Paplašinātā meklēšana
Meklējam lauks.
Atrasts vārdos (117):
- lauks:3
- lauks:2
- lauks:1
- lauks:4
- blauks:1
- Glauks:1
- klauks:1
- plauks:5
- plauks:2
- plauks:3
- plauks:4
- plauks:1
- slauks:1
- slauks:2
- zlauks:1
- aplauks:1
- biolauks:1
- Cāļlauks:1
- ķerlauks:1
- lidlauks:1
- Lidlauks:1
- noslauks:1
- puslauks:1
- zāllauks:1
- Alauksts:1
- plauksme:1
- plauksna:1
- plauksne:1
- plauksne:2
- plauksni:1
- plauksta:1
- plaukste:1
- plauksts:1
- slauksna:1
- lauksargs:1
- laukskats:1
- laukskola:1
- laukspāts:1
- lauksvāģi:1
- Ādamlauks:1
- aramlauks:1
- kājslauks:1
- kapulauks:1
- karalauks:1
- kaujlauks:1
- knīplauks:1
- mīnulauks:1
- mutslauks:1
- skarlauks:1
- šaujlauks:1
- vīnalauks:1
- Zasulauks:1
- blaukstēt:1
- klaukstēt:1
- plauksnas:1
- plauksnāt:1
- plauksnīt:1
- plauksnot:1
- plaukstāt:1
- plaukstes:1
- plaukstēt:1
- slauksnis:1
- šlaukstēt:1
- zlaukstēt:1
- lauksardze:1
- cīņaslauks:1
- darbalauks:1
- griežlauks:1
- ievadlauks:1
- neķerlauks:1
- robežlauks:1
- vaļaslauks:1
- izplauksne:1
- plauksteņi:1
- plaukstiņa:1
- plaukstiņi:1
- plaukstoņi:1
- uzplauksme:1
- āboliņlauks:1
- kāpostlauks:1
- karpeļlauks:1
- kaujaslauks:1
- pērnējlauks:1
- priekšlauks:1
- redzeslauks:1
- sensorlauks:1
- spārkslauks:1
- sprākplauks:1
- šaujamlauks:1
- virpuļlauks:1
- alaukstieši:1
- blaukstiens:1
- ieplaukstāt:1
- izplaukstēt:1
- noblaukstēt:1
- plauksnains:1
- plaukstains:1
- saplauksnāt:1
- saplaukstēt:1
- lauksardzene:1
- laukskrējējs:1
- kristāllauks:1
- planierlauks:1
- pieplauksnīt:1
- plaukstainis:1
- šlaukstīties:1
- lauksaimnieks:1
- laukskolotājs:1
- kartupeļlauks:1
- plaukstdators:1
- plaukstiņdeja:1
- laukstrādnieks:1
- plaukstinpolka:1
- plaukstiņpolka:1
- lauksaimniecība:1
- lauksaimniecisks:1
- nelauksaimniecisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (39):
- adresāta lauks
- adreses lauks
- atlases lauks
- atslēgas lauks
- bāriskais lauks
- datu lauks
- elektriskais lauks
- elektromagnētiskais lauks
- elektrostatiskais lauks
- fizikālais lauks
- Galuā lauks
- gravitācijas lauks
- izvērses lauks
- jēdzienu lauks
- kadra vadības lauks
- kapu lauks
- kara lauks
- kaujas lauks
- kulišu lauks
- lauks zyrgs
- ledus lauks
- magnētiskais lauks
- melnplaukas lauks
- mīnu lauks
- nāves lauks
- piedravas lauks
- piekļuves vadības lauks
- pielaides lauks
- plati lauks
- pulsējošs lauks
- redzes lauks
- rotējošs magnētiskais lauks
- šauri lauks
- sēklas lauks
- semantiskais lauks
- spēka lauks
- testa lauks
- vadības lauks
- vektoru lauks
Atrasts skaidrojumos (859):
- zirnaite (Novākts) zirņu lauks.
- Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- ābolaite Āboliņa lauks.
- āboliņlauks Āboliņa lauks.
- dābulaite Āboliņa lauks.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem.
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā.
- Alokst-See Alauksts.
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- kalpone Algota laukstrādniece.
- kalps algots laukstrādnieks
- saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- aramine Aparts lauks.
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu.
- šliukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu.
- šļiukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu.
- manšete Aproces veida nejutība plaukstas locītavas apvidū histērijas gadījumā.
- aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
- braucīt Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- agronomija Ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums.
- aizbluķēt Ar bluķi vai zemes rulli, kā lauksaimniecības instrumentu norullēt līdz noteiktam punktam.
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- idrains Ar idrām ("Camelina") pieaudzis (linu) lauks.
- kulišu lauks ar kulisēm norobežots lauks
- knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
- šļaupēt Ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām).
- pļakāties Ar plaukstām sisties.
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk
- izplotāt Ar plaukstu izpērt.
- noplaukšķināt Ar plaukstu nopērt.
- izpļaukstināt Ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka).
- punčāt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdeni.
- pulkšināt Ar plaukstu viegli dauzīt pa ūdens virsmu.
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- sūniens Ar sūnu apaudzis lauks, sūnauins purvs.
- agrār- Ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts.
- artava Arams (bet vēl neuzarts) lauks.
- agromānija Ārkārtīga lauksaimniecības cienīšana.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- placis Ārs, lauks.
- kandavot Ārstēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
- kūlaine Atmata, ar pērnā gada zāli klāts lauks.
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji
- diheirija Attīstības anomālija, ko raksturo plaukstas divkāršošanās.
- fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām.
- atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.).
- tetrahīrs Auglis, kam ir četras plaukstas.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
- ganbērns Bērns, pusaudzis, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi
- braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
- biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija.
- biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
- biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- blaukšiens Blaukstiens.
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
- danga Brīvs lauks (mežā).
- lauce Brīvs lauks mežā.
- budakšerta budas lauks
- budakšetra Budas lauks - budas Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts, ideāla pasaule, zeme, kas atrodas milzīgā attālumā no šās pasaules un ir atdalīta no tās ar citu pasauļu miriādēm.
- burkānaite Burkānu lauks, pēc burkānu novākšanas.
- burkānājs Burkānu lauks, pēc burkānu novākšanas.
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
- kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā
- riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- dermatoglifika Cilvēka plaukstu un pēdu ādas papillārlīniju un to zīmējumu pētīšana.
- gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
- uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
- rāmeklis Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
- rāmičs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
- ramčs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā; lauksaimniecības speciālists.
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji
- della Cimda daļa, kas aptver šo plaukstas daļu.
- pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
- čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā).
- čīksts cīpslu izmežģījums (plaukstas locītavā)
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
- homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta.
- Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
- trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3).
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
- aproksnis Darbības lauks, iedarbības sfēra.
- āre darbības lauks, iespēja
- ampluā Darbības lauks.
- arēna Darbības lauks.
- kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis.
- kūts solis darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūtssolis
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes.
- delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- ķella Delna, plauksta.
- lauķelis Dem. --> lauks 1.
- lauciņš Dem. --> lauks.
- plaukstiņa Dem. --> plauksta.
- plaustiņa Dem. --> plausta, plauksta.
- dimagnētiķis Diamagnētiķis - viela vai materiāls, ko magnētiskais lauks vai magnēta poli atgrūž.
- Harpalus affinis dīgstu laukskrējējs
- dīgstu skrejvabole dīgstu laukskrējējs, skrejvaboļu dzimtas suga ("Harpalus affinis")
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
- kopzemji Divi lauksaimnieki, kas kopā īrē zemi; pušelnieki.
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- biolauks Dzīvu būtņu radītais enerģētiskais lauks.
- kase Ecēšām līdzīga lauksaimniecības ierīce, ko senāk izmantoja nezāļu iznīcināšanai tīrumā.
- ģeomagnētiskie efekti efekti, kurus izraisa Zemes magnētiskais lauks un ir svarīgi kosmiskā starojuma fizikā
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
- mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
- Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam
- elektrostatiskais lauks elektriskais lauks, ko rada nekustīgi elektriskie lādiņi
- kristāllauks Elektriskais un magnētiskais lauks, ko kristālā rada tā sastāvā ietilpstošās lādētās daļiņas (elektroni, kodoli).
- atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis)
- EML Elektromagnētiskais lauks.
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
- elektriskais potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lauku un ko mērī ar darbu, kuru veic elektriskais lauks, pārvietojot elektrisko lādiņu
- speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā
- aktīvā vēdināšana gaisa pūšana vai sūkšana caur lauksaimniecības produkciju, lai optimizētu tās temperatūru un mitrumu
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
- pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
- pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- garfokusa Garfokusa objektīvs, arī šaurleņķa objektīvs - objektīvs, kam fokusa attālums vairāk nekā l,5 reizes lielāks par kadra diagonāli (leņķiskais redzes lauks <45 grādiem); lieto gk. tālu objektu uzņemšanai lielā mērogā.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
- nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
- nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
- geoponika Grieķu lauksaimniecisku rakstu kopojums, kas sastādīts 6. gs. un pārstrādāts 10 gs.
- griķējs Griķu lauks, kur tie vēl ir vai bijuši.
- griķājs Griķu lauks.
- skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- skrīnis Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
- brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu).
- brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt.
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes
- ievaislot Ieaudzēt (lauksaimniecības dzīvniekus).
- ahīrija Iedzimta kroplība: vienas vai abu plaukstu trūkums.
- pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- elementārdaļiņu paātrinātājs iekārta lielas enerģijas lādētu daļiņu (elektronu, protonu, atomu kodolu) iegūšanai, tos paātrinot elektriskajā laukā; daļiņas kustas vakuumkamerā, un to trajektorijas veido magnētiskais lauks
- hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
- kārtošanas atslēga ieraksta lauks vai lauki, kas nosaka, kāda būs ierakstu secība datnē
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- vējinieks Ierīce (dažām lauksaimniecības mašīnām), kas rada gaisa plūsmu (kā) attīrīšanai.
- mākslīgā vagīna ierīce lauksaimniecības dzīvnieku spermas ieguvei
- automātiskā jūgierīce ierīce lauksaimniecības mašīnu sakabei ar traktoru
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt.
- ieplaukstāt Iesist ar plaukstu.
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem.
- perohīrs Indivīds ar iedzimtu plaukstas kroplību.
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
- tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas.
- izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
- eritromelalģija Intensīvs locekļu sārtums, kas sākas no plaukstām un pēdām un lēnām iet tālāk; saistīts ar neiralģiskām sāpēm un trofiskiem traucējumiem.
- ISLV Internacionālā studentu lauksaimnieku vienība.
- magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli
- lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
- paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2).
- paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu).
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
- atara Izvagots kartupeļu lauks.
- izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem; būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- izvērses puskadrs izvērses lauks
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa; ganāmpulks, bars.
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūrauga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā
- pavārškas Kāju plaukstas locītava.
- kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts
- Bākaskalns kalns Vecpiebalgas pagastā, dienvidaustrumos no Alauksta, augstums - 266 m vjl.
- gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
- puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
- gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
- kaņupājs Kaņepju lauks, kad kaņepes jau novāktas.
- kaņepājs Kaņepju lauks.
- rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā)
- kāpostājs Kāpostu lauks, zemes gabals, kas paredzēts kāpostiem.
- kapu lauks kapulauks
- kara lauks karalauks
- nāves lauks karalauks, kur guļ kritušie
- kartupāja Kartupelu lauks.
- kartinājs Kartupeļu lauks (parasti novākts).
- buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē.
- karpenājs Kartupeļu lauks pēc kartupeļu nolsīšanas.
- kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts.
- buļbaine Kartupeļu lauks.
- buļbaite Kartupeļu lauks.
- bumbulājs Kartupeļu lauks.
- karpeļlauks Kartupeļu lauks.
- karpeļtīrums Kartupeļu lauks.
- kartupeļlauks Kartupeļu lauks.
- kartupeļtīrums Kartupeļu lauks.
- mātrājs Kartupeļu lauks.
- pampalājs Kartupeļu lauks.
- tupelājs Kartupeļu lauks.
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- kaujlauks Kaujas lauks.
- cīņaslauks Kaujaslauks.
- nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
- ārine Klajš lauks.
- klapes Klauvējamais dēlis (ko izmantoja signalizācijai aicinot mājās laukstrādniekus).
- vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
- skrulis Koka uzmava auklu pinēja plaukstu pasargāšanai.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
- kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
- komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no magnētiskā meridiāna, ko rada apkārtējo dzelzs priekšmetu inducēšanās Zemes magnētiskajā laukā vai ierīču radītais magnētiskais lauks.
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- rauši Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus
- lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu
- peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam
- ļaužistaba Kopēja istaba, kur mitinājās gājēji, laukstrādnieki.
- KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā).
- geoponici Kopvārds senatnes autoriem, kas rakstījuši par lauksaimniecību.
- Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību
- agrārkredīts Kredīts zemes iegādei vai lauksimniecības darbu nodrošinājumam.
- saplauksnāt Krietni sapērt ar plaukstu.
- saplaukstēt Krietni sapērt ar plaukstu.
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu.
- kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
- kviešāja Kviešu lauks.
- kviesājs Kviešu lauks.
- kviešājs Kviešu lauks.
- kvietājs Kviešu lauks.
- lapa Ķepa; plauksta; roka.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu.
- luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
- lanka Labības lauks vai arī viss lauku plašums atšķirībā no atsevišķiem laukiem.
- actains Labības lauks, kurā vietām ir neizdīgušas labības laukumi (acis).
- druva Labības lauks.
- vivat, crescat, floreat lai dzīvo, lai zeļ, lai plaukst
- gravitācijas starojums laikā mainīgs gravitācijas lauks, kura avots ir paātrinātā kustībā esošas masas
- pičāt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- pičināt Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- pičināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- pličāties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- pličināties Laistīt, šļakstīt ūdeni ar plaukstām, šļakstināties.
- laplaiks Lapu plaukstamais laiks; lapplūkstamlaiks.
- lapplūkstamlaiks Lapu plaukstamais laiks.
- LLZC Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai un klasifikācijai, kā arī, lai norādītu ar datiem veicamās operācijas
- rugainis lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji)
- dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ
- sīpolnieks lauks sīpolu stādīšanai; lauks, kurā aug sīpoli
- sekundārā atslēga lauks, kas tiek meklēts tādu ierakstu apakškopā, kuriem ir vienādas primāro atslēgu vērtības
- elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskie lādiņi vai laikā mainīgs magnētiskais lauks
- spēka lauks lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks
- pulsējošs lauks lauks, kura indukcijas vektors nemaina virzienu, bet tā lielums mainās pēc sinusa likuma
- rotējošs magnētiskais lauks lauks, kura indukcijas vērtība ir nemainīga, bet indukcijas vektors rotē ar noteiktu leņķisko ātrumu
- sēklas lauks lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai
- pupaine lauks, kurā novāc kartupeļus
- elektromagnētiskais lauks lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība; viens no fizikālā lauka veidiem
- gravitācijas lauks lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidu maiņa
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
- intensīvā lauksaimniecība lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem
- lauku darbi lauksaimniecības darbi
- mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās
- dzīvais inventārs lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā)
- audzēšana pa līnijām lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu izkopšanas metode, pēc kuras vaislinieku izlasi un pāru atlasi veic līnijas ietvaros
- laidaru sistēma lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina
- riežu sistēma lauksaimniecības klaušu akorda darba sistēma, kas 18. gs. nostiprinājās Latvijā
- agroklimatoloģija Lauksaimniecības klimatoloģija, zinātne par klimatu kā lauksaimnieciskās vides faktoru, kas ietekmē ražošanu.
- darbietilpīgās kultūras lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba
- ogu novācamā mašīna lauksaimniecības mašīna ražas novākšanai no ogulājiem, kam vienlaikus nogatavojas 85-95% ogu.
- pļaujmašīna lauksaimniecības mašīna zāles vai labības pļaušanai
- lauksvāģi Lauksaimniecības mašīnas (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā
- pārtikas repartīcija lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā: visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jānodod valstij
- agrārā krīze lauksaimniecības ražojumu pārprodukcija, kas noved pie nerealizējamu rezervju uzkrāšanās, cenu krišanās, ražošanas apjoma samazināšanās un ražotāju izputēšanas
- ekstensīvā zemkopība lauksaimniecības sistēma, kurā produkcijas apjoma pieaugumu panāk, palielinot apstrādājamās zemes platību
- ātrbojīga krava lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem
- ātri bojājošās kravas lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela
- palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
- padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums, kura ražošanas līdzekļi un ražotā produkcija bija valsts īpašums
- bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu
- agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- dīgstu laukskrējējs laukskrējēju suga ("Harpalus affinis")
- kalpa ļaudis (arī cilvēki) laukstrādnieki
- akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu
- linu kulstītājs laukstrādnieks, kas ar speciālu rīku izsit no linu stublājiem koksnes daļas (spaļus)
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas tika izveidota pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- lēcājs Lēcu, vīķu lauks.
- Arctovska leduslauks leduslauks Antarktīdā (_Arctowski lcefield_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
- akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos.
- rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam
- aerodroms Lidlauks, speciāli iekārtota vieta, kur paceļas, nolaižas un stāv lidaparāti.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- konga lielas bungas, ko spēlē ar plaukstām
- liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
- aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
- kalpu gals lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki
- Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši
- linaita Linājs (1); novākts linu lauks.
- linājs Linu lauks, parasti novākts.
- līdumot Līst līdumu - veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos
- atkritumprodukti Lopbarībai noderīgie produkti, kas rodas kā blakusprodukti līdztekus citu (pārtikas) produktu ražošanai, gk. lauksaimniecības produkcijas pārstrādāšanā.
- lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
- elektroluminiscence Luminiscence, ko ierosina elektriskais lauks.
- bioklimatoloģija Mācība par klimata ietekmi uz organismiem, sevišķi uz dzīvnieku un augu attīstību, uz lauksaimniecības kultūru attīstību, bioklimatiskajām sezonām, arī uz cilvēku veselību.
- mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
- magnētiskā lauka indukcija magnētisko lauku raksturojošs vektoriāls lielums; spēks, ar kādu magnētiskais lauks darbojas uz kustīgiem lādiņiem vai strāvu; apzīmējums B, mērvienība SI mērvienību sistēmā ir tesla (T)
- elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari)
- asinhrondzinējs Maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora rotācijas frekvence nav vienāda ar magnētiskā griežlauka (sk. lauks) rotācijas frekvenci.
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
- aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
- kopējošais manipulators manipulators, kura darba orgāns atkārto operatora rokas plaukstas kustības
- apbarāt Mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai.
- plaukstdators Mazs dators, kas novietojams plaukstā (tā iespējas ir ierobežotas); barošanas avots parasti ir baterijas; palmdators, piezīmjdators.
- lapacis Mazs gabals (drānas, lauksaimniecības zemes).
- vilces spēks mehāniskais spēks, kāds zirgam jāpieliek piekabes, ratu u. c. lauksaimniecības darba rīku pārvietošanai
- ganīties Meklēt un ēst augu barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija
- agrārmeteoroloģija Meteoroloģijas pielāgošana lauksaimniecībā.
- zemes vērtēšana metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu
- strādība Mežā nolīsts un iekopts lauks; strādaba.
- strādaba Mežā nolīsts un iekopts lauks.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- miezājs Miežu lauks.
- lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā
- novietne Mītne (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) turēšanai.
- heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība.
- bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā
- agrārmuita Muitas noteikumi lauksaimniecības produkcijai.
- Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus.
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
- nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
- fiziokrātija Nacionālās ekonomikas virziens Francijā 18. gs., kas uzskatīja, ka lauksaimniecība ir vienīgais produktīvais nodarbošanās veids un nosodīja valsts ekonomiskās dzīves vadību.
- neskartās zemes neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības
- tīrelis Neapsēts, kails lauks.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana
- cilains Nelīdzens, ar blīvām zemes pikām (lauks, pēc pirmā aruma).
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība Latvijā, līdz 22 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas izveidota pēc 1920. g. agrārreformas.
- posminieks Neliela ražošanas posma vadītājs (parasti lauksaimniecībā).
- kukuruzņiks Neliela vienkārša lidmašīna, kādu padomju gados parasti izmantoja lauksaimniecības aviācijā.
- makrohīrija Nenormāli lielas plaukstas.
- mikrohīrija Nenormāli mazas plaukstas.
- hiromikrija Neparasti maza plauksta.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- parudze Nesen iesēts rudzu lauks.
- jaunuzplēsts Nesen no kokiem un krūmiem atbrīvots lauks, kur uzsākta lauksaimnieciska darbība.
- birzains Nevienādi nosēts (lauks).
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- nobraucīt Noberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
- naturālais nodoklis nodoklis, kas tiek maksāts, atdodot valstij savas mantas daļu (gk. lauksaimniecības produktus); Latvijā zemniekiem bija jāmaksā 20. gs. 40. gados
- noplekšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām.
- noplokšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām.
- šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- plikne Noplicināts lauks.
- kvietaine Nopļauts kviešu lauks.
- druvājs Nopļauts labības lauks.
- puplājs Nopļauts pupu lauks.
- abulinājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks; āboliņa lauks.
- ābolājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks.
- emolājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks.
- kviesaite Nopļauts un novākts kviešu lauks.
- zirenājs Nopļauts zirņu lauks.
- ābolaine Nopļauts, novākts āboliņa lauks.
- pupaine Nopļautu pupu lauks; pupājs; pupāja.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- aizgalds Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli.
- Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru
- meklēšanas atslēga noteikts lauks ierakstā vai kolonnā, ko meklē datu bāzē, vai arī vērtība, kas ir atrodama dokumentā vai citā datu kopumā
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
- apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas
- auzājs Novākts auzu lauks; auzu rugāji, rugaine.
- auzaite Novākts auzu lauks.
- driķaine Novākts griķu lauks.
- kacanājs Novākts kāpostu lauks.
- uļbicaine novākts kartupeļu lauks
- pampāliens Novākts kartupeļu lauks.
- tupenaite Novākts kartupeļu lauks.
- tupinaite Novākts kartupeļu lauks.
- linaine Novākts linu lauks.
- linaite Novākts linu lauks.
- vikaite Novākts vīķu lauks.
- zirnaita Novākts zirņu lauks.
- kompleksoni Organiski savienojumi, kas ar metālu joniem veido kompleksus savienojumus; izmanto kompleksometrija, metalurģijā, lauksaimniecībā u. c.
- saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
- etalonsaimniecība Padomju lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kas pārstāvēja noteiktu saimniecību grupu ar aptuveni līdzīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem.
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- paplekšināt Pagludināt, viegli sitot ar plaukstām.
- klajans Paklajš lauks, izcirtums.
- lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību
- paplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
- saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
- izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
- tīrā papuve papuve, kurā neaudzē lauksaimniecības kultūras
- līst Parasti savienojumā "līst līdumu": veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- nolīst Parasti savienojumā "nolīst līdumu": izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- industrializācija Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
- industrializēšanās Pāreja no sabiedrības, kuras pamatā ir lauksaimnieciskā ražošana, uz sabiedrību, kurā galvenā ražošanas nozare ir rūpniecība.
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- akrohiperhidroze Pārmērīga plaukstu un pēdu svīšana.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
- Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
- sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida
- kuļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna augu sēklu un graudu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
- ekseļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna salmu, siena, zāles sasmalcināšanai.
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko darbināja lauksaimniecības un citu nozaru mašīnas.
- mežmeliorācija pasākumu komplekss, lai pasargātu lauksaimniecībā izmantojamās platības no vējerozijas un ūdenserozijas, uzlabotu aramzemes mitruma režīmu, gk. koku un krūmu atstāšana upju krastos un meža joslu ierīkošana lielās aramzemes platībās
- kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām; arī augsnes ielabošna.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai
- apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
- snaudpumpuri Pasīvie veģetatīvie pumpuri, kas plaukst, ja fizioloģisku traucējumu pēc apturēta aktīvo pumpuru augšana.
- mobilā komercija pasūtījumu veikšana ar tīmekļa starpniecību, bezvadu sakariem izmantojot mobilos telefonus un plaukstdatorus
- zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts
- pronācija Paukošanā - tāda pozīcija, kurā bruņota roka ir pavērsta ar plaukstu uz leju.
- mēsnaine Pavasarī mēslots ar zāli apaudzis lauks, kur gana lopus.
- atroceniski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.).
- atrociski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.).
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- rumelēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- kampaņa pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā)
- papardes zieds pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
- lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji personas, kas veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju
- palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
- bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta
- 7/8 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz plaukstas locītavai
- garās piedurknes piedurknes, kas sniedzas līdz plaukstas pamatnei
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- ieganīties Pierast pie ganīšanas (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- pārsiet Piesiet citā vietā (lauksaimniecības dzīvnieku) ganībās.
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem
- Elkas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā, garums — \~100 m, augstums — 1,5 m, bijis apdzīvots ap 9.-12. gs., vēlāk izmantots lauksaimniecībā
- Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
- Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns
- Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
- dirvāns Pirmoreiz uzarts lauks, plēsums.
- planierlauks Planieriem paredzēts lidlauks.
- zaļais konveijers plānveidīga zaļbarības ražošanas sistēma lauksaimniecības dzīvnieku piebarošanai
- leņķis Plašs lauks ielejā.
- medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- dūre Plaukstā savilkti pirksti; roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem.
- ķelva Plauksta, ķepa.
- delna Plauksta.
- plauksna Plauksta.
- plauksne Plauksta.
- plaukste Plauksta.
- plauksts Plauksta.
- plausta Plauksta.
- delna Plaukstas apakšējā daļa.
- dūrgalis Plaukstas locītava; piedurknes aproce.
- ģerkste Plaukstas locītavas sāpes.
- karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija.
- karpoptoze Plaukstas pamata un pirkstu izstiepēju paralīze.
- aizroce Plaukstas pamats.
- mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts
- šauva Plaukstas, saujas platums (kā garuma mērvienība).
- palmdators Plaukstdators - neliels kabatas formāta dators; piezīmjdators.
- personālais ciparasistents plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adrešu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam
- rokas PC plaukstdators, kas strādā operētājsistēmas _Microsoft Windows CE_ vadībā un izpilda šajā sistēmā izveidotās lietotājprogrammas
- pingerpolka Plaukstiņpolka.
- plaukstiņdeja Plaukstiņpolka.
- plaukstinpolka Plaukstiņpolka.
- atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem); uzplaukt, uzziedēt.
- pārsprāgt Plaukstot atvērties (par pumpuriem).
- uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt.
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- malācija Plaukstu āmurveida kustības (piem., horejas gadījumā); rauste.
- aplausi Plaukstu sišana, arī sitieni, paužot atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- Kirengeshoma palmata plaukstveida kirengešoma
- Sasa palmata plaukstveida sasa
- Filipendula palmata plaukstveida vīgrieze
- pļaukšināt Plaukšķināt ar plaukstām.
- plaušķināt Plaukšķināt, sist plaukstas.
- pļikšķināt Plaukšķināt; viegli sist ar plaukstu.
- pļikstināt Plaukšķināt; viegli sist ar plaukstu.
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- saimniecība privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas
- métier profesija, nodarbošanās; darbības lauks
- Hunaņa province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimniecību, daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi
- Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons.
- hiromegālija Pseidoakromegālija; siringomiēlija, kuras gadījumā pietūkst plaukstas, plaukstu pamats un potītes.
- veģetatīvais pumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; lapas pumpurs
- snaudpumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; snaudošais pumpurs
- pupāja Pupaine - nopļautu pupu lauks.
- pupājs Pupu lauks.
- pūrinieks pūrvietas lieluma lauksaimniecības zemes nomnieks
- pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
- burkānu novācējs pusuzkarināma lauksaimniecības mašīna līdz 10 cm platas burkānu vai galda biešu rindas izplūkšanai, atlakstošanai un iekraušanai transportlīdzeklī
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- rācenaita Rācenājs, rāceņu lauks.
- rācenaite Rācenājs, rāceņu lauks.
- rācenājs Rāceņu (1) lauks.
- agronomija Racionālas lauksaimniecības teorija un prakse.
- pļirkšķināt Radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni).
- pļiukšināt Radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu.
- pļiukšķināt Radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu.
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
- plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas.
- pļiukš Raksturo skaņu, kas rodas sitot kādam ar plaukstu pa ausi.
- primārā atslēga relāciju datu bāzes pārvaldības sistēmā - unikāls lauks, kas identificē datu bāzes tabulas rindiņu
- marka Reputācija, prestižs (parasti profesijai amatniecībā, rūpniecībā, lauksaimniecībā).
- piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) puduros pa trīs līdz četri kopā.
- zasulaucieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zasulauks" iedzīvotāji.
- zasulaucnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Zasulauks" iedzīvotāji.
- dulte Roka bez plaukstas.
- apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
- delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
- plauskas Rokas plaukstas puse.
- stumbēns Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- palmoskopija roku plaukstas ādas papilāro līniju uzbūves izpēte
- Lībers Romiešu lauksaimniecības ražas (īpaši vīna) dievs, ko identificē ar grieķu Dionīsu.
- trumulis rotējoša, cilindriska mašīnas sastāvdaļa (piemēram, lauksaimniecībā kulšanai, zāles smalcināšanai)
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
- griežlauks rotējošs magnētiskais lauks
- atāre Rudzu lauks, apsēts tai pašā gadā novākta vasarāja vietā.
- rudzājs Rudzu lauks.
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- sabraucīt Saberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
- Caddia Sadarbība lauksaimniecības un importa/eksporta datu un dokumentu automatizācijā ("cooperation in automation of data and documentation for imports/exports and agriculture").
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus).
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība.
- klēts Saimniecības celtne lauksaimniecības produktu, tekstīliju uzglabāšanai.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
- zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
- lauksaimniecisks Saistīts ar lauksaimniecību, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar lauksaimniecību, zemkopību.
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru
- sīklopi Samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas).
- ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas.
- hiropodalģija Sāpes plaukstās un pēdās.
- sapļecināt Sasist plaukstas.
- uzblaukšināt Sasitot plaukstas piedraudēt.
- apņemt Satvert, aptvert (ar plaukstām).
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē.
- savalkāt Savest aiz saites (lauksaimniecības dzīvniekus).
- saspļaut Savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
- zelmenis Sazēlis (labības, zālāju) lauks.
- sēte Sējas tīrums; apsēts lauks.
- limāns Sekls dīķis ūdens uzkrāšanai lauksaimniecības platību apūdeņošanai; arī mākslīgi veidots ar dambjiem vai zemes valnīšiem.
- ferula Senos laikos - lineāls, ar kuru sita pa plaukstām palaidnīgiem skolniekiem.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums.
- arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
- plokņīt Sist (ar plaukstu); dunkāt.
- plaukstāt Sist ar plaukstām.
- plaukstēt Sist ar plaukstām.
- sašļaukāt sist ar plaukstu pa seju
- plauksnāt Sist ar plaukstu.
- plauksnīt Sist ar plaukstu.
- aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
- pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
- pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
- pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pliķis.
- pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļauka.
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
- Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka.
- kūvēt Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- pleņģe Slapjš, neapstrādājams lauks.
- nosēja Slikti apsēts lauks, vai lauka daļa kas palikusi neapsēta.
- akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā.
- smilgaite Smilgām apaudzis lauks.
- delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs
- zemnieku saimniecība specifisks individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot speciāli šim mērķim galveno ražošanas līdzekli - zemi
- zaļš Spēcīgs, arī plaukstošs.
- agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm; agrīnums.
- mašīnu parks spēkratu un citu mobilo mašīnu kopa kādā uzņēmumā vai iestādē, kurā var ietilpt kā spēkrati, tā arī lauksaimniecības mašīnas, piekabes, puspiekabes u. c. transportlīdzekļi; mašīnas
- izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt.
- linu kodaļu gatavojamā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna īsšķiedras un samudžināto linu stiebru mīstīšanai, kulstīšanai un spaļu atdalīšanai
- mīstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna linu un kaņepāju stiebru saspiešanai, salaušanai un šķiedras atdalīšanai no koksnes
- linu kulstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna mīstītu linu attīrīšanai no spaļiem un linšķiedras izlīdzināšanai
- linu jucekņa kalte stacionāra lauksaimniecības mašīna pogaļu jucekņa kaltēšanai un padevei stacionārajā linu jucekņa kuļmašīnā; ir karuseļa un konveijera tipa linu jucekņa kaltes
- priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas.
- WWOOF Starptautiskā kustība "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu "World Wide Oportunities on Organic Farms").
- vūferi Starptautiskās kustības "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu saīs. "WWOOF") brīvprātīgie palīgi.
- taras stikls stikla trauki lauksaimniecības un rūpniecības produkcijas iepildīšanai
- (ie)cirst pliķi (arī pļauku) strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
- iecirst pliķi (arī pļauku) strauji iesist ar plaukstu (parasti pa vaigu)
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- SLV Studentu lauksaimnieku vienība.
- pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai
- uzkares mehānisms sviru un stiepņu sistēma lauksaimniecības mašīnu un rīku uzkarināšanai traktoram
- strīpe Svītraina josla (dažām lauksaimniecības kultūru šķirnēm).
- šaujlauks Šaujamlauks.
- mašīnšķūnis Šķūnis, kurā novieto lauksaimniecības mašīnas.
- skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
- roka Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
- roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
- noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ.
- atrocisks Tāds (grūdiens, sitiens), kas tiek veikts, pavēršot plaukstu uz augšu.
- gravots Tāds (lauks, apkārtne), kur ir vairākas (daudz) gravas.
- balandains Tāds (lauks, tīrums), kur daudz balandu.
- bedekļains Tāds (lauks, tīrums), kur ir kurmju rakumi.
- bedakļains Tāds (lauks), kur ir kurmju rakumi.
- ķepaiņš Tāds (lauksaimniecības darbarīks, parasti ecēšas), kam ir paplatināti, plaukstai līdzīgi zari.
- ražīgs Tāds (lauksaimniecības dzīvnieks), kas spēj regulāri dot daudz piena.
- trīspūrvietu Tāds (lauksaimniecības produkcijas daudzums), kas iegūts no trim pūrvietām.
- pārdegains Tāds (linu lauks), kuram šur un tur ir izdegumi.
- vienzirga Tāds (parasti lauks, aramzemes platība), kas paredzēts apstrādāšanai ar vienu zirgu.
- divzirgu Tāds (parasti, lauks, aramzemes platība), kas paredzēts apstrādāšanai ar diviem zirgiem.
- šķīvis Tāds, kam ir šādas sastāvdaļas (par lauksaimniecības mašīnām).
- ekstrakarpāls Tāds, kas atrodas ārpus plaukstas pamata.
- intrakarpāls Tāds, kas atrodas plaukstas pamatā vai starp plaukstas pamata kauliem.
- interkarpāls Tāds, kas atrodas starp plaukstas pamata kauliem.
- karpometakarpāls Tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā delnu.
- karpopedāls Tāds, kas attiecas kā uz plaukstas pamatu, tā pēdu, piem., laringospazmas radīti krampji bērniem.
- karpokarpāls Tāds, kas attiecas uz divām plaukstas pamata daļām, piem., uz plaukstas pamata kaulu divām rindām.
- agrārpolitisks Tāds, kas attiecas uz lauksaimniecības politiku.
- karpofalangeāls Tāds, kas attiecas uz plaukstas pamatu un falangām.
- agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību; lauksaimniecisks.
- augšupejošs Tāds, kas attīstās, uzplaukst.
- lopbarība Tāds, kas ir noderīgs lauksaimniecības dzīvnieku uzturam.
- roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
- nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
- nelauksaimniecisks tāds, kas neattiecas uz lauksaimniecību
- jaunzemnieks Tāds, kas nesen atguvis senču zemi vai saimniecību un uzsācis nodarboties ar lauksaimniecību.
- agrīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem).
- vēls Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēlīns (3).
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- vieds tāds, kurā apvienotas mobilā telefona un plaukstdatora funkcijas, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas (par ierīcēm)
- astoņroku Tāds, kura garums ir astoņi plaukstu platumi (parasti par izkapti).
- četrroku Tāds, kura garums ir četri plaukstas platumi.
- deviņroku Tāds, kura garums ir deviņi plaukstas platumi (parasti par izkapti).
- piecroku Tāds, kura garums ir pieci plaukstu platumi (parasti par izkapti).
- septiņarpusroku Tāds, kura garums ir septiņarpus plaukstas platumi (parasti par izkapti).
- septiņroku Tāds, kura garums ir septiņi plaukstu platumi (parasti par izkapti).
- sešroku Tāds, kura garums ir seši plaukstu platumi (parasti par izkapti).
- rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
- galviņains Tāds, linu lauks, kur daudz pogaļu.
- lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
- lauksaimniecības tehnika tehnika, ko izmanto lauksaimniecībā
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas ap planētu un kuras fizikālās īpašības nosaka planētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
- nobarotava Telpa, mītne, kas paredzēta (lauksaimniecības dzīvnieku) nobarošanai.
- redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce; redzes lauks.
- lauksaimnieciskā ainava teritorija, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas nosaka gan ainavas ārējo veidolu, gan būvju izkārtojumu un lielā mērā arī dzīvesveidu un vidi
- agroklimatiskā rajonēšana teritorijas rajonēšana atkarībā no agroklimatisko apstākļu izmantojamības lauksaimniecībā, kas nosaka lauksaimniecības kultūru un mājdzīvnieku racionālu izvietojumu dažādās klimatiskajās zonās
- jaunarums Tikko uzarts lauks.
- timokājs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts).
- timotējs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts).
- timukājs Timotiņa lauks (parasti nopļauts, novākts).
- lata Tīrums, lauks.
- lota Tīrums, lauks.
- šķipstēt Tīt šķipsnā (ap plaukstu).
- traktoragregāts traktora apvienojums ar lauksaimniecības mašīnām; komplektēšanai izmanto sakabes
- linu kombains traktoram piekabināma lauksaimniecības mašīna linu noplūkšanai, atpogaļošanai un noklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos
- ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē
- dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs.
- lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs
- linu lentes apvērsējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna lentē uz lauka noklātu linu apvēršanai, lai paātrinātu to kalšanu
- linu plūcējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna linu plūkšanai un noklāšanai uz lauka; ar linu plūcēju arī sagatavo lauku darbam ar linu kombainu – applūc lauka malas un sadala lauku slejās
- linu savācējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna uz lauka lentē noklātu linu savākšanai un sasiešanai kūlos vai nesasietu linu savākšanai kopiņās; sastāv no savācējtrumuļa, stiebriņu piespiedēja, stiebriņu galu nolīdzinātajā un kūlīšu sienamaparāta
- stādāmā mašīna traktoram uzkarināta vai pusuzkarināta lauksaimniecības mašīna stādāmā materiāla sadalīšanai pa lauku un iestrādei augsnē
- pļaikšķis Troksnis, kāds rodas, piemēram, sasitot plaukstas.
- plaukšis Troksnis, kas rodas sasitot plaukstas.
- truškopība Trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
- pliķe Tukša, ne ar ko neaizaugusi vieta; neauglīgs lauks.
- pliķis Tukša, ne ar ko neaizaugusi vieta; neauglīgs lauks.
- akladioze Ulceroza dermatomikoze uz plaukstām un pēdu apakšām, sastopama Ceilonā un Malajā.
- pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
- agrārais Uz zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību attiecīgs.
- plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
- gabalaine Uzarts lauks ar lieliem, sasalušiem zemes kukuržņiem.
- izcila Uzarts lauks.
- ecējums Uzecēts lauks, tīrums.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
- uzzieds Uzplauksme (1), uzplaukums (1).
- uzzieds Uzplauksme (2), uzplaukums (2).
- ganīt Uzraudzīt (lauksaimniecības dzīvniekus) ganībās; panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) ganās.
- uzsist pļauku (arī pliķi) uzsist ar plaukstu (kādam, uz kā)
- uzpokšināt Uzsist ar plaukstu.
- autentifikācijas kods vadības ziņojumu lauks, ko piekārto datu blokam, lai identificētu ziņojumu, tajā parasti ietilpst speciāla parole, ziņojuma kārtas numurs, norāde uz pārraides laiku un datumu, kā arī cita informācija, kas atvieglo datu nesankcionētas izmantošanas un izmaiņas atklāšanu
- stigmatisms Vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām.
- piepliķēt Vairākkārtīgi sist ar plaukstu.
- herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks
- semantiskais lauks valodas līdzekļu kopums, kas atspoguļo kādu īstenības jomu un ko vieno kāds vispārīgs semantisks elements, piemēram, laika semantiskais lauks aovieno gan leksiskos, gan gramatiskos līdzekļus, kas izsaka laika nozīmi
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība
- VKLT Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums.
- sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība (saīsinājums no krievu "sovetskoje hozjaistvo").
- mašīnu un traktoru stacija valsts lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu
- agrofirma Valsts vai kooperatīvs uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu vai pārstrādi.
- agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
- alaukstieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Alauksti" (arī "Alaukste") iedzīvotāji.
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
- atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos
- vēlaudžu Vēlīns (par lauksaimniecības kultūrām).
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
- sovhoztehnikums Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavoja lauksaimniecības speciālistus un kas veidoja vienotu saimniecisku kompleksu ar sovhozu.
- oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem.
- pulšķināt Viegli dauzīt ar plaukstu pa ūdens virsmu.
- spieķartērija Viena no artērijām, kuras zari veido arteriālo loku, kas apgādā plaukstu ar asinīm.
- dzīvniekkopība Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- dzīkstele Vienlemeša arkla vai kādas lauksaimniecības mašīnas dīsele.
- Ampēra likums viens no elektrodinamikas pamatlikumiem, kas nosaka elektrisko strāvu magnētisko mijiedarbību: nosaka mehāniskā spēka lielumu, ar ko magnētiskais lauks darbojas uz vadu, pa kuru plūst elektriskā strāva, divu vadu mehānisko mijiedarbību, ja pa tiem plūst elektriskā strāva, un sakarību starp strāvas virzienu vadā un tā radītā magnētiskā lauka virzienu
- kopulēšana Viens no potēšanas paņēmieniem lauksaimniecībā - mežeņa dzinuma saaudzēšana ar kultivējamās šķirnes potzaru (dzinuma daļu).
- snaudošais pumpurs viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā; snaudpumpurs
- vidusnervs Viens no rokas nerviem, kas iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu.
- spieķanervs Viens no trim nerviem, kas nodrošina plaukstas saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
- līdums Vieta, kur ir nocirsts mežs lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegūšanai.
- vīķājs Vīķu lauks; arī novākts vīķu lauks.
- vīķaita Vīķu lauks.
- magnetohidrodinamiskie viļņi viļņi, kas izplatās eleklrovadošā šķidrā vai gāzveidīgā vidē, kurā pastāv magnētiskais lauks (Alvēna viļņi, magnetoakustiskie viļņi)
- Fuko strāvas virpuļveidīgas elektriskās strāvas, kas vadītājā rodas elektromagnētiskās indukcijas rezultātā, ja mainās vadītāja magnētiskais lauks
- vistkopība vistu audzēšana olu un gaļas ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare
- lopbarības raugs vitamīniem un olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko izmanto par piedevu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā
- sijāža Zāģēšana; šurp-turp kustība, masāžas paņēmiens, ko izdara ar plaukstas elkoņmalu vai mugurpusi.
- zaciks Zasulauks (rajons Rīgā).
- Sassenhof Zasulauks.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
- bohara Zemes apūdeņojama zemes īpašuma robežās, galvenokārt Vidusāzijā, kurās audzē lauksaimniecības kultūras bez papildu laistīšanas.
- sēdība zemes gabali pie mājām un ap ceļu, kas agrāk netika ierēķināti lauksaimniecības zemes platībā
- tīrums Zemes gabals, lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- pamatgabals Zemes īpašuma vai lietojuma daļa, uz kuras atrodas saimniecības ēkas un būves, vai zemes gabals ar lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.
- Zemes magnētisms Zemes magnētiskais lauks.
- zemes derīgums zemes nogabala īpašību atbilstība lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām
- monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību.
- gravitācijas lauks Zemes smaguma spēka lauks, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks un tās griešanās radītais centrbēdzes spēks.
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
- mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks.
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi
- aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
- ziede Ziedu lauks.
- Flora ziedu un plauksmes un jaunības dieviete seno romiešu mitoloģijā
- dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
- komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki.
- medaļa zīme, novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem
- redzeslauks Zināšanu, interešu kopums; vērojumu, pētījumu objektu kopums; redzes lauks.
- agroķīmija Zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā; pēta ķīmiskos un bioķīmiskos procesus augsnē un augos, augu barības vielu apriti, mēslojuma ietekmi uz augsni un augiem.
- agrikultūrķīmija Zinātne par ķīniskām parādībām lauksaimniecībā kultivējamo augu mājkustoņu dzīvē.
- augkopība Zinātne par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu.
- agrometeoroloģija Zinātnes nozare, kas pētī meteoroloģiskos apstākļus saistībā ar lauksaimniecību.
- smagie braucamzirgi zirgi, kas veidoti transportam, – ar vidēji lielu vilcējspēku izbraukumiem ar karietēm nelielos attālumos; vēlāk sākti izmantot lauksaimniecības darbos
- mājas zirgs zirgu suga ("Equus caballus"), liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā
- zirnāja Zirņu lauks.
- zirnājs Zirņu lauks.
- zlaukts Zlauks.
- dabiskie zudumi zudumi, kas rodas, uzglabājot lauksaimniecības ražojumus
lauks citās vārdnīcās:
MLVV