Paplašinātā meklēšana
Meklējam ērtība.
Atrasts vārdos (38):
- ērtība:1
- ērtības:1
- vērtība:1
- neērtība:1
- atvērtība:1
- bezvērtība:1
- kopvērtība:1
- mazvērtība:1
- nosvērtība:1
- pārvērtība:1
- pašvērtība:1
- darbvērtība:1
- īpašvērtība:1
- līdzvērtība:1
- pilnvērtība:1
- pretvērtība:1
- reālvērtība:1
- vienvērtība:1
- virsvērtība:1
- ciltsvērtība:1
- nenosvērtība:1
- pamatvērtība:1
- robežvērtība:1
- sākumvērtība:1
- starpvērtība:1
- uzturvērtība:1
- bilancvērtība:1
- komercvērtība:1
- nepilnvērtība:1
- papildvērtība:1
- vērtībanalīze:1
- barotājvērtība:1
- kontrolvērtība:1
- nominālvērtība:1
- kultūrvērtības:1
- patiesumvērtība:1
- standartvērtība:1
- percentilvērtība:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (867):
- (no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā.
- akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos.
- atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
- maksimālā vērtība amplitūdas vērtība.
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
- nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā.
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- apkopes vieglums apkopes ērtība.
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- valvācija Ārvalstu metālnaudas vērtības noteikšana savas valsts naudas vienībās.
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- nokārtot parādu atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- commodite Ateja (ērtība).
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības); atlicinot, neiztērējot vairot.
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- relatīvistiskais ātrums ātrums, kura skaitliskā vērtība ir tuva gaismas ātrumam.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.
- poll Balsošana kapitālsabiedrības pilnsapulcē pēc tajā reprezentēto akciju vai paju skaita un vērtības.
- barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
- barības vienība barības kopējās enerģētiskās vērtības rādītājs, ko izmanto dažādu barības līdzekļu barotājvērtības salīdzināšanai.
- NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm.
- NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- barotājvērtība Barības līdzekļa produktīvas vērtības radītājs, kas izteikts barības vienībās.
- sagremojamo vielu summa barības līdzekļa vai barības devas kompleksās barotājvērtības rādītājs, dzīvnieku ēdināšanas normēšanas kritērijs.
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- kalorija barības vielu enerģētiskās vērtības vienība
- plieks Bez barības vērtības.
- bezmiesība Bez formas, bez satura, bez vērtības.
- bezvērtīgums Bezvērtība.
- dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
- ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas.
- konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
- disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess).
- sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- nebūt ne plika graša vērtam būt bez kādas vērtības, nekur nederēt.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā); pavērsiens (2).
- pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
- optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W.
- ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas.
- strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
- jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
- prece darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības.
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu.
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
- remonetizācija Demonetizēšanas rezultātā degradētā dārgmetāla atjaunošana par naudas vērtības pamatu.
- kvalitāte derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- bāzes garums detaļas virsmas profila garums, kurā nosaka virsmas negludumu parametru skaitliskās vērtības.
- partikulārs atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājums, ko iegūst no vispārīgā atrisinājuma, piešķirot noteiktas vērtības visām tā konstantēm (parametriem).
- kovariācija Divu gadījumlielumu X, Y savstarpējās atkarības (korelācijas) mērs: K(X,Y)=E((X-EX)(Y-EY)), kur EX - gadījumlieluma X vidējā vērtība.
- ekvivalence divu vai vairāku vienumu satura, formas, kvalitātes, apjoma, funkcijas u. tml. raksturlielumu savstarpēja līdzvērtība (vienādība); atbilstība.
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai.
- kovariance Divvērtīgu sadalījumu noviržu reizinājuma vidējā statistiskā vērtība.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme.
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- ciltsapliecība Dokuments, kurā raksturota mājdzīvnieka izcelšanās un ciltsvērtība.
- bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība.
- kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
- kārtot parādu dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
- individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
- nominālais moments dzinēja elektromagnētiskā momenta vērtība, kas atbilst nominālai slodzes vērtībai.
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
- ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
- naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes.
- tirdzniecības bilance eksportēto un importēto preču vērtības attiecība.
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli.
- nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā.
- īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai.
- nominālā vērtība elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtības elektriskajās ierīces, ierīcēm darbojoties nominālā režīmā.
- pieļaujamais spriegums elektrodrošības normās pieļautās sprieguma vērtības, kas neapdraud cilvēka veselību vai dzīvību.
- kritiskais moments elektromagnētiskā momenta vislielākā iespējamā vērtība.
- elektroniskais voltmetrs elektroniska ierīce sprieguma efektīvās vērtības mērīšanai; sastāv no elektroniskiem blokiem (taisngrieža, pastiprinātāja) un līdzstrāvas tipa mērīšanas mehānisma.
- ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju.
- zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums).
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
- virtuālās daļiņas elementārdaļiņas starpstāvokļos (tādos, ko nav iespējams novērot), ar kuru esamību kvantu mehānikā izskaidro daļiņu mijiedarbību un pārvērtības.
- homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem.
- Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās.
- ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- skaistais Estētikas kategorija; universāla estētētiskā vērtība.
- anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- mērīšana Fizikāla lieluma vērtības eksperimentāla noteikšana ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem.
- fizikālā lieluma vienība fizikāls lielums, kam pēc definīcijas ir piešķirta skaitliskā vērtība.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi.
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
- deviācija Frekvences maksimālā (t. i. modulējošā signāla maksimumam atbilstošā) novirze no vidējās vērtības.
- konstante Fundamentāla fizikāla lieluma vērtība (piem., elektrona lādiņš).
- Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^.
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību.
- periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas).
- aritmētiska funkcija funkcija, kuras argumenti un vērtības ir naturāli skaitļi (piemēram, skaitļa n dalītāju skaits).
- mērķfunkcija funkcija, kuras vērtībai optimizācijas uzdevumos tiek meklēts maksimums vai minimums.
- vektorfunkcija funkcija, kuras vērtības ir vektori.
- definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2).
- ekstrapolācija Funkcijas vērtību aptuvena noteikšana ārpus kopas, kurā funkcijas vērtības ir zināmas.
- rekursīva definīcija funkciju, operatoru un predikātu uzdošanas veids, izmantojot to iepriekšējās vērtības; induktīva definīcija.
- moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā.
- Markova ķēde gadījumprocess ar ne vairāk par sanumurējamu skaitu parametru, kurā katra parametra vērtība ir atkarīga tikai no visu parametru vērtībām iepriekšējā momentā.
- norakstīšana Gadskārtēja preces vai priekšmeta vērtības pazemināšana, ņemot vērā tās nodilumu, vecumu, cenas krišanos u. tml.
- aprēķina slodzes gaisakuģa ārējās slodzes maksimālās vērtības, pēc kurām nosaka gaisakuģa konstrukcijas stiprību.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (materiāla) vērtība.
- aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
- bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
- ceļa maize garīgas vērtības, padomi, ko dod kādam līdzi tālākās dzīves gaitās.
- manta Garīgas vērtības.
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
- ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā.
- quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
- didrahma Grieķu monēta, kurai ir divu drahmu vērtība.
- griezi Grieži - pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
- filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā.
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai.
- atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli).
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- klasika ierastas vērtības; paraugs kādā jomā.
- vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B.
- rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība.
- likviditāte Iespēja ātri realizēt preces, pārdot citas materiālās vērtības par skaidru naudu.
- depozitārijs Iestāde vai persona, kas pieņem glabāšanā vērtības.
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- ciklometriskās funkcijas inversās trigonometriskās funkcijas Arcsin, Arccos, Arctg, ..., kā arī to galvenās vērtības arcsin, arccos, arctg, ...
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība.
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai.
- impulsa amplitūda īslaicīgi plūstošas strāvas vai īslaicīga sprieguma maksimālā vērtība.
- naudas ekvivalenti īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kurus var ātri pārvērst naudā un risks, ka to vērtība mainīsies, ir neliels.
- izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas.
- močīties Izjust, pārdzīvot neērtības.
- izpušerēt Izputināt (materiālas vērtības).
- ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0.
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības.
- bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību.
- aktīvi Jebkādas vērtības, ko ir iespējams apmainīt pret naudu vai kādu citu vērtību.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- vērtējums Kā materiālo, skaitlisko vērtību konstatēšana; šī vērtība; paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2).
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
- glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- kapitāla koncentrācija kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- pastāvīgais kapitāls kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- labgalis Kaut kādā (piemēram, drošības, ērtības, materiālās labklājības) veidā labākā vieta.
- darbvērtība Klasiskajā ekonomikas zinātnē - ražojuma cena (vērtība), kas tieši atspoguļo patērēto darba daudzumu.
- divvērtību princips klasiskās divvērtību loģikas pamatprincips: jebkuram izteikumam ir tikai divas patiesumvērtības, tas ir vai nu patiess, vai aplams.
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- dadzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- piedzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības.
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- paškompensēšana Kompensācijas darījuma forma, kuras gadījumā pārdevējs par savu preci pretī saņem citu, ekvivalentu pēc vērtības, preci.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- līgumcena Kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.
- cilvēku kapitāls kopējais cilvēku zināšanu, spēju, prasmju un motivāciju kopums, kam ir ekonomiska vērtība.
- atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā.
- kūlenis Krasa pārvērtība, pārmaiņa.
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- vēstures piemineklis kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- kultūrvērtības Kultūras vērtības.
- quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām).
- raudze Kvalitāte, vērtība.
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva.
- kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
- enerģijas līmenis kvantu mehānikā kvantu sistēmas (kodola, atoma, molekulas) enerģijas vērtība stacionārā stāvoklī.
- paraprocess Ķermeņa magnetizācijas palielināšanās ferimagnētiķos un feromagnētiķos ārējā magnētiskajā laikā, ja tā intensitātes vērtība ir lielāka par vērtību, kas atbilst parauga tehniskajam magnētiskajam piesātinājumam.
- leptohīmija Ķermeņa šķidrumu nepilnvērtība.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības.
- mehanoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskas pārvērtības mehāniskas iedarbības rezultātā.
- lāzerķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu pārvērtības lāzeru starojuma iespaidā.
- ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās.
- zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
- termoradiolīze Ķīmiskās pārvērtības vielās, kas notiek jonizējošā starojuma un augstas temperatūras vienlaicīgā iedarbībā.
- momentānā vērtība laikā mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) skaitliskā vērtība jebkurā laika momentā.
- vidējā vērtība laikā mainīgu periodisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtība perioda laikā; sinusoidālas formas maiņstrāvai šīs vērtības ir vienādas ar nulli.
- samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja.
- sekundārā atslēga lauks, kas tiek meklēts tādu ierakstu apakškopā, kuriem ir vienādas primāro atslēgu vērtības.
- rotējošs magnētiskais lauks lauks, kura indukcijas vērtība ir nemainīga, bet indukcijas vektors rotē ar noteiktu leņķisko ātrumu.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
- sākuma fāze leņķa vērtība laika atskaites sākuma momentā.
- ekliptikas slīpums leņķis, ko veido ekliptikas plakne ar debess ekvatora plakni; tā vērtība ir 23° 26'.
- lielākais robežizmērs lielākā pieļaujamā izmēra vērtība.
- vidējais uzspīlējums lielākā un mazākā uzspīlējuma vidējā aritmētiskā vērtība.
- vidējā spēle lielākās un mazākās spēles vidējā aritmētiskā vērtība.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- absolūtā kļūda lieluma patiesās un novērotās vai aprēķinātās vērtības starpības skaitliskā vērtība.
- neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības.
- gadījuma (arī stohastisks) lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- atlikusī bilances vērtība lielums, ko iegūst, no aktīva sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu (amortizāciju).
- skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- parametrs lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- pastāvīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; konstants lielums.
- konstants lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; pastāvīgs lielums.
- nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
- skalārais lielums lielums, kuru pilnīgi nosaka tā skaitliskā vērtība.
- nevērte Lietderības, vērtības trūkums.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam.
- simpleksmetode Lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanas metode, kas balstās uz iteratīvu procedūru, kuras rezultātā pakāpeniski atrod uzlabotu plāna variantu, kam atbilst vislielākā mērķfunkcijas vērtība.
- īpašvērtība Lineāras transformācijas A īpašvektoram atbilstošā skalāra l vērtība.
- izoanomālija Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu noviržu vērtību no normālās vērtības.
- NE operācija loģiskā operācija ar vienu operandu, kuras rezultātā loģiskā mainīgā vai formulas A vērtība kļūst aplama, ja A ir bijis patiess, un otrādi.
- pozitīvā loģika loģiska sistēma, kurā atšķirībā no negatīvās loģikas mainīgo un funkciju patiesai vērtībai atbilst augsts potenciāls, bet aplamai - zems.
- negatīvā loģika loģiska sistēma, kurā vispārpieņemtiem signālu līmeņiem piešķirtas pretējas vērtības, t. i., augsts potenciāls atbilst loģiskajai 0, bet zems potenciāls - loģiskajam 1.
- daudzvērtīgā loģika loģisko izteiksmju, kuru mainīgajiem ir vairāk nekā divas vērtības, pētīšanas kārtulu un metožu sistēma.
- lubene Lubu literatūra - viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības).
- olimpisks miers ļoti liela savaldība, nosvērtība.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- izkliede mainīga lieluma skaitliskās vērtības variācija.
- bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- divpadsmitskaņu tehnika mākslīgi radīta kompozīcijas sistēma, kuras patoss ir visu divpadsmit skaņu līdztiesība un līdzvērtība.
- elastīgais masīvs masīvs, kura augšējā un apakšējā robeža nav fiksēta, bet var pieņemt dažādas uzdotās vērtības.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- predikāts matemātiskajā loģikā - funkcija, kuras vērtība ir izteikums vai izteikuma patiesums, bet mainīgie - lietas (objekti).
- determinācijas koeficients matemātiskajā statistikā pieņemta mērvienība, korelācijas koeficienta kvadrāts, kas rāda viena lieluma (piemēram, kopējās izmaksas) vērtības izmaiņas atkarībā no cita mainīgā lieluma (piemeŗam, produkcijas kopapjoma) vērtības izmaiņām, pamatojoties uz statistikas aprēķinos izmantotiem datiem
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- mants Materiālās vērtības; bagātība.
- godība Materiālās vērtības; labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
- manta, ko kodes un rūsa maitā materiālas vērtības.
- deķis Materiālās vērtības.
- pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma).
- iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam.
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- Būla matrica matrica, kuras katra elementa vērtība var būt 1 (patiess) vai 0 (aplams).
- mazākais robežizmērs mazākā pieļaujamā izmēra vērtība.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- bonitāte Medību iecirkņa vērtības rādītājs, ņemot vērā dzīvnieku dabiskās barības bāzes noderīgumu un labumu; medību platības pieņemts iedalīt 5 bonitātēs.
- indeksācija Mehānisms periodiskai reālās darba algu vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- mērījumu vienotība mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību.
- mēraparāta atskaites iekārtas mēraparāta konstrukcijas daļa, kas paredzēta mērāmā lieluma vērtības nolasīšanai.
- salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri).
- mērīšanas kļūda mērījuma rezultāta novirze no mērāmā lieluma īstās vērtības.
- mērīšanas robeža mērījumu diapazona lielākā vai mazākā vērtība.
- mērījuma rezultāts mērīšanā iegūta fizikāla lieluma vērtība.
- mērījumu nolasījums mērīšanā pēc skalas vai citas atskaites iekārtas iegūta fizikālā lieluma skaitliskā vērtība.
- mēri Mērīšanas līdzekļi, kas atveido noteiktas vērtības fizikālos lielumus.
- pretstatījuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtība un mēra vērtība vienlaikus iedarbojas uz salīdzināšanas aparātu, parādot attiecību starp tiem.
- kompensācijas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmo lielumu salīdzina ar otru, kura vērtība ir precīzi zināma.
- daudzvērtīgs materiāls mērs mērs, kas reproducē viena fizikāla lieluma vairākas vērtības.
- kalibrēšana Mēru komplekta atsevišķo mēru vērtības pārbaude.
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
- zaļais zelts meži kā tautsaimnieciska vērtība.
- trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei.
- aktīvā jauda momentānās jaudas vidējā vērtība maiņstrāvas perioda laikā; apzīmējums P; mērvienība vats (W).
- maiņas monēta Monēta, kuras nominālvērtība pārsniedz nosacīto dārgmetāla vērtību tajā.
- pusgrasis Monēta, kuras vērtība ir puse no graša.
- marko Monētas vērtības noteikšana pēc svara, nevis pēc nomināla.
- cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- Murina diagramma Mūdija diagrammai līdzīga diagramma, kurā izmanto relatīvā raupjuma apgrieztās vērtības.
- advalors Muitas nodeva vai nodoklis, kas tiek iekasēts procentuālā izteiksmē no muitas vērtības.
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- tagadnes vērtība nākamās naudas plūsmas diskontētā vērtība.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- aizdevums nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības.
- elektroniskā nauda naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un: kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā); kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību; kurus kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti.
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam; attiecīgais darījums.
- līdzīga nauda naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- pareiza nauda naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- diskonts Naudas summa, kas tiek atņemta no vērtspapīra nominālvērtības, pārdodot šo vērtspapīru.
- uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība.
- ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības mainīšana, lai stabilizētu valūtu un vienkāršotu norēķinus.
- ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi.
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- laist gar kanti neatļauti dot projām darbā uzticētās materiālās vērtības, saņemot atlīdzību; neoficiāli pārdot.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
- neparocība Neērtība.
- bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
- rida Neērtības, nepatikšanas.
- dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- naudelis Nelielas vērtības naudas gabals.
- metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
- šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- inferioritāte Nepilnvērtība.
- bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
- olimpiskais miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības.
- vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2).
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības.
- advalorais nodoklis nodoklis, kuru nosaka procentos no objekta vērtības, par kuru jāmaksā nodoklis.
- aerofogrāfēšanas mērogs nofotogrāfētā rajona aerofotoainu mēroga vidējā vērtība.
- nominālvērtība Nomināla vērtība.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības.
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
- pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
- meklēšanas atslēga noteikts lauks ierakstā vai kolonnā, ko meklē datu bāzē, vai arī vērtība, kas ir atrodama dokumentā vai citā datu kopumā.
- strādāšana noteiktu darbību veikšana, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības
- atstāt Novēlēt (mantojumu); sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- laupīt Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
- mainīgais Objekts, kam var piešķirt dažādas (visbiežāk skaitliskas) vērtības no dotās kopas.
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- ogļhidrātmaiņa Ogļhidrātu bioķīmiskās pārvērtības organismā, kopējās vielmaiņas daļa, kas sedz organisma galveno enerģijas patēriņu.
- olbaltumvielmaiņa Olbaltumvielu bioķīmiskās pārvērtības organismā.
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības.
- fosfororganiskie savienojumi organisko vielu klase, kuru molekulās bez parastajiem oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem ir dažādas vērtības fosfora atomi.
- eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci.
- organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
- sociālā dezorganizācija organizācijas pretstats; apstākļi sabiedrībā, kuru ietekmē sociālās vērtības un normas kļūst pretrunīgas, sabiedrisko kārtību un organizāciju traucējošas.
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2).
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2).
- iedzīvāt Pakāpeniski iegūt (materiālas vērtības).
- gruntskapitāls Pamatkapitāla daļa, zemes vērtība un ilggadīgi ieguldījumi tās uzlabošanā.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- paātrinātā nolietojuma metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kura pirmajos pamatlīdzekļu lietošanas gados paredz norakstīt lielu daļu no sākotnējās vērtības, bet vēlāk mazāku.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
- nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- pārvērst Panākt, ka (kāda materiāla vērtība) iegūst citu vērtības izpausmes formu.
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- pačiept Paņemt, nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- blakusizmaksas Papildu izdevumi pie izstrādājuma pamatvērtības, ar kuriem jārēķinās, iepērkot kādu produkciju vai preci, piem., transportēšanas, uzstādīšanas, apdrošināšanas izdevumi.
- papildvērtība papildus vērtība.
- izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas.
- izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā.
- valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana.
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
- noklusējuma vērtība parametra vērtība, kuru piešķir pati sistēma tad, ja lietotājs to nav definējis iepriekš.
- sakne Parasti savienojumā "funkcijas sakne": punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas nulle.
- izturspriegums Pārbaudes sprieguma lielākā vērtība, kuru bez caursites iztur izolācija.
- onomantija Pareģošana pēc cilvēka vārda burtiem vai patskaņiem vai burtu skaitliskās vērtības.
- grieze Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
- grieži Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
- pārmijība Pārmaiņa, pārvērtība.
- pārveidība Pārmaiņa, pārvērtība.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
- estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- grozība Pārvērtība.
- emisijas ierobežošana pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, arī emisijas robežvērtības vai ierobežojumi un nosacījumi emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju.
- Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- reālvērtība Patiesā vērtība, pretstatā nominālai vērtībai.
- loģiskā izteiksme patiesumvērtības noteikšanas priekšraksts, kas formulēts, izmantojot attieksmes, loģiskos mainīgos un konstantes, kas savienoti ar loģisko operāciju zīmēm.
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- funkcionālis Patvaļīgā kopā definēta funkcija (operators), kuras vērtības ir reāli vai kompleksi skaitļi.
- atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības.
- zagums Paveikta darbība, rezultāts --> zagt; nozagtā manta, vērtība.
- pārkārtavāt Pazaudēt (naudu, materiālās vērtības), piemēram, kāršu spēlē.
- pirmā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 25% no kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības.
- otrā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 50% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības; vienāda ar mediānu.
- trešā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 75% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības.
- probands Pēc ciltsvērtības vērtējamais dzīvnieks; dzīvnieks, kam ir ciltsraksti.
- ad valorem pēc vērtības; saskaņā ar cenu.
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē.
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
- amplitūdas vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskā strāva, spriegums, EDS) maksimāli iespējamās vērtības perioda laikā.
- efektīvā vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) vidēji kvadrātiskā vērtība; pēc sinusoidāla likuma mainīgiem lielumiem efektīvā vērtība ir mazāka par amplitūdas vērtību.
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- citas dalībvalsts apliekamā persona persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
- ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
- ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.
- brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- dzīves jēga personības un sociālo grupu eksistences un darbības attaisnojums, pamatnozīme un pamatvērtība.
- procentile Pētāmās parādības pazīmes vērtība, kas dala variācijas rindu 100 vienādās daļās, tā ka katrā no tām nonāk 1% kopas vienību.
- decile Pētāmās parādības pazīmes vērtības, kas dala sakārtotu variācijas rindu desmit vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 10% kopas vienību.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- vērtēšanas sistēma pieeja, kurā, pamatojoties uz noteiktiem datiem un modeļiem, var aprēķināt vērtības, lai izvērtētu personas vai arī prognozētu to rīcību nākotnē.
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- PVN Pievienotās vērtības nodoklis.
- priekšnodoklis Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa, ko jāiemaksā budžetā tajā mēnesī, kad ir saņemtas preces un rēķins, importējot preces vai norēķinoties par pakalpojumiem.
- standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme.
- iekšzeme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - visa Latvijas teritorija, izņemot Muitas likumā atrunātās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās ekonomiskās zonas.
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (1).
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (2).
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (3).
- lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns).
- sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina.
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos.
- labējs Politisks darbinieks, kas aizstāv brīvā tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- CIF cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai.
- cena Preces vērtības izteiksme naudā.
- prestižpatēriņš Preču izvēlēšanās un iegādāšanās to sociālās vērtības, nevis pašvērtības dēļ.
- ekvivalentā maiņa preču maiņa atbilstoši preču vērtībai.
- trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī.
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
- iztikas minimums preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama vienas personas uzturēšanai.
- pretvērtība Pretēja vērtība.
- mega- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^20^ (1048576).
- tera- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^40^ (1099511627776).
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824).
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība; nenozīmīgs priekšmets.
- tabulas pārlūkošana procedūra, kas ar argumentu palīdzību atļauj iegūt vērtības no vērtību tabulas.
- dizažio Procenti, ko atskaita no naudas vai vērtspapīru nominālvērtības, ja to kurss biržā ir krities zem nomināla.
- martingals Process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību.
- kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- tīrā produkcija produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- profila vidējā aritmētiskā novirze profila noviržu no viduslīnijas absolūto lielumu vidējā aritmētiskā vērtība bāzes garuma robežās.
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- mainīgais programmēšanā - rakstzīme vai rakstzīmju secība, ko izmanto, lai apzīmētu kādu saglabājamu lielumu, kam ir savs vārds un vērtība un ko var mainīt programmas izpildes gaitā.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma.
- funkcijas nulle punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas sakne.
- pārtraukuma punkts punkts, kurā vienargumenta funkcija nav nepārtraukta, bet tās vērtībai ir galīgs (lēcienveida) vai bezgalīgs pārtraukums.
- puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlēs).
- dirkavot Radīt kādam neērtības.
- jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- varjetē Raibais teātris, viegla satura un mazas vērtības.
- fondietilpība Ražošanas pamatfondu izmantošanas efektivitātes rādītājs; noteic kā pamatfondu vērtības attiecību pret produkcijas (bruto, preču vai tīras produkcijas) vērtību.
- dot Ražot, radīt (materiālas vai garīgas vērtības)
- absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- minorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav lielāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību.
- mažorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav mazāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību.
- noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- standartvērtība Relatīvā vērtība attiecībā pret populāciju.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts.
- mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- ziedojums Rezultāts --> ziedot (2); tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- konverģence Robežvērtības piemitība (rindai).
- Apulejs Romiešu rakstnieks (Apuleius; ap 125. g. - ap 180. g.), kura ievērojamākais darbs ir "Zelta ēzelis jeb Pārvērtības".
- izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības uzsākšanai un turpmākās darbības nodrošināšanai un kas veidojas no pajām - sabiedrības dalībnieku apvienotā (ieguldītā) kapitāla.
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam).
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- cūkas sūda vērts saka par ko, kas ir bez vērtības, nenozīmīgs.
- izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- kā spaļi saka, ja kāds kopums viegli izjūk uz visām pusēm, to ir viegli pievārēt, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda.
- izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda.
- (sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
- kvartile Sakārtotas variācijas rindas pētāmās pazīmes vērtības, kas dala rindu četrās vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 25% kopas vienību.
- aritmētiskā sakne saknes ^n^√a reālā nenegatīvā vērtība, kur a ir reāls skaitlis (a≥0).
- morālais nolietojums sākotnējās vērtības pazemināšanās tehniskā progresa dēļ; spēkrati vai to agregāti morāli nolietojas sakarā ar iespējām to vietā izmantot jaunus, modernākus vai efektīvākus.
- nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
- depravācija Savas personības vērtības apziņa.
- pašpaaugstināšanās Savas vērtības paaugstināšana.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
- nominālistisks Savienojumā "nominālistiskā naudas teorija": ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot.
- termodinamiskais cikls secīgi norisošu termodinamisko procesu kopums, kuru gaitā darbķermeņa parametri iegūst cikla sākuma stāvokļa vērtības (piemēram, Kārno cikls).
- ceturtdaļdālderis sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība bija ceturtā daļa no dāldera.
- pusdālderis Sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība ir puse no dāldera.
- sekstola Sešu toņu grupa, kam tikai četru vērtība laika ziņā.
- analogsignāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogais signāls.
- analogais signāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogsignāls.
- ridas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
- risas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
- dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā.
- tolerance Sistēmas spēja turpināt normālu darbību apstākļos, kad tās parametru vērtības noteiktās robežās atšķiras no nominālajām.
- bita pārraides kļūda situācija, kad bita vērtība pārraides procesā ir izmainījusies un uztvērējs to nepareizi interpretē.
- Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums.
- mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla.
- aprēķins Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.).
- izzude Skaitļošanas rezultāts, kura vērtība ir tik maza, ka to nevar attēlot izmantojamā skaitļojamo lielumu diapazonā.
- ciparsignāls Skaitļu secība, kas iegūta, diskrētos laika momentos fiksētas signāla vērtības aizstājot ar skaitļiem, kam ir ierobežots ciparu skaits.
- TLV Sliekšņa robežas vērtība (angļu "threshold limit value").
- sociālā darbinieka pamata kompetence sociālā darbinieka spēja izmantot teorētiskās zināšanas, prasmes, profesionālās un personiskās vērtības, attieksmes, pieredzi, kas uzkrāta, darbojoties dažādos sociālā darba prakses līmeņos klienta interesēs.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi.
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- materiāla mēra komplekts speciāls mēru komplekts, ar kuru dažādās mēru kombinācijās var iegūt dažādas fizikāla lieluma vērtības.
- sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
- spēka impulss spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- efektīvais spriegums sprieguma efektīvā vērtība - fizikāls lielums, kas raksturo maiņstrāvu pēc tās paveiktā darba.
- robežspriegums sprieguma vērtība uz noteiktas slogojuma robežas; stiepes slogojumā Huka likuma derīgumu nosaka proporcionalitātes robeža.
- graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā.
- pieļaujamais spriegums sprieguma vērtība, kādu konstrukcijas elements ekspluatācijas laikā var izturēt ar zināmu drošības un izturības rezervi.
- profesionālās ētikas kodekss standartu kopums, kurā iekļautas profesionālās vērtības un profesionālās ētikas pamatprincipi.
- masas defekts starpība starp atoma kodolu veidojošo nuklonu summāro masu un kodola masu, izteikta atommasas vienībās; pēc absolūtās vērtības vienāds ar nuklonu saites enerģiju kodolā.
- aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām.
- akcijas nominālvērtība statūtos sākotnēji noteiktā vienas akcijas vērtība naudā; akciju sabiedrības pamatkapitāls sastāv no akcijas nominālvērtības, kas reizināta ar akciju skaitu.
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
- pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kā skaitliskā vērtība kļūst mazāka
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nabadzība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; trūcība (1).
- disadžio Summa, par kuru naudas vērtība zemāka par normālo.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
- dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
- bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai.
- laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai.
- zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem.
- ticīgi tā, ka izpaužas reliģiska pārliecība, vērtības, ticība
- neērts Tā, ka pārņem neērtība (2).
- patiesuma tabula tabula, ko izmanto loģisko funkciju aprakstīšanai; šīs tabulas rindiņas satur aprakstāmās funkcijas argumentu vērtību kombinācijas un tām atbilstošās funkcijas vērtības.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmantozeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- kritiskā vērtība tāda parametra vērtība, kuras pārsniegšanas gadījumā sistēma pārtrauc normāli funkcionēt vai pat tiek bojāta.
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu.
- četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir četri.
- divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
- tūlītējā adresēšana tāds adresēšanas veids, kad nenotiek tieša vēršanās pie atmiņas, bet komandas adrešu vērtības tiek izmantotas kā operandi.
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju.
- fluktuējošs Tāds lielums, kas mainās, svārstās, novirzās no vidējās vērtības.
- darbnederīgs tāds spēkrats vai tā mehānisms, kura tehniskie parametri (vai kāds no tiem) pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi.
- bezvērts sūtījums tāds sūtījums, kuram nav norādīta vērtība.
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; bagāts, dārgs, grezns.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
- daudzvērtīgs Tāds, kam iespējamas vairākas vērtības.
- nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- nozīmīgs tāds, kam ir liela [nozīme]{s:2006}, vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs
- vērtīgs Tāds, kam ir liela materiālā vērtība.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- svarīgs tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; [nozīmīgs]{s:1838}
- maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- sīks Tāds, kam ir maza vērtība, arī apjoms; niecīgs, arī lēts.
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli).
- smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza skaitliskā vērtība (parasti par fizikāliem lielumiem).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza vērtība, tāds, kas nav sevišķi dārgs (parasti par priekšmetiem).
- superaugsts Tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība; sevišķi kvalitatīvs.
- superzems Tāds, kam ir sevišķi maza skaitliskā vērtība.
- nesamaksājams Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt.
- ambivalents Tāds, kam ir vienāds spēks vai vienāda vērtība pretējos virzienos.
- rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes; tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
- bezvērts Tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
- bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības; tāds, kam ir daudz naudas.
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (1).
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (2).
- gaisavīgs Tāds, kam raksturīga nepastāvība, nenosvērtība.
- vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
- nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā; nemantīgs, trūcīgs; nabadzīgs (1).
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm; tāds, kam ir maza vērtība.
- pamazs Tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu.
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- pliekans Tāds, kas ir sājš, bezgaršīgs; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.); tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- neražojošs Tāds, kas neražo materiālās vērtības; tāds, ko neizmanto materiālajā ražošanā.
- neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
- izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus; tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- lietots Tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības.
- skalārs Tāds, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- bagāts Tāds, kurā ietilpst lielas materiālas vērtības.
- skops Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
- līdzvērtīgs Tāds, kura nozīme, vērtība ir tāda pati kā (kam) citam.
- precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai; tāds, kurā sasniedz šādu atbilstību (par mērīšanu, aprēķināšanu).
- māksla Tāds, kurā rodas, ir attēloti estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari, priekšmetiem).
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- vesels Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.
- radošs Tāds, kurā tiek radīts kas jauns (parasti garīgas vērtības) - par mūža posmu, laikposmu.
- nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
- vērts tāds, kura vērtība (1) atbilst kā cita vērtībai; arī vērtīgs (1).
- vērts tāds, kura vērtība (2) atbilst kā cita vērtībai; arī vērtīgs (2).
- desmitkapeika Tāds, kura vērtība ir desmit kapeiku (par monētu).
- desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi).
- desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
- divkapeika Tāds, kura vērtība ir divas kapeikas (par monētu).
- divdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir divdesmit kapeiku (par monētu).
- pieckapeika Tāds, kura vērtība ir piecas kapeikas (par monētu).
- piecdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecdesmit kapeiku (par monētu).
- piecdesmitsantīms Tāds, kura vērtība ir piecdesmit kapeiku (par monētu).
- piecdesmitlatu Tāds, kura vērtība ir piecdesmit latu (par naudas zīmi).
- piecdesmitrubļu Tāds, kura vērtība ir piecdesmit rubļu (par naudas zīmi).
- pieclatu Tāds, kura vērtība ir pieci lati (par naudas zīmi).
- piecrubļu Tāds, kura vērtība ir pieci rubļi (par naudas zīmi).
- piecpadsmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecpadsmit kapeiku (par monētu).
- simtlatu Tāds, kura vērtība ir simt latu (par naudas zīmi).
- simtrubļu Tāds, kura vērtība ir simt rubļu (par naudas zīmi).
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
- trīskapeika Tāds, kura vērtība ir trīs kapeikas (par monētu).
- trīsrubļu Tāds, kura vērtība ir trīs rubļi (par naudas zīmi).
- vienkapeika Tāds, kura vērtība ir viena kapeika (par monētu).
- viensantīms Tāds, kura vērtība ir viens santīms (par monētu).
- nedzēsts Tāds, kura vērtība nav atmaksāta.
- simbolisks Tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts.
- divvērtību Tāds, kuram ir divas vērtības.
- grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta; nepatīkams.
- mērs Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko); arī mērvienība.
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- tālāknesējs Tas (tāds), kas izplata, nodod tālāk (piemēram, kādas vērtības).
- nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
- priekšmets Tas, kam ir noteikta vērtība.
- sīknauda tas, kam nav būtiskas nozīmes vai vērtības.
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- atardējs Tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības.
- pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
- krātuve Tas, kur koncentrējas (piemēram, kultūras vērtības); kā koncentrēta kopums.
- gods Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
- taukmaiņa Tauku bioķīmiskās pārvērtības organismā.
- rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana.
- rastra grafika telpisko datu modelis, kas apraksta telpu kā vienāda izmēra pikseļu masīvu ar diskrētām pikseļu vērtībām; izkārtots rindās un kolonās; ja rastra grafika ir ģeoreferencēta, tad ikvienam pikselim bez vērtības var būt piekārtotas koordinātas.
- nominālisms Teorija, ka naudai ir tikai valsts piešķirtā vērtība un nauda nav prece.
- beinīts Tērauda struktūra, kas veidojas austenīta starppārvērtības rezultātā.
- inventāra tiesība tiesības prasīt sastādīt mantojuma inventāra sarakstu Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā nolūkā ierobežot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja saistībām mantojuma masas vērtības apmērā.
- tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem.
- tipfigūru sekundārais somatomērs tipfigūras somatomērs, kura mērgarumu aprēķina, ievietojot noteikta lieluma tipfigūras vadmēru vērtības regresijas vienādojumā, kas iegūts attiecīgās populācijas antropometriski statistiskā pētījumā; lielummērs.
- albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073.
- aktīvā tirdzniecības bilance tirdzniecības bilance, kurā eksportēto preču vērtība ir lielāka par importēto.
- pasīva tirdzniecības bilance tirdzniecības bilance, kurā importēto preču vērtība ir lielāka par eksportēto.
- komercvērtība Tirdzniecības vērtība.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- trombastēnija Trombocītu hereditāra funkcionāla mazvērtība.
- Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības.
- Planka konstante universāla konstante, kas pēc dimensijas atbilst akcijai vai kustības daudzuma momentam; tās vērtība SI mērvienību sistēmā ir 6,626196·10^-34^ džoulsekundes (J·s)
- eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- dračīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
- dročīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
- līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
- goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību.
- apgrozījums uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms un vērtība noteiktā laika periodā.
- apgrozāmie fondi uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- ražotājuzņēmums Uzņēmums, kas rada materiālas vērtības pārstrādājot izejvielas.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- ādenieks Vājš, zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda.
- integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- maiņas kurss valūtas kurss; divu valūtu vērtības attiecība.
- paritāte Valūtu vērtības atbilstība attiecībā pret zeltu.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- dignitāte Veiktā darba vērtība; vieta hierarhijā, nozīmība, goda amats.
- vektora atvasinājums vektors, kam ir divas komponentes - viena komponente izsaka vektora vērtības izmaiņu tā darbības virzienā, otra komponente attiecīgi izsaka pagriezienu tam perpendikulārā virzienā.
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē Veltīgi izdot, (iz)šķiest (materiālas vērtības).
- patiesuma vērtība vērtība "patiess" (1) vai "aplams" (0), kuru var pieņemt patiesuma funkcija (predikāts) vai loģiskais mainīgais.
- patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
- vērte Vērtība (1).
- vērte Vērtība (2).
- kapitāls vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, būt svarīgs.
- pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
- nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- fizikālā lieluma noteiktā vērtība vērtība, kas ir noteikta eksperimentāli un ir tik tuvu īstajai vērtībai, ka var tikt izmantota tās vietā.
- cena vērtība, kas nav izsakāma naudā.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
- fizikālā lieluma īstā vērtība vērtība, kas raksturo attiecīgā objekta īpašības kvantitatīvās un kvalitatīvās attiecībās ideālā veidā.
- lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm.
- starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā.
- sākumvērtība Vērtība, ko piešķir mainīgajam uzdevuma sākotnējā risināšanas etapā.
- robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
- nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
- vērtums Vērtība.
- viertība Vērtība.
- manta Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi); bagātība (2).
- bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi).
- devalūcija Vērtības krišanās.
- kubiskā interpolācija vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
- resamplēšana Vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
- diapazons Vērtības robežas (mainīgam lielumam).
- acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
- nedzīvais kapitāls vērtības, īpašums, kas nedod ienākumus, peļņu.
- kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
- mediāna vidējā (centrālā) skaitliskā vērtība.
- profila negludumu augstums vidējā augstuma vērtība starp profila pieciem augstākajiem punktiem un pieciem zemākajiem punktiem bāzes garuma robežās.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- lubu literatūra viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības, domāta laika kavēklim
- apjoma palielinātāji vielas, kas sekmē produkta tilpuma palielināšanu bez to enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas.
- vielmaiņa vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju; metabolisms.
- gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
- psihosociālā izvērtēšana viena no sociālā darba mikrolīmeņa prakses pieejām izvērtēšanas posmā, ko raksturo izvērtēšanas fokusēšana uz klienta psiholoģisko faktoru (piemēram, raksturs, kognitīvās spējas, attieksmes, motivācija, vērtības un pārliecība u. c.) un sociālo faktoru (vides jeb sociālās prasības, atbalsta sistēmas, iespējas un resursi) mijiedarbību un ietekmi uz klienta sociālo funkcionēšanu.
- līdzīgi vienādi (pēc lieluma, vērtības)
- līdzīgs vienāds (pēc lieluma, vērtības).
- koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi.
- dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums viens no stāvākiem un ilgstošiem kāpumiem dzelzceļa līnijā, pēc kura vērtības nosaka sastāva aprēķina masas normu konkrētai lokomotīvei ar minimālo kustības aprēķina ātrumu.
- pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde var tikt pārtraukta, lai izdrukātu mainīgo vērtības vai veiktu programmas testēšanu.
- nenoteiktība virknes vai funkcijas robežas vērtība 0/0, ∞/∞, 0·∞, ∞–∞, 0^0^, 1^∞^ vai 0^∞^, ko novērš, pārveidojot sākotnējo izteiksmi.
- lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību.
- agio Virsnauda, summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
- relatīvā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
- absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- vidējā peļņas norma virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums; relatīvās virsvērtības paveids.
- iekšzemes kopprodukts visa preču un pakalpojumu vērtība, kas valstī tiek saražoti noteiktā laika periodā, parasti gada laikā.
- slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (ka), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte; arī robeža (3).
- līdzvērtīgums Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtība (2).
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (1).
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (2).
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- vienvērtīgums Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienvērtība (1); līdzvērtīgums.
- bruto nacionālais produkts visu valstī ražoto preču un pakalpojumu kopvērtība noteiktā laika posmā, parasti gadā.
- čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- mikrokomercija Zemas vērtības transakcijas e-komercijā.
- zemes tirgus vērtība zemes vērtība (cena), kas veidojas brīva zemes tirgus apstākļos, kad zemes pieprasījums un piedāvājums ietekmē zemes cenas svārstības.
- līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem.
- naudaszīme zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība; naudas zīme.
- naudas zīme zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība; naudaszīme.
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
- pasta zīmogs zīmogi, ar ko sūtījumam uzspiež datumu (kalendāra zīmogs), apmaksas lielumu (vērtības zīmogs) un atzīmē pārvietošanās gaitu (ģerboņa zīmogs).
- šķērssumma Zināma skaitļa zīmju (atsevišķu ciparu) vērtības saskaitot iegūstamā summa.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- ādenis Zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda; kleperis; ādainis.
- timfs Žečpospolitas sudraba monēta, ko kala 1664.-1667. g. ar oficiālo nominālu 30 graši, bet faktiskā vērtība svārstījās ap 10-15 grašiem.
- plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ērtība.