Paplašinātā meklēšana
Meklējam priekšmets.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (800):
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure.
- adījums Adīts priekšmets.
- mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas.
- aģe Algebra (mācību priekšmets).
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
- aļģe Algebra (mācību priekšmets).
- algebrene Algebra (mācību priekšmets).
- alģene Algebra (mācību priekšmets).
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
- allene Algebra (mācību priekšmets).
- alzebra Algebra (mācību priekšmets).
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
- gabrele Algebra (mācību priekšmets).
- gebra Algebra (mācību priekšmets).
- ģebra Algebra (mācību priekšmets).
- anglene Angļu valoda (mācību priekšmets).
- anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets).
- ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets).
- galva Apaļas formas priekšmets.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums.
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
- rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs.
- glumēns Ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.).
- koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
- tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- noteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram ir pazīstams vai iepriekš tekstā minēts.
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā.
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
- badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- pendant atbilstošs; līdzīgs (piemērs, priekšmets u. c.).
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
- ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets.
- astronomija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ekonomģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
- konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets.
- literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
- matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
- rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets.
- trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
- darba pozīcija automātiskas līnijas vai agregātmašīnas ierobežota vieta līdz ar aprīkojumu, kurā tiek novietots darba priekšmets un veikta tehnoloģiskā operācija.
- murskulis Bezveidīgs priekšmets.
- bibene Bioloģija (mācību priekšmets).
- bigene Bioloģija (mācību priekšmets).
- bīģene Bioloģija (mācību priekšmets).
- biķene Bioloģija (mācību priekšmets).
- bilene Bioloģija (mācību priekšmets).
- bio Bioloģija (mācību priekšmets).
- loģija Bioloģija (mācību priekšmets).
- defektīvs Bojāts (priekšmets).
- boča Botānika (mācību priekšmets).
- bočene Botānika (mācību priekšmets).
- bota Botānika (mācību priekšmets).
- botene Botānika (mācību priekšmets).
- bamba Bumba (priekšmets sportam, rotaļām).
- izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
- atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
- trubis Caurule; trumulis; priekšmets, priekšmeta daļa, kam ir caurules veids.
- trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
- reaņimators Ciets priekšmets sišanai.
- spole cilindrisks priekšmets ar apaļām sānu plāksnēm kinofilmas uztīšanai.
- spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
- fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
- čīksteklis Čīkstošs priekšmets.
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu; pasīvs.
- knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
- lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi.
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
- ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
- dejene Dejošana (mācību priekšmets).
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
- piketēšana Demonstrācija nelielu stāvošu grupu veidā pie kāda objekta, kas ir apstrīdēšanas priekšmets vai kas to simbolizē.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai.
- tvertne Dobs priekšmets, veidojums (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme.
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- aizsainis Drānā iesaiņots priekšmets (vai priekšmeti).
- baurošana Dziedāšana (mācību priekšmets).
- dzīdene Dziedāšana (mācību priekšmets).
- dziedaudz Dziedāšana (mācību priekšmets).
- dziedene Dziedāšana (mācību priekšmets).
- dzindzene Dziedāšana (mācību priekšmets).
- gubainis Dzīva būtne, arī priekšmets, kas atgādina gubu.
- dievdāvana Ēdiens, dzēriens, arī kāda lieta, priekšmets.
- grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli; attiecīgais mācību priekšmets.
- liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
- fizča Fizika (mācību priekšmets).
- fizička Fizika (mācību priekšmets).
- fiziķene Fizika (mācību priekšmets).
- pobega Fizkultūra (mācību priekšmets, stunda).
- fisene Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizdra Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizene Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizra Fizkultūra (mācību priekšmets).
- francene Franču valoda (mācību priekšmets).
- sauleszaķis gaismas atspīdums, ko rada spogulis vai cits atstarojošs priekšmets.
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
- zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1).
- iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
- jēlmete Gļotains priekšmets.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
- ģefene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- geģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģeģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģēģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģegrene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģeogriza Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģepene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģeporģīne Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģevene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģieģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģoģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- grāfija Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģebra Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģeģene Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģēģene Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģemene Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģemetrija Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģepele Ģeometrija (mācību priekšmets).
- metrija Ģeometrija (mācību priekšmets).
- bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets.
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- iekars Iekarināts priekšmets, lieta.
- dēzīderātīvs Iekāru izsaukts priekšmets.
- kanāls iekšējā dobā daļa (priekšmetam, ierīcei); ierīce, priekšmets, kam centrālā, iekšējā daļa ir doba.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- deglis Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai.
- masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
- signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu; arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
- aizturētājs Ierīce, priekšmets, viela u. tml, kas aiztur (ko).
- parikte Ierīce; priekšmets.
- sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- infeme Informātika (mācību priekšmets).
- infene Informātika (mācību priekšmets).
- ietvere Īpaši izveidots priekšmets (pie celtņu sienām), kurā iestiprina karoga kātu.
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- airis Īpaši veidots rīks airēšanai - šaurs lāpstveida priekšmets ar kātu.
- smalka lieta īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- pazīme īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- nenoteiktā galotne Īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, kuru apzīmē īpašības vārds, nav pazīstams vai tekstā iepriekš nav minēts.
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete.
- truntulis Īss un resns satīts priekšmets.
- truntuls Īss un resns satīts priekšmets.
- stubiķis Īss un strupjš cilvēks vai priekšmets.
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
- izbāznis Izbāzts dzīvnieks; izbāzts priekšmets.
- letere Izļodzījies priekšmets, tā daļa.
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
- jādeklis Izzobojamais, nonievājamais priekšmets.
- čīkstoles Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
- čīkstolis Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta.
- plāksna Jebkurš neliels, plāns priekšmets; plēksne.
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- lēlmete Jēlmete, gļotains priekšmets.
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- marote Kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums.
- brīnums kāds iepriekš neredzēts priekšmets vai parādība, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu vai pārsteigumu
- luija Kāds liels priekšmets.
- truļaks Kāds organismā iekļuvis liels priekšmets.
- sluņķis Kāds palielāks priekšmets.
- plākšata Kāds plāns priekšmets vai dzīva būtne.
- zveņģis Kāds smagāks priekšmets.
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
- kalums Kalts (metāla) priekšmets.
- kaltnis Kalts priekšmets; izkalts trauks.
- kaltenis Kalts priekšmets.
- kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets.
- nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
- kablis Kāsis, priekšmets ar noliektu galu, ar ko var aizkabināt.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība).
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
- makace Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- makacis Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- makata Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- klača Klavierspēle (mācību priekšmets).
- klafčas Klavierspēle (mācību priekšmets).
- klimpas Klavierspēle (mācību priekšmets).
- kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja).
- ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
- kondominantes Kondominācijas komponentes - teikuma priekšmets un izteicējs.
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus.
- sierene Krievu valoda (kā mācību priekšmets).
- kraķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krauklene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kraukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kreivene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kribele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kričene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriečene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krieķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievuša Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriezlene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifelene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīle Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krilene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krilis Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krillene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriluška Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krimtiks Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīne Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kripele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kripene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīplene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriučene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuklene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukščene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukšķis Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriupene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuzene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivčene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvīte Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivkšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivpene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvuška Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīze Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīzene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīžene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kruikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- slāvene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību.
- kulturoloģija Kultūras un kultūras vēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
- pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas.
- čemija Ķīmija (mācību priekšmets).
- čīmija Ķīmija (mācību priekšmets).
- ķīmene Ķīmija (mācību priekšmets).
- mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
- lasene Lasīšana; literatūra (mācību priekšmets).
- latene Latīņu valoda (mācību priekšmets).
- graķene Latviešu valoda (mācību priekšmets; gramatika).
- gramene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latiks Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latišene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latiška Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latval Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latvaloda Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latvene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- letene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- lauksvāģi Lauksaimniecības mašīnas (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- loģija Leksikoloģija (mācību priekšmets).
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- britans Liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets.
- tambuks Liels, biezs, smags priekšmets.
- stagaris Liels, neveikls cilēks; liels priekšmets.
- makāns Liels, smags priekšmets (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- zvetēns Liels, smags priekšmets zvetēšanai.
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- štelle Lieta, priekšmets.
- stelle Lieta; priekšmets.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- hrestene Literatūra (mācību priekšmets).
- licīte Literatūra (mācību priekšmets).
- litene Literatūra (mācību priekšmets).
- literene Literatūra (mācību priekšmets).
- litika Literatūra (mācību priekšmets).
- litiks Literatūra (mācību priekšmets).
- bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- locelainis Loka veidā darināts priekšmets.
- pļotka Lokans, elastīgs priekšmets sišanai; pletne.
- bogens Loks; līkums; priekšmets, kam lokveida forma; izliekts spieķis.
- lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- noslauka Lupata, nicināms priekšmets, "kāju pamesls".
- sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs; ļoti mazs priekšmets.
- piga ļoti mazs priekšmets.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
- rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- bioloģija mācību priekšmets par zinātņu kompleksu, kas pētī dzīvus organismus
- rēķenāšana Mācību priekšmets skolā - matemātika.
- rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
- mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
- traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens.
- mājturība Mājsaimniecības teorija un prakse; attiecīgais mācību priekšmets.
- mājene Mājturība (mācību priekšmets).
- mājiks Mājturība (mācību priekšmets).
- mačalka Matemātika (mācību priekšmets).
- macīte Matemātika (mācību priekšmets).
- mačuha Matemātika (mācību priekšmets).
- matjoma Matemātika (mācību priekšmets).
- matene Matemātika (priekšmets skolā).
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- palīgmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- ļurķis Maza, sīka daļa; mazs priekšmets.
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis.
- bebijs Mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem).
- bebītis Mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem).
- liestiņš Mazs, iegarens priekšmets.
- padibenis mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai
- sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- iezemētājs Metāla priekšmets, ko izmanto iezemēšanai.
- daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne.
- treniņmīna Mīna bez sprāgstvielas vai mīnai līdzīgs priekšmets, ko izmanto mīnu uzlādēšanas, izvietošanas vai atmīnāšanas mācībās un izmēģinājumos.
- ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
- bļaurene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
- muzene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
- mūzene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
- muzicene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
- mūzicene Muzikālā audzināšana (mācību priekšmets).
- mūzlit Mūzikas literatūra (mācību priekšmets).
- muzlits Mūzikas literatūra (mācību priekšmets).
- naudasmaks Naudas maks - kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets naudas glabāšanai.
- pagāns Nederīgs priekšmets, nevēlama parādība.
- atštauka Nederīgs, nolietojies priekšmets.
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
- ķeburs Neglīts priekšmets.
- neglītenis Neglīts priekšmets.
- erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
- ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms.
- saspraude Neliels (metāla, plastmasas) spīļveida priekšmets papīru sastiprināšanai.
- zaiza Neliels priekšmets bez praktiska pielietojuma ar apšaubāmu estētisko vērtību.
- spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
- pļurķītis Neliels priekšmets, ko var kaut kur iespraust (piemēram, zibatmiņa).
- nieks Neliels priekšmets; neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
- stabiņš Neliels veidojums, priekšmets, kam ir staba (1) forma, veids.
- zaļulītis Neliels zaļš priekšmets.
- poga Neliels, apaļš priekšmets, veidojums.
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- buližņiks Nemākulīgi pagatavots, samērā liela izmēra priekšmets (piem., darbarīks).
- murkšķītis Nenoteiktas formas neliels priekšmets.
- jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas.
- draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
- bulants Nepiemēroti liels darbarīks, liels priekšmets, objekts.
- grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets.
- stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis.
- steme Netīrs cilvēks vai priekšmets.
- kājminas Nicināms priekšmets.
- kājmiņas Nicināms priekšmets.
- kājmines Nicināms priekšmets.
- fiņķikļuška Niecīgs, sīks priekšmets.
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- bukumbārda No doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus.
- bumbeņa No gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā.
- nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
- slons No kameras uz kameru nododamais priekšmets.
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- mieturis no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks.
- tuļītis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
- tuļķis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
- grausts Nolietots priekšmets.
- šarmačs Nolietots priekšmets.
- klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4).
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
- pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
- novārtņa Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- novārtnieks Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- novalks Novazāts priekšmets (lamuvārds).
- legāts novēlējums mantošanas tiesībās, ja novēlēts nevis viss mantojums, ne arī tā daļa attiecībā pret visu mantojumu, bet tikai atsevišķs mantojuma priekšmets.
- labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai.
- salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai; izlabot (1).
- orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- mīkstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- peldināt Panākt, ka (priekšmets) peld (kur).
- savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets.
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
- produkts Parasti savienojumā "dabas produkts": viela, priekšmets, kas veidojas dabā.
- rota Parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums; attiecīgais mācību priekšmets.
- pleicka Pātaga; arī priekšmets pēršanai.
- frēzējums Paveikta darbība --> frēzēt (1); priekšmets, kas pagatavots frēzējot.
- iesūtījums Paveikta darbība --> iesūtīt; iesūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piemēram, priekšmets), ar ko izgrezno.
- izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
- izsūtījums Paveikta darbība --> izsūtīt (3); izsūtītais priekšmets vai priekšmeti.
- apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
- apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, izstrādātā viela.
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot; priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt(1); priekšmets, veidojums, ko izmanto (kā) rotāšanai.
- tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt (1); priekšmets, kas ir izveidots, tinot kādu materiālu.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- ņirmiņš Pavisam mazs, sīks priekšmets.
- pļunduris Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens.
- pļundurs Peldošs priekšmets, kas brīdina par tīklu zem ūdens.
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks).
- izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas.
- izpaļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks.
- bākslis Pestelis - maģisks teksts, priekšmets, darbība.
- bursteklis Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi.
- sinhronisks pētījums pētījums, kurā tā priekšmets aplūkots kādā noteiktā laikposmā, neievērojot tā vēsturisko attīstību.
- ubaģe Piekārts priekšmets, kas ar savu masu regulē (kā, parasti griestu lampas) augstumu.
- širma Piesegs, priekšmets, ar kuru piesedz roku kabatzādzības laikā.
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
- merka Pilnīgi izmircis priekšmets, miklums, drēgnums.
- mērka Pilnīgi izmircis priekšmets, miklums, drēgnums.
- strumpe Piltuvveidīgs priekšmets putraimdesu gatavošanai.
- režģene Pīts izstrādājums, parasti sadzīve priekšmets.
- pītenis Pīts priekšmets, izstrādājums; pīta soma (tīkliņš).
- pītene Pīts priekšmets, izstrādājums.
- pītinis Pīts priekšmets.
- plošķis Plakans priekšmets.
- ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums.
- ripe Plakans riņķveida priekšmets.
- pledēksnis Plats, izplūdis priekšmets vai dzīvnieks; nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); imitētais priekšmets.
- lieta priekšmets
- aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
- šuveklis priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj
- šuviens priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj; šuveklis
- putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus.
- matu sprādze priekšmets matu sastiprināšanai, arī greznošanai.
- instruments priekšmets mūzikas skaņu radīšanai.
- sitenis priekšmets, ar ko sist.
- apgaismes ķermenis priekšmets, ierīce, kas izstaro gaismu.
- ģeometrisks ķermenis priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība; nenozīmīgs priekšmets.
- brīnums priekšmets, kam ir neparastas spējas, īpašības
- muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā.
- muzejisks priekšmets priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā.
- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums.
- rotas lieta priekšmets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- atgādinātājs priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
- riņķis priekšmets, veidojums, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru vai tās ārējo līniju
- sirds priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- režģis priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.; izstrādājums vai veidojums, kam ir šāda forma
- produkts priekšmets, viela, izstrādājums ko iegūst cilvēka darba rezultātā.
- uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- profene Profesionālā apmācība (mācību priekšmets).
- proforene Profesionālā orientācija (mācību priekšmets).
- propene Propedeitika (mācību priekšmets augstskolā).
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2).
- prese rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- ražojums ražojot radītais priekšmets, viela u. tml.
- naturālisms Reāls priekšmets, detaļa (mākslas darbā).
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās; attiecīgais mācību priekšmets.
- strabaks Resns radījums, resns priekšmets.
- dūšīgs Resns, liels, izturīgs (priekšmets).
- ronka resns, sīksts priekšmets (piemēram, pagale).
- režģojums Režģveida priekšmets, konstrukcija; arī režģis.
- brakšins Rīks, ierīce, priekšmets graboša trokšņa radīšanai; plaukšķene; grabulis.
- kareklis Rīks, priekšmets (kā) uzkāršanai.
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- skritulis Riņķveida, spirālveida priekšmets, veidojums.
- rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- rundulis Rundālis - apaļas formas veidojums, priekšmets.
- kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
- bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis.
- pekele Sainis; arī iesaiņots priekšmets.
- kājas pieaug (priekšmetam) saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
- puļķis Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
- ļura Samircis priekšmets, kas vairs tik ļuv.
- erreklis Sašutuma, dusmu priekšmets.
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets; veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
- kamols Satīts, savelts, parasti apaļš, priekšmets.
- trupeknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupeksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēns Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals.
- kaukals Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals.
- savdabis Savdabīgs priekšmets, veidojums.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1).
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir mīlamam cilvēkam piederošs priekšmets.
- kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu.
- knislis Sīks priekšmets, mazs nieciņš.
- nieciņš Sīks priekšmets.
- skaistulis Skaists priekšmets, veidojums.
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- skandeklis skaņu signalizācijas rīks, piemēram, pie pažobeles piekārts skārda priekšmets, pa kuru dauzot signalizē par darbu pārtraukumu saimniecībā.
- bleķe Skārds; skārda priekšmets.
- butaforija Skatuviskā ietērpa elements - priekšmets vai tā imitācija.
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, frāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
- kleķeris Sliktas kvalitātes, arī nederīgs, nolietots priekšmets.
- sloga Slogs - smags priekšmets, ar ko nospiež, sapresē.
- prese smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
- pieslogs Smagāks priekšmets vajadzīgās detaļas pagaidu nostiprināšanai.
- vendzele Smags priekšmets, kas iekārts mājdzīvniekam kaklā, lai radītu tam grūtības aizmukt.
- klomzaks Smags priekšmets, smags kādas masas gabals.
- slamasts Smags priekšmets; smagas sastatnes.
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets.
- specis Specialitāte (mācību priekšmets augstskolā).
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā (dokumentu vai darbības apstiprināšanai).
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas vai iespiešanai tajā; zīmogs (1).
- vimpelis Speciāls priekšmets, piemēram, futrālis ar ziņojumu, kuram piestiprināta samērā gara, spilgta lente un kuru nomet no lidaparāta.
- spīdums Spīdīgs priekšmets, veidojums; spīdulis (2).
- spīdulis Spīdīgs priekšmets, veidojums.
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota.
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku.
- stanga Stieņveida priekšmets.
- poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā.
- apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
- grebeze Stipri nolietots priekšmets.
- kaste Stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai (ar sānu malām, dibenu, parasti arī vāku).
- svešene Svešvaloda (kā mācību priekšmets).
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- svētums Svēts priekšmets, svēta parādība, darbība u. tml.
- prīsma Šāda veida caurredzams priekšmets, kas lauž caur viņu ejošus gaismas starus; prizma (2).
- nūja Šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam; spieķis.
- batika Šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets.
- maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
- zebenīca Šāds priekšmets kopā ar tā saturu; arī šāda priekšmeta saturs.
- maiss Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- metāls Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
- kokgriezums Šī koktēlniecības veida darbs - skulptūra, ornaments, priekšmets.
- griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas.
- lielgabarīta tāds (priekšmets, iekārta u. tml.), kura izmērs ir lielāks par ierasto
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- dzīslots tāds (priekšmets, materiāls), kam ir dzīslojums (2)
- aizdomīgs Tāds (priekšmets, parādība), kas rada aizdomas.
- sārtvaidzis tāds (priekšmets, parasti apaļīgs), kam ir sarkanīga krāsa, vai šādas krāsas laukumi.
- zimzains Tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale.
- zimzaiņš Tāds (priekšmets, parasti mēbele), kam ir īpaši veidota mala, apmale.
- pills Tāds (priekšmets, parasti trauks), kas (līdz malām) ir piepildīts (ar ko); pretstats: tukšs.
- četrkājains Tāds (priekšmets, piemēram, mēbele), kam ir četras kājas.
- ass Tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts; smails.
- taukains Tāds (priekšmets, viela, izstrādājums), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
- vēdarains Tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums.
- vēdaraiņš Tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums.
- vēderaiņš Tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums.
- dzeloņains Tāds (priekšmets), kam ir adatveida izvirzījumi, veidojumi.
- pušaiņš Tāds (priekšmets), kam ir caurumi, plīsumi, bojājumi.
- krustains Tāds (priekšmets), kam ir krusta (4) forma.
- trīskājaiņš Tāds (priekšmets), kam ir trīs kājas.
- pašpīts Tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
- bedrains Tāds (priekšmets), kura virsmā ir nelieli iedobumi.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- divkopu Tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- paka Tas (atsevišķs priekšmets, arī kā kopums), kas ir iesaiņots papīrā, kartonā u. tml. materiālā; veidojums, kas radies, ko iesaiņojot.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1).
- ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1).
- modes lieta tas (parādība, priekšmets), kas ir vispopulārākais pašreizējā laikposmā.
- mēle Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
- spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu; arī gaismeklis.
- zīme Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību; arī pazīme.
- milzis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzenis (1).
- milzenis Tas (piemēram, priekšmets, celtne), kas ir ļoti liels; gigants (2), milzis (3).
- konkurents Tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- priekštecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- priekšgājējs Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas ir bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
- pēctecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas pastāv pēc kā cita vai ir tā ietekmēts.
- jaukums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
- pabiras Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- spuļģis Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne.
- spīgulis Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo.
- zvīgulis Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas zvīļo, zvīguļo.
- rakstāms Tas (piemēram, priekšmets, viela), kas ir paredzēts rakstīšanai.
- muskulis Tas (piemēram, priekšmets), kam (parasti kādā stāvoklī) nav noteiktas formas.
- muskuls Tas (piemēram, priekšmets), kam (parasti kādā stāvoklī) nav noteiktas formas.
- spožums Tas (piemēram, priekšmets), kas ir spožs.
- zīme Tas (priekšmets, arī kā atveidojums, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- palīgs Tas (priekšmets, parādība u. tml.), kas veicina kā norisi.
- avots Tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā iegūst (ko), kas apgādā, nodrošina (ar ko).
- pirmavots Tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā tieši iegūst (ko, parasti tālāk apstrādājamu), kas tieši apgādā, nodrošina (ar ko, parasti tālāk apstrādājamu).
- mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no vairākām, daudzām daļām, sastāvdaļām.
- konuss Tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- aizstājējs Tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj.
- maiseklis Tas (priekšmets), ar ko maisa (piemēram, vielu).
- darāms Tas (priekšmets), pie kā pašreiz strādā.
- materiāls tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- strīdus ābols tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu, strīda priekšmets.
- knirpa Tas, kas ir mazs, sīks (dzīva būtne, arī priekšmets).
- materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to; attiecīgais mācību priekšmets.
- arguments Teikuma loceklis, ko teikumā piesaista darbības vārds resp. izteicējs, - teikuma priekšmets, papildinātājs, apstāklis.
- divkopu teikums teikums, kura gramatiskajā centrā ir abi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs.
- pilns teikums teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- tēlene Tēlotājmāksla (mācību priekšmets).
- elks Tēls, priekšmets u. tml., kam cilvēks ziedo un ko pielūdz.
- izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos.
- bībelstāsts Ticības mācība (mācību priekšmets).
- kriminālprocesa zinātne tiesību zinātņu nozare, kuras priekšmets ir kriminālprocesuālās tiesības un procesuālā kārtība un kas pēta kriminālprocesuālo likumu, kompetentu valsts iestāžu, amatpersonu un personu darbību to piemērošanā un izpildē, kā arī tiesiskās attiecības, kas rodas kriminālprocesuālās darbības norisē.
- totēms Totēmismā - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- trigene Trigonometrija (mācību priekšmets).
- trizulis Trizuļojošs priekšmets.
- ēna Tumšs laukums, plankums; arī tumšs priekšmets, figūra.
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
- čurums Ūdens caurlaidīgs trauks, priekšmets.
- pribluda-priprava Uzasināts metāla priekšmets, primitīvs nazis.
- kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakaru teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); attiecīgais mācību priekšmets.
- vācene Vācu izcelsmes (priekšmets, dzīvnieku suga u. tml.).
- doičene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- fircene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- frica Vācu valoda (mācību priekšmets).
- fricene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- fričene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- ņemene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- vācene Vācu valoda (mācību priekšmets).
- vāciša Vācu valoda (mācību priekšmets).
- vācišs Vācu valoda (mācību priekšmets).
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- valene Valodas mācība; latviešu valoda (mācību priekšmets).
- metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu.
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāk nekā viens priekšmets, viena persona u. tml.
- vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml. (lat. "singularis").
- klamburis Veca, vārga dzīva būtne; nolietots priekšmets.
- anatēma Vecajā Derībā - upurējamais dzīvnieks vai priekšmets.
- grebele Vecs, nederīgs jeb nolietots priekšmets; arī lamu vārds.
- grebasts Vecs, nederīgs priekšmets; dažkārt attiecina arī uz cilvēku.
- klamis Vecs, nevērtīgs priekšmets, vecu nevērtīgu priekšmetu kopums; veca, pussagruvusi celtne.
- klauga Vecs, nolietots priekšmets (piemēram, kaste, mēbele).
- beģis Vecs, nolietots priekšmets.
- klemperis Vecs, nolietots priekšmets.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- izburška Vecs, pussabrucis priekšmets.
- kariēsts Vecs, pussagruvis priekšmets, arī ēka.
- krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- šķērslis veidojums, priekšmets u. tml., kas traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā)
- ritenis Veidojums, priekšmets, kam ir loka forma.
- ritenis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa, apļa forma.
- aploks Veidojums, priekšmets, kurš apņem ko lokveidā.
- ledusskapis Vēsture (mācību priekšmets).
- sencene Vēsture (mācību priekšmets).
- vēkšķene Vēsture (mācību priekšmets).
- vēsene Vēsture (mācību priekšmets).
- vēsķene Vēsture (mācību priekšmets).
- vēstene Vēsture (mācību priekšmets).
- vēstere Vēsture (mācību priekšmets).
- vēzene Vēsture (mācību priekšmets).
- visene Vēsture (mācību priekšmets).
- computus Viduslaikos mācību priekšmets, kur aritmētikas un astronomijas elementi bija savienoti ar baznīcas svētku aprēķiniem.
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks.
- masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti).
- aizakmens Vieta vai priekšmets, arī dzīva būtne, kas atrodas aiz akmens.
- zeķes Vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā.
- guļasvieta Vieta, uz kuras guļ; mēbele, priekšmets, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- hantele Vingrošanas priekšmets - divas ar īsu rokturi savienotas, parasti čuguna, bumbas vai rokturis ar metāla ripām abos galos.
- lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos.
- laist Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru); novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
- ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (priekšmets) nonāk (kur iekšā).
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- rudums Vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme; ruds priekšmets, viela, laukums.
- mirgulis Vizulis, spožs priekšmets.
- ķeburs Zarains koks; žuburains priekšmets.
- loze Zīme (piemēram, zīmīte ar numuru, priekšmets), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- ķēpāšana Zīmēšana (mācību priekšmets).
- skricelene Zīmēšana (mācību priekšmets).
- zimcene Zīmēšana (mācību priekšmets).
- zimčuga Zīmēšana (mācību priekšmets).
- zīmene Zīmēšana (mācību priekšmets).
- zimpene Zīmēšana (mācību priekšmets).
- špuļa Zīmīte, mazs vīstoklītis vai priekšmets, ko slēpj tūplī.
- ģimenes mācība zināšanu kopums par ģimenes veidošanos un attīstību; mācību priekšmets vispārizglītojošās skolās.
- botānika Zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
- anatomija Zinātne par dzīva organisma formu un uzbūvi; attiecīgais mācību priekšmets.
- vēsture zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
- disciplīna Zinātnes nozare; mācību priekšmets.
- zooloģija Zinātņu komplekss, kas pētī dzīvniekus, to uzbūvi, attīstību, daudzveidību un klasifikāciju; attiecīgais mācību priekšmets.
- daikte Zirglietas, lieta, priekšmets, veca dzelzs lieta.
- zoģene Zooloģija (mācību priekšmets).
- zolene Zooloģija (mācību priekšmets).
- zollene Zooloģija (mācību priekšmets).
- zooģene Zooloģija (mācību priekšmets).
priekšmets citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV