Paplašinātā meklēšana
Meklējam viscaur.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (502):
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
- apglotēt Apglumēt, kļūt viscaur gļotainam, glumam.
- apdeķēt Apsegt viscaur (ar segu).
- nočamdīt Aptaustīt, iztaustīt (viscaur, no visām pusēm).
- no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.).
- sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
- cauraugt Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to).
- cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
- izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
- pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
- izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
- piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
- apknidis Būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības).
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
- austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
- klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
- pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur; destilēt ko vēlreiz, no jauna.
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
- izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
- pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt.
- izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1).
- izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
- visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši.
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- nogrust Gruzdot kļūt viscaur brūnam; nogruzdēt.
- nogruzdēt Gruzdot kļūt viscaur brūnam.
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
- klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu.
- apziepēties Ieziepēties viscaur.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
- izglaust Ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1).
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- noplaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam.
- plaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam.
- salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
- piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
- pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
- piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
- pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
- izķedināt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- kosīt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
- norūtēt Izveidot (ar arklu) rūtis, kvadrātus (viscaur kādā platībā).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- safaltēt Izveidot (visapkārt, viscaur) ieloces (apģērba daļā, audumā).
- sapaltēt Izveidot (visapkārt, viscaur) ieloces (apģērba daļā, audumā).
- izbetonēt Izveidot no betona; viscaur ieklāt ar betonu.
- nofaltēt Izveidot viscaur ar ielocēm (apģērba daļu).
- nopaltēt Izveidot viscaur ar ielocēm (apģērba daļu).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
- sasprogāt Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
- sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
- pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt (ko) vēlreiz, no ļauna; pārmaisīt (1).
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa.
- piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
- pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
- saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- izčāgāt Kļūt porainam, viscaur irdenam.
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
- pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
- pietvanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot.
- sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties.
- noblauzgāties Kļūt viscaur blaugznainam (par galvas ādu).
- apgļitēt Kļūt viscaur gļotainam, glumam, slidenam.
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
- nomigloties Kļūt viscaur miglainam.
- izļumt Kļūt viscaur mitram, mīkstam un glumam.
- piesūkties Kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.).
- nočervelēt Kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu).
- saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
- sakoskāties Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.).
- sakoskāt Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt.
- saskrabt Kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- apkaitināties Kļūt viscaur niknam, sadusmoties.
- apgrabēt Kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam.
- izšūnāt Kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot.
- izšūnot Kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot.
- izpraulēt Kļūt viscaur praulainam.
- izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt.
- izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- nobarbalēt Kļūt viscaur skrandainam, stērbeļainam (par apģērbu, tā daļām).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
- sažarīt Kļūt viscaur slapjam lietū.
- izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
- sasveķoties Kļūt viscaur sveķainam.
- nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
- salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
- sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
- saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- samitrot Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram.
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- saslapt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
- sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
- sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
- sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
- sačokuroties Kļūt, parasti viscaur, čokurainam.
- saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi).
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sagļotot Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- saspurāties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- saspuroties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- sakrevēt Kļūt, parasti viscaur, kreveļainam.
- sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
- saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1).
- saplūksnāties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1).
- saplūksnāt Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- sačaukstēt Kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam.
- sakalst Kļūt, parasti viscaur, sausam.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
- izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
- mežs Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.
- pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur; kratīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
- izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
- piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
- piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- nošļandēties Lietū viscaur izmirkt.
- pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- sasalt ragā ļoti nosalt, pārsalt, būt viscaur aukstuma pārņemtam, sasalstot kļūt ļoti cietam.
- pārmaisīt maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārmalt Malt (ko) visu, viscaur; ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur.
- piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
- apburnīt Mazliet saburzīt viscaur.
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3).
- sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību.
- pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur; mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
- izmīt Minot viscaur sablīvēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
- pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur; mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
- no viena gala līdz otram no sākuma līdz beigām; pilnīgi; viscaur.
- sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
- sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
- sagrantēt Noklāt, pārklāt viscaur ar granti.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
- pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
- viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
- sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
- apgrūdīt Norūdīt viscaur (dzelzi, iegremdējot ūdenī).
- saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
- sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur.
- pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
- izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
- izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
- sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
- savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
- izčagināt Padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt.
- sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
- sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
- sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
- izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
- saraibot Padarīt viscaur raibu.
- savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
- saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt.
- izkodināt Pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
- sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
- samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
- saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs.
- saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
- piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
- piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
- pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
- izkarsēt Panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts.
- izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- savākot Pārklāt šūnas viscaur ar vaska kārtiņu (par bitēm); aizvākot.
- piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
- sakūpēt Pārklāties viscaur ar kvēpiem, putekļiem; piesūkties ar dūmiem, putekļiem.
- nokrebulēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
- nokrepēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
- sapiepēt Pārklāties viscaur ar piepēm.
- izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
- apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
- sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
- saputekļot Pārputekļot, parasti viscaur.
- saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur.
- izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā).
- izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
- sazāļot Pieaugt, saaugt viscaur ar zālēm.
- samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
- pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- nodzeldēt Pieļaut, ka (augi, kam ir dzeloņi) viscaur ievaino, sadzeļ (ādu, kādu ķermeņa daļu).
- nodzeldināt Pieļaut, ka (augi, kam ir dzeloņi) viscaur ievaino, sadzeļ (ādu, kādu ķermeņa daļu).
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
- izliedināt Pieļaut, ka viscaur salīst.
- sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
- salasēt piesūkties ar mitrumu (un kļūt viscaur slapjam).
- piesmirdēt Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt.
- izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist.
- izdzeltēt Pilnīgi, viscaur nodzeltēt (par augiem, to daļām).
- saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
- izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
- izpļaut Pļaujot viscaur atbrīvot (kādu vietu) no zāles, labības.
- pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
- sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
- izrētot Radīt viscaur brūces, rētas.
- piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
- pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur; rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārrakt Rakt (ko) visu, viscaur.
- iziet Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
- sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
- izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
- pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt (visapkārt, viscaur).
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
- apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur.
- apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
- izrūtēt Sadalīt viscaur (lauku, platību) rūtīs, izveidojot tās ar arklu.
- izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- apkņudēt Sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības).
- apknist Sākt viscaur niezēt, kņudēt (sviedru dēļ).
- nosālīt Sālīt un pabeigt sālīt; sālot panākt, ka kļūst (viscaur) sāļš.
- izmugāt Saplūkāt, izplūkāt, savandīt, izrakņāt; viscaur saspiest.
- apgramžāt Saskrāpēt, saskrambāt viscaur.
- sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
- nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
- iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
- iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses); iztrunēt.
- iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses).
- piebirzīt Savagot - izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- caur- Savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- apziepēt Saziepēt viscaur.
- stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
- piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
- pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
- izkust Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu.
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
- saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
- izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
- izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
- saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
- izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
- izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt.
- izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
- piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- apsirties Strauji izaugt, sadīgt viscaur.
- piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
- izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
- piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- apvade Svītra viscauri apkārt adījumam.
- piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
- visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži (1); viscaur.
- izrētots Tāds, kas ir (parasti viscaur) klāts ar rētām.
- izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- piesmirdis Tāds, kas ir piesūcies ar smaku, kļuvis viscaur smirdīgs.
- miekšķēns Tāds, kas ir viscaur izmircis.
- sakretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; sakretis.
- saskretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
- vienbiezuma Tāds, kas viscaur ir vienādā biezumā; tāds, kas ir vienādā biezumā (ar ko).
- vienplatuma Tāds, kas viscaur ir vienādā platumā; tāds, kas ir vienādā platumā (ar ko).
- caurrūdzis Tāds, kas viscaur izrūdzis, sarūdzis, ieskābējies.
- ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
- pills Tāds, kas viscaur, visā platībā ir noklāts, aizņemts, piepildīts u. tml. (ar ko).
- putas Tāds, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
- putains Tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu, poru.
- pietarkšināt Tarkšinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur; taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu).
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu).
- sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
- pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur; tīrīt vēlreiz, no jauna.
- pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
- pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- iztricināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
- iztrīcināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
- pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur; vandīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
- pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
- putas Viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras.
- saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
- no galvas līdz kājām (retāk papēžiem) viscaur (ķermenī); pilnīgi, pavisam (psihē) (par cilvēku)
- izmuļļāt Viscaur izrakņāt; viscaur izbraukāt (2).
- no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
- līdz pirkstu galiem viscaur, pavisam, ļoti.
- no galvas līdz papēžiem (biežāk kājām) viscaur, pilnīgi, pavisam (par cilvēku).
- no matu galiem līdz papēžiem viscaur, pilnīgi; visā savā būtībā.
- vispārēm Vispāri; viscaur kādā platībā.
- pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sažūt Žūstot kļūt, parasti viscaur, sausam.
- piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
viscaur citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV