kas pastiprināti stīgo un aizņem zelmeņa apakšējo daļu.
stomachica Zāles, kas stiprina kuņģi.
oficīnālijas Zāles, kas uzņemtas farmakopejā.
dīveldriķis Zāles, ko lieto pret izsitumiem.
vellsūds Zāles, ko lieto pret izsitumiem.
trūkstamzāles Zāles, ko lieto pret miega traucējumiem.
cērumzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret cērmēm.
vēdarzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm.
vēderzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm.
zāļlīdzekļi Zāles, medikamenti.
naža Zāles, netīrumi, ko ūdens malā izmetis; salašņas, atlikumi.
jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas.
piļuļi Zāles, tabletes.
dziede Zāles; ziede.
lekarsts Zāles.
Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā.
atzalgot Zalgojoši atspoguļoties (kur).
zalgoties Zalgot.
grīns Zāliena daļa golfa laukumā.
grīnkīpers Zāliena dārznieks (angļu "green-keeper" - "zāliena kopējs"); golfa laukuma zālāja kopšanas speciālists.
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
zalkšenājs Zalkšogāju krūms.
mirone Zalkšu dzegužpuķe ("Orchis morio").
zalšmēle Zalkšu dzegužpuķe ("Orchis morio").
zalkščūskas Zalkšu dzimta ("Colubridae").
zalkšveidīgie Zalkšu dzimta ("Colubridae").
colubridae Zalkšu dzimta.
ūdenszalkši Zalkšu dzimtas ģints; 0,5 - 1,7 m garas čūskas; labi peld un nirst, Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā >60 sugu; Latvijā tikai parastais zalktis.
coronella Zalkšu dzimtas ģints.
psammophis Zalkšu dzimtas ģints.
bultčūska Zalkšu dzimtas suga ("Psammophis lineolatus"), garums - līdz 90 cm, ķermenis ļoti tievs, atsperīgs, dzeltenīgs un brūngans; smilšu tuksnešos un pustuksnešos Āfrikā un Āzijā.
vīgrieži Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta").
zalšas Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta").
zalšusakne Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta").
Zalkšu strauts Zalkšu valks.
zalktenis Zalktene.
daphne Zalktenes.
zalksmes Zalktenes.
zeltiņkoks Zalktenes.
thymelaeales Zalkteņu rinda.
ķirmenis Zalktis; arī odze; liela čūska.
ķirmins Zalktis; arī odze; liela čūska.
ķirmulis Zalktis; arī odze; liela čūska.
čušiņs Zalktis; čusnis.
čūsnis Zalktis; čusnis.
bezgodis Zalktis.
glodine Zalktis.
misinausis Zalktis.
misiņausis Zalktis.
misiņkramis Zalktis.
salktis Zalktis.
saulloža Zalktis.
zalksis Zalktis.
zalksnis Zalktis.
zalsis Zalktis.
zaltens Zalktis.
zaltis Zalktis.
zalts Zalktis.
zāļenīca Zālnīca.
zāļenieks Zālnieks (3).
zālot Zalot.
dzaltis Zaltis.
zalši Zaltis.
salve Zalve.
zālveidīgs Zālveida.
Ceiruļkolns Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Kolnamuiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
Mazzalva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Mazzalve" nosaukuma variants.
salasmuizieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas muiža" iedzīvotāji.
salieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas muiža" iedzīvotāji.
Solas muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas" bijušais nosaukums.
salieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji.
Smeltāni Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Smaltāni" nosaukuma variants.
sprodzieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
sproģieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
Lielsuseja Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Suseja" bijušais nosaukums.
Lielsusejas muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Suseja" bijušais nosaukums.
Mācītāja muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" bijušais nosaukums.
vērtūzieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" iedzīvotāji.
Vērtuži Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" nosaukuma variants.
vitrupieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vitrupi" iedzīvotāji.
Lielzolva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Zalva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Groszaļvenskaja Zalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Salwen Zalves pagasta bijušais nosaukums.
Zalva Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
Zalve Zalvīte, Dienvidsusējas pieteka.
Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km.
Vilkupe Zalvītes kreisā krasta pieteka Zalves pagastā, garums - 8 km.
Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve.
Gobāja Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - \~10 km.
Iesnupe Zalvītes labā krasta pieteka Viesītes pagastā, garums - 12 km; Ieskupe; Lieliesnupe; Lieliesupe.
ceturga Zaļā ceturtdiena.
viridīns Zaļa krāsa dažādiem audekliem.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā.
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Nurmuižas pagastā.
kvanka Zaļā varde.
zilvārna Zaļā vārna ("Coracias garrulus").
zaļzālīte Zaļa zāle.
biliverdīns Zaļā žults krāsviela.
palukste Zāļaina vieta ūdenī.
padone Zāļaina vieta upē.
pienenieks Zaļais ķauķītis.
zālājsisenis Zaļais zālājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Omocestus viridulus"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā.
hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu.
asterococcaceae Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimta.
asterococcus Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints.
ulothrix Zaļaļgu klases ulotrihu rindas ulotrihu dzimtas ģints, 25 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
gonatoziga Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Gonatozygaceae"), šūnas cilindriskas vai cilindriski vārpstveidīgas, veido viegli sairstošus pavedienus, dažreiz dzīvo pa vienai, Latvijā konstatētas 7 sugas.
mezotēnija Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Mesotaeniaceae"), tajā apvienotas vienkāršākās konjugātu klases aļģes, tās dzīvo pa vienai, retumis apvienotas viegli sairstošos pavedienos, 8 ģintis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
gonīdijas Zaļaļģes un zilaļģes, kas, dzīvodamas simbiozē ar sēnēm, veido ķērpjus.
chlorophyta Zaļaļģes.
zaļalgas Zaļaļģes.
euchlorophyceae Zaļaļģu klase.
volvokss Zaļaļģu klases aļģu rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtas, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
kartērija Zaļaļģu klases hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Carteria"), vienšūnas aļģes ar acs laukumiņu stigmu un 4 vicām, 67 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt gk. stāvošos ūdeņos.
botryococcaceae Zaļaļģu klases hlorokoku rindas aļģu dzimta.
ankistrodesmus Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodemu dzimtas ģints, \~40 sugu, Latvijā atrastas 24 sugas.
ankistrodesmaceae Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodesmu dzimta.
harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
ūdenstīkliņš Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Hydrodictyaceae"), 4 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 18 sugu.
oocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Oocystaceae"), kurā apvienotas dažādas vienšūnas zaļaļģes, kas bieži izdala daudz gļotu, 14 ģinšu, visas konstatētas arī Latvijā.
scenedesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Scenedesmaceae"), cenobijā parasti apvienotas 4, 8 vai 16 šūnas, 13 ģinšu.
ankyra Zaļaļģu klases hlorokoku rindas harāciju dzimtas ģints.
actinastrum Zaļaļģu klases hlorokoku rindas scenedesmu dzimtas ģints.
ankistrodesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas zaļaļģu dzimta ("Ankistrodesmaceae"), kurā apvienotas izstieptas, iegarenas, vārpstveida, adatveida, galos noapaļotas vai nosmailinātas zaļaļģes, 13 ģintis, Latvijā konstatētas 9 ģintis.
hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas.
lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
tetraedrona Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Tetraedron"), saplacinātas trīsstūrainas līdz piecstūrainas vai tetraedriskas vienšūnas zaļaļģes ar gludu vai punktētu (granulētu) apvalku, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, kas mīt gk. planktonā.
hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu.
tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā.
volovoksi Zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
celastras Zaļaļģu klases scenedesmu dzimtas ģints ("Coelastrum"), cenobiju zaļaļģes ar lodveidīgiem cenobijiem, kas parasti sastāv no 8, 12 vai 16 šūnām, 18 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu, kas mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu planktonā, retāk bentosā.
aegagrophila Zaļaļģu klases sifonokladu rindas kladoforu dzimtas ģints.
sifonokladi Zaļaļģu klases ūdensaugi ar pavedienveidīgu, zarotu vai lodveidīgu laponi; izplatība visā pasaulē saldūdeņos un jūrās (~ 16 ģinšu, 300 sugu).
hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
trentepolija Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Trentepohliaceae"), pavedienveida aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ulva Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Ulvaceae"), makroskopiskas zaļaļģes ar plātņveidīgu vai stobrveidīgu laponi, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
aphanochaete Zaļaļģu klases ulotrihu rindas hetoforu dzimta ģints.
hlamidomonādes Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Chlamydomonadaceae"), mikroskopiskas vienšūnas aļģes, parasti ar 2 vai 4 vicām šūnas priekšgalā.
fakota Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Phacotaceae"), mikroskopiskas vienšūnas zaļaļģes ar divām vienāda garuma vicām; 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem.
eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
pleirotēnija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Pleurotaenium"), cilindriskas vienšūnas zaļaļģes ar iežmaugu vidū; \~400 sugu, Latvijā 9 sugas.
staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
ksantīdija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Xanthidium"), pagarinātas vienšūnas aļģes, ko dziļa iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs (pusšūnās), Latvijā konstatētas 12 sugas, kas aug gk purvos.
starastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints, dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, kas šūnu dala 2 simetriskās daļās (pusšūnās), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
hamesifoni Zaļaļģu nodalījuma klase ("Chamaesiphophyceae"), vienšūnas aļģes, kas diferencētas pamatā un galotnē, piestiprinātas pie substrāta, sastopamas samērā reti.
konjugāta Zaļaļģu nodalījuma klase ("Conjugatophyceae"), vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot, \~5000 sugu, iedalās 6 dzimtās, kas konstatētas arī Latvijā.
dinoficeja Zaļaļģu nodalījuma klase ("Dinoficeaea").
actinotaenium Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases desmīdiju dzimtas ģints.
bambusina Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases desmīdiju dzimtas ģints.
klostērija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Closteriaceae"), vienšūnas zaļaļģes, kam abas simetriskās šūnas puses nodalītas ar jostu vai svītru, 1 ģints.
desmīdija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Desmidiaceae"), aļģēm raksturīga liela formu dažādība un skaists šūnas veidojums, \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 20 ģinšu.
zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos.
sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni.
briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe.
volvokas Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas vai koloniju aļģes, mīt ūdeņos, augsnē, 10 dzimtu, >100 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
mužocija Zaļaļģu nodalījuma zignēmu dzimtas ģints ("Mougeotia"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, 120 sugas, Latvijā konstatētas 29 sugas.
spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas.
oidogoniji Zaļaļģu vienkāršās, nezarotās, diegveidīgās formas, kas aug piestiprinājušās pamatam ar īpašu bazālo šūnu, ar galotnes šūna bieži atšķirīga.
mērcekls Zaļas gļotas virs stāvoša ūdens.
gurdas Zaļas gļotas virs ūdens.
gunpowder Zaļās tējas šķirne (angļu "šaujamais pulveris").
Zaļčupe Zaļcupe, Kurnas pieteka.
Gruenhof Zaļenieki.
ruženieki Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
Zaļene Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka.
Zaļenis Zaļēnstrauts, Zaņas pieteka.
Brygi Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Brigi" nosaukums latgaliski.
Cybuli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļi" nosaukums latgaliski.
Čivčiši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" nosaukuma variants.
Horošova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Horoševa" nosaukuma variants.
janovolieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Janovole" iedzīvotāji.
Kastricina Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Kastričina" neprecīzs nosaukuma variants.
Rjabova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rabova" nosaukuma variants.
Rivčini Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" kļūdains nosaukuma variants.
Ryucāni Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" nosaukums latgaliski.
rjabovieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rjabova" iedzīvotāji.
Romašonki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Romašenki" nosaukuma variants.
rutkānieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji.
savelencieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelenki" iedzīvotāji.
savelincieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelenki" iedzīvotāji.
Saveļinki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelinki" nosaukuma variants.
Skaistava Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistova" literarizēts nosaukuma variants.
sovānieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sovāni" iedzīvotāji.
surbelieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Surbeļi" iedzīvotāji.
Surbeli Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Surbeļi" nosaukums latgaliski.
sviļavieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji.
sviļevieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji.
Sviļava Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļova" literarizēts nosaukuma variants.
terehovieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Terehova" iedzīvotāji.
troškānieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Troški" iedzīvotāji.
zaļesjieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļesje" iedzīvotāji.
zaļesnieki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļesje" iedzīvotāji.
Zili Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Ziļi" nosaukums latgaliski.
Žižova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Žiževa" nosaukuma variants.
Zāļu ezers Zāļezers Baldones pagastā.
aerosols Zāļforma - gāzveida vidē suspendētas medikamentu daļiņas dozētai ieelpošanai vai izsmidzināšanai uz ādas.
metīlzaļums Zaļganas lapiņas ar zelta spīdumu, zaļa krāsviela, ko iegūst no metīlvioletās iedarbojoties ar hlormetīlu; lieto zīda un vilnas krāsošanai, kā arī mikroskopijā.
haki Zaļganbrūna krāsa.
haki Zaļganbrūns.
zeltgalvis Zaļgandzeltens putns, uz spārniem tumšākas un gaišākas svītras, dzīvo skujkoku mežos, iznīcina kukaiņus, to oliņas un kāpurus.
piroplazmīns Zaļgani dzeltens pulveris, viegli šķīst ūdenī, 1% šķīdumā lieto asins parazitāro slimību profilaksei un ārstēšanai.
zaļgot Zaļgani mirdzēt.
iezaļzils Zaļgani zils.
aļots Zaļganīgs.
diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā.
pelēkzaļgans Zaļgans ar pelēku nokrāsu.
sulfhemoglobīns Zaļgans pigments, hemoglobīna savienojums ar sulfīdiem vai sērūdeņradi; var rasties asinīs pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
ceinerīts Zaļgans radioaktīvs minerāls.
viridans Zaļgans, piem., streptokoks, kura kultūrai raksturīga zaļgana krāsa.
zalgans Zaļgans; zaļgani zaigojošs, vizuļojošs.
zaļains Zaļgans.
zaļans Zaļgans.
zaļgs Zaļgans.
zaļigsnējs Zaļgans.
zaļnējs Zaļgans.
hlorephidroze Zaļganu sviedru atdalīšanās.
hlorefidroze Zaļganu sviedru izdalīšanās.
hloroplasti Zaļi augu šūnu organoīdi - veidojumi, kuros norit fotosintēzes reakcijas.
zaļakmeņieži Zaļi metamorfi ieži (diabazi, porfirīti), kas rodas zemas temperatūras reģionālā metamorfisma procesos; ar tiem saistītas Cu rūdu atradnes.
prasīni Zaļie - politiska partija Bizantijā 5.-7. gs.
Karlsroden Zaļkalnu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagastā.
scleropodium Zaļkātes.
elachistidae Zāļkožu dzimta.
elachista Zāļkožu dzimtas ģints.
perritia Zāļkožu dzimtas ģints.
zaļlapīte Zaļlapains augs.
dimedrols Zāļlīdzeklis, kas samazina alerģiskas reakcijas (paaugstinātu kapilāru caurlaidību, niezi); var radīt miegainību.
zaļmaura Zaļmaura zāle - zaļmauriņš.
zaļmēslošana Zaļmēslojuma iestrāde augsnē.
Zalmuyža Zaļmuiža muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
gurgta Zaļo augu pārklājums uz stāvoša ūdens.
asimilētājaudi Zaļo augu pastāvīgie audi, kuros notiek organisko vielu veidošanās no neorganiskām vielām (fotosintēze).
Zaļo Zaļo dzirnavu upe - Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
rokfors Zaļo pelējuma sēņu siers ar asu smaržu un garšu, šo sieru iegūst, gatavošanas procesā masai pievienojot speciālas pelējuma sēnītes "Penicillium roquefortii"; Rokforas siers.
ZZS Zaļo un Zemnieku savienība.
zaļābuls Zaļojošs āboliņš.
zaļuksne Zaļojošs koks.
zaļozols Zaļojošs ozols.
zaļūksnis Zaļojošs.
zaļoksnijs Zaļoksnējs.
zaļuksnējs Zaļoksnējs.
zaļūksnējs Zaļoksnējs.
zaļokšņs Zaļoksns.
uzzāļot Zāļot (pievienot zāles).
sīrāt Zaļot, mesties zaļš.
sīrēt Zaļot, mesties zaļš.
zaļāt Zaļot.
zālīt Zāļot.
medikastrs Zāļotājs, vārdotājs, kas no ārstēšanas nekā nezina.
bryidae Zaļsūnas.
strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas.
samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas.
skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
seligeria Zaļsūnu apakšklases ģints.
bārbula Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Barbula"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus").
kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum").
gredzenvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gyroweisia").
mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium").
daudzspārne Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Pterygoneurum").
vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
bumbiervācelīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Leptobryum"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
rožgalvīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Rhodobryum"), \~43 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
punktlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Rhizomnium"), 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
dižsirpe Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Scorpidium"), \~3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
vienādspārne Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Isopterygium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
crambidae Zāļsviļņu dzimta.
chilo Zāļsviļņu dzimtas ģints.
crambus Zāļsviļņu dzimtas ģints.
sirmzaļš Zaļš ar gaiši pelēku nokrāsu.
pelēkzaļš Zaļš ar pelēku nokrāsu.
rūsganzaļš Zaļš ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zaļš.
sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
zilganzaļš Zaļš ar zilganu nokrāsu.
zilizaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
zilzaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
verdoperoksidāze Zaļš enzīms, atrodams leikocītos; piešķir strutām zaļganu krāsu; tā prostētiskā grupa ir dzelzi saturošs porfirīns.
hrizoprazs Zaļš halcedona variants, pusdārgakmens, lieto rotaslietās.
zaļmauriņš Zaļš mauriņš.
hematohlorīns Zaļš pigments placentas malas joslā, radies no hemoglobīna.
verdohemīns Zaļš žults pigments, hemīna atvasinājums.
zaļaksne Zaļš, zaļgans augs.
zaļi Zaļš.
zals Zaļš.
akogrāfija Zāļu apraksts.
ZC Zāļu cenu aģentūra.
Zāļezers Zāļu ezers Rendas pagastā.
kaplete Zāļu forma - iegarenas, arī cilindrveidīgas tabletes.
pilula Zāļu forma - zirnītis.
bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā.
farmakons Zāļu jeb veselības līdzeklis, arī nozāle, burvības dzēriens.
specifikums Zāļu līdzeklis, kas ārstē noteiktu slimību, piem., hinīns - malāriju; antiserums.
resorbents Zāļu līdzeklis, kas veicina eksudāta uzsūkšanos.
hemagogs Zāļu līdzeklis, kas veicina menstruālo vai hemoroidālo asiņošanu; līdzeklis, kas kavē asins recēšanu, piem., heparīns, hirudīns.
emetica Zāļu līdzeklis, kas vienā laikā rada vemšanu un caureju.
haimalbumīns Zāļu līdzeklis, pagatavots no haimatīna, haimoglobīna, serumalbumīna, paraglobulīna un asins minerālvielām.
oleāts Zāļu līdzekļa šķīdums oleīnskābē, piem., cinka, hinīna u. c.
emmenagoga Zāļu līdzekļi, kas veicina mensturācijas.
hydragoga Zāļu līdzekļi, kas veicina ūdens izdalīšanos no organisma.
šartrēze Zāļu liķiera šķirne; šīs šķirnes liķieris.
tektura Zāļu pudelītes vai oblātes cepurīte.
čamariņš Zāļu sakne, kuru sažāvētu lieto dažās lopu slimībās.
bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
lūkns Zāļu vai matu cekuls ar visām saknēm.
ZVA Zāļu valsts aģentūra.
zāļviela Zāļu viela.
teratogenitāte Zāļu vielas iespējamība izraisīt iedzimtas kroplības, ja tās lietotas grūtniecības laikā.
mikstūra Zāļu vielu šķīdinājums uzlējumos, novārījumos.
zaļumbalva Zaļumballe.
Slakteru grāvis Zaļumu strauta labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā.
ģirlande Zaļumu, puķu vai cita materiāla ornamentāla vija.
poterium Zaļvālītes.
chloropsis Zaļvālodze.
zāļveidīgs Zāļveida.
agonists Zāļviela, kas saistās ar noteiktiem šūnu receptoriem un izraisa fizioloģisku reakciju virkni, kuras normāli nodrošina organisma vielas.
cissa Zaļžagata.
dripsna Zaļžubīte ("Fringilla chloris").
zaļulītis Zaļžubīte ("Fringilla chloris").
zamaceņ Zamaciņ.
zāmauksts Zamauka.
zamaukts Zamauka.
zāmauts Zamauka.
Sambern Zamberes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
Ziemeļrodēzija Zambija - tās teritorijas nosaukums līdz 1964. g.
ZMB Zambija, valsts trīsburtu kods.
Čitimukulu Zambijas bembu valsts dibinātājs un pirmais valdnieks.
Lusaka Zambijas galvaspilsēta (angļu val. "Lusaka"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā 1260 m vjl., 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
kvača Zambijas kvača - naudas vienība Zambijas Republikā, sīknauda - ngvē.
ZMK Zambijas kvača; Zambijas Republikas valūtas kods, sīknauda - ngvē.
zambieši Zambijas Republikas iedzīvotāji.
žampa Zampa, zaņķis.
žompa Zampa, zaņķis.
ziemiņu Zamša.
šamuā Zamšāda no kazas, aitas vai ģemzes ādām.
zamša Zamšāda.
ziemišķa Zamšāda.
ziemišķāda Zamšāda.
velūrāda Zamšādai līdzīga, blīva, hrommiecēta teļu vai cūku āda ar plūksnainu, samtainu virsmu; to iegūst, slīpējot teļu jēlādu kreisās puses kārtu, bet cūku ādām - labās puses kārtu, tā iegūstot samtaino virsmu.
fogašs Zandarta nosaukums Vīnē.
starks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Lucioperca sandra").
stārks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Perca lucioperca").
sandarts Zandarts.
zandaks Zandarts.
zandāns Zandarts.
zandars Zandarts.
zandats Zandarts.
zandāts Zandarts.
dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu.
Dziru dzirnavezers Zantes dzirnavezers Zantes pagastā.
Santen Zantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
Zantenskaja Zantes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Santen Zantes pagasta bijušais nosaukums.
Puteņu grāvis Zaņas augšteces labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
Kārklupe Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Kursīšu un Zvārdes pagastā, garums - 12 km.
Zaļēnstrauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā; Zaļenis; Zaļene.
Pīpāļu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā.
Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte.
Mellupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km.
Šķēpu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Plaupis.
Plocīte Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, garums - 7 km.
Zirnāju strauts Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu un Zaņas pagastā, garums - 13 km; Zaņas strauts.
Mazā Zaņa Zaņas labā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā; Zaņas strauts.
Zaņas atsegumi Zaņas lejteces atsegumu senāks nosaukums.
Friedrichshof Zaņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā.
saņķis Zaņķis.
zaņģis Zaņķis.
zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
zaporožecs Zaporižjas pilsētas un apgabala (Ukrainā) iedzīvotājs.
Aleksandrovska Zaporožjes pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1921. g.
Sāra Zāra - upe Francijā un Vācijā.
zargals Zara gals.
zarene Zara kanna.
Matča Zarafšona, upe Tadžikistānā, tās nosaukums augšdaļā.
ceļmallapa Zarainā ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra").
žumbērklis Zaraina kārts izžāvēta āboliņa kaudzes izveidei.
župurs Zaraina kārts.
žumburis Zaraina maikste.
čipslis Zaraina malkas pagale.
žeberglītis Zaraina nūja balstam (zirņiem u. tml.).
knurga Zaraina nūja, kuras viens gals ir resnāks par otru; elastīga nūja.
čaka Zaraina runga, nūja.
zarene Zaraina runga.
zarenīca Zaraina runga.
čīsla Zaraina vieta vai saaugums malkas pagalē, kas traucē to saskaldīt.
žērklis Zaraina, mitra, sasalusi eglīte.
gaļaspriede Zaraina, sveķaina priede.
seriņi Zarainas kārtis, uz kā zirņus, āboliņu u. tml žāvēja.
žaikstis Zarainas koka kārtis zirnāju atbalstam.
žerbuļi Zarainas koka kārtis zirņu atbalstam.
šuslas Zaraini izaugumi uz koka.
žebi Zaraini mieti, kurus lieto pie ķirpu jeb stirpu taisīšanas.
žebēklis Zarains kociņš, ko izmanto maisīšanai virtuves katlā.
nurga Zarains kociņš, kura viens galsi resnāks nekā otrs.
dumburis Zarains koka gabals kopā ar saknēm un atvasēm.
ragālis Zarains koka stumbrs.
zārda Zarains koks, ko izmanto zirņu vai pupu stādu atbalstam.
žumburis Zarains koks, zaraina šķila.
zumburs Zarains koks; izaugums, pumpa uz koka.
ķeburs Zarains koks; žuburains priekšmets.
žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties.
žēpers Zarains miets, sprungulis.
žebers Zarains miets, uz kā žāvēt graudaugus.
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
žebērklis Zarains stumburs žāvēšanai.
žubērklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai; žubeklis 1(1).
žubeklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai.
žebeklis Zarains stumburs, sazarojums.
kumburains Zarains, bumbuļains, pilns ar izaugumiem.
kumzains Zarains, grumbains.
žepurains Zarains, grumbuļains.
cervelens Zarains, punains.
ķemburains Zarains, robains.
zumburains Zarains, robains.
žāklains Zarains, sakņains.
bembere Zarains, sakropļots koks.
morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
ķēburains Zarains, verveļains, ķeburains.
žumburains Zarains; grubuļains; džumburains.
džumburains Zarains; grubuļains.
čārbalains Zarains.
čēpurains Zarains.
krumbakains Zarains.
ragačains Zarains.
raģis Zarains.
zarainis Zarains.
zaraiņš Zarains.
zarājs Zarains.
zarakains Zarains.
zarīgs Zarains.
zarīns Zarains.
zarojs Zarains.
zarots Zarains.
žeperains Zarains.
žeģene Zarainu kāršu statne zirņu, āboliņa u. c. kaltēšanai.
čači Zarainu kāršu statnes zirņu, āboliņa u. c. kaltēšanai.
Zarajska Zaraiska - pilsēta Krievijā.
zarkanna Zarakanna.
Caratustra Zaratustra.
Sārbrikene Zārbrikene, pilsēta Vācijā.
zārdīt Zārdēt.
krači Zārdi, sastatīti koki āboliņa, zirņu u. c. žāvēšanai klajā laukā.
zārņi Zārdi.
zeģeles Zārdi.
zvārdes Zārdi.
zvārdis Zārdi.
žeperēt Zārdot žeperī.
zvuords Zārds, kas veidots no kārts bez zariem.
stags Zārds, ko veido trīsstūrveidā sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem.
zeģene Zārds, zārda koks; arī žagars.
zeģins Zārds; linu zārds.
čačas Zārds; miets ar šķērskokiem.
braķis Zārds.
kraķis Zārds.
zārde Zārds.
zeģine Zārds.
žeģinis Zārds.
zārgāties Zārgalēties.
zārkāties Zārgalēties.
žagas Zari ar lapām, pirtsslota.
vibiņi Zari sātas pinumā.
gabanlapas Zari vai jauni kociņi, ko like zem siena gubām, lai tās savestu noteiktā vietā.
pūpols Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka.
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte.
bēres Zārka nestuves.
uzstaips Zārka šķidrauts; līķauts.
grausts Zārks, šķirsts.
bušlats Zārks.
jaščiks Zārks.
koloda Zārks.
mūžmāja Zārks.
mūža māja Zārks.
šķirsts Zārks.
zārgs Zārks.
zārka Zārks.
zārķis Zārks.
zērks Zārks.
phasmodae Zarkukaiņi.
dryococelus Zarkukaiņu kārtas ģints.
enterolīts Zarnā izveidojies konkrements.
enterostomija Zarnas atveres radīšana vēdera.
enterokleize Zarnas brūces slēgšana.
intususcipients Zarnas daļa, kurā intususcepcijā iemaucas otra daļa.
enterektomija Zarnas daļas izgriešana.
enterotomija Zarnas griezums, zarnas atvēršana.
enterogrāfija Zarnas kustību grafiska reģistrēšana ar enterogrāfu.
enterokleize Zarnas lūmena aizsprostojums.
enterodialīze Zarnas pārdalīšana.
enterocentēze Zarnas pārduršana ar dobu adatu, punkcija.
enterorekse Zarnas plīsums.
enterostenoze Zarnas sašaurinājums.
rinkt Zarnas tīrīt.
enterocistocēle Zarnas un urīnpūšļa trūce.
kriezes Zarnas, ķidas.
grābi Zarnas.
kiški Zarnas.
ņurņas Zarnas.
zornas Zarnas.
diskomedūzas Zarndobumaino kārtas scifomedūzu klases iedaļa.
akalefas Zarndobumaino klase, polipi, kas pumpurojoties pārvēršas par brīvi peldošām medūzām ar daudz zarotiem gremošanas dobumiem.
coelenterata Zarndobumaiņi.
vienzarņi Zarndobumaiņi.
zarndobumainie Zarndobumaiņi.
planula Zarndobumaiņu kāpurstadija, kad kāpurs veidojas no apaugļotas olas līdz pārvēršas par polipu.
ktenoforas Zarndobumaiņu klase ("Ctenophora") - jūras dzīvnieki ar maisveidīgu, dzidru, caurspīdīgu ķermeni.
hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki.
dzeļšūnas Zarndobumaiņu šūnas, kas veic aizsargāšanās vai uzbrukšanas funkcijas.
umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu.
obēlija Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases ģints ("Obelia").
hondrofora Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta ("Chondrophora").
trahilida Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta.
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās; šīs klases dzīvnieki.
aktīnija Zarndobumaiņu tipa koraļļu klases kārta ("Actiniaria"), vientuļi, retāk koloniju bezskeleta polipi, diametrs - no dažiem mm līdz 1,5 m, izplatīti jūrās līdz 8000 m dziļumam, \~1500 sugu.
polips Zarndobumaiņu tipa sēdošs jūras vai saldūdens dzīvnieks ar cilindrveida ķermeni.
enteremfrakse Zarnu aizsprostojums.
enterangiemfrakse Zarnu asinsvadu aizsprostojums.
enterohemorāģija Zarnu asiņošana.
enterolīze Zarnu atbrīvošana no saaugumiem.
enteratrofija Zarnu atrofija.
šigella Zarnu baktērijas, kas ierosina dizentēriju, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Shigella", Latvijā dizentēriju visbiežāk ierosina sugas "Shigella flexneri" un "Shigella sonnei", kas var savairoties pienā un piena produktos.
enterobacteriaceae Zarnu baktēriju dzimta, pie kuras pieder salmonellas un šigellas.
enterotoksikācija Zarnu cilmes autointoksikācija.
eklīze Zarnu darbības izraisīšana.
caureja Zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
enteroneiroze Zarnu darbības traucējums neirastēnijā.
enterokoks Zarnu diplokoks vai stretokoks; atrodams normālā zarnu mikroflorā.
enteradenīts Zarnu dziedzeru iekaisums.
prolināze Zarnu enzīms, kas katalīzē polipeptīdu šķelšanos, kuros ir brīva prolīna aminogrupa.
enterocīts Zarnu epitēlijšūna.
iminopeptidāze Zarnu ferments, kas katalizē polipeptīdu šķelšanu, kuros prolīna iminogrupa saistīta ar citas aminoskābes karbosilgrupu.
holecistokinīns Zarnu gļotādas hormons, kas veicina žultspūšļa kontrakcijas.
endoenterīts Zarnu gļotādas iekaisums.
psorenterīts Zarnu iekaisums, raksturīgs holerai.
celioenterotomija Zarnu incīzija caur vēdera sienu.
salmoneloze Zarnu infekcijas slimība ("salmonellosis"), ko izraisa salmonellas.
laktescence Zarnu limfas izskats.
oligohilija Zarnu limfas nepietiekamība.
eihilija Zarnu limfas normāls stāvoklis.
ileuss Zarnu nosprostojums (neatkarīgi no rašanās mehānisma).
kolibaktērija Zarnu nūjiņa ("Escherichia coli"), normālas cilvēka un dzīvnieku zarnu mikrofloras komponents.
parakolobaktrumi Zarnu nūjiņām radniecisku baktēriju ģints, kas nespēj noārdīt laktozi vai noārda to lēnām; dažas to sugas ir patogēnas.
koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni.
kolibacilēmija Zarnu nūjiņas asinīs.
kolibacilūrija Zarnu nūjiņas urīnā.
kolifāgs Zarnu nūjiņu bakteriofāgs.
kolibaciloze Zarnu nūjiņu ierosināta slimība.
kolinefrīts Zarnu nūjiņu ierosināts nefrīts.
kolipielīts Zarnu nūjiņu ierosināts pielīts.
kolikolīts Zarnu nūjiņu ierosināts resnās zarnas iekaisums.
kolicistīts Zarnu nūjiņu ierosināts urīnpūšļa iekaisums.
kolicistopielīts Zarnu nūjiņu ierosināts urīnpūšļa un nieru bļodiņas iekaisums.
kolitoksēmija Zarnu nūjiņu radīta toksēmija.
kolitoksīns Zarnu nūjiņu toksīns.
kolitoksikoze Zarnu nūjiņu vispārējas infekcijas radīta toksikoze.
enteromegālija Zarnu paplašināšanās.
enteroplēģija Zarnu paralīze.
enterozīts Zarnu parazīts.
perienterits Zarnu peritoneja iekaisums.
perienterīts Zarnu peritoneja iekaisums.
sinehtenterotomija Zarnu saaugumu pārdalīšana.
enteroptihija Zarnu sakrokošana; operācija zarnu adhēzijas profilaksei.
enteralģija Zarnu sāpes.
enterorāfija Zarnu sašūšana.
bradistaltika Zarnu satura lēna virzīšanās uz priekšu.
enterauksēze Zarnu sienas hipertrofija.
mienterons Zarnu sienas muskuļslānis.
enterobroze Zarnu sienas perforācija vai čūlošana.
toksaskaroze Zarnu slimība, ko ierosina "Toxascaris" ģints nematodes.
enterospazma Zarnu spazma.
enterostāze Zarnu stāze, zarnu satura sastrēgums, aizcietējums.
enthelminti Zarnu tārpi.
enterotoksēmija Zarnu toksīni asinīs.
enteroptoze Zarnu un citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums.
arborizācija Zarošanās, žuburošanās.
zaroties Zarot (1).
zarāt Zarot.
ķeka Zarota, gara kūja, ar ko ķekatās iet.
fūkoīdi Zaroti nospiedumi vai līkumoti vaļņveidīgi paaugstinājumi arheoloģiskos izrakumos uz slāņu virsmas.
cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
klazmatocīts Zarots bazofils fagocīts jeb makrofāgs irdenajos saistaudos; histiocīts.
žamburs Zarots miets, kur āboliņa vai zirņu augiem balstīties.
arboroīds Zarots, kokam līdzīgs, piem., protozoju kolonija.
zarāts Zarots.
vibiņa Zars sētas pinumā.
vibīna Zars sētas pinumā.
knulle Zars, izaugums kokā.
sānzars Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja.
procesus Zars, zarveida piedēklis.
daigas Zars.
naigas Zars.
štara Zars.
zors Zars.
žūburis Zars.
klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais.
tapenīca Zaru ecēšas, kuru detaļas sastiprinātas ar klūgām.
tapuegles Zaru ecēšas, kuru detaļas sastiprinātas ar klūgām.
tapuegļi Zaru ecēšas, kuru detaļas sastiprinātas ar klūgām.
eglenes Zaru ecēšas, taisītas no egles šķilām, kam bija daudz zaru.
zarenīca Zaru ecēšas.
zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
vainags Zaru kopums kokam.
apdarināšana Zaru nociršana vai nogriešana kokam; lapu nošķīšana stādam.
ķeburs Zaru stakle.
čūkstoņa Zaru vai malkas atkritumi.
daigas Zaru žogs.
naigas Zaru žogs.
Zaurupe Zarupīte, Mazupes pieteka.
zarveidīgs Zarveida.
Dzirnavupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
Sudmalupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
Sudmaļupīte Zasa, Ziemeļsusējas pieteka.
Weessen Zasas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zasas pagastā.
kalvānieši Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
Mežmuiža Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums.
Spietiņi Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrāni" otrs nosaukums.
Sudmalstrauts Zasas upe, Ziemeļsusējas pieteka.
Riboki Zascenku Riboki - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki Ribaki" nosaukuma variants.
zasis Zass, negatavs.
Ribaki Zastenki Ribaki - apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Zastienka Zastenku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
zaciks Zasulauks (rajons Rīgā).
Sassenhof Zasulauks.
Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā.
zateri Zatorsvārki.
Juergensburg Zaube.
Āmurupīte Zaubes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā.
Ļūkānu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā.
Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā.
krūsārieši Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Krūsāri" iedzīvotāji.
zaubēnieši Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" iedzīvotāji.
zaubieši Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" iedzīvotāji.
šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
dzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
padzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt mazliet, daļēji dzeltenam.
ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, krist.
noļimt Zaudējot stingrumu, noliekties (par augiem, to daļām).
saļimt Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, nokrist.
paspēle Zaudējums (parasti sacensībās).
pagrūdiens Zaudējums (sportā).
zāģis Zaudējums (sportā).
zaude Zaudējums (sportā).
W Zaudējums bez spēles (W:0).
promots Zaudējums kāršu spēlē.
krūda Zaudējums, bojājums.
damno Zaudējums, kas rodas, ja vērtspapīrus pārdod lētāk par to nominālvērtību.
grieziens Zaudējums.
kāsiens Zaudējums.
pametums Zaudējums.
skode Zaudējums.
zuda Zaudējums.
zuds Zaudējums.
indemnizācija Zaudējumu atlīdzība.
pamest Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā; arī izšķērdēt.
atstāt Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā; izšķērdēt.
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst.
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atsalt Zaudēt (sala ietekmē) jutīgumu, arī kustības spēju (par ķermeni vai tā daļām); nosalt.
dabūt pa maku Zaudēt (sportā).
nogrūst Zaudēt (sportā).
nogrūsties Zaudēt (sportā).
norauties Zaudēt (sportā).
padirst Zaudēt (sportā).
pajāt Zaudēt (sportā).
pakāst Zaudēt (sportā).
papūst Zaudēt (sportā).
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
atrast Zaudēt agrāko prasmi, spējas (veikt ko).
reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
izcerēt Zaudēt cerības.
noplēnēt Zaudēt dabisko garšu, smaržu vai izskatu ilgi stāvot, glabājot.
nobeigties Zaudēt dzīvību (par dzīvniekiem).
nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā).
atmirt Zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām).
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem); atmirt.
pamirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, parasti daļēji vai uz laiku (par ķermeņa daļu).
nogodāt Zaudēt godu.
dehermetizēties Zaudēt hermētiskumu.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad elpvadā pārāk strauji ieplūst gaiss.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
brukt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
grūt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
beigties Zaudēt ietekmi (piemēram, par varu).
atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu (par darbību, stāvokli).
noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
pārziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
vļeķeķ Zaudēt kāršu spēlē vai derībās.
vognaķ Zaudēt kāršu spēlē vai derībās.
laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.
iebalēties Zaudēt krāsas spilgtumu, izteiksmīgumu.
bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; balēt (1).
bālēties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; bālēt, balot; balināties.
balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam.
bāloties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam, gaišākam; bālēt, balināties.
bālot Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē).
ruzēt Zaudēt krāsu, balēt; kļūt brūnganam.
pēlēt Zaudēt krāsu, izbalēt.
glieķēt Zaudēt kvalitāti (par pārtikas produktu).
zaudēt līdzsvaru Zaudēt ķermeņa, arī fizikālas sistēmas stāvokli.
noblisēt Zaudēt laiku klaiņojot, blandoties apkārt.
noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
peizāt Zaudēt mantu.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
zaudēt līdzsvaru Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
nogrūst Zaudēt naudu (azarta spēlēs, biržā).
deģenerēties Zaudēt normālās bioloģiskās īpašības, pazīmes (par orgāniem, organisma daļām).
noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli; pārtraukt darboties.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
apnikt Zaudēt patiku, interesi, pacietību; sajust pretīgumu, riebumu.
virst Zaudēt pozitīvās īpašības, degradēties, izvirst 1(1).
nojūgties Zaudēt prātu; apjukt.
sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
šķirties Zaudēt saistību (piemēram, ar vietu, vidi).
vadēt Zaudēt sākotnējo īpašību intensitāti.
lūzt Zaudēt samaņu dzērumā.
virubitsja Zaudēt samaņu, arī piedzeroties.
paģībt Zaudēt samaņu; noģībt.
atrubīties Zaudēt samaņu.
ģībt Zaudēt samaņu.
guibt Zaudēt samaņu.
otkļučitsja Zaudēt samaņu.
sadumt Zaudēt saprašanu.
norauties Zaudēt savaldību; izlādēties.
aizmirsties Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam.
izvadēties Zaudēt savas vēlamās īpašības (par dzērienu).
atstāties Zaudēt savu spēku, iedarbību (parasti par slimību).
denacionalizēties Zaudēt savu tautību.
atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu); zaudēt interesi.
neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm.
noziedēt Zaudēt slavu.
deklasēties Zaudēt sociālās piederības un eksistences nosacījumus, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus.
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
aizbraukt Zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; sajukt prātā.
aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.).
guibt Zaudēt spēku; gurt.
atšālēties Zaudēt spēkus; atslābt, nogurt (par cilvēku).
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm).
izlupt Zaudēt spožumu.
mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem).
nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
novadīties Zaudēt stiprumu, garšu (par alu).
mērdelēt Zaudēt svaru maz ēdot.
dekalēt Zaudēt svaru nožuvuma dēļ.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties (2).
aizrauties Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss.
krist Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.
krist Zaudēt varu, patstāvību.
ciest Zaudēt vērtību, kvalitāti (piemēram, par mākslas darbu).
atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu).
šķirties Zaudēt, atzīt par zudušu (piemēram, domu, ideju).
atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē).
sašļukt Zaudēt, parasti ievērojami, apjomu, arī stingrumu (par priekšmetiem).
savelties Zaudēt, parasti pilnīgi, mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
gaisināt Zaudēt, zudināt.
gubīt Zaudēt.
izķiņķelēt Zaudēt.
kāst Zaudēt.
saudēt Zaudēt.
zūdīt Zaudēt.
amiostāzija Zaudēta spēja stāvēt kā muskuļu trīces un nepietiekamas koordinācijas sekas.
anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus.
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
lūzeris Zaudētājs; neveiksminieks.
kāgars Zaudētājs.
losis Zaudētājs.
homomorfoze Zaudētas daļas atvietošana ar tai līdzīgu daļu.
holomorfoze Zaudētās daļas pilnīga atjaunošana.
meromorfoze Zaudētas ķermeņa daļas nepilnīga atjaunošanās.
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās; organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
beigts Zaudēts (par īpašumu).
beigts Zaudēts, izbeigts (par stāvokli, attiecībām, arī jūtām).
organoplastika Zaudētu ķermeņa daļu izveidošana ķirurģiski; orgānu, audu pārstādīšana.
fizioplastika Zaudētu ķermeņa daļu mākslīgs atvietojums; plastiskā operācija.
saurii Zauri.
saurischia Zauriegurņa dinozauru kārta.
nigerzaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~119-99 miljoniem gadu Āfrikā, 9 metrus garš, svars - 2-5 tonnas.
žiraftitāns Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~150-145 miljoniem gadu Āfrikā, 26 metrus garš, svars - 25-45 tonnas.
kamarazaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~155-145 miljoniem gadu Ziemeļamerikā, 15-23 metrus garš, svars - 13-35 tonnas.
antetonitrs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~221-210 miljoniem gadu Āfrikā, 10 metrus garš, svars - 2-5 tonnas.
rapetozaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~70-65 miljoniem gadu Madagaskarā, 15 metrus garš, svars - 5-10 tonnas.
argentinozaurs Zauropodu grupas dinozaurs, dzīvoja pirms \~97-94 miljoniem gadu Dienvidamerikā, 37 metrus garš, svars - 40-100 tonnas.
notozauri Zauru ģints ar mazu galvas kausu un garu kaklu, jūras dzīvnieki triasa periodā, uzturējās seklākos piekrastes ūdeņos; lielākās sugas sasniedza līdz 3 m garumu.
Sawad Zavādas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
savatnieks Zavatnieks, burvis.
zavednieks Zavatnieks.
zavnieks Zavatnieks.
zavatot Zavēt - burt, noskaust, likt, lai pazūd; pieburt kādu labumu.
savēt Zavēt, burt.
ķepeslot Zavēt, vārdot.
zavišķi Zavišķu zāles - staipekņu ģints suga ("Lycopodium selago).
zauls Zavoliņš.
zavaleņš Zavoliņš.
zebebe Zebaks.
Allium zebdanense Zebdanas sīpols.
zebenieks Zebenīca; zebaks.
zebanieks Zebenīca.
zebenka Zebenīca.
zebinīca Zebenīca.
žebinīca Zebenīca.
Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
glāsīca Zebiekste, sermulis.
cerbuks Zebiekste.
lāsica Zebiekste.
lāsīca Zebiekste.
sebris Zebiekste.
vataste Zebiekste.
žebaikste Zebiekste.
žebeklis Zebiekste.
žebēksne Zebiekste.
žebeksne Zebiekste.
zebekste Zebiekste.
zebēkste Zebiekste.
žebēkste Zebiekste.
žeberis Zebiekste.
žeberklis Zebiekste.
žeberksne Zebiekste.
žeberkste Zebiekste.
žebērkste Zebiekste.
zebers Zebiekste.
žebiekste Zebiekste.
zebieksts Zebiekste.
zebīkste Zebiekste.
zebirkste Zebiekste.
žebre Zebiekste.
zebriņš Zebiekste.
žebris Zebiekste.
žibirkste Zebiekste.
ziebiekste Zebiekste.
zebiekstēns Zebiekstes mazulis.
zebenieks Zebiekstu mednieks.
cebra Zebra.
zebroīds Zebras un zirga vai govs, arī zebras un ēzeļa krustojums.
Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja.
Zebres Zebres ezers - Zebrus ezers Bikstu pagastā.
zebrina Zebrīnas.
nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
Zebrus–Īles paugurgrēda Zebrus-Īles paugurgrēda - atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, stiepjas 6 km garumā no Zebrus ezera austrumu krasta līdz Sesavas ezeram, platums - 0,1-1,2 km, veido 3 atsevišķi, gandrīz paralēli vaļņi, absolūtais augstums - 148 m vjl., relatīvais augstums sasniedz 53 m.
zebrveidīgs Zebrveida.
stibriņš Zedenis (sētas koks).
zediņš Zedenis 1.
stādaigs Zedenis 1(1).
dizenis Zedenis, vabiņa.
dizins Zedenis, vabiņa.
maile Zedenis.
mailis Zedenis.
riķis Zedenis.
sedenis Zedenis.
sedinis Zedenis.
skadīns Zedenis.
slīte Zedenis.
stadiņš Zedenis.
stadīns Zedenis.
vaba Zedenis.
zedīns Zedenis.
zedieņi Zedeņi 1.
kribas Zedeņi, riķi, kociņi, stibas.
krubas Zedeņi, riķi, kociņi, stibas.
krubes Zedeņi, riķi, kociņi, stibas.
vabiņi Zedeņi, vobiņi.
kribiņi Zedeņi.
maegļi Zedeņi.
maiļi Zedeņi.
mailiņi Zedeņi.
stāpeņi Zedeņi.
stokaļi Zedeņi.
aizžogs Zedeņu žoga otra puse (no žoga pinēja skatupunkta).
kribiņsēta Zedeņu žogs.
ribiņsēta Zedeņu žogs.
stateņi Zedeņu žogs.
vaba Zedeņu žogs.
vabiņa Zedeņu žogs.
vibiņsēta Zedeņu žogs.
zēdarkls Zēderkls.
kriķes Zediņi.
ziediņi Zediņi.
skadiņš Zediņš, sētas miets.
stikālis Zediņš.
zāmati Zediņu sēta, arī dēļu sēta.
cefirvilna Zefīra (labākās aitu vilnas šķirnes) vilna.
zephyranthes Zefirantes.
sniegbaltā zefirante zefirantu suga ("Zephyranthes candida").
lielziedu zefirante zefirantu suga ("Zephyranthes grandiflora").
cefirs Zefīrs - silts, viegls rietumu vējš.
halzēt Zēģelējot griezt buru kuģi apkārt ar vēju.
zeibeles Zeibeles mest - uguni (dzirksteles) ap acīm apmest.
zeibulēt Zeibelēt (1).
zeibulīt Zeibelēt (1).
dzeja Zeija (1).
zeiva Zeija (1).
dzeija Zeija (2).
zeids Zeija.
Mammillaria zeilmanniana Zeilmana mamilārija.
Zeiļi Zeiļu strauts - Dukanu ezera noteka uz Zeiļu ezeru Cirmas un Isnaudas pagastā.
zeinolīze Zeīna fermentatīva šķelšanās.
Zakazika Zekāzīka - pilsēta Ēģiptē.
Secklerhof Zeklera muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā.
kalgotkas Zeķbikses.
vingras Zeķbikses.
zeķenes Zeķbikses.
zeķbanka Zeķe naudas glabāšanai.
timpa Zeķe, kurai nogriezta pēdas daļa.
sieriņš Zeķes (īsās).
stidzene Zeķes aizsaite.
pacelne Zeķes apsējs ap ceļgalu; prievīte.
stiepnes Zeķes ar likru, tādas, kas stiepjas.
kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
rīdūzes Zeķes bez pēdām, auti.
ūza Zeķes daļa, kas aptver kājas stilbu.
ūze Zeķes daļa, kas aptver kājas stilbu.
štrumpe Zeķes daļa, kas aptver kāju no pēdas līdz ceļgalam.
stulmis Zeķes daļa, kas aptver kāju no potītes līdz ceļgalam.
stulpe Zeķes daļa, kas nosedz šo kāja daļu.
pieta Zeķes papēža daļa.
piete Zeķes papēža daļa.
piets Zeķes papēža daļa.
leka Zeķes pēda.
stupele Zeķes stulms, kuram nav pēdas.
grauzenis Zeķes vai cimda augšējā mala.
apadas Zeķes valnītis.
kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai; īsās zeķes.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
apužzeķes Zeķes, ko velk zem kādām citām zeķēm.
grelki Zeķes.
prelki Zeķes.
sirki Zeķes.
štrumbantes Zeķturi.
kotonmašīna Zeķu adāmā mašīna, ar kuru izgatavo taisnu audumu.
lielis Zeķu daļa, kas aptver lielus.
rizinka Zeķu gumija.
paķele Zeķu saite.
celis Zeķu vai bikšu daļa, kas aptver celi, ceļgalu.
uzvalnis Zeķu vai cimdu augšējā mala, valnītis.
zeķveidīgs Zeķveida.
primķis Zelējamās tabakas gabals; ruņģis (5).
sazelēt Zelējot apēst.
piezelēt Zelējot apsmulēt.
apzelēt Zelējot apsūkāt.
žļēbāt Zelējot ēst.
izzelēt Zelējot izlietot (daudz vai visu).
nozelēt Zelējot noēst (visu vai kā daļu).
nožļebināt Zelējot nokost.
sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi.
zelināt Zelēt (1).
zelīt Zelēt (1).
zlenēt Zelēt (1).
zelīt Zelēt (2).
slenēt Zelēt, kožļāt.
žulnīt Zelēt, sasiekalot.
dzelēt Zelēt.
zēlēt Zelēt.
zižļāt Zelēt.
Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā.
Herzogiella seligeri Zeligera hercogīte.
seligeriaceae Zeligēriju dzimta.
vanderzellis Zellis, kam pēc cunftes statūtiem un tradīcijām vai bezdarba dēļ vajadzēja ceļot, lai pie cunftes meistariem citās pilsētās iegūtu jaunu darba un dzīves pieredzi.
zelne Zellis; arī amatnieka māceklis.
zele Zellis.
zelle Zellis.
frontispice Zelmenis.
zelgsnis Zelmenis.
zelminis Zelmenis.
jumtgale Zelminis - divslīpju jumtu noslēdzoša galasiena, kuru no sienas neatdala dzegas, kā frontonu.
ģēvele Zelminis, jumtgale - divslīpju jumtu noslēdzošā galasiena.
ģēvele Zelminis, jumtgale; ģēvelis.
ģēvelis Zelminis, jumtgale.
zeltadata Zelta adata.
Golden Hammer Zelta āmurs - starptautiskais Baltijas reklāmas festivāls un tajā piešķirtā balva.
zeltāns Zelta dzeltens.
mammons Zelta elks (zelta teļš), bagātības visvarenība, kārotas laicīgas mantas vara.
Golden Globe Zelta Globuss - Holivudas Ārzemju preses asociācijas kinobalva, piešķir kopš 1944. gada.
vizuļzelts Zelta imitācijai izmantojams bronzas vai alvas sulfīda pulveris.
kuprors Zelta krāsā alumīnija bronza mākslas priekšmetiem, sastāv no 94,2% vara un 5,8% alumīnija.
ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum").
aizzeltīties Zeltā mirdzot attālināties.
dinārs Zelta monēta (senajās arābu zemēs).
napoleondors Zelta monēta 20 franku vērtībā, ko kala Francijā Napoleona I un Napoleona III laikā.
červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (Krievijā 1701. - 1917. g.).
kroisejs Zelta monēta ap 8 g svarā, karaļa Kroisa laikā Mazāzijā 6. gs. p. m. ē.
mohurs Zelta monēta Austrumindijā kopš 1562. g. līdz 20. gs. vidum, līdzinājās 15 sudraba rūpijām.
imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
patla Zelta monēta Nepālā.
sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum.
zeltnieks Zelta monēta.
koronki Zelta monētas.
cekina Zelta nauda 12. un 13. gs. Venēcijā.
karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs.
cekins Zelta naudas gabals senajā Venēcijā.
hriziāze Zelta nogulsnēšanās audos; to konstatē kā zilganu ādas krāsu gaismai pakļautās vietās pēc ilgstošas parenterālas zelta preparātu lietošanas.
ulāns Zelta ordā hana ģimenes loceklis no sānu līnijām.
koronki Zelta pulkstenis.
rižiki Zelta pulksteņi.
Klondaika Zelta rūpniecības rajons Kanādā, Jukonas teritorijā, gk. Klondaikas upes baseinā.
oleohrizoterapija Zelta sāļu eļļas suspensijas lietošana terapijā.
longtoms Zelta skalojamais aparāts (angļu "Long Tom").
obrusa Zelta tīrīšana ar uguni, zelta raudze.
cizelēt Zelta un sudraba lietas izgreznot ar izcilām, kumpām figūrām.
onza Zelta unce, līdz 1848. g. kalta Spānijas zelta monēta, kvadrupls (4 pistoli jeb 8 eskudo).
galons Zelta vai sudraba apšuvums livrejām un galā uniformām: krāsaina svītra uz bikšu ārējās šuves.
galūns Zelta vai sudraba apšuvums, trese, krāsaina svītra gar bikšu ārējo šuvi.
kantilja Zelta vai sudraba diegs (stieplīte) izšuvumiem.
kanitele Zelta vai sudraba diegs.
damascējums Zelta vai sudraba iekalums zobena spalā.
kondors Zelta vai sudraba monēta; bija apgrozībā dažās Dienvidamerikas valstīs (Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā) 1851.-1933. g.
Dor Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Dorado Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Zobenzivs Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
sudrabzivtiņas Zelta zivtiņu paveids ar sudrabotu spīdumu.
guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Viduseiropas valstīs no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam.
golden Zelta, zeltains, lielisks.
zeltacīte Zeltactiņa ("Chrysopa perla").
chrysopa Zeltactiņas.
chrysops Zeltači, dunduru dzimtas ģints.
zeltdirša Zeltadirša.
dorada Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata").
dorāda Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata").
karūsa Zeltainā karūsa ("Carassius carassius").
zelta zivtiņa Zeltainā karūsa.
chrysophyta Zeltainās aļģes.
diazoaminobenzols Zeltaini dzeltens kristālisks pulveris; lieto kā starpproduktu azokrāsvielu sintēzē.
zeltens Zeltaini dzeltens.
zeltīties Zeltaini spīguļot.
lycaena Zeltainīši.
lycaeniinae Zeltainīšu apakšdzimta.
heodes Zeltainīšu dzimtas ģints.
lagynion Zeltaino aļģu ģints.
chrysocapsineae Zeltaino aļģu klase.
chrysomonadinae Zeltaino aļģu klase.
chrysosphaerinae Zeltaino aļģu klase.
hydrurus Zeltaino aļģu klases "Chrysocapsineae" ģints.
epichrysis Zeltaino aļģu klases "Chrysosphaerineae" ģints.
phaeoplaca Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints.
phaeothamnion Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints.
chrysamoeba Zeltaino aļģu klases "Rhizochrysidineae" ģints.
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
izohrizīdas Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Isohrysidiaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
sinūra Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Synuraceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, šūnas lodveidīgas vai olveidīgas, retāk pagarinātas, ietvertas plānā periplastā, kas klāts ar krama zvīņu bruņām, kolonijas parasti lodveidīgas.
prymnesiaceae Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta.
prymnesium Zeltaino aļģu nodalījuma dzimtas "Prymnesiaceae" ģints.
chrysotrichineae Zeltaino aļģu nodalījuma klase.
rhizochrysidineae Zeltaino aļģu nodalījuma klase.
hromulīnas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonādu dzimtas ģints ("Chromulina"), brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas - gk. nelielās ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni.
monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
pelēkzeltains Zeltains ar pelēku nokrāsu.
rūsganzeltains Zeltains ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zeltains.
sarkanzelta Zeltains ar sarkanu nokrāsu; sarkanzeltains.
sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu.
sārtzeltains Zeltains ar sārtu nokrāsu.
zaļganzeltains Zeltains ar zaļganu nokrāsu.
zaļzeltains Zeltains ar zaļu nokrāsu.
zeltauglis Zeltains auglis.
zeltstars Zeltains gaismas stars.
zeltots Zeltains; zeltīts (2).
zeltans Zeltains.
zeltīts Zeltains.
pseidakacija Zeltakācija jeb zirņu krūms.
Upsīts Zeltapses laukakmens - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā.
Rūnu akmens Zeltapses laukakmens Dundagas pagastā.
Zeltapses dižakmens Zeltapses laukakmens.
solidaster Zeltasteres.
zdeltauzas Zeltauzīte.
trisetum Zeltauzītes.
sudrabdadzis Zeltdadzis.
carlina Zeltdadži.
zaltis Zeltenājs.
dzeltene Zeltene - meitene ar gaišiem matiem; tautumeita.
lizimahija Zeltene 2(1) - prīmulu dzimtas ģints.
zeltaine Zeltene.
zeltānīte Zeltene.
lysimachia Zeltenes 2(1).
pazeltīte Zeltenīte.
zeltēnīte Zeltenīte.
selters Zelteris.
selterūdens Zelteris.
zelters Zelteris.
zelterss Zelteris.
zeltgalviņa Zeltgalvis.
zeltgalviņš Zeltgalvis.
zeltrīkste Zeltgalvīšu suga, 30 cm līdz metram garumā, aug sausos, klajos mežos, zied no jūlija līdz septembrim.
zeltgalvis Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltmeija Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltrasa Zeltgalvīte ("Solidago").
zeltslotiņa Zeltgalvīte ("Solidago").
solidago Zeltgalvītes.
svilgalviņa Zeltgalvītis.
svilgalvītis Zeltgalvītis.
zeltgalvīši Zeltgalvītis.
zeltgalvīte Zeltgalvītis.
zeltojums Zeltījums.
Lejasdzirnavu dzirnavezers Zeltiņu dzirnavezers Zeltiņu pagastā.
Lejas dzirnavezers Zeltiņu dzirnavezers Zeltiņu pagastā.
zelteniete Zeltiņu iedzīvotāja.
Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā.
nozeltīt Zeltīt un pabeigt zeltīt.
pārzeltīt Zeltīt vēlreiz, no jauna.
dzeltīt Zeltīt, apzeltīt.
zeltot Zeltīt.
zeltkale Zeltkalis.
Naudas kalns Zeltkalns Cēsu pilsētas austrumu nomalē.
gomphidiacae Zeltkāšu dzimta.
gomphidius Zeltkātes.
zeltlapji Zeltlapas.
serratula Zeltlapes.
bimbari Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
bimbori Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
bimbs Zeltlietas bez dārgakmeņiem.
laburnum Zeltlieti.
zeltalietus Zeltlietus ("Laburnum") - tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltlija.
zivpeteris Zeltmalu airvabole ("Dytiscus marginalis").
zeltkrēte Zeltmate.
Chrīsostoms Zeltmutis, baznīcas tēva Jāņa pievārds.
chrisostoms Zeltmutis.
zeltakle Zeltnātrīte.
galeobdolon Zeltnātrītes.
lamiastrum Zeltnātrītes.
zeltenis Zeltnesis (1) - vīrs gaišiem matiem.
zeltnesējs Zeltnesis (1).
zeltenis Zeltnesis (2) - bagāts vīrs.
zeltadirša Zeltnesis (pirksts, uz kura nēsā laulības gredzenu).
gredzenpirksts Zeltnesis.
zaļputns Zeltpieres zaļputns - zeltpieres zaļvālodze ("Chloropsis aurifrons").
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
pīpene Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
piretrums Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
zeltlape Zeltpīpenīte ("Pyrethrum").
pyrethrum Zeltpīpenītes.
zeltracējs Zeltracis.
Au Zelts (ķīm. elements).
dzelts Zelts.
goldens Zelts.
metāls Zelts.
oro Zelts.
riža Zelts.
rižje Zelts.
rižuha Zelts.
hidrastis Zeltsakne.
aurāts Zeltskābes sāls.
saulstarītis Zeltstarīte ("Gagea").
gagea Zeltstarītes.
ligēt Zeltu vai sudrabu sakausēt ar kādu lētāku metālu.
zeltvilnas Zeltvilnas aunāda - grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
aguts Zeltzaķis jeb kuprzaķis - grauzējs ar ļoti īsu asti; mīt Dienvidamerikā un Centrālamerikā.
zeltzvīnīte Zeltzvīgznīte (1).
Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe.
Zēlustmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1940. g. izdevumā.
Zeļčeva Zeļčevas strauts - Zeļčovas strauts, Rītupes pieteka.
Terioki Zeļenogorska - pilsēta Krievijā, tagad Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Kranca Zeļenogradskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
zeļķēt Zeļģēt.
gaučošana Zeļļu iesvētīšanas procedūra grāmatrūpniecībā; rumulēšana.
izzelt Zeļot izaugt.
tete-a-tete Zem četrām acīm (burtiskā nozīmē - galvu pie galvas).
apakšjūras Zem jūras esošs.
submarīns Zem jūras ūdens līmeņa esošs.
apakšā Zem kā.
pajozt Zem kaut kā apjozt.
pavāzt Zem kaut kā paslēpt.
apakša Zem kaut kā.
bakkaste Zem kokpita sola vai tā pakaļējā daļā zem klāja izbūvēta lāde, kurā uzglabā visnepieciešamākos piederumus.
suliņas Zem krējuma nostājies šķidrums.
infrakardiāls Zem sirds esošs.
zemien Zem tā.
atnirt Zem ūdens atpeldēt.
apaugšana Zem ūdenslīnijas esošās peldlīdzekļa daļas pārklāšanās ar aļģēm un sīkbūtnēm.
apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts; pazeme.
babuška Zem zoda sasienama sieviešu cepure.
hippo- Zem-, apakš-.
infra- Zem-, zemāk-, apakš-.
depresija Zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
LDL Zema blīvuma lipoproteīns (angļu "low-density lipoprotein").
servants Zema bufete (parasti trauku, galdautu novietošanai).
otmorozoks Zema intelekta notiesātais, kas pēc pasūtījuma var izrēķināties ar citiem notiesātajiem.
sals Zema kādas vides temperatūra.
prosti Zemā kvalitātē, pavirši; primitīvi.
švakulis Zema līmeņa sportists.
pundurmandele Zemā mandele.
lunka Zema pļava, kas pavasaros applūst.
meldziris Zema pļava, kur aug meldri un doņi; mitra, purvaina vieta.
melddzira Zema pļava, kur aug meldri.
cūkpriede Zema priede (kas parasti aug mežmalās, purvmalās).
basģitāra Zema reģistra ģitāra (parasti elektriskā).
basklarnete Zema reģistra klarnete.
fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni.
helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā.
ciculiņi Zemā samtene ("Tagetes patula").
rūtene Zemā samtene ("Tagetes patula").
rūtenes Zemā samtene ("Tagetes patula").
santene Zemā samtene ("Tagetes patula").
alts Zema sieviešu vai bērnu balss.
fluktuorizācija Zema sprieguma iztaisnotas maiņstrāvas izmantošana ārstniecībā, lai uzlabotu audu barošanos un mazinātu sāpes tieši strāvas plūsmas vietās.
kompaunds Zemā temperatūrā kūstošs vairākkomponentu izolācijas materiāls, ko izmanto elektrotehnikā.
kavernilokvija Zema toņa pektorilokvija, kas liecina par kavernu.
tēcs Zema un mitra vieta uz lauka vai mežā, kur ūdens uzkrājas.
tēce Zema un mitra vieta.
tēcis Zema un mitra vieta.
juklis Zema vieta pļavā vai purvā.
stregzna Zema vieta pļavā, kur uzkrājas ūdens.
novalka Zema vieta pļavā.
liekne Zema vieta starp uzkalniem, leja, apakša pretstatā augšai.
blaņģis Zema vieta tīrumā, kur bieži ir ūdens.
atgula Zema vieta trumā, kur ūdens uzkrājas.
renda Zema vieta, dūņu purvs.
tecis Zema vieta, ieleja, liekņa, kur pieplūst un uzkrājas ūdens.
slāpsts Zema vieta, ieleja.
slēne Zema vieta, ieplaka; pļava starp laukiem.
vāda Zema vieta, ka plūdu laikā pārplūst.
deglājs Zema vieta, kur mežs izdedzis.
lejš Zemā vietā, lejā esošs.
renstele Zema vieta, noteka, pļava.
lejš Zema vieta.
slīta Zema vieta.
slīts Zema vieta.
zemiene Zema vieta.
muklis Zema, ar bieziem krūmiem klāta vieta.
dzelzenīca Zema, cieta zāle, kāda aug mitrā pļavā.
stucka Zema, drukna, vecīga sieva.
stučka Zema, drukna, vecīga sieva.
gulskapis Zema, gara kaste drēbju uzglabāšanai.
slēsns Zema, lēzena vieta.
luksts Zema, mitra (parasti ar zāli, krūmiem apaugusi) vieta; vieta, kas palu laikā applūst.
vanga Zema, mitra pļava; līdzena palieņu pļava gar upmalu, ezermalu.
selga Zema, mitra un auglīga vieta.
leknums Zema, mitra vieta (piemēram, pļava).
velce Zema, mitra vieta tīrumā.
rūcis Zema, mitra vieta, kur krājas ūdens.
liemenis Zema, mitra vieta, līkšņa 1.
smagnējums Zema, mitra vieta.
upēle Zema, mitra vieta.
upelis Zema, mitra vieta.
upēlis Zema, mitra vieta.
upis Zema, mitra vieta.
upītis Zema, mitra vieta.
rāva Zema, purvaina vieta.
slēsne Zema, purvaina vieta.
ielāns Zema, purvaina, kokiem apaugusi vieta.
frigana Zema, reta dzeloņkrūmu un daudzgadīgo dzeloņzāļu saaudze Vidusjūras zemēs.
ieliekņa Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem; ielīksne.
ielīksne Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem.
ielīksnis Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem.
Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā).
ādapuža Zemāda.
šrama Zemādas asins izplūdums, kas radies pēc pēršanas.
hipodermatomija Zemādas audu pārgriešana.
skrofulodermija Zemādas audu tuberkuloze, ar to slimo visbiežāk bērni, bet dažreiz arī pieauguši.
dermenhīze Zemādas injekcija.
adipozīts Zemādas taukaudu iekaisums.
kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
panikulīts Zemādas tauku slāņa iekaisums.
subdermals Zemādas.
zemojs Zemains, ar zemi nosmērēts, aplipis.
cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
chamaecytisus Zemais cītizs.
laparotrahelotomija Zemais ķeizargrieziens, pārgriežot dzemdes kaklu un zemāko tās daļu.
Akaišu purvs zemais purvs Ludzas novada Līdumnieku un Brigu pagastā, \~2 km no Zilupes un Zilezera, platība - 564 ha, kūdras slāņa vidējais biezums - 1,2 m.
Melnais purvs zemais purvs Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība 545 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 3,8 m.
apužpus Zemāk (par ko); apakšpus, lejpus; zem.
lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā; uz zemāku (reljefa) vietu.
apakšpus Zemāk par ko.
lejākus Zemāk, zemākā vietā.
lejāk Zemāk.
zemijāki Zemāk.
concupiscentia Zemākā (neapzinīgā) dziņa.
gromada Zemākā administratīvi teritoriālā vienība Polijā 1954.-1973. g.
apbižotie Zemākā cietumnieku kategorija, ar kuriem pārējie nerēķinās, pazemo tos.
kanonieris Zemākā dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917.) un citu valstu armiju artilērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
uradņiks Zemākā dienesta pakāpe Krievijas apriņķa policijā 1878.-1917. g.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
bosota Zemākā ranga kriminālvides pārstāvji, kas dzīvo pēc zagļu likumiem.
palīgmeistars Zemāka ranga meistars.
pilsētciemats Zemākā ranga pilsēttipa apdzīvota vieta (Latvijā no 1949. līdz 1990. g.).
palīgskolotājs Zemāka ranga skolotājs.
apakšvadonis Zemāka ranga vadītājs, kas pakļauts kādam citam vadītājam.
bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
bombards Zemākā tarkšķa balss ērģelēs.
Zemes tiesa Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā).
liekņāks Zemāka un mitrāka vieta.
randa Zemāka vieta (ieplaka) mežā vai pļavā uz kurieni tek ūdens.
joms Zemāka vieta starp kāpām.
iegula Zemāka vieta tīrumā vai pļavā.
leja Zemākā vietā, apakšā.
lejmale Zemāka vieta, mala.
kornets Zemākā virsnieka pakāpe dažu valstu kavalērijā.
apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
bakalaurs Zemākais akadēmiskais grāds, ko piešķir pēc augstskolas beigšanas un bakalaura darba aizstāvēšanas.
atašejs Zemākais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; šāda ranga diplomāts.
kambarsulainis Zemākais kalpotājs vai izsūtāmais valdnieka finanšu pārvaldē.
kambarsulainis Zemākais kalpotājs valdnieka dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
diakons Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
baronets Zemākais mantojamais muižnieku tituls Anglijā.
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
trešs Zemākais, mazāk kvalitatīvais (parasti trīspakāpju vērtējums).
apakšstāvs Zemākais, pirmais stāvs (divstāvu vai vairākstāvu mājā).
āzis Zemākajā mitoloģijā saistīts galvenokārt ar seksualitāti un auglību.
tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
pīkavi Zemākās (trešās) šķiras lini.
hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems.
brāķmalka Zemākas kvalitātes, nestandarta kokmateriāli, ko izmanto galvenokārt kurināšanai.
ministrrezidents Zemākas pakāpes sūtnis.
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola cariskajā Krievijā.
deklasifikācija Zemākas tarifa klases noteikšana, tarifa pazemināšana.
padruve Zemākas vietas starp un apkārt aramzemes tīrumiem.
medūsa Zemāki jūras dzīvnieki ar vienkāršu ķermeņa uzbūvi.
tallofīti Zemākie augi, kam nav stublāja, sakņu un lapu (piem., aļģes, ķērpji).
lapoņaugi Zemākie augi, kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis.
minoristi Zemākie garīdznieki.
hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā.
epitēlijmuskuļšūnas Zemākiem zarndobumaiņiem tipiskas šūnas ektodermā un endodermā, kuru ķermeņi veido epitēliju, bet pamatnes izaugumi ir kontraktili - tie pilda muskulatūras funkciju.
lesonijas Zemāko aļģu augu brūnaļģu nodalījuma lamināriju rindas dzimta ("Lesoniaceae"), lielas aļģes ar ļoti dažādu laponi, gk. dienvidu jūrās.
peridīnijas Zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Peridinium"), mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā; \~240 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
bacillaria Zemāko aļģu kramaļģu nodalījuma ničiju dzimtas ģints.
kramaļģe Zemāko aļģu nodalījums ("Bacillariophyta"), mikroskopiskas vienšūnas vai koloniju aļģes ar krama un pektīna apvalku, \~320 ģinšu, 20000 sugu, Latvijā konstatēts 440 sugu; diatomeja.
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
dinofītaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Dinophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, retāk nekustīgas vienšūnas aļģes ar bilaterālu simetriju, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas.
heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas.
epitemija Zemāko augu kramaļģu nodalījuma dzimta ("Epithemiaceae"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
einotija Zemāko augu kramaļģu nodalījuma dzimta ("Eunotiaceae"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
kriptofītaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cryptophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas.
ķērpis Zemāko augu nodalījums ("Lichenes"); tajā apvienoti organismi, kuriem ir divas sastāvdaļas - sēnes un aļģes, \~20000 sugu, Latvijā >460 sugu; iedala krevju (aug uz akmeņiem, zemes, kokiem), lapu (aug uz klintīm, koku stumbriem un zemes), krūmu ķērpjos (aug mežos un purvos).
brūnaļģes Zemāko augu nodalījums ("Phaeophyta"), aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās.
pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes.
sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas.
bangiaceae Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases dzimta.
bangia Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas.
izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - divu morfoloģiski vienādu, bet fizioloģiski un bioķīmiski atšķirīgu gametu (dzimumšūnu) saplūšana.
miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta.
pronefross Zemāko mugurkaulnieku dīgļa pāra izvadorgāns; pirmniere.
apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksīnas.
svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās.
sviltnis Zemāko naktstauriņu rinda ("Pyralididae").
stereotropisms Zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni vai prom no tā.
micētozoji Zemāko organismu grupa, gļotsēnes.
stereotakse Zemāko organismu kustība pieskāriena virzienā.
hidrotaksija Zemāko organismu virzīšanās no sausas augsnes uz mitrāku augsni vai pretējā virzienā.
aiaijs Zemāko pērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), kurā tikai 1 suga.
cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem.
lacaroņi Zemāko šķiru nicināms apzīmējums Neapolē 18.-19. gs.
microjugata Zemāko vienādspārnu tauriņu apakškārta.
aerotaksis Zemāko, pie vietas nesaistīto augu (piem., baktēriju) spēja ieņemt kustoties noteiktu stāvokli, atbildot uz skābekļa kairinājumu.
subdiakons Zemāks garīdznieks katoļu un pareizticīgo baznīcā.
fidalgo Zemāks muižnieks Portugālē.
internuncijs Zemāks pāvesta sūtnis dažās mazās valstīs.
murza Zemāks tatāru muižnieks.
posterioritāte Zemākums, zemāks amats vai vieta; zemāka kalpības pakāpe (pretstats: prioritāte).
zemuliņa Zemala (1).
zemuļiņa Zemala (1).
zemulīte Zemala (1).
zemuļa Zemala (2).
zemdega Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi.
zemdegas Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi.
insuflācija Zemapziņas suģestija, saskaņojot elpošanas ritmus.
reliktstarojums Zemas intensitātes kosmiskais radiostarojums, kas aizpilda Visumu un veido vienmērīgu radiostarojuma fonu ar niecīgām intensitātes fluktuācijām.
vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā.
vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem.
pūrmaņšņabis Zemas kvalitātes degvīns.
zirgšņabis Zemas kvalitātes degvīns.
grabažas Zemas kvalitātes importa preces, kas piepilda tirdzniecības tīklu un ir izdevīgas tirgotājiem, bet nav patērētāju pieprasītas.
naskas Zemas kvalitātes pārtika.
brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām normām, prasībām.
soska Zemas kvalitātes siens.
bastrs Zemas kvalitātes smalkais cukurs dzeltenā krāsā, rafinētā cukura ražošanas blakus produkts.
brāķīgs Zemas kvalitātes, ar defektiem, bojājumiem.
dzinējmateriāls Zemas pakāpes sprāgstviela vai pirotehniskais sastāvs, kuram degot kontrolējamā apjomā, izdalās gāzes, kas nodrošina lodes (šāviņa, mīnas, granātas) sākumātrumu, kad tā izlido no stobra, vai arī raķetes reaktīvajai kustībai nepieciešamo enerģiju.
kunkucis Zemas pinkulis.
mofeta Zemas temperatūras fumarola, kas sastāv galvenokārt no ogļskābās gāzes ar slāpekļa, ūdeņraža vai metāna piejaukumu.
salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni); zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi); zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
mikrokomercija Zemas vērtības transakcijas e-komercijā.
skeletons Zemas, smagas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremzes un kurās braucējs guļ uz vēdera.
Zemdegu strauts Zemdega, Režu strauta pieteka.
Zemdegu valks Zemdegsupe, Raķupes pieteka.
Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
infratemporāls Zemdeniņu (piemēram, bedre).
sauszeme Zeme - pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
cietzeme Zeme — pretstatā jūrai, okeānam; sauszeme.
pelēkzeme Zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu.
austrums Zeme (valsts) austrumos.
zemēdabūts Zemē atrasts.
kabeļcaurule Zemē guldīts vai celtniecības konstrukcijā iebūvēts cauruļvads, kas paredzēts kabeļu ievilkšanai.
adatfiltrs Zemē iedziļinātas caurules, kuru uzgaļi pārklāti ar sietu, caur kuru plūst ūdens, bet neiet cauri grunts daļiņas; paredzēts gruntsūdens līmeņa pazemināšanai būvbedrēs.
zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
krabiķis Zemē iedzīts zarains miets, uz kā laukā žāvē labību.
seķis Zemē iespiestas kāju u. c. pēdas.
žalons Zemē iesprausts miets virziena rādīšanai ģeodēziskos darbos.
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
katodaizsardzība Zemē izvietotu metālkonstrukciju aizsardzība pret klaidstrāvu izraisītu koroziju, izmantojot aizsargājamo konstrukciju par katodu neatkarīgā kontūrā.
Ciskaukāzija Zeme šaipus Kaukāza kalniem; Priekškaukāzs.
fugass Zemē vai ūdenī paslēpts sprāgstvielas lādiņš, kas eksplodē tad, kad tam pieskaras vai kad to uzspridzina.
krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
pārjūra Zeme, apvidus, vieta jūras pretējā krastā; aizjūra.
kaimiņzeme Zeme, kas atrodas blakus vai netālu.
kopums Zeme, kas atrodas kādas sabiedrības kopīgā valdījumā.
tīrumzeme Zeme, kas piemērota tīrumu iekopšanai.
Israēla Zeme, ko Dievs apsolīja Ābramam (Ābrahāmam) agrīnajās jūdaisma tradīcijās.
platība Zeme, ko kāds apsaimnieko; zeme, kas kādam pieder.
nogriezums Zeme, ko zemnieks zaudēja pēc 1861. g. reformas īstenošanas Krievijā par labu muižniekam, ja zemes gabals pārsniedza reformā noteikto normu.
šūpuļzeme Zeme, kur kas ir radies, sācis veidoties.
dzintarzeme Zeme, kurā var atrast dzintaru.
aizrobeze Zeme, valsts otrpus robežai.
protektorāts Zeme, valsts, kas atrodas šādā atkarības formā.
šīpasaule Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīzeme (2).
šīzeme Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
Tellus Zeme, zemeslode.
dzeme Zeme.
terra Zeme.
zems Zeme.
zemen Zemē.
Amora tipa asteroīdi Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītu lielās pusasis ir lielākas par 1 au^2^ un perihēlijs ir lielāks par 1,017 au^2^, bet mazāks par 1,3 au^2^.
zemētājtīkls Zemējumietaises daļa, kas ietver zemētājus un savienojumus starp tiem.
darbzemējums Zemējums, kas nodrošina iekārtas vai sistēmas normālu darbību (transformatoru neitrālo ķēžu un radiotehnisko antenu iezemēšana).
trichoglossum Zememēlīšu dzimtas ģints.
zemnīcājs Zemenājs.
zemnīgogāji Zemenājs.
zemenājs Zemene (1), zemeņu cers; arī zemeņu audze.
zemenes Zemene.
zemenīca Zemene.
zemlīca Zemene.
zemnice Zemene.
zemnīdza Zemene.
zemnīga Zemene.
zemoga Zemene.
zemtene Zemene.
zemteņoga Zemene.
zemenājs Zemenēm apaugusi vieta.
zemenes Zemenes ("Fragaria").
fragaria Zemenes.
zemeņābols Zemeņābeles auglis.
arbutus Zemeņkoki.
fragariaceae Zemeņu dzimta.
zemeņoga Zemeņu oga.
spradzene Zemeņu suga ("Fragaria viridis").
mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim; šīs sugas augi.
ananaszemenes Zemeņu šķirne, Čīles zemeņu un Virdžīnijas zemeņu krustojums.
zemeņzieds Zemeņu zieds.
ziemerzāģis Zēmeris.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
plantāža Zemes apstrādāšana stādīšanai.
atstrādāšana Zemes apstrādāšanas sistēma Krievijā pēc 1861. gada zemnieku reformas; par iznomāto zemes gabalu, labības vai naudas aizdevumu u. c. zemnieki ar savu inventāru apstrādāja muižnieku zemi.
bohara Zemes apūdeņojama zemes īpašuma robežās, galvenokārt Vidusāzijā, kurās audzē lauksaimniecības kultūras bez papildu laistīšanas.
biosfēra Zemes apvalka daļa, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa).
ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
ekosfēra Zemes apvalks, kurā var eksistēt dzīvi organismi; biosfēra.
zemarājs Zemes arājs.
valksna Zemes aramkārta.
seklaršana Zemes aramkārtas virsējās daļas uzaršana (līdz 15 cm dziļumam), ar ko iestrādā kūtsmēslus vai rudenī apar bijušos sakņaugu laukus, kā arī izmanto dažos citos gadījumos.
atmofilie elementi Zemes atmosfērai raksturīgie ķīmiskie elementi.
atmofils Zemes atmosfērai raksturīgs.
troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 11-17 kilometru augstumam).
atmosfēras turbulence Zemes atmosfēras īpašība - haotiska spiediena, temperatūras un pārvietošanās ātruma maiņa.
tropopauze Zemes atmosfēras pārejas slānis starp troposfēru un stratosfēru.
stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 11-17 līdz 40-50 kilometru augstumā, kurā līdz 25 km augstumam temperatūra maz mainās, bet virs 25 km palielinās par 2-3 °C kilometrā, sasniedzot +50-55 °C.
mezosfēra Zemes atmosfēras slānis no 40 līdz 80 kilometru augstumā.
termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
atmosfēras dzidrums Zemes atmosfēras spēja laist cauri gaismu, to neizkliedējot.
preokeaniskais periods Zemes attīstības periods, kad pēc zemes garozas sacietēšanas temperatūra vēl bija tik augsta, ka ūdens varēja pastāvēt tikai gāzveidā.
Gūtenberga slānis Zemes augšējā mantija – mantijas slānis, kurā salīdzinājumā ar pārējiem slāņiem seismisko viļņu izplatīšanās ātrums samazinās.
Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
tetrarhs Zemes ceturtās daļas valdnieks.
Zemes rotācija Zemes cietā apvalka griešanās ap savu asi virzienā no rietumiem uz austrumiem; pilns apgrieziens notiek 23 stundās 56 minūtēs un 4,09 sekundēs.
Zemes rotācijas nevienmērība Zemes cietā apvalka griešanās ātruma izmaiņas un Zemes rotācijas ass stāvokļa maiņa.
cerpa Zemes čupiņa, cinis.
cērpa Zemes čupiņa, cinis.
mēness Zemes dabiskais pavadonis.
gislalagh Zemes dalījums vikingu laikos, aptuveni atbilstu provincei, draudzei.
vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
graiders Zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu plānošanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs.
hodromehanizācija Zemes darbu paņēmiens, kurā grunti izstrādā, transportē un iestrādā zemes būvē vai novieto atbērtnē ar ūdens plūsmu.
termokarotāža Zemes dzīļu siltuma procesu izpēte ar urbumā nolaižama pretestības termometra palīdzību.
ģeotermālie resursi Zemes dzīļu siltuma resursi - termālie ūdeņi un karstie ieži, ko konkrētajā tehnikas un tehnoloģijas līmenī var lietderīgi izmantot.
biodaudzveidība Zemes dzīvnieku, augu un mikrobu sugu dažādības pakāpe; ģenētiskā dažādība atsevišķu sugu ietvaros; šo sugu veidoto ekosistēmu dažādība.
trūdainīte Zemes epitets tautasdziesmās.
trūdaliņa Zemes epitets tautasdziesmās.
trūdaļiņa Zemes epitets tautasdziesmās.
trūduvīte Zemes epitets tautasdziesmās.
ģeofizikālā anomālija Zemes fizikālo lauku skaitlisko raksturlielumu novirze no normālajiem lielumiem, ko nosaka iežu fizikālo īpašību atšķirības un dzīļu uzbūve.
kapčs Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
žāklis Zemes gabals starp diviem ceļiem, kas krustojas šaurā leņķī.
sokla Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
sokle Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
soklis Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
šreijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām; streijgabals.
streijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
gruntsgabals Zemes gabals, kas atrodas kādas personas privātīpašumā.
atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
homsteds Zemes gabals, ko (pēc 1862. g. likuma) ar atvieglotiem noteikumiem piešķīra amerikāņiem un ieceļotājiem, kuri kļuva par ASV pilsoņiem.
kutaris Zemes gabals, ko ieguva viensētnieks.
riežis Zemes gabals, ko klaušiniekam bij jāapstrādā.
dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus).
tīrums Zemes gabals, lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
klānis Zemes gabals, laukums.
zemespleķis Zemes gabals.
zemes dzīles Zemes garoza, mantija un kodols; šaurākā nozīmē tā ir litosfēras daļa, kurā iespējama derīgo izrakteņu ieguve.
sima Zemes garozas apakšējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un magnija minerāliem.
azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu.
stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
nogulumiežu sega Zemes garozas augšējā kārta, ko veido gk. nogulumieži.
tektonosfēra Zemes garozas augšējā zona, kurā notiek tektoniskas kustības.
autohtoni Zemes garozas daļa vai slāņkopa, kas ieguļ tieši zem tektoniska uzbīdījuma un atrodas savā veidošanās vietā maz pārveidotā sagulumā.
bloks Zemes garozas daļa, kas nodalīta ar tektoniskiem lūzumiem.
prekembrija krokojumi Zemes garozas deformācijas un pārveidošanās procesi arhajā un proterozojā pirms \~3,7 mld līdz \~0,6 mld gadu.
Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā.
baseins Zemes garozas ieliece vai virsas pazeminājums ar vientipiskiem iežiem un derīgo izrakteņu iegulām.
tektoniskā depresija Zemes garozas ieliece, kas pilnīgi vai daļēji piepildīta ar nogulām.
mūžīgais sasalums Zemes garozas iežu slāņi, kuros ilgu laiku saglabājas neatkusuši ieži, pat vairākus simtus un tūkstošus gadu.
tektoniskās deformācijas Zemes garozas iežu slāņu saguluma apstākļu, formas un apjoma pārmaiņas tektonisko procesu iedarbībā.
horsts Zemes garozas izcilnis, kas atrodas starp plaisām (krokām) un parasti veido reljefa pacēlumu; sal. grābens.
diaklāzi Zemes garozas kustību ietekmē radušās tektoniskas plaisas iežos.
lauzumzona Zemes garozas lauzumu un grābenu sistēma.
dēdējumgaroza Zemes garozas pati virsējā kārta, kurā izpaužas iežu dēdēšanas procesi.
neogejs Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki; neohrons.
plātne Zemes garozas platformas daļa, ko klāj nogulumiežu sega.
pseidodislokācijas Zemes garozas slāņu sagulumu traucējumi, kas radušies nevis no tektoniskiem procesiem, bet ar ārējo ģeoloģisko spēku darbību.
uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies iežu intensīvas krokošanās procesā.
tektoniskās hipotēzes Zemes garozas struktūru evolūcijas un tektonisko kustību iemeslu skaidrojumi, kas nomainījuši cits citu.
zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās.
tektoniskās kustības Zemes garozas un litosfēras kustības, kas noaska to tektonisko struktūru un parasti izpaužas arī Zemes virsmas reljefā.
paleotektonika Zemes garozas vai atsevišķu tās daļu tektoniskā struktūra un kustības kādā senākā ģeoloģiskajā periodā.
glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās).
sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
Pulangana Zemes gars ibanu - Borneo salas (Malajas arhipelāgs) dajaku grupas tautas mītos.
krepostgrāmata Zemes grāmata.
krepostnodaļa Zemes grāmatu nodaļa.
dabassaimniecība Zemes ģeogrāfiskā apvalka un tā saimnieciskās izmantošanas sociāli ekoloģisks komplekss.
termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla.
aktuālisms Zemes ģeoloģiskās pagātnes izziņas metode (arī uzskats), pēc kuras senākās ģeoloģiskās norises un fizioģeogrāfiskos apstākļus skaidro ar mūsdienu ģeoloģisko procesu likumsakarībām.
fanerozojs Zemes ģeoloģiskās vēstures jaunākais posms jeb eona (pēdējie 570 miljoni gadu) ar augsti attīstītām dzīvības formām; iedala paleozoja, mezozoja un kainozoja ērās.
grūva Zemes iegruvums.
jaunsaimnieks Zemes ieguvējs pēc 1920. g. agrārreformas Latvijā.
mezosfēra Zemes iekšējās uzbūves slānis, kas atrodas ap kodolu aptuveni 350-2880 km dziļumā, tas ir karsts, taču spiediena dēļ ciets.
mērnieks Zemes ierīcības speciālists.
krokošanās Zemes iežu slāņu izliekšanās sānspiediena rezultātā, uz augšu izliektās krokas sauc par antiklinālēm, uz leju ieliektās par sinklinālēm; vairākums kalnu grēdu ir veidojušās krokošanās rezultātā.
absentisms Zemes īpašnieka pastāvīga prombūtne no sava zemes īpašuma (īpašnieks zemi iznomā un uz īpašumtiesību pamata saņem ienākumus).
ģeomori Zemes īpašnieki Senajā Grieķijā; Senajās Atēnās līdz 6. gs. p. m. ē. daudzi no tiem bija nokļuvuši parādu verdzībā pie citiem zemes īpašniekiem, Solona reformu laikā viņiem atjaunoja īpašumtiesības uz zemi.
muižnieks Zemes īpašnieks, kam pieder muiža; persona, kas pieder pie muižniecības.
agrārattiecības Zemes īpašuma attiecības.
alodifikācija Zemes īpašuma pārvēršana par alodu; lēņa nodošana vasaļa privātīpašumā.
agrārjautājums Zemes īpašuma tiesības.
agrārreforma Zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
pamatgabals Zemes īpašuma vai lietojuma daļa, uz kuras atrodas saimniecības ēkas un būves, vai zemes gabals ar lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.
lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; feods.
mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu.
feods Zemes īpašums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
besele Zemes irdināmais rīks ar dzelzs uzmavu, kuras vienā pusē divi zari, bet otrā lāpstveida turpinājums.
graudniecība Zemes iznomāšanas veids, kad zemnieks par nomāto zemi atdod īpašniekam daļu ražas.
pamale Zemes josla apvāršņa tuvumā.
jūrmala Zemes josla gar jūru; jūras krasts.
piekraste Zemes josla gar krastu; krastmala (1).
krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru); krasts (1).
krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija.
topotipija Zemes karšu iespiešana no burtstabiņu salikuma.
zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
atbērtne Zemes kaudze vai uzbērums, kurā novieto no ierakuma izrakto lieko grunti.
Zk Zemes kodekss.
nife Zemes kodols, nosaukums radies 20. gs. sākumā, kad daudzi zinātnieki domāja, ka Zemes kodols sastāv no niķeļa un dzelzs un to oksīdiem.
kopzeme Zemes kopīpašums.
kubucis Zemes kukurznis, neliels cinis.
kukulēns Zemes kukurznis.
kukurs Zemes kukurznis.
sumepiskopats Zemes kunga augstākā baznīcas vara, viņiem nostājoties it kā augstākā zemes bīskapa vietā.
landesherr Zemes kungs.
kumāss Zemes kunkulis.
ģeogrāfiskais ekvators Zemes lielā aploce, kuras visi punkti atrodas 90 grādu attālumā no ģeogrāfiskajiem poliem.
agrārietis Zemes lielīpašnieks, muižnieks.
magnētiskā kartografēšana Zemes magnētiskā lauka elementu vērtību mērīšana un fiksēšana kartē.
aeromagnētiskā uzmērīšana Zemes magnētiskā lauka izpētes metode ar aeromagnetometru no lidaparātiem, lidojot virs pētāmās teritorijas.
aeromagnētiskā kartēšana Zemes magnētiskā lauka pētīšana no lidaparāta.
magnētiskais meridiāns Zemes magnētiskā lauka spēka līniju projekcija uz Zemes starp magnētiskajiem poliem.
Zemes magnētisms Zemes magnētiskais lauks.
landarts Zemes māksla, vides mākslas paveids, ainavas veidošanas māksla; arī ainavu arhitektūra; lendarts, lendārts.
Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
izlūkpavadonis Zemes mākslīgais pavadonis izlūkošanai no kosmosa.
ģeodēziskais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis Zemes virsmas punktu koordinātu noteikšanai.
ģeostacionārais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas atrodas ģeostacionārā orbītā.
sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus.
ģeofizikālais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, ko izmanto ģeofizikālos pētījumos.
satelīts Zemes mākslīgais pavadonis.
ZMP Zemes mākslīgais pavadonis.
čufa Zemes mandele - daudzgadīgs eļļas bumbuļaugs no grīšļu dzimtas; dienvidu augs.
Griničas meridiāns Zemes meridiāns, kas iet caur Griniču; pēc 1884. g. starptautiskas vienošanās, meridiāns, kas toreiz gāja caur Griničas observatorijas pasāžinstrumentu, tika pieņemts par nulles jeb sākuma meridiānu; sākummeridiāns.
nullmeridiāns Zemes meridiāns, no kura tiek skaitīts ģeogrāfiskais garums; sākummeridiāns; nulles meridiāns; Griničas meridiāns; galvenais meridiāns.
fedans Zemes mērvienība Ēģiptē, vienāda ar 0,42 hektāriem.
mū Zemes mērvienība Ķīnā (atkarībā no rajona tā mainās no 0,015 līdz 0,32 ha, parastākais lielums ir 0,067 ha) un Honkongā (0,084 ha).
landfriede Zemes miers.
šļūde Zemes nobrukums (piemēram, upes krastā).
nodale Zemes nodale - zemes gabals, piešķīrums; zemes piešķiršana, iedalīšana.
indikcija Zemes nodokļu lieluma noteikšana senā Romā, kas bij savienota ar tautas skaitīšanu un notika ik pēc 15 gadiem.
raijatvari Zemes nodokļu sistēma Indijā, kas nosaka, ka zemes īpašnieks ir valsts, kas piešķir zemes nomniekiem lietošanas tiesības.
rajatvari Zemes nodokļu sistēma Indijā, kas nosaka, ka zemes īpašnieks ir valsts, kas piešķir zemes nomniekiem lietošanas tiesības.
posesija Zemes nomas valdījums.
prekārijs Zemes nomas veids agrajos v-laikos R-Eiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma.
līzholds Zemes nomas veids vēlajos viduslaikos Anglijā.
graudnieks Zemes nomnieks, kurš atdeva zemes īpašniekam daļu ražas.
grāvjošana Zemes nosusināšana ar vaļējiem grāvjiem.
Merkatora projekcija Zemes objektu projekcija kartē bez leņķu sagrozījumiem; kartes mērogs jebkurā punktā visos virzienos ir pastāvīgs (jūras kartēs visbiežāk lietotā projekcija).
pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
rabate Zemes pacēlums, divpusīgi saarot augsni, koku stādīšanai mitrākos augšanas apstākļos.
mīņa Zemes paliekas uz sliekšņa no dubļainiem apaviem.
dibins Zemes pamats (ūdenskrātuvēm).
nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
aprušināšana Zemes pieraušana tuvāk augam.
ģeopotenciāls Zemes pievilkšanas spēka potenciāls.
cingulis Zemes pika (parasti sakaltusi).
kankars Zemes pika; kukurznis.
grundulis Zemes pika.
alods Zemes pilnas īpašumtiesības atšķirībā no zemes nosacītas turēšanas.
kukurznīca Zemes pinkulis.
mufete Zemes plaisa vulkāniskos apgabalos, no kuras plūst laukā ogļskābā gāze.
slāņlīdzenums Zemes platformas plātnes, ko klāj gandrīz horizontāli nogulumiežu slāņi (piemēram, Austrumeiropas līdzenums).
apakšbaseins Zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā).
sieceņvieta Zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (aptuveni 0,13 kubikmetriem) labības.
vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
zemesplētība Zemes platība.
valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum.
certoksnis Zemes platības mērvienība.
ceturknis Zemes platības mērvienība.
ceturksnis Zemes platības mērvienība.
almenda Zemes platības un ūdeņi, kas agrajos viduslaikos ģermāņu tautām bija kopienu locekļu koplietošanā.
domēne Zemes platības, kas bija tieši pakļautas ķeizaram vai karalim.
hidromeliorācija Zemes platību ūdensbilances uzlabošana, ko veic, tās nosusinot vai apūdeņojot.
azotogens Zemes pote ar gumu baktērijām, kas dzīvo uz tauriņziežu saknēm un spējīgas saistīt brīvo gaisa slāpekli.
Zemes dienvidu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un ziemeļpolu.
analemma Zemes pusložu attēlojums plaknē.
mulis Zemes racējs.
kaps Zemes rags.
agrārlikumi Zemes reformas projekti Francijā lielās revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
ģeogrāfiskais cikls Zemes reljefa attīstības cikls, kas ietver dažāda vecuma stadijas.
monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību.
lunisolārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu.
precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
planetārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu.
parcelēšana Zemes sadale noteiktās vienībās jeb parcelēs detalplānojumā vai zemes ierīcības projektā.
zemsargi Zemes sargi.
radiogēnais siltums Zemes siltuma daudzums, ko izdala radioaktīvie elementi sabrukšanas gaitā.
rūdājs Zemes slānis, kas satur rūdu, arī rūdas raktuves.
kultūrslānis Zemes slānis, kurā var atrast arheoloģiskos pieminekļus.
gravitācijas lauks Zemes smaguma spēka lauks, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks un tās griešanās radītais centrbēdzes spēks.
federēšana Zemes strādāšana ar atsperīgiem darba rīkiem - atsperu ecēšu un atsperu kultivatoru, kas zemi irdina un jauc, bet neapvērš; atsperēšana.
atsperēšana Zemes strādāšana ar atsperīgiem darba rīkiem - atsperu ecēšu un atsperu kultivatoru, kas zemi irdina un jauc, bet neapvērš.
ceļmale Zemes strēle gar ceļu.
lata Zemes strēle, iemērīts šaurs zemes gabals.
atars Zemes strēmele gar tīruma malu, pie grāvja vai žoga.
istms Zemes šaurums, kontinenta sažmauga starp 2 jūrām.
megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
landgericht Zemes tiesa vācu laikos.
zemestiesa Zemes tiesa.
reāltiesības Zemes tiesības - ar noteiktu zemes gabalu saistītu lietu tiesības.
landrecht Zemes tiesības.
koroborācija Zemes un ēku ierakstīšana zemesgrāmatā.
baricentrs Zemes un Mēness sistēmas masascentrs; tas atrodas 4800 km attālumā no Zemes centra uz Mēness pusi.
ārzemes Zemes un valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
ģeoloģija Zemes un Zemes garozas sastāvs, uzbūve, attīstība.
krūšsega Zemes uzbērums no kājnieku ierakuma uz pretinieka pusi, kas kopā ar ierakuma grāvja priekšējo nogāzi aizsarga strēlnieku no pretinieka lodēm.
paviļa Zemes uzbērums, māliem apmūrēts akmeņu vai koku krāvums ap celtnes pamatiem.
kapča Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kapčis Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kupača Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kupenice Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kupica Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
kupice Zemes uzbērums; kurmja rakumi.
ģipsošana Zemes uzlabošana ar ģipsi.
planisfēra Zemes vai debess globusa attēls uz plakanas kartes pusložu veidā.
grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
hemisfēra Zemes vai debess puslode.
hemisfaira Zemes vai debesu puslode; hemisfēra.
vernakulārs Zemes vai novada vietējo iedzīvotāju valoda, kas atšķiras no literārās valodas.
būvpienākums Zemes valdītāja vai nomnieka pienākums pa daļai vai pilnīgi gādāt par zināmu celtņu vai celtnes uzturēšanu vai jauncelšanu.
valiņš Zemes valiņš - izrakta grāvja mala, kur izveidots izraktās zemes valnis.
zemenis Zemes vējš jeb austrumvējš.
zemesgabals Zemes vienība, kas norobežota ar pastāvīgiem elementiem (piemēram, ceļiem, hidrogrāfijas elementiem, reljefa kontūrām) vai apvidū noteiktām robežām.
ortofotoattēls Zemes virsas attēls, kurā novērsti sagrozījumi, kas fotografēšanas brīdī radušies ainas slīpuma vai slīpuma un reljefa ietekmē.
aerofotografēšana Zemes virsas attēlu iegūšana, fotografējot to no lidaparāta.
augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
pamatne Zemes virsas iedobuma zemākā daļa.
organogēnais reljefs Zemes virsas nelīdzenumi un plakanu līdzenumu apvidi, kas izveidojušies augu un dzīvnieku darbības rezultātā vai uzkrājoties to atliekām.
morfoskulptūra Zemes virsas nelīdzenumu kopums (gravas, morēnu grēdas, upju ielejas), kuru veidošanā noteicošā nozīme ir ārējo cēloņu izraisītiem procesiem.
cilu kalni Zemes virsas pacēlumi, ko norobežo tektoniski lūzumi.
plato Zemes virsas pacēlums, kam ir līdzena vai viļņota virsa un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
morfostruktūra Zemes virsas planetāro un megareljefa formu kopums, kuru radīšanā galvenie ir iekšējo cēloņu izraisītie procesi.
morfoģenēze Zemes virsas reljefa veidojumu izcelšanās un attīstība.
ģeogrāfiska karte Zemes virsas vai tās daļas pēc mēroga samazināts attēls.
platība Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam).
grunts Zemes virskārtas ieži, kas ir cilvēku inženierceltnieciskās darbības objekts.
bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
magnētiskais Dienvidpols Zemes virsmas apgabals, kurā ieiet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
magnētiskie poli Zemes virsmas apgabalu, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, sauc par magnētisko Ziemeļpolu, apgabalu, kurā spēka līnijas ieiet, – par magnētisko Dienvidpolu.
fācija Zemes virsmas dabas teritoriālās diferenciācijas sīkākā vienība jeb elementārais (topoloģiskais) apvidus ģeogrāfiskais komplekss.
horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs; redzes loks; apvārsnis (2).
apvārsnis Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs; redzes loks.
ģeotektūra Zemes virsmas galvenās reljefa formas, planetāro un megareljefa formu kopums.
reljefa forma Zemes virsmas izcilnis, ieplaka vai līdzenums.
trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
mikroseismas Zemes virsmas niecīgas svārstības, ko rada cikloni un taifūni.
līmetņošana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
nivelēšana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem.
ledāja baseins Zemes virsmas rajons, ko aizņem ledājs, ar to saplūstošie sānšļūdoņi un to barošanās baseins.
floristiskā rajonēšana Zemes virsmas sadalīšana pēc floru sistemātiskā sastāva kopības, floru rašanās un attīstības vēstures.
aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis (1).
apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli).
kritene Zemes virspuses ieplaka, kas veidojas karsta vai pseidokarsta procesā.
zirgu platumi Zemes ziemeļu un dienvidu pusložu subtropiskie apgabali (tuvu 30–35° ziemeļu un dienvidu platuma) virs okeāniem ar vājiem vējiem un biežiem bezvējiem subtropisko okeānisko anticiklonu iekšienē.
aizsērsums Zemes, akmeņu uzbērums.
tektonika Zemes, arī citu planētu uzbūve, kustība, deformācija.
irigācija Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; apūdeņošana.
apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
geofagija Zemes, mālu, pelnu u. c. ēšana, dažreiz kā nepārvarama tieksme (grūtniecības, dažu psihisku slimību gadījumā).
iznomāšana Zemes, meža, ezera, lietas u. c. nodošana uz laiku citas personas rīcībā pret noteiktu atlīdzību.
siltzemes Zemes, teritorijas, kur ir silts klimats.
patents Zemes, valsts valdnieka, pārvaldes institūcijas rīkojums, pavēle.
repartimjenta Zemes, vietējo iedzīvotāju un preču sadalīšana starp kolonistiem Spānijas kolonijās Amerikā, sākot ar 15. gs. beigām.
Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības.
lygaeidae Zemesblakšu dzimta.
spilostethus Zemesblakšu dzimtas ģints.
pachyphloeus Zemesčiekuri.
planēta Zemeslode.
tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
hidrosfaira Zemeslodes dažādo ūdeņu kopums.
Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns).
barisfaira Zemeslodes kodols; barisfēra.
barisfēra Zemeslodes kodols.
kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
Zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta; pasaule (3).
josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
Arktika Zemeslodes ziemeļu polārais apgabals, kas aptver Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas kontinentu nomales un gandrīz visu Ziemeļu Ledus okeānu ar visām tā salām, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna tuvējās daļas.
geoglossaceae Zemesmēlīšu dzimta.
geoglossum Zemesmēlītes.
melanogasteraceae Zemespūpēžu dzimta.
melanogaster Zemespūpēžu dzimtas ģints.
Aeona rags zemesrags (_Aeon Point_), Klusajā okeānā, Kirisimasi (Ziemsvētku salas) dienvidaustrumos, Kiribati teritorija.
Adēra rags zemesrags Austrumantarktīdā (_Adare, Cape_), Viktorijas Zemes ziemeļaustrumu pussalā, apskalo Rosa jūra.
Torhamns zemesrags Baltijas jūras rietumos, Hānes līča ziemeļaustrumos, Zviedrijas Blēkinges lēnē.
Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras piekrastē, starp Kolas pussalas Teras un Murmanskas krastiem, Krievijas Murmanskas apgabalā.
Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras Timana krastā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā.
Bjureklubs zemesrags Botnijas līča rietumos, Zviedrijas Vesterbotenas lēnes teritorija.
Resness zemesrags Dānijā, Zēlandes salas ziemeļrietumos.
Grēnens zemesrags Dānijas Ziemeļjitlandes reģionā, Jitlandes pussalas ziemeļos.
Aktija Zemesrags Grieķijas rietumos ("Aktion"), kur 31. g. p. m. ē. Oktaviāna karavadonis Agripa jūras kaujā uzvarēja Antoniju un Kleopatru.
Gelovejas rags zemesrags Īrijas jūras ziemeļos, Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, pussalas, starp Ziemeļu šaurumu un Lūsa līci, dienvidu galā.
Daladaungi zemesrags Islandes austrumos, Austrumu Zemes ziemeļu daļā.
Stohksness zemesrags Islandes Austrumu Zemes dienvidu daļā.
Kvalness zemesrags Islandes Austrumu Zemes dienvidu daļas austrumos.
Brimness zemesrags Islandes Austrumu Zemes ziemeļos, iesniedzas Norvēģu jūrā.
Blovandshuks zemesrags Jitlandes pussalas rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā, Dānijas Dienviddānijas reģionā.
Apustuļa Andreja rags zemesrags Kipras ziemeļaustrumos (_Apóstolos Andréas, Akrotírion_), Ziemeļkipras teritorijā.
Aņisija rags zemesrags Koteļnijas salas ziemeļos (_Anisij, mys_), Jaunsibīrijas salās Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas teritorija.
Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos.
Sentčārlza rags zemesrags Labradoras pussalā, Kanādā (angļu val. "Cape Saint Charles"), galējais Ziemeļamerikas kontinenta austrumu punkts; Svētā Čārlza rags.
Svjatojnoss Zemesrags Laptevu jūras dienvidaustrumu krastā, pie ieejas Dmitrija Lapteva šaurumā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
Flemboroheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas austrumu piekrastes izvirzījums Ziemeļjūrā, ziemeļaustrumos no Bridlingtonas.
Kintairas rags zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu gala izvirzījums Ziemeļu šaurumā.
Kinērdheds zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta.
Sentebsheds zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta.
Faifness zemesrags Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iesniedzas Ziemeļjūrā starp Fērtofteju un Fērtofortu.
Sentdžonsa rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
Gerona rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļas izvirzījums Ziemeļu šaurumā, Lārnas apgabala ziemeļos.
Benbeinheds zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļos, Moilas apgabala ziemeļrietumos.
Dankansbiheds zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļrietumos, ziemeļos to apskalo Pentlendfērts, bet rietumos Ziemeļjūra.
Mērsrags Zemesrags Rīgas līča piekrastē, Mērsraga novadā, otrs lielākais zemesrags (aiz Kolkasraga) Latvijā, raksturīgi lieli akmeņi krāvumi jūras krastā un jūrā.
Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags.
Itālijas rags zemesrags Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes austrumos.
Plātena rags zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos, austrumos no Nordenšelda līča.
Nūrkaps zemesrags Špicbergenas Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļrietumu daļā, uz rietumiem no Nordenšelda līča.
Gnībens zemesrags Zēlandes salas ziemeļu daļā, Dānijas Zēlandes reģionā.
Abjada rags zemesrags Ziemeļāfrikā (_Abyaḑ, Ar Ra's al_, arābu: الرأس الأبيض), Tunisijā, Vidusjūras krastā.
Kullene zemesrags Zviedrijā, Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, Ērsunda šauruma ziemeļaustrumos.
Sandhammarens zemesrags Zviedrijas dienvidos, Skones lēnes dienvidaustrumos.
Smigehuks zemesrags Zviedrijas dienvidos, Skones lēnes dienvidrietumu daļā.
Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna.
kalvs Zemesrags.
kārsls Zemesrags.
rags Zemesrags.
hydnotryaceae Zemesrieksteņu dzimta.
hydnotrya Zemesrieksteņu dzimtas ģints.
arachis Zemesrieksti.
landesvērs Zemessardze, ko 1918 XI gk. no vācbaltiešiem izveidoja ar vācu okupācijas armijas pavēlniecības atbalstu, pastāvēja līdz 1.06.1920.
landesvērs Zemessardze, ko organizēja Prūsijas apgabali cīņā ar Napoleonu I.
ZS Zemessardze.
zemessargs Zemessardzes (1) karavīrs.
zemessargs Zemessardzes (2) karavīrs.
jaunsardze Zemessardzes jaunatnes organizācija.
kiberzemessargs Zemessardzes speciālās kiberaizsardzības vienības dalībnieks.
zemīši Zemessargi.
milicis Zemessargs (dažās valstīs).
landwehr Zemessargu nosaukums Vācijā, Baltijā - landesvērs.
Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m.
phallus Zemestauki.
phallaceae Zemestauku dzimta.
receptākuls Zemestauku dzimtas sēņu augļķermeņu iekšējā neauglīgā daļa, kas, augļķermenim augot, veido dobu, porainu kātiņu.
phallales Zemestauku rinda.
parastā zemestrīce zemestrīce, kas rodas Zemes garozā līdz 70 km dziļumā.
dirbņa Zemestrīce.
hipocentrs Zemestrīces centrs Zemes garozā.
epicentrs Zemestrīces hipocentra projekcija uz Zemes virsmas.
aseismisks Zemestrīču neapdraudēts vai mazapdraudēts.
seismotektonika Zemestrīču rašanās ģeoloģisko nosacījumu kopums.
racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis.
drudzērzelis Zemesvēzis.
ķirilis Zemesvēzis.
ķurbulis Zemesvēzis.
kurcens Zemesvēzis.
ķurpis Zemesvēzis.
pļērpis Zemesvēzis.
gryllotalpa Zemesvēžu dzimtas ģints.
rekognoscija Zemeszinātnēs - apvidus iepazīšana pirms pētījumu uzsākšanas.
gnaphosidae Zemeszirnekļu dzimta.
drassodes Zemeszirnekļu dzimtas ģints.
gnaphosa Zemeszirnekļu dzimtas ģints.
haplodrassus Zemeszirnekļu dzimtas ģints.
zelotes Zemeszirnekļu dzimtas ģints.
geastrum Zemeszvaigznes.
geaster Zemeszvaigžņu "Geastrum" nosaukuma sinonīms.
geastraceae Zemeszvaigžņu dzimta.
skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
geospiza Zemesžubes.
nullvads Zemēta neitrāle, vads, kas savieno trīsfāzu elektroenerģijas avota un patērētāja nulles punktus.
plākšņzemētājs Zemētājs, kas izveidots kā zemē ierakta metāla plāksne.
slokšņzemētājs Zemētājs, kas sastāv no zemē ieraktas metāla sloksnes (plakandzelzs).
aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
infraskaņa Zemfrekvences (mazāk par 16 herciem) elastiskās svārstības gaisā vai kādā citā vidē.
ringa Zemgalē pakavveidīgi celtas saimniecības ēkas lauku sētā.
Semgallen Zemgale.
Lielais Zemgales ezers Zemgales ezers Demenes pagastā.
zemgaļi Zemgales novada iedzīvotāji.
zemgalieši Zemgales novada iedzīvotāji.
zemgalieši Zemgales pamatiedzīvotāji.
ZPP Zemgales pilsētu pašvaldības.
zemgaliete Zemgalieši.
zemgalietis Zemgalieši.
ulītis Zemgaliešu palama kurzemniekam.
zemgaliete Zemgaļi.
zemgalis Zemgaļi.
Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils.
Dobele Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., aptvēra Bērzes vidusteces apvidu tagadējā Auru, Bērzes, Dobeles un Krimūnu pagasta teritoriju ar Dobeles pilskalnu kā centru.
Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu.
Tērvete Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., precīzas robežas nav zināmas.
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
Spārnene Zemgaļu apdzīvots novads.
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā.
gariga Zemi (līdz 50 cm), reti mūžzaļi krūmi, puskrūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug sausās, akmeņainās Vidusjūras kalnu nogāzēs.
noosfēra Zemi aptveroša sfēra, kuras stāvokli un attīstību nosaka cilvēka saprātīga darbība.
Pilišs Zemi cilu kalni Ungārijā, uz ziemeļiem no Budapeštas, garums - \~30 km, augstums - līdz 757 m, stāva, klinšaina dienvidu nogāze.
adulācija Zemi glaimi.
šļužas Zemi rati akmeņu vešanai.
sunīši Zemi un gari vezumnieku rati Rīgas važoņiem.
landi Zemi, smilšaini līdzenumi Biskajas līča krastā Francijā; no jūras tos atdala kāpu grēdas.
apakša Zemie toņi (par skaņām).
Vidusamūras zemiene zemiene Amūras kreisajā krastā, starp Zejas un Hingānas upju grīvām, Krievijas Amūras apgabalā, garums — 280 km, platums — 25-50 km, vidējais augstums — 50 m vjl.
Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums.
Glenmora Zemiene Lielbritānijā, šaurā tektoniskā ieplakā starp Grempjanu kalniem un Ziemeļskotijas kalnienes ziemeļrietumu daļu no Marifērta austrumos līdz Lohlines līcim dienvidrietumos, garums - \~100 km, gari, šauri ezeri, kurus savā starpā un ar jūru savieno Kaledonijas kanāls.
Pečoras zemiene zemiene Pečoras upes baseinā, Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, pārpurvojušies fluvioglaciāli un limnoglaciāli smilšu un mālu līdzenumi, morēnu un smilšu-grants pauguri un grēdas, daudz ezeru, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē jūras terases.
Meščora Zemiene starp Kļazmu - ziemeļos, Maskavu - dienvidrietumos, Oku - dienvidos, Sudogu un Kolpu - austrumos, Krievijā, Maskavas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalā, vidējais augstums dienvidos - 80-100 m, ziemeļos - 120-130 m, daudz ezeru, purvu; Meščoras zemiene.
Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene.
delta Zemiene, kas upes grīvā izveidojusies no sanesām un nogulsnēm, un upes sazarojumu kopums šādā zemienē.
lejums Zemiene, līdzenums.
lejiene Zemiene.
zemine Zemiene.
sesks Zemisks cilvēks.
rāpulis Zemisks, negodīgs cilvēks.
Zemīšu ezers Zemīšu ezers - atrodas Tomes pagastā, platība - 1,6 ha; Lubaušu ezers.
Lubaušu ezers Zemīšu ezers Tomes pagastā.
Dzirnavu ezers Zemītes dzirnavezers Zemītes pagastā.
Samiten Zemītes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
valmaņnieki Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Valmaņi" iedzīvotāji.
zemītnieki Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Zemīte" iedzīvotāji.
laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā.
zemains Zemjains.
zemjots Zemjains.
zemņains Zemjains.
orients Zemju kopums, kuras atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos; austrumi.
apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu.
agrikulture Zemkopība.
zemturība Zemkopība.
Eiropa zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu
ZM Zemkopības ministrija.
Skābbarības tornis Zemkopības ministrijas augstceltne Rīgā.
veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību.
arājs Zemkopis.
heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim.
zemtecīte Zemlēcīte.
zemlika Zemlikas.
paraglosija Zemmēles audu iekaisums.
batrahoplastika Zemmēles dziedzera cistas plastiska operācija.
ranula Zemmēles dziedzera vai tā izvadkanāla retences cista.
zemļaka Zemnīca 1.
puszemnīca Zemnīca, kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
zemļanka Zemnīca.
zemnīca Zemniece.
muceknīte Zemnieces linu apakšsvārki, kas tika vilkti pār galvu.
gruntniecība Zemniecības slānis, ko veido gruntnieki.
laucnieciski Zemnieciski, lempīgi.
lauceniski Zemniecisks, lempīgs.
laucniecisks Zemniecisks.
zemniecīgs Zemniecisks.
zemnisks Zemniecisks.
laukmāja Zemnieka māja.
saimniekmāte Zemnieka saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) māte; arī paveca saimniece (1).
zemnieksieva Zemnieka sieva; arī zemniece.
kamisardi Zemnieki un trūcīgie pilsētu iedzīvotāji 1702.-05. g. sacelšanās dalībnieki (gk. hugenoti) Dienvidfrancijā; prasīja ticības brīvību un nodokļu atcelšanu.
fellahs Zemnieks (arābu zemēs).
brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
smirds Zemnieks Krievzemē (no 9. līdz 15. gadsimtam); arī Latgalē.
smerds Zemnieks Senkrievijā 9.-14. gs. (pirms apzīmējuma "zemnieks" ieviešanās); smirds.
Hreidmars Zemnieks, Fāfnira, Otra un Regīna tēvs skandināvu mitoloģijā.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā); leidenieks.
asmītnieks Zemnieks, kam piederēja arkla asmīte, t. i. 1/8 arkla zemes; Latvijā no 15. gs. šādas saimniecības veidojušās sadaloties mantotajām saimniecībām; 17. gs. beigās 1/8 arkla noteica kā iespējami mazāko zemnieku sētu.
sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
sābrs Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes; pusgraudnieks.
krogzemis Zemnieks, kas apkopa krogus zemi.
laidenieks Zemnieks, kas atpircies no klaušām, gk. Vidzemē zviedru laikos.
gruntnieks Zemnieks, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā līdz pirmajam pasaules karam).
āravietis Zemnieks, kas dzīvo āra vietā, ārpus mežiem.
birznieks Zemnieks, kas dzīvo birzī vai tās tuvumā.
sopsinieks Zemnieks, kas ieguva zemi pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
piennieks Zemnieks, kas pārdod pienu, piena produktus (tirgū).
kontračnieks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi un renti maksāja naudā, kā arī apstrādāja muižas laukus.
adnaličniks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi, maksājot naudu, kā arī pildot klaušas.
kronenieks Zemnieks, kas strādāja valsts (kroņa) muižā.
cetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/4 arkla (ap 40-55 ha).
puscetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha).
pušelnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (19. gs. ap 75-110 ha jeb 200-300 pūrvietas).
pusarklis Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha).
muzike Zemnieks, laucinieks.
mužiks Zemnieks; laucinieks.
zemenieks Zemnieks.
zemgalis Zemnieks.
zeminieks Zemnieks.
zemturis Zemnieks.
muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi.
muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri.
zemniekbērns Zemnieku bērns.
agrārkustība Zemnieku cīņa pret lielgruntniekiem, muižniekiem.
nebrīvība Zemnieku dzimtbūtnieciska pakļautība.
atlaupeņi Zemnieku ēdiens ziemā no putraimiem un kartupeļiem, ar nelielu gaļas piedevu.
servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
taipini Zemnieku kara (sacelšanās) dalībnieki Ķīnā 1851.-1864. g.; taipingi; taipings.
kosinēri Zemnieku karavīri, apbruņojušies izkaptīm Kosčuskas pulkos un 1831. un 1863. gadu poļu dumpjos.
zemniekgājums Zemnieku kārta; zemnieki.
zemniecība Zemnieku kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā).
zemniekmeita Zemnieku meita; arī jauna zemniece.
meteklis Zemnieku nodeva gruntskungam 16. gs. Vidzemē.
pēlmelderis Zemnieku pārstāvis, kas veic mācītāja palīga pienākumus baznīcas draudzes pārvaldē; pērminderis.
kuračkiņas Zemnieku ragavas ar grozu, pārjumti rati vai kamanas.
iki Zemnieku sacelšanās feodālajā Japānā (15.-19. gs.); 15.-16. gs. (zināmas 14 sacelšanās) ietilpa pirmsiki (lielākā 1428. g.), ikoiki (budistu iko sektas vadītās, 15.-16. gs.), tokuseiki un kuniiki, 17.-19. gs. - hjakusjoiki.
Ābeles Zemnieku saimniecība Valmieras novada Rencēnu pagastā.
zemnieksaimniecība Zemnieku saimniecība.
Z/s Zemnieku saimniecība.
ZS Zemnieku saimniecība.
saimniekdēls Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) dēls.
saimniekmeita Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) meita.
saimniektēvs Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) tēvs; arī pavecs saimnieks (1).
saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki.
sobars Zemnieku tirgotājs pilsētā.
jūgs Zemnieku un ārpilsētas ļaužu naudas un naturālās nodevas valstij Krievijā 15. gs. - 18. gs. sākumā; no 18. gs. līdz 19. gs. vidum nosacīta nodokļu aplikuma vienība muižnieka labā.
agrārnoziegumi Zemnieku uzbrukumi muižniekiem.
marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs).
bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
deviņos līkumos Zemojoties, glaimojot.
liekties deviņos (arī trijos) līkumos Zemoties, glaimot.
liekties trijos (arī deviņos) līkumos Zemoties, glaimot.
liekt muguru (arī plecus) Zemoties, izrādīt pazemību.
liekt galvu (kā priekšā) Zemoties, izrādīt pazemību.
locīt muguru Zemoties, izrādīt pazemību.
liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru Zemoties, izrādīt pazemību.
noliekt galvu (kā priekšā) Zemoties, izrādīt pazemību.
liekt plecus (arī muguru) Zemoties, izrādīt pazemību.
(no)liekt galvu (kā priekšā) Zemoties, izrādīt pazemību.
rāpoties Zemoties, pielīst.
roltreilers Zemrāmja puspiekabe kravas ievešanai speciālas konstrukcijas kuģos (piemēram, rolkeros).
zemrauģītis Zemraudzītis.
sētiņa Zems (kā) nožogojums.
cers Zems krūms.
Nobi Zems līdzenums Japānā, Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča piekrastē, platība - \~1800 kvadrātkilometru, upju un jūru nogulas, mitrs subtropu klimats, blīvi apdzīvots, lielākā pilsēta - Nagoja.
Flandrijas zemiene zems līdzenums Ziemeļjūras piekrastē, Nīderlandē, Beļģijā, kā arī Francijā, kāpu grēdas, augstums — līdz 150 m vjl.
ofikleīde Zems pūšamais instruments ar klapēm.
klupinātājs Zems stiepļu žogs uz īsiem mietiem, kur stieples nostiprinātas uz mietu galiem pa divām, vienu nostiepjot un otru atstājot vaļīgu, lai veidotos cilpas.
tumšs Zems, arī neskanīgs (par skaņu).
rupš Zems, dobjš (par balsi).
smags Zems, dobjš (par skaņu).
bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā.
sluzns Zems, lēzens.
liekns Zems, mitrs.
zemejs Zems, niecīgs, mazs.
hamecefālija Zems, plakans galvaskauss ar cefālisko indeksu, mazāku par 70.
ļemegs Zems, plakans un plats vezums labības pārvadāšanai.
sofa Zems, plats dīvāns.
slēns Zems, slapūksnējs, avoksnējs.
jelgs Zems, ūdeņains (par zemi); purvains.
humils Zems; pazemīgs, padevīgs.
lēsans Zems.
lēss Zems.
līvans Zems.
zemjš Zems.
zemojs Zems.
summēšana Zemsliekšņa kairinājumu savienošanās ierosas potenciālā.
eritēmspuldze Zemspiediena dzīvsudraba spuldze, kuras siena no iekšpuses pārklāta ar luminoforu, kas dod UV starojumu; lieto apstarošanas iekārtās.
zemstva Zemste.
ātrenājs Zemteka ("Veronica officinalis").
ātrene Zemteka ("Veronica officinalis").
ātrenes Zemteka ("Veronica officinalis").
bebrenāji Zemteka ("Veronica officinalis").
zemesapiņi Zemteka ("Veronica officinalis").
dīkers Zemteka, cauruļveida būve ūdens plūsmas izvadīšanai pa šķēršļa apakšu (zem upes, ceļa u. tml.).
zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās.
zemteka Zemteks.
mijnorāde Zemteksta norāde dokumentā, kurā teikts, ka citā dokumenta daļā ir atrodama relevanta informācija.
dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
triecienlidmašīna Zemu lidojoša kaujas lidmašīna mazu un kustīgu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai kaujas laukā un tuvā aizmugurē, virszemes un ūdens mērķu iznīcināšanai ar aviācijas bruņojuma līdzekļiem; aprīkota ar daudzfunkcionālu mērķēšanas un navigācijas kompleksu, raķešu, torpēdu u. c. bruņojumu.
tihamma Zemu līdzenumu josla Arabijas nomalēs, sevišķi Sarkanās jūras piekrastē.
bezzobji Zemu organizētu zīdītāju dzīvnieku kārta ar nedaudzām dzimtām un sugām.
krioterapija Zemu temperatūru izmantošana ārstniecībā.
zemļi Zemu, zemāk.
sebu Zemu.
zemai Zemu.
zemji Zemu.
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
kodolzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
torpēdzemūdene Zemūdene, kuras apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
padlodka Zemūdene.
submarīna Zemūdene.
submarīns Zemūdene.
enalīdi Zemūdens augi dūņainās jūrmalās; vietām tie veido lielas zemūdens pļavas līdz 10 m dziļumam.
Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m.
Mona grēda zemūdens kalnu grēda Ziemeļu Ledus okeānā, stiepjas uz ziemeļaustrumiem no Jana Majena salas \~600 km.
kodolstabs Zemūdens kodolsprādziena radīts dobs ūdens un putu stabs, pa ko eksplozijā radušās karstas augsta spiediena gāzes nokļūst atmosfērā.
burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
snorkelēšana Zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti; snorkelings.
peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
Alfas pacēlums zemūdens reljefa pacēlums Ziemeļu ledus okeānā.
niršana Zemūdens sporta veids - virzīšanās zem ūdens.
migas Zemums starp divi kāpu grēdām, purvains, arī ar ūdeni; ziemu tur ledus un labs (kamanu) ceļš.
ielenis Zemums, ieleja, ieplaka.
nogultne Zemums, kur sakrājas ūdens.
zemoška Zemuška.
infratrohleārs Zemveltņa (piemēram, nervs).
luzula Zemzālītes - viendīgļlapju augu ģints doņu dzimtā.
luzula Zemzālītes.
zemzara Zemzarains.
zemzars Zemzaris.
cladopodiella Zemzarītes.
hipogeisks Zemzemes.
hiposialadenīts Zemžokļa dziedzera iekaisums.
mincītis Zēna uzruna draudzenei.
zentele Zencele.
pusvadītāju stabilitrons Zēnera diode.
zenkt Zengēt.
zēnīgs Zēnisks.
zēnišķīgs Zēnisks.
zēnišķs Zēnisks.
zenītuguns Zenītartilērijas (2) uguns.
zenītbaterija Zenītartilērijas baterija.
pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces.
zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra.
zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
cenīts Zenīts.
zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
čomiņš Zēns (bieži uzrunas funkcijā).
zeks Zēns (parasti bravūrīgs, nepieklājīgs).
buncis Zēns ar lielu punci (vēderu).
ļurka Zēns ar nošļukušām biksēm.
spridziņš Zēns ar spīdošām acīm.
pusaudzis Zēns pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
zeņķis Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.
viņpuisītis Zēns, jauneklis no kaimiņmājām.
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
skuķpuika Zēns, kam patīk uzturēties meiteņu sabiedrībā, kas mēdz uzturēties meiteņu sabiedrībā.
zvejniekpuika Zēns, kas aug zvejnieku ģimenē.
uzkniebējs Zēns, kas draudzējas ar meiteni.
fraiers Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
frajers Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
freieris Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
paraugzēns Zēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs zēns.
drāmais Zēns, kurš pieklājīgi un klusi uzvedas.
knīveris Zēns, puisēns.
breksis Zēns, puisis; vīrietis.
frīks Zēns, puisis.
boiskauts Zēns, skautu organizācijas biedrs.
zons Zēns; dēls.
džafars Zēns; puisis.
džeris Zēns; puisis.
poiģelis Zēns; pusaudzis.
garcon Zēns; vecpuisis, viesmīlis.
čomiks Zēns.
čuvaks Zēns.
džiriks Zēns.
džonis Zēns.
krekls Zēns.
kucēnpuika Zēns.
mazpuika Zēns.
mika Zēns.
miķelis Zēns.
poika Zēns.
puika Zēns.
puišāns Zēns.
puiškins Zēns.
puņģelis Zēns.
špingaļets Zēns.
zoniņš Zēns.
zeņģele Zentele.
Senten Zentenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā.
Drepanocladus sendtneri Zentnera sirpjlape.
zēnistaba Zēnu tualetes istaba (parasti skolā); zēnu istaba.
Krustceļupe Zēņvalks, ūdenstece Dundagas pagastā.
zeseris Zeperis; smurgulis.
Zardoba Zerdaba - pilsēta Azerbaidžānā.
Zernovoja Zernograda - pilsēta Krievijas Rostovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1960. g.
zekseris Zeseris - agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
Kvirila Zestaponi, apdzīvota vieta Gruzijā, tās nosaukums līdz 1921. g.
zetarsvārki Zetersvārki.
zetensvārki Zetersvārki.
Nemejas spēles Zevam veltīti svētki - sporta spēles - Senajā Grieķijā, ko katru otro gadu svinēja Nemejas ielejā.
Dzevs Zevs.
flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
flešs Zibatmiņa.
aizžibēt Zibenīgi aizsteigties.
keranogrāfija Zibens darbības rezultātā radušos tetovējumu pētniecība.
fulgurācija Zibens spēriens.
milna Zibens.
zaiba Zibens.
žibans Zibens.
zibene Zibens.
zibenis Zibens.
žibenis Zibens.
zibinas Zibens.
zibinis Zibens.
zibins Zibens.
zibznis Zibens.
zibeņātrs Zibensātrs.
ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt.
zibeņātrumā Zibensātrumā.
zibensuztvērējs Zibensnovedēja daļa, kas uztver zibens triecienu.
zibeņnovadītājs Zibensnovedējs.
zibeņnovedējs Zibensnovedējs.
zibensnovadītājs Zibensnovedējs.
zibeņvads Zibensnovedējs.
fulminants Zibeņātrs, piem., slimības gaita.
zibseni Zibeņi.
zibēt Zibeņot (par zibeni).
zibināt Zibeņot (par zibeni).
zibsnīt Zibeņot (par zibeni).
zibšņot Zibeņot (par zibeni).
zibinēt Zibeņot.
zibiņot Zibeņot.
zibzņot Zibeņot.
zibžņot Zibeņot.
zipsnei Zibeņot.
žipans Zibeņzellis, veikls jauneklis.
zeiberēt Ziberēt (2).
Zvirbuļu ezers Zibergovas ezers Vārkavas pagastā.
zeiberis Ziberis (1).
zibināt Zibēt (par acīm).
izzibēt Zibēt un pabeigt zibēt.
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
stikšēt Zibēt.
zibelēt Zibēt.
žibēt Zibēt.
zibt Zibēt.
žvikstēt Zibēt.
zvilēt Zibēt.
pašķilt Zibināt (par zibeni).
zibenēt Zibināt.
žibināt Zibināt.
Acanthopanax sieboldianus Zībolda akantopanakss.
Hosta sieboldiana Zībolda hosta.
Sedum sieboldii Zībolda laimiņš.
Magnolia sieboldii Zībolda magnolija.
bumbuļu sārmene Zībolda sārmene.
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt.
iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
iezibēties Zibot parādīties (acīs) - par asarām.
aizzibināt Zibot, zibsnījot apžilbināt.
zibšņains Zibsnīgs.
aizzibināt Zibsnījot (zibenim) sabojāt.
iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
zibsna Zibsnis.
zipsnis Zibsnis.
zibot Zibsnīt (2).
zibsnīties Zibsnīt (2).
zibšņot Zibsnīt (2).
zibžņot Zibsnīt (2).
zibskināt Zibsnīt, paspīdēt.
ziboties Zibsnīt, radīt (gaismas zibšņus).
zibsnināt Zibsnīt, spīdināt.
zibsāt Zibsnīt.
zibšināt Zibsnīt.
zibsnāt Zibsnīt.
zibsnēt Zibsnīt.
zipsnīt Zibsnīt.
blice Zibspuldze.
zibšnoties Zibšņot (2).
brokāts Zīda audums ar ieaustiem metāliskiem (parasti zelta vai sudraba) diegiem.
šinē Zīda audums atlasa sējumā, kam meti pirms aušanas iespiežot raibi izkrāsoti.
merveilleux Zīda audums.
bukstiņš Zīda drāna.
froufrou Zīda drānu čaukstēšana.
zīdauts Zīda lakats, auts.
zīddrāna Zīda lakats, drāna.
zīdene Zīda lakats; zīdaine.
zīdaine Zīda lakats; zīdene.
zīdainis Zīda lakats.
zīdanīte Zīda lakats.
zīdenieks Zīda lakats.
zīdenis Zīda lakats.
zīdine Zīda lakats.
zīžlakats Zīda lakats.
sericins Zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance.
cīrmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas").
cīrmagones Zīda magone ("Papaver rhoeas").
pļāpene Zīda magone ("Papaver rhoeas").
rudzmagana Zīda magone ("Papaver rhoeas").
rudzmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas").
suņmagone Zīda magone ("Papaver rhoeas").
zīdmagonas Zīda magone ("Papaver rhoeas").
gremiāls Zīda sega, ar ko apklāj mesas lasītāja bīskapa ceļgalus.
frizons Zīda šķeterēšanas atlieka, ko izmanto vērpšanā.
khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām.
tvins Zīda vai vilnas audums virsdrēbēm.
prievene Zīda vainags ar izšuvumiem.
moārs Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.
pupalellis Zīdainis (nicīgi).
gosta Zīdainis ietīts pārvietošanai.
zīdaļa Zīdainis, vārgulis.
rāpulis Zīdainis; tas, kas pārvietojas rāpus.
bebīte Zīdainis.
karapuzs Zīdainis.
pupzīdis Zīdainis.
pupzīža Zīdainis.
vīstenis Zīdainis.
zīdonis Zīdainis.
zīdulis Zīdainis.
zīdulītis Zīdainis.
zīdīgs Zīdains.
zīžains Zīdains.
rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals - bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
pūrīns Zīdaiņa apģērba un veļas komplekts.
galaktoterapija Zīdaiņa ārstēšana, zāles dodot mātei vai zīdītājai, lai bērns tās saņemtu ar pienu.
ablaktācija Zīdaiņa atradināšana no mātes krūts.
vindeles Zīdaiņa autiņi.
kubis Zīdaiņa knupis.
sosks Zīdaiņa knupis.
trupķis Zīdaiņa knupis.
truksnis Zīdaiņa knupītis.
ļuļķis Zīdaiņa pupiņš.
lācītis Zīdaiņu apģērba gabals - bikses ar pēdām un lencēm.
penatēns Zīdaiņu kopšanas līdzeklis.
albicija Zīdakācija - mimozu dzimtas koku un krūmu ģints, kuras sugu vidū ir pazīstami krāšņumaugi.
albizzia Zīdakācijas.
dēlis Zīdals.
zīdašs Zīdals.
zīdels Zīdals.
zīdols Zīdals.
ziedašs Zīdals.
bombycilla Zīdastes.
bombycillidae Zīdastu dzimta.
colletidae Zīdbišu dzimta.
colletes Zīdbišu dzimtas ģints.
prosopis Zīdbišu dzimtas ģints.
hypocolius Zīdčakstes.
dīle Zīdējs teļš, sivēns, kumeļš.
zelējs Zīdējs, zelētājs.
šļumberis Zīdējs.
knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupis (1).
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1).
māneklis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
pupiņš Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
tūšķis Zīdeklis, knupītis.
taures Zīdenes.
tengas Zīdenis, kūķi.
phainopepla Zīdgarastes.
zīdenis Zīdījams teļš, zīdainis.
izzīdīt Zīdīt (jaunpiedzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
apzīdīt Zīdīt ar mātes pienu pēc atradināšanas no krūts.
aizzīdīt Zīdīt līdz zināmam laikam.
čulpt Zīdīt, zīst.
dīlināt Zīdīt; dīlīt.
cicināt Zīdīt.
cičot Zīdīt.
dīlīt Zīdīt.
zīdēt Zīdīt.
zīdināt Zīdīt.
zīdot Zīdīt.
pupaine Zīdītāja cūka.
dīliniece Zīdītāja.
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka, parasti govs, piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
pirmpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas pirmo reizi ir atnesies.
jaunpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas tikko vai nesen ir atnesies.
monotrēmāti Zīdītāji dzīvnieki.
placentāļi Zīdītāji, kam ir placenta; šo zīdītāju apakšklase.
mamaļi Zīdītāji.
mammalia Zīdītāji.
zīdītājdzīvnieki Zīdītāji.
ciči Zīdītājiem bērnu zīdīšanas orgāni, kas sastāv no piena dziedzeriem un bērna mutei viegli satverama konveidīga gala.
nometeklis Zīdītājiem dzīvniekiem placenta.
kolostrs Zīdītājiem pirmais piens pēc atnešanās, teteriņš, kuram ir citādas īpašības nekā turpmākam pienam.
cirknis Zīdītājs dzīvnieks cirslis; cirksnis 3.
cirsne Zīdītājs dzīvnieks cirslis; cirksnis 3.
cirsnis Zīdītājs dzīvnieks cirslis; cirksnis 3.
cirksnis Zīdītājs dzīvnieks cirslis.
cirkste Zīdītājs dzīvnieks cirslis.
kažokzvērs Zīdītājs dzīvnieks, no kura iegūst kažokādu.
plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks).
zīdeknis Zīdītājs.
ortodentīns Zīdītāju dentīns, kurā ir odontoblastu izaugumi, nevis pašas šūnas.
trofoblasts Zīdītāju dīgļa ārējais šūnu slānis.
galeopithecidae Zīdītāju dzimta, slaidi dzīvnieki kaķa lielumā, ar ķemmveidīgi robotiem apakšējiem priekšzobiem, ar lidādu sānos.
grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
mammālijas Zīdītāju dzīvnieki.
snuķainie Zīdītāju dzīvnieku apakškārta.
kažoks Zīdītāju dzīvnieku, parasti biezs, garš, apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu.
lanugo Zīdītāju embriju apspalvojums.
oldējējs Zīdītāju kārta - primitīvākie zīdītāji, kas dēj olas; raksturīgākie pārstāvji ir pīļknābji un skudreži.
pārnadži Zīdītāju kārta ("Artiodactyla"), pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu; šīs kārtas dzīvnieki; 2 apakškārtas, 9 dzimtas, 75 ģintis, \~170 sugu (~830 pasugu); Latvijā 2 dzimtas, 4 ģintis, 4 sugas.
zaķveidīgie Zīdītāju kārta ("Lagomorpha"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli zīdītāji ar īpatnēju zobu uzbūvi, 2 dzimtas, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
roņveidīgie Zīdītāju kārta ("Pinnipedia"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piemēram, roņi, valzirgi).
trušnagaiņi Zīdītāju kārta, kopā ar snuķaiņiem un jūrassirēnām ietilpst panagaiņu virskārtā, nelieli (līdz 60 cm un 3 kg) dzīvnieki, kas dzīvo Āfrikā un DR Āzijā.
primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi.
kaguangs Zīdītāju kārtas, kaķa lieluma slaids dzīvnieks ar lidādu sānos, kas sākoties no kakla apņem abējus locekļus, Dienvidaustrumāzijā.
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma 1(2); šīs apakšklases dzīvnieki.
vihuhols Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas cilts ("Desmanini"), kas pamatā ir ūdens dzīvnieki, bet guļ sausās, pašu raktās apakšzemes alās.
mogera Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas Eirāzijas kurmju cilts ģints ("Mogera").
viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu.
bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
susuris Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Gliridae syn. Myoxidae"), kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki, 7 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas.
māņlēcējpele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Zapodidae"), sīki grauzēji (ķermeņa garums - 5-9 cm), pēc izskata līdzīgi pelēm, 11 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - meža sicista.
lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas.
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta.
plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu.
valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie.
vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi.
ādlidoņi Zīdītāju klases kārta ("Dermoptera"), tropiskajos mežos, ķermeņa sānos ir lidplēve, ar kuru dzīvnieks planē.
nepilnzobis Zīdītāju klases kārta ("Edentata"), dzīvnieki ar īpatnēju zobu uzbūvi, saglabājušās tikai 3 dzimtas: sliņķu, skudrlāču un bruņnešu dzimta.
kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta ("Insectivora"), kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi); šīs kārtas dzīvnieki, 7-10 dzimtu, 72 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 dzimtas (4 ģintis, 5 sugas) - ežu, kurmju un ciršļu dzimta.
snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki.
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki.
pundurcirslītis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Suncus etruscus").
cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
kurmis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Talpidae"), 12-18 ģinšu, 19-31 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga.
mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks.
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras.
alces Zīdītāju klases pārnadžu kārtas briežu dzimtas ģints.
aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos.
cūka Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Suidae"), 6 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas.
sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu.
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
jenots Zīdītāju klases plēsēju kārtas ģints ("Procyon").
jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
leopards Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo pardus"), dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām; pantera.
tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
lauva Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Leo leo"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu.
kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
skudrlāčsomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Myrmecobiidae"), pārtiek no skudrām un termītiem, somas nav - mazuļi karājas pie zīdekļiem, apslēpti mātītes apmatojumā.
kurmjsomaiņi Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Notoryctidae"), mīt augsnes alās.
bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā.
vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
plātņvalis Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Mysticeti"), pie kuras pieder vaļu sugas, kuriem mutē zobu vietā ir plātnes, 11 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 2 sugas.
zobvaļi Zīdītaju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Odontoceti"), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti), 67 sugas, Latvijas piekrastē konstatētas 3 sugas.
plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
pundurkašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas kašalotu dzimtas ģints ("Kogia"), 2 sugas, garums - līdz 3,4 m, masa - līdz 400 kg.
kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus).
upjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Platanistidae"), 4 sugas, visas dzīvo saldūdeņos, piem., Indijas upjdelfīni (Indijā, Nepālā, Bangladešā), Amazones delfīns (D-Amerikā).
knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga.
nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus; šīs virskārtas dzīvnieki.
zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
spurkāji Zīdītāju kustoņu šķira ar spurveidīgām kājām, ūdens dzīvnieki: roņi, jūras lauvas, valzirgi.
meklēšanās Zīdītāju mātītes dzimumaktivitātes periods, kas periodiski atkārtojas, tā ilgums dažādām sugām atšķirīgs.
moroga Zīdkoka oga.
žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā.
morācejas Zīdkoku dzimta ("Moraceae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi ar viendzimuma četrskaitļa ziediem, gk. siltāku zemju augi, daudz tropu Amerikā; Latvijas florā apiņi, bet kultūraugos kaņepes.
moraceae Zīdkoku dzimta.
vīģe Zīdkoku dzimtas augļu koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem.
papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
pienkoki Zīdkoku dzimtas ģints, lieli mūžzaļi koki, tropos Amerikā, 50 sugu; zaru un stumbra lūksnē balta vai dzeltenīga piensula, ko izmanto uzturā, arī par izejvielu košļājamās gumijas ražošanā.
maizeskoks Zīdkoku dzimtas ģints, lieli tropisko mežu koki, Āzijas dienvidaustrumos, Okeānijā, \~50 sugu.
morus Zīdkoku dzimtas ģints.
hloroforas Zīdkoku dzimtas koki ar vērtīgu koksni, izmanto arī krāsvielu ieguvei.
upaskoks Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; ančars.
ančars Zīdkoku dzimtas koks, kas izdala indīgu piensulu, ko lietoja bultu saindēšanai; aug Indijā un Malajā; upaskoks.
zīdaudzētājs Zīdkopis.
uzzīdināt Zīdot izaudzēt.
uzzīdīt Zīdot izaudzēt.
izzīdināt Zīdot izbarot.
pazīdīt Zīdot paēdināt.
nozīdīt Zīdot panākt, ka iegūst labu barojumu, arī kļūst tukls.
nozīdināt Zīdot panākt, ka kļūst tukls.
piezīdīt Zīdot pietiekoši pabarot.
ZDV Zidovudīns (angļu "zidovudine").
zīdpapiris Zīdpapīrs.
šelkovje Zīds, zīda izstrādājumi.
silk Zīds.
šilks Zīds.
šolks Zīds.
zeids Zīds.
zīde Zīds.
zīdis Zīds.
muskardine Zīdtārpiņu slimība, ļoti lipīga, ceļas no sevišķam sēnītēm, kas attīstās kāpuru iekšās.
zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
zīdkāpurs Zīdtauriņa kāpurs.
zīdvērpējs Zīdtauriņš (1).
zīdkopība Zīdtauriņu audzēšana zīda kokonu ieguvei.
bombycidae Zīdtauriņu dzimta.
flašērija Zīdtauriņu mēris, ļoti kaitīga un plaši izplatīta zīdtauriņu kāpuru slimība, ārkārtīgi lipīga un ātri aptver visu audzētavu.
zīdveidīgs Zīdveida.
zīdtārpiņš Zīdvērpējs (1).
ziedaizmetnis Zieda aizmetnis.
hipantijs Zieda apakšējās daļas paplašinājums, kas sastāv no saaugušiem apziedņa un putekšņlapu pamatnēm.
svešappute Zieda appute ar cita zieda putekšņiem; alogāmija; ksenogāmija.
perigons Zieda apziednis ar vienkāršām lapām, nav diferencēts kauslapās un vainaglapās.
ziedgultne Zieda ass pamats.
drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
driksne Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
drīksne Zieda auglenīcas daļa.
apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
punca Zieda drīksna.
ziedkāts Zieda kāts.
sepala Ziedā kauslapas.
ziedlapa Zieda lapas.
staminodijs Zieda putekšlapa, kas neražo putekšņus.
antēra Zieda putekšņmaciņš.
augļlapa Zieda sastāvdaļa (segsēkļiem), uz kuras attīstās sēklaizmetņi un veidojas auglenīca.
petalum Zieda vainaglapa.
ešinante Ziedagu ģints ("Aeschynanthus"), kas cēlusies no Dienvidaustrumu Āzijas, ložņīgs mūžzaļš epifīts, ziedi sarkani, ar zaļgandzeltenu kausu.
puškains Ziedains, puķains.
ziedaiņš Ziedains.
kausiņš Ziedam divkārša apziedņa gadījumā (2 gredzenu) ārējais lapiņu gredzens; biķerītis.
putekšņmaciņš Ziedauga orgāns putekšņlapas augšējā daļā, kurā attīstās putekšņi.
segsēgļi Ziedaugi (sēklaugi) ar vienu vai vairākām par auglenīcu izveidotām augļu lapām (ar apsegtiem sēklas pumpuriem).
kopvainaglapji Ziedaugi ar koplapainu zieda vainagu, ko veido stobriņā saaugušas vainaglapas.
amentacejas Ziedaugi, kuriem ziedi sakopoti specifiskās ziedkopās, spurdzēs.
auglenieks Ziedaugiem sieviešu dzimuma orgāns; auglenīca.
apputekšņošana Ziedaugiem ziedputekšu nogādāšana no putekšlapām uz drīksnu, kailsēkļiem tieši uz sēklas aizmetni.
embrijs Ziedaugu dīglis, kas ieslēgts sēklā.
akuba Ziedaugu ģints, kas aug Āzijas dienvidaustrumos, Latvijā kā istabas puķe ar raibām lapām pazīstama to suga "Acuba marmorala".
grizelīnija Ziedaugu kārtas ģints ("Griselinia"), mūžzaļi, dekoratīvi augi ar apaļām, ādainām, gaiši zaļām lapām, kas iztur dažus grādus sala, var stādīt neapkurināmā siltumnīcā vai arī audzēt traukā.
eksīna Ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
ziedbulta Ziedbultīte.
atgrims Ziede grima noņemšanai.
vāģsmērs Ziede ratu riteņu ieziešanai.
diferīns Ziede, kas mazina tauku dziedzeru sekretorisko darbību.
aizsargziede Ziede, kas pasargā no apkārtējās vides iedarbības.
ax Ziede, smērs (uz receptēm).
svaide Ziede, svaidāmās zāles.
smērekls Ziede; arī krēms.
smoķis Ziede; ziežama viela.
beice Ziede.
maste Ziede.
smāķis Ziede.
smārs Ziede.
smēre Ziede.
smērs Ziede.
šmicka Ziede.
unguentum Ziede.
zalbe Ziede.
zalve Ziede.
zeļģe Ziede.
zeļģis Ziede.
zeļķe Ziede.
zieķe Ziede.
zieķis Ziede.
zieža Ziede.
zoķis Ziede.
Ziede Ziedene, Briedes pieteka.
Ziedupe Ziedene, Briedes pieteka.
dicaeum Ziedeputniņi.
infrikcija Ziedes ieberzēšana ādā.
ziedulaiks Ziedēšanas laiks.
noziedēt Ziedēt un izbeigt ziedēt.
dziedēt Ziedēt.
ziedāt Ziedēt.
ziet Ziedēt.
perigīni Ziedi, kam sēklotne ietverta zieda asī kā kausā, bet nav ar to saaugusi (piem., ķiršiem).
polipetali Ziedi, kuriem vairāk nekā 6 ziedlapiņas.
florescence Ziedi, ziedu laiks.
ziedaliņš Ziediņš, puķe.
ziediņi Ziediņš.
puķukāposts Ziedkāposts - kāpostu pasuga ("Brassica oleracea var. botrytis"), baltu puķveida galvu; ziedkāposti.
puķkāposts Ziedkāposts ("Brassica oleracea var. botrytis").
puķukāpusts Ziedkāposts.
ziedpamatne Ziedkāta augšējā, paplašinātā daļa.
karpofors Ziedkāta turpinājums, kas iekļaujas zieda vai auga struktūrā.
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu.
pūpols Ziedkopa (vītolu dzimtas augiem) - stāva spurdze.
vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
pakars Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā; pakariņš (2).
pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi.
ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals; ziedu kurvītis.
kurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
spurdze Ziedkopa, kurā ziedi ir sēdoši uz, parasti nokarenas, galvenās ass; nokarena vārpa.
divžuburonis Ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.; dihāzijs.
saziednis Ziedkopa.
monohazijs Ziedkopas veids ar vairākiem paveidiem.
tīstenis Ziedkopas veids, kas pieder žuburoņu grupai, sagriezts sirpis ar ziedēšanas sākumā ieritinātu galotni; raksturīgs asinszālēm u. c.
ziedpārsla Ziedlapa.
syrphidae Ziedmušu dzimta.
syrphus Ziedmušu dzimta.
eristalis Ziedmušu dzimtas ģints.
eumerus Ziedmušu dzimtas ģints.
melanostoma Ziedmušu dzimtas ģints.
microdon Ziedmušu dzimtas ģints.
paragus Ziedmušu dzimtas ģints.
temnostoma Ziedmušu dzimtas ģints.
volucella Ziedmušu dzimtas ģints.
ziedstublājs Ziednesis.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
zieds Ziedojums (1).
votums Ziedojums, upuris.
ziedoklis Ziedojums, upuris.
kulturis Ziedojumu ievācējs baznīcā.
upurtrauks Ziedojumu trauks (baznīcā); upura trauks.
topnici Ziedojumu trauks (baznīcā); upurtrauks.
ziedons Ziedonis - pavasara laiks, kad zied koki, krūmi un puķes.
ziedainis Ziedonis, ziedēšanas laiks.
Ziedonītis Ziedoņdārzs.
gaventere Ziedošana nabagiem pļaujas svētkos.
ziedones Ziedošas (lauku) puķes.
ziedainis Ziedošs koks.
donēt Ziedot (angļu "donate").
metināt Ziedot (naudu).
izdzirāt Ziedot kāzās.
vīkšot Ziedot, upurēt.
ziedināt Ziedot, veltīt.
ziedāt Ziedot.
ziednauda Ziedota nauda.
butons Ziedpumpurs.
ziedputekļi Ziedputekšņi.
ziedputekši Ziedputekšņi.
apputeksnēšana Ziedputekšņu novadīšana uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošana.
appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
dīgļstobrs Ziedputekšņu veidojums tieva stobra veidā, pa kuru putekšņa kodols nonāk dīgļsomā.
dicaeidae Ziedputniņu dzimta.
oreocharis Ziedputniņu dzimtas ģints.
paramythia Ziedputniņu dzimtas ģints.
puķe Zieds (parasti ar kātu).
mēlzieds Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem).
tauriņzieds Zieds ar piecām brīvām, nevienādām ziedlapām (buras jeb karogs, divi irkļi un divu kopā saaugušu ziedlapu laiviņa, kā zirnim).
stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem).
lūpzieds Zieds ar stobriņu apakšā un divās daļās sašķeltu augšējo daļu.
polikarps Zieds ar vairākām auglenīcām.
zvaniņzieds Zieds ar zvanveida vainadziņu.
putekšzieds Zieds bez auglenīcas, tikai ar putekšnīcu.
vējzieds Zieds, kas ātri nozied un nerada augļus.
zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
fleur Zieds, puķe; labākais krāšņums.
zieda Zieds.
ziedi Zieds.
meligethes Ziedspīduļi.
eupithecia Ziedsprīžotāji.
ziedvārpa Ziedu apkopojums vārpas formā.
kauliflorija Ziedu attīstīšanās tieši uz stumbra vai resnajiem zariem.
proteroginija Ziedu auglenīcu drīksnu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar putekšlapām vai vispār agrāka sieviešu dzimumorgānu nobriešana; parādība, kas ir pretēja protandrijai.
vīkaliņa Ziedu čemuriņam pie pamata atrodošās lapiņas.
ziedčemurs Ziedu čemurs.
ziedķekars Ziedu ķekars.
laidane Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā.
laidene Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā.
ziede Ziedu lauks.
pilnzieds Ziedu pilnīgs plaukums (augam, augu kopumam).
ziedpilns Ziedu pilns.
bukete Ziedu pušķis; buķete.
proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
puķe Ziedu raksts, ornaments.
vārpste Ziedu sastats, vārpa ar gaļainu resnu asi (vālīte).
entomofilija Ziedu svešappute ar kukaiņu starpniecību.
floristika Ziedu un augu kārtošanas teorija un prakse.
puškainis Ziedu vaiņags.
puškaitis Ziedu vaiņags.
buķets Ziedu, augu buķete.
čemurs Ziedu, ogu, augļu, sēklu sakopojums uz kopēja kāta; ķekars.
Šļukuma dzirnavezers Ziedugravas dzirnavezers Ziemera pagastā.
Sļukuma ezers Ziedugravas ezers Ziemera pagastā.
ziedveidīgs Ziedveida.
dunava Ziemā neaizsalstošs strauts, upīte, avots.
nolēzna Ziemā neaizsalusi vieta ūdenī.
dziļa ziema Ziema, kad ir daudz sniega.
ziem Ziemā.
ziemāja Ziemāji.
ziemene Ziemas ābele.
boršiņš Ziemas ābeles āboli; sīpoliņi.
sierainis Ziemas ābeļu ābols.
renete Ziemas ābeļu šķirne, kam raksturīgi plakani, saldi augļi; šīs šķirnes ābele.
kantainis Ziemas ābeļu šķirnes ābols.
dzelzāboļi Ziemas āboli.
vīnols Ziemas ābols.
čiganka Ziemas ābolu šķirne; šīs šķirnes ābols.
vindzoli Ziemas ābolu šķirne.
pasars Ziemas barība lopiem.
danga Ziemas ceļa nosvaidas; bedre uz ceļa.
aušene Ziemas cepure ar bieziem ausu apsegiem.
ausenica Ziemas cepure ar sānu atlokiem; ausnica.
ausnica Ziemas cepure ar sānu atlokiem.
piķene Ziemas cepure.
ziemcietene Ziemas cepure.
ziemenīca Ziemas cepure.
ziemiška Ziemas cepure.

Z citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: