Paplašinātā meklēšana
Meklējam cu.
Atrasts vārdos (511):
- cu:1
- cui:1
- cuī:1
- cuk:1
- cuņ:1
- cup:2
- cup:1
- Ocu:1
- cube:1
- cuci:1
- cuka:1
- cuņs:1
- cupo:1
- cura:1
- cuža:1
- aicu:1
- aucu:1
- bacu:1
- vicu:1
- cucis:1
- cučka:1
- cukāt:1
- cukrs:1
- culex:1
- culpa:1
- cuļļa:1
- cumte:1
- cunis:1
- cupāt:1
- cupiņ:1
- cupis:1
- cupst:1
- brucu:1
- Kvicu:1
- šiacu:1
- Acugi:1
- Acumi:1
- Acupe:1
- acuto:1
- ficus:1
- fucus:1
- locus:1
- Macue:1
- Oculi:1
- cucere:1
- cuciks:1
- cucurs:1
- cucurs:2
- cuidīt:1
- cuināt:1
- cukāde:1
- cukari:1
- cuketo:1
- cukīni:1
- cuksis:1
- cukurs:1
- cullēt:1
- cunami:1
- cuneus:1
- cunfte:1
- cuņķis:1
- curiae:1
- apercu:1
- bezacu:1
- bosacu:1
- Kanicu:1
- krapcu:1
- mīcacu:1
- Pilicu:1
- sīkacu:1
- uzkucu:1
- abcugs:1
- Ancuha:1
- ancuks:1
- aucuba:1
- Aucupe:1
- cecumi:1
- cecums:1
- cicuta:1
- circus:1
- coccus:1
- crocus:1
- Cucuri:1
- daucus:1
- decuma:1
- discus:1
- dorcus:1
- ercuks:1
- exacum:1
- ficuks:1
- guculi:1
- holcus:1
- huculi:1
- juncus:1
- Kucupe:1
- Lācupe:1
- Lācupi:1
- locums:1
- Locupi:1
- lucumo:1
- Macudo:1
- macuns:1
- macuri:1
- Mucupe:1
- nucula:1
- oculus:1
- orcuks:1
- cuculus:1
- cucumis:1
- cucuris:1
- cucūzis:1
- cudonia:1
- cuģītis:1
- cujināt:1
- cukerka:1
- cukroks:1
- cukurot:1
- cumacea:1
- cumlaks:1
- cumpurs:1
- cumtīgi:1
- cumtīgs:1
- cuncula:1
- cundars:1
- cundurs:1
- cundurs:2
- cuphaea:1
- curcuma:1
- cureite:1
- curulis:1
- curulis:2
- cuscuta:1
- Agemacu:1
- Ašibecu:1
- Kaulacu:1
- lielacu:1
- nembucu:1
- pusvācu:1
- stīvacu:1
- vienacu:1
- acercus:1
- acicula:1
- acumērs:1
- Acupīte:1
- acuzils:1
- acuzobs:1
- aruncus:1
- astacus:1
- Banculi:1
- Bancuļi:1
- bricuna:1
- broscus:1
- bucuins:1
- crocuta:1
- Cucurki:1
- divcuku:1
- dūculis:1
- excusez:1
- gracula:1
- incuhte:1
- incuhts:1
- judicum:1
- kaicums:1
- Kaicupe:1
- krecuļi:1
- krecumi:1
- kurcumi:1
- kurcums:2
- kurcums:1
- Kurcums:1
- ķencumi:1
- Laņcuta:1
- leicums:1
- licuala:1
- liecums:1
- loculus:1
- locusta:1
- loncuks:1
- Luocupi:1
- maculka:1
- mercuks:1
- mērcums:1
- Naucupe:1
- occulta:1
- oniscus:1
- osculum:1
- panicum:1
- cucaliņa:1
- cucullia:1
- cucullus:1
- cuidināt:1
- cukerkys:1
- cukpiens:1
- cukuriņš:1
- cukurots:1
- cundurēt:1
- cunduris:1
- cunduris:2
- cundurot:1
- cunftīgs:1
- curzulis:1
- augšlēcu:1
- baltvācu:1
- dzaibacu:1
- Hamamacu:1
- Takamacu:1
- acuraugs:1
- aesculus:1
- agaricus:1
- Ancuhihi:1
- Aucugals:1
- Bācupīte:1
- braucums:1
- Braucupe:1
- bucudans:1
- calculus:1
- canticus:1
- capsicum:1
- ciculiņi:1
- clericus:1
- četrcuku:1
- decticus:1
- dicoccum:1
- dipsacus:1
- ditiscus:1
- dytiscus:1
- exoascus:1
- falcuela:1
- grencumi:1
- gruncumi:1
- Hercules:1
- hibiscus:1
- hyloicus:1
- Hiracuka:1
- J'accuse:1
- Jacusiro:1
- Kagucuči:1
- Kancurga:1
- kļascuks:1
- krencumi:1
- kuculēns:1
- Lācumēri:1
- Lācupīte:1
- limnicus:1
- locuknis:1
- Macujama:1
- Macumoto:1
- metoecus:1
- minculis:1
- monascus:1
- Moricupe:1
- Mucusala:1
- navicula:1
- necukuri:1
- oeciacus:1
- pacuināt:1
- cubiculum:1
- cucubalus:1
- cucujidae:1
- cuculidae:1
- cucurbita:1
- cucurieši:1
- cuināties:1
- cukabānis:1
- cukrinīca:1
- cukurains:1
- cukuraiņš:1
- cukurdoze:1
- cukurītis:1
- cukurnīca:1
- culicidae:1
- cuļļāties:1
- cumpurnis:1
- cunaxidae:1
- cunculāts:1
- cupressus:1
- cuspidata:1
- lejasvācu:1
- acugaisma:1
- aizcuidīt:1
- Amacumara:1
- apcukurot:1
- atcukurot:1
- bezcukura:1
- byctiscus:1
- cicurieši:1
- classicum:1
- colchicum:1
- cracticus:1
- doronicum:1
- eptesicus:1
- erithacus:1
- forficula:1
- hydaticus:1
- hypericum:1
- iecukurot:1
- jēlcukurs:1
- kaļicunja:1
- konculājs:1
- Laivacumi:1
- Laivacums:1
- leuciscus:1
- Leviticus:1
- Locukolns:1
- locukšnis:1
- lumbricus:1
- maculinea:1
- Mancupīte:1
- Mucukalns:1
- Mucukolns:1
- Naucupīte:1
- occupatio:1
- Ogecuhime:1
- Ojamacumi:1
- opusculum:1
- ostericum:1
- oxycoccus:1
- oxyruncus:1
- pacujināt:1
- cudoniella:1
- cukarneica:1
- cukpienīte:1
- cukrabiets:1
- cukrinieši:1
- cukurābele:1
- cukurāties:1
- cukurbiets:1
- cukurēties:1
- cukurgalva:1
- cukurkļava:1
- cukurmīlis:1
- cukurnieks:1
- cukuroties:1
- cukurpalma:1
- cukursakne:1
- cukurskābe:1
- cukurūdens:1
- cukurzirņi:1
- culocoides:1
- curriculum:1
- curtonotus:1
- šinkeišicu:1
- aciculidae:1
- acumirklis:1
- acuplaksts:1
- acutifolia:1
- alopecurus:1
- Altancugca:1
- anthriscus:1
- attieculis:1
- Bādcurcaha:1
- Brancupīte:1
- carpodacus:1
- coenaculum:1
- consecutio:1
- domesticus:1
- evacuantia:1
- firmicutes:1
- foeniculum:1
- fratercula:1
- gobisculus:1
- homunculus:1
- immaculata:1
- incurvaria:1
- kurcumieši:1
- levisticum:1
- locupletes:1
- locustella:1
- Luocukolns:1
- malcuksnis:1
- masculinum:1
- maucuksnes:1
- Mircušlāga:1
- myxococcus:1
- mollicutes:1
- Nikucupīte:1
- nocuijināt:1
- paracoccus:1
- pārcukurot:1
- cukurbietes:1
- cukurenieši:1
- cukurgrauds:1
- cukurinieši:1
- cukurķauķis:1
- cukurniedre:1
- cukursīraps:1
- cukursīrups:1
- cukurtrauks:1
- cukurvāvere:1
- cukurvielas:1
- cupressales:1
- cuscutaceae:1
- vienādplecu:1
- acumirklējs:1
- acumirklīgs:1
- acumirksnis:1
- acuzmetiens:1
- alleculidae:1
- aminocukurs:1
- bucculatrix:1
- centunculus:1
- centunculus:2
- circumcisio:1
- coenococcus:1
- descurainia:1
- dracunculus:1
- falcunculus:1
- Fianarancua:1
- funiculaire:1
- fuscuropoda:1
- genicularia:1
- gobiusculus:1
- goniodiscus:1
- harpacticus:1
- iesalcukurs:1
- Krebicupīte:1
- krunculains:1
- kruncuļains:1
- Kurcumskaja:1
- ķekarcukurs:1
- malvaviscus:1
- mercurialis:1
- micrococcus:1
- cuculiformes:1
- cucurbitales:1
- cucurbitaria:1
- cukurbeķeris:1
- cukurbiķeris:1
- cukurfabrika:1
- cukurniedres:1
- cukuroposums:1
- cukurslimība:1
- cukurzirnīši:1
- cumminsiella:1
- cupressaceae:1
- acuplakstiņi:1
- asterococcus:1
- aucugalnieki:1
- botryociccus:1
- camptocercus:1
- chlorococcum:1
- chlorosaccus:1
- concubinatus:1
- Daisecudzans:1
- dryopithecus:1
- echinococcus:1
- forficulidae:1
- gracilicutes:1
- graculicutes:1
- hibernaculum:1
- iecukuroties:1
- incuhtlīnija:1
- invertcukurs:1
- izcujināties:1
- kandiscukurs:1
- Kvedervacumi:1
- Kvedervecumi:1
- macugavuotīs:1
- mendosicutes:1
- naviculaceae:1
- nepticulidae:1
- palaeoniscus:1
- cucurbitaceae:1
- cukurgailītis:1
- cukurgraudiņš:1
- cukurkliņģeri:1
- cukurvāverīte:1
- curculionidae:1
- Aidzuvakamacu:1
- aculiecinieks:1
- acumirklīgums:1
- ascoloculares:1
- aviculariidae:1
- Bādzalcuflene:1
- Bādzalcungene:1
- campylodiscus:1
- cercopithecus:1
- coscinodiscus:1
- dašnakcutjuns:1
- haematococcus:1
- incurvariidae:1
- Kaulacu-Osvis:1
- kristālcukurs:1
- leucoagaricus:1
- melopsittacus:1
- pārcukurošana:1
- cukurslimnieks:1
- cunninghamella:1
- auriculariales:1
- clavidiusculum:1
- concupiscentia:1
- dimorphococcus:1
- kristallcukurs:1
- cukurrūpniecība:1
- cupressocyparis:1
- aegyptopithecus:1
- auriculariaceae:1
- bucculatricidae:1
- dysmorphococcus:1
- eleutherococcus:1
- glukocukurskābe:1
- Gofcumbergskaja:1
- mannocukurskābe:1
- acidoaminococcus:1
- appendiculariaea:1
- australopithecus:1
- loculascomycetes:1
- Asiharanakacukumi:1
- cunninghamellaceae:1
- dzimumvecumstruktūra:1
- paraustralopithecuas:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5321):
- veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit").
- aetatis (norādītajā) vecumā.
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction").
- VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation").
- VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect").
- VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation").
- LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy").
- RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy").
- kraute (Zirga) plecu daļa.
- acu zīmulis [kontūrzīmulis]{s:2053} acu līnijas iezīmēšanai
- vecība [vecums]{s:527}
- N [ziemeļi]{s:1928} (debespuse; no vācu "Nord").
- 1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- kilohercs 1000 hercu.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
- lasts 18 mucu sāls no kuģa vai 16 mucu no noliktavas.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus").
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
- Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum").
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
- bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu).
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
- ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt.
- izopija Abu acu redzes asuma vienādība.
- kataforija Abu acu šķielēšana lejup.
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
- jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam.
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā.
- prezbiopija Acs akomodācijas pavājināšanās vecumā.
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
- iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
- retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums.
- nagadauzis Acu ārsts.
- izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas.
- blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums.
- blenoftalmija Acu gonoreja.
- halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
- leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija.
- fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas.
- elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
- oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem.
- oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
- heteroftalmija Acu nevienādība.
- akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
- skatiens acu orientācija uz kādu redzes objektu
- skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no skatīt (1)
- blakstiņi Acu plakstiņi.
- blikstiņi Acu plakstiņi.
- plākstene Acu plakstiņš; plākste.
- plākstens Acu plakstiņš; plākste.
- plākstins Acu plakstiņš; plākste.
- plākste Acu plakstiņš; plākstens; plākstiņš.
- tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri.
- priekš acīm acu priekšā.
- acu mīzali acu pūžņi.
- šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība.
- radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- nagata Acu slimība; zirgu acu slimība.
- oftalmopātija Acu slimība.
- oftalmiatrija Acu slimību terapija.
- krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas.
- stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
- undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem.
- skats acu vērstība uz kādu redzes objektu.
- raudiņš Acu zīlīte.
- redzūklītis Acu zīlīte.
- seka Acu zīlīte.
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
- ar vienu vienīgu rāvienu acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu vienīgu (arī vienu) rāvienu (arī vilcienu) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- ar vienu (arī vienu vienīgu) vilcienu (arī rāvienu), arī vienā vilcienā (arī rāvienā) acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles.
- momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
- acumirklējs Acumirklīgs.
- stracis Acumirklis, brīdis.
- strace Acumirklis, brītiņš.
- mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis.
- mirknis Acumirklis, mirklis.
- acimirkls Acumirklis.
- acumirksnis Acumirklis.
- akimirksnis Acumirklis.
- mirkslis Acumirklis.
- Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
- gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita").
- kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano").
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- metums Adījuma sākums, zeķei pirmās acu rindas.
- uzmeti Adīkļa pirmā acu rinda.
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
- parastā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Forficula auricularia").
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
- ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
- senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- ditiscus Airvaboles "Dytiscus".
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints.
- dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus").
- zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis").
- vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
- veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
- ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
- Baldones – Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
- vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
- Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus").
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft").
- Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā.
- Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā.
- ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
- AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
- AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
- ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
- Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
- Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms.
- kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
- todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy").
- porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine").
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
- amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- amata rullis amatnieku cunftes vai ģildes statūti.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos.
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.).
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
- glukozamīns Aminocukurs, d-glukozes aminoderivāts.
- fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
- Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā.
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
- mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma.
- caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu.
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
- Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
- Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
- Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Badnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā.
- Umpārte apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumnieku pagastā.
- Cūkine apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Goršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Gubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Indriči apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Lauzi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Lavošnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Repkova apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Slīpači apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Šļopkine apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Tālavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Ūlasi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Upmala apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vainagi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vanagaperēklis apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vientuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Žogova apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Kozīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos.
- Pullans Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā.
- Zemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Auru pagastā.
- Misa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Rozītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Sarma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā.
- Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
- Mežciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
- Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā.
- Lācīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Bērziņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā.
- Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Galenieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
- Ječi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dunikas pagastā.
- Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
- Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
- Suži Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Glūdas pagastā.
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
- Juneļi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā.
- Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā.
- Liesma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Vārzgūne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Birzīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Straume Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Tērvete Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Viesturi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Agro Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Grīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Mazgrīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Rosība Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā.
- Atpūta Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Mičurinietis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
- Varavīksne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
- Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Mežgaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kazdangas pagastā.
- Ilzenieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
- Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā.
- Kondrāti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Lauktehnika apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Vārpa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Zīlāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Tiezumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Bērzmente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Dzērumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Jenči Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas pagastā.
- Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
- Ķieģeļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Liepas pagastā.
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Ārņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Diāna Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Kaija Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Koklītes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Kursīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Nākotne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Ziemeļblāzma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Mežaciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā.
- Liepa Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Rosme Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Maļinovas pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Stūnīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novadā.
- Zelta kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medumu pagastā.
- Šķēde apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medzes pagastā.
- Zvirgzdusala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mežāres pagastā.
- Luksofors apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā.
- Vasarnīcas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā.
- Urdziņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Druviņas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Lašupes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Mežmalas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Ogre Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Pauļuki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Dāvi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Galiņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Jāņupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Stīpnieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Vaivadi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Virši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā.
- Purviņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā.
- Gundegas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Raiskuma pagastā.
- Pleikšņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā.
- Gaidas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā.
- Podkājas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novadā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā.
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa.
- Avoti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi".
- Getliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
- Rūķīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
- Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Jaksti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Mežezeri Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Rūķi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Tēraudi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Cekule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa.
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa.
- Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa.
- Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā.
- Aronija Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus novada Saldus pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus pagastā.
- Ainava Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas).
- Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Āres Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Banga Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Priedes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Vaivariņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
- Ābelīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
- Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā.
- Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā.
- Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Skultes pagastā.
- Saltupi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Ilgas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Kamaldiņa Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Glāznieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Suntažu pagastā.
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Melnezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Meža ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Ieleja Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Lejaslabiņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Plēsums Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tīnūžu pagastā.
- Lāčupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Bērzāji Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Ezerkauķi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Līdums Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Liepkalni Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Alieši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Bērzezers Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā.
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā.
- Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Gaisma Apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Pēterupe Apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Saulīte apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Zemgale apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
- Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
- Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Sirakjūsa Apdzīvota vieta ASV ("Syracuse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā.
- Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe.
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
- atspīdumgaisma Apgaismojums acu atspīduma radīšanai.
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- vācu jūdze aptuveni 9062 metri (vecajā vācu mērvienību sistēmā).
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība.
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
- Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
- Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
- aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
- krokijs Apvidus plāns, kas izgatavots pēc acumēra.
- uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra.
- angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri.
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas k.
- medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
- saldmaize ar cukuru apkaisīta maize.
- jam Ar cukuru ietaisīti augļi: augļu marmelāde.
- cukurains Ar cukuru notriepts (parasti trauks).
- cukuraiņš Ar cukuru notriepts (parasti trauks).
- cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
- empīreumatisks Ar deguma smaku, piem., dedzināts cukurs.
- nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- kanēļmaize Ar kanēli un cukuru pārkaisīta plātsmaize vai smalkmaizīte.
- pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru.
- sedzējkrāsa Ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama.
- prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
- kučiņdrups Ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens.
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- izvicēt Ar vicu izslaucīt.
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- radioizotopiskā datēšana arheoloģisku u. c. objektu vecuma noteikšana, izmērot to radioaktivitāti.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā.
- vidējais vecums aritmētiski vidējais visu koku vecums audzē.
- virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā.
- Itālijas ārums ārmumu suga ("Arum italicum").
- plankumainais ārums ārmumu suga ("Arum maculatum").
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
- Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms.
- kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms.
- lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- cūkpiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpienene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpienenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpieni Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpieniņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpienīši Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cukpienīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cukpiens Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkupiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pienaine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- piene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pieneļi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pienenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pieņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pieniene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pienine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- sīvene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- sviestene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- sviestenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- sviestenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit").
- bezdelīgu blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Oeciacus hirundinis").
- angiotonuss Asinsvada tonuss; angiotonicus, a, um, adj.
- asines Asinszāles ("Hypericum").
- krustenes Asinszāles ("Hypericum").
- pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- kausu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum calycinum").
- Foresta asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum forrestii").
- Hūkera asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum hookerianum").
- plankumainā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum").
- kuplā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum prolificum").
- urālu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum uralum").
- divšķautņu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum perforatum").
- daudzlapu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum polyphyllum").
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia").
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- high school ASV skolu tips, ko apmeklē 14-18 g. vecumā pēc 8 g. elementārskolā.
- SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
- mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- individuālā rektivitāte atkarīga no ģenētiskiem faktoriem, vecuma, dzimuma, dzīvesveida, uztura u. c. apstākļiem.
- vica Atkārtojumā vai savienojumā ar "vicu" izmanto patīkamu izjūtu vai apbrīnas izteikšanai.
- emeritēt Atlaist no amata vecuma dēļ.
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- pagāzne Atliekas, panīkums, vecums.
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
- cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri.
- praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis").
- tīruma atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus arvensis").
- cildenā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus augustus").
- Bernāra atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bernardii").
- dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello.
- pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis").
- lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester").
- sīkā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus comtulus").
- smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis").
- sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius").
- vīnsarkanā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus semotus").
- meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus").
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola").
- milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius").
- dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus").
- indīgā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus xanthodermus").
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
- REM Ātrās acu kustības miegā (angļu "Rapid Eye Movement").
- HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data").
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
- Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m.
- Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.).
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats.
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
- Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Kanaima nacionālais parks atrodas Venecuēlā, izveidots 1962. g., platība - 30000 km^2^.
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību.
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
- Schloss Atsevišķu vietvārdu nosaukumu daļa vācu valodā ar nozīmi "pils".
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
- katoptrisks teleskops atspoguļojošs teleskops, kurā lēcu vietā ir metāla spogulis.
- iztupināt Atstāt tupot vai sēžot dažādās vietās vai curām dienām.
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
- biorbitāls Attiecīgs uz abām orbītām (acu dobumiem).
- homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
- izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā.
- ficelbante Auduma lente, veļas lentīte (vācu val. "das Fitzelband").
- pāraugusi audze audze, kas ir vecāka par virscirtmeta vecumklasi.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- dažādvecuma audze audze, kuras koku vecuma atšķirība ir pāri par 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 gadiem (skujkokiem).
- vienvecuma audze audze, kuras koku vecums svārstās 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 (skujkokiem) gadu robežās.
- briestaudze Audze, kuras valdošās koku sugas vecums ir vienas vecumklases robežās pirms ciršanas vecuma.
- kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums.
- tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē.
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus").
- levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- čičavičas Augs - ēdamās lēcas ("Lens culinaris").
- pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā.
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
- Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m.
- Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology".
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- acs kaktiņš augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta; sejas, acu daļa ap šo vietu.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- mellgalvīši Augu suga ("Carex acutiformis").
- plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku.
- Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā.
- auriķele Ausainā prīmula ("Primula auricula").
- dārzuprimula Ausainā prīmula ("Primula auricula").
- parastā ausaine ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica").
- ārējie antifoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu.
- APA Austrijas informācijas aģentūra (vācu "Austria Presse-Agentur").
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
- O austrumi (vācu _Ost_).
- lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia").
- baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
- ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst").
- dzeltenraibais kasiks austrumvālodžu dzimtas suga ("Cacicus cela").
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- rahatlukums Austrumzemju konditorejas izstrādājums, ko gatavo no riekstiem, mandelēm, augļu sulas, cukura un cietes.
- DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums").
- autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos.
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
- lēdzauzas Auzu un lēcu maisījums.
- vīna avene aveņu suga ("Rubus phoeniculasius").
- sikulis āzis ("Capra aegagrus hircus").
- Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā.
- bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
- nosmailinātā balanda balandu suga ("Chenopodium acuminatum").
- Labā Indriķa balanda balandu suga ("Chenopodium bonus-henricus").
- zilganā balanda balandu suga ("Chenopodium glaucum").
- zaļā balanda balandu suga ("Chenopodium suecicum syn. Chenopodium viride").
- pilsētas balanda balandu suga ("Chenopodium urbicum").
- gundegu baldēlija baldēliju suga ("Baldellia ranunculoides").
- salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama.
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
- kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- āmals Baltais āmulis ("Viscum album").
- amolis Baltais āmulis ("Viscum album").
- amols Baltais āmulis ("Viscum album").
- amulis Baltais āmulis ("Viscum album").
- amuls Baltais āmulis ("Viscum album").
- aumulis Baltais āmulis ("Viscum album").
- omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album").
- ramols Baltais āmulis ("Viscum album").
- teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_).
- tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
- baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
- BSC Baltijas cukura kompānija (angļu "Baltic Sugar Company")
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī.
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- Arābijas baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum arabicum").
- Irania gutturalis baltuzacu erickiņš.
- Ficedula zanthopygia baltuzacu mušķērājs.
- Cossypha heuglini baltuzacu sārtčakstīte.
- Climacteris affinis baltuzacu stumbrložņa.
- melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus").
- Mimus saturninus baluzacu zobgaļstrazds.
- puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji.
- Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants.
- kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji.
- Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants.
- lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji.
- rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji.
- Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants.
- pundurbanāns Banānu ģints suga ("Musa acuminata") jeb smaillapu banāns.
- smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns.
- kārpainā bārbele bārbeļu suga ("Berberis verruculosa").
- zīlīte Bārdas zīlīte - bārdzīlīte ("Panurus biarmicus").
- Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
- klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji.
- laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji.
- BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka.
- ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales").
- dārza baziliks baziliku suga ("Ocimum basilicum").
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- kļukveņņiks Baznīcu zaglis.
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi.
- vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
- brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
- ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
- mazgadība Bērna vecums līdz sešpadsmit gadiem.
- nepilngadīgie iedzīvotāji bērni līdz valsts likumos noteiktam gadu vecumam.
- pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības.
- nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem).
- mazbērns Bērns no viena gada līdz trīs gadu vecumam.
- mazpadsmitgadnieks bērns pāri desmit gadu vecumam, visticamāk pirms tīņu vecuma.
- pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
- mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
- bērnotības koeficients bērnu skaita vecumā līdz 4 gadiem attiecība pret reproduktīvā vecuma sieviešu skaitu.
- priekšlaicīga nāve bērnu un agrīnā vecuma pieaugušo (nereti līdz 60-70 gadiem) pāragra miršana.
- maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
- bezacu Bezacu adata - adata, kurā nav paredzēts ievērt diegu.
- bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
- braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts.
- pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus").
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru.
- sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra").
- cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima").
- marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
- kafejušņiks Biežs kafejnīcu apmeklētājs.
- nabagu cirtiens biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
- Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa.
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa.
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- peza Bijušās vācu Austrumāfrikas vara monēta, 1/64 rūpijas, bij apgrozībā līdz 1904. gadam.
- kurkulis Biogrāfija, dzīves gājums (latīņu "Curriculum vitae").
- parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam.
- inkubācija biškopībā bišu peru turēšana termostatā jaunu viena vecuma bišu iegūšanai, ilgst 16–24 dienas.
- austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti.
- parastā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia tenaculata").
- virsaugstuma bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc 100 augstāko vai resnāko koku vidējā augstuma 100, 50 vai 20 gadu vecumā.
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā.
- borrelia Borrelia recurrentis - spirohetu rindas baktēriju suga, kas ierosina atguļas tīfu.
- Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.).
- Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Cebuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- Cibuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā.
- blāvais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Dorcus parallelopipedus").
- vienraga praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Synodendron cylindricum").
- brilē Brilē pudiņš - deserta ēdiens no olām, krējuma un cukura, glazēts ar brūninātu cukuru.
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
- lornete brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
- raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
- SPF brīvs no noteiktiem patogēniem (angļu _specific-pathogen-free_, vācu _spezifisch pathogenfrei_)
- fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
- oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum").
- grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum").
- mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum").
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- Maskarēnu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes borbonicus").
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
- burkaniņi Burkāni ("Daucus").
- burkņi Burkāni ("Daucus").
- borkans Burkāns ("Daucus").
- borkants Burkāns ("Daucus").
- burkans Burkāns ("Daucus").
- burkens Burkāns ("Daucus").
- savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota").
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
- oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
- U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu.
- burmanis Burvju mākslinieks, acu apmānītājs.
- māžoklis Burvju mākslinieks; acu apmānītājs.
- hokuspokus Burvju mākslinieku formula un paņēmieni; krāpšana, acu apmānīšana.
- būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ).
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- būt vienos gados būt vienādā vecumā.
- kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt zīdaiņa vecumā.
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
- psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
- C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
- pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
- pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
- oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
- metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
- protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
- kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds.
- tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai.
- sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der.".
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
- pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši.
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu.
- Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
- Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- mirkšķināmā plēve caurspīdīga acu aizsargplēve, gk. rāpuļiem un putniem.
- karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
- tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
- ceci Cecumi, sakumi.
- ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus").
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- baznīcceļš Ceļš uz baznīcu.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- Gymnadenia cucullata cepurainās neotiantes "Neottianthe cucullata" nosaukuma sinonīms.
- stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu.
- ezera micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Acroloxus lacustris").
- barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- Japānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa reticulata").
- cērmuzāles Cērmjuzāles - biškrēsliņi ar cukuru.
- Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- zilā cibotija cibotiju suga ("Cibotium glaucum").
- mežcielava Cielavu dzimtas suga ("Dendronanthus indicus").
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- matrone Cienījama vecuma kundze.
- smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora").
- asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora").
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- amilolīze Cietes sašķelšana, pārvēršot to cukurā.
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
- daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama.
- Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum").
- Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs.
- furanoze Cikliska cukura forma ar piecpantu gredzenu, furāna derivāts.
- īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; [vecums]{s:1821}.
- nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības (18 gadu vecuma) sasniegšanai.
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus.
- bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
- nepilngadīgais Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
- nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
- jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums; jaunietis, jauniete.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- mačetero Cilvēks, kas ar mačeti novāc cukurniedres.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- bridējs Cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu.
- profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- germanofils Cilvēks, kas simpatizē vāciskajam, vācu kultūrai.
- nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
- vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
- iedzīvotāju vecuma sastāvs cilvēku sadalījums dažādās vecuma grupās.
- investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
- Sibīrijas ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus sibiricus").
- brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus").
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
- pieaugusi audze cirtmeta vai virscirtmeta vecumklases audze.
- dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata").
- itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām.
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
- Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha.
- čūčis Cūka līdz gada vecumam, suķis.
- puscūka Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem; puscūcis (1).
- puscūcis Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem.
- muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti.
- deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas.
- cūkpienis Cūkpiene ("Taraxacum officinale").
- kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
- pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
- divfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēni pēc atšķiršanas turpina augt atnešanās aizgaldā līdz 3-4 mēnešu vecumam un pēc tam - nobarojamo cūku kūtī.
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
- cukurrūpniecība Cukura ieguve no augiem rūpnieciskā veidā; Latvijā cukurbiešu pārstrāde cukurā.
- glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme.
- Acer saccharum cukura kļava.
- Laminaria saccharina cukura laminārija.
- graudu cukurs cukura rafināde.
- defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- Sorghum saccharatum cukura sorgo.
- melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
- cukarneica cukura trauks.
- mehāniskais cukurbiešu retinātājs cukurbiešu retinātājs ar rotējošiem kapļiem, kas biešu rindās izcērt robus.
- selektīvais cukurbiešu retinātājs cukurbiešu retinātājs automātiski uztausta izgriežamos dīgstus un tos ar nažiem izgriež.
- Coereba flaveola cukurķauķis.
- graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
- filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi.
- galvu cukurs cukurs lielos gabalos.
- niedru cukurs Cukurs, kas ir iegūts no cukurniedrēm.
- cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
- diabētiskā koma cukurslimības koma.
- cukura ūdens cukurūdens.
- laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
- amata kāzas cunftē uzņemtā jaunā amata meistara kopējs mielasts ar pārējiem amata meistariem - amata brāļiem.
- amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā.
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā.
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti.
- maskainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius nubicus").
- ķīļastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius sphenocercus").
- īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata").
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga.
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine.
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
- Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites.
- Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
- Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
- Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu.
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
- Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā.
- Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs.
- egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus").
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
- Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris").
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu.
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
- dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu.
- pusvācu Daļēji, pa pusei vācu.
- darba dabiskā dalīšana darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
- kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem.
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
- darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt.
- portobello Dārza atmatene ("Agaricus bisporus").
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
- DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment").
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- vējkaņepe Daudzgadīgā kaņepene ("Mercurialis perennis").
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas.
- ūdens daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum aquaticum").
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
- kurcumieši Daugavpils novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kurcums" iedzīvotāji.
- Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus").
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei).
- gliters Dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
- uzņēmējspēja Dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces.
- hipermetamorfoze Dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida.
- skapulārs Dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē.
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- ungāru dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pannonicus").
- Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā.
- tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas.
- bērns dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- cukurgraudiņš Dem. --> cukurgrauds.
- cukuriņš Dem. --> cukurs (1).
- stacionārie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, stabilie iedzīvotāji ar nulles dabiskā pieauguma koeficientu, pastāvot to nemainīgam vecuma sadalījumam.
- iedzīvotāju līknes demogrāfisko notikumu (dzimšanas, laulību noslēgšanas u. c.) biežuma atkarībā no indivīdu vecuma grafisks atspoguļojums, retāk - iedzīvotāju skaita dinamika grafiskā formā.
- demogrāfiskā attīstība demogrāfisko procesu un dažādu demogrāfisko struktūru (ģimeņu, etniskās, laulātības, dzimumvecumsastāva u. c.)
- PDS Demokrātiskā sociālisma partija (vācu Partei des Demokratischen Sozialismus).
- Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu.
- ofriīts Dermatīts uzacu apvidū.
- kompots Deserta ēdiens no augļiem, ogām cukursīrupā.
- tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum").
- Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii").
- blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
- miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum").
- Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
- violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus").
- glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums.
- diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
- gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
- angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza.
- SO Dienvidaustrumi (vācu "Sudost").
- S dienvidi (vācu "Süd").
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
- kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- raibā dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia maculata").
- izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot.
- atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
- gaismas diožu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot gaismas diožu matricu.
- distomum Distomum hepaticum - aknu fasciolas "Fasciola hepatica" nosaukuma sinonīms.
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja; sudraba kāzas.
- tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
- ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
- lopbarības sakņaugi divgadīgi lakstaugi, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai (bietes, burkāni, puscukurbietes, cukurbietes, kāļi, turnepši).
- kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum").
- sarkane divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asines Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asiņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinspuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinsstrutenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinstēja Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinszālīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asinsziedi Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- asiņzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- ašņadzira Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- brandviņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- brandviņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- brandvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- brendelenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- degvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- dzelzene Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- dzelzinis Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- dzērājpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- ernikas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- falšraudas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- kaktaina Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- kazakzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- krampinīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- krustainīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- krustenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- pīterzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- ragankauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- raganukauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- sarkaņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- sarkanīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- sarkanzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- šnapstenīcas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- ugunszāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- vīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- vīnpuķīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- zveroboji Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum").
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai.
- kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
- naktstārps Dižā slieka ("Lumbricus terrestris").
- brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti.
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- grīslis Doņaugu dzimtas ("Juncaceae") doņu ģints ("Juncus").
- doņi Doņu dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu (sk. donis).
- Alpu donis doņu suga ("Juncus alpino-articulatus").
- posmainais donis doņu suga ("Juncus articulatus", arī "Juncus lampocarpus").
- melnīgsnējais donis doņu suga ("Juncus atratus"), Latvijā aizsargājama.
- Baltijas donis doņu suga ("Juncus balticus").
- krupju donis doņu suga ("Juncus bufonius").
- sīpoliņu donis doņu suga ("Juncus bulbosus").
- galvainais donis doņu suga ("Juncus capitatus"), Latvijā aizsargājama.
- plakanais donis doņu suga ("Juncus compressus").
- kamolu donis doņu suga ("Juncus conglomeratus", arī "Juncus leersii").
- izplestais donis doņu suga ("Juncus effusus").
- zobenlapu donis doņu suga ("Juncus ensifolius").
- tievais donis doņu suga ("Juncus filiformis").
- Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama.
- zilganais donis doņu suga ("Juncus inflexus", arī "Juncus glaucus").
- blīvziedu donis doņu suga ("Juncus nastanthus").
- mezglainais donis doņu suga ("Juncus nodulosus").
- varžu donis doņu suga ("Juncus ranarius").
- skrajais donis doņu suga ("Juncus squarrosus").
- kūdrāja donis doņu suga ("Juncus stygius"), Latvijā aizsargājama.
- strupais donis doņu suga ("Juncus subnodulosus"), Latvijā aizsargājama.
- maigais donis doņu suga ("Juncus tenuis").
- Kolumna doronika doroniku suga ("Doronicum columnae syn. Doronicum cordifolium").
- austrumu doronika doroniku suga ("Doronicum orientale").
- ložņu doronika doroniku suga ("Doronicum pardalianches").
- ceļmallapu doronika doroniku suga ("Doronicum plantagineum").
- Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis").
- parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris").
- šarfe Drēbes josta ap vidu vai pār vienu plecu, arī garš un šaurs plecu lakats.
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- standarts SET drošā elektroniskā transakcija (angļu "Secure Electronic Transaction").
- SD Drošības dienests (vācu Sicherheitsdienst).
- Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Acrocephalus bistrigiceps dubultuzacu kāpelētājķauķis.
- laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
- galvas uts dūrējutu apakškārtas suga ("Pediculus humanus capitis").
- dvīnīši Dvīņi (aptuveni līdz skolas vecumam).
- dvīnēni Dvīņi (bērna, pusaudža vecumā).
- dzegūze Dzeguze ("Cuculidae").
- plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama.
- ērkulis Dzegužpuķe ("Orchis maculata").
- vīru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis mascula").
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā.
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
- dzejnieces Dzejnieku narcise ("Narcissus poeticus").
- dzeltainīte Dzeltenais vizbulis ("Anemone ranunculoides").
- dzeltāmīte Dzeltenais vizbulis ("Anemone ranunculoides").
- gundegvizbulītis Dzeltenais vizbulis ("Anemone ranunculoides").
- lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos.
- monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
- dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus").
- Ditiscus circumcinctus dzeltenmalu airvabole "Dytiscus circumcinctus".
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus").
- Emberiza chrysophrys dzeltenuzacu stērste.
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni".
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana.
- adneksektomija Dzemdes piedēkļu, gk. olnīcu, olvadu izoperēšana.
- flips Dzēriens no alus, degvīna, olām un cukura.
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu.
- šerrikoblers Dzēriens no šerrija, cukura, citrona un ūdens, ko sūc ar salma stiebru.
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam).
- šokolāde dzēriens, kas ir pagatavots no šokolādes pulvera, piena, cukura.
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no sīki sasmalcinātiem augļiem, cukura un ūdens.
- deivalāt Dzērumā neskaidri runāt jaucot krievu un vācu valodas.
- Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”).
- spengole Dzērvene ("Oxycoccus").
- dzērvenājs Dzērvenes ("Oxycoccus"), dzērveņu cers; arī dzērveņaudze.
- dzērvanes Dzērvenes ("Oxycoccus").
- dzērveņas Dzērvenes ("Oxycoccus").
- dzērveņi Dzērvenes ("Oxycoccus").
- dzērviņa Dzērvenes ("Oxycoccus").
- dzērvine Dzērvenes ("Oxycoccus").
- lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas.
- sīkā dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus microcarpus").
- purva dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus palustrus").
- Reihenbaha Dzeržoņova, pilsēta Polijas dienvidrietumos, tās vācu nosaukums.
- Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
- pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama.
- zaļā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus viridis").
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu un/vai muguras augšējo daļu.
- dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem).
- dzimstības intensitāte dzimšanas gadījumu biežums konkrēta vecuma sievietēm (precīzāk dzimstības intensitāti raksturo rādītāji laulībā sastāvošām sievietēm).
- kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana.
- gonadopauze Dzimumdziedzeru funkciju izbeigšanās vecumā.
- fimoze Dzimumlocekļa priekšādiņas sašaurinājums, kas neļauj atsegt dzimumlocekļa galviņu, fizioloģiska parādība maziem zēniem, kura 2-3 gadu vecumā izzūd.
- presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā.
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu.
- atpūta dzīve pēc darba gaitu beigšanas (vecuma dēļ)
- CV Dzīves un darba gājums, īsa biogrāfija (latīņu "curriculum vitae").
- košķacis Dzīvnieks (parasti zirgs), kam balti acu āboli.
- ganāmpulka apgrozība dzīvnieku skaita izmaiņas dažāda dzimuma, vecuma un izmantošanas grupās noteiktā laika periodā.
- nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
- sadzīvāt Dzīvojot sasniegt (noteiktu vecumu).
- dadzīvāt Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
- piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus").
- Lycopersicon esculentum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms.
- Solanum lycopersicum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms.
- stūkums Ēdiens - pienā vai ūdenī ieberzta maize ar sāli vai cukuru; biguzis.
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis.
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens.
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens.
- rančkas ēdiens no rupjmaizes, ūdens un cukura.
- čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis.
- čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru.
- sigumiņš Ēdiens no ūdens, maizes un cukura.
- rabačkas ēdiens, kas sastāv no rupjmaizes, ūdens un cukura.
- kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru.
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru.
- šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
- šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
- šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu.
- eiglēna Eiglēnaļģu nodalījuma dzimta ("Euglenaceae"), gk. brīvi peldošas, zaļas eiglēnaļģes ar 1 vicu.
- faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
- Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies").
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
- ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency").
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
- matricanalīze Ekonomikas objektu īpašību pētīšanas metode, izmantojot matricu teorijas likumus.
- matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru.
- līdzīgais eksakums eksakumu suga ("Exacum affine").
- lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids.
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- elacīns Elastīna deģenerācijas produkts; atrodams krokainā ādā vecumā.
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
- dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus").
- sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus").
- elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā.
- AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft").
- klejsporas Endosporu veids daudzām aļģēm un zemākām sēnēm, kas kustas ūdenī ar vicu palīdzību; zoosporas.
- Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
- disaharidāzes Enzīmi, kas sašķeļ divkāršos cukurus jeb disaharīdus.
- Himalaju eremūrs eremūru suga ("Eremurus himalaicus").
- divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
- gaišpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus auroreus").
- zilpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus caeruleocephalus").
- melnraibais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythrogaster").
- rudmuguras erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythronotus").
- Ziemeļāfrikas erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus moussieri").
- melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā.
- rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā.
- dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas.
- acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
- brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
- erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
- Kalifornijas eritronija eritroniju suga ("Erythronium californicum").
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
- strigts Ēsma, ko liek uz makšķeres, vai mencu āķiem.
- strikts Ēsma, ko lieto mencu, lašu un zušu zvejai ar āķiem; sīkas zivtiņas.
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms.
- ašķi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- ezermeldri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- grīslis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- silksnis Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- silkšudoņi Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- stobri Ezera meldrs ("Scirpus lacustris").
- gludsporu ezerene ezereņu suga ("Isoetes lacustris").
- Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers.
- Veteraucu ezers ezers Asūnes pagastā, platība — 1,9 ha; Bezdibeņa ezers; Bezdibeņu ezers; Bezdonnoje ezers; Veteravcu ezers.
- Aklais ezers ezers Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 2,8 ha; Aklezers
- Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers.
- Nauču ezers ezers Drustu pagastā, platība — 7,2 ha; Naucu ezers.
- Margaucis Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers.
- Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers.
- Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers.
- Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers.
- Kurcuma ezers ezers Medumu pagastā, platība - 12,1 ha; Kurcums.
- Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers.
- Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
- Sūcis Ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers.
- Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
- Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā.
- Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- vikalpa Ezoterismā viena no piecu veidu idejām, kas eksistē zemākā prātā.
- cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru.
- Fārenheits Fārenheits Daniels - vācu fiziķis (1686.-1736. g.).
- elaeosacchara Farmacijā ēterisku eļļu, retāk citu vielu saberzējums ar cukuru.
- parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās.
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
- Lejassaksijas zeme federālā zeme Vācijā ("Niedersachsen"), starp Ziemeļjūru (ziemeļrietumos) un Harcu (dienvidaustrumos), platība - 47618 kvadrātkilometru, 8001000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hannovere.
- parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale").
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- glikogenāze Ferments aknās, kas katalizē glikogēna hidrolīzi vienkāršākos cukuros.
- UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu.
- vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts).
- Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- plankumainais floksis flokšu suga ("Phlox maculata").
- skarainais floksis flokšu suga ("Phlox paniculata"), audzē arī Latvijā, ir >300 šķirņu.
- fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12.
- ģeneratīvā fonoloģija fonoloģijas apakšnozare, kurā morfēmas analizē ciešā saistībā ar to fonētiskajiem komponentiem, izmantojot fonētisku pazīmju matricu.
- vadfosilijas Fosilijas, pēc kurām vadās nosakot ģeoloģisko slāņu vecumu.
- digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē.
- omnitipija Fotogrgrāfisks paņēmiens vecu iespieduma darbu atjaunošanai bez salikuma formas.
- boši Franču palama vācu kareivjiem un vispār vāciešiem 1. pasaules kara laikā; agrāk tā sauca vācu strādniekus Parīzē.
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
- BVJS Freie Deutsche Jugend (FDJ) – Brīvās vācu jaunatnes savienība (VDR).
- Kalifornijas fremontodendrs fremontodendru suga ("Fremontodendron californicum").
- pūšļu fuks fuku suga ("Fucus vesiculosus"), kas tiek saukta arī par pūšļaļģi.
- agrīnā iejaukšanās funkciju kopums, kas tiek izmantots garīgu un fizisku noviržu novēršanā, traucējumu kompensācijā zīdaiņa vecumā.
- speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā).
- juniors Gados jauns sportists, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
- norakstīšana Gadskārtēja preces vai priekšmeta vērtības pazemināšana, ņemot vērā tās nodilumu, vecumu, cenas krišanos u. tml.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā.
- pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
- bliņķis Gaismas signālierīce (no vācu "blinker"), neliela bāka.
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums.
- papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības.
- encefalomieloze Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu atmiekšķešanas vecumā; encefalomalācija ar mielomalāciju.
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- jēra gaļa gaļa, ko iegūst no abu dzimumu jēriem līdz gada vecumam.
- Bohēmijas gandrene gandreņu suga ("Geranium bohemicum").
- Dalmācijas gandrene gandreņu suga ("Geranium dalmaticum").
- lieliskā gandrene gandreņu suga ("Geranium magnificum").
- Pireneju gandrene gandreņu suga ("Geranium pyrenaicum").
- Sibīrijas gandrene gandreņu suga ("Geranium sibiricum").
- meža gandrene gandreņu suga ("Geranium sylvaticum").
- stols Gara, plata šalle, ko sievietes nēsā ap kaklu vai liek ap pleciem; plecu šalle.
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem.
- šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai.
- MA Garīgais vecums (angļu "mental age").
- garkakla pīle garkaklis ("Anas acuta").
- ķēķins Garš plecu lakats.
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- colla Garuma mērvienība - 2,54 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā) vai 2,36 centimetri (vācu mērvienību sistēmā), arī 1/12 pēdas = 24,74 mm; un decimālcolla = 1/10 pēdas = 29,69 mm.
- cukurot Gatavot cukurā, cukura sīrupā, stipri saldināt ar cukuru.
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
- guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā.
- Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
- aicu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
- auču Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
- audžu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
- Geigers Geigers Hanss (1882.-1945. g.) - vācu fiziķis.
- Geislers Geislers Heinrihs (1815.-1879. g.) - vācu fiziķis.
- dienvidu gemals gemalu suga ("Hippocamelus bisulcus").
- eksakums Genciānu dzimtas ģints ("Exacum").
- gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
- Itālijas gladiola gladiolu suga ("Gladiolus italicus").
- ragainā glaucija glauciju suga ("Glaucium corniculatum"), Latvijā adventīva.
- nikolaška Glāzīte degvīna ar cukurotu citrona šķēlīti.
- konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
- micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas.
- cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints.
- dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms.
- adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- acmidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimtas "Aciculidae" nosaukuma sinonīms.
- glikoģenēze glikozes veidošanās; cukura veidošanās.
- aglikons Glikozīda bezcukura sastāvdaļa.
- koniferīns Glikozīds, atrodams kambija sulā, sparģeļos, cukurbietēs u. c.
- smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
- SER Gludais endoplazmatiskais tīkls (angļu "smooth endoplasmic reticulum").
- Taraxacum laevigatum gludās pienenes "Taraxacum erythrospermum" nosaukuma sinonīms.
- ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene.
- Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Gulošā goltjēra goltjēru suga ("Gaultheria procumbens").
- goniodiscus Goniodiscus ruderatus - brūnās rievpolītes "Discus ruderatus" nosaukuma sinonīms.
- grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava.
- velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos.
- demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
- amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- grošens Graša nosaukums vācu zemēs.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals.
- kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas.
- lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
- pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot.
- griljāža grauzdēti cukuroti rieksti.
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
- mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
- lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
- krētiks Grieķu (un romiešu) metrikā piecu moru pēda; krētiskais pantmērs.
- grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas.
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
- Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
- sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs.
- Tatārijas griķi griķu suga ("Fagopyrum tataricum"), 30-80 cm augsts adventīvs augs ar gludu stublāju.
- aukuba Grimoņu dzimtas augu ģints ("Aucuba").
- dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
- slaidais grīslis grīšļu suga ("Carex acuta", senāk "Carex gracilis").
- krastmalas grīslis grīšļu suga ("Carex acutiformis").
- palu grīslis grīšļu suga ("Carex irrigua syn. Carex paupercula").
- skarainais grīslis grīšļu suga ("Carex paniculata").
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- guanozīns Guanīna savienojums ar piecvērtīgu cukurvielu ribozi, nukleozīds; ir visu ribonukleīnskābju sastāvā.
- Krīmhilde Gudrūna, vācu valodā lietots nosaukums.
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums.
- pikuss Gumijkoks ("Ficus").
- Bengālijas gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus benghalensis").
- Bendžamina gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus benjamina").
- krāšņlapu gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus cyathistipula").
- deltveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus deltoidea").
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
- lirveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus lyrata").
- ložņu gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus pumila").
- bandaga Gundega ("Ranunculus").
- kraupe Gundega ("Ranunculus").
- sviestpuķe Gundega ("Ranunculus").
- ugunspuķe Gundega ("Ranunculus").
- aseņlāsītes Gundegas ("Ranunculus").
- asinspuķe Gundegas ("Ranunculus").
- blusenes Gundegas ("Ranunculus").
- brīnumpuķe Gundegas ("Ranunculus").
- bundagas Gundegas ("Ranunculus").
- celceniks Gundegas ("Ranunculus").
- dedzītes Gundegas ("Ranunculus").
- gaiļapēdas Gundegas ("Ranunculus").
- gundedzenes Gundegas ("Ranunculus").
- gundedziņa Gundegas ("Ranunculus").
- gundenes Gundegas ("Ranunculus").
- gungunda Gundegas ("Ranunculus").
- gunsdega Gundegas ("Ranunculus").
- kašķporna Gundegas ("Ranunculus").
- kašķpuķe Gundegas ("Ranunculus").
- kašķpuķes Gundegas ("Ranunculus").
- kramppuķe Gundegas ("Ranunculus").
- pīpene Gundegas ("Ranunculus").
- pīpenīte Gundegas ("Ranunculus").
- rūgtene Gundegas ("Ranunculus").
- sūrenīte Gundegas ("Ranunculus").
- sūrine Gundegas ("Ranunculus").
- sūrinīte Gundegas ("Ranunculus").
- sūrne Gundegas ("Ranunculus").
- sūrnes Gundegas ("Ranunculus").
- trakulītes Gundegas ("Ranunculus").
- ugunsdzēsēji Gundegas ("Ranunculus").
- kurpīšlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus aconitifolius").
- kodīgā gundega gundegu suga ("Ranunculus acris").
- tīruma gundega gundegu suga ("Ranunculus arvensis").
- zeltainā gundega gundegu suga ("Ranunculus auricomus").
- bumbuļu gundega gundegu suga ("Ranunculus bulbosus").
- Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus").
- Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii").
- rāvas gundega gundegu suga ("Ranunculus flammula").
- Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva.
- villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama.
- garlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus lingua").
- birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti.
- daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus").
- ložņu gundega gundegu suga ("Ranunculus repens").
- plašā gundega gundegu suga ("Ranunculus reptans").
- Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva.
- ļaunā gundega gundegu suga ("Ranunculus sceleratus").
- Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
- ogūrči Gurķi ("Cucumis sativus").
- agurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- ogurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- Gvarika Gvariko, Apures pieteka Venecuēlā.
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- oligokains Ģeoloģijā pēc vecuma otrā terciārā formācija.
- ģeohronoloģiska vienība ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- relatīvais ģeoloģiskais vecums ģeoloģiskās norises laiks attiecībā pret citu norisi vai ieža vecums attiecībā pret citu iezi.
- cisvestītisms Ģērbšanās dzimumam atbilstošās, bet vecumam, amatam vai sabiedriskajam stāvoklim neatbilstošās drēbēs.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- eltermanis Ģildes, cunftes vai amata vecākais, 13.-19. gs. Rīgā u. c. Latvijas pilsētās.
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam); amata rullis.
- sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma.
- jauna ģimene ģimenes tips, parasti ģimne kopdzīves pirmajos piecos gados; attiecas uz laulātajiem līdz 30 gadu vecumam, kas stājušies pirmajā laulībā.
- skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata").
- dzeltenpieres ģirlicis ģirliču ģints suga ("Serinus mozambicus").
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- Chara intermedia haru sugas "Chara aculeolata" nosaukuma sinonīms.
- ciprešveida hēbe hēbju suga ("Hebe cupressoides").
- eliptiskā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium ellipticum").
- dezoksiheksoze Heksozes rindas cukurs, kurā skābekļa ir par vienu vai vairākiem atomiem mazāk nekā normālā heksozē.
- drakunkuloze Helmitoze, ko ierosina "Dracunculus" ģints nematodes.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus").
- Sīrijas hibisks hibisku suga ("Hibiscus syriacus").
- pārcukurot Hidrolizēt (ko), lai iegūtu cukurus.
- hidrosulfīti Hidrosērpaskābes sāļi, spēcīgi reducētāji; nātrija hidrosulfītu lieto tekstilrūpniecībā krāsošanai, pārtikas rūpniecībā - cukura atkrāsošanai.
- plankumainā hiēna hiēnu suga ("Crocuta crocuta").
- sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- baltene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Skeletocutis").
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol").
- protokols HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol").
- ciprešu hipns hipnu suga ("Hypnum cupressiforme").
- prolaktīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons; stimulē piena dziedzeru un olnīcu (dzeltenā ķermeņa) aktivitāti.
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- sulas ar augļu mīkstumu homogēni saberzta augļu masa, kas atšķaidīta ar cukura sīrupu.
- skarainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea paniculata").
- Kroatija Horvātija, tās nosaukums vācu, angļu, franču un dažās citās valodās.
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
- heterohromiskais ciklīts hronisks vienas acs ciklīts, kas depigmentē varavīksneni un rada atšķirību acu krāsā.
- trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
- Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
- sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
- anoftalms Iedzimts acs vai acu trūkums.
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
- darbspējas vecuma iedzīvotāji iedzīvotāji no 15 gadiem (Latvijā) līdz valsts likumos noteiktajam pensijas vecumam.
- iedzīvotāju vecuma piramīda iedzīvotāju dzimuma un vecuma sadalījums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām; informācija par vīriešiem un sievietēm tiek attēlota pretējos virzienos.
- kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga.
- vecuma klasifikācija iedzīvotāju sadalījums tipiskās vecuma grupās (piemēram, zīdaiņu, darbspējīgo iedzīvotāju vecums).
- dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
- vecuma akumulācija iedzīvotāju skaita nedabiska uzkrāšanās, koncentrēšanās vecumos, kas beidzas ar nulli (nereti ar "5"), kas saistās ar to, ka tautas skaitīšanā un aptaujās respondentiem ir tieksme noapaļot savu faktisko vecumu.
- pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
- periooforosalpingīts Iekaisums audos ap olnīcu un olvadu.
- ātrās apkalpošanas sekss iekāres acumirklīga pārtapšana seksā (parasti kādā publiskajā namā).
- karvingot Ieliekt (angļu val. "to curve").
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m.
- stereoskops ierīce stereofotogrāfiju aplūkošanai; sastāv no lēcu, prizmu vai spoguļu un lēcu pāra; divi plakanie stereopāra attēli (ko stereoskopā aplūko katru ar savu aci)binokulārās redzes dēļ rada viena telpiska attēla iespaidu.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
- gleikometrs Ierīce, ar ko nosaka cukura saturu vīnā.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
- ievicot Iesist (parasti ar vicu).
- uzvicot Iesist ar rīksti (vicu).
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
- iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
- iestīpot Iestiprināt stīpā vai stīpās (piemēram, mucu).
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- von Ietilpst daudzos dižciltīgos vācu uzvārdos.
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
- iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties.
- iepernicot Ieziest ar pernicu.
- konkordance Iežu slāņu sagulums to pareizā vecuma secībā.
- litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm.
- feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
- skarainā iksija iksiju suga ("Ixia paniculata").
- bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
- insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam.
- parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS).
- kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
- izvicot Ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu).
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
- izcujināties Ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!".
- sazorkāt Ilgi turēt vecu ūdeni, sārumu.
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants.
- Ilsensee Ilzes-Ezeru muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Krētas ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cretica var. cupaniana").
- immakulācija Immaculata.
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- varravi Indiāņu cilts, dzīvo Venecuēlā, Orinokas deltā un uz dienvidiem no tās, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta").
- giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- ezerrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa").
- jodrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa").
- jodurutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa").
- lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu.
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- akcelerants Indivīds, kas apsteidz hronoloģiskā vecuma bioloģiskās attīstības pakāpi.
- retardanti indivīds, kas atpaliek bioloģiskā attīstībā no hronoloģiskā vecuma attīstības rādītājiem.
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam.
- indoģermāņi Indoeiropieši (vācu literatūrā lietots to apzīmējums).
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas.
- vecumieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji.
- IFO Informācija un izpēte (vācu "Information un Forschung").
- CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum").
- kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā.
- tumeriks Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma longa"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
- zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
- lensometrs Instruments lēcu optiskā stipruma noteikšanai.
- foropters Instruments redzes parametru mērīšanai, lai noteiktu nepieciešamo briļļu lēcu stiprumu.
- metronoskops Instruments vāji koordinētu acu kustību koriģēšanai ar ritmiskas lasīšanas vingrinājumiem.
- NIDDM Insulīnneatkarigais cukura diabēts (angļu "non-insulin-dependent diabetes mellitus").
- lēciens Intervāls, kas ir lielāks par tercu.
- invertoze Invertcukurs, glukozes un fruktozes maisījums vienādā daudzumā, niedru cukura hidrolīzes produkts.
- orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes.
- norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai.
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- dzīvība (retāk dvēsele) turas kaulos ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku).
- Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
- ciķelbārda Īsa bārda ar spicu galu.
- ciķeļbārda Īsa zoda bārda ar spicu galu.
- ciķele Īsa zoda bārda ar spicu galu.
- meža īskāje īskāju suga ("Brachypodium sylvaticum").
- žilbēt Īslaicīgi neredzēt (spilgtā gaismā). aptumšoties (par acu gaismu).
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā.
- ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām.
- mirkšķiens Īss acu skatiens.
- mirkšķis Īss acu skatiens.
- mazbrīdis Īss brīdis, acumirklis.
- švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
- Arenga pinnata īstā cukurpalma.
- parastā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium curtum").
- Japānas īve īvju suga ("Taxus cuspidata").
- Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
- sociālā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm.
- pedagoģiskā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros.
- levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā.
- tūbot Izklāt vai apvilkt ar filcu.
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II.
- cu Izsauksmes vārds, ko lieto (atkātojumā vai savienojumā "cu, cuk") cūku pasaukšanai.
- vieža Izskats, paskats, vecums.
- viežus Izskats, paskats, vecums.
- irkas Izšūtas plecu daļas kreklam.
- sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
- jēlcukurs Iztvaicēta cukura masa, kuru kristalizējot iegūst cukuru.
- šeine Izziņa, apliecība (galvenokārt vācu okupācijas laikā).
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
- dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama.
- meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama.
- pļaveglītes Jāņeglītes ("Pedicularis").
- sarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes rubrum var. domesticum"), kas ir pamatsuga dārzos audzētajām sarkano jāņogu šķirnēm.
- meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana").
- buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē.
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
- Dzjurodzins Japāņu mitoloģijā - viens no septiņiem laimes dieviem, ilga mūža un vecumdienu dievs.
- Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva.
- Vatacumikuni japāņu mitoloģijā — jūras valdnieka Vatacumi valstība, kurā norisinās vairāku mītu darbība.
- Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds.
- Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece.
- Kuma Jaruru cilts indiāņu (Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete un saules sieva, kas radīja pasauli un pirmos cilvēkus.
- oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- bērnu izdzīvošana jaundzimušo kohortas dzīvotspēja (parasti līdz 5 gadu vecumam).
- agerāzija Jauneklīgs izskats vecumā.
- jaunietis jauni cilvēki, parasti jaunāki par 21 gadu (var ietvert personas līdz 25 gadu vecumam).
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
- kadets Jauniešu vecumgrupas sportists.
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- vecāka gadagājuma personas jēdziens, ar kuru apzīmē personas vēlīnā brieduma vecumā, kas sākas aptuveni 65–70 gados.
- pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras.
- aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji.
- dziraklis Jērs, līdz zināmam vecumam, kas tiek barots ar šķidru ēdamo; tas pats attiecināms arī uz bērniem.
- Keplers Johanness Keplers - vācu astronoms, matemātiķis (1571.-1630. g.).
- Pūcesspieģelis Jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
- zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus").
- mazais joslvalis joslvaļu suga ("Balanoptera acutorostrata").
- anderi Juniori (sportā; piem., riteņbraukšanā līdz 23 gadu vecumam).
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m.
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m.
- divplankumu jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobiusculus flavescens").
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās.
- Kavimasa Kabimasa - pilsēta Venecuēlā.
- tuba Kāda maza zivtiņa, ko izmanto kā ēsmu mencu zvejā.
- demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
- pazvilu kadiķis kadiķu suga ("Juniperus procumbens").
- mūžu karsināt kādu cilvēku vai sevi uzturēt līdz vecumam.
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
- biešu kaitēkļi kaitēkļi, kas apdraud gk. cukurbietes, retāk galda un lopbarības bietes.
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
- vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- skaistciedrs Kalifornijas vīrakciedrs ("Calocedrus decurrens").
- Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m.
- Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m.
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m.
- Morisona kalns kalns Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Baldones pagastā, absolūtais augstums - 81,9 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
- Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns).
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m.
- Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs.
- Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m.
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
- Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
- Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m.
- Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m.
- ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles.
- nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs.
- kuso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziecu čemuri; koso.
- kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe.
- Vacumi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
- Kuzika kamasija kamasiju suga ("Camassia cusickii").
- ēdamā kamasija kamasiju suga ("Camassia quamash syn. Camassia esculenta").
- parastais kamertonis kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
- Juncus leersii kamolu doņa "Juncus conglomeratus" nosaukuma sinonīms.
- Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
- vecumnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji.
- Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum aromaticum"), kas sastopams tikai kultūrā.
- Ceilonas kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum zeylanicum").
- Valē kantons Šveices Konfederācijā (fr. _Valais_, vācu _Wallis_), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.).
- Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
- viengadīgā kaņepene kaņepeņu suga ("Mercurialis annua").
- daudzgadīgā kaņepene kaņepeņu suga ("Mercurialis perennis").
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus.
- sudrabainā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia argentea").
- vībotņu kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia artemisiae").
- parastā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia umbratica").
- sārtkrūšu kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Pheucticus ludovicianus").
- Marakaivas līcis Karību jūras Venecuēlas līcis.
- Marakaibo līcis Karību jūras Venecuēlas līcis.
- kārklu ķauķis kārklu sisinātājķauķis ("Locustella naevia").
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām.
- ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
- orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants.
- drakons karpu dzimtas zivs Venecuēlas un Trinidadas salas ūdenstilpēs.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
- braģis Kārtis zirņu un lēcu žāvēšanai.
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
- landtāgs Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
- paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum").
- smaržīgā kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum aromaticum").
- ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām.
- stylommatophora Kātacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
- Šmita teleskops katadioptriskais teleskops, kurā sfēriskā spoguļa aberāciju koriģēšanai lieto speciālas formas lēcu, t. s. korekcijas plati.
- vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
- Vācu ordenis katoliska vācu bruņinieku apvienība (no 1198. gada līdz 1525. gadam).
- Livonijas ordenis katoliska vācu bruņinieku organizācija Latvijā un Igaunijā 1237.-1562. g.
- Svētā liga katolisko vācu valdnieku savienība pret protestantisko _Schmalkaldes_ savienību (1538. g.).
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- pallijs Katoļu liturģiska plecu rota, kas pienākas pāvestam un virsbīskapiem, bet ko pāvests par atzinības zīmi var piešķirt arī atsevišķiem bīskapiem.
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
- kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
- amata galdi katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus.
- Japānas katsura katsuru suga ("Cercidiphyllum japonicum var. japonicum").
- diženā katsura katsuru suga ("Cercidiphyllum magnificum").
- markse Kaula smadzenes (vācu "das Mark").
- Kaulacu Kaulacu ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
- Kaulezers Kaulezers Cēsu novada Vecumnieku pagastā, platība - <1 ha.
- dublets Kauliņš, kam vienāds acu skaits ar otru kauliņu.
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- nirva Kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta).
- savādlapu kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus aetusifolius").
- divmāju kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus dioicus").
- Ķīnas kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus sinensis").
- ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama.
- tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama.
- āzis Kazu tēviņš ("Capra aegagrus hircus").
- pinuma kažocene kažoceņu suga ("Anomodon viticulosus").
- skarainā kelreitērija kelreitēriju suga ("Koelreuteria paniculata"), ko mēdz audzēt kā krāšņumaugu, sauc arī par pūslīškoku.
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- filmu cenzūra kinofilmas novērtēšana, lai konstatētu, vai tā atbilst publiskas demonstrēšanas vajadzībām, un skatītāju vecuma robežu noteikšana.
- kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu.
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
- Klabauču pilskalns Klabaucu pilskalns.
- meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
- Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel").
- nagainā klarkija klarkiju suga ("Clarkia unguiculata").
- būvklaušas Klaušu darbi piļu un baznīcu celtniecībā.
- mugurbruncis Kleita bez piedurknēm, parasti ar plecu lencēm.
- grieteņa Kleitas modelis, kam plecu daļa ir pieguļoša, svārku daļa krokota.
- skarainais klerodendrs klerodendru suga ("Clerodendrum paniculatum").
- CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
- īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
- klinšu tirānceplītis klinšu māņceplītis ("Xenicus gilviventris").
- uzkrītošā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster conspicuus").
- ķekarziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus").
- Glāca Klodzko, pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums.
- Pensilvānijas kļava kļavu suga ("Acer pensylvanicum").
- Tatārijas kļava kļavu suga ("Acer tataricum").
- cukuroties Kļūt biezam, izkristalizējoties cukuram (par medu, ievārījumu).
- pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs.
- apmilzināt Kļūt tumšam, neskaidram, trulam (par acu skatienu).
- sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- vecumkoeficients koeficients, kas raksturo kāda procesa atkarību no vecuma.
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
- ēncietīgi augi kokaugi, mežu lakstaugi un siltumnīcu augi, kas pacieš apēnojumu.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
- bezzaru koksne koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
- tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum").
- koksnes hidrolīze koksnes celulozes pārvēršana cukurā.
- šerikoblers Kokteilis no heresa, cukura, citrona u. c.
- kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi.
- apaļlapu kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus orbiculatus").
- protargols Koloidāls sudraba preparāts - sudraba un olbaltumvielu (līdz 30%) savienojums; lieto acu, deguna, urīnizvadkanāla iekaisuma gadījumā.
- ēdamā kolokāzija kolokāziju suga ("Colocasia esculenta").
- nosmailotā kola kolu suga ("Cola acuminata").
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- Doronicum cordifolium Kolumna doronikas "Doronicum columnae" nosaukuma sinonīms.
- kompānija Komercuzņēmums; sabiedrība (piem., aviokompānija, televīzijas kompānija).
- konglomerāts Komercuzņēmumu apvienību veids, kas izveidojies pēc kapitālu apvienošanas; parasti sastāv no mātesuzņēmuma, kas kontrolē meitasuzņēmumus.
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
- sīrups Koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
- sīrups Koncentrēts, parasti stīgrs, cukuru šķīdums ūdenī vai augļu sulās.
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
- nuga Konditorejas izstrādājums - riekstu un cukura masa.
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- ciršanas secības koeficients konkrētās audzes kārtējā krājas pieauguma attiecība pret tās pašas sugas un bonitātes normālas audzes krājas kārtējo pieaugumu bāzes vecumā.
- kompots Konservi - cukursīrupā sterilizēti augļi, ogas.
- bezestans Konstantinopoles lielā bazāra nodalījums vecu ieroču un retu lietu tirgotavām.
- lakrica Kopā ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris.
- kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater").
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā.
- lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija.
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
- listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
- Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
- Corticium vagum kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Berk. et Curt." nosaukuma sinonīms.
- Corticium solani kortīciju sugas "Thanetephorus cucumeris Donk" nosaukuma sinonīms.
- imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu.
- diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms.
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu.
- cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
- karbomērs Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, emulgators, izmanto kosmētikā un zobu pastā, var izraisīt alerģisku reakciju, acu kairinājumu.
- kalcija sulfīds kosmētikas sastāvdaļa, depilējoša viela, toksiska, kodīga, var radīt ādas un acu kairinājumu, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
- timerosals Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto acu preparātos, arī kā vakcīnu pildvielu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, var būt toksisks.
- bronidoks Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampunos, skropstu tušā, acu dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt ādas un acukairinājumu, var izdalīties formaldehīds, var veidot nitrozamīnus.
- bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos.
- benzilkarbinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var radīt acu kairinājumu, pastiprināt ādas jutīgumu, toksisks ieēdot.
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas.
- polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai.
- mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
- izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus.
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- magnija lauretsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var saturēt kancerogēnas sastāvdaļas.
- kokamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, acu dekoratīvās kosmētikas noņēmējos, šampūnos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, izsitumus uz acu plakstiņiem.
- selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām.
- Japānas kosa kosu suga ("Equisetum japonicum").
- meža kosa kosu suga ("Equisetum sylvaticum").
- krāšņais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga maculata").
- trīssūsainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias tricarunculata").
- Reizu grāvis Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
- Reizu valks Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
- Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama.
- navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu.
- vaicuļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" iedzīvotāji.
- Vaicuļova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" nosaukuma variants.
- punculieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
- Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai.
- plankumainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium maculatum").
- hromāzija Krāsu efekts, ko rada optisko lēcu hromatiskā aberācija.
- klīdināšana Krāsu fabrikās un spiestuvēs sauso krāsu samalšana un sajaukšana ar pernicu speciālās mašīnās.
- garastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Poephila acuticauda").
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka.
- kreimele Kreimules ("Pinguicula").
- taucene Kreimules ("Pinguicula").
- Alpu kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula alpina").
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- spartakieši Kreisā, internacionālistiskā vācu sociāldemokrātu grupa, kas izveidojās pirmā pasaules kara laikā.
- lupstagi Krekla uzpleči, plecu uzšuves.
- karameļkrēms Krēms, ko gatavo ar sabrūninātiem cukurgraudiem jeb karamelēm.
- krenči Krencumi.
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti.
- Ēģiptes Marija kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās netikle no Ēģiptes, kas 12 gadu vecumā aizgājusi no vecākiem un 17 gadus nodarbojusies ar prostitūciju Aleksandrijā un Jeruzālemē.
- CSU Kristīgi sociālā savienība, konservatīva politiska partija Bavārijā, Vācijā (vācu "Christlich-Soziale Union").
- Kriwinischek Krivinišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm.
- krīzdaugs Krīzdogs - trīsstūrī sienams galvas vai plecu lakats.
- Nīlas krokodils krokodilu suga ("Crocodilus niloticus").
- krokusi Krokuss ("Crocus").
- zeltziedu krokuss krokusu suga ("Crocus chrysanthus").
- Korsikas krokuss krokusu suga ("Crocus corsicus").
- jauktais krokuss krokusu suga ("Crocus pulchellus").
- safrāna krokuss krokusu suga ("Crocus sativus").
- krāšņais krokuss krokusu suga ("Crocus speciosus").
- Tomazini krokuss krokusu suga ("Crocus tommasinianus").
- pavasara krokuss krokusu suga ("Crocus vernus").
- dažādkrāsu krokuss krokusu suga ("Crocus versicolor").
- cildotais krokuss krokusu suga ("Crocus x cultorum").
- garkājainais tirānceplītis krūmāju māņceplītis ("Xenicus longipes").
- Eiropas krūmgliemezis krūmgliemežu suga ("Bradybaena fruticum").
- lapsastu krūmīte krūmīšu suga ("Thamnobryum alopecurum").
- kruncuļains Krunculains.
- parastais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus aquaticus").
- meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus").
- egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis.
- priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus").
- smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cb Kubiks (angļu "cubic").
- ģenerālkravu kuģis kuģis dažādu sauskravu (maisu, mucu, cauruļu u. tml.) pārvadāšanai bez īpaša iesaiņojuma.
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
- mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
- cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
- herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
- mandeļu kūkas kūkas no saberztām mandelēm, miltiem, cukura un olas baltuma.
- bezē kūkas kūkas, ko gatavo bez miltiem, cukuru saputojot ar olas baltumu.
- biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas.
- pastilāža Kulinārijā - figurālizstrādājumi no mīklas, cukura u. c.
- Saccharum officinarum kultivētā cukurniedre.
- bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
- ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis.
- Kurcums Kurcuma ezers Medumu pagastā.
- Kurzum Kurcuma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- Kurzum Kurcums.
- garā kurkuma kurkumu suga ("Curcuma longa").
- Cedoārijas kurkuma kurkumu suga ("Curcuma zedoaria").
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
- akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
- omalotheca Kurvjziežu dzimtas ģints, kurā dažkārt iekļauj meža zaķpēdiņu "Gnaphalium sylvaticum".
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann").
- plankumainais kuskuss kuskusu dzimtas suga ("Phalanger maculatus").
- raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- mezopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība; vidējais pleistocēns; viduskvartārs; vecums \~300-100 gt.
- kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns.
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka.
- Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri.
- Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā.
- pūris Kvieši ("Triticum hibernum").
- parastais kviesis kviešu suga (_Triticum aestivum_).
- plēkšņu kviesis kviešu suga (_Triticum spelta_).
- lāsumainais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus thoracicus").
- gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži.
- albiģietis Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans.
- Artura leģendas ķeltu leģendas par karali Arturu un viņa "Apaļā galda" bruņiniekiem, ko izmantojuši franču, vācu un angļu 12.-14. gs. bruņinieku romānu autori.
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
- mīkstā ķemmzare ķemmzaru suga ("Ctenidium molluscum").
- momentānais ātrums ķermeņa ātruma vektors katrā laika momentā, tā modulis ir vienāds ar ātruma acumirklīgo vērtību, bet virziens norāda ķermeņa kustības vircienu šajā laika momentā.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- divpunktu ķērpjuts ķērpjutu suga ("Psocus bipunctatus").
- per-viela Ķīmiska kaujas viela, ko 1. pasaules karā lietoja vācu armija, sastāvā gk. difosgens.
- BASF Ķīmiskās rūpniecības koncerns Vācijā, dib. 1865. g.; Bādenes Anilīna un sodas fabrika (vācu "Badische Anilin-& Soda-Fabrik AG").
- idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
- glikozamīns Ķīmisks savienojums C~6~H~13~NO~5~, aminocukurs, d-glikozes aminoderivāts.
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
- ķirbiss Ķirbis ("Cucurbita").
- patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
- ķirbjaugi ķirbju dzimta ("Cucurbitaceae"); ķirbis (2).
- gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu.
- lielaugļu ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita maxima").
- muskata ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita moschata").
- parastais ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita pepo").
- dekoratīvais ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita turbaniformis").
- Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
- hals un beinbruh laba vēlējums aktierim pirms izrādes (burtiski - "lauzt kaklu un kāju!" no vācu "Hals- und Beinbruch!").
- prostatas adenoma labdabīgs prostatas dziedzeraudu audzējs, ar ko slimo ap 50% vīriešu pēc 50 gadu vecuma.
- haritē Labdarība, slimnīcu nosaukums.
- CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union").
- pensionēties labprātīgi atstāt amatu, sasniedzot attiecīgu vecumu; aiziet pensijā.
- lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms.
- Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka.
- Japānas lāčauza lāčauzu suga ("Bromus japonicus").
- parastais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella esculenta").
- Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- viensānukumeļpeka Laimes palēcīte ("Orthilia secunda").
- zilganais laimiņš laimiņu suga ("Sedum glaucum").
- Kamčatkas laimiņš laimiņu suga ("Sedum kamtschaticum").
- duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
- ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura").
- zilene Lakats (villaine), ko nēsā pārklātu pār pleciem; plecu lakats.
- kailā lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza glabra").
- urālu lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza uralensis").
- pundurplūškoks Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
- pusirbene Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
- laktobioze Laktoze, piena cukura tapšanas process.
- plankumainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Chalmydera maculata").
- zeltainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Sericulus chrysocephalus").
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- līdzīgā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus aegualis", arī "Alopecurus fulvus").
- niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus").
- liektā lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus geniculatus").
- peļastīšu lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus myosuroides"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- pļavas lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus pratensis").
- smaillapu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania apiculata").
- īsā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania curta").
- lapene Lapu sēne jeb atmatene ("Agaricus").
- pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus").
- abominārijs Lāstu grāmata, kur ierakstīja visus tos noziedzniekus, kas bija apvainojuši katoļu baznīcu.
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
- Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi.
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- letten Latviešu nosaukums vācu valodā.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas").
- landsassen Latvijā līdz 17. gs. novadnieka un muižnieka nosaukums vācu avotos.
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- LSB Latvijas Slimnīcu biedrība.
- Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
- LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.
- landgemeinde Latvijas zemnieku likumos pagasta nosaukums vācu laikos.
- LAAC Latvijas-Amerikas Acu centrs.
- Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce.
- kremelde Lauka atmatene ("Agaricus campester").
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
- mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās.
- PARA Lauksaimniecības ieņēmumu atbalsta programma ("programme of agricultural income aid").
- dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas.
- MARS Lauksaimniecības uzraudzība ar attālo izpēti ("project monitoring agriculture with remote sensing").
- joslainais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion circumcriptus").
- Spānijas kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion lusitanicus").
- sidrabpelēkais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion silvaticus").
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas.
- Lautzen Lauķeses muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā.
- agrīnās laulības laulības, kurās abi partneri vai viens no partneriem ir vecumā līdz 18 gadiem.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- lecanium Lecanium hesperidum - mīkstās augmāju bruņuts "Coccus hesperidum" nosaukuma sinonīms.
- optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās.
- dioptrija Lēcas vai lēcu sistēmas optiskā stipruma mērvienība.
- melnais lēcējdumbrainis lēcējdumbraiņu suga ("Scirtes haemisphaericus").
- ēdamā lēca lēcu suga ("Lens esculenta").
- lēcājs Lēcu, vīķu lauks.
- lēcāji Lēcu, vīķu salmi.
- sling Ledus dzēriens no viskija vai ruma, citronu sulas un ūdens ar cukuru.
- smešs Ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus.
- nieder- Lejas-, vācu vietu vārdos.
- lejasv. Lejasvācu valoda.
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- leksikogrāfs Leksikogrāfijas (1) speciālists; vārdnīcu sastādītājs.
- koksināt Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
- koksināties Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
- nočīpet Lēnām noiet (kādu ceļa gabalu; par vecu cilvēku).
- pārkars Lence pār plecu.
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- hidatīda Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija.
- hidatīde Lenteņa "Echinococcus granulosus" pūšļa jeb kāpura stadija.
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
- aldolāze Liāžu klases ferments, kas katalizē cukuru noārdīšanos un biosintēzi organismā.
- atklātais pensiju fonds licencēta finanšu sabiedrība, kas pieņem privātpersonu pašu un viņu labā iemaksātos līdzekļus un organizē to apsaimniekošanu, lai nodrošinātu šīm personām naudas uzkrājumus vecumdienām.
- Mēklenburgas līcis līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. _Mecklenburger Bucht_), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~50km, dziļums — līdz 27 m.
- Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu.
- Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā.
- Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
- Ņemeckaja Gora Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
- Vockaļnīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu.
- pilskungs Līdz vācu feodāļu agresijai Latvijā - pils un tās novada valdnieks.
- līdz sirmiem matiem līdz vecumam.
- mets Līdzība, vienādība augumā un vecumā.
- mērkaķgadi Liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs.
- vecuma galā lielā vecumā.
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums.
- meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
- jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
- Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs.
- Aruba Lielākā sala šajā teritorijā, atrodas Venecuēlas piekrastē, platība - 190 kvadrātkilometru.
- vēpa Liels (linu) lakats (pārsegs, plecu lakats).
- kaklauts Liels plecu lakats ar bārkstīm.
- pulcene liels plecu lakats.
- villaine Liels vilnas plecu lakats (arī latviešu tautastērpa piederums).
- lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
- plantācija Lielsaimniecība, kur audzē viena veida augus (piemēram, kokvilnu, cukurniedres, tēju).
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- cuci Lieto (parasti savienojumā "cuci, ļuli"), aijājot, šūpojot bērnu.
- cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
- klišu Lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas.
- absorbcijas lēca lieto brillēm acu pasargāšanai no noteikta garuma stariem.
- stratigrāfiskās metodes lieto iežu vecuma noteikšanai, nogulumu sadalīšanai stratigrāfiskās vienībās un to korelācijai.
- bacu Lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni.
- vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu.
- DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi.
- Japānas ligustrs ligustru suga ("Ligustrum japonicum").
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
- niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
- pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
- lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
- stepes lija liju suga ("Circus macrourus"), Latvijā caurceļotāja.
- lielā likuala likualu suga ("Licuala grandis").
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
- nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
- pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas.
- zāļlilija Liliju dzimtas ģints ("Anthericum").
- vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās.
- drābule Linaina plecu sega sievietēm.
- vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē).
- snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
- ēķele Linu sukājamais rīks, tāda kā ķemme ar adatām uz augšu (lejasvācu "hekele").
- cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss.
- vētras un dziņu laikmets literāra kustība, pirmsromantisma strāvojums, ko 18. gs. 70. gados aizsāka vācu jaunās paaudzes rakstnieki un dzejnieki.
- kaijgāle Literatūrā sastopams kaiju sugas "Larus glaucus" nosaukums; šī kaija ir tālo ziemeļu putns un Latvijā nav sastopama.
- irši Literatūrā sastopams staltbriežu nosaukums (vācu "Edelhirsch").
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- artroskleroze Locītavu stīvums, sevišķi vecumā.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- Atlantijas--Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
- barbares Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
- pērkoņi Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
- zvēres Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
- ascoloculares Lokuloaskomicētes - asku sēņu nodalījuma klases "Loculoascomycetes" sinonīms nosaukums.
- lumps Lombs, vidēja labuma cukurs; smalkais cukurs no sīrupa.
- Enfīlda Londonas rajons (_Enfield_), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām.
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
- sudabrine Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- ugunspuķe Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- vardukļi Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- varduklis Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- vardūkšņi Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- vardūkšnis Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- varzulājs Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- vedriņš Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- vedris Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- vēdris Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
- ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens").
- zobainā lucerna lucernu suga ("Medicago denticulata").
- Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Cucurki Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Cucuri" neprecīzs nosaukuma variants.
- Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants.
- rievainā lufa lufu suga ("Luffa acutangula").
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju.
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis.
- lumstāji Lupstājs ("Levisticum").
- ārstniecības lupstājs lupstāju suga ("Levisticum officinale").
- ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
- luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms.
- luterāņi Luterieši, to baznīcu un apvienību locekļi, kas balsta savus uzskatus uz Lutera mācību (evaņģēliski luteriskā mācība).
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
- edipisms Ļaunprātīgs paša acu bojājums.
- frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm.
- mirklis Ļoti īss laika sprīdis; acumirklis, moments.
- zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
- sirms vecums ļoti liels vecums.
- sirmi gadi ļoti liels vecums.
- sirmums Ļoti liels vecums.
- kolienterīts Ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem.
- pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
- psihotrīns Ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids.
- saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres; biešu cukurs; niedru cukurs.
- cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu; pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
- sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
- pūdercukurs Ļoti smalki samalts cukurs.
- kā zibens ļoti strauji, ātri; pēkšņi, acumirklī.
- buršs Māceklis (amatnieku cunftē).
- eklesioloģija Mācība par baznīcu.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- meža madara madaru suga ("Galium sylvaticum").
- gurķu magnolija magnoliju suga ("Magnolia acuminata").
- pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā.
- augstfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar caurlaides joslu no dažiem desmitiem kilohercu līdz dažiem desmitiem un simtiem megahercu.
- zemfrekvences pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla aptuveni atbilst skaņu frekvenču diapazonam – no dažiem desmitiem hercu līdz dažiem desmitiem kilohercu.
- lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām.
- austine Mājās austs plecu lakats.
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
- Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā.
- tā sauktā "vārpu pele" mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus").
- tipiskā mājas pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus musculus").
- zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm.
- svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus").
- spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus").
- gurķu makrocistīdija makrocistīdiju suga ("Macrocystidia cucumis").
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- kapele Makšķere ar diviem āķiem, ko izmanto mencu zvejā.
- ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai.
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
- Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums.
- Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
- hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām.
- mandelade Mandeļelļa, sakulta ar olu dzeltenumu, cukuru, cimtu un vaniļu.
- ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai.
- abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās.
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
- klinšu māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus gilviventris").
- Stefensa salas māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus lyalli syn. Traversia lyalli").
- krūmāju māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus longipes").
- mazais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Creadion carunculatus").
- smailknābja maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Heteralocha acutirostris").
- Marakaivas ezers Marakaibo ezers Venecuēlā.
- Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā.
- Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums.
- bavāri Markomāņu izcelsmes ģermāņu cilts, pirmoreiz minēti 6. gs. sāk., kļuva par austriešu un vācu tautas sastāvdaļu.
- stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna).
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus.
- domātniece Mātes epitets vecumdienās.
- transponētā matrica matrica, ko iegūst, kādu matricu atspoguļojot pret tās galveno diagonāli, t.i, sākotnējās matricas rindas pārvēršot par kolonnām un kolonnas par rindām
- ortogonāla matrica matrica, kurai apgrieztā matrica ir arī tās transponētā matrica, t.i, ortogonālas matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu.
- ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare").
- oranžā mauraga mauragu suga ("Hieracium aurantiacum").
- tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
- spuris Mazais stagaris ("Gasterosteus aculeatus").
- strigtes Mazas zivtiņas, ko liek ēsmai uz mencu āķiem.
- sikateļi mazi bērni (apmēram līdz 6 gadu vecumam), kuri vēl nepalīdz nevienā darbā.
- pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- burmaņot Māžoties, nodarboties ar burvju mākslu, acu apmānīšanu.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- progestīns Medikaments, kas ietekmē hipofīzes un olnīcu darbību, tiek izmantots kā kontraceptīvs līdzeklis.
- Medemhof Meduma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā.
- villainā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus lanatus").
- mīkstā meduszāle meduszāļu suga ("Holcus mollis").
- vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas.
- oftalmotrops Mehānisks acs modelis, fantoms acu kustību demonstrēšanai.
- pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- ezera meldrs meldru suga ("Scirpus lacustris").
- meža meldrs meldru suga ("Scirpus sylvaticus").
- kliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pliedere Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pliederes Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pliederkoks Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plieders Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plukšene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plūksne Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plūši Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plūšķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- plušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pusirbene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- pušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
- Heliothrips haemorrhoidalis melnais siltumnīcu tripsis.
- kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus").
- baložguzna Melnodzene ("Cucubalus baccifer").
- plikstiņš Melnodzene ("Cucubalus baccifer").
- puliši Melnodzene ("Cucubalus baccifer").
- pusliši Melnodzene ("Cucubalus baccifer").
- pūslīši Melnodzene ("Cucubalus baccifer").
- silene Melnodzene ("Cucubalus baccifer").
- supoļi Melnodzene ("Cucubalus baccifer").
- plikšķiņš Melnodzene ("Cucubalus").
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- Gadus morhua menca, mencu dzimtas suga, kurai ir vairākas pasugas.
- gadidae Mencu dzimta.
- gadus Mencu dzimtas ģints.
- lota Mencu dzimtas ģints.
- melanogrammus Mencu dzimtas ģints.
- merlangius Mencu dzimtas ģints.
- pollachius Mencu dzimtas ģints.
- merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā.
- putasū mencu dzimtas rūpnieciskas nozvejas zivs; arī ēdiens no šīs zivs gaļas.
- merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei.
- heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
- Echinorhynchus gadi mencu kāšgalvis.
- ūdra Mencu makšķere, naktsšņore; āķis.
- Baltijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua callarias").
- Baltās jūras menca mencu pasuga ("Gadus morhua marisalbi").
- Atlantijas menca mencu pasuga ("Gadus morhua morhua").
- jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā.
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- epakta Mēness vecums no neomenijas (jaunās Mēness fāzes), skaitot par izejas punktu noteiktu dienu gadā.
- mākslīgā menopauze menopauze, piem., pēc olnīcu izgriešanas vai apstarošanas.
- salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri).
- sabajons Mērce no olu dzeltenumiem, kas sakulti ar cukuru, vīnu un garšvielām.
- saldā mērce mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti.
- gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros.
- zaļganais mērkaķis mērkaķu suga ("Cercopithecus sabaeus").
- mersis Mersedess - vācu firmas "Mercedes-Benz" ražota vieglā automašīna.
- merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms.
- merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms.
- kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos.
- vircot Mēslot ar vircu.
- Pensilvānijas mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum pensylvanicum").
- šaurpūslīšu mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum sphaericum").
- digitaloze Metilpentoze; viens no cukuriem, ko iegūst, hidrolizējot dažus digitāla glikozīdus.
- radiooglekļa metode metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- galvenā cirte meža galvenās izmantošanas veids pēc valdaudzes koku ciršanas vecuma vai ciršanas caurmēra sasniegšanas.
- mežrozīte Meža gandrene ("Geranium silvaticum").
- garziedis Meža gandrene ("Geranium sylvaticum").
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte.
- raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta.
- maucekļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- maucekņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- maucikņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- mauciknis Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- mauklaji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- mauklājmeldri Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- maukleji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- mauklēji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- maukļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus").
- vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
- dirsa Meža sāre ("Panicum silvestre").
- burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre").
- suņburkšķi meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- gosķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- kārvele Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- kārveles Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- ķerbelis Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- suņķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- svētas Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- svētes Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- blauzneji Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium silvaticum"); puķe ar sausām ziedlapiņām.
- blauznēji Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum").
- dilumzāle Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum").
- kaķpēdiņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum").
- pelējumi Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum").
- zaķpeciņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum").
- zaķpekiņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum").
- zaķpēdiņa meža zaķpēdiņa (“Gnaphalium sylvaticum”).
- čemodāns Mežacūkas jaunulis līdz 1 gada vecumam.
- Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
- taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope").
- kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis").
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula").
- kalnu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Enicurus scouleri”).
- galvenā audze mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- starpaudze Mežaudzes daļa, ko līdz zināmam vecumam izcērt starpcirtēs.
- beigizmantošana Mežaudzes nociršana izmantošanas vecumā, atšķirībā no t. s. starpizmantošanas jeb starpcirtes, ko sākot ar mežaudzes agro jaunību atkārto ik pēc 5-10 g. vienīgi kopšanas nolūkā.
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
- cērtamība Mežsaimniecībā koka vai mežaudzes vecums, kādā tā iegūst vērtību, kas atbilst mežsaimnieciskiem apsvērumiem.
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- Japānas mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus tricuspidata").
- myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms.
- myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms.
- trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- greizknābīša mietvācelīte mietvācelīšu suga ("Hymenostylium recurvirostrum"), Latvijā aizsargājama.
- kollirijs Mīklai līdzīga ārstīga masa acīm, acu ziede.
- mikobakterioze Mikobaktēriju (izņemot "Mycobacterium tuberculosis") ierosināta slimība.
- tuberkulozes mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium tuberculosis").
- jonu mikroskops mikroskops, kurā atšķirībā no parastā optiskā mikroskopa gaismas staru vietā izmanto jonu kūli, bet stikla lēcu vietā - elektostatiskās vai magnētiskās lēcas
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē.
- bifokālā lēca mīkstās kontaktlēcas, kas domāts presbiopijas (vecuma tālredzibas) korekcijai.
- biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
- gigahercs Miljards hercu.
- megahercs Miljons hercu.
- Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- minezengeri Minezingeri, trubadūri vācu zemēs.
- miotisks Miotiski līdzekļi, sašaurina acu zīlītes (pilokarpīns).
- gest. Miris (vācu "gestorben").
- īsā mirstības tabula mirstības tabula, kurā aprēķini veikti uz 5 vai 10 gadu vecuma intervālu bāzes.
- pārdzīvotības koeficients mirstības tabulas rādītājs, kuru aprēķina, dalot dzīvojošo skaitu noteiktā vecumā ar dzīvojošo skaitu iepriekšējā vecumā; to izmanto iedzīvotāju vecuma sastāva prognozēšanā.
- mirstības varbūtība mirstības tabulu rādītājs; attiecība starp mirušo skaitu kādā vecuma intervālā un šī intervāla sākuma vecumu sasniegušo skaitu.
- mirstības līmenis miršanas gadījumu izplatība iedzīvotāju kopumā vai dažādās dzimuma, vecuma, sociālās u. c. grupās.
- mirstības intensitāte miršanas gadījumu skaita biežums konkrētā vecuma vīriešiem un sievietēm.
- mirušo vidējais vecums mirušo personu vecuma aritmētiskais vidējais lielums noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna.
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
- Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa.
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
- pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens").
- Glušanka III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušanku III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušonka III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušaku ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns.
- četrplankumu mizskrējējs mizskrējēju suga ("Dromius quadrimaculatus").
- galaktoze Monosaharīds, viena no piena cukura sastāvdaļām.
- mannoze monoze, viena no izplatītākajiem vienkāršajiem cukuriem - heksozēm C~6~H~12~O~6~.
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās, (piem., vācu val. "binden, band, gebunden").
- barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
- raņica Mugursoma; plecu soma.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- pseidokoloīds Mukoīda viela, dažreiz atrodama olnīcu cistās.
- mulgedium Mulgedium tataricum - Tatārijas salātu "Lactuca tatarica" nosaukuma sinonīms.
- šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- skarainā mureja mureju suga ("Murraya paniculata").
- Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums.
- Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum").
- Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum").
- saistītie muskuļi muskuļi, kas vienmēr darbojas saskaņoti, piem., acu muskuļi.
- Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas.
- himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus.
- hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem.
- mazā istabas muša mušu dzimtas suga ("Fannia canicularis").
- akordika Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī dažādus tercu salikuma akordus un to īpašības ārpus to savstarpējā apvienojuma un saistības ar citiem mūzikas elementiem.
- pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu.
- kolumbieši Nācija, Kolumbijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Venecuēlā un ASV, runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā.
- Anrī Pitjē nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Henri Pittier, Parque Nacional_), Karabobo štatā.
- Veckatoļu baznīcas nacionālās Baznīcas, kas atdalījās no Romas katoļu baznīcas; kopš 1932. gada tās ir savienībā ar Anglikāņu baznīcu.
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (1919.-1945. g.) ideoloģija, politika un praktiskā darbība, vācu fašisma izpausmes valdošā forma.
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs.
- triecienvienība Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas pusmilitāra teroristiska vienība (viena no daudzām) Vācijā 1921.-1945. g.
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- Polijas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum polonicum").
- meža nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum sylvaticum").
- dzejnieku narcise narcišu suga ("Narcissus poeticus").
- Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka.
- panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija.
- divdesmitpiecnieks Naudas zīme divdesmit piecu vienību vērtībā.
- piecnieks Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- piecrubulis Naudas zīme, monēta piecu rubļu vērtībā.
- dabiskā nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
- brut necukurots, sauss (par vīnu); šampanieša sausākais paveids.
- ielīdības Nedēļnieces gājiens uz baznīcu.
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai.
- suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
- citronāts Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- sukāda Negatavas un tāpēc zaļas, ļoti biezas citronaugu mizas, ietaisītas ar cukuru.
- Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams.
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- NCA Neirocirkulatoriskā astēnija (angļu "neurocirculatory asthenia").
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- NM Neiromuskulārs (angļu "neuromuscular").
- krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē.
- Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum").
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
- cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
- liniņi Nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ("Linum catharticum"), ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
- cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā.
- sīkpilsonība Nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
- melnodzene Neļķu dzimtas ģints ("Cucubalus"), 1 suga, kas sastopama arī Latvijā.
- glikohistehija Nenormāli liels cukura daudzums audos.
- oftalmomikrija Nenormāli mazs acu lielums.
- nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība.
- eiriopija Nenormāli plata acu atvēršanās.
- neomyzus Neomyzus circumflexus - augumājas raibās laputs "Aulacorthum circumflexum" nosaukuma sinonīms.
- cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama.
- izspīlētas acis neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
- itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja.
- tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- adinamija Nespēks slimības, vecuma vai badošanās dēļ.
- nesekļi Nestuves, plecu lentas smagumu nešanai.
- cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku).
- aucugalnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
- aucgalnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Aucugals" iedzīvotāji.
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms.
- Seivi ķauķis niedru sisinātājķauķis ("Locustella luscinioides").
- nefrotuberkuloze Nieru slimība, ko izraisījusi "Mycobacterium tuberculosis".
- kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
- ugunsbole No baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^.
- bonbons No cukura pagatavots saldums, konfekte.
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
- tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
- babisms No islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību.
- svikļi No krievu valodas aizgūts cukurbiešu vārds.
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- homatropīns No mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā.
- pagumt No noguruma vai vecuma nespēka ļimt.
- pirmšķietami No pirmā acu skatiena (latīņu "Prima facie").
- bezē No saputota olas baltuma un cukura gatavots gaisīgs cepums.
- cukurkliņģeri No ūdens un miltiem (arī no salda krējuma, olām, miltiem, garšvielām) gatavoti un ar cukuru pārkaisīti kliņģeri.
- ņuka No ūdens, maizes un cukura pagatavots biguzis.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- kukažiņa No vecuma salīkusi sieviete; kukaža.
- kukaža No vecuma salīkusi sieviete; kukažiņa.
- sagrilt No vecuma vājam kļūt vai saslīgt.
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm).
- nobrīnot Nobrīnēt - noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- sasniegšana nodzīvošana līdz noteiktam vecumam
- pārdzīvāt Nodzīvot (ilgāk par kādu); pārsniegt (parasto, normālo vecumu).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- mēmie ieži nogulumieži, kas nesatur organismu atliekas, pēc kurām varētu noteikt to ģeoloģisko vecumu.
- novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
- duduris Noguris, vārgs un vecumā stīvs kļuvis radījums.
- nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
- atliektā nolīna nolīnu suga ("Beaucarnea recurvata").
- novicot Nopērt (parasti ar vicu).
- atvicēt Nopērt ar vicu.
- novicāt Nopērt ar vicu.
- fak- Norāda uz acs lēcu.
- fako- Norāda uz acs lēcu.
- sahar- Norāda uz cukuru.
- sahari- Norāda uz cukuru.
- saharo- Norāda uz cukuru.
- jauns norāda uz mazāku vecumu attiecībā pret cita vecumu.
- iz Norāda uz noteiktu vecumu.
- oofor- Norāda uz olnīcu.
- ooforo- Norāda uz olnīcu.
- ovari- Norāda uz olnīcu.
- ovario- Norāda uz olnīcu.
- om- Norāda uz plecu, arī uz lāpstiņu.
- omo- Norāda uz plecu, arī uz lāpstiņu.
- jauns Norāda uz vecumu, savienojumā ar laika mērvienību.
- geri- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- gero- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- geronto- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- novicēt Noraust, notraukt (ar vicu).
- amatniecības nolikumi normatīvie akti amatnieku darbības regulēšanai, ko izdeva valsts vai pilsētas vadība, tie bija jāievēro cunfšu locekļiem.
- indekss nosacīts burtu un ciparu apzīmējums ģeoloģiskajam vecumam.
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
- nobrīnēt Noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- dzimstības tabulas noteiktā kārtībā izkārtota statistisko rādītāju sistēma par dzimstības intensitātes izmaiņām atkarībā no sieviešu vecuma.
- tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
- darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām.
- darba perioda tabulas noteikta vecuma vīriešu un sieviešu ekonomisko aktivitāti raksturojošu statistisko rādītāju sistēma.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
- iegrunderēt Notriept ar pernicu (pirms krāsošanas); iegruntēt.
- līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas).
- nopernicot Noziest ar pernicu.
- Nueva Nueva Esparta - štats Venecuēlas ziemeļos ("Nueva Esparta"), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs - Laasunjona, platība - 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.).
- tritikonukleīnskābe Nukleīnskābe kviešu dīgļos ar ribozi kā cukura komponentu.
- miglas objektīvs objektīvs ar viegli dūmakainu lēcu mazliet neasu attēlu uzņemšanai.
- Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
- malārijods Odu dzimtas suga ("Anopheles maculipennis"), var pārnēsāt malārijas ierosinātājus - plazmodijus.
- okulists Oftalmologs - acu slimību ārsts.
- kontaktoloģija Oftalmoloģijas nozare, kas pētī kontaktlēcu izgatavošanu un pielāgošanu.
- netiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, ar lēcu; acs dibens redzams apgrieztā veidā.
- binokulārais oftalmoskops oftalmoskops, ar ko caur diviem okulāriem novēro abu acu dibenu.
- disaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no divām vienkāršo cukuru molekulām.
- galaktozēmija Ogļhidrātu maiņas hereditāra traucējuma sindroms, kas parasti novērojams zīdaiņa vecumā.
- mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- Dārziņi Ogres novada Ogresgala pagasta vasarnīcu ciema "Ogre" otrs nosaukums.
- jaunstādi Ogulāju, krāšņumkrūmu, ziemciešu, siltumnīcu un telpu puķu pavairotais augu stādu materiāls līdz izstādīšanai pastāvīgā augšanas vietā.
- OA Okulārais albīnisms (angļu "ocular albinism").
- Aurora Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Pavasaris Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Vasara Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- tekoluteocīts Olnīcu folikulu saistaudapvalka šūna.
- dizovārisms Olnīcu funkcijas traucējums.
- ovarīts Olnīcu iekaisums.
- ovariopātija Olnīcu slimība.
- anovarisms Olnīcu trūkums; traucējumi, kas ar to saistīti.
- ovariohisterektomija Olnīcu un dzemdes izoperēšana.
- hogelmogels Olu dzeltenuma un cukura putojums, gogelmogels.
- gogelmogelis Olu dzeltenuma un cukura putojums.
- gogelmogels Olu dzeltenuma un cukura putojums.
- Norvēģijas omārs omāru suga ("Nephrops norvegicus"), garums - līdz 32 cm, masa - līdz 7 kg.
- mikroķirurģija operatīvo metožu kopums, kurās izmanto kontroli ar optiskām ierīcēm un īpašus smalkus instrumentus un speciālu šuvju materiālu; izmanto neiroķirurģijā, acu sīko asinsvadu ķirurģijā, plastiskajā ķirurģijā.
- kondensators optikā – īsfokusa lēca vai lēcu sistēma, ko optiskajās sistēmās lieto aplūkojamo vai projicējamo objektu apgaismošanai.
- pseudoblepsija Optiska acu apmānīšana, redzes trūcība.
- periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
- saharimetrs Optiska ierīce optiski aktīvu šķīdumu (parasti cukuru šķīdumu) koncentrācijas mērīšanai.
- apertūra Optiskas sistēmas efektīvais atvērums, ko nosaka lēcu un diafragmu izmēri.
- saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem.
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus).
- fokometrija Optisko lēcu fokālo atstatumu mērīšana.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- zelta ālants orfa - mākslīgi izveidota ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), ko audzē kā krāšņumzivi dīķos, parku baseinos un akvārijos.
- betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi.
- vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā; cukurviela, cukuri, saharīdi.
- citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
- infantilisms Organisma nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
- marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
- vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- Gētes institūts organizācija, kuras uzdevums ir iepazīstināt interesantus ar vācu valodu un kultūru, Vācijā darbojas 16 šās organizācijas institūtu, ārpus Vācijas 76 valstīs atvērti 125 institūti.
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
- Orinoka Orinoko, upe Kolumbijā un Venecuēlā.
- ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms.
- Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m.
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām).
- oxyuris Oxyuris vermicularis - cilvēka spalīša "Enterobius vermicularis" nosaukuma sinonīms.
- vecozols Ozols, kam ir samērā liels vecums.
- turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku.
- ungāru ozols ozolu suga ("Quercus frainetto"), ko paretam audzē dekoratīvu koku.
- akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš.
- purva ozols ozolu suga ("Quercus palustris"), ko reizēm audzē parkos.
- klinšu ozols ozolu suga ("Quercus petraea"), ko reizēm audzē parkos un alejās.
- parastais ozols ozolu suga ("Quercus robur"), kas brīvā dabā aug arī Latvijā.
- sarkanais ozols ozolu suga ("Quercus rubra"), kas brīvā dabā aug Ziemeļamerikā, Latvijā introducēta.
- hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme.
- bērna kopšanas pabalsts pabalsts personām, kuras kopj bērnu līdz triju gadu vecumam, nesaņem maternitātes pabalstu un nav darba tiesiskajās attiecībās vai strādā nepilnu darba laiku.
- parastais pabērzs pabērzu suga ("Rhamnus catharticus"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
- vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku.
- dziļošana Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē; dziļojums.
- dziļojums Padziļināta attēla iespiešana metālā, papē utt. ar spiedogu vai matricu spiedē.
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja.
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
- Šķilbēnu pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas, Medņevas un Vecumu pagastu, kā arī ar Krieviju.
- Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja.
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja.
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja.
- Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu.
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja.
- hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta.
- skarainā paidra paidru suga ("Neslia paniculata"), iedala 2 pasugās ("Neslia paniculata subsp. paniculata" un "Neslia paniculata subsp. thracica"), kas atšķirās augļa formas un dažkārt tiek uzskatītas par 2 atsevišķām sugām.
- pašizretināšanās Pakāpeniska dabiska audzes koku skaita samazināšanās līdz ar audzes vecuma palielināšanos.
- atvāržas Pakulas vecu apavu lāpīšanai.
- paraustīt (retāk noraustīt) plecus pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- danka Paldies (vācu "Danke" pārveidojums).
- cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
- basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
- subkvartārā virsa pamatiežu virsa - reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- adatu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis acicularis").
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
- ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii").
- kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne.
- vecuma pārbīdes metode paņēmiens iedzīvotāju vecumsastāva prognozēšanā, tas paredz izmantot bāzes datus par iedzīvotāju sadalījumu pēc vecuma un dzimuma un turpināt aprēķinus (pārbīdi) kohortu secībā.
- izogrāfija Paņēmiens vecu nobālējušu iespiestu darbu atjaunošanai.
- paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- pelēkais papagailis papagaiļu suga ("Psittacus erithacus"), saukts arī par žako.
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
- neīstā nakteņu paprika papriku suga ("Solanum pseudocapsicum").
- izkvakalēt Par niekiem (savu naudu) iztērēt (no vācu "verquackeln").
- lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai.
- nodarbinātie iedzīvotāji par samaksu nodarbinātas personas, Latvijā no 15 gadu vecuma.
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
- krāšņais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Ptiloris magnificus").
- hiperovārisms Pāragra dzimumattīstība meitenēm sakarā ar pastiprinātu olnīcu sekrēciju.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis.
- ķerpulis Parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Morchella esculenta").
- murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
- kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot.
- Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms.
- kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris").
- deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare").
- saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius").
- ābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- arbūzs Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- kabači Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- ķiberberis Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- ķirbīši Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- ķirbsis Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- putrābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- putrasābols Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo").
- čēpuks Parastais lāčpurnis ("Morchella esculenta").
- ērzeļa pauti parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- čermulis Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- ķēpucis Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- ķēpuks Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- ķēpups Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta").
- ozals Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozolis Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozuls Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozulus Parastais ozols ("Quercus robur").
- ūzuls Parastais ozols ("Quercus robur").
- pūtelis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokste parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- šērmūkslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- bucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- bucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmauža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmaukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmaukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmaukts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmogža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmokste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmoška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūgža Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cermūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmukšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermukstis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čērmūška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- cērmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- čermušks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmūkšas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- ķērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- peleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīladze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādze Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādzes Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīladzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādzītis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādzīts Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlādžkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlāgi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlaģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlāģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlāgkoks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlags Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlāgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlaidži Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlaks Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlaņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīledzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pilēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīleģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlēģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlegs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlēgs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīleņģi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pileņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīlenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīliņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pīludzis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucans Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucenis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucenīte Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- pucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- puciņš Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- puduris Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- rabins Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sārmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sarmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sārmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sārmuškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sārmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukla Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmaukšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmauškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoglis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmogslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokšļi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmokšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoksnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoksta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmolis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmoškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmuklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūklis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkši Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmuksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūksis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmukšķe Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkšķis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmukslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkslis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkšlis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūksls Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkšņi Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkšs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmukste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūkste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmukta Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmuska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmuška Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūska Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūškas Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūškis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūsnis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sērmūste Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- sermužs Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- spīleņģis Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
- barbari Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
- barbars Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
- barberi Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
- rabarberis Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum").
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- kastainis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastaiņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastanājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštani Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštaņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastanis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastaņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštans Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kaštāns Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- kastens Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- krastiņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- krastnāji Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- skrastenājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- skrastinājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
- sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē.
- Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms.
- auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga.
- lapseņu parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Metoecus paradorus").
- meistardarbs Pārbaudes darbs meistara nosaukuma iegūšanai cunftē.
- pārsukurot Pārcukurot.
- orars Pareizticīgo baznīcā - diakona tērpa piederums: gara, ar krustiem izšūta lente, ko diakons nēsā pār kreiso plecu, bet arhidiakons - krustveidīgi pār abiem pleciem.
- maforijs pareizticīgo ikonās - plats lakats, kas sedz Dievmātes galvu un plecus.
- Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
- pusaudža vecums pārejas periods no bērnības uz jaunību, kas ilgst no 11 - 12 gadu vecuma līdz 15 - 16 gadiem.
- klimakss pārejas vecums (cilvēkam), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimaktērijs.
- klimaktērijs Pārejas vecums (izteiktāk izpaužas sievietēm 45-50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimakss.
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- elastorekse Pārmantota saistaudu slimība ar ādas, acu un kardiovaskulāriem simptomiem.
- multiplais paramioklonuss pārmantota slimība ar miokloniskām lēkmēm (autosomāli dominanta pārmantošana): bilaterāla lēkmjveida muskuļu raustīšanās (visbiežāk plecu joslā); apziņa nav aptumšota; cīpslu refleksi normāli vai simetriski pastiprināti; psihiska uzbudinājuma laikā muskuļu raustīšanās palielinās, miegā zūd.
- kriptoftalms Pārmantotas kombinētas anomālijas: pilnīgi vai daļēji trūkst acu spraugas, uzacu un skropstu aplāzija.
- facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums.
- laringoptoze Pārmērīgs balsenes kustīgums un noslīdējums, dažreiz vērojams vecumā.
- vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā.
- PDF Pārnēsājamais dokumentu formāts - metode datora failu uzglabāšanai tā, lai tos būtu ērti nolasīt dažādos datoros (angļu portable document format).
- sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas.
- amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību.
- nātrija o-fenilfenols pārtikas piedeva E232, konservants, fungicīds, var izsaukt vemšanu, krampjus, deguna un acu kairinājumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
- nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- nātrija acetāts pārtikas piedeva E262 (etiķskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt ādas un acu kairinājumu.
- eritorbīnskābe Pārtikas piedeva E315, antioksidants, konservants, ražo no cukura, dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
- laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- cukurs pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
- E230 Pārtikas uzlabotājs - difenils, bifenils, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt acu un deguna kairinājumu, vemšanu, depresiju, toksiska iedarbība uz nierēm, elpošanas orgāniem, asinsrites orgāniem un nervu sistēmu.
- E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E250 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
- fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas).
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- manūliespiedums Pārvedumiespiedumu paņēmiens vecu iespieduma darbu atjaunošanai bez salikuma formas.
- saharifikācija Pārvēršana cukurā.
- gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids.
- sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
- ekumeniskais koncils pasaules baznīcu vadītāju sanāksme, kas lemj par kristīgo mācību; tās lēmumi ir obligāti visiem baznīcu locekļiem.
- kruīzu kuģis pasažieru kuģis tūrisma vai izpriecu braucienam pa noteiktu maršrutu.
- PCA Pasīvā ādas anafilakse (angļu "passive cutaneous anaphylaxis").
- ielīst vai zemē paslēpties, pazust, acumirklī izgaist.
- enamelīns Pasta metāla krāšņu klāšanai, sastāv no sodrēju vai grafīta emulsijas ziepju, dekstrīna vai cukura šķīdumā.
- gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Jēkabpils cukurfabrika pastāvēja 1932.-1999. g. (līdz 1962. g. Krustpils cukurfabrika, no 1991. g. SIA "Latvijas cukurs" uzņēmums, no 1996. g. akciju sabiedrība), 30. gados ražoja smalko cukuru (12-15 tk. t gadā) no cukurbietēm, no 1956. g. arī no importēta cukurniedru jēlcukura, 1981. g. saražoja 80 tk. t cukura (9000 t no cukurbietēm).
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu.
- Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu.
- Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
- ezoforija Pastiprināta abu acu redzes asu tendence konverģēt.
- de visu paša acīm, kā aculiecinieks.
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
- cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju.
- oftalmomikoze Patogēno sēņu izraisīta acu slimība.
- austrumu ortodoksālās Baznīcas patstāvīgu Baznīcu kopums, kuru aizbildnis ir ekumeniskais Konstantinopoles patriarhs.
- Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns.
- trauslā pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron fragile syn. Agropyron sibiricum").
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki.
- Malajas pāvs pāvu suga ("Pavo muticus").
- izdzīvot prātu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izdzīvot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izkūkot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka.
- hipoglikēmija Pazemināts cukura daudzums asinīs.
- Libānas ciedrs pazīstamākā ciedru suga ("Cedrus libani"), kas sasniedz 1000 g. vecumu.
- Pazlauka Pazlauga, Puncuļovas pieteka.
- Gallijas pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum gallicum").
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus.
- kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
- primo facie pēc pirmā acu uzmetiena; pirmajā brīdī.
- pilskungs Pēc vācu feodāļu uzvaras - pils un tās novada pārvaldnieks.
- sabons Pēc vācu un franču sistēmas 72 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- paaudze pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums.
- pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola.
- Vecpededze Pededzes lejteces vecupe pēc kanāla (Jaunpededzes) izbūves, garums - \~7 km, ietek Balupē \~1,3 km pirms tās ietekas Aiviekstē.
- Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu.
- apkakles pekars pekaru suga ("Tayassus tajacu"), kas sastopama biežāk.
- pēkšņā zīdaiņu nāve pēkšņa nāves iestāšanās zīdaiņiem, kas šķiet pilnīgi veseli - parasti 2-4 mēnešu vecumā, visbiežāk miegā.
- porkšķis Pelēkā dzilna ("Picus canus").
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- Alopecurus agrestis peļastīšu lapsastes "Alopecurus myosuroides" nosaukuma sinonīms.
- Persijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella ocularis").
- mājas pele peļu suga ("Mus musculus"), aprakstīts \~60 pasugu, Latvijā konstatētas 2 pasugas.
- elohists Pentateucha (piecu Mozus grāmatu) rakstu avots, kur lietots vārds "elohim".
- anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos.
- asaharolītiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus asaccharolyticus"), kas nefermentē cukurus; atrodams cilvēka tievajā zarnā, mutes, pleiras, dzemdes dobumā un makstī.
- lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā.
- Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā.
- premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums.
- saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
- PTCA Perkutānā transluminal koronārā angioplastika (angļu "percutaneous transluminal coronary angioplasty").
- PTRA Perkutānā transluminālā nieru angioplastika (angļu "percutaneous transluminal renal angioplasty").
- pusmūža vecuma persona persona vecumā apmēram no 45 līdz 64 gadiem.
- darba meklētājs persona vecumā no 15 gadiem, kura nekur nestrādā un aktīvi meklē darbu.
- bērns Persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk.
- emeritus Persona, kas sasniegusi pensijas vecumu (parasti par profesoriem un mācītājiem).
- derenieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- derībnieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- derinieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- dernieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- adoptētājs persona, kura ir vismaz divdesmit piecus gadus veca un vismaz astoņpadsmit gadus vecāka par adoptējamo; adoptējot bērnu, tā iegūst ar viņu radniecības tiesiskās attiecības.
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
- mazgadīga persona persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu.
- vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus.
- pensijas vecuma persona persona, kura sasniegusi vecumu, kas saskaņā ar likumu dod tiesības saņemt vecuma pensiju.
- pārdzīvojušais persona, kura turpina dzīvot pēc ģimenes locekļa nāves; mirstības tabulā persona, kas pārsniegusi noteiktu vecumu.
- interešu izglītība personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
- šķiršanās vecums personas vecums laulības šķiršanas laikā.
- pensionēšanās vecums personas vecums, kurā tā aiziet no darba, lai saņemtu pensiju.
- lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji personas, kas veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.
- skolas vecuma iedzīvotāji personas, kuras ir skolnieku vecumā, parasti no 7 līdz 18 gadiem.
- vecuma grupa personu kopums noteikta vecuma intervālā (robežās), iedzīvotāju vecumstruktūras galvenais elements.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- vicot Pērt (parasti ar vicu).
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- normatīvie pētījumi pētījumi par attīstības vai vecumgrupu normām.
- diatomeju analīze pētījumu metode nogulumu veidošanās apstākļu un ģeoloģiskā vecuma noskaidrošanai pēc tajos esošo kramaļģu krama čaulu piederības pie ekoloģiskā ziņā atšķirīgām sugām.
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli.
- ciršanas vecums pieaugušo audžu vecuma zemākā robeža, ar kuru var uzsākt galveno izmantošanu.
- piectoņu Piectoņu gamma - piecu blakus pakāpju skaņu rinda; jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
- piecnieks Piecu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus.
- torakolīze Piecu augšējo ribu skrimšļu daļu izoperēšana.
- pentahords Piecu blakus pakāpju skaņu rinda; jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei.
- pentemerons Piecu dienu laiks.
- pentāde Piecu dienu periods.
- piečuks Piecu eiro naudaszīme.
- petuhs Piecu gadu cietumsods.
- pjaķorka Piecu gadu cietumsods.
- quinquennium Piecu gadu laika posms.
- kvinkvennijs Piecu gadu laiks.
- pieckapeika Piecu kapeiku monēta.
- piečuks Piecu latu (arī rubļu u. c.) naudaszīme.
- pieclatnieks Piecu latu naudas zīme.
- ozolītis Piecu latu naudaszīme.
- pieclatnieks Piecu latu sudraba monēta, kas bija apgrozībā 1929.-1940. g.
- Lielie ezersi piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā (angļu val. "Great Lakes"), Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru.
- piecmārks Piecu marku naudas zīme.
- piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms.
- pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem.
- uds Piecu pēdu kārts, ar kuru tīkls tiek vadīts zem ledus.
- saliktās tatvas piecu primāro tatvu kombinācija pa divām, ar kurām var izteikt dažādus ēteriskās fizioloģijas un tantrisma ezoteriskās filozofijas jēdzienus.
- zilais Piecu rubļu banknote.
- sieceņauka Piecu spaiņu tilpuma muca.
- krauna Piecu šiliņu monēta.
- līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā.
- piecāds Piecu veidu; piecos veidos; piecas reizes.
- piecgade Piecus gadus ilgs laikposms.
- birzums Piecus soļus plata tīruma sleja, ko apsēja vienā gājienā.
- fakoterapija Piededzināšana, koncentrējot saules staru ar lēcu.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācisks noskaņojums.
- aizsniegt Piedzīvot (zināmu vecumu).
- lauka piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco tinnuculus"), Latvijā aizsargājama.
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
- pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu.
- okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis.
- galactodendron Piena koks Venecuēlā, dod iesaldenu, krāsā un garšā govs pienam līdzīgu dzeramu sulu.
- iebiezināti piena produkti piena produkti, kas iegūti, daļēji iztvaicējot ūdeni no piena, vājpiena, krējuma, paniņām, sūkalām vai jebkura šo produktu maisījuma, piem., iebiezināts piens ar cukuru, iebiezināts piens ar cukuru un kakao, iebiezināts sterilizēts piens.
- biguzis Pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni.
- mūžs iegriežas vakara pusē pienāk vecums.
- pienine Pienene ("Taravacum").
- cūkpiene Pienenes ("Taraxacum").
- gludā pienene pieneņu suga ("Taraxacum erythospermum syn. Taraxacum laevigatum").
- ārstniecības pienene pieneņu suga ("Taraxacum officinale").
- purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- sadumēt pieņemt vecuma smaku, sākt bojāties (par pārtikas produktiem).
- sīkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis amorpha").
- pelēkā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis carneogrisea").
- sniegbaltā baltene piepju sēņu grupas balteņu ģints suga ("Skeletocutis nivea").
- tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus").
- iecukuroties Piesūkties ar cukuru.
- laineris pigmentēts šķidrais acu [kontūrzīmulis]{s:2052}
- parastais pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus aucuparia"); sērmūkslis.
- batmicva Pilngadīgas ebreju meitenes statuss (baušļu meita) ortodoksālo ebreju ģimenē, kas automātiski iestājas 12 gadu vecumā.
- panhisteroooforektomija Pilnīga dzemdes un abu olnīcu izgriešana.
- panhisterosalpingoooforektomija Pilnīga dzemdes, olvadu un olnīcu izgriešana.
- Bētleme Pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika.
- Ajakučo pilsēta Argentīnā (_Ayacucho_), Buenosairesas reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Tukumana Pilsēta Argentīnā ("Tucuman"), provinces administratīvais centrs, 527600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Aštaraka pilsēta Armēnijā (_Ashtarak_), Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
- Amerikusa Pilsēta ASV ("Americus"), Džordžijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orkata Pilsēta ASV ("Orcutt"), Kalifornijas štatā, 28900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sikjūriti-Vaidfīlda Pilsēta ASV ("Security-Widefield"), Kolorādo štatā, 32900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sirakjūsa Pilsēta ASV ("Syracuse"), Jūtas štatā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sirakjūsa Pilsēta ASV ("Syracuse"), Ņujorkas štatā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Temekjula Pilsēta ASV ("Temecula"), Kalifornijas štatā, 109400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velsa pilsēta Austrijā (vācu val. _Wels_), Augšaustrijā, 58900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kortreika pilsēta Beļģijā (fr. _Courtrai_, nl., vācu _Kortrijk_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 75200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gente pilsēta Beļģijā (fr. _Gand_, nl., vācu _Gent_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 248200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ljēža pilsēta Beļģijā (fr. _Liege_, vācu _Luettich_, nl. _Luik_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līra pilsēta Beļģijā (fr. _Lierre_, vācu, nl. _Lier_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga pilsēta Beļģijā (fr. _Limbourg_, vācu, nl. _Limburg_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mehelena pilsēta Beļģijā (fr. _Malines_, nl. _Mechelen_, vācu _Mecheln_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mēnena pilsēta Beļģijā (fr. _Menin_, nl., vācu _Menen_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 32700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nivporta pilsēta Beļģijā (fr. _Nieuport_, nl., vācu _Nieuwpoort_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūselare pilsēta Beļģijā (fr. _Roulers_, nl., vācu _Roeselare_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 58800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dendermonde pilsēta Beļģijā (fr. _Termondenl_, vācu _Dendermonde_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 44500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tīnena pilsēta Beļģijā (fr. _Tirlemont_, nl., vācu _Tienen_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tongerena pilsēta Beļģijā (fr. _Tongres_, nl. _Tongeren_, vācu _Tongem_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zotegema pilsēta Beļģijā (fr. _Zottegem_, nl., vācu _Sottegem_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Diksmeide Pilsēta Beļģijā (fr. "Dixmudenl", vācu "Diksmuide"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vornē Pilsēta Beļģijā (fr. "Fumes", nl., vācu "Veume"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerārdsbergena Pilsēta Beļģijā (fr. "Grammont", nl., vācu "Geraardsbergen"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 32600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halle Pilsēta Beļģijā (fr. "Hall", nl., vācu "Halen"), Flandrijas reģiona Flāmu-Brabantes provincē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herka Pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zotleiva Pilsēta Beļģijā (fr. "Leau", nl., vācu "Zoutleeuw"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 8250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mesene Pilsēta Beļģijā (fr. "Messines", Nl., vācu "Mesen"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Mons", nl., vācu "Bergen"), Flandrijas reģiona Eno provinces administratīvais centrs, 93100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šerpenhovela-Zihema Pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintvita Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suaņi Pilsēta Beļģijā (fr. "Soignies", nl., vācu "Zinnik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vervika Pilsēta Beļģijā (fr. "Wervicq", nl., vācu "Wervik"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engena Pilsēta Beļģijā (fr. un vācu "Enghien", nl. "Edingen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malmedī pilsēta Beļģijā (fr., nl. _Malmedy_, vācu _Malmuende_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hufalize Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ipra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ypres_, nl. _Ieper_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 35100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Muskrona pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Mouscron_, nl. _Moeskroen_), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Namīra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Namur_, nl. _Namen_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 110100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostende pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Ostende_, nl. _Oostende_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē, 70300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komine-Varnetona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Comines-Warneton", nl. "Komen-Waasten"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žamblū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Gembloux", nl. "Gembloers"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ženapa Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hannū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huja Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žoduāna Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lesīne Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Lessines", nl. "Lessen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nivele Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Turnē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Tournai", nl. "Doornik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 69600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vizē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Vise", nl., "Wezet"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vareme Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Waremme", nl. "Borgworm"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vavra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ronse pilsēta Beļģijā (nl., vācu _Ronse_, fr. _Renaix_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borglūna Pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pakaraima Pilsēta Brazīlijā ("Pacaraima"), Roraimas štata ziemeļu daļā pie Venecuēlas robežas 920 m vjl., 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Austerlica Pilsēta Čehijā (vācu "Austerlitz", čehu "Slavkov u Bra"), vieta, kur Napoleons 1805. g. uzvarēja krievu-austriešu karaspēku.
- Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju.
- Eskuintla Pilsēta Gvatemalā ("Escuintla"), departamenta administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Koprivnica Pilsēta Horvātijā ("Koprivnica"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Križevci Pilsēta Horvātijā ("Križevci"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džurdževaca Pilsēta Horvātijā, Koprivnicas-Križevcu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kolkata pilsēta Indijas austrumos (angļu val. "Calcuta"), osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta; Kalkāta.
- Probolingo Pilsēta Indonēzijā ("Probolinggo"), Javas salas austrumos, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Arkunjāno Pilsēta Itālijā ("Arcugnano"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsikuro Pilsēta Itālijā ("Martinsicuro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moskufo Pilsēta Itālijā ("Moscufo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sirakūzas Pilsēta Itālijā ("Siracusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amami pilsēta Japānā (_Amami_), Kagošimas prefektūrā, Sacunamas salu Amamiošimas salā.
- Jacusiro Pilsēta Japānā ("Yatsushiro"), Kjusju salas rietumos, osta Jacusiro līča krastā, 132300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ararakvara pilsēta Kolumbijā (_Araracuara_), Amazonasas departamenta ziemeļos.
- Kukuta Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cucuta"), Ziemeļsantanderas departamenta administratīvais centrs, 582300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Saļeharda Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nojabrska Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 107400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novijurengoja Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 115700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarkosaļe Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkinska Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Labitnagi Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai).
- Muravļenka Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Nadima Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skantorpa Pilsēta Lielbritānijā ("Scunthorpe"), Anglijas austrumos, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā.
- Kankuna Pilsēta Meksikā ("Cancun"), Kintanas Roo pavalstī, Karību jūras piekrastē, 526700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Altumolokve pilsēta Mozambikā (_Alto Molócuè_), Zambezijas provinces ziemeļaustrumu daļā.
- Berlikuma Pilsēta Nīderlandē ("Berlicum"), Ziemeļbrabantes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blarikuma Pilsēta Nīderlandē ("Blaricum"), Ziemeļholandes provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borkulo Pilsēta Nīderlandē ("Borculo"), Gelderlandes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastrikuma Pilsēta Nīderlandē ("Castricum"), Ziemeļholandes provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aukajaku pilsēta Peru (_Aucayacu_), Vanuko reģionā.
- Ajakučo Pilsēta Peru ("Ayacucho"), reģiona administratīvais centrs, 151000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1677. g.).
- Drobeta-Turnuseverina Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oršova Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Strehaja Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinžumare Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos.
- Burgdorfa pilsēta Šveicē (fr. _Berthoud_, vācu un it. _Burgdorf_), Bernes kantonā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leika pilsēta Šveicē (fr. _Loeche-Ville_, vācu, it. _Leuk_), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zoloturna pilsēta Šveicē (fr. _Soleure_, vācu _Solothum_, it. _Soletta_, retoromāņu _Solotum_), kantona administratīvais centrs, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tūna pilsēta Šveicē (fr. _Thoune_, it., vācu _Thun_), Bernes kantonā, 42900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fispa pilsēta Šveicē (fr. _Viege_, vācu, it. _Visp_), Valē kantonā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erlaha Pilsēta Šveicē (fr. "Cerlier", vācu un it. "Erlach"), Bernes kantonā, 1330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kūra Pilsēta Šveicē (fr. "Coire", vācu "Chur", it. "Coira", retoromāņu "Cuira"), Graubindenes kantona administratīvais centrs, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fribūra Pilsēta Šveicē (fr. "Fribourg", vācu "Freiburg"), Fribūras (Freiburgas) kantona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ženēva Pilsēta Šveicē (fr. "Geneve", vācu "Genf", it. "Ginevra", retoromāņu "Genevra"), 196300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glarusa Pilsēta Šveicē (fr. "Glaris", vācu "Glarus", it. "Glarona", retoromāņu "Glaruna"), kantona administratīvais centrs, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lucerna Pilsēta Šveicē (fr. "Lucerne", vācu "Luzern", it. "Lucerna"), kantona administratīvais centrs, 80500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Murtene Pilsēta Šveicē (fr. "Morat", vācu, it. "Murten"), Fribūras kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neišatele Pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello / Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgallene Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktmorica Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Moritz", vācu "Sankt Moritz", it. "San Maurizio", retoromāņu "San Murezzan"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šafhauzene Pilsēta Šveicē (fr. "Schaffhouse", vācu "Schaffhausen", it. "Sciaffusa", retoromāņu "Schaffusa"), kantona administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vintertūra Pilsēta Šveicē (fr. "Winterthour", vācu, it. "Winterthur"), Cīrihes kantonā, 105500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cofingene Pilsēta Šveicē (fr. "Zofingue", vācu un it. "Zofingen"), Ārgavas kantonā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cūga Pilsēta Šveicē (fr. "Zoug", vācu "Zug", it. "Zugo"), kantona administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Martiņī pilsēta Šveicē (fr., it. _Martigny_, vācu _Martinach_), Valē kantonā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Porantruī pilsēta Šveicē (fr., it. _Porrentruy_, vācu _Pruntrut_), Juras kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sjēra pilsēta Šveicē (fr., it. _Sierre_, vācu _Siders_), Valē kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Delemona Pilsēta Šveicē (fr., it. "Delemont", vācu "Delsberg"), Juras kantona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2013.).
- Laneivevilla Pilsēta Šveicē (fr., it. "La Neuveville", vācu "Neuenstadt"), Bernes kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mudona Pilsēta Šveicē (fr., it. "Moudon", mvācu "Milden"), Vo kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orba Pilsēta Šveicē (fr., it. "Orbe", vācu "Orbach"), Vo kantonā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sjona pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu _Sion_, vācu _Sitten_, it. _Seduno_), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.).
- Lozanna Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Lausanne", it. "Losanna"), Vo kantona administratīvais centrs, 132800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švīce Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Schwyz", it. "Svitto", retoromāņu "Sviz"), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Splūgene Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Spluegen", it "Spluga", retoromāņu "Spleia"), Graubiondenes kantonā, 400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tūzisa Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Thusis", it. "Tosana", retoromāņu "Tusan"), Graubindenes kantonā, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāzele Pilsēta Šveicē (vācu "Basel", it. "Basilea"), Bāzeles pilsētas kantona administratīvais centrs, 173800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grenhene Pilsēta Šveicē (vācu val. "Grenchen", fr. "Granges"), Zoloturnas kantonā, Juras kalnu dienvidu piekājē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīle pilsēta Šveicē, Bernes kantonā (fr. _Biel_, vācu _Bienne_, it. _Bienna_), 53000 iedzīvotāju (2013. g.); Bjenna.
- Bellincona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Bellinzone", vācu "Bellenz", it. "Bellinzona"), Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Siona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Cīrihe Pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. "Zurich", vācu "Zürich", it. "Zurigo", retoromāņu "Turitg"), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Juvadžika Pilsēta Turcijā ("Yuvacuk"), Kodžaeli ilā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mudžura Pilsēta Turcijā ("Mucur"), Kiršehiras ilā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novodņistrovska Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Storožineca Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 14470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herca Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vižnica Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoselica Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 7760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zastavna Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 8060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sokirjani Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaškivci Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Čeremošas labajā krastā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hotina Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kicmaņa Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Takvarembo Pilsēta Urugvajā ("Tacuarembo"), departamenta administratīvais centrs, 51200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Rehburga-Lokuma Pilsēta Vācijā ("Rehburg-Loccum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baucene Pilsēta Vācijā (vācu val. "Bautzen", sorbu val. "Budyšin"), Saksijas federālajā zemē, Šprē augšteces rajonā, 39600 iedzīvotāju (2013. g.); Budišina.
- Heilbronna Pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos.
- Barinasa Pilsēta Venecuālā ("Barinas"), Meridas Kordiljeras piekājē, štata administratīvais centrs, 307400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Akarigva pilsēta Venecuēlā (_Acarigua_), Portugesas štatā, 159600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ačagvasa pilsēta Venecuēlā (_Achaguas_), Apures štatā.
- Anako pilsēta Venecuēlā (_Anaco_), Ansoategi štatā.
- Arismendi pilsēta Venecuēlā (_Arismendi_), Barinasas štata austrumu daļā.
- Kartjē Pilsēta Venecuēlā ("Āmazonas"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Barselona Pilsēta Venecuēlā ("Barcelona"), Ansoategi štata administratīvais centrs, 704000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kalaboso Pilsēta Venecuēlā ("Calabozo"), Gvariko štatā, 132000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Karupano Pilsēta Venecuēlā ("Carupano"), Sukres štatā, osta Karību jūras krastā, 136000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Koro Pilsēta Venecuēlā ("Coro"), Falkonas štata administratīvais centrs, 158300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kumana Pilsēta Venecuēlā ("Cumana"), Sukres štata administratīvais centrs, 235300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Laasunjona Pilsēta Venecuēlā ("La Asuncion"), Nueva Esparta štata administratīvais centrs, atrodas Karību jūras Margaritas salā, 28500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Lagvaira Pilsēta Venecuēlā ("La Guaira"), Vargasas štata administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lostekesa Pilsēta Venecuēlā ("Los Teques"), Karību Andos 1169 m vjl., Mirandas štata administratīvais centrs, 236500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Maiketija Pilsēta Venecuēlā ("Maiquetia"), Karakasas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 87900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Merida Pilsēta Venecuēlā ("Merida"), štata administratīvais centrs, 230000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Petare Pilsēta Venecuēlā ("Petare"), Mirandas štatā, Karakasas piepilsēta, 521000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Porlamara Pilsēta Venecuēlā ("Porlamar"), Nueva Esparatas štatā, Karību jūras Margaritas salā, 84500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Puertoajakučo Pilsēta Venecuēlā ("Puerto Ayacucho"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Puertokabeljo Pilsēta Venecuēlā ("Puerto Cabello"), Karabobo štatā, 170000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Puertolakrusa Pilsēta Venecuēlā ("Puerto la Cruz"), Ansoategi štatā, Barselonas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 94800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sankarlosa Pilsēta Venecuēlā ("San Carlos"), Kohedesas štata administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sanfelipe Pilsēta Venecuēlā ("San Felipe"), Jarakujas štata administratīvais centrs, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanfernando de Apure pilsēta Venecuēlā ("San Fernando de Apure"), Apures štata administratīvais centrs, 202700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanhuana de los Morrosa pilsēta Venecuēlā ("San Juan de los Morros"), Gvariko štata administratīvais centrs, 120100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Truhiljo Pilsēta Venecuēlā ("Trujillo"), štata administratīvais centrs, 46300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Tukupita Pilsēta Venecuēlā ("Tucupita"), Delta Amacuro štata administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Valera Pilsēta Venecuēlā ("Valera"), Truhiljo štatā, 250000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Valensija Pilsēta Venecuēlā (spāņu valodā "Valencia"), Andos 482 m virs jūras līmeņa, Karabobo štata administratīvais centrs, 1,5 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjudadbolivara Pilsēta Venecuēlā, Bolivaras štata administratīvais centrs, 313000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sjudadgvajāna Pilsēta Venecuēlā, Bolivaras štatā, 704000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Puntofiho Pilsēta Venecuēlā, Falkonas štatā, Paragvanas pussalā, zvejas osta Venecuēlas līča krastā, 277000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gvarenasa Pilsēta Venecuēlā, Karakasas piepilsēta, 170000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Baruta Pilsēta Venecuēlā, Karakasas piepilsēta, 213400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Turmero Pilsēta Venecuēlā, Marakajas piepilsēta, 226100 iedzīvotāju (2000. g.).
- Gvanare Pilsēta Venecuēlā, Portugesas štata administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kabimasa Pilsēta Venecuēlā, Sulijas štata administratīvais centrs, 214000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sankristobala Pilsēta Venecuēlā, Tačiras štata administratīvais centrs, 307000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Maturina Pilsēta Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Maturin"), Monagasas štata administratīvais centrs, 542300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Barkisimeto Pilsēta Venecuēlas ziemeļos ("Barquisimeto"), Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
- Marakaja Pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Marakaibo Pilsēta Venecuēlas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Maracaibo"), Sulijas štata administratīvais centrs, Venecuēlas 2. lielākā pilsēta, 2072000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- Amderma Pilsētciemats Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū, osta Karas jūras krastā, 650 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms.
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- transferts Pilsoņu pārcelšanās no vienas valsts uz citu; tūristu pārvešana no lidostas uz viesnīcu, citu pilsētu.
- garkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas acuta"), meža pīlei līdzīgs putns ar garu kaklu un smailu asti; garkakla pīle.
- Morana pingvīkula pingvīkulu suga ("Pinguicula moranensis").
- štālhelmieši Pirmā pasaules kara vācu karavīru savienība, dibināta 1918. g., 1934. g. iekļāvās nacionālsociālistu organizācijās.
- lucidarius Pirmā vācu enciklopēdija, ko 12. gs beigās sarakstīja katoļu garīdznieki laju vajadzībām, atbildot uz zinātnes un reliģijas jautājumiem.
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
- pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
- sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
- piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst.
- paradisus Pirmskristīgo baznīcu ātrijs jeb atklātā priekšhalle.
- pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
- bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde.
- mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
- čočēt Pīt (grozu); labot (vecu pīto žogu).
- Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci.
- pastilla Plācenītis, zāļu tablete ar cukuru, šokolādi.
- nabas saite placentāļu, arī cilvēka, orgāns (_funiculus umbilicalis_), kas savieno augli ar placentu.
- blefarostats Plakstiņa turētājs; instruments plakstiņa pacelšanai acu operācijās.
- šņapstenice Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum").
- aseņpuķe Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum").
- krustene Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum").
- čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata").
- piesis plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas.
- čūskulājs Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- čūskupuķe Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievaķepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievpirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievpirksts Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dievuķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegozine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguze Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzenīši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzeguzīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužkāja Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužkumoss Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužlapa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpiestiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpiestiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužpodiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- dzegužsietava Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- govmēlīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- grāvene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- jodrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- laimiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- laimīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- orchidejas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- piesta Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- pirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- sietavas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- vālīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- velķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- velnaķkepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- vistkājas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata").
- suņburkšķi plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- baršķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- burkši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- burkšķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- burkšņi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- burkšs Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- burksti Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- burši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- buršķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- šīrliņi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- suņburči Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- suņburkāns Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- suņburkši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- suņburkšķis Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- suņķimenes Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- suņstiebri Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- suņstobri Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- suņustobrs Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum").
- Orchis maculata plankumainās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza maculata" nosaukuma sinonīms.
- Achyrophorus maculatus plankumainās urlajas ("Trommsdorffia maculata") latīniskā nosaukuma sinonīms.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- krekers Plāns, sauss cepums, kura mīklu gatavo ar taukvielām, bet bez cukura; pēc izcepšanas virsmu pārklāj ar garšvielām (sāli, sieru u. c.).
- enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei.
- ooforoplastika Plastiska olnīcu operācija.
- pelveoplastika Plastiska operācija dzemdību laikā radušos vecu starpenes plīsumu izlabošanai.
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
- pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
- atārs Plats un dziļš vecupes posms.
- Vespertilio serotinus platspārnu sikspārņa "Eptesicus serotinus" nosaukuma sinonīms.
- pazvilu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene procumbens").
- dobumainais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria scrobiculata"), Latvijā aizsargājama.
- PVR Plaušu asinsvadu pretestība (angļu "pulmonary vascular resistance").
- hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
- deltveida muskulis plecu joslas muskulis, kas aptver pleca locītavu no priekšpuses, sāniem un mugurpuses.
- divgalvainais muskulis plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā; gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- pleculakats Plecu lakats - kvadrātveida vai trīsstūrveida apģērba gabals, ko liek ap pleciem.
- šķiltavainis Plecu lakats ar raibu rakstu.
- šķiltavains Plecu lakats ar raibu rakstu.
- vēža Plecu lakats.
- veža Plecu lakats.
- virslakats Plecu lakats.
- šļaika Plecu lence.
- aizsitene Plecu sega, baltā rakstīta villaine, ko nēsāja apliekot pāri tumšajai villainei.
- amikts Plecu sega, garīdznieka liturģiskā tērpa sastāvdaļa - četrstūrains balts lina audums, kam divos stūros piestiprinātas saites.
- plecene Plecu soma.
- dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras.
- Puncuļu ezers Plicumovas ezers Rundēnu pagastā.
- Punculovas ezers Plicumovas ezers Rundēnu pagastā.
- šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
- pļukšķis Plukšķis, mežastrazdu suga ("Turdus iliacus").
- ausainais plumbago plumbago suga ("Plumbago auriculata").
- vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā.
- plīderis Plūškoki ("Sambucus").
- pliederi Plūškoki ("Sambucus").
- pliederkoks Plūškoki ("Sambucus").
- plūšķēne Plūškoki ("Sambucus").
- plušķene Plūškoki ("Sambucus").
- pusirbene Plūškoki ("Sambucus").
- Kanādas plūškoks plūškoku suga ("Sambucus canadensis").
- lakstaugu plūškoks plūškoku suga ("Sambucus ebulus").
- krūkle Plūškoku suga ("Sambucus ebulus").
- melnais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus nigra").
- sarkanais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus racemosa").
- galiņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- gāliņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- peļaste Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- polīši Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- timotiņš Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- pabrīnes Pļavas liniņš ("Linum catharticum"), linu suga.
- pļavu lini pļavas liniņš ("Linum catharticum").
- dzegužpuķe Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- guntiņa Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- kromene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- kroņnese Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- skarene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- sveķenes Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- zīdene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
- Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms.
- pļaveglītis Pļaveglīte ("Pedicularis palustris").
- bagasoze Pneimokonioze, kas rodas no cukurniedru putekļu ieelpošanas.
- apzaļumošana Podos, kastēs u. c. audzētu telpaugu izvietošana sabiedriskajās, rūpnīcu u. c. telpās.
- PCOS Policistisko olnīcu sindroms (angļu "polycystic ovarian syndrome").
- Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā (_Auschwitz_), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes.
- Leskerjē polija poliju suga ("Pohlia lescuriana"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- heterosaharīds Polisaharīds, no kura hidrolīzē iegūst kā cukurus, tā bezcukura vielas.
- Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta.
- petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski).
- straž Poļu nacionāla organizācija (1905.-1939. g.) cīņai ar ģermanizāciju un vācu saimnieciskajām interesēm, kā arī lai stiprinātu poļu katoliskās un saimnieciskās intereses.
- novecojušies iedzīvotāji populācija ar augstu vecu cilvēku īpatsvaru.
- purculs Porcelāns; porculs.
- Juncus lampocarpus posmainā doņa "Juncus articulatus" nosaukuma sinonīms.
- presēnijs Posms pirms vecuma iestāšanās.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- punculieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
- Punculi Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- punculieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
- husītu kustība pret katoļu baznīcu, feodālo jūgu un vāciešu uzkundzēšanos vērsta čehu tautas cīņa 15. gs. 1. pusē.
- MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"").
- Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki.
- Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g.
- optiska sistēma priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
- akotainā priede priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 g.
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
- punktacis Primitīvas acis ar lēcu (zirnekļiem un daļai kukaiņu).
- sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ausainā prīmula prīmulu suga ("Primula auricula").
- zobainā prīmula prīmulu suga ("Primula denticulata").
- vienlīdzīgas iespējas princips, kas uzsver iespēju vienlīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, tautības, seksuālās orientācijas, ticības, garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem vai citām pazīmēm.
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu.
- saturācija Process cukurrūpniecībā, kurā no cukura šķīduma atdala liekos šķīstošos kalcija sāļus.
- Baltijas prostoms prostomu suga ("Prostoma obscurum").
- proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
- supranaturālisms Protestantisma vēsturē pret racionālismu 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē vērstais vācu teologu virziens.
- Svētbilžu grautiņi protestantu īstenotā katoļu baznīcu un klosteru demolēšana reformācijas laikā, 1524. g., Rīgā.
- Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.).
- ziemeļu prusaks prusaku suga ("Ectobius lapponicus").
- hospitālisms Psihiskās attīstības aiztures zīdaiņa vecumā, kas rodas emocionālā kontakta ar pieaugušo izteikta deficīta dēļ.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- morons Psihiski mazattīstīts indivīds, kura garīgās spējas albilst 8-12 g. vecumam.
- senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas samērā lielā vecumā patoloģiskā procesā, nevis fizioloģiskās novecošanās dēļ.
- Elektras komplekss psihoanalīzē libido izveidošanās meitenēm 3-4 gadu vecumā; šo kompleksu raksturo neapzināta dzimumtieksme uz tēvu, greizsirdība un naids pret māti.
- SIMAP Publiskā iepirkuma informācijas sistēma ("Information system for public procurement").
- karameļpudiņš Pudiņš, ko gatavo ar sagrauzdētu cukuru.
- Puertokaveļa Puertokabeljo, pilsēta Venecuēlā.
- krustenes Pūkainā asinszāle ("Hypericum hirsutum").
- Saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes vai stieņa krīt uz ciparnīcu.
- tīruma pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula rapunculoides").
- smaillapu pumpurīte pumpurīšu suga ("Phascum cuspidatum"), Latvijā aizsargājama.
- divsmaiļu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia bicuspidata").
- Puncuļava Puncuļova, Kūkovas pieteka.
- Puncuļeva Puncuļova, skrajciems Baltinavas novada.
- Puncuļevas ezers Puncuļovas ezers Baltinavas novadā.
- Pazlauga Puncuļovas labā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā.
- Obeļevas pilskalns Puncuļovas pilskalns Baltinavas pagastā.
- Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos.
- sūrā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus stypticus").
- ābeļu pundurvērpējs pundurpūcīšu dzimtas suga ("Nola cuculatella").
- punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- pūpolica Pūpols ("Salix acutifolia").
- Ikuļu ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
- Paricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
- Puricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
- Pūricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
- Purica ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
- cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle.
- cūkeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- dumbri Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- eglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- eglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- jāņegle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- jāņeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- pļaveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- puregle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- purveglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- purveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- segliņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- tēviņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- utene Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- utubunga Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- utuzāle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- zvagulis Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris").
- Eiropas purvbruņurupucis purvbruņurupuču dzimtas suga ("Emys orbicularis").
- skuķgadi Pusaudzes, jaunietes vecuma posms; pusaudzes, jaunietes gadi.
- tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīneidžers.
- tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīnis.
- pašapliecināšanās Pusaudžu vecumam raksturīgs jaunveidojums, kas saistīts ar jauna tipa pašapziņas veidošanu un centību pierādīt savu "pilnvērtību".
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- puscukrabiets Puscukurbiete.
- puscukurniece Puscukurbiete.
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- Apencelles-Innerrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Apencelle, valoda - vācu, ticīgie - katoļi.
- Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi.
- utrikulārija Pūslene ("Urticularia").
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- pingvīkula Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), kas Latvijā pazīstama arī kā kreimule.
- parastā pūslene pūsleņu suga ("Utriculara vulgaris").
- dienvidu pūslene pūsleņu suga ("Utricularia australis").
- vidējā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia intermedia").
- mazā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia minor").
- gaišdzeltenā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia ochroleuca").
- Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km.
- Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m).
- Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m).
- ģipša pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena cucullata").
- pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata.
- Vacumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- vecumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" iedzīvotāji.
- brūnā putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Kateretes pedicularius").
- klienis Putns, tārtiņu ģints suga, upes tārtiņš ("Aegialites curonicus").
- zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri.
- dzegužveidīgie Putnu kārta ("Cuculiformes"), kurā ietilpst, piemēram, dzeguze; šīs kārtas putni.
- dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos.
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
- īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
- mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata").
- kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus").
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
- plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula").
- pigarica Putra no ūdens, maizes un medus vai cukura (saldā ūdenī ieberž maizi un noliek siltā vietā, lai ieskābst).
- Tangūtijas rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum var. tanguticum").
- parastais rabarbers rabarberu suga ("Rheum rhaponticum").
- demogrāfiskā slodze rādītājs, kas raksturo bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecību pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem.
- migrācijas tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju migrācijas intensitāti.
- laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves.
- līdējčūla Radzenes līdējčūla - acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki, parasti rodas pēc nelieliem acs ievainojumiem.
- radzenes erozija radzenes virsējo slāņu vai arī tikai epitēlija defekts, kas rodas pēc nelieliem acu ievainojumiem, kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma ietekmē.
- rafinēšana Rafinādes izgatavošana no smalkā cukura.
- afinācija Rafinēšanai paredzētā smalkā cukura iepriekšējā attīrīšana.
- zilā skujkoku ragaste ragastu suga ("Paururus juvencus"), Latvijā sastopama retāk, tās kāpuri priedes stumbrā attīstās 3-4 gadus.
- Amerikas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus dioicus").
- Parthenothrips dracaenae raibais siltumnīcu tripsis.
- burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
- piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi).
- vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem; baltvācu.
- vecs Raksturīgs cilvēkam vecumā; vārgs, nespēcīgs.
- ramasichia Ramasichia secunda - laimes palēcītes "Orthilia secunda" nosaukuma sinonīms.
- sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus").
- plukšķis Rauda ("Rutilus rutilus", senāk "Leuciscus rutilus").
- Razelms Razims, ezers Rumānijā ("Lacul Razelm").
- Maijāra reakcija reakcija starp reducējošiem cukuriem un aminoskābēm vai olbaltumvielām, kurā izdalās raksturīgas aromātvielas un rodas nefermentatīva brūna krāsa.
- V1 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis.
- V2 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis.
- stabilo iedzīvotāju metode reālo iedzīvotāju, par kuriem vecuma struktūrā ir nepilnīgi dati, salīdzināšana ar stabilajiem iedzīvotājiem, lai noteiktu dzimstības un mirstības vecumkoeficientus.
- želeja Receklis, ko gatavo, vārot augļus, to sulu kopā ar cukuru.
- optometrija Redzes aprūpes nozare, kurā nodarbojas ar redzes spēju noteikšanu, redzes un acu defektu novēršanu.
- krāsu aklums redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas; [daltonisms]{s:2044}
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas; krāsu aklums.
- argambliopija Redzes vājums no acu bezdarbības.
- valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
- abortu līmenis reģistrēto abortu skaits uz 1000 sievietēm reproduktīvajā vecumā, parasti no 15 līdz 44 vai 49 gadiem kalendārā gada laikā.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- reljefa formu klasifikācija reljefa formu sistematizācija pēc morfoloģiskām (morfometriskām un morfogrāfiskām) pazīmēm, vecuma un izcelšanās.
- Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m.
- RVH Renovaskulārā hipertensija (angļu "renovascular hypertension").
- Nasdaq Reprezentatīvs biržas indekss, ASV tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akciju indekss (angļu "National Association of Securities Dealers Automated Quation").
- melnūsainais pļavas resngalvītis resngalvīšu suga ("Thymelicus lineola").
- zīlīšu resngalvis resngalvju suga ("Falcunculus frontatus").
- šantans Restorāns vai cita izpriecu vieta, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas.
- steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums.
- pazvilu retējs retēju suga ("Potentilla anglica", arī "Potentilla procumbes").
- somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
- punculieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
- Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Banculi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Bancuļi" nosaukums latgaliski.
- Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums.
- Luocukolns Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Locukolns" nosaukums latgaliski.
- čuidīt Rīdīt (suni); cuidīt.
- nocuijināt Rīdīt suni saucot "cui, cui".
- W rietumi (angļu, vācu "west").
- Bardevits Rietumslāvu un vendu mitoloģijā - miera, tirdzniecības un cilvēka piecu maņu dievs, kuru attēloja ar piecām galvām.
- brūnā rievspolīte rievspolīšu suga ("Discus ruderatus syn. Goniodiscus ruderatus").
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
- Alberta privilēģija Rīgas bīskapa Alberta Gotlandes vācu tirgotājiem 1211. g. piešķirtā privilēģija tirdzniecībai Rīgā bez muitas nodevām.
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
- amata rotas Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem.
- ieliektā rikardija rikardiju suga ("Riccardia incurvata"), Latvijā aizsargājama.
- astoņacainā rīkļdēle rīkļdēļu suga ("Herpobdella octoculata").
- cukurbiešu cēlājs rīks cukurbiešu rindu izaršanai (uzkarina šaurriepu traktoram), lieto nelielās platībās, atvieglojot novākšanu ar rokām.
- kņābis Rīks mucu stīpu uzvilkšanai.
- pitometrs Rīks, ar ko izzināt mucu lielumu.
- acābola mugurējā kamera riņķveida sprauga starp varavīksneni un lēcu.
- apdvieļot Rituāli ietērpt garā, platā dvielī, uzsedzot dvieli pār vienu plecu un piestiprinot to sānos.
- Japānas rododendrs rododendru suga ("Rhododendron japonicum").
- kastaņlapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia aesculifolia").
- Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks.
- delbs Roka starp plecu un elkoni; augšdelms.
- Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu).
- dubultkoris Romāniskā laikmetā īpaši vācu arhitektūrā lietots kora dubultojums baznīcas R daļā.
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- Juventa Romiešu mitoloģijā - noteiktu vecumu sasniegušu jaunekļu dieviete Romā, kura simbolizēja mūžīgo Romas jaunību.
- minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci.
- Termins romiešu un sengrieķu mitoloģijā - dievs, robežu un kupicu sargātājs.
- Tumšupe Ropažu novada apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Baltezers Ropažu novada Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bukulti" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Jugla Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
- Kvederi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Kvedervecumi" nosaukuma variants.
- Kvedervacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Kvedervecumi" nosaukuma variants.
- Romāni Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Romānvecumi" nosaukuma variants.
- Romānvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Romānvecumi" nosaukuma variants.
- Spriči Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants.
- Spričvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants.
- kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- adatainā roze rožu suga ("Rosa acicularis").
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli.
- sarkanastis Rudais erickiņš ("Lusciola phoenicurus").
- bezlaice Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- bezlaicīte Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- bezlaicītes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- bezlaiķe Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- bezlaiķes Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- zemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- ziemziede Rudens vēlziede ("Colchicum autumnale").
- ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus").
- Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.).
- rūnis rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta").
- rūnēni Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta").
- rūniķi Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta").
- dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa").
- bakardi Rums, alkoholisks dzēriens - cukurniedru sulas vai cukurnirdru destilācijas produkts ar 38-78% alkohola saturu.
- švanderīt Runāt lauzītā vācu valodā.
- Runču ezers Runcu ezers Alsviķu pagastā.
- Runču ezers Runcu ezers Mētrienas pagastā.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- kreitulis Rupjacu siets.
- pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
- mardavainis Rūpnīcā austa, liela, rakstaina vilnas plecu šalle ar bārkstīm.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs.
- pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus.
- mandarīns Rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus reticulata"), augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem.
- GmbH Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vācu "Gesellschaft mit beschränkter Haftung").
- vecumnormas Sabiedrībā vispārpieņemti priekšstati un ekspektācijas par to, kā kura vecuma cilvēkam būtu vai nebūtu jāizturas.
- gremium Sabiedrība, cunfte, korporācija.
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums.
- mazbērnu novietne sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
- picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
- bērnu un jauniešu organizācijas sabiedriskās organizācijas, kurās apvienojas bērni (līdz 18. g. vecumam) un jaunieši (līdz 25 gadu vecumam) vienādu interešu realizēšanai un aizstāvēšanai.
- handikaps Sacensība, kurā piedalās dažādas kvalifikācijas sportisti; jāšanas (rikšošanas) sacensība, kurā piedalās dažāda vecuma un spēju zirgi.
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- sacuidīt sacuidināt.
- sacukurēties Sacukuroties.
- sagraudot Sacukuroties.
- sasacukurāties Sacukuroties.
- sukāde Sacukurots auglis, sacukurotas augļa mizas.
- Caddia Sadarbība lauksaimniecības un importa/eksporta datu un dokumentu automatizācijā ("cooperation in automation of data and documentation for imports/exports and agriculture").
- pavadšķielēšana Sadraudzības šķielēšana - biežākais šķielēšanas veids, kuras gadījumā acs kustības nav ierobežotas, rodas 3-4 gadu vecumā, sevišķi, ja ir intensīva redzes piepūle.
- krokoss Safrāna krokuss ("Crocus sativus").
- invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
- invertins Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē.
- maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs.
- iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze.
- sacharīns Saharīns - mākslīga saldviela, cukura aizstājējs.
- raugs Saharomicēšu dzimtas vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
- fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums.
- SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
- atkrišana Saistību pārtraukšana ar baznīcu, korporāciju, partiju.
- oftalmo- Saistīts ar acu slimībām (piem., oftalmoloģija).
- kirilisks Saistīts ar kirilicu, tai raksturīgs; tāds, kas rakstīts kirilicā.
- senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
- vecišķs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs; vecīgs (1).
- vecīgs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs.
- paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
- no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos.
- viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viens rāviens, arī viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
- no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
- kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku).
- smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
- ar vienu kāju kapā saka par vecu cilvēku, kura mūžs tikpat kā nodzīvots.
- turēties kopā no piķa un dievvārdiem saka par vecu, ļoti nolietotu kuģi, laivu.
- kā krāms saka par vecu, vārgu cilvēku vai dzīvnieku.
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
- būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties.
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
- mūžs iegriezies vakara pusē saka, kad pienāk vecums.
- grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru.
- vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu.
- kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius").
- mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus").
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
- kārkloties Sākt daudz un nevajadzīgi lietot vācu vārdus.
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
- Ūzedoma Sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas).
- Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās.
- Avesa sala Karību jūrā (_Aves, Isla de_), Venecuēlas teritorija.
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
- Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu.
- Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona.
- Kirasao Sala Mazo Antiļu salu grupā, pie Venecuēlas krastiem, platība - 472 kvadrātkilometri, augstums - līdz 372 m.
- Antika sala Parijas līcī (_Antika_), Venecuēlas Sukres štata teritorija.
- Alikudi sala Tirēnu jūrā (_Alicudi_), Lipāru salu rietumos, Itālijas teritorija.
- Vangeroge sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām, atrodas šīs grupas austrumos.
- Baltruma sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
- Juiste sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
- Memmerte sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
- Špīkeroga sala Ziemeļjūrā, Vācu līča dienvidos, Vācijas piekrastē, viena no Austrumfrīzu salām.
- Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
- Tatārijas salāts salātu suga ("Lactuca tatarica syn. Mulgedium tataricum").
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- suflē saldēdiens (gaisīga kūka), ko gatavo no saputota olas baltuma un cukura.
- suflē salds krējums vai piens ar cukuru saldējuma gatavošanai.
- desertvīns Salds vīns, kurā rūgšanas procesā saglabājas neizrūdzis cukurs.
- mākslīgais medus salds, uzturā izmantojams vielu maisījums, ko ražo rūpnieciski, galvenokārt no cukura.
- invertcukurs Saldviela, kas sastāv no glikozes un fruktozes; iegūst, šķeļot biešu vai niedru cukuru - saharozi.
- poliozes Saliktie cukuri; polisaharīdi.
- inversija salikto cukuru sašķelšana skābes vai fermentu iedarbībā.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- Avesu salas salu grupa Karību jūrā (_Aves, Islas de_), Mazo Antiļu salu rietumu daļā, Venecuēlas teritorija.
- atcukurot Samazināt cukura daudzumu (kā) sastāvā.
- seģene Samērā liels vilnas auduma izstrādājums, ar ko sedz ķermeņa augšdaļu, parasti galvu, plecus.
- smalksnājs samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- smalksne Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- savircot Samēslot ar vircu.
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
- nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum").
- Arhangeļskas samtīte samtīšu suga ("Bryum archangelicum"), Latvijā aizsargājama.
- Arktikas samtīte samtīšu suga ("Bryum arcticum"), Latvijā aizsargājama.
- veža Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu; kota.
- kota Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu.
- sakaustīt Sanaglot (parasti vecu, nolietotu priekšmetu).
- medikopters Sanitārais helikopters; vārds apritē ienācis pēc vācu un austriešu seriāla "Medikopters 117".
- Sankristovala Sankristobala, pilsēta Venecuēlā.
- pazvilā sanvitālija sanvitāliju suga ("Sanvitalia procumbens").
- savicāt Sapērt (parasti ar vicu).
- sažoickāt Sapērt ar rīksti, vicu.
- savicot Sapērt, parasti ar vicu.
- leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- suņasardze Sardze no plkst. 16.00 līdz 20.00 (pēc angļu terminoloģijas), to dala uz pusēm: pirmā suņasardze - 16.00-18.00, otrā - 18.00-20.00; pēc vācu terminoloģijass: pirmā suņasardze ir no 00.00 līdz 02.00, otrā - 02.00-04.00.
- sūra Sāre ("Panicum"), graudzāļu dzimtas ģints.
- zilganā sarene sareņu suga ("Setaria glauca syn. Panicum glaucum").
- sarene Sāres ("Panicum").
- javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
- sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
- mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius").
- Vireo olivaceus sarkanacu vireons.
- krūkle Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenāji Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenājs Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenes Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūkļi Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- pliederis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- plušķene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- pusirbene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- saldoksne Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- RAF Sarkanās armijas frakcija (vācu "Rote Armee Fraktion").
- Melandrium sylvestre sarkanās spulgotnes " Melandrium dioicum" nosaukuma sinonīms.
- sarkanguzīte Sarkankrūtītis ("Lusciola rubecula").
- sarkankaklīte Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
- sarkankaklītis Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama.
- sārtērces kāpurs sārtērču dzimtas sugas "Trombicula zachvatkini" kāpurstadija.
- riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus").
- matveida sāre sāru suga ("Panicum capillare").
- zarotā sāre sāru suga ("Panicum dichotomiflorum").
- sējas sāre sāru suga ("Panicum miliaceum") jeb prosa (1), kas ir viens no senākajiem kultūraugiem.
- meža sāre sāru suga ("Panicum silvestre").
- sakrepēt sarukt ar vecumu.
- izsijas Sasmalcināta materiāla frakcija, kas izgājusi caur noteikta lieluma acu izmēru sietu.
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- pārkāpt slieksni Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laikposmu).
- ievecēt Sasniegt noteiktu vecumu.
- ievecēties Sasniegt noteiktu vecumu.
- aizdzīvot Sasniegt zināmu mūža posmu, vecumu; nodzīvot.
- uzraut Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu).
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulessargu korifa saulesarga korifa ("Corypha umbraculifera"), kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos, ziedkopas garums - 14 m, platums - 12 m.
- Āzijas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius asiaticus"), Latvijā introducēta.
- zilganais saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum tectorum var. glaucum").
- smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa").
- bakaleja Sausās pārtikas preces (tēja, cukurs, milti u. tml.).
- gurķu vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera acuminata").
- pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.).
- kosas Savienojumā "acu kosas" - acs radzene.
- kaicums Savienojumā "garš kā kaicums" - saka par garu cilvēku.
- plekstveidīgs Savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- vicu Savienojumā "vica vicu" izmanto patīkamu izjūtu vai apbrīnas izteikšanai.
- lecām Savienojumā ar "augšlecu" izmanto darbības pastiprinajuma raksturošanai.
- vicu Savienojumā ar "vicumis" apraksta ātras kustības.
- iekāpt Savienojumā ar gadu skaita apzīmējumu lokatīvā: sasniegt attiecīgo vecumu.
- mirstības (pārdzīvotības) tabulas savstarpēji saistītu rādītāju sistēma noteikta vecuma iedzīvotāju mirstības un izdzīvošanas raksturošanai, sagaidāmā mūža ilguma un citu rādītāju aprēķināšanai.
- suņuburkšķis Savvaļas burkāns ("Daucus carota").
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- scolopendrella Scolopendrella immaculata - simfilu apakšklases sugas "Scutigerella immaculata" nosaukuma sinonīms.
- Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Barbarosa Segvārds vācu uzbrukuma operācijai PSRS (1941).
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- kriķāji Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum").
- kriķis Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum").
- prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum") - viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs.
- parastā prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum").
- smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium").
- bārkstlapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fimbriatum").
- brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum").
- Girgensona sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum girgensohnii").
- mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama.
- piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium").
- iesarkanais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum rubellum").
- Rusova sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum russowii").
- rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama.
- spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama.
- Varnstorfa sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum warnstorfii").
- Baltijas sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum balticum").
- garsmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum cuspidatum").
- Magelāna sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum magellanicum").
- grieztais sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum contortum").
- Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama.
- platlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum platyphyllum").
- sirpjlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum subsecundum").
- Oderas līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (vācu val. “Oderbucht”), dziļums — 12-14 m, Svina to savieno ar Ščecinas līci, kura austrumu pusē ietek Odera.
- trīsi Sekmju novērtējums, atzīme skolā: apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- trejinieks Sekmju vērtējums "apmierinoši" (piecu ballu sistēmā).
- piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (piecu ballu sistēmā); pieci.
- kramošanās Sekundāra iežu bagātināšanās ar dažādām SiO2 modifikācijām - opālu, halcedonu, kvarcu.
- puskrūma sekurinēga sekurinēgu suga ("Securinega suffruticosa").
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus.
- Saušu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Kalētu pagasta teritorijā, \~300 m uz dienvidrietumiem no Saušu mājām, Apšes vecupes krastā, bijusi apdzīvota m. ē. 1. gt.
- pēlīgni Sena itāļu tauta Abrucu kalnu apgabalā, ko 304. g. pakļāva romieši.
- zuntēšana Sena kāzu paraža - naudas lasīšana ar pavārnīcu priekš barības vārītājas, pēc pusdienas iedošanas, viesiem vēl pie galda sēdot.
- Hēdebija Sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- soltiss Senā Polijā vācu kolonistu ciemos ciema vecākais.
- puberes Senā Romā pilngadīgie, sākotnēji zēni no 14 g. vecuma un meitenes no 12 g. vecuma.
- teutoņi Sena vācu cilts; arī visu seno vācu cilšu kopnosaukums.
- triljons Senā vācu skaitīšanas sistēmā skaitlis, kas rakstāms kā 1 ar 18 nullēm.
- pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus.
- epigramma Senajā Grieķijā - uzraksts uz svētnīcu sienām, statujām u. c.
- prokurācijas Senāk - katoļu baznīcas nodevas, ko saņēma bīskapi, pāvesta legāti un citi kūrijas sūtņi, inspicēdami baznīcu, - sākumā naturālijās, vēlāk naudā.
- prokonsuls Senāks driopiteku ("Dryopithecus") nosaukums.
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
- senaugšv. Senaugšvācu.
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
- Andhaka senindiešu mitoloģijā - asura, Diti un Kāšjapas dēls ("aklais"), kurš būdams tūkstošgalvains, ar atbilstošu roku, kāju un acu skaitu, tomēr klīdis apkārt kā aklais un tā iemantojis savu vārdu.
- saharomikēti Sēnītes, kuras cukura sulā rada alkoholisku rūgšanu.
- virsloces Senkrievu sakrālajā arhitektūrā izplatīts dekoratīvs rotājums, kas atgādina uzacu lokus.
- penetrale Seno svētnīcu telpa ar dieva statuju.
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
- mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha.
- kolbveida ķermenītis sensiblo nervu gala veidojumi mutes, deguna, acu un dzimumorgānu gļotādā.
- adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem.
- ķiverenes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galericulata").
- alruna Senvācu zīlniece, pareģotāja.
- brūnganais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Cortiarina fuscula").
- klimerši Sēņu suga - lauka atmatene ("Agaricus campester", senāk "Agaricus campestris").
- kvintsekstakords Septakorda apvērsums, kad tā apakšējo toni paceļ oktāvu augstāk, tā padarot tā tercu par septakorda zemāko toni.
- apaļā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma orbiculare"), Latvijā aizsargājama.
- rūgtā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma fasciculare").
- Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām.
- priežu sfings sfingu dzimtas suga ("Hyloicus pinastri").
- stratigrāfiskās shēmas shēmas, kurās parādīta Zemes garozu veidojošo nogulumiežu, vulkanogēno un metamorfo iežu vecuma secībaun taksonomiskā pakļautība.
- bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- latvaņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
- dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
- pļavas dižsienāzis sienāžu suga ("Decticus verrucivorus"), kas ir Latvijas lielākais sienāzis, polifāgs kaitēklis.
- meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
- jauniete Sieviete vecumā starp pusaudzes un brieduma gadiem.
- vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
- muči Sievietes plecu lakats, ko var pārlikt arī pār galvu.
- sentimo Sīka monēta Venecuēlā (1/100 bolivāra), Kostarikā (1/100 kolona), Paragvajā (1/100 gvarani), Peru (1/100 sola) un vairākās citās zemēs.
- tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama.
- banduljēra Siksna, kuru pār plecu liek virs svārkiem ieroču nēsāšanai.
- ziemeļu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Eptesicus nilssoni syn. Vespertilio nilssoni").
- pelēkais garausainis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus austriacus"), kas tiek nodalīta kā atsevišķa suga, bet dažkārt uzskatīta par garausainā sikspārņa pasugu.
- platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti.
- sadzīves pakalpojumu kombināts sīku dažāda veida ražotņu un darbnīcu apvienība.
- siloksāni silīcijorganiskie savienojumi, kas satur (pamīšus) silīcuja un skābekļa atomus.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
- kudža Silta villaine, plecu lakats.
- Trialeurodes vaporariorum siltumnīcu baltblusiņa.
- ēriņģe Siļķe (vācu "Hering").
- brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- kokuts Simtkājis ("Oniscus murarius"), stepes mitrene.
- dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā.
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
- šalote Sīpolu ģints suga ("Allium ascalonicum"), kurai katrs sīpols sastāv no vairākiem maziem sīpoliņiem; maiga garša.
- Sicīlijas sīpols sīpolu suga ("Allium siculum").
- Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā.
- mīkstā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus aduncus").
- Lapzemes sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lapponicus"), Latvijā reta un aizsargājama.
- kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai.
- niedru sisinātājķauķis sisinātājķauķu ģints suga ("Locustella luscinioides"), Latvijā vietām sastopama samērā bieži
- raibastes sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella certhiola"), Latvijā konstatēts tikai 1 reizi Papes ezerā (1971. g.).
- lielais sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella fasciolata").
- upes sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella fluviatilis"), sastopama arī Latvijā.
- svītrainais sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella lanceolata").
- kārklu sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella naevia"), sastopama arī Latvijā.
- piejūras sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella ochotensis").
- SVR Sistēmiskā vaskulārā pretestība (angļu "systemic vascular resistance").
- senilā hipertensija sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanās vecumā.
- atšķirts sivēns sivēns no atšķiršanas līdz iedalīšanai nobarojamo cūku grupā (3–4 mēnešu vecumā).
- agrā atšķiršana sivēnu atņemšana no sivēnmātes pirms 8 nedēļu vecuma.
- urohlorālskābe Skābe (acidum 2,2,2-trichloraethyl-p-D-glycuronicum), kas rodas urīnā pēc hlorālhidrāta lietošanas; uzrāda viltuspozitīvu cukura raudzi.
- protokatechuskābe Skābe, kas brīvā veidā atrodama "Illicum religiosum" augļos un rodas, daudzus dabas produktus sakausējot ar sārmu.
- glukonskābe Skābe, kas rodas glukozes u. c. cukuru oksidācijas rezultātā; pārtikas piedeva E574, pretsalipes viela, sekvestrants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- ūdeņu skābene skābeņu suga ("Rumex aquaticus").
- mājas skābene skābeņu suga ("Rumex domesticus").
- Somijas skābene skābeņu suga ("Rumex pseudonatronatus syn. Rumex fennicus").
- kvadriljons Skaitlis ko raksta ar divdesmit pieciem cipariem vācu, angļu skaitīšanas sistēmā.
- sekstiljons skaitlis, ko raksta ar 22 cipariem (10^21^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 37 cipariem (10^36^).
- septiljons Skaitlis, ko raksta ar 25 cipariem (1 un 24 nulles); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 43 cipariem (1 un 42 nulles).
- oktiljons skaitlis, ko raksta ar 28 cipariem (10^27^); vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā šādā pašā vārdā sauc skaitli ar 49 cipariem (10^48^).
- kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem (10^18^) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu (10^30^) vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā.
- krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
- tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata").
- Phleum annuum skarainā timotiņa "Phleum paniculatum" nosaukuma sinonīms.
- guļošā skarbene skarbeņu ģints vienīgā suga ("Asperugo procumbens").
- mazskauts Skautu jaunākā grupa 8-12 g. vecumā.
- efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam.
- fimbers Skolas atzīme 5 (piecu baļļu atzīmju sistēmā).
- pāraudzis Skolēns, kas, parasti atpalicības, nesekmības dēļ, mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
- kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.).
- disrupcija Skotijas Baznīcas šķelšanās 1843. gadā, kad tās evaņģēliskais spārns izveidoja Skotijas Brīvbaznīcu.
- smailā skrajlape skrajlapju suga ("Plagiomnium cuspidatum").
- dumbra skrajlape skrajlapju suga ("Plagiomnium ellipticum").
- alotājskrejvaboles Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Broscus"), Latvijā tikai viena suga.
- parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata").
- madaroze Skropstu vai uzacu izkrišana.
- briedas audze skuju koku mežaudze, kas vēl nav sasniegusi izdevīgāko izmantošanas vecumu, bet tuvākos 10-30 g. to sasniegs.
- Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe.
- glikofilija Sliecība uz hiperglikēmiju arī pēc niecīga cukura daudzuma lietošanas.
- dižā slieka slieku suga ("Lumbricus terrestris").
- presbionoze Slimība, kas raksturīga vecumam.
- pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts.
- bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
- nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- nosokomiālas slimības slimības, kas ceļas no nelabvēlīgiem (ļauniem) apstākļiem slimnīcu dzīvē.
- niktācija Slimīga acu mirkšķināšana.
- gerontofobija Slimīgas bailes no vecuma.
- kollers Smadzeņu kaite, kas skar tikai vidēja vecuma, it sevišķi smagos aukstasiņu zirgus.
- SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome".
- piruete smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
- Alchelmilla acutangula smaildaivainā rasaskrēliņa "Alchemilla acutiloba" nosaukuma sinonīms.
- četrplankumu smailvabole smailvaboļu dzimtas suga ("Scaphidium quadrimaculatum").
- parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu.
- meliss Smalkā cukura šķirne, ko iegūst no cukura rafinēšanas blakusprodukta - baltā sīrupa; šīs šķirnes cukurs.
- streijcukurs Smalkais cukurs.
- ķīseļa pulveris smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai.
- Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs.
- ausināt Smalstot ar pavārnīcu, vēsināt virumu.
- ausīt Smalstot ar pavārnīcu, vēsināt virumu.
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
- egļu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius picecus").
- smash Smešs 2 - ledus dzēriens, maisījums no liķiera, ābolu vīna, cukura un sasmalcināta ledus.
- Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā).
- ložņu arābe smilšķērsu suga ("Arabis procurrens").
- apaļā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos orbiculatus").
- Virdžinijas sniegpārslu koks sniegpārslu koku suga ("Chionanthus virginicus").
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcija sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
- veco ļaužu pansionāts sociālās aprūpes institūcija, kurā uzņem pensijas vecuma personas un I un II grupas invalīdus, kam veselības stāvokļa dēļ nepieciešama sociālā un medicīniskā aprūpe.
- pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.
- veco ļaužu aprūpe sociālās palīdzības veids; vecu cilvēku vajadzību apmierināšana atbilstoši tām izmaiņām, kuras notiek viņu veselības, psiholoģiskajā un sociālajā jomā.
- svētbilžu ķildas sociālpolitiska un reliģiska kustība v-laikos, kas bija vērsta pret svētbilžu kultu un kristīgo baznīcu; visplašāk izvērsās Bizantijā 8. gs. - 9. gs. 1. pusē.
- civēka spalītis spalīšu suga ("Enterobius vermicularis syn. Oxyuris vermicularis").
- lapsastu spalvzāle spalvzāļu suga ("Pennisetum alopecuroides"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu akmeņdārzos u. tml.
- turons Spāņu nacionālais gardums - saldena riekstu masa, kuras galvenās sastāvdaļas ir mandeles, medus, cukurs, olas baltums.
- zīdvesters Speciāla no eļļota vai gumijota auduma izgatavota cepure, ko lieto jūrnieki lietus un vētras laikā; tā veidota ar platu apmali, kas nosedz kaklu un plecus.
- sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ.
- prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība.
- spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- pretforma Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā; patrica.
- patrica Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā.
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs.
- sprands spīļarkla lemesnīcu stiprinājums pie apijām.
- španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis.
- španriņķis Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu.
- spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
- izliektā spireja spireju suga ("Spiraea arcuata").
- zimāze Spirtrūgšanas fermenti, ko izdala raugs; tie izraisa ogļhidrātu sadalīšanos spirta un ogļskābajā gāzē un veicina cukura pārvēršanos spirtā.
- anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām.
- sprādžu Sprādžu puķe - melnodzene ("Cucubalus").
- tumšais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Agriotes obscurus").
- Sālija Sprincupe, Lējējupes pieteka.
- Sprinčupe Sprincupe, Lējējupes pieteka.
- Pāze Sprincupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Pelču pagastā, garums - 8 km; Pažupe.
- Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km.
- Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km.
- Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Spriņģu grāvis Spriņģupīte, Acupītes pieteka.
- līmpuķe Spulgnaglene ("Lychnis flos cuculi").
- pļavas spulgnaglene spulgnagleņu suga ("Coronaria flos-cuculi", arī "Lychnis flos-cuculi").
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
- vaskaugi Spurdžziežu dzimta, mirikacejas un tās ģints - mirikas, stipri smaržojošs kaugs (krūms), spurdžu zvīņas plikas, auglenīcu spurdzes sīciņas.
- liektā spurlape spurlapju suga ("Homomallium incurvatum").
- melnrīkles stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Cracticus nigrogularis").
- pelēkmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Cracticus torquatus").
- viesnīckuģis Stacionārs kuģis, ko vairs neizmanto par transporta līdzekli, bet kas ir pārveidots par viesnīcu.
- trīsadatu stagars stagaru dzimtas suga ("Gasterosteus aculeatus").
- kalmaka Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros.
- kalmuki Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros.
- žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu).
- APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
- Staņķa ezers Staņķu dzirnavezers Vecumnieku pagastā.
- nokarenā stardzīslene stardzīsleņu suga ("Antitrichia curtipendula"), Latvijā aizsargājama.
- rekonstruktīvā cirte starpcirte vidēja vecuma audzēs, ja ir paredzams, ka valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi un dos nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu.
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam.
- ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā.
- IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation").
- IITF Starptautiskais Terminoloģijas pētniecības institūts (vācu).
- taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V).
- virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase.
- Andu tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scytalopus magellanicus").
- konklinācija Stāvoklis, kad abas acis griežas uz iekšpusi un kad abu acu vertikālie meridiāni nav paralēli, bet konverģē augšā.
- eksciklotropija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni attālinās no apakšas uz augšu.
- ekscikloforija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni ir paralēli, ja acis ir vaļā; acis aizverot, to augšējie gali sliecas attālināties.
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos.
- parastā stāvvācelīte stāvvācelīšu suga ("Entosthodon fascicularis").
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe.
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
- krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta.
- strukturālais eidžisms stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija pēc vecuma pazīmes, un tas izpaužas institucionālā līmenī likumos, politikas dokumentos, organizāciju praksē un kultūras īpatnībās; institucionālais eidžisms.
- papagaiļknābja dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus psittacula"); papagaiļknābja darvinžube.
- Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste.
- oranžā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe acutoconica", syn. "Hygrocybe persistens").
- kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu.
- asindetons Stilistisks izteiksmes līdzeklis - tiek izlaisti saikļi, lai atdzīvinātu un akcentētu runu, piem., "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju".
- birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
- marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
- VEF Stiprais bolivārs; Venecuēlas Bolivāra Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
- rums Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no cukurniedru sulas vai melases.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības.
- biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes.
- nokrist Strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu); strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu).
- pauguru maina strazdu dzimtas suga ("Gracula religiosa").
- strejāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
- strijāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā.
- strupīte Strupvaboļu dzimtas suga ("Hister quadrimaculatus").
- Selonija studentu korporācija, dibināta 1880. g. Rīgā, apvienojoties Rīgas latviešu studentu organizācijai "Draugu pulciņš" un 19 latviešu studentiem no vācu korporācijām, bija pirmā Latvijā nodibinātā latviešu studentu korporācija, krāsas: zaļš, balts, sarkans.
- rudā stumbrložņa stumbrložņu suga ("Climacteris picumnus").
- SBE Subakūts bakteriālais (infekciozais) endokardīts (angļu "subacute bacterial endocarditis").
- saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ").
- SQ Subkutāns, zemādas- (angļu "subcutaneous").
- aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās.
- cukāde Sukāde - sacukuroti augļi vai augļu mizas.
- augļu nektārs sulas un cukurūdens maisījums, kurā cukura koncentrācija desmit reižu pārsniedz kopējo skābes koncentrāciju.
- dabiskās sulas sulas, ko gatavo no viena veida izejvielām bez cukura, skābes, krāsvielu vai citu vielu piedevas.
- saldinātās sulas sulas, ko iegūst, dabiskajām sulām pievienojot cukuru vai cukura sīrupu.
- raudzētās sulas sulas, kurās esošie cukuri pārraudzēti etilspirtā.
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
- krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz").
- kārveles Suņburkšķis ("Anthriscus").
- meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju.
- plankumainais suņstobrs suņstobru suga ("Conium maculatum").
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
- dārza suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus cerefolium").
- spožais suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus nitida"), Latvijā reta un aizsargājama.
- SVT Supraventrikulārā tahikardija (angļu "supraventricular tachycardia").
- maura sūrene sūreņu suga ("Polygonum aviculare").
- Baldžuānas sūrene sūreņu suga ("Polygonum baldschuanicum").
- Mucukolns Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Mucukalns" nosaukuma variants.
- Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā.
- balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā.
- radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus.
- ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
- Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
- piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai.
- tori Svinīgi vārti japāņu tempļu kompleksa nožogojumā, kas jau iztālēm iezīmē ceļu uz galveno svētnīcu.
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
- sahems Šādu virsaišu un vecu kareivju sapulce.
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai.
- šampiņa Šampinjons ("Agaricus campestris").
- briedene Šampinjonu suga ("Agaricus campestris").
- stenotahigrāfija Šaurs ātrraksts, vācu stenogrāfijas sistēma.
- gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- bārdzīlīte Šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams.
- dzilna Šīs dzimtas divas ģintis ("Picus") ar 14 sugām, no kurām Latvijā konstatētas divas sugas, un ("Dryocopus") ar 6 sugām, no kurām Latvijā konstatēta viena suga.
- dzeguze Šīs dzimtas ģints "Cuculus".
- zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
- atmatene Šīs dzimtas ģints ("Agaricus"), 70 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- upesvēzis Šīs dzimtas ģints ("Astacus"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ausaine šīs dzimtas ģints ("Auricularia").
- vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- airvabole Šīs dzimtas ģints ("Dytiscus"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- asinszāle Šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
- donis Šīs dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- navikula Šīs dzimtas ģints ("Navicula"), aļģes, kas dzīvo pa vienai, reti veidojot lentveida vai krūmveida kolonijas; >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga.
- gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
- īlenknābis Šīs dzimtas ģints ("Recurvirostra").
- plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas.
- pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- āmulis Šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- parastā konusgalvīte šīs dzimtas suga ("Conocephalum conicum"), kas bieži aug lielām grupām mitrās vietās.
- ūdenstīkliņš Šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros.
- smailknābis Šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis.
- skaļais medusputns šīs dzimtas suga ("Philemon corniculatus").
- garkājzirneklis Šīs dzimtas suga ("Pholcus opilionoides").
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte.
- guculi Šīs etnogrāfiskās grupas piederīgais; huculs, huculiete.
- laikzvaigzne Šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus").
- melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti.
- taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
- melnodzene Šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama.
- palmčivulis Šīs ģints suga ("Dulus dominicus").
- zilā lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus cyane").
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži.
- rietumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus megarhynchos").
- rudastes lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus sibilans").
- gaviāls Šīs ģints suga ("Gavialis gangenticus"), līdz 6,6 m garš dzīvnieks ar garu, šauru purnu, dzīvo Indijā Gangas baseina upēs.
- hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
- Etiopijas svilpējčakste šīs ģints suga ("Laniarius aethiopicus").
- krustpāru mikrobiota šīs ģints suga ("Microbiota decussata").
- ūdensvirza Šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži.
- šķeltkājvēzis Šīs ģints suga ("Mysis oculata relicta").
- melnā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe leucura").
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība.
- olīvmuguras mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus obscurus").
- Acme polita šīs ģints sugas "Acicula polita" (gludais adatgliemezis) nosaukuma sinonīms.
- Rhizocarpon petraeum šīs ģints sugas "Rhizocarpon concentricum" nosaukuma sinonīms.
- ausaine Šīs rindas dzimta ("Auriculariaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- ķirbis Šīs rindas dzimta ("Cucurbitaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, >100 ģinšu, \~900 sugu.
- hebefrēnija Šizofrēnijas forma, kas parasti sākas pubertātes vecumā, izpaužas polimorfā abortīvā simptomātikā un ātri noved dziļā psihes degradācijā.
- sīkšķeldas Šķeldas, kas iziet caur šķirošanas sietiem ar acu izmēriem no 10 x 10 mm līdz 12 x 12 mm.
- Mysis oculata šķeltkājvēžu sugas "Mysis oculata relicta" nosaukuma sinonīms.
- līklapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium curvifolium").
- sīkzobu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium denticulatum").
- sukulentu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium succulentum").
- kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela.
- oksols Šķidrums krāsu, laku atšķaidīšanai, kas aizstāj pernicu.
- sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- plankumainā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe maculata").
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
- brākāt Šķirot (pēc kvalitātes, vecuma). atlasot nederīgo; brāķēt.
- atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4).
- amilodekstrīns Šķīstošā ciete, starpprodukts, cietei pārvēršoties par cukuru.
- Upis ceramboides šo vaboļu suga, kas sastopama Aļaskā, tās ķermenī ir antifrīza molekulas, ko veido cukuri un taukskābes un kas ļauj tām izdzīvot pie temperatūras līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija skalas.
- Konektikuta Štats ASV ("Connecticut"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Hārtforda, platība - 14356 kvadrātkilometri, 3596700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu.
- Apure štats Venecuēlā (_Apure_), administratīvais centrs - Sanfernando de Apure, platība - 76500 kvadrātkilometru, 508800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gvariko Štats Venecuēlā ("Guarico"), administratīvais centrs - Sanhuana de los Morrosa, platība - 64986 kvadrātkilometri, 788300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bolivara Štats Venecuēlas dienvidaustrumos ("Bolivar"), administratīvais centrs - Sjudadbolivara, platība - 238000 kvadrātkilometru, 1620400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Amazonasa štats Venecuēlas dienvidos (_Amazonasa_), robežojas ar Bolivara štatu, kā arī ar Brazīliju un Kolumbiju.
- Amazonasa Štats Venecuēlas dienvidos ("Amazonas"), administratīvais centrs - Puertoajakučo, platība - 180145 kvadrātkilometri, 153600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sulija Štats Venecuēlas rietumos ("Zulia"), administratīvais centrs - Marakaibo, platība - 63100 kvadrātkilometru, 3821000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Barinasa Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Barinas"), platība - 35200 kvadrātkilometru, 805300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Merida Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Merida"), platība - 11300 kvadrātkilometru, 892000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tačira Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Tachira"), administratīvais centrs - Sankristobala, platība - 11100 kvadrātkilometru, 1242200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Truhiljo Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Trujillo"), platība - 7400 kvadrātkilometru, 752200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Delta Amakuro štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Delta Amacuro"), administratīvais centrs - Tukupita, platība - 40200 kvadrātkilometru, 163400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Monagasa Štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Monagas"), administratīvais centrs - Maturina, platība - 28930 kvadrātkilometru, 908600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sukre Štats Venecuēlas ziemeļaustrumu daļā ("Sucre"), administratīvais centrs - Kumana, platība - 11800 kvadrātkilometru, 960600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Falkona Štats Venecuēlas ziemeļos ("Falcon"), administratīvais centrs - Koro, platība - 24800 kvadrātkilometru, 950100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nueva Esparta štats Venecuēlas ziemeļos (“Nueva Esparta”), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs — Laasunjona, platība — 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lara Štats Venecuēlas ziemeļrietumu daļā ("Lara"), administratīvais centrs - Barkisimeto, platība - 19800 kvadrātkilometru, 1881600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Portugesa Štats Venecuēlas ziemeļrietumu daļā ("Portuguesa"), administratīvais centrs - Gvanare, platība - 15200 km^2^, 925100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ansoategi štats Venecuēlas ziemeļu daļā (_Anzoátegui_), administratīvais centrs - Barselona, platība - 43300 kvadrātkilometru, 155600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aragva štats Venecuēlas ziemeļu daļā (_Aragua_), administratīvais centrs - Marakaja, platība - 7014 kvadrātkilometru, 1736000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Karabobo Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Carabobo"), administratīvais centrs - Valensija, platība - 4650 kvadrātkilometru, 2331600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kohedesa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Cojedes"), administratīvais centrs - Sankarlosa, platība - 14800 kvadrātkilometru, 318300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jarakuja Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Yaracuy"), administratīvais centrs - Sanfelipe, platība - 7100 kvadrātkilometru, 634300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vargasa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Vargas"), Karību jūras piekrastē, administratīvais centrs - Lagvaira, platība - 1496 kvadrātkilometri, 340300 iedzīvotāju (2010. g.).
- intersticiālas šūnas šūnas, kas saistaudu slāņos atrodas starp sēklinieku kanāliņiem vai olnīcu folikulām.
- katabioze Šūnu deģenerācija vecumā.
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- Berne Šveices Konfederācijas galvaspilsēta (vācu valodā _Bern_) un kantona centrs, atrodas pie Āres upes, 550 m virs jūras līmeņa, 119 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- ģedovščina T. s. ārpusreglamenta attiecības armijā, savdabīga vecuma hierarhijas absolutizācija vecāka iesaukuma un jaunāka iesaukuma dienējošo attiecībās; veco uzkundzēšanās jaunajiem.
- episkopālisms Tā Savienotajās Valstīs dēvē Anglikāņu baznīcu savienību.
- Putnu dārzs tā tautā sauca vasaras kafejnīcu pie viesnīcas "Rīga" (tagadējās viesnīcas "Roma" vietā), 1960. un 1970. gados tā bija iecienīta bohēmas, brīvdomīgās un "nepieradinātās" jaunatnes pulcēšanās vieta.
- īstā tabaka tabakas suga ("Nicotiana tabacum"), viengadīgs lakstaugs, kura lapās ir alkaloīds nikotīns.
- mērķsuga tāda koku suga, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- uniāts Tādas reliģiskas organizācijas loceklis, kura ir noslēgusi savienību ar katoļu baznīcu.
- cirtmets tādas vecumklases vidējais (saimnieciskajos mežos) vai augstākais (saudzējamos mežos) gadu skaits, kuras zemākā robeža ir ciršanas vecums.
- vācu laiki tādi laiki, kad mūsdienu Latvijas teritorija vai tās daļa bija vācu pakļautībā.
- vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi; arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes; straujš.
- plecains Tāds (krekls), kam plecu daļa ir piegriezta kopā ar kreklu.
- plecaiņš Tāds (krekls), kam plecu daļa ir piegriezta kopā ar kreklu.
- polikarpisks Tāds augs, kas pēc noteikta vecuma sasniegšanas zied un ražo augļus visu mūžu.
- saharofils Tāds augs, kura lapās fotosintēzes procesā veidojas cukuri.
- iekļaujoša izglītība tāds izglītības modelis, kurā tiek nodrošinātas vienādas izglītības iespējas visiem atbilstoši cilvēka individuālajām spējām, vajadzībām, vecumam, psihiskās un fiziskās veselības stāvoklim.
- kritiskais audzes šķērslaukums tāds šķērslaukums, zem kura noslīdot, audze savā tālākajā attīstības gaitā līdz pat ciršanas vecumam vairs nevar sasniegt optimālo šķērslaukumu.
- valdošais vecums tāds vecums, kāds ir koku vairākumam audzē.
- nevarīgs Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
- vārgs Tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1).
- ortoglikēmisks Tāds, kam asinīs ir normāls cukura daudzums.
- sirms Tāds, kam ir ļoti liels vecums, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par dzīvām būtnēm); pretstats: vecs.
- irkots Tāds, kam ir uzšūtas plecu siksnas.
- vienādvecuma Tāds, kam ir vienāds vecums (ar kādu, ar ko).
- salds tāds, kam ir, piemēram, cukuram, medum raksturīgā garša.
- piecklašu Tāds, kam pamatā ir piecu klašu kurss, programma.
- aurikulokraniāls Tāds, kas attiecas uz auss gliemežnīcu un galvaskausu.
- ovariotubārs Tāds, kas attiecas uz olnīcu un olvadu.
- tuboovariāls Tāds, kas attiecas uz olvadu un olnīcu.
- omoklavikulārs Tāds, kas attiecas uz plecu un atslēgas kaulu.
- omohioīds Tāds, kas attiecas uz plecu un mēles kaulu.
- nozokomiāls Tāds, kas attiecas uz slimnīcu; uz slimību; tāds, kas radies slimnīcā.
- gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
- piecgadīgs Tāds, kas ilgst piecus gadus; tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
- piecgadu Tāds, kas ilgst piecus gadus; tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
- piecgadējs Tāds, kas ilgst piecus gadus.
- piecmēnešu Tāds, kas ilgst piecus mēnešus; tāds, kas paredzēts pieciem mēnešiem.
- vircains Tāds, kas ir notraipīts ar vircu.
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- šmurgulis Tāds, kas ir pusaudža vecumā; arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
- pusauga Tāds, kas ir pusaudžu vecumā (par cilvēkiem).
- pusmūdīts Tāds, kas ir pusmūža vecumā.
- vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā; raksturīgs vācu valodai, saistīts ar to; raksturīgs vāciešiem.
- pusaudzis Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
- pusaudzis Tāds, kas ir šādā vecumā.
- netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
- infantils Tāds, kas nav pietiekami (atbilstoši vecumam) attīstījies (piemēram, par organismu).
- civils Tāds, kas nav saistīts ar baznīcu, reliģiju; laicīgs.
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
- nepieaudzis Tāds, kas nav sasniedzis pieauguša īpatņa vecumu.
- mazgadīgs Tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu).
- pirmspensijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms pensijas vecuma sasniegšanas, arī pirms došanās pensijā.
- cumtīgs Tāds, kas pieder pie cunftes; arī cienīgs, lepns.
- mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
- evaņģēlisks Tāds, kas saistīts ar evaņģēlijiem vai luterisko baznīcu.
- vācvalodīgs tāds, kas sarakstīts vācu valodā; tāds, kas runā, ar ko var sazināties vācu valodā.
- pussauss Tāds, kas satur mazliet cukura (parasti par vīnu).
- piecprocentīgs Tāds, kas satur piecus procentus (kādas vielas).
- salds tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- glikostatisks Tāds, kas uztur pastāvīgu cukura līmeni.
- nespējīgs Tāds, kas, piemēram, fiziskā vājuma, slimības, vecuma dēļ, nav spējīgs ko darīt, veikt.
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
- vircaiņš Tāds, kur ir daudz vircas; tāds, kas ir notriepts ar vircu.
- vienlīniju Tāds, kur ir tikai viena virziena (parasti horizontālas) līnijas (piemēram, par burtnīcu, papīra loksni).
- vircains Tāds, kur ir virca; tāds, kas sajaukts ar vircu.
- remontmehānisks Tāds, kur veic mehāniskus remontdarbus (piemēram, par cehu, rūpnīcu).
- infantils Tāds, kurā izpaužas nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
- tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
- perihromisks Tāds, kurā Nisla ķermenīši ("corpuscula Nissl-i") izkaisīti pa visu citoplazmu (nervu šūna).
- rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
- reglāns Tāds, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- bezcukura Tāds, kura sastāvā nav cukura.
- pusmūžs Tāds, kura vecums ir aptuveni piecdesmit gadi; arī padzīvojis, vecs.
- pusotrgadīgs Tāds, kura vecums ir pusotra gada.
- trīsnedēļi Tāds, kura vecums ir trīs nedēļas; tāds, kas ilgst trīs nedēļas.
- jaundzimis Tāds, kura vecums nepārsniedz pirmo dzīves mēnesi (par bērnu).
- mērķaudze tādu koku sugu (mērķsugu) audzes, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- galvenā optiskā ass taisne, kas iet caur vairāku optiskās sistēmas lēcu vai spoguļu virsmu centriem.
- šeine Talons, dokuments, kas dod tiesības (ko) nopirkt (vācu okupācijas laikā).
- šēne Talons, dokuments, kas dod tiesības (ko) nopirkt (vācu okupācijas laikā).
- Vīksniņa Taļķes kreisā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 22 km.
- ūsainais rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus melanoleucus").
- tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā.
- smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams.
- dūdieviņš Tārtiņu sugas putns ("Charadrius hiaticula").
- avoseta Tārtiņveidīgo dzimtas putns ("Recurvirostra avoseta L."), maldu viesis.
- acu gaišums Tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs; acu prieks.
- acu prieks tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs.
- vienaudzis Tas, kas ir vienādā vecumā (ar kādu).
- acu valoda tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.
- Coniselinum vaginatum Tatārijas stobuļa "Conioselinum tataricum" nosaukuma sinonīms.
- līktaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Bucculatricidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-11 mm), galva ar zvīņu cekuliņu, apakšlūpas tausti īsi, vērsti uz leju, snuķis īss, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- zāģkode Tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- pundurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Nepticulidae"), vismazākie tauriņi ar spārnu atplētumu 3-9 mm, kāpuri dzīvo uz kokiem, krūmiem, daži arī uz lakstaugiem; Eirāzijā \~300 sugu, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- kapucpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Cucullia"), tauriņu priekšspārni šauri ar smailu galotni, spārnu plētums - līdz 52 mm, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
- hereri Tauta Angolas dienvidrietumos un Namībijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas; 1904. g. sacēlās pret vācu koloniālo varu un gandrīz tika iznīcināta.
- ņenci Tauta Krievijā - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji; runā ņencu valodā.
- dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
- luksemburgieši Tauta, Luksemburgas Lielhercogistes pamatiedzīvotāji; runā vācu valodas dialektā, franču valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- venecuēlieši Tauta, Venecuēlas pamatiedzīvotāji.
- cērmjuzāles Tautas medicīnas līdzeklis cērmju izdzīšanai - biškrēsliņi ar cukuru.
- apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
- eklēsija Tautas sapulce Senajās Atēnās, kas īstenoja likumdošanas, izpildu un tiesu varu, vēlēja amatpersonas, tajā varēja piedalīties visi 20 g. vecumu sasniegušie pilsoņi.
- elzasieši Tautība Francijas ziemeļaustrumos, Elzasas novada pamatiedzīvotāji, runā vācu un franču valodās, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti).
- lotringieši Tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti).
- vestava Tautu meita precību vecumā.
- vestene Tautu meita precību vecumā.
- pārcukurošana Tehnoloģijas posms, iegūstot spirtu no graudiem vai kartupeļiem, izejvielās esošās cietes pārvēršana cukuros; visbiežāk pārcukuro ar fermentiem.
- TIDE Tehnoloģiju iniciatīva cilvēku ar kustību traucējumiem un gados vecu cilvēku sociālekonomiskai integrācijai ("technological initiative for the socioeconomic integration of the disabled and elderly").
- savelt Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus).
- Vecais Āne teiksmains Inglingu dzimtas zviedru karalis, kurš lai ilgi dzīvotu, upurēja Odinam deviņus no saviem desmit dēliem, sasniedza 200 gadu vecumu un kļuva tik vārgs, ka spēja vienīgi sūkt ēdienu no radziņa.
- Gambrīns Teiksmains lejasvācu karalis, kas esot izgudrojis alus darīšanu.
- cr. Tekoša (gada vai mēneša) diena (latīņu "currentis").
- vidusmasīvs Tektoniskā ziņā mazkustīga Zemes garozas daļa ģeosinklinālā apgabala robežās; parasti tā pamatā ir lieli arhaja vecuma magmatisko un metamorfo iežu bloki.
- Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā.
- gāzes kamera telpa nāvessoda izpildei ar indīgu gāzi; 2. pas. kara laikā izmantoja vācu koncentrācijas nometnēs; 20. gs. 20. gados šo metodi ieviesa dažos ASV štatos.
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā “Uguns un nakts”, kas simbolizē vācu iekarotājus
- Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums.
- Apollona Epikūrija templis templis Grieķijā (_Temple o f Apollo Epicurius_), Peloponesas pussalas rietumu daļā.
- štandorta teorijas teorijas par ražošanas izvietošanu, kuru autori - vācu ekonomisti J. H. Tīnens (1826), A. Vēbers (1909), zviedru ekonomģeogrāfs T. Palanders (1935) u. c. - analizē atsevišķu uzņēmumu visizdevīgākās atrašanās vietas no lielākās peļņas vai mazāko ražošanas izmaksu viedokļa.
- antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
- ģeoloģiskā karte teritorijas ģeoloģiskās uzbūves attēlojums noteikta mēroga topogrāfiskajā kartē, parādot galvenokārt dažāda vecuma iežu izplatību (neieskaitot kvartāra nogulumus).
- terminogrāfija Terminoloģijas vārdnīcu kopums.
- karojošais ateisms termins, ar kuru marksistiskie ideologi apzīmēja cīņu pret baznīcu un tās "strādnieku šķirai kaitīgo reliģisko ideoloģiju".
- terminogrāfs Terminu apkopošanas un terminu vārdnīcu sastādīšanas teorijas un praktiskās izstrādes speciālists.
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
- reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza.
- credo, quia absurdum ticu tāpēc, ka tas ir absurds (izteiciens, ko piedēvē Tertulliānam).
- credo, ut intelligam ticu, lai saprastu.
- asins noņemšana no pirksta tiek veikta, lai noteiktu asins grupu, cukura līmeni u. c.
- spogulis Tiesību krājums dažās vācu zemēs viduslaikos.
- apriņķa prokurors tiesu administrācijas un policijas amatpersona 19. gadsimtā, kas nodeva tiesai apsūdzētos likuma pārkāpējus, piedalījās tiesas sēdēs, baznīcu un skolu lietu izspriešanā, kā arī policijas darbā; amats pastāvēja līdz 1864. g. tiesu nolikuma ieviešanai Baltijā.
- tugendbunds Tiklības savienība, dibināta 1808. gadā Karaļaučos, lai vācu tautu uzaudzinātu tautiskā garā; tas bija protests pret Napoleona varu.
- saliektā tilandsija tilandsiju suga ("Tillandsia recurvata"), kas Dienvidamerikā augot pat uz telefona vadiem.
- skarainais timotiņš timotiņa suga ("Phleum paniculatum").
- bērzu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus betulae").
- apšu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus populi").
- mājas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus domesticus").
- iekari Tipogrāfa burtu saliekamās mašīnas matricas ar reti lietojamiem burtiem un zīmēm, kas nekarājas matricu grozā, bet novietotas blakus kastītē un ko saliekot iekar kā rokas matricu.
- deuzeit Tipveida laika čarterlīgums Vācijā līdz \~20. gs. vidum (vācu "deutscher Zeitfrachtvertrag").
- HGB Tirdzniecības kodekss Vācijā 20. gs. 1. pusē (vācu "Handelsgesetzbuch").
- nesējs Tirdzniecības palīgamata strādnieks, Rīgā minēti jau 13. gs., senākā Nesēju cunftes šrāga saglabājusies no 1450. g.
- popolāni tirgotāji un amatnieki Ziemeļitālijā un Centrālajā Itālijā (12.-16. gs.), kuri bija apvienojušies cunftēs.
- Lielā ģilde tirgotāju organizācija (Rīgā 1354.-1936. g.), pēc 1877. g. tās politiskās tiesības tika ierobežotas, bet pastāvēja kā Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija; Svētās Marijas ģilde.
- rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura.
- urulis Tīruma gauris ("Spergula arvensis"), nezāle; curulis.
- laukpulkstenīte Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- pulkstenītes Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- zvaniņš Tīruma pulkstenīte ("Campanula rapunculoides").
- Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms.
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
- magnifiks Tituls vācu universitāšu rektoriem.
- kauslapu tofīldija tofīldiju suga ("Tofieldia calyculata"), Latvijā aizsargājama.
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk).
- ēdamais tomāts tomātu suga ("Lycopersicon lycopersicum syn. Lycopersicon esculentum, Solanum lycopersicum"), ko kultivē visā pasaulē, \~2000 šķirņu un formu.
- mazais torņgliemezis torņgliemežu suga ("Ena obscura").
- Dānijas tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus danicus").
- Āzijas trahelosperma trahelospermu suga ("Trachelospermum asiaticum").
- cukurbiešu lapu griezējs traktoram piekabināma mašīna neizceltu cukurbiešu lapu nogriešanai, savākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- cukurbiešu retinātājs traktoram uzkarināma mašīna cukurbiešu dīgstu retināšanai un vienlaicīgai augsnes irdināšanai.
- cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus.
- TNS Transkutānā nervu stimulācija (angļu "transcutaneous nerve stimulation").
- speisistors Tranzistors, kas ģenerē līdz 10 tūkstošiem megahercu augstas frekvences.
- undīne trauks acu skalošanai.
- virāgs Trauks ar kuru smeļ vircu.
- hiperdentīcija Trešā zobu augšana, ko dažreiz novēro vecumā.
- mirkstiņi Trešie plakstiņi putnu acīm, kas caurspīdīgas plēves veidā uzvirzās uz acīm no iekšējiem acu kaktiņiem.
- plankumainā trifele trifeļu suga ("Tuber maculatum").
- terahercs Triljons (tūkstoš miljardu) hercu.
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- mazais stagaris trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus"), līdz 11 cm gara zivs, nārsto no aprīļa līdz jūnijam.
- dirsplēsis Trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus").
- rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās.
- glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem.
- krīzdogs Trīsstūrī sienams galvas vai plecu lakats.
- spundīte Trīsstūrveida auduma gabaliņš, ko iešuj sieviešu krekla plecu daļā pie kakla.
- cukurniedres Tropu augi, no kuru sulas iegūst cukuru.
- dobums tukšums, kas radies, sairstot augoša koka vai resna zara kodolkoksnei; parasti attīstās pāraugušu vecu koku stumbru vai zaru sānu virsmā sēņu vai baktēriju iedarbībā.
- uz karstām pēdām tūlīt, acumirklī, nekavējoties.
- tušāt Tūļīgi, neveikli staigāt (par vecu cilvēku).
- melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem.
- apendikulārija Tunikātu tipa klase ("Appendiculariaea"), jūru un okeānu planktona iemītnieki, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
- kombinētā putnu turēšana turēšanas veids, kur līdz noteiktam vecumam putnus tur sprostos, bet vēlāk uz grīdas vai voljeros.
- kofrokartija Tūrisma uzlīmju (viesnīcu, automašīnu u. c. uzlīmju) kolekcionēšana.
- Rejas Vacumi Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rijas Vecumi" nosaukuma variants.
- apzīdīt Turpināt zīdīt ar mātes pienu pēc normāli pieņemtā vecuma.
- Japānas tūsklape tūsklapju suga ("Petasites japonicus").
- konverģence Tuvu esoša objekta fiksēšana, redzes līnijām krustojoties acu iekšupvērstā kustībā.
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
- piscina Ūdens tvertne seno romiešu termās un pirmkristīgo baptistērijos, vēlāk arī svēto trauku mazgāšanai paredzētā iekārta baznīcu altāru dienvidu sienā.
- difūzijas sula ūdens, kurā, apstrādājot cukurbiešu graizījumus ar karstu ūdeni vai tvaiku, no biešu šūnām difundējas cukurs un arī necukuri; jēlsula.
- krasta līnijas deformācija ūdensbaseina viena vecuma krasta veidojumu atrašanās dažādā augstumā.
- parastais ūdensēzelītis ūdensēzelīšu suga ("Asellus aquaticus").
- Zaboru dzirnavezers ūdenskrātuve Dagdas pagastā, platība - 3,5 ha; Mazo Aprobovcu dzirnavezers.
- Vecais ezers ūdenskrātuve Vecumnieku pagastā, uzpludināta uz Taļķes upes, platība - 18 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve.
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs.
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē.
- Reisagrāvis ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī starp Svētupi un Salacu; Kancurga.
- Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru.
- Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē).
- Malachium aquaticum ūdensvirzu sugas "Myosoton aquaticum" nosaukuma sinonīms.
- kolomijka Ukrainas guculu tautas masu deja, pamatfigūra - slēgts loks.
- verhovinieši Ukraiņi, kas dzīvo Austrumkarpatu ziemeļaustrumu un dienvidrietumu nogāzēs, Ukrainas dienvidrietumos un daļēji Slovākijā, iedalās etnogrāfiskās grupās: boiki, guculi, lemki.
- guculi Ukraiņu etnogrāfiskā grupa Ukrainas Austrumkarpatos; huculi
- boiki Ukraiņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Karpatos, starp Sanu, Lomnicu, Užu un Teresvu (Ukrainas ziemeļrietumos), saglabājuši dažas dialekta, etnogrāfiskās un sadzīves īpatnības; verhovinieši.
- Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum").
- Klonkari Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km.
- Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā.
- Takutu Upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe.
- Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
- Morāva Upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni.
- Dije Upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km.
- Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru.
- Odera Upe Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu val., poļu val. "Odra", vācu val. "Odera"), garums - 854 km, izteka sākas Morāvijas ziemeļu daļā 633 m vjl., ietek Baltijas jūras Ščecinas līcī.
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā.
- Zāra Upe Francijā un Vācijā (fr. "Sarre", vācu "Saar"), Mozeles labā krasta pieteka, garums - 246 km, izteka Vogēzos.
- Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
- Rioni Upe Gruzijā, garums - 327 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, Kolhidas zemienē sadalās attekās, veido salas, vecupes un Melnajā jūrā ietek pa divām attekām.
- Isikari Upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst.
- Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
- Arauka upe Kolumbijā un Venecuēlā (_Arauca, Rio_), \~60 km posmā arī šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka.
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka.
- Hosedaju Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka.
- Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Adzjva Upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka.
- Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
- Nadima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, garums - 545 km, ietek Karas jūras Obas līcī.
- Ščučja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka.
- Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
- Laja Upe Krievijas Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 332 km, iztek no Lajata ezera.
- Veļikaja Upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā.
- Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka.
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti.
- Reuta Upe Moldovā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas un tek pa Beļcu stepi.
- Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
- Čeremoša Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka.
- Rēgnica Upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas.
- Ohrže Upe Vācijā un Čehijā (vācu val. "Eger", čehu val. "Ohre"), Labas kreisā krasta pieteka, garums - 316 km (247 km Čehijā), sākas Fihtela kalnos, tek pa ieplakām Rūdu kalnu piekājē.
- Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā.
- Apongvao upe Venecuēlā (_Aponguao, Rio_), Bolivara štatā, Karoni labā krasta pieteka, izteka Lagransabanas kalnu grēdā.
- Apure upe Venecuēlā (_Apure, Rio_), Orinoko kreisā krasta pieteka, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos.
- Aro upe Venecuēlā (_Aro, Rio_), Bolivara štatā, Orinoko labā krasta pieteka.
- Kasikjare Upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km.
- Orinoko Upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka.
- Kujuni Upe Venecuēlā un Gajānā ("Cuyuni"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās lejtecē.
- Atabapo upe Venecuēlā un Kolumbijā (_Atabapo, Rio_), vidustecē un lejtecē šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka.
- Kukenana Upe Venecuēlā, Orinoko labā krasta pietekas Karoni pieteka.
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Iecava Upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m.
- atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta; vecupe.
- platspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus astacus").
- šaurspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus leptodactylus").
- Pallasa ķauķis upju sisinātājķauķis ("Locustella fluviatilis").
- Trinkuls Urāna pavadonis ("Trinculo"), vidējais attālums no planētas - 8504000 km, izmēri - 18 km.
- plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
- Uromyces acetosae uromicu suga.
- Uromyces betae uromicu suga.
- Uromyces flectens uromicu suga.
- Uromyces minor uromicu suga.
- Uromyces phaseoli uromicu suga.
- Uromyces pisi uromicu suga.
- Uromyces polygoni-aviculariae uromicu suga.
- Uromyces rumicis uromicu suga.
- Uromyces nerviphilus uromicu sugas "Uromyces flectens" sinonīms nosaukums.
- Uromyces appendiculatus uromicu sugas "Uromyces phaseoli" sinonīms nosaukums.
- Sandersona utrikulārija utrikulāriju suga ("Utricularia sandersonii").
- plakanīte Utu suga, kaunuma uts ("Pediculus pubis").
- ekleziastisks Uz baznīcu attiecīgs.
- glagolisks Uz glagolicu attiecīgs.
- glagolitisks Uz glagolicu attiecīgs.
- lentikulārs Uz lēcu attiecīgs.
- pirmsreformācija Uz nacionālu baznīcu izveidošanos un pret pakļautību pāvestam vērstu reformu idejas vēlajos v-laikos (Dž. Viklifs un J. Huss).
- skroste Uzacu kauls.
- skrostiņš Uzacu kauls.
- saraucējmuskuļi Uzacu saraucējmuskuļi - muskuļi, kas saraujoties rada pierē vertikālas krokas, atrodas virs acīm.
- ofrioze Uzacu spazma, acs gredzenmuskuļa augšējā plakstiņa daļas spazmatiska savilkšanās, kas sarauc uzacis.
- blefarofriplastika Uzacu un plakstiņu plastiska operācija.
- milfoze Uzacu un skropstu trūkums.
- maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
- abriss Uzmērīšanas procesā pēc acumēra rasēta apvidus skice.
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
- Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- uzcuināt Uzrīdīt, saucot "cui!".
- uzcujināt Uzrīdīt, saucot "cui!".
- Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve.
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
- kuorta uzvalks (bikses un svārki); ancuks.
- lakatāt Uzvilkt sliktu (vecu) apģērbu.
- biešu gaišais smecernieks vabole 7-11 mm garumā, kuras ķermeņa virspusi klāj biezi balti vai dzelteni matiņi, kāpurs stipri bojā cukurbietes.
- mitriniece Vaboļu kārtas dīķvaboļu dzimtas ģints ("Hydrocus"), ko dažkārt iekļauj arī ūdensmīļu dzimtā.
- praulvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Alleculidae"), 7-15 mm garu, ovālu, plakanu ķermeni, krāsa - dzeltena līdz brūna un melna, 2400 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
- plakņi Vaboļu kārtas dzimta ("Cucujidae"), kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu; plakaņi.
- lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē.
- limnichidae Vaboļu kārtas dzimta, kurā daži zinātnieki nodala ģintis "Limnicus" un "Pelochares" no apaļvaboļu dzimtas.
- lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- vāca Vācieši, vācu, vācisks.
- fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā vai Otrajā pasaules karā).
- Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
- DAAD Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (vācu "Deutscher Akademischer Austauschdienst").
- BGB Vācijas civilkodekss (vācu "Bürgerliches Gesetzbuch").
- DDR Vācijas Demokrātiskā republika (bij. A-Vācija); (vācu "Deutsche Demokratische Republik").
- BND Vācijas Federālais izlūkošanas dienests (vācu "Bundesnachrichtendienst").
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
- Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (vācu valodā "Berlin"), kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.).
- DPA Vācijas informācijas aģentūra (vācu "Deutsche Presse-Agentur").
- gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- ARD Vācijas TV kanāls (vācu "Arbeitsgemeinschaft Rundfunkanstalten Deutschlands").
- Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi.
- Latviešu leģions vācu armijas 15. un 19. divīzija, ko 1943. g. nelikumīgi izveidoja vācu okupācijas iestādes no faktiski piespiedu kārtā mobilizētajiem latviešu vīriešiem.
- špandavers Vācu armijas ložmetējs "MG-08" ("Maschinengewehr 08"), ko lietoja 1. pasaules kara laikā un ražoja Špandavas pilsētā (tagad Berlīnes rajons).
- špandavs Vācu armijas ložmetējs "MG-42", ko lietoja 2. pasaules kara laikā; kauluzāģis.
- kauluzāģis Vācu armijas ložmetējs MG 42, ko lietoja 2. pasaules kara laikā; špandavs.
- vācu laiki Vācu armijas okupācijas laiks Latvijā 1941. - 1944. gadā.
- Bazedovs Vācu ārsts Karls Bazedovs (Basedow, 1799.-1854.).
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- reinlenders Vācu cilmes sadzīves deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- DAF Vācu darba fronte (vācu "Deutsche Arbeitsfront").
- aroddaļas Vācu darba frontes (2. pasaules kara laikā) arodnieciskas institūcijas, kas kārtoja sociālpolitiskos jautājumus atsevišķās ražošanas nozarēs.
- Hindenburgs Vācu dirižablis, 245 m garš, 44,5 m augsts, 1936.-1937. g. veica regulārus pasažieru pārvadājumus pa maršrutu Vācija-ASV, pēc tā aizdegšanās pasažieru pārvadājumi ar dirižabļiem tika pārtraukti.
- kamerālisms Vācu ekonomiskās domas attīstības virziens (17. un 18. gadsimtā), uz kura pamata veidojās vācu buržuāziskā politiskā ekonomija.
- Barmenas teoloģiskais skaidrojums vācu evaņģēliskās baznīcas pirmajā sinodē Barmenā (29.-31. maijā 1934. g.) pieņemts kopējs teoloģisks skaidrojums.
- brūnais mēris vācu fašisms otrā pasaules kara laikā.
- fašistiskais mēris vācu fašisms otrā pasaules kara laikā.
- kāškrusta mēris vācu fašisms otrā pasaules kara laikā.
- ārizēšana Vācu fašistu piekoptā ebreju diskriminācija, kas viņu terminoloģijā saucās "atbrīvošana no žīdu ietekmes valsts saimnieciskā un kulturālā dzīvē".
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- audi Vācu firmas "Audi" ražots vieglais automobilis.
- mersedess Vācu firmas "Mercedes-Benz" ražota vieglā automašīna.
- opelis Vācu firmas "Opel" ražota vieglā automašīna.
- Abe Ernsts vācu fiziķis (1840.-1905. g.), darbi teorētiskajā un lietišķajā (eksperimentālajā) optikā, izstrādājis teoriju par attēla veidošanos mikroskopā.
- Ahenbahs Vācu gleznotājs ainavists (Andreas Achenbach, 1815.-1910. g.).
- papenheimeri Vācu ģenerāļa G. H. von Papenheima kirasieru (jātnieku) pulks Trīsdesmitgadu karā, kas karoja katoļu pusē.
- salz- Vācu ģeogrāfiskos vietvārdos: zalc-, sāls-.
- dīle Vācu ģimenes mājas 2 stāvus augsta priekštelpa ar trepēm un, parasti, ar kamīnu, līdzīgi angļu halles iekārtai.
- prīmāni Vācu ģimnāzijās vecākās klases skolēni.
- lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
- Trimpus Vācu ieviests, bet nekad nebijis senlatviešu dievs, kam atbilstu sengrieķu Bakhs.
- PPA Vācu informācijas aģentūra (vācu Progress Presse Agentur).
- vācgājums Vācu izcelsme. tautība; vācieši.
- vācene Vācu izcelsmes (priekšmets, dzīvnieku suga u. tml.).
- maats Vācu kara flotē apakšvirsnieka dienesta pakāpes apzīmējums.
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- dzelzsdivīzija Vācu karaspēka vienība Latvijā 1919. g.; 6. oktobrī tika iekļauta P. Bermonta armijā.
- Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
- dziesmuspēles Vācu komiskā opera (18. gs.) ar runātiem dialogiem un idillisku sadzīves sižetu.
- dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un parasti ar idillisku sadzīves sižetu; attiecīgais operas žanrs.
- VKCL Vācu kultūras centrs Latvijā.
- junkerss Vācu lidmašīnu tips, ko būvēja firma "Junkers & Co".
- grobiānisms Vācu literatūras virziens 15.-16 gs., tematika grozās ap visu nedaiļo un rupjo, līdz galējībai izkopta pornogrāfija un valodas vulgārisms.
- poršs Vācu luksusa sporta automobiļu marka.
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas.
- D.Mark Vācu marka - Vācijas naudas vienība līdz 2002. g. (vācu "Deutsche Mark").
- mandele Vācu mērs, 15 gabali.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā.
- Donars Vācu mitoloģijā - pērkona dievs.
- fons Vācu muižnieka pievārds, vēlāk uzskatīts tikai par uzvārda daļu.
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
- NSDAP Vācu nacionālsociālistu partija (vācu "Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei").
- SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- feniņš Vācu naudas vienība līdz 2002., markas simtā daļa; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Atlantijas valnis vācu nocietinājumu līnija gar Atlantijas okeāna krastu 2. pasaules kara laikā.
- ostmarka Vācu nosaukums (laika posmā starp pasaules kariem) apgabaliem Vācijas austrumu pierobežā, kas no 1918. g. pieder Polijai.
- Dinaminde Vācu nosaukums Daugavgrīvai.
- Austrumzeme Vācu okupācijas laikā 1941-44 Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja "Reichskommissariat Ostland" Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- zem naglotā papēža (arī zābaka) vācu okupantu jūgā.
- Teitoņu ordenis Vācu ordenis.
- teitoņi Vācu ordeņa brāļi, locekļi (parasti Baltijā).
- grāmatnesis Vācu ordeņa laikā brīvzemnieks, kas jāšus nogādāja pastu no vienas pils uz otru; vēlāk pagasta ziņneša nosaukums.
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
- landmeister Vācu ordeņa mestra nosaukums Livonijā.
- Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
- ģenerālkapituls Vācu ordeņa pilna sapulce, ko ikgadus sasuca virsmestrs 14. septembrī Marienburgā (Prūsijā).
- erc- Vācu priedēklis, kas apzīmē ar vienkāršo vārdu izteiktā titula paaugstinājumu.
- punduršpics Vācu pundursuņu šķirne, masa - 2-2,5 kg, mazākā no Eiropas suņu šķirnēm; biezs, ugunssarkans apmatojums.
- DIN Vācu rūpniecības standarts (vācu "Deutsche Industrie Norm").
- pfennig Vācu sīknauda 20. gs., markas simtdaļa.
- parabellums Vācu sistēmas automātiskā pistole.
- valters Vācu sistēmas automātiskā pistole.
- adidas Vācu sporta apģērbu un aksesuāru uzņēmums.
- Gudruna Vācu tautas eposs, cēlies 13. gadsimtenī.
- hansvursts Vācu tautas teātra komisks personāžs 16.-18. gs.; radās karnevāla uzvedumos.
- kobolds vācu tautas ticējumos zemes un mājas gars, sākumā pavarda uguns dievība.
- nacionālsapulce Vācu tautas vietnieku sapulces nosaukums 1848-49. g. un no 1919. g. janvāra līdz 1920. gada 20. maijam.
- DSF Vācu televīzijas kompānija, kuras raidījumu galvenā tematika ir sports (vācu "Deutsche SportFernsehen GbmH").
- sinerģisms Vācu teologa F. Melanthona (1497.-1560. g.) mācība par cilvēka līdzdalību Dieva žēlastības un glābšanas iegūšanā.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta.
- leges Vācu tiesību vēsturē franku laiku tautas tiesību kodeksi.
- nācarieši vācu un austriešu gleznotāju romantiķu grupējums "Svētā Lūkas savienība", kas 19. gs. sākumā izveidojās Vīnē, bet darbojās Romā.
- mazais misāls vācu un franču sistēmas 48 punktu burtu grada apzīmējums.
- lielais misāls vācu un franču sistēmas 60 punktu burtu grada apzīmējums.
- kollēgija Vācu universitātēs profesoru priekšlasījumi un arī auditorijas, kur tie notiek.
- doičene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- fircene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- frica Vācu valoda (mācību priekšmets).
- fricene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- fričene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- ņemene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- vācene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- vāciša Vācu valoda (mācību priekšmets).
- vācišs Vācu valoda (mācību priekšmets).
- Engldeutch vācu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- vāca Vācu valoda.
- vācsmēle Vācu valoda.
- vācene Vācu valodas skolotāja.
- ober- Vācu vietvārdos augš-.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- VW Vācu VolksWagen - vieglo automobiļu marka; folksvāgens, "tautas vāģis".
- iršeniešu kolonisti vācu zemnieku kolonija Iršos, izveidota 1762. g.
- Barbarosa Vācu-romiešu imperatora Fridriha I iesauka (sarkanbārdis).
- Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
- klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā.
- paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru).
- cuināties Vairākkārt rīdīt, sakot "cui!".
- Aa Vairāku upju nosaukumi vācu valodā.
- līdzinieču metode vaislinieka meitu salīdzināšana ar citu vaislinieku meitām, kuras ir vienāda vecuma un ir augušas un ražo līdzīgos apstākļos.
- Grenlandes vaivariņš vaivariņu suga ("Ledum groenlandicum"), ko reizēm mēdz audzēt kā dekoratīvu augu.
- gerontokrātija Valdošās aprindas, valdība, kurā ir ļoti daudz gados vecu cilvēku.
- Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants.
- lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu.
- leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
- samodiešu valodas valodu grupa (ņencu, encu, nganasanu, selkupu un dažas mirušās valodas), kas kopā ar somugru valodām veido urāliešu valodu saimi.
- Baltijas hercogiste valstisks veidojums, ko vācu okupācijas vara un Baltijas bruņniecība 1918. g. plānoja izveidot okupētajā Latvijas un Igaunijas teritorijā.
- valsts zīdaiņu nams valsts iestāde, kurā tiek uzņemti un uzturēti zīdaiņu vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 2 gadu vecumam.
- arhikanclers Valsts kancelejas vadītājs viduslaikos romiešu-vācu valsts daļās, ko iecēla no augstāko garīdznieku vidus.
- pensijas vecums valsts likumos noteiktais iedzīvotāju vecums tiesībām saņemt pensiju.
- pensijas vecuma iedzīvotāji valsts likumos noteikto minimālo pensijas vecumu pārsniegušie iedzīvotāji.
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
- Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums.
- Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta.
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
- Baltijas vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus balticus").
- ragainais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus corniculatus").
- sirpjknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Falculea palliata").
- āķknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Vanga curvirostris").
- vanilijs Vaniļas cukurs.
- leksikogrāfija Vārdnīcu kopums (piemēram, kādā valstī, valodā).
- spricvecumieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spricvecumi" iedzīvotāji.
- Austrumāzijas kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus dauuricus").
- dzeltenknābja klinškovārnis vārnu dzimtas suga ("Pyrrhocorax graculus").
- ievārīt Vārot (augļus, ogas ar cukuru), sagatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- toriji Vārti, kas ved uz sintoistu svētnīcu; tos veido divi vertikāli stabi, ko savukārt balsta divas horizontālas barjeras, no kurām augstākā bieži ir katrā galā izliekta debesu virzienā.
- zaļā varde varžu dzimtas suga ("Rana esculenta").
- brūnais varžukrupis varžukrupju suga ("Pelobates fuscus").
- Acone Vasarnīcu ciemats Salaspils novada Salaspils pagastā.
- grafitēšana Vaska, gutaperčas u. c. matricu pārklāšana ar grafītu (2).
- Vacatumi Vatacumi.
- dankeri Vecā vācu baptistu brālība - dibināta 1723. g. ASV, lielākā sekta, kas atdalījusies no sākotnējā baptistu virziena vāciski runājošās valstīs, mūsdienās ASV ap 4000 dalībnieku.
- Vecumnieku ūdenskrātuves Vecais un Jaunais ezers Vecumnieku pagastā.
- drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- izvairīgā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi vēsas un noraidošas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
- piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste.
- exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu.
- veccilvēkgājums Veci cilvēki; vecu cilvēku kopums.
- kollēgiatūra Vecos laikos studentu kopdzīve vācu un franču universitātēs.
- Vecā Pededze Vecpededze, Pededzes lejteces vecupe.
- klamis Vecs, nevērtīgs priekšmets, vecu nevērtīgu priekšmetu kopums; veca, pussagruvusi celtne.
- tēviška Vecsaimnieka daļa - uzturlīdzekļi, ar ko saimniecības mantotājs nodrošināja savu vecāku vecumdienas.
- tēvišķe Vecsaimnieka daļa - uzturlīdzekļi, ar ko saimniecības mantotājs nodrošināja savu vecāku vecumdienas.
- Vecā Slampe Vecslampe, Slampes vidusposma vecupe.
- gerontoterapija Vecu cilvēku ārstēšana, lai palēninātu novecošanās procesu.
- senilā demence (arī senilā plānprātība) vecu cilvēku garīgo funkciju traucējumi un personības izmaiņas, kam raksturīga apātija, apjukums, atmiņas zudums un dažkārt - agresivitāte.
- gerodontija Vecu cilvēku zobu ārstniecība.
- kūceņš vecu darba rīku detaļa, kurai nezin nosaukumu.
- gumijas reģenerācija vecu gumijas izstrādājumu attīrīšana no tekstilaudiem un tās plastiskuma atjaunošana.
- reģenerāts vecu gumijas izstrādājumu speciālas pārstrādes produkts, kas spēj atkārtoti vulkanizēties, veidojot jaunus gumijas izstrādājumus.
- prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
- šiliņģis Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
- šiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
- šķiliņa Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
- šķiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars.
- čankars Vecu mantu tirgotājs, tūļa.
- čapaklis Vecu mantu tirgotājs.
- hospiss Vecu un slimu cilvēku aprūpe.
- atkrava Vecu, nederīgu lietu kaudze; vecas grabažas.
- lupatlasis Vecu, nolietotu, nevajadzīgu priekšmetu (piemēram, lupatu) uzpircējs.
- zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- senilā katarakta vecuma katarakta, parastākā kataraktu forma.
- senilā mioze vecuma mioze.
- geromarasms Vecuma nespēks.
- senescence Vecuma nespēks.
- presbiopija Vecuma redze - acs akomodācijas pavājināšanās, kas rodas cilvēkiem pēc 40 g. vecuma sakarā ar lēcas elastīguma samazināšanos.
- gads Vecuma skaitīšanas vienība - 12 kalendāra mēneši.
- gadus Vecuma skaitīšanas vienība - 12 kalendāra mēneši.
- pusgadsimts Vecuma skaitīšanas vienība - piecdesmit gadi.
- pusgads Vecuma skaitīšanas vienība - seši mēneši.
- nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis.
- rātenē Vecumā, kad pakļaujas audzināšanai.
- metā Vecumā.
- večība Vecumdienas, pretstatā vārdam "jaunība".
- sirmatne Vecumdienas, sirms vecums.
- mūža (arī dzīves) novakare (arī novakars) vecumdienas.
- vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs.
- vecuma pakāpe vecumklašu sīkāks sadalījums 5 vai 10 gadu periodos.
- bārbalieši Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" (senāk - "Bārbala") iedzīvotāji.
- Gross-Barbern Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" bijušais nosaukums.
- kurmanieši Vecumnieku novada Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Kurmene" iedzīvotāji.
- vērdinieši Vecumnieku novada Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" iedzīvotāji.
- ānmēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ānmēmele" ("Ānesmēmele", "Mēmele") iedzīvotāji.
- krusenieki Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krusas" iedzīvotāji.
- mēmelieši Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji.
- norieši Vecumnieku novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
- krīcēnieši Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Krīči" iedzīvotāji.
- Lāčplēša mežniecība Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Reizeni" bijušais nosaukums.
- briedenieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briedene" iedzīvotāji.
- drākanieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Drākana" iedzīvotāji.
- drākenieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Drākene" iedzīvotāji.
- misenieki Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Misa" iedzīvotāji.
- šerlatieši Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Šerlate" iedzīvotāji.
- beibežnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Beibeži" iedzīvotāji.
- Brūveru sala Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" otrs nosaukums.
- lejasdirveicieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Dirveikas" iedzīvotāji.
- rešņenieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rešņi" iedzīvotāji.
- sprinckalnieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sprickalne" iedzīvotāji.
- trapieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trape" iedzīvotāji.
- umpārtieši Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Umpārte" iedzīvotāji.
- Umparte Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Umpārte" nosaukuma variants.
- vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža", tagad "Vecumnieki" iedzīvotāji.
- vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" iedzīvotāji.
- Vecmuiža Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" nosaukums līdz 1940. gadam.
- Neigutskaja Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neugut Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums.
- Vecmuižas pagasts Vecumnieku pagasta nosaukums līdz 1940. gadam.
- vērša Vecums (2).
- skolas vecums vecums aptuveni no 7 līdz 18 gadiem.
- spēka gadi vecums, kad ir maksimālās darbaspējas.
- menarhs Vecums, kad sākas pirmās menstruācijas.
- oigarhs Vecums, kad zēniem sākas pirmās pollūcijas.
- ložu gadi vecums, kādā iesauca karadienestā.
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai.
- pensijas gadi vecums, kurā ir tiesības saņemt pensiju.
- laulības vecums vecums, kurā saskaņā ar likumu vai tradīcijām ir iespējams noslēgt laulību.
- fertilais vecums vecums, kurā sieviete bioloģiski spēj dzemdēt bērnus, parasti 15-49 gadi.
- iedzīvotāju mediānais vecums vecums, kuru ranžētā sadlījumu rindā puse no iedzīvotājiem vēl nav sasniegusi un otra puse jau pārsniegusi.
- mediālais mūža ilgums vecums, kuru sasniedz puse no attiecīgās paaudzes jaundzimušajiem; pusei no jaundzimušo kohortas mūža ilgums ir mazāks un pusei - lielāks par mediālo.
- mata Vecums, lielums.
- Ciukīne Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Cūkine" nosaukuma variants.
- Cyukīne Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Cūkine" nosaukums latgaliski.
- Azarmale Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" nosaukuma variants.
- Goršani Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Goršāni" nosaukuma variants.
- Gubencova Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Gubeņi" nosaukuma variants.
- Kozukolns Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" nosaukuma variants.
- Kozine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kozīne" bijušais nosaukums.
- kozinieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kozine" iedzīvotāji.
- Lavašnīks Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lavošnieki" nosaukuma variants.
- Lavašņiks Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lavošnieki" nosaukuma variants.
- Rejova Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" nosaukuma variants.
- Rijava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" nosaukuma variants.
- Repava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Repkova" nosaukuma variants.
- Repova Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Repkova" nosaukuma variants.
- slīpacieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" iedzīvotāji.
- Sleipači Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Slīpači" nosaukums latgaliski.
- Šļāpkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Šlopkīne Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" nosaukuma variants.
- Šļuopkine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Šļopkine" nosaukums latgaliski.
- tālavieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" iedzīvotāji.
- Tolavīši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" nosaukuma variants.
- Tuolavīši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" nosaukums latgaliski.
- Slobodka Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" otrs nosaukums.
- upmalieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" iedzīvotāji.
- Upmola Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" nosaukuma variants.
- Vaiņagi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukuma variants.
- Vainogi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukums latgaliski.
- Vonagapierklis Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagperēklis" nosaukuma variants.
- vecumieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji.
- Vacumi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants.
- Vīntuļi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vientuļi" nosaukuma variants.
- Vīntuli Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vientuļi" nosaukums latgaliski.
- Žogava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Žogova" nosaukuma variants.
- vecuvecs Vecumvecs.
- Vecates grāvis Vecupīte, Salacas pieteka.
- palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai.
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
- darbaspēka resursi veido iedzīvotāji vecumā no 15 g. līdz pensionēšanās vecumam, kurus var nodarbināt tautsaimniecībā dažādu darbu veikšanai.
- markgrāfs Vēlāk - dažu vācu firstu tituls (starp grāfu un hercogu); persona, kurai ir šāds tituls.
- biziteris Vēlēta amatpersona Rīgas ģildēs, cunftēs un amatnieku brālībās, kura kopā ar eltermani vadīja attiecīgo amatnieku vai tirgotāju apvienību.
- vellruka Velnarutks ("Cicuta virosa").
- juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
- Geranium cicutarium velnarutku grābeklītes "Erodium cicutarium" nosaukuma sinonīms.
- indīgais velnarutks velnarutku suga ("Cicuta virosa").
- kristallizators Veltenisks aparāts cukura fabrikās ar divkāršām sienām un īpašu maisītāju vakuumaparātos ietvaicētas cukura masas izkristalizēšanai.
- rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
- Bizantijas vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum byzantinum").
- skropstainā vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum cilium").
- dzeltenā vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum luteum").
- krāšņā vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum speciosum").
- VE Venecuēla, valsts divburtu kods.
- Venecuēlas Bolivara Republika Venecuēla, valsts pilnais nosaukums ("Republica Bolivariana de Venezuela").
- VEN Venecuēla, valsts trīsburtu kods.
- Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns.
- Karakasa Venecuēlas galvaspilsēta (sp. val. "Caracas"), atrodas Gvaires ielejā, Karību Andos 920 m vjl., 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Venecuēla Venecuēlas līcis - atrodas Karību jūras dienvidu daļā, Venecuēlas piekrastē (sp. val. "Golfo de Venezuela"), starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums - 231 km, platums pie ieejas - 98 km, dziļums - 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 1 m.
- bolivars Venecuēlas naudas vienība; vienā bolivarā ir 100 sentimo.
- Kalifornijas veratre veratru suga ("Veratrum californicum").
- plankumainā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollybia maculata", syn. "Collybia maculata").
- agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā.
- vairoga veronika veroniku suga ("Veronica scutellata").
- virpēt Vērpt ar sprēslīcu.
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- ņirkšt Vērt acu plakstiņus (parasti kairinājuma ietekmē).
- kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine").
- vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām.
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce.
- Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā).
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
- olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā.
- Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi).
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
- Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
- Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu.
- Bezdonnoje Veteraucu ezers Asūnes pagastā.
- Veteravcu ezers Veteraucu ezers Asūnes pagastā.
- Bezdibeņa ezers Veteraucu ezers Asūnes pagastā.
- Bezdibeņu ezers Veteraucu ezers Asūnes pagastā.
- oligomastigoti Vicaiņi, kuriem ir nedaudz (piem., divas) vicu.
- bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes.
- vičkārklis Vicu vītols ("Salix triandra").
- vicukārklis Vicu vītols ("Salix triandra").
- Salix triandra vicu vītols.
- MCHC Vidējā eritrocītu hemoglobīna koncentrācija (angļu "mean corpuscular hemoglobin concentration").
- MCH Vidējā eritrocītu hemoglobīna koncentrācija (angļu "mean corpuscular hemoglobin").
- summārais dzimstības koeficients vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī.
- dzimstības vecumkoeficients vidējais dzimstības līmenis sievietēm konkrētā vecumā; parasti izteikts promilēs.
- atražošanās bruto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei reproduktīvajā vecumā, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības līmenim.
- atražošanās neto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei un nodzīvot līdz vidējam mātes vecumam, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības un mirstības līmenim.
- mirstības vecumkoeficients vidējais mirstības līmenis noteiktā iedzīvotāju vecuma grupā; parasti izteikts promilēs atsevišķi katram dzimumam.
- videoadapters Hercules Graphics videoadapteris, kas atbils videostandartam _Hercules Graphics_ un, izmantojot relatīvi lētu vienkrāsas monitoru, nodrošina iespēju realizēt grafikas režīmu.
- šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām.
- vidusaugšv. Vidusaugšvācu valoda.
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
- špruhs Viduslaiku vācu dzejas žanrs ar didaktisku, moralizējošu saturu, raksturīgas divrindes ar blakusatskaņām un četruzsvaru toniskām vārsmām.
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
- obols Viduslaiku vācu sudraba 1/2 denāra monēta, arī no sudraba denāra nogriezta pusīte.
- koproka Viduslaiku vācu tiesībām īpatnēja personu apvienība (kopa), kas nenodibina jaunu tiesību subjektu (korporāciju), bet tikai rada jaunas tiesiskas attiecības starp dalībniekiem.
- viduslejasv. Viduslejasvācu.
- mezencefalīts Vidussmadzeņu iekaisums; simptomi: miegainība, trīce, acu muskuļu vājums.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai.
- senilā neiropātija viegla neiropātija, kas izpaužas vecumā, skar gk. ekstremitāšu nervus.
- kašmirs viegla, mīksta, no kašmira šķirnes kazu ("Capra hircus laniger") apmatojuma iegūta šķiedra.
- bezslāpekļa ekstraktvielas viegli fermentējamu vielu grupa, kurā nav slāpekļa; šai grupā pārsvarā ir cukuri un ciete, arī pentozāni, pektīnvielas u. c.; BEV.
- siderbiksis Viegls vakara paēdiens - saldā pienā ieberzta rudzu maize ar cukuru vai sāli.
- neomirtilīns Viela melleņu lapās, kas pazemina cukura līmeni asinīs.
- atsijas vielas atlikums, kas sijājot paliek uz sieta ar noteiktu acu izmēru.
- rafinēšana Vielas, maisījuma, arī pārtikas produktu (cukura, eļļas u. c.) attīrīšana no kaitīgiem vai nevēlamiem piemaisījumiem.
- diabēts vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; cukurslimība; cukura diabēts.
- kopredze Viena attēla uztvere, ko nodrošina abu acu ābolu koordinētas kustības; binokulārā redze.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (uz austrumiem no tagadējā Vecumnieku novada).
- velfi Viena no divām (otra gibellīni) savstarpēji naidīgām partijām Vācijā un Itālijā 12.-16. gadsimteņos; velfi stāvēja pāvesta un gibellini vācu ķeizara pusē; gvelfi.
- taipāns Viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
- vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam.
- dzeltenā kaite viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes.
- paaudze vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija.
- ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju.
- lapsastes vienādvācelīte vienādvācelīšu suga ("Isothecium alopecuroides").
- dārzeņpipars viengadīgā paprika ("Capsicum annuum"), nakteņu dzimtas suga, lakstaugs, siltumprasīgs dārzenis, garšaugs, augļi dzelteni, sarkani līdz melni.
- melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucurbita pepo var. giraumontia") ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā.
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem.
- paprika viengadīgs lakstaugs ("Capsicum annuum") ar pākšveida augļiem.
- fruktoze vienkārša cukurviela, augļu cukurs C~6~H~12~O~6~, ko satur augļi, medus.
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- ramapiteks Viens no cilvēka priekštečiem ("Ramapithecus"), izmirusi cilvēku dzimtas suga no vēlā miocēna laikiem (pirms 15-10 mij gadu).
- izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
- sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (parasti laikrakstu, žurnālu, vārdnīcu) lappusē.
- glikāze Viens no fermentiem, kuri katalizē polisaharīdu šķelšanu viekāršākos cukuros.
- Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu.
- pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā un 11. gs. izveidojās par patstāvīgu baznīcu.
- Ādažu atteka viens no lielākajiem Gaujas vecupju ezeriem, atrodas Ādažu novadā pie Garkalnes ceļa, platība - 13,4 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Vējupe.
- Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju.
- pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem - nerūpēšanās un pamatvajadzību nenodrošināšana personai, par kuru tiek nesta juridiska vai morāla atbildība un kura objektīvu apstākļu dēļ (vecumposms, saslimšana) nevar parūpēties pati par sevi.
- komercviesnīca Viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. ).
- dzeroklis Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
- blakusnumuri Viesnīcu numuri, kas atrodas viens otram līdzās, kas var būt arī savienoti savā starpā ar durvīm.
- gastarbeiters Viesstrādnieks (vācu "Gastarbeiter").
- Pireneju vihuhols vihuholu suga ("Galemys pyrenaicus").
- apiņtītenis Vijas ("Cuscuta").
- idra Vijas ("Cuscuta").
- idrīte Vijas ("Cuscuta").
- linsūcis Vijas ("Cuscuta").
- linutīteņi Vijas ("Cuscuta").
- mārsila Vijas ("Cuscuta").
- pliķis Vijas ("Cuscuta").
- sūčtītņi Vijas ("Cuscuta").
- vējkriķi Vijas ("Cuscuta").
- zīds Vijas ("Cuscuta").
- Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte.
- tīruma vija viju suga ("Cuscuta campestris").
- linu vija viju suga ("Cuscuta epilinum").
- āboliņa vija viju suga ("Cuscuta epithymum").
- Eiropas vija viju suga ("Cuscuta europaea").
- vēdekļlapu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus rhipidophylla syn. Crataegus curvisepala").
- Kurzemes vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus x curonica").
- asiņmore Villainā gundega ("Ranunculus lanuginosus").
- Gubencava Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Gubeņi" nosaukuma variants.
- lavašnieki Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lavašnieks" iedzīvotāji.
- pace Vingrojumu sistēma (angļu "progressive aerobic circuit exercise"), kurā svara samazināšanai vai muskuļu palielināšanai tiek izmantoti trenažieri.
- pussaldie vīni vīni, kas satur 10–13% alkohola un 3–5 g/100 ml cukura.
- sausie vīni vīni, kuros viss cukurs pārraudzēts – rīslingi, Bordo, Burgundas u. c. vīni.
- sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
- saldais vīns vīns, kas satur no 16 līdz 32% cukura.
- jaunvīns Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml).
- vīratne Vīra vecums, vīra gadi.
- hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds.
- Filadelfijas vireons vireonu suga ("Vireo philadelphicus").
- m vīriešu dzimtes vārds (latīņu “masculinum”)
- andropauze Vīriešu pārejas vecums, klimakss.
- jaunietis Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- vecpuisis Vīrietis, kura vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- Ajanganna virsotne Lagransabamas kalnos (_Ayanganna, Mount_), Dienvidamerikā, Venecuālas, Gajānas un Brazīlijas robežu saskares punktā.
- vecūkšņa Viršiem apaugusi vieta mežā; vieta ar vecu zāli.
- vīrdzeguzene Vīru dzegužpuķe ("Orchis mascula").
- panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
- revizionisms Virziens, kas izveidojās vācu sociāldemokrātijā 19. gs. 90. gados un kas uzskata, ka sabiedrība jāpārveido reformu, nevis revolucionārā ceļā (reformisms); sociāldemokrātu darbības teorētiskais pamats daudzās valstīs; komunisti ar šo terminu apzīmē novirzīšanos no īstenās marksisma-ļeņinisma mācības.
- acu gonoreja visai bīstams gonorejas baciļa izraisīts acu gļotādas iekaisums.
- Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
- modālais mūža ilgums visizplatītākais mūža ilgums; vecums, kurā ir vislielākais mirušo skaits.
- darba devēju organizācija vismaz piecu darba devēju dibināta sabiedriskā organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses, kas atbilst darba devēju organizācijas mērķiem un funkcijām.
- bērnu pabalsts vispārējais bērnu pabalsts Latvijā: valsts pabalsts visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam.
- sukāda Vispārim ievārījums cukurā.
- acumirklīgums Vispārināta īpašība --> acumirklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību.
- propilopiteki Vissenāk (pirms \~35 milj. gadu) dzīvojusī cilvēkpērtiķu ģints ("Propilopithecus").
- OAMDG Visu lielākam Dieva godam (lat. "omnia ad maiorem Dei gloriam") - uzraksts uz baznīcu fasādēm.
- 13,77 Gyr Visuma vecums.
- zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
- Lieldienu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia x Salix daphnoides").
- smaillapu kārkls vītolu suga ("Salix acutifolia").
- smaillapu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia").
- dzeltenais vizbulis vizbuļu suga ("Anemone ranunculoides").
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas.
- hematokoks Volvoku rindas zaļaļģu ģints ("Haematococus"), mikroskopiskas elipsveida vai olveida aļģes ar kausveida hromatoforu un 2 vai vairākiem pirenoīdiem.
- Vorca ezers Vorcu ezers Pildas pagastā.
- Breslava Vroclava - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums (līdz 1945. g.).
- mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā.
- kvercitrons Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza jeb tās ekstrakts.
- mazais dzeloņgliemezis zāģgliemežu dzimtas suga ("Acanthinula acuelata").
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus.
- jāņogu pumpuru zāģkode zāģkožu dzimtas suga ("Lampronia capitella syn. Incurvaria capitella").
- meža zaķpēdiņa zaķpēdiņu suga ("Gnaphalium sylvaticum").
- ragainā zaķskābene zaķskābeņu suga ("Oxalis corniculata").
- Chenopodium viride zaļās balandas "Chenopodium suecicum" nosaukuma sinonīms.
- Zaļčupe Zaļcupe, Kurnas pieteka.
- smaillapu zeligērija zeligēriju suga ("Seligeria recurvata").
- vanderzellis Zellis, kam pēc cunftes statūtiem un tradīcijām vai bezdarba dēļ vajadzēja ceļot, lai pie cunftes meistariem citās pilsētās iegūtu jaunu darba un dzīves pieredzi.
- mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- Sibīrijas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum sibiricum"), Latvijā aizsargājama.
- plankumainā zeltkāte zeltkāšu ģints sēņu suga ("Gomphidius maculatus").
- zivpeteris Zeltmalu airvabole ("Dytiscus marginalis").
- Beibežu purvs zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 676 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 0,7 m.
- Lādzēnu tīrelis zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 722 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m.
- bastrs Zemas kvalitātes smalkais cukurs dzeltenā krāsā, rafinētā cukura ražošanas blakus produkts.
- ģeogrāfiskais cikls Zemes reljefa attīstības cikls, kas ietver dažāda vecuma stadijas.
- landgericht Zemes tiesa vācu laikos.
- Arenasa rags zemesrags Venecuēlā (_Arenas, Punta_), Karību jūras Margaritas salas dienvidrietumos.
- landesvērs Zemessardze, ko 1918 XI gk. no vācbaltiešiem izveidoja ar vācu okupācijas armijas pavēlniecības atbalstu, pastāvēja līdz 1.06.1920.
- brūnā zemesstērste zemesstērstu ģints suga ("Pipilo fuscus").
- parastie zemestauki zemestauku suga ("Phallus impudicus"), zemesolas.
- Orinoko zemiene zemiene Dienvidamerikas ziemeļaustrumos, Venecuēlā un Kolumbijā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, ietilpst Orinokoļanas dabas apgabalā.
- pusaudzis Zēns pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- bērns zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
- zeņķis Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.
- pundurcirslītis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Suncus etruscus").
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- segsēgļi Ziedaugi (sēklaugi) ar vienu vai vairākām par auglenīcu izveidotām augļu lapām (ar apsegtiem sēklas pumpuriem).
- akuba Ziedaugu ģints, kas aug Āzijas dienvidaustrumos, Latvijā kā istabas puķe ar raibām lapām pazīstama to suga "Acuba marmorala".
- putekšzieds Zieds bez auglenīcas, tikai ar putekšnīcu.
- proteroginija Ziedu auglenīcu drīksnu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar putekšlapām vai vispār agrāka sieviešu dzimumorgānu nobriešana; parādība, kas ir pretēja protandrijai.
- proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
- bombo Ziemeļamerikā 19. gs. gatavots degvīns no ruma, muskata un cukura.
- irokēzu valoda Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa; ietver čiroki un huronu, kā arī "piecu tautu" valodas.
- NO Ziemeļaustrumi (vācu "Nord-ost").
- Vespertilio nilsoni ziemeļu sikspārņa "Eptesicus nilsoni" nosaukuma sinonīms.
- klabautermans Ziemeļvācu un holandiešu matrožu māņticībā kuģa gars ar sarkanu galvu un baltu bārdu, kas dažādi kalpo kuģim, bet atstāj to, tiklīdz tam draud briesmas.
- beicēt Ziest (parasti ar pernicu koka detaļas); ziest, dezinficēt (ar medikamentiem).
- pernicot Ziest, triept ar pernicu.
- lielais mārsilu zilenītis zilenīšu suga ("Maculinea arion").
- brūnvālīšu zilenītis zilenīšu suga ("Maculinea teleius"), Latvijā aizsargājama.
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
- Juncus glaucus zilganā doņa "Juncus inflexus" nosaukuma sinonīms.
- baltzvaigznes zilkrūtītis zilkrūtītis ar baltu vecumā pazūdošu zvaigzni, sastopams Viduseiropā.
- acuzils Zilu acu krāsa.
- cicurieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Cicuri" iedzīvotāji.
- cucurieši Zilupes novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Cucuri" iedzīvotāji.
- gez. Zīmējis, parakstījis (vācu "gezeichnet").
- palaiogrāfija Zinātne par senatnes un viduslaiku rakstu zīmēm vecu dokumentu un uzrakstu atšifrēšanai.
- dendrohronoloģija Zinātnes nozare, kas pētī koku vecumu un to augšanas īpatnības, nosacījumus.
- parastais zirgkastanis zirgkastaņu ģints ("Aesculus hippocastanum").
- Kalifornijas zirgkastaņa zirgkastaņu suga ("Aesculus californica").
- sārtā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus carnea").
- palsā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus flava").
- kailā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus glabra").
- parastā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus hippocastanum").
- sīkziedu zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus parviflora").
- asinssarkanā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus pavia").
- raunacis Zirgs ar baltiem acu āboliem.
- jaunzirgs Zirgs no viena līdz trīs gadu vecumam.
- kosacis Zirgs, kam balti acu āboli.
- PS Zirgspēks (vācu "Pferdestärke").
- melnvēdera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna acuticauda").
- putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus.
- lēveri Zivju (parasti mencu) aknas.
- pollaks Zivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga (Pollachius pollachius"), kas konstatēta arī Baltijas jūrā.
- difilobotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, lenteņi ("Diphyllobothrium dendriticum" un "Diphyllobothrium ditremum").
- FAR Zivsaimniecības un akvakultūras pētniecības programma ("fisheries and aquaculture research programme").
- pastāvīgie zobi zobi, kas bērnam izšķiļas 5–7 gadu vecumā un pakāpeniski nomaina piena zobus.
- Frankenšteina Zombkovice Slonske - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums.
- Nkulukulu Zulu dievs ("Vecumvecais").
- leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē.
- carillon Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību.
- karijons Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību.
- lokaugļu zvērene zvēreņu suga ("Barbarea arcuata").
- Cornus suecica Zviedrijas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum suecicum" nosaukuma sinonīms.
- mājas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer domesticus"), Latvijā sastopama bieži.
- Indijas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer indicus").
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas.
- plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem).
- lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- matainais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus hottentotus").
- melnais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus macrocercus").
- raķetastes drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus paradiseus").
- Rūsiņupīte Zvirgzdes labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 7 km; Rūšupe.
- gaišais žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus malabaricus").
- birztalu žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia nemorosa", arī "Euphrasia curta").
- Somālijas žirafe žirafu suga ("Giraffa reticulata").
- svilpis Žubīšu dzimtas ģints ("Carpodacus"), kā arī atsevišķas citas sugas.
- mazais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus erythrinus syn. Erythrina erythrina").
- kalnu svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus grandis").
- sarkanais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus puniceus").
- sudrabsārtais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus rhodochlamys").
- Sibīrijas svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus roseus").
- lielais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus rubicilla").
- garastes svilpis žubīšu dzimtas suga ("Uragus sibiricus").
- Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu.
- Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu.
- pelēkā žurka žurku suga ("Rattus norvegicus"), Latvijā ieceļojusi ar kuģiem ap 16. gs., Latvijas austrumu daļā sastopama retāk.
cu citās vārdnīcās:
MEV