Paplašinātā meklēšana

Meklējam vilkt.

Atrasts vārdos (47):

Atrasts vārdu savienojumos (60):

Atrasts skaidrojumos (966):

(sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas.
aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā.
aizkoklēt Aiziet, aizvilkt.
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties.
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
kailēt Aizvilkt plosta kokiem priekšā virvi.
aizvilcināt aizvilkt, aizgādāt.
izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt.
aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu).
aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm.
aizgniezt Aizvilkt, aiznest.
aizdricināt Aizvilkt, aizraut.
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot.
aizdīrāt Aizvilkt, aizstiept.
aizgrabināt Aizvilkt, izraisot graboņu.
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
aizvalcīt Aizvilkt; aizaust.
aizvalkāt Aizvilkt.
apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem.
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstaipīties Aizvilkties, aizstaipīties, lokoties aizrāpot, aizlodāt.
nolempēt Aizvilkties, aizvazāties.
aizdalbīt Aizvilkties.
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
samaukties apaut, savilkt.
pieaut Apaut, uzvilkt.
novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
apvilkt Apģērbt, uzvilkt zem kā.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples.
stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
tīpuļoties Apmākties; mākoņiem savilkties.
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
apvalgot Apvilkt ar diegiem (labības kaudzi putnu dēļ).
gumijot Apvilkt ar gumiju.
apvilkties Apvilkt sev (ko).
apstrīpt Apvilkt strīpu.
apstaipīt Apvilkt, pārvilkt, apkārt pārvilkt.
aptraukt Apvilkt, pārvilkt.
plēvēt Apvilkties ar plēvi.
tīksnāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
tīktāties Apvilkties ar zirnekļu tīkliem.
apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt.
apmaukts Apvilkts, uzvilkts (par apģērbu).
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
aizdobīt Ar bedrītēm novilkt robežu.
izkaķēt Ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu).
streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
apcirklāt Ar galdnieka cirkuli novilkt svītru.
cirklāt Ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā.
atkamāties Ar grūtībām atnākt, atvilkties.
atsvempt Ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu).
atšļaukāt Ar grūtībām atvilkties.
iestebīt Ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā).
ietrilināt Ar grūtībām ievilkt.
izčiknīt Ar grūtībām izvilkt.
izdemīt Ar grūtībām izvilkt.
izmušīt Ar grūtībām izvilkt.
pāržmaugt Ar grūtībām pārvilkt.
padricināt Ar grūtībām pavilkt.
dacīnīt Ar grūtībām pievilkt, pievirzīt.
uzkamāt Ar grūtībām uzvilkt augšā.
uzstibīt Ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā).
uzstiknīt Ar grūtībām uzvilkt.
atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
čīnīt Ar grūtībām vilkt (ko).
kremmēt Ar grūtībām vilkt.
kaikarēties Ar grūtībām vilkties.
piesvempēties Ar grūtībām vilkties.
spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu.
aizkaķēt Ar kaķi baļķiem ievilkt divas līnijas.
ķenksēt Ar ķenksi (2) vilkt (mēslus no vezuma).
atcīnīt Ar lielām pūlēm atvilkt.
izkramšāt Ar lielu sparu izvilkt.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
mekšķēt Ar menti vilkt ārā vai meklēt.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
aizmocīt Ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.).
nokaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
nokaķot Ar namdara darbarīku - kaķi - novilkt svītras apaļbaļķos.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
aizķīnēt Ar pūlēm aizstiept, aizvilkt projām.
aizstīvēties Ar pūlēm aizvilkt vienam otru.
aizcīnīt Ar pūlēm aizvilkt, aizstiept.
apdricināt Ar pūlēm apvilkt, apstiept apkārt kaut kam.
atkluburēties Ar pūlēm atvilkties.
mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
aizstīvēt Ar pūlēm dabūt prom, aizvilkt.
izstiknīt Ar pūlēm izvilkt (no kādas mitras, valkanas masas).
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
mērdelēt Ar pūlēm vilkt dzīvību.
tresīt Ar pūlēm vilkt.
aiztaskāt Ar pūlēm, grūtībām aiznest, aizvilkt.
atdimīt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (ko smagu).
atstīvēt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu).
attaskāt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt.
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
iztaskāt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izvilkt.
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
stīpāt Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt (ko smagu).
nostīvēt Ar pūlēm, grūtībām nonest, novilkt.
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
piestibīt Ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt.
sadimīt Ar pūlēm, grūtībām sanest, savilkt.
uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
orpēties Ar tauvu vilkt (kuģi).
uztrīsēt Ar trīsi uzvilkt, uzcelt.
bringāt Ar varu aizvest, aizvilkt.
izdricināt Ar varu izvilkt.
izvindināt Ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt; izvindāt.
izvindāt Ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt.
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1).
atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
atelpt Atelpot; atvilkt elpu.
atšņūkāt Atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas.
izraušīt Atkārtoti izkašāt, izšķirt, izvilkt.
atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu.
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti.
iztvert Ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
atsklenst Atvērt, atvilkt vaļā.
atvilceniski Atvilceniski siet - siet cilpā tā, ka pavilkts atraisās.
atstuidīt Atvilkt nost, atpakaļ.
atzorināt Atvilkt pa zemi.
atvalkāt Atvilkt vairākus vai daudzus.
nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt.
noģemberēt Atvilkt, atstiept, aizvilkt, aizstiept.
sacīnīt atvilkt.
atstepnīt Atvilkt.
kaparnīca Atvilktne, vai kārba, kurā glabā vara naudu.
bīdlāde Atvilktne; bīdāma lāde.
atvilkne Atvilktne.
izvilktne Atvilktne.
šūflāde Atvilktne.
šuklāde Atvilktne.
šūplāde Atvilktne.
šupletka Atvilktne.
šūpulāde Atvilktne.
džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu.
apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis.
atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums.
dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam).
hemospāzija Banku uzlikšana, lai atvilktu ādā asinis.
bezdrēbes Bezdrēbju, tāds, kas nav pārvilkts ar audumu.
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas.
pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts.
ķilpe Bluķis uz ragavām, kas tiek izmantots, lai vilktu baļķus.
izkantēt Bļitkojot izvilkt uz ledus.
volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora.
pie vēja burāšanas paņēmiens, kas ļauj iet (ar cieši ievilktām burām) vējam gandrīz pretī.
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
žmurkstēt Caur degunu vilkt.
kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai.
paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu.
svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa.
ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu).
svīverēt Celt, vilkt uz augšu.
dimīt Celt, vilkt, nest (ko smagu).
plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli).
kabeļceltnis Celtnis, kas sastāv no diviem balstiem un starp tiem novilktu trosi, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt.
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
sakolēt Cieši savilkt un sapīt.
sprindzēt Cieši savilkt.
sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
sažņirgties Cieši savilkties.
baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu.
velce Darbība --> vilkt.
vilkšana Darbība --> vilkt.
atvilkšana Darbība, process --> atvilkt.
savilce Darbība, process--> savilkt (4).
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
savilcējs Darītājs --> savilkt.
vilcējs Darītājs --> vilkt.
cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
slūšāt Dejojot (vai ejot) vilkt kājas pa zemi.
atvilktnīte Dem. --> atvilktne.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
ādīt Dīrāt; vilkt nost ādu.
izvelkams Divd. --> izvilkt.
pārvelkams Divd. --> pārvilkt.
savelkams Divd. --> savilkt.
uzvelkams Divd. --> uzvilkt.
velkams Divd. --> vilkt.
bilaterālā simetrija divpusējā simetrija (caur objektu var novilkt tikai vienu simetrijas plakni).
obīties Drusku smaidīt, smejoties savilkt lūpas.
atšņiebt lūpu dusmās atvilkt lūpu (par zirgu).
filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
atelpot Dziļi ievilkt elpu.
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
soma Dzīvniekam novilkta āda; izbāzenis.
soms Dzīvniekam novilkta āda; izbāzenis.
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus).
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
attusnīt Elšot atvilkt (ko smagu).
enkurs augšā enkurs izvilkts no ūdens un atrodas uz klāja.
digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību.
lombrs Galds kāršu spēlei, lielāko tiesu saliekams un ar vadmalu pārvilkts.
karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
delgavot Gari runāt, vilkt darbu garumā.
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem.
malot Grāmatsietuvē papes malu apvilkt ar audeklu, papīru vai citu materiālu.
šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu).
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni).
kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
ķīnāt Grūti vilkt.
izokrimas ģeogrāfiskā kartē novilktas līnijas, kas savieno jūras virsmas punktus, kuros visaukstākajā gada mēnesī ir vienāda temperatūra.
paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
spīlēt Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
iesliept Ieiet, ievilkties.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai.
slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu).
ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
iešķērēt Iesākt vilkt velkus uz velku kokiem, bet nepabeigt.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
iet ļoti cieši pie vēja iet ar maksimāli novilktām šotīm, bet ar pietiekamu gaitu.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt (6).
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
iegriezt Ievilkt (izmežģītu locītavu).
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru).
apvaržot Ievilkt auklas lūku apavos, vīzēs.
iešņaukt Ievilkt degunā.
atspūsties Ievilkt elpu.
ieņemt Ievilkt jahtā (kuģī) enkurķēdi, enkurtrosi, galu utt.
aizskrambāt Ievilkt nedziļu skrambu; _(biežāk)_ ieskrambāt.
ieklūgāt Ievilkt spainim klūgu; ar klūgām sasiet.
iemiegt Ievilkt starp kājām, (asti).
randīt Ievilkt zīmes.
ievēcināt Ievilkt, ievēdināt.
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
ietrusnīt Ievilkt.
ievecēties Ievilkties (7).
iesavilkties Ievilkties (par vielu, uzlējumu u. tml.).
sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai.
bufe Ievilkts, sakrokots volāns.
ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu); ievilkt (4).
ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās).
valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
zorināt Ilgstoši vilkt pa zemi.
ekstraktors Instruments, ar ko izvilkt, izraut.
seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
dronga Īsa piepogājama vai piešūta josta tērpa mugurpusē; savilktnis.
izmaherēt Izdabūt; izvilkt.
tūbot Izklāt vai apvilkt ar filcu.
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas).
izdirknīt Izraut, izvilkt.
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
censt Izstiept (cīpslas, dzīslas); atvilkt (loku).
nostiept buru izstiept, pacelt, novilkt un nostiprināt buru ar falli, nokbendzeli vai šoti.
aizpenterēt Iztīt un aizvilkt diegu.
izvērt Izvilkt (ko ievērtu).
izcelt Izvilkt (no ūdens); izmakšķerēt.
izņemt Izvilkt (parasti roku).
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
izenkurēt Izvilkt ar ķeksi.
šķietot Izvilkt aužamos šķērus caur šķieta zobiem.
izbirzēt Izvilkt birzes (sējumu joslas, vagas).
bierdot Izvilkt diegus caur aužamo stāvu šķietu.
izkamāt Izvilkt laukā.
izķīnīt Izvilkt, izcīnīt.
izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
izcīpāt Izvilkt, izmudžināt.
izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izķīpāt Izvilkt, izņemt, izzagt.
izvančāt Izvilkt, izraut, izcelt.
ekstrahēt Izvilkt, izraut.
izzvejot Izvilkt, izsmelt (no trauka).
izbiržot Izvilkt, izveidot sējamās birzis (kādā platībā).
izvanskāt Izvilkt, izzvejot.
ķesēt Izvilkt, meklēt, lai izvilktu.
izdirbināt Izvilkt.
izķeberēt Izvilkt.
izšļūcināt Izvilkt.
iztaščīt Izvilkt.
izvalkāt Izvilkt.
izvilcināt Izvilkt.
kurbete jājamzirga lēciens ar pievilktām kājām, jāšanas sportā lēciena augstākā pakāpe.
pagniezt Kādu brīdi vilkt kaut ko smagu.
atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt.
izodinama Kartē novilkta līnija, kas savieno Zemes punktus ar vienādu magnētiskā lauka intensitāti.
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
raušīt kašāt, dalīt, vilkt.
tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
zmurkšis Kaut kas savilkts kopā.
šmurkstis Kaut kas savilkts, samudžināts.
zmurkšķis Kaut kas svilkts kopā.
nostilpāt Kaut ko (ar grūtībām) noņemt, novilkt.
atkramšāt Kaut ko smagu atnest, atvilkt.
risa kaut kur novilkta apaļa svītra.
baltkažoks Kažoks, kas nav pārvilkts ar audumu.
klaviciterijs Klavieru attīstības versija ar vertikālu kasti un vertikāli uzvilktām zarnu stīgām (16. gs.).
pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru.
červelēties Kļūt červeļainam; sarauties, savilkties.
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
atslābt Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi.
tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju.
sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai.
kilometru tīkls koordinātu tīkls topogrāfiskajā kartē, kas izvilkts pēc noteikta km skaita.
sumars Kopā savilkts, saīsināts.
ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
dullis Kulaks, kulakā savilkta roka.
kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
stoņāt Kūtri strādāt; lēnēm, slinku ēst (par lopiem); nevienmērīgi vilkt (par zirgu).
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
lobas laiks laiks, kad var vilkt labu lomu
aizbelzt Lēnām aizvilkties, aiziet.
aizkūlēt Lēnām aizvilkties.
pārvilkties Lēnām vilkties mājās.
kūlēt Lēnām vilkties.
korrāt Lēni iet, vilkties.
stumpēt Lēni soļot, vilkties.
stumpāt Lēni soļot; vilkties.
objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu.
spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni.
spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā.
samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt.
rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām.
brāt Lielā apjomā vest, nēsāt, vilkt.
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
adhibēt Lietot, pielaist, pievilkt, pieaicināt (lietpratējus).
gargujāde Līksānus vilkts dejas solis.
maskot Likt, vilkt (kam) masku (1).
stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu.
līnijēt Līnijas vilkt.
spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
izmaukt Maucot izvilkt (no kurienes).
nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
šmaukt Maukt, novilkt.
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt.
pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli.
gordiņš Mehāniska ierīce, ko iegūst, ieverot trosi nekustīgajā blokā (trīsī), to lieto, lai vēlamā virzienā novilktu šotes, un izmanto dažādās celšanas iekārtās.
šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas; lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
ķirnīt Mēslus no vezuma ar ārdīkli vilkt.
plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
elektrokontraktilitāte Muskuļu spēja savilkties, atbildot uz elektrisku kairinājumu.
pašļūtēt Nedaudz, mazliet vilkt pa zemi.
peižāt neglīti rakstīt, vilkt nekārtīgas līnijas.
saņergt Neglīti saraukt, savilkt.
pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
neitrotakse Neitrotilo leikocītu īpašība pievilkt vai atstumt.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
aizčūbāt Neveikli aizvilkt (slepus).
čapāties Neveikli iet, vilkties.
aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
atvazāt Nevīžīgi atnest, atvilkt.
ķeipt Nīkt, vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības.
stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
nanotārps No nanoizmēru daļiņām sastādīts garens veidojums, kas apvilkts ar sava veida "kažoku", ko veido proteīnu fragmenti, ar ko var nostiprināties vajadzīgajā vietā.
biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties.
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
studināt Nodarboties ar nevajadzīgām lietām, novilkt laiku atliekot darbu.
apdīrāt Nodīrāt, nobrāzt (novilkt ādu, nomizot, nolobīt mizu) visapkārt.
atvilkt Noģērbt (parasti virsdrēbes); novilkt.
aizbliesties Nokaunēties un aiziet, aizvilkties.
sačurināties Noliekties, savilkties, sabozties.
aizklungāt Nonākt, klaiņojot apkārt, aizvilkties.
uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
ielogot Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu).
uzšņīpāt Nosmērēt (atkārtoti), uzvilkt (svītras).
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
abducēt Novest, novilkt.
noaut Novilkt (apavus, zeķes).
noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
nopalināt Novilkt (drēbes).
noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
nosliept Novilkt (laiku), novilcināties.
notaskāt Novilkt (nost).
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu).
izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses).
noraust Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko).
nobraucīt Novilkt (parasti roku gar ko).
atģērbt Novilkt (parasti virsdrēbes); noģērbt.
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
nomauknot Novilkt mizu.
noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu.
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
izģērbties Novilkt sev visu apģērbu.
novilkties Novilkt sev, parasti virsdrēbes.
nošvītrot Novilkt svītru.
pārstigot Novilkt vai izcirst robežlīniju (par mērnieku).
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
apdriksnāt Novilkt, nomizot joslām.
nodricināt Novilkt, noraut.
nostilpēt Novilkt, nostīvēt (ar grūtībām).
apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko.
nošmaukt Novilkt.
nomaukša Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka (1).
nomauks Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka.
nomuka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka.
nomauka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties.
atgodēt drēbes novilktās drēbes iztīrīt un iekārt skapī.
novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
ekstraktīvās vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
izvalcīt Pa gabaliem, pa vienam vilkt ārā, izvilkt.
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt; novilkt (11).
verps Palīgenkurs uz kuģa; to laivā aizved zināmā attālumā no kuģa un izmet; izmanto, lai novilktu kuģi nost no sēkļa, pārvilktu kuģi uz citu vietu u. tml.
izdabot Panākt, ka iznāk, izvirzās (no kurienes, kur); izvilkt.
padimīt Panest, pavilkt (ko smagu).
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
plānēt Papīru vilkt caur līmes ūdeni.
nākt (arī kāpt) augšā parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
pāržņaugt Pārāk cieši savilkt (jostu); sažņaugt.
pakrustoties Parakstīšanās vietā vilkt krustu.
Bermudas bura parastais masta buras tips, kas uzvilkta mastā līdz tā galam.
pavilkt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) vilkt.
sviesties pārģērbties, uzvilkt (apģērba gabalu).
aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
apvārāt Pārklāties vai tikt pievilktam ar zirnekļu tīkliem.
aizčūlāt Pārklāties, pārvilkties ar strutām.
pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu).
pārmaukt Pārvilkt (citas zeķes, cimdus u. tml.).
pāršvīkāt Pārvilkt (kam) švīku vai švīkas.
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.).
pārvilcināt Pārvilkt (uz citu vietu).
pārtriept pārvilkt 1(8).
orpēt Pārvilkt kuģi ostā ar orpenkura un orpes palīdzību.
pārdricināt Pārvilkt mājās (kādu, kas pretojas).
kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru.
sastaipīt Pārvilkt pāri (pār vairākiem priekšmetiem).
pārmaut Pārvilkt pāri.
pārstīvēt Pārvilkt pāri.
pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko).
aizvaskot Pārvilkt, pārsegt ar vasku.
uzstaipīt Pārvilkt, pārsegt.
pārvazāt Pārvilkt, pārvadāt.
apšauties Pārvilkties (piem., ar miglu).
nokrienēt Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
nokrienēties Pārvilkties ar ādiņu (par atdziestošu šķidru ēdienu).
pietumēt Pārvilkties ar gļotainu, saglumējušu plēvīti.
aplezēt Pārvilkties ar kreveli (par ievainojumiem).
aprembēt Pārvilkties ar kreveli.
sakrozēt Pārvilkties ar kreveli.
dumēt Pārvilkties ar miglu (no debesīm).
gālēt Pārvilkties ar plānu ledu.
saviznot Pārvilkties ar plānu ledus kārtu.
notēnēt Pārvilkties ar plānu plēvi.
saplēvēt Pārvilkties ar plānu plēvi.
uzmudēt Pārvilkties ar plēvi un iegūt sliktu piegaršu.
tēnēt Pārvilkties ar plēvi.
plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem).
noplēkāt Pārvilkties, aizklāties (ar plāniem mākoņiem vai zirnekļu tīkliem).
aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
pašļumpt Paslīdēt vai pašļūkt, pavilkt.
padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
aizvārzt Pastalā ievilkt auklas.
aizstrīpot Pasvītrot, ievilkt, ielikt zīmi.
izvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> izvilkt (5).
pārvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvilkt (5).
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(1).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(2).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(4).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(5); arī krokojums.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(6).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt(7).
pavazāt Pavilkt (kājas).
pakruķēt Pavilkt (nedaudz, pēc pamudinājumiem).
pašlepēt Pavilkt (piem., trosē).
pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu).
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pastīvēt Pavilkt.
patusnīt Pavilkt.
pāršļaukt Pavirši slaucīt, nogludināt, pārvilkt.
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ.
kontrollīnija Perpendikulāri kustības virzienam novilkta līnija, lai kontrolētu vienības pārvietošanos.
normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā.
trošu ceļš piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u. tml.
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju; aizvilkt (4).
paņemt tauvā piesaistīt ar ko (parasti transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu
attillināt Piesardzīgi atvilkt, pārbīdīt, pārvilkt.
piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt.
atraktivitāte Pievilcējspēks; spēja pievilkt, saistīt (par cilvēkiem, mākslas izpausmēm u. tml.).
piešvīkāt Pievilkt (kāju).
sarauties (arī savilkties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
savilkties (arī sarauties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
nūžāt Pievilkt grožus.
zabāt Pievilkt laužņus (zirgam).
zabināt Pievilkt laužņus (zirgam).
pievilkties Pievilkt savu ķermeni (pie kā, kam klāt).
ieraut Pievilkt sev klāt (parasti asti).
pielaikot dirku pievilkt vai atlaist dirkas falli, kas notur grotbomja noku (galu) vajadzīgajā augstumā.
pierinkt Pievilkt, piegrābt.
pieraukt Pievilkt, savilkt.
piešļaukt Pievilkt.
pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
deltaplāns Planieris ar elastīgu trīsstūrveida spārnu; sastāv no cauruļu karkasa, uz kura uzvilkts hermētisks audums.
bambarzīds Plāns audums ar ievilktām zīda joslām, pavedieniem.
dūre Plaukstā savilkti pirksti; roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem.
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku.
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
cīpāt Plūkt, plūkāt; vilkt.
žīgāt Plūkt, plūkāt; vilkt.
tipi Prēriju indiāņu smaila telts, pārvilkta ar bifeļa ādām.
aktinomorfisks Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm.
aktinomorfs Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm.
abazelis Ragaviņas, ko izmantoja garu baļķu tievā gala atbalstam, lai pārvedot tas nevilktos pa zemi.
tumba Rakstāmgalda apakšējā daļa ar atvilktnēm.
birojs rakstāmgalds ar plauktiem, atvilktnēm, rakstāmpulti.
ažūrpinumi Rakstu šķērsadījumi, kuros daļa cilpu izvilktas arī caur blakusstāvošo cilpu stabiņu cilpām.
nīšstāvs Rāmis ar nītīm, caur kurām izvilkti šķēri, ko aušanas laikā vienlaikus paceļ un nolaiž saskaņā ar auduma pinumu.
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
elsot Raudot krampjaini ievilkt elpu.
apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt.
atdricināt Raustot atvilkt.
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt.
ievilkties Refl. --> ievilkt (9); tikt ievilktam.
izvilkties Refl. --> izvilkt (1); tikt izvilktam.
novilkties Refl. --> novilkt (12); tikt novilktam.
pavilkties Refl. --> pavilkt(1); tikt pavilktam.
savilkties Refl. --> savilkt (4); tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt(5); tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt(6); tikt savilktam.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (1).
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (3); tikt uzvilktam.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (6); tikt uzvilktam.
vilkties Refl. --> vilkt (1); tikt vilktam (par priekšmetiem).
atvilkums Rezultāts --> atvilkt (6); atvilktā naudas summa; atskaitījums.
raikot Rudzu laukā pēc sējas vilkt vagas.
sačamarēt Saburzīt, nekārtīgi savīstīt, savilkt čumurā.
virves vilkšana sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sašķērēt Sagatavot un uzvilkt velkus uz velku kokiem.
saklūgāt saiet, savilkties.
koncīzs Saīsināts, īss, savilkts; nenoteikts.
nostīgot Saistīt ar stīgām, savilkt stīgas.
interesēt Saistīt; nodarbināt domas; pievilkt, valdzināt.
sadžerkstelēties sajukt, savilkties mudžeklī.
kā stīga saka, ja ir liels sasprindzinājums, liela piepūle (_biežāk savienojumā ar_ savilkt, uzvilkt).
pievilkt Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
gumbīt Sakrokot, savilkt grumbās.
sačuprināt Sakrunkot, savilkt (lūpas).
saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
kukņāties Salīkt, savilkties čokurā.
sarucināt Samazināt, sašaurināt, savilkt.
nosmitēt Samitrināt ar sūkalām (uz aužamiem stāviem uzvilktus velkus, lai tie būtu stingrāki, neplūksnotu).
sačunčurot Samudžināt, arī saburzīt; satīstīt, satuntuļot; krokās savilkt.
savirskāties Samudžināties, savilkties.
sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3).
ķursē raut sarauties, savilkties.
savažāt Sasaistīt, pavirši sagrābt, savilkt.
aizcilpināt Sasaistīties, savilkties cilpās.
šķērbalains saskābis rūgušpiens, kas sāk savilkties gabalos.
aizpenterēties Sasniegt ar pūlēm, aizvilkties.
sačorrāties sašaurināties, sarauties; savilkties (par negaisa mākoņiem).
aizvilkties Sašaurināties, savilkties (piemēram, par cilpu).
punčāt Savākt, savilkt kopā, kamolā.
sačīnīt savākt, savilkt.
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
apviebties Saviebties, savilkt seju.
vilkšana Savienojumā "virves vilkšana": sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
vilcin Savienojumā ar "vilkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilktin Savienojumā ar "vilkt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
vilkšus Savienojumā ar verba "vilkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa.
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
ievirzīt Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums.
sačūrāt Savilkt (lūpas) krunkās, uz augšu.
aizvilkt Savilkt (piemēram, mezglu, rāvējslēdzēju).
verkšķīt Savilkt (piemēram, seju, acis).
veršķīt Savilkt (piemēram, seju, acis).
sarabāt savilkt apģērbu uz augšu.
pievilkt Savilkt ciešāk (piemēram, auklu), velkot (ko), palielināt (tā) spriegumu.
aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas.
aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas.
sašmurkšīt Savilkt čokurā, grumbās, krokās.
sakrunčot savilkt drēbi čokurā; saburzīt.
sačūrināt Savilkt grumbās (lūpas).
savarkšt Savilkt grumbās.
piejozt Savilkt jostu.
sačurāt Savilkt kopā (pastalu augšmalu).
sastebēt Savilkt kopā (smagus priekšmetus).
sašļūtēt Savilkt kopā ar šļūci.
nužģināt Savilkt kopā pastalas purngalu.
nonert Savilkt kopā.
obīt Savilkt lūpas smiekliem.
uzviebties Savilkt lūpas uz augšu.
sanērt Savilkt pastalas purngalu.
smurkšīt Savilkt pastalu purngalu ar pastalauklu.
(sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri (grumbās, krunkās) savilkt pieres ādu tā, ka tajā izveidojas grumbas, krunkas.
saverkšties Savilkt seju grumbās, saviebties.
ģiebties Savilkt seju raudāšanai (par maziem bērniem).
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
piešvīkāt Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā.
savāļot Savilkt vālos (sienu).
plēkāt Savilkt zirnekļu tīklus; pārvilkties, pārklāties ar baltām pārsliņām.
saplēkāt Savilkt zirnekļu tīklus.
krudzelēt Savilkt, sačokuroties (šujot).
krudzulēt Savilkt, sačokuroties (šujot).
sakrudzulēt savilkt, sakrokot.
ieraukt Savilkt, sakrunkāt, sašaurināt.
pievalcīt Savilkt, sanest (kaut ko); pievilkt.
sačunkurēt Savilkt, saraukt.
sačunkurot Savilkt, saraukt.
saņirkt Savilkt, saraukt.
kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
sašņobīt savilkt, sašaurināt.
uzobīt Savilkt, sašķobīt.
savalcīt savilkt, sataisīt.
sadricināt savilkt.
adstringēt Savilkt.
savilcināt Savilkt.
čumma Savilktas lūpas; cilvēks, kas uzmetis lūpu (apvainojies, dusmīgs) un nerunā.
ieritināties Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu).
aizcilpāties Savilkties (par cilpu).
sašmukt Savilkties (par negaisu), sarauties.
verkšķīties Savilkties (par seju, acīm u. tml.).
veršķīties Savilkties (par seju, acīm u. tml.).
sadžergzdelēt Savilkties džerkstelē, samudžināties.
sadžergzdelēties Savilkties džerkstelē, samudžināties.
muskuļot savilkties kamolā, lidināties, spietot.
sakukuroties Savilkties kamolā.
savervelēties savilkties krokās.
uzmākties Savilkties mākoņiem.
sašķobīties Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
saverkšķelēties savilkties, sagrumboties.
ieraukties Savilkties, samazināties.
sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
saķurnēties Savilkties.
svergties Sažūt, sarauties, savilkties.
sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
noraitīt Sējot novilkt birzi.
hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
ievilkt Sīki sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
apšķērmēt Skābuma dēļ pārvilkties ar baltu plēvi.
rantīt Skaldīt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes.
ramtīt skaldīt, zvetēt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes.
trēdēt Skaļi vilkt, dziedāt.
kombinētais skapis skapis ar nodalījumiem, plauktiem un atvilktnēm dažādu priekšmetu glabāšanai.
novilkt Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
danirkšt Skatoties mazliet pievērt, savilkt (plakstiņus).
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
slīt Slāt, vilkties, slīgt.
slīmēt Slāt, vilkties, vazāties.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
šļumpt Slīdināt, vilkt kājas pa zemi.
slozniskām Slozniskām vilkt - vilkt ar kājām pa zemi.
ūkāt Smagi nest, vilkt.
ieraut Smēķējot strauji ievilkt (dūmus).
spasmatisks Spastisks, krampjains, kam piemīt krampju raksturs; savilkts, sažņaugts.
saraut Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa dalu).
spanderēt Spēcīgi savilkt.
plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
kontraktilitāte spēja savilkties, saīsināties.
nesošā trose starp diviem mastiem novilkta trose, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus).
pastiept Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā.
stiknīt Stiept, vilkt.
sasprādzēties Stingri savilkt sprādzes un nostiprināt.
sastrindzināt Stingri savilkt, nospriegot.
iestilpēt Stingri savilkt.
saņaukt Stingri savilkt.
žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
denkts Stingrs, stingri savilkts.
brāga Stipra tērauda vai zāļu trose, kas apvilkta ap kuģa virsbūves daļu.
žņiebties Stipri savilkt ar auklu (korseti).
atraut Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni); strauji izvilkt (atvilktni).
atraut Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
izraut Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
izraut Strauji izvilkt, izvest (piemēram, transportlīdzekli).
noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus); strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
noraut Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
noraut Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
nosviest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nomest (3).
nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest (3).
raut Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
piecirst Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
raut Strauji vadīt dūmus (par apkures ierīcēm); vilkt.
ķert Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
šlepēt Stumt vai vilkt trosē kādu citu peldlīdzekli.
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
uzbraucīt Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
šļūtēties Šļūkt, vilkt.
šņorkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
šņurkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
atleinot Šūpojoties, grīļojoties atvilkties.
izgniezt Šurp un turp iznēsāt, pārvilkt (kaut ko smagu).
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
atvilcenis Tā sasiets mezgls, ka aiz viena gala pavilkts atraisās.
čokurs Tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada).
roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
botains Tāds, kam kājās sporta apavi; tāda (kāja), kurā uzvilkta sporta kurpe.
grumbains Tāds, kas ir savilkts grumbās (par ādu); ar daudzām grumbām (piemēram, par seju, tās daļām).
bezdrēbju Tāds, kas nav pārvilkts ar audumu (parasti par kažoku).
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
čurmalains Tāds, kas savilkts krokās; nelīdzens, sačokurojies.
čurmalaiņš Tāds, kas savilkts krokās; nelīdzens, sačokurojies.
kontraktils Tāds, kas spēj sarauties, savilkties, atbildot uz attiecīgo kairinājumu.
retraktils Tāds, kas spēj savilkties, vilkties atpakaļ.
brīvrokas Tāds, kas zīmēts, vilkts bez cirkuļa, lineāla vai cita rīka palīdzības.
uzsprūst Tāds, ko ar grūtībām var uzvilkt (kā pārāk šaurs, par apaviem).
traktorvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar traktoru.
zirgvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar zirgu.
zirnekļains Tāds, kur ir savilkti zirnekļu tīkli.
plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu.
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
stabiņš Tamborēšanā - veidojums, kurā pavediens ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
verkšķis Tas, kas mēdz savilkt seju grimasēs (šķobās, vaikstās).
klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
tauvēt Tauvā vilkt.
steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā.
jēls Tikko novilkts, neapstrādāts (par dzīvnieka ādu).
nobraukt Tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) - par roku, priekšmetu.
uzvīties Tikt uzvilktam (parasti par karogu).
Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m.
stuģis Trijkājis sausumā izvilktas laivas atbalstīšanai.
stugs Trijkājis sausumā izvilktas laivas atbalstīšanai.
šifonjēra Tualetes atvilktne dažādām sīkām lietām.
timbāt Tūļāties, smagi stiept; ar grūtībām vilkties, ar lielām pūlēm kaut ko nest.
tušas mazgājums tuša, ko uzklāj ar ūdenī samitrinātu otu, tad ar otu pārklāj spalvas vai cita instrumenta ievilktās līnijas, veidojot toņu nianses.
pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
mugura Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
pavīpšķināt Uz kādu brīdi savilkt seju ņirdzīgā izteiksmē.
lielās bungas uz pamatnes vertikāli novietotas bungas, ko spēlē ar koka vālīti, kuras gals apvilkts ar tūbu vai gumiju.
ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
kāja Uz šīs ekstremitātes (uzaut, uzvilkt).
uztempt Uzģērbt, uzvilkt.
nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1).
pirkstot rāceņus uzmanīgi ar pirkstiem izrakņājot zemi zem kartupeļu cera, izvilkt lielākos kartupeļus.
satomīt Uznest, uzvilkt (kaut ko smagu).
uzvazāt Uznest, uzvilkt.
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi; uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
uzdīdīt Uzraut, uzvilkt.
uzstibīt Uzstīvēt; uzvilkt (apģērba gabalu, apavus).
uzaut Uzvilkt (apavus, zeķes).
uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
pavilkt Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji.
apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
uzdricināt Uzvilkt (ar grūtībām, kur augšā).
pāraut Uzvilkt (citas zeķes, apavus).
pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
spilvēt uzvilkt (enkuru).
sakrīžāt uzvilkt (ieskrāpēt) nekārtīgas līnijas.
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu).
uzslūtēt Uzvilkt (pa slīpu sastatni).
saaut Uzvilkt (parasti vairākus pārus zeķu).
paaut Uzvilkt (parasti zeķes) tā, lai (tās) atrastos zem (virsējām zeķēm).
pastatīt Uzvilkt (pulksteni).
savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
apaut Uzvilkt (zeķes, apavus).
bābot Uzvilkt ar vinču (bābu (4)).
uztušīt Uzvilkt augšā.
pacelt buras uzvilkt buras tām paredzētajās vietās.
iespraust gredzenu pirkstā uzvilkt gredzenu pirkstā.
uzvilkt lampu čikurī uzvilkt iedegtu lampu pie griestiem.
nokrustot Uzvilkt krusta zīmi (vairākās vai daudzās vietās).
kostimēties Uzvilkt lomai raksturīgu apģērbu; pārģērbties skatuvei vai maskarādei.
piemest Uzvilkt papildus velkus (uz velku kokiem).
uzģērbties Uzvilkt sev (apģērba gabalu, apģērbu).
uzvilkties Uzvilkt sev (parasti apģērba gabalu, apavus).
lakatāt Uzvilkt sliktu (vecu) apģērbu.
apstīgot Uzvilkt stīgas.
uzstīgot Uzvilkt stīgas.
uzstrīķēt Uzvilkt svītras.
uzstrīpot Uzvilkt svītras.
uzsvītrāt Uzvilkt svītras.
nostīlēt Uzvilkt un nostiprināt (noskaņot) bungām ādu.
uzcvikot Uzvilkt uz liestes un piestiprināt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieku naglām - cvikām.
uzšķērēt Uzvilkt velkus uz velku kokiem.
ļenkot Uzvilkt virvju cilpas (laivas vilkšanai pret straumi).
uzlēzēt Uzvilkt, sakārtot (auduma pavedienus).
uzīvēt Uzvilkt, uzcelt.
apvilkt Uzvilkt, uzģērbt.
uzsuknīt Uzvilkt, uzģērbt.
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
uzķirināt Uzvilkt, uzmaukt, viegli piestiprināt.
uzķibināt Uzvilkt, uzmaukt.
uzdillēt Uzvilkt, uzstiept.
uzvilcināt Uzvilkt, uzvest.
maut Uzvilkt.
uzelpēt Uzvilkt.
uzšļaukt Uzvilkt.
uzvazāties Uzvilkties, ar lielu piepūli uzkāpt.
baršķīties Vaibstīties; raudots savilkt seju.
kasīt Vairākkārt (piemēram, ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
vilkšņāt Vairākkārt atvērt un aizvērt (atvilktni).
cīpāties Vairākkārt plūkāt, vilkt; plūkties.
raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām; vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
izraustīt Vairākkārt vilkt (ko) vaļā; vilkt vaļā (citu pēc cita).
valkāt Vairākkārt vilkt (parasti šurp un turp, dažādos virzienos).
skrīpāties Vairākkārt vilkt svītras.
ķiept Vārgt, nīkuļot, vilkt dzīvību.
keipt Vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības; ķeipt.
atbrasēt Vējam pieaugot ar brasu palīdzību pavilkt rājas vairāk šķērsām.
pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
apvilkt Velkot pavirzīt, pavilkt zem kā.
pembele vērpjot savilkta, satinusies pakulu pika.
kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs.
nolaist Viegli novilkt (ar ko gar ko).
pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (1).
pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (4).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (1).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (6).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (7).
kase Vieta, kur glabājas nauda (piemēram, skapis, atvilktne).
garināt Vilcināt, vilkt laiku.
tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; arī ģērbt.
pārzobos vilkt vilkt (velkus) katrā otrā riekuma zobu starpā.
novilkt Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
novilkt Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt.
izmūdīt Vilkt ārā, izvilkt.
sīkāt vilkt gaisu caur sāpošiem zobiem.
ķert bļodā vilkt lozes par iesaukšanu karadienestā.
vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu).
ņemt tauvā vilkt tauvā; šlepēt.
novilkt Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
atžubriski žagarus raut vilkt, raut krūmus vai žagarus noliecot galotni uz leju.
rabāties vilkties (piemēram, par kreklu, kas kustoties, lokoties velkas uz augšu).
braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt.
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
šļūkāt Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to.
aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
muceknīte Zemnieces linu apakšsvārki, kas tika vilkti pār galvu.
kārtns zieds zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās.
nekārtns zieds zieds, caur kuru var novilkt vienu simetrijas plakni, kas to dala divās vienādās daļās
apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt); zīmējot ierobežot (kādu laukumu).
pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži).
kasammašins Zirga vilkts grābeklis, kasāmmašīna.
veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu.
izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus.
savīlēt Žāvējot sienu savilkt to vālos.
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.

vilkt citās vārdnīcās:

MLVV

vilkt

LLVV

vilkt

MEV

vìlkt