Paplašinātā meklēšana
Meklējam bur.
Atrasts vārdos (504):
- bur:1
- bura:1
- bure:1
- burē:1
- buri:1
- buri:2
- burs:1
- burt:1
- ebur:1
- burāt:1
- burba:1
- burbe:1
- burča:1
- burči:1
- burda:1
- burde:1
- burēt:1
- burēt:2
- burga:1
- burga:2
- burga:3
- burgs:1
- burģe:1
- buriķ:1
- buris:1
- burīt:1
- burj.:1
- burka:1
- burka:2
- burka:3
- burka:4
- burkš:1
- bursa:1
- burši:1
- buršs:1
- burta:1
- burte:1
- burte:2
- burts:1
- burun:1
- burve:1
- burza:1
- burža:1
- burža:2
- aburi:1
- buraks:1
- burans:1
- burats:1
- burbēt:1
- burbēt:2
- burbis:1
- burdēt:1
- bureks:1
- burene:1
- burgāt:1
- burgzt:1
- burģis:1
- burība:1
- burīgs:1
- burimē:1
- burito:1
- burkas:1
- burkņi:1
- burkši:1
- burkšs:1
- burnīt:1
- burņit:1
- buroks:1
- burots:1
- burska:1
- burska:2
- burste:1
- buršķi:1
- burtāt:1
- burtēt:1
- burtin:1
- burtot:1
- burumi:1
- buruni:1
- buruns:1
- buruši:1
- burves:1
- burvis:1
- burvju:1
- burzāt:1
- burzēt:1
- burzga:1
- burzīt:1
- burzma:1
- burzme:1
- buržāt:1
- buržuā:1
- klabur:1
- lembur:1
- Aburti:1
- apburt:1
- atburt:1
- beburs:1
- čaburs:1
- čāburs:1
- čeburs:1
- čiburi:1
- buračka:1
- buraviķ:1
- burbata:1
- burbiņa:1
- burbons:1
- burbula:1
- burbule:1
- burcīna:1
- burčaks:1
- burdens:1
- burdīte:1
- burdons:1
- burekle:1
- burekls:1
- burgeri:1
- burgers:1
- burgžēt:1
- burhans:1
- burināt:1
- buriški:1
- burjati:1
- burkali:1
- burkans:1
- burkāns:1
- burkens:1
- burkini:1
- burkste:1
- burksti:1
- burkšēt:1
- burkšis:1
- burkšķi:1
- burkšņi:1
- burķins:1
- burlaka:1
- burlaks:1
- burluči:1
- burnass:1
- burnavs:1
- burnoss:1
- burnuss:1
- bursaki:1
- bursīts:1
- buršana:1
- buršķēt:1
- buršķis:1
- burtasi:1
- burtene:1
- burtēze:1
- burties:1
- burungi:1
- buruoks:1
- burvene:1
- burvība:1
- burvīgs:1
- burvīķe:1
- burzans:1
- burzdēt:1
- burzgas:1
- burzgot:1
- burzība:1
- burzīgs:1
- burzīgs:2
- burziņš:1
- burznis:1
- burznīt:1
- burzoņa:1
- burzuls:1
- burzuls:2
- burzums:1
- buržujs:1
- klembur:1
- aizburt:1
- apburāt:1
- Ārburga:1
- atburāt:1
- baburka:1
- bemburs:1
- bumbure:1
- bumburi:1
- bumburs:1
- čaburis:1
- čāburis:1
- čemburs:1
- burājums:1
- burāšana:1
- burātājs:1
- burātājs:2
- buratīni:1
- burbains:1
- burbākls:1
- burbekls:1
- burbināt:1
- burbucis:1
- burbulēt:1
- burbulis:1
- burbuļāt:1
- burbuļot:1
- burdains:1
- burdjuks:1
- bureklis:1
- burgulis:1
- burgundi:1
- burkanis:1
- burkstēt:1
- burkstis:1
- burkšķēt:1
- burkšķis:1
- burkšnis:1
- burkulis:1
- burleska:1
- burlesks:1
- burmanis:1
- burmaņot:1
- burnasts:1
- burstiņš:1
- burtains:1
- burtenis:1
- burtisks:1
- burtkoks:1
- burtkopa:1
- burtnīca:1
- burtulis:1
- burvekle:1
- burvekls:1
- burvesti:1
- burvests:1
- burviene:1
- burviete:1
- burvilka:1
- burvināt:1
- burvisks:1
- burzakls:1
- burzdala:1
- burzgala:1
- burzguļi:1
- burzināt:1
- burzulis:1
- buržuika:1
- aizburas:1
- aizburāt:1
- alburnus:1
- apburbēt:1
- apburnīt:1
- apburošs:1
- apburzīt:1
- atburbēt:1
- atburnīt:1
- atburtot:1
- atburzīt:1
- Bajburta:1
- bamburēt:1
- Bedburga:1
- bemburis:1
- Bitburga:1
- brambura:1
- buburene:1
- buburīte:1
- buiburti:1
- bumburēt:1
- bumburēt:2
- bumburēt:3
- bumburis:1
- čamburis:1
- čebureks:1
- Čhonburī:1
- burastība:1
- burbaliņi:1
- burbeklis:1
- burbuļāts:1
- burcēniņš:1
- bureklene:1
- burenieks:1
- burggrāfs:1
- burgutiņa:1
- burgzdala:1
- burgzdula:1
- burgzdule:1
- burinieks:1
- burkānājs:1
- burkānēns:1
- burkaniņi:1
- burkāniņš:1
- burkānīts:1
- burkšināt:1
- burlacība:1
- burlacīgs:1
- burmistrs:1
- burnaseņš:1
- burnīties:1
- bursolīts:1
- burstelēt:1
- buršikozs:1
- buršķināt:1
- burtaines:1
- burtēties:1
- burtlicis:1
- burtnieki:1
- burtnieks:1
- burtošana:1
- burtskoks:1
- burtslēgs:1
- burtstils:1
- burukuģis:1
- burulaiva:1
- burunduks:1
- burušaski:1
- burveklis:1
- burvīgums:1
- burvinīca:1
- burzāties:1
- burzbalas:1
- burzeknis:1
- burzgains:1
- burzgalas:1
- burzgalāt:1
- burzgalēt:1
- burzgulēt:1
- burzgulis:1
- burzguļot:1
- burzīgums:1
- burzīties:1
- burzmains:1
- aizburbēt:1
- aizburbis:1
- aizburgāt:1
- aizburnīt:1
- aizburtot:1
- Altenburg:1
- Annaburga:1
- Annenburg:1
- apburtība:1
- arlaburīt:1
- Arneburga:1
- atžuburis:1
- Augsburga:1
- Bādiburga:1
- balonbura:1
- Bernburga:1
- bezānbura:1
- Bīkeburga:1
- Bleiburga:1
- bomburens:1
- Breiburga:1
- čāburains:1
- čāburītis:1
- buramvārdi:1
- buraudekls:1
- burbulains:1
- burbulisks:1
- burbuļains:1
- burbuļtēja:1
- burgundijs:1
- burgzdalāt:1
- burgzdelēt:1
- burināšana:1
- buriškieši:1
- burkānaite:1
- burkšķiens:1
- burkšķināt:1
- burkšpiens:1
- burlaciete:1
- burnusteni:1
- bursteklis:1
- burtakalps:1
- burtavnīca:1
- burtcipari:1
- burtinieks:1
- burtiskums:1
- burtnicīna:1
- burtnīciņa:1
- burtraksts:1
- burtsmetis:1
- burtstarpa:1
- burtumetis:1
- burundieši:1
- buruškieši:1
- burveklene:1
- burvestība:1
- burvinieks:1
- burvjlazda:1
- burzavieši:1
- burznīties:1
- burzovieši:1
- buržgaliņa:1
- buržoazija:1
- buržuāzija:1
- buržujisks:1
- aizburkšēt:1
- aizžuburot:1
- Allenburga:1
- Altenburga:1
- Amēneburga:1
- apkluburot:1
- Ārdenburga:1
- Ārensburga:1
- arlaburītu:1
- atkleburot:1
- atkluburot:1
- bakamburis:1
- Bawsenburg:1
- Budžumbura:1
- bumburains:1
- bumburkoks:1
- ciņburains:1
- Čanthaburī:1
- čeburkājis:1
- četržuburu:1
- burbuļjānis:1
- burbuļošana:1
- burbuļsakta:1
- burbuļūdens:1
- burbuļvanna:1
- burduškieši:1
- burdzēnieši:1
- burgzdoliņa:1
- burgzduliņš:1
- burkānmušas:1
- burseraceae:1
- bursopātija:1
- bursotomija:1
- burstīšanās:1
- burtlietuve:1
- burtliktava:1
- burtliktuve:1
- burtniecība:1
- burtstabiņš:1
- burtveidols:1
- burzgulains:1
- burzgulītis:1
- burzguļains:1
- buržuāzisks:1
- buržuāzisms:1
- aizbumburēt:1
- aizburbulēt:1
- aizburbuļot:1
- aizdulburēt:1
- aizkleburot:1
- aizkluburēt:1
- aizkluburot:1
- aizsluburot:1
- Akanburlika:1
- alburnoides:1
- Alt-Selburg:1
- apburnīties:1
- apburzīties:1
- apklamburēt:1
- apklumburot:1
- Ašafenburga:1
- atburzīties:1
- atklamburēt:1
- atklemburot:1
- atklomburēt:1
- atklumburēt:1
- atklumburot:1
- atslēgburts:1
- atžuburains:1
- Bāddriburga:1
- Bādhomburga:1
- Barencburga:1
- Bauskenburg:1
- beburkārkls:1
- Boicenburga:1
- Brandenburg:1
- bumburēties:1
- bumburnieks:1
- burbuļainums:1
- burgundietis:1
- bursektomija:1
- burseracejas:1
- burtniecieši:1
- burzgalainis:1
- burzgalāties:1
- ahilobursīts:1
- aizklamburēt:1
- aizklamburot:1
- aizklemburot:1
- aizklumburot:1
- apakšburtene:1
- Bādharcburga:1
- Blankenburga:1
- Brandenburga:1
- burkšķināšana:1
- burvjlazdaugi:1
- aizžuburoties:1
- aptemburkavāt:1
- atklaburēties:1
- atkluburēties:1
- Augustusburga:1
- Bādberleburga:1
- beburkārkliņš:1
- bumburainītis:1
- četržuburains:1
- burtapzīmējums:1
- Altenburgskaja:1
- Charlottenburg:1
- cilvēkburkanis:1
- burbuļkārtošana:1
- Bādblankenburga:1
- Alt-Schwanenburg:1
- apsaburzgalāties:1
- Brandenburgskaja:1
- Bādkolberga-Heldburga:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (4204):
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
- memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- in spe _burtiski_ "cerībā"; nākotnē.
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
- omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
- nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- laissez-aller _burtiski_ "ļauj iet"; neierobežota brīvība.
- laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
- lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
- vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
- pro domo sua _burtiski_ "par savu māju"; personiskā jautājumā; aizstāvot sevi un savas intereses.
- Weltschmerz _burtiski_ "pasaules skumjas"; pesimistiskas jūtas, apātisks skats uz dzīvi.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
- urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
- persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
- qui pro quo _burtiski_ "viens otra vietā"; juceklis, pārpratums.
- lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
- sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
- lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
- nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma).
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- slūpe 18.-19. gs. buru flotes karakuģis.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
- divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
- divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
- barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā.
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
- AF Afganistāna, valsts divburtu kods.
- AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
- galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
- dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā.
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
- maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
- nožēlot Aiz skaudības noburt.
- aizkluburot Aizklumburot.
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
- aizirdzēt Aizplūst, aizburbuļot (par skaņām).
- aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
- knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
- aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu.
- aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu.
- aizžuburoties Aizžuburot.
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- AL Albānija, valsts divburtu kods.
- ALB Albānija, valsts trīsburtu kods.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
- majuskuļi Alfabēta lielie burti.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- DZ Alžīrija, valsts divburtu kods.
- DZA Alžīrija, valsts trīsburtu kods.
- dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu.
- AS Amerikāņu Samoa, teritorijas divburtu kods.
- ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods.
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- AND Andora, valsts trīsburtu kods.
- AI Angilja, teritorijas divburtu kods.
- AIA Angilja, teritorijas trīsburtu kods.
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- AO Angola, valsts divburtu kods.
- AGO Angola, valsts trīsburtu kods.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- ATA Antarktīda, teritorijas trīsburtu kods.
- AQ Antarktika, teritorijas divburtu kods.
- ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods.
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
- grotbura Apakšējā bura grotmastā.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību.
- apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu.
- māžot Apburt, apvārdot.
- apdzirdināt Apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību.
- nozavēt Apburt, noburt.
- sasavēt Apburt, noburt.
- sazintēt Apburt, noburt.
- šarmēt Apburt, pakļaut savam šarmam.
- apbiskot Apburt.
- apmantāt Apburt.
- apmantot Apburt.
- appestelēt Apburt.
- appimcot Apburt.
- appinčeklot Apburt.
- appincot Apburt.
- apskolot Apburt.
- apskunstot Apburt.
- apzavēt Apburt.
- burvināt Apburt.
- novervēt Apburt.
- paraganot Apburt.
- pimcot Apburt.
- burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis.
- špinkšļi Apburtas, apvārdotas lietas.
- ņikutis Apburts sainītis.
- Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
- Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā.
- Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Oburna Apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klārksbērga Apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.).
- Danberi Apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glastonberija Apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Līsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Luisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Linčbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pitsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Pittsburg"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Platsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Warrensburg"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Viljamsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Williamsburg"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
- Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē.
- Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos.
- Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos.
- Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā.
- Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
- Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā.
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
- Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos.
- Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos.
- Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos.
- Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos.
- Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos.
- Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos.
- Asekejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Asekeevo_), Orenburgas apgabala ziemeļu daļā.
- Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā.
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos.
- Irikļinska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā.
- Ždanovka Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga.
- Glastonberija Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
- Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas.
- Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē.
- Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē.
- Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
- Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
- Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
- Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā.
- Dīdingene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freiburgas) kantonā.
- Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos.
- Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas.
- Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
- Bērzaine Apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs.
- Augšpfalca apgabals Bavārijā (_Oberpfalz_), Vācijas federālajā zemē, administratīvais centrs - Rēgensburga.
- kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta.
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu.
- tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus.
- apkluburot Apklumburot.
- apklunkurot Apklumburot.
- aplādēt Apkraut lāstiem, apburt.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
- apmaukts Apmāts, apburts.
- apmienot Apmulsināt, apburt.
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
- sapūšļot Appūst, pakļaut burvībai.
- nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi.
- aplikt Apvākot (piemēram, burtnīcu, grāmatu).
- sačomerēt Apvārdot (ar buramvārdiem).
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
- ARE Apvienotie Arābu Emirāti, valsts trīsburtu kods.
- bastardbiezne Apzīmējums ikvienam normālai sistēmai neatbilstošam burtu biezumam.
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
- burtapzīmējums apzīmējums, kurš veidots no burtiem.
- apbarots Ar apburtu ēdienu apmāts, prātā aptumšots.
- daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
- pīnēt Ar buramvārdiem apturēt uzsūtīto ļaunumu.
- iečūdīt Ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot.
- piezavēt Ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet.
- izraganēt Ar buršanas palīdzību sameklēt, atrast.
- zaveklīgs Ar buršanu, noskaušanu saistīts.
- uzburties Ar burvestību palīdzību pieķerties.
- iezīlēt Ar burvestību sagādāt.
- aizburt Ar burvībām aizdzīt.
- uzburt Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
- pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
- atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
- atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
- atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
- atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
- impampa Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- impampis Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- piezāļot Ar burvju zāļu palīdzību piesaistīt, pieburt.
- četržuburu Ar četriem žuburiem.
- daudzžuburu Ar daudziem žuburiem.
- branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
- divžuburu Ar diviem žuburiem.
- gļotsomiņa Ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa.
- burtains Ar iegrieztām burtām izraibots koks.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- kliedējums Ar līni nostiprināts darvota buru auduma tinums ap virvi vai trosi.
- noskatīt Ar ļaunu skatienu noburt.
- iezāļot Ar medikamentu palīdzību savaldzināt, apburt.
- rēvgradzens Ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas.
- grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli.
- piecžuburu Ar pieciem žuburiem.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu); veidot burtus (ar rakstāmrīku).
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
- ievilkt buru ar šotes palīdzību nostiept buru.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- trijžuburu Ar trim žuburiem; trīsžuburu.
- trīsžuburu Ar trim žuburiem.
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
- vienžubura Ar vienu žuburu.
- zīlotne Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs; zīlene.
- zīlene Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs.
- Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa.
- teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts.
- AR Argentīna, valsts divburtu kods.
- ARG Argentīna, valsts trīsburtu kods.
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili.
- AM Armēnija, valsts divburtu kods.
- ARM Armēnija, valsts trīsburtu kods.
- AW Aruba, teritorijas divburtu kods.
- ABW Aruba, teritorijas trīsburtu kods.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- Ligūrijas asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline liburnica").
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
- VIR ASV Virdžinas, teritorijas trīsburtu kods.
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
- atzavēt Atburt.
- muru Atkārtojumā "muru, muru" un savienojumā "muru murumis" apraksta murmināšanu, pļāpāšanu, burbuļošanu.
- ļur Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot.
- ļuru Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot.
- coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā".
- atkluburot Atklumburot.
- atklunkurot Atklumburot.
- cūkausis atliekušies burtnīcu vai grāmatu lapu stūri.
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
- kluburu kluburiem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
- klunkuru klunkuriem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- kliperis Ātrgaitas buru kuģis.
- klipers Ātrgaitas okeāna burinieks tirdzniecības un kara flotē (kara flotē arī ar tvaika palīgdzinēju).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1).
- deus ex machina atrisinājums, kas nāk, iejaucoties neparedzētam apstāklim (antīkajā traģēdijā atrisinājums reizēm rodas, iejaucoties kādam dievam, kas uz skatuves parādās ar mehāniskas ierīces palīdzību); _burtiski_: "dievs no mašīnas".
- Hesītis ātro uzkodu ēstuve _Hesburger_.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī.
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- īsraksts Ātrraksts - runas ātrai pierakstīšanai piemērota vienkāršota burtu saistraksta sistēma, kurā izmanto īpašas rakstzīmes un saīsinājumus.
- šotstūra novilcējs atsaite (grotburai), ar kuru nostiepj grotburas apakšējo malu (līķi) attiecībā pret grotbomja noku (galu).
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa.
- iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
- buru laukums atsevišķu buru laukumu summa.
- parafāzijas Atsevišķu, neparedzētu skaņu, burtu vai vārdu nomainīšana, aizvietošana, pārstatīšana vietām runājot.
- rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā.
- aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām.
- bezānburas priekšējā līķa garums attālums gar bezānmastu no bezānburas halzstūra līdz fallstūra augšējai malai.
- grotburas apakšējā līķa garums attālums pa grotbomi no masta līdz grotburas šotstūrim.
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne.
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds.
- pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu.
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
- Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos.
- Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m.
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
- Augustana Augsburgas ticības apliecība.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
- štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām).
- reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai.
- rabas aukliņas, kas piesietas pie burām, lai lielā vējā ar tām sasietu buras mazākas).
- klokē Austa vai adīta drāna ar burbuļainu reljefu.
- AU Austrālija, valsts divburtu kods.
- AUS Austrālija, valsts trīsburtu kods.
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- AT Austrija, valsts divburtu kods.
- AUT Austrija, valsts trīsburtu kods.
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
- žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača.
- autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
- concepi Autorības apstiprinājums ar parakstu (burtiski: "es sacerēju").
- sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai.
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
- īkaste Avots, kas no kalna apakšas burbuļo.
- alags Avots; ala ar avotu; caurums zemē, no kura avotiņš burbuļo.
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
- AZ Azerbaidžāna, valsts divburtu kods.
- AZE Azerbaidžāna, valsts trīsburtu kods.
- Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos (Turcijā, turku val. _Baba burun_).
- BS Bahamas, valsts divburtu kods.
- BHS Bahamas, valsts trīsburtu kods.
- BH Bahreina, valsts divburtu kods.
- BHR Bahreina, valsts trīsburtu kods.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- balons Balonbura.
- dēkle Baltā burve (feja?).
- Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
- BLR Baltkrievija, valsts trīsburtu kods.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- Lauma Baltu mitoloģijā - sākotnēji zemes un dzemdību dieviete, vēlāk burve.
- Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- BD Bangladeša, valsts divburtu kods.
- BGD Bangladeša, valsts trīsburtu kods.
- BB Barbadosa, teritorijas divburtu kods.
- BRB Barbadosa, valsts trīsburtu kods.
- šonerbarka Barka ar vienu vaļēju steņģi (taisno buru).
- ķīburnieki Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Ķīburi" iedzīvotāji.
- midolīna Bastardizāts burtu veids starp antīkvas un fraktūras burtiem.
- BZ Beliza, valsts divburtu kods.
- BLZ Beliza, valsts trīsburtu kods.
- BE Beļģija, valsts divburtu kods.
- BEL Beļģija, valsts trīsburtu kods.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
- BJ Benina, valsts divburtu kods.
- BEN Benina, valsts trīsburtu kods.
- BM Bermudu salas, teritorijas divburtu kods.
- BMU Bermudu salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums.
- murzīt Berzēt, saburzīt.
- brucināt Berzt, burzīt.
- brūžļāt Berzt, nonēsāt, burzīt.
- beta Bēta, grieķu alfabēta otrais burts.
- à livre ouvert bez sagatavošanās (lasīt, tulkot); no lapas (dziedāt, spēlēt); _burtiski_: "pēc atvērtas grāmatas".
- à la guerre comme a la guerre bez žēlastības; _burtiski_: "karā kā jau karā".
- bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
- stumulgs Biešu vai burkānu ziedu kāts.
- klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
- 16 rumbu sistēma biežāk izmantotā rumbu sistēma ar horizonta riņķa dalījumu 16 daļās, rumbu nosaukumus veido no debespušu nosaukumu (angļu valodā) pirmajiem burtiem: N, NNE, NE, ENE, E, ESE, SE, SSE, S, SSW, SW, WSW, W, WNW, NW un NNW.
- sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
- Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā.
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
- burtskoks Birka, burta.
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
- burkstēt Blarkšķēt, burkšķēt.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- bodo Bodo aparāts - lentes tipa telegrāfa aparāts, kas raksta burtus; ar šo aparātu var vienā laikā nosūtīt un saņemt telegrammas pa vienu vadu.
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
- BO Bolīvija, valsts divburtu kods.
- BOL Bolīvija, valsts trīsburtu kods.
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods.
- BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods.
- BW Bostvāna, valsts divburtu kods.
- BWA Bostvāna, valsts trīsburtu kods.
- reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes.
- burājums Brauciens ar burām; burāšana, kreisēšana, arī kuģojums.
- BR Brazīlija, valsts divburtu kods.
- BRA Brazīlija, valsts trīsburtu kods.
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem.
- šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā).
- IO Britu Indijas okeāna teritorijas divburtu kods.
- Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins.
- VGB Britu Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods.
- zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas.
- BN Bruneja, valsts divburtu kods.
- BRN Bruneja, valsts trīsburtu kods.
- sukhāvatī budisma mitoloģijā - zeme (burtiski: "laimīgā zeme"), kas atrodas ļoti tālu no mūsu pasaules.
- BG Bulgārija, valsts divburtu kods.
- BGR Bulgārija, valsts trīsburtu kods.
- bomburens Bumburains.
- Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā.
- brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām.
- palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
- pastiprinājuma ielāps burai uzšūts pastiprinājums (ielāps) tajā vietā, kur tā pakļauta pastiprinātai berzei pret kādu takelāžas detaļu
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izbīļu vārdi buramie vārdi pret baiļu radītu slimību.
- uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu.
- abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365.
- šotstūra dēlītis buras fallstūra dēlītim līdzīgs pastiprinājums šotstūrī.
- buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi.
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
- marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
- killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
- pogājams štagas jātnieks buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas.
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša.
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk.
- buras vēders buras vidusdaļas izliekums.
- pamatburas Buras, kuras jahtas konstruktors projektējis konkrētai jahtai burāšanai pie vēja, ja tā ātrums nav lielāks par 7,5 m/s, tās ir grotbura, fokbura un bezanbura, kuras izmanto vienmēr, neatkarīgi no vēja virziena un jahtas kursa.
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi).
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu.
- pie vēja burāšanas paņēmiens, kas ļauj iet (ar cieši ievilktām burām) vējam gandrīz pretī.
- novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis.
- vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
- burāt augstu burāt cieši pie vēja.
- pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
- pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
- burāt cieši pie vēja burāt pie vēja, cik "augstu" vien iespējams, tas ir, gandrīz pret vēju.
- ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes.
- Burbonas viskijs burbons (2).
- burgzdula Burbulis; burgzdala.
- burgzduliņš Burbulis; burgzdala.
- aizvirt Burbuļojot aizplūst; aizburbuļot.
- spurgulēties Burbuļot, laist burbuļus.
- bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī.
- burgzdelēt Burbuļot; burgzdalāt.
- Asclepias tuberosa burbuļu asklēpija.
- Physa fontinalis burbuļu kailgliemezis.
- zēģelnieks Burinieks, buru laiva.
- buru kuģis burinieks, kuģis, ko dzen buru pārveidota vēja enerģija.
- markva Burkāns; burkāni.
- Heterotrioza apicalis burkānu lapblusiņa.
- burkānaite Burkānu lauks, pēc burkānu novākšanas.
- burkānājs Burkānu lauks, pēc burkānu novākšanas.
- pusēvele burkānu smalcināmais dēlis (ar ēveles grieznim līdzīgiem asmeņiem).
- savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota").
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
- Visnaga daucoides burkānu visnaga.
- BF Burkinafaso, valsts divburtu kods.
- BFA Burkinfaso, valsts trīsburtu kods.
- būrmeistars burmistrs.
- ieburt Burot ietekmēt (ko, kādu), panākt vēlamo rezultātu; burot pagatavot (piemēram, zāles).
- pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu; buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
- izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot.
- pretburvība Buršana pret citu buršanu.
- pesteļošana Buršana, burvju māksla, maģija; vārdošana; zīlēšana; maģisku darbību veikšana.
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu.
- pretburvības līdzekļi buršanas līdzekļi, kas palīdz atspēkot citu buršanu.
- pinčkas buršanās līdzekļi, nešļavas, pesteļi.
- bāžļot Burt, noburt.
- raganēt burt, pesteļot.
- pincot burt, vārdot.
- pindzot burt, vārdot.
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt.
- burtu biezums burta lieluma, virzienā no augšas uz leju, apzīmējums pēc punktiem un nosaukuma.
- apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki.
- stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- apcirknītis Burtenes nodalījums viena zināma burta vai slēdzeņa novietošanai.
- burtcipari burti, cipari un citi simboli, ko izmanto informācijas pierakstam.
- gaišie burti burti, ko veido smalkas līnijas.
- literi burti.
- čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu.
- skunstēties burties, zīlēt.
- zintēties Burties; buroties pareģot.
- rindu rindā burtiski, vārdu pa vārdam.
- à la lettre burtiski.
- ad litteram burtiski.
- ad verbum burtiski.
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā.
- atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī.
- līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
- rūtiņu burtnīca burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- puskul burto, boksterē!
- litteratim burts burtā, burtiski.
- autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
- litera burts.
- startstopa aparāts burtspiedējs telegrāfa aparāts ar raidītāja un uztvērēja pārtraukumainu darbību.
- burta augstums burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
- iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
- treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai.
- treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi.
- garnitūra burtu garnitūra.
- pierīkojums Burtu lietuvēs lejamās ierīces noregulēšana burtu liešanai.
- matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā.
- oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
- atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
- oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- matrica burtu saliekamām mašīnām metāla plāksnīte ar iegravētu burta attēlu.
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- lejupenis Burtu veids; burts ar apakšējo pagarinājumu.
- noklusējuma fonts burtveidols vai rakstzīmes fonts, ko sistēma izmanto teksta drukāšanai, ja lietotājs nav devis citus norādījumus.
- bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
- bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos.
- duktuss Burtveids, burta zīmējums.
- burs Buru buriem – baru bariem.
- buru piesišana apaļkokiem buru ievilkšana gropēs un to stūru nosiešana.
- halfvinds buru kuģa kurss, kura laikā kuģa gareniskā ass atrodas perpendikuāri vēja virzienam.
- šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
- pilnkuģis Buru kuģis ar trim vai vairākiem mastiem, uz kur visos ir rājburas; pilntakelāžas burinieks.
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
- kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas.
- ledus jahta buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu; ledusjahta.
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās.
- dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas.
- motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
- buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
- lēpuse Buru peldlīdzekļa aizvēja (zemvēja) puse, t. i., tā puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
- štagburas kečs buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis.
- štagburas šoneris buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis.
- šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis.
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
- buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai.
- buru apkalpošana buru uzvilkšana (pacelšana) un nolaišana, ievilkšana (pievilkšana) un izlaišana (palaišana).
- klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus).
- galfvinds burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90°; to sauc arī par pusvēju.
- kreisēt burukuģim iet pret vēju pa lauztu līniju (lavēt).
- gafelšoneris Burukuģis (2 līdz 7 mastu) ar slīpajām burām.
- barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras.
- Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.).
- BI Burundi, valsts divburtu kods.
- BDI Burundi, valsts trīsburtu kods.
- voroža burve, zīlniece.
- zavetība Burvestība, buršana.
- maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku.
- zaboboni burvestības izdarības un priekšmeti
- zavēklis Burvests, burvju līdzeklis.
- burība Burvība; buršanas paņēmieni, buramvārdi.
- pāšļi Burvības, burvestības, gudrības.
- pāšļošanās Burvības, burvestības, gudrības.
- pāžļi Burvības, burvestības, gudrības.
- pāžļošanās Burvības, burvestības, gudrības.
- māžināt Burvības, māņus radīt, rādīt burvestības, ķircināt, āzēt.
- Kolkwitzia amabilis burvīgā kolkvīcija.
- biks Burvis, burtnieks.
- pincenieks Burvis, burtnieks.
- mokšis Burvis, burvestības.
- mokšķis Burvis, burvestības.
- kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
- putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
- pretburvis Burvis, kurš var cita burvja noburto atburt.
- peiza burvis, vārdotājs.
- peizinieks burvis, vārdotājs.
- bāslis Burvis; burvības; raganu nešļavas.
- nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību.
- vidējā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis intermedia").
- mīkstā burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis mollis").
- Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt.
- burvests burvju līdzeklis, pestelis, bāzeklis
- circulus vitiosus burvju loks; argumentēšana ar tādu tēzi, kas pati izriet no tēzes, kuru grib pierādīt; bezizejas stāvoklis.
- magiska laterna burvju lukturis attēlu izrādīšanai palielinātā veidā uz baltas sienas.
- pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai.
- ņagāt Burzīt, burnīt.
- ņudzīt Burzīt, burnīt.
- murcināt Burzīt, saburzīt.
- ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt.
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- dataisīt Būt nolemtam, noburtam.
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- BT Butāna, valsts divburtu kods.
- BTN Butāna, valsts trīsburtu kods.
- BV Buvē Sala, teritorijas divburtu kods.
- BVT Buvē Sala, teritorijas trīsburtu kods.
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums.
- grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu.
- via caur, pār; _burtiski_ "ceļā" (_uz vēstulēm un citiem sūtījumiem, maršrutu apzīmējumos utt. norādot starpposmu_).
- vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem).
- CF Centrālāfrikas Republika, valsts divburtu kods.
- CAF Centrālāfrikas Republika, valsts trīsburtu kods.
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
- ievilkt šotis ciešāk nostiept buru.
- loģiskā diskierīce cietā diska sekcija, kas apzīmēta ar kādu burtu un ko lietotājs var izmantot kā atsevišķu disku.
- sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm.
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
- kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus.
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es".
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
- pusburis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
- pusburvis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
- vindsērfingists Cilvēks, kas burā ar vējdēli.
- burātājs Cilvēks, kas burā.
- enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
- žinātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, zīlēšanu.
- burvis Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks.
- jahtsmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
- jahtsmens Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
- buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
- sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- māžeklis Cilvēks, kas tic māņiem, burvībām.
- ziloņkaula cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium eburneum").
- kravas marķējums ciparu, burtu un nosacītas informācijas uzraksts uz kravas saiņojuma vai speciālām birkām par kravas piederību un tās adresātu, par tās transportēšanas kārtību dažādos transporta veidos.
- TCD Čada, valsts trīsburtu kods.
- CZ Čehija, valsts divburtu kods.
- CZE Čehija, valsts trīsburtu kods.
- Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.).
- austroslāvisms Čehu liberāļu programma Hābsburgu Austrijas impērijas pārveidošanai federatīvā valstī.
- augšējais līķis četrstūra buras līķis, kas piestiprināts pie gafeles.
- gafellīķis Četrstūra buras mala, kas piestiprināta pie gafeles.
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura.
- taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas.
- konkordance Četru cicero, t. i. 48 punktu liela burtu vai saliekamā materiāla tipogrāfiska garuma un platuma vienība.
- puspetits Četru punktu bieznes apzīmējums; šādas bieznes burtus sauc par dimanta burtiem.
- četržuburains Četržuburu.
- CL Čīle, valsts divburtu kods.
- CHL Čīle, valsts trīsburtu kods.
- čīzītis čīzburgers.
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
- Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē".
- caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra.
- cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons).
- meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras.
- DK Dānija, valsts divburtu kods.
- DNK Dānija, valsts trīsburtu kods.
- burāšana Darbība --> burāt.
- burbuļošana Darbība, process --> burbuļot.
- burtliktuve Darbnīca burtu salikšanai ar rokām.
- pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim.
- krumpāt Darīt negludu, burzīt.
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos.
- Anthriscus cerefolium dārza suņuburkšķis.
- burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli.
- QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem.
- datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi.
- kāpeklis Daudzžuburaina dakša, ar ko izkāpj no vezuma mēslus.
- daudzžuburains Daudzžuburu.
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
- alfabētiskā notācija dažāda augstuma muzikālo skaņu apzīmējums ar burtiem.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts; neveikli rakstīts burts.
- kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj.
- cri de cœr dedzīgs lūgums, žēlošanās vai protests; _burtiski_: "dvēseles kliedziens".
- aqua vitae degvīns; _burtiski_: "dzīvības ūdens".
- choreotipija Dejas figūru attēlojums ar speciāliem burtstabiņiem.
- burbiņa Dem. --> burba; pora.
- burdīte Dem. --> burde.
- burgutiņa Dem. --> burgulis.
- burcīna Dem. --> burka 1(1, 2).
- burcēniņš Dem. --> burkāns.
- burkāniņš Dem. --> burkāns.
- burkānīts Dem. --> burkāns.
- burstiņš Dem. --> burste.
- bortele Dem. --> burte 2.
- burtnicīna Dem. --> burtnīca.
- burtnīciņa Dem. --> burtnīca.
- burzgulītis Dem. --> burzgulis.
- nābardziņš Dem. --> nāburgs.
- nāburdzītis Dem. --> nāburgs.
- žuburiņš Dem. --> žuburs.
- beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
- dežūrene Dežūrburtnīca.
- spīriņš Diagonāls spraislis laivas buras nostiprināšanai.
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta.
- sedijs Diakritiska zīme zem burta c (miniatūra s burta veidā), kas norāda, ka tas savādāk izrunājams (piem., franču valodā kā s).
- apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
- Didelenga Didelanža - pilsēta Luksemburgā (_Diddeleng_).
- diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca.
- ZAF Dienvidāfrika, valsts trīsburtu kods.
- Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs.
- Crotalus durissus Dienvidamerikas klaburčūska.
- SGS Dienviddžordžija un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- tetragramma Dieva nosaukums, kas daudzās valodās sastāv no 4 burtiem.
- Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji".
- dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās.
- Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā.
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis.
- burtciparu displejs displejs, kurš nodrošina burtu, ciparu un citu rakstzīmju vizuālu izvadi.
- žuburots Divd. --> žuburot.
- protium Divdīgļlapju augu ģints burserāceju dzimtā, 50 sugas siltākā Amerikā.
- mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae").
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
- ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos.
- balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā.
- bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales").
- ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas.
- didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā.
- eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā.
- dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta.
- leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā.
- purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta.
- parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints.
- lopbarības sakņaugi divgadīgi lakstaugi, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai (bietes, burkāni, puscukurbietes, cukurbietes, kāļi, turnepši).
- logotips Divi vai vairāki burti, kas bieži atkārtojas, nolieti uz viena burtstabiņa salikuma vienkāršošanai.
- burtkopa Divi vai vairāki burti, ko izrunā kā vienu fonēmu.
- apakšburtene Divkāršās burtenes apašējā daļa.
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
- briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
- divmastnieks Divmastu buru kuģis.
- malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij.
- stengštagbura Divmastu šonera bura, ko stiprina pie stengštagas.
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā.
- bendzelēšana Divu blakusesošu galu sasaistīšana, lietojot buru šūšanas adatu, marlīni vai citu līdzīgu diegu.
- platicērija Divzobu platicērija - divžuburu platragpaparde.
- staklaniski Divžubura veidā, līdzīgi divžuburim.
- žārklītis Divžuburains kociņš, uz kura uztin kādu aukliņu.
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- Platycerium bifurcatum divžuburu platragpaparde.
- Callicarpa dichotoma divžuburu skaistoga.
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikērijs Divžuburu svečturis; austrumu baznīcā - bīskapa amata zīme.
- divžuburains Divžuburu.
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).
- Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka.
- DM Dominika, valsts divburtu kods.
- DMA Dominika, valsts trīsburtu kods.
- DO Dominikāna, valsts divburtu kods.
- DOM Dominikāna, valsts trīsburtu kods.
- trapains Drupens, izburbējis.
- trapans Drupens, izburbējis.
- trapjš Drupens, izburbējis.
- jumis Druvu auglības dievība (arī ar lielo sākumburtu).
- ķerza Drūzma, burza.
- burznis Drūzma, burzma, jūklis.
- burzulis Drūzma, burzma, jūklis.
- virga Drūzma, burzma, ņudzeklis, kaušanās, plosīšanās; kauslis.
- dūzma Drūzma, burzma.
- ņugla Drūzma, burzma.
- kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
- dulberēt Dulburēt.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- verveklis Dusmīgs cilvēks, burvis.
- mezostihs Dzejolis, kurā katras vārsmas vidējie burti kopā veido vārdu vai teikumu (sal. akrostihs).
- telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu.
- akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu.
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- atdzēriens Dzēriens, kā līdzeklis pret burvestību.
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- JEY Džērsija, valsts trīsburtu kods.
- DJ Džibutija, valsts divburtu kods.
- DJI Džibutija, valsts trīsburtu kods.
- yod Ebreju alfabēta 10. burts.
- kāf Ebreju alfabēta 11. burts.
- lamēd Ebreju alfabēta 12. burts.
- mēm Ebreju alfabēta 13. burts.
- nūn Ebreju alfabēta 14. burts.
- samek Ebreju alfabēta 15. burts.
- ayin Ebreju alfabēta 16. burts.
- pē Ebreju alfabēta 17. burts.
- cadī Ebreju alfabēta 18. burts.
- quof Ebreju alfabēta 19. burts.
- rēš Ebreju alfabēta 20. burts.
- šīn Ebreju alfabēta 21. (priekšpēdējais) burts.
- tāv Ebreju alfabēta 22. (pēdējais) burts.
- gimels Ebreju alfabēta 3. burts, atbilst eiropiešu "g".
- vāv Ebreju alfabēta 6. burts.
- zain Ebreju alfabēta 7. burts.
- hēt Ebreju alfabēta 8. burts.
- tēt Ebreju alfabēta 9. burts.
- dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts.
- bēt Ebreju alfabēta otrais burts.
- he Ebreju alfabēta piektais burts.
- alef Ebreju alfabēta pirmais burts.
- gīmel Ebreju alfabēta trešais burts.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- pavursuļāt Ēdot laist (burbuļus).
- EG Ēģipte, valsts divburtu kods.
- EGY Ēģipte, valsts trīsburtu kods.
- klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
- Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā (_Iechternach_).
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- EC Ekvadora, valsts divburtu kods.
- ECU Ekvadora, valsts trīsburtu kods.
- GNQ Ekvatoriālā Gvineja, valsts trīsburtu kods.
- elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums).
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
- Annenberg Emburgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā.
- Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV.
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- ER Eritreja, valsts divburtu kods.
- ERI Eritreja, valsts trīsburtu kods.
- Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā (_Esch-Uelzecht_).
- ET Etiopija, valsts divburtu kods.
- ETH Etiopija, valsts trīsburtu kods.
- Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā.
- Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- fis Fa dieza apzīmējums burtu notācijā (tonis fa, kas paaugstināts par pustoni).
- grotfalle Falle ar kuru paceļ un nolaiž grotburu.
- balonfalle Falle jahtas priekšgalā, ar kuru paceļ un nolaiž balonburu.
- fokfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž fokburu.
- svētmeita Feja, burve.
- jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j.
- FRO Fēru salas, teritorijas trīsburtu kods.
- FJ Fidži, valsts divburtu kods.
- FJI Fidži, valsts trīsburtu kods.
- PHL Filipīnas, valsts trīsburtu kods.
- informācijas burbulis filtra burbulis.
- foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
- vaka Fokbura.
- FK Folklenda Salas, teritorijas divburtu kods.
- FLK Folklenda Salas, teritorujas trīsburtu kods.
- glosolālija Folklorā (buramos vārdos, piedziedājumos) - skaņu sakopojums, kurā trūkst jēgas.
- feniķiešu raksts fonogrāfisks konsonantisks raksts; katrai no 22 burtu zīmēm atbilst viens līdzskanis + jebkurš patskanis, kas liecina par izcelsmi no zilbju raksta.
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- FR Francija, valsts divburtu kods.
- FRA Francija, valsts trīsburtu kods.
- federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
- ATF Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, teritorijas trīsburtu kods.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- sediļa Franču pareizrakstības (diakritiskā) zīme, ko liek zem burta c, ja tas izrunājams kā s.
- PYF Franču Polinēzija, teritorijas trīsburtu kods.
- prudonisms Franču sīkburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Z. Prudona mācība.
- Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām.
- GA Gabona, valsts divburtu kods.
- GAB Gabona, valsts trīsburtu kods.
- Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
- masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai.
- pīķstūris Gafeļburas augšējais pakaļējais stūris.
- burzgala Gaisa burbulis, ko izdala norūdzis alus.
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
- čoks Gaisa vārsts karburatorā; šī vārsta vadības poga.
- burzbalas Gaisīgi ūdens burbuļi.
- vezikulārie materiāli gaismjutīgi materiāli, kuros fotogrāfisko attēlu veido gaismu izkliedējoši gāzes mikroburbulīši termoplastiska polimēra kārtiņā; izmanto melnbalto kinofilmu kopiju iegūšanai, mikrofotogrāfijā, rentgenogrāfijā.
- pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru.
- GUY Gajāna, valsts trīsburtu kods.
- GY Gajānas Kooperatīvā Republika, valsts divburtu kods.
- in full dress galā tērpā (burtiski pilnā tērpā), visā krāšņumā.
- cilvēkburkanis Galda burkāns.
- skrebls galda spēle, vārdu sastādīšana no burtiem - spēļu kauliņiem.
- regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene.
- plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai.
- pusvējš galfvinds - burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90 grādu leņķī.
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps.
- grots Galvenā vai apakšējā bura, ko uzvelk grotmastā.
- clou galvenais pievilkšanas, intereses punkts; _burtiski_: "nagla".
- čīzburgers Gaļas hamburgers ar siera šķēli.
- borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
- rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
- GM Gambija, valsts divburtu kods.
- GMB Gambija, valsts trīsburtu kods.
- GH Gana, valsts divburtu kods.
- GHA Gana, valsts trīsburtu kods.
- apņukāt Garāmejot saburzīt, sagumzīt.
- bursaki Garīgā semināra - bursas audzēkņu nosaukums; studenti, kas dzīvoja bursā.
- abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
- koalescence Gāzē vai šķidrumā disperģētu pilienu vai burbuļu saplūšana; koagulācijas paveids.
- GGY Gērnsija, teritorijas trīsburtu kods.
- GI Gibraltārs, teritorijas divburtu kods.
- GIB Gibraltārs, teritorijas trīsburtu kods.
- girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu).
- ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus").
- abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus.
- gotu burti gotiskie burti - latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām.
- rotājums Grafiskā un tipogrāfiskā nozīmē dekoratīvas piedevas: ornaments, viņetes u. c. pie burta nepiederīgs materiāls.
- aplikums Grāmatas vai burtnīcas apvākojums.
- divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
- tiflotipogrāfija Grāmatu iespiešana akliem ar izciļņu burtiem.
- perl Grāmatu spiestuvēs 5 punktu burtu grāds - viens no sīkākiem burtiem grāmatrūpniecībā.
- kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai.
- sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
- lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem.
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
- izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
- briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts.
- šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu).
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
- GD Grenāda, valsts divburtu kods.
- GRD Grenāda, valsts trīsburtu kods.
- GL Grenlande, teritorijas divburtu kods.
- GRL Grenlande, teritorijas trīsburtu kods.
- dolce vita grezna un izpriecām bagāta dzīve; _burtiski_: "saldā dzīve".
- GR Grieķija, valsts divburtu kods.
- GRC Grieķija, valsts trīsburtu kods.
- sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ).
- tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ).
- ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ).
- ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ).
- kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ).
- tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ).
- jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω).
- hī grieķu alfabēta divdesmit otrais burts (Χ, χ).
- fī grieķu alfabēta divdesmit pirmas burts (Φ, ϕ).
- psī grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ).
- ipsilons grieķu alfabēta divdesmitais burts (Υ, υ).
- mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ).
- bēta grieķu alfabēta otrais burts (Β, β).
- omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu.
- epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε).
- alfa grieķu alfabēta pirmais burts (Α, α).
- ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ).
- ēta grieķu alfabēta septītais burts (Η, η).
- dzeta grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ); zeta, zēta.
- zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ).
- pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
- pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
- gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г, γ).
- nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν).
- lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ).
- abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt.
- Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam.
- Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
- Kirke grieķu mitoloģijā - burve, Ajas salas valdniece; šajā salā nonāca Odisejs ar saviem ceļa biedriem, kurus Kirke pārvērta par cūkām.
- moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
- Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju.
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
- Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus.
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
- Eirilohs Grieķu mitoloģijā - Odiseja ceļabiedrs, kurš tāpat kā Odisejs netika pārvērsts par cūku burves Kirkes salā, atšķirībā no pārējiem ceļabiedriem.
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte.
- Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus.
- urbulis Grifele vai kociņš, ar kuru rāda burtus, mācoties lasīt.
- labējais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās kreisās puses uz augšējo labo pusi; apzīmē ar Z burtu.
- kreisais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās labās puses uz augšējo kreiso pusi; apzīmē ar S burtu.
- grotbura ar vaļēju apakšējo līķi grotbura, kuras apakšējais līķis nav paredzēts ievilkšanai grotbomja gropē.
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites.
- numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums.
- slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta.
- sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to.
- trisele Grotburas vietā paceļama neliela, stipra trīsstūraina vētras bura ar vaļēju apakšējo malu.
- flagkapteinis Grupveida burājuma vecākais, jahtām ejot uz vienu un to pašu vietu.
- grumdīt Grūst, burzīt.
- ņukāt Grūstīt, mīcīt, burzīt.
- GE Gruzija, valsts divburtu kods.
- GEO Gruzija, valsts trīsburtu kods.
- GUM Guama, teritorijas trīsburtu kods.
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums.
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- GP Gvadelupa, teritorijas divburtu kods.
- GLP Gvadelupa, teritorijas trīsburtu kods.
- GT Gvatemala, valsts divburtu kods.
- GTM Gvatemala, valsts trīsburtu kods.
- GUF Gviāna, reģiona trīsburtu kods.
- GNB Gvineja-Bisava, valsts trīsburtu kods.
- GIN Gvineja, valsts trīsburtu kods.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus.
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- HT Haiti, valsts divburtu kods.
- HTI Haiti, valsts trīsburtu kods.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods.
- HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
- HN Hondurasa, valsts divburtu kods.
- HND Hondurasa, valsts trīsburtu kods.
- HK Honkonga, teritorijas divburtu kods.
- HKG Honkonga, teritorijas trīsburtu kods.
- bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas.
- adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- HR Horvātija, valsts divburtu kods.
- HRV Horvātija, valsts trīsburtu kods.
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
- iezēģelēt Ieburāt.
- ieborkšēties Ieburkšķēties.
- ieburnīt Ieburzīt (1).
- iemuidzīt Ieburzīt, piespiežot nedaudz ieliekt.
- kluburieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kluburi" iedzīvotāji.
- kluburnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kluburi" iedzīvotāji.
- burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs.
- ievandīties Iejukt (cilvēku burzmā, starp cilvēkiem).
- ieklumpačot Ieklumburēt.
- iekluburot Ieklumburot.
- ieklunkurot Ieklumburot.
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
- difuzors Iekšdedzes motora karburatora daļa, kur degviela sajaucas ar gaisu.
- karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījumu sagatavo karburatorā.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
- šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei.
- atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu.
- dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm.
- deinis Ierīce bišu kāpšanai ar āķi un trijžuburī iekārtu sēdekli.
- būgordiņi Ierīce buru kuģu buru savilkšanai.
- ekonomaizers Ierīce iekšdedzes dzinēja karburatorā degmaisījuma bagātināšanai, lai palielinātu dzinēja ekonomiskumu.
- ledusjahta Ierīce uz vairākām slidām ar burām vai spārnu braukšanai pa ledu.
- grotburas šotstūra novilcējs ierīce, ar kuru nostiepj buras apakšējo līķi pret grotbomja noku.
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu.
- karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai.
- dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
- ķibuļi Iesācēju neveikli uzrakstīti burti.
- uzburbuļot Iesāki burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
- ieburbulēties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburkšēties Iesākt burkšēt (1) un tūlīt pārstāt.
- ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
- uzburzgulēt Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- kapitels Iespiedburti, kam ir lielo burtu izskats, bet mazo burtu izmēri; kapiteļi.
- tercija Iespiedburti, kuru augstums ir 16 punkti (6 mm).
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri; 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- cicero iespiedburti, kuru augstums ir 4,55 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos); 12-punktu burtu biezuma apzīmējums.
- nonparelis Iespiedburti, kuru biezne ir 6 punkti (2,256 mm); ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- tipometrija iespieddarbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums; tipogrāfiskā mēru sistēma.
- izcilnis Iespieddarbu salikumā trekni, pustrekni, kursīvi u. c. izcili burti.
- minjons Iespieduma burti, kuru grāds (lielums) vienāds ar 7 punktiem (apm. 2,6 mm).
- gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus.
- jaunā druka iespiedums ar antīkvas burtiem.
- vecā druka iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
- atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
- kongreva spiede iespiešana kumpiem burtiem, izspiedumiem; iespiešana vairākām krāsām uz reizi.
- iesiet Iestiprināt (grāmatu, burtnīcu u. tml.) vākos.
- zaptsburka Ievārījuma burka.
- Valsts Ermitāža ievērojams mākslas muzejs Sanktpēterburgā.
- ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās.
- EE Igaunija, valsts divburtu kods.
- EST Igaunija, valsts trīsburtu kods.
- ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu.
- iks Ikss - latīņu alfabēta trešais burts no beigām.
- saburbuļot Ilgāku laiku burbuļot, mutuļot.
- izburties Ilgāku laiku, daudz burt.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt.
- IN Indija, valsts divburtu kods.
- IND Indija, valsts trīsburtu kods.
- IOT Indijas Okeāna Britu Teritorija, tās trīsburtu kods.
- ID Indonēzija, valsts divburtu kods.
- IDN Indonēzija, valsts trīsburtu kods.
- tipometris Instruments tipogrāfisko burtu augstuma un apmēra noteikšanai (mērīšanai); tipometrs.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
- latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
- latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
- IQ Irāka, valsts divburtu kods.
- IRQ Irāka, valsts trīsburtu kods.
- IR Irāna, valsts divburtu kods.
- IRN Irāna, valsts trīsburtu kods.
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Ahura Mazda irāņu mitoloģijā - augstākā panteona dievība, kuras vārds burtiski nozīmē "gudrais kungs".
- Vidarafšs Irāņu mitoloģijā un eposā - karotājs un burvis, zoroastrisma pretinieks.
- Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians.
- putaklis Irbene ("Viburnum").
- budlejlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum buddleifolium").
- karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii").
- Dāvida irbene irbeņu suga ("Viburnum davidii").
- zobainā irbene irbeņu suga ("Viburnum dentunum").
- smaržīgā irbene irbeņu suga ("Viburnum farreri").
- Henrija irbene irbeņu suga ("Viburnum henryi").
- vilnainā irbene irbeņu suga ("Viburnum lantana").
- Kanādas irbene irbeņu suga ("Viburnum lentago").
- parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā.
- vēdekļveida irbene irbeņu suga ("Viburnum plicatum").
- plūmjlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum prunifolium").
- Sārdženta irbene irbeņu suga ("Viburnum srgentii").
- lauru irbene irbeņu suga ("Viburnum tinus").
- trīsdaivu irbene irbeņu suga ("Viburnum trilobum").
- Bērkvuda irbene irbeņu suga ("Viburnum x burkwoodii").
- bokstabs Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokstābs Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokštabs Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokštābs Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokštāps Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- bokštarps Irbulis, ko lieto burtu rādīšanai, mācoties lasīt.
- māciklis Irbulis, kociņš, ar ko parādīt burtus mācoties lasīt.
- IE Īrija, valsts divburtu kods.
- IRL Īrija, valsts trīsburtu kods.
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
- rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
- der langen Rede kurzer Sinn īsi sakot; _burtiski_: "garās runas īsā jēga".
- iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms.
- iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis.
- IS Islande, valsts divburtu kods.
- ISL Islande, valsts trīsburtu kods.
- T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- noburkšināt Īsu brīdi burkšināt un pabeigt burkšināt.
- noburkšķināt Īsu brīdi burkšķināt un pabeigt burkšķināt.
- pamurkšķēt Īsu brīdi ņurdēt; noburkšķēt.
- noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
- noburkšēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
- aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
- buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas.
- IT Itālija, valsts divburtu kods.
- ITA Itālija, valsts trīsburtu kods.
- pūlēt izārstēt vai izdzīt ko ļaunu ar sevišķi spēcīgiem, arī burvju līdzekļiem.
- ķunis Izaugums, bumburs uz koka.
- drepans Izburbējis, trausls.
- drepens Izburbējis, trausls.
- izburbt Izburbēt (1).
- izburbt Izburbēt (2).
- izčaukstēt Izburbēt, kurtēt.
- izšūnoties Izburbēt, kurtēt.
- izbļurbēt Izburbēt.
- izburbulēt Izburbēt.
- čauksti Izburbis ledus, vižņi.
- izburbis Izburbis.
- izbļurbt Izburbt.
- izburzgulēt Izburbuļot, izvirt.
- izburbinēt Izburbuļot.
- izburbulēt Izburbuļot.
- izmurināt Izburināt.
- izdievredzēt Izburt.
- izbokstīt Izburtot.
- izburtāt Izburtot.
- iztāpaļāt Izburtot.
- izburnīt Izburzīt.
- pūst ziepju burbuļus izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
- samidzināt izjaukt, saburzīt.
- izkluburot Izklumburot.
- izklunkurot Izklumburot.
- izķeberēties Izķeburoties.
- izgumzīt Izlīdzināt (kaut ko saburzītu).
- carpe diem izmanto katru dienu, baudi mirkli; steidzies baudīt, jo dzīve ir īsa; _burtiski_: "tver dienu".
- bugšprita kustīgais gredzens izmanto priekšburas halzstūra piestiprināšanai.
- homo novus iznirelis; _burtiski_: "jauns cilvēks".
- izpļurināties Izplunčāties (radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu) - par ūdensputniem.
- IL Izraēla, valsts divburtu kods.
- ISR Izraēla, valsts trīsburtu kods.
- nostiept buru izstiept, pacelt, novilkt un nostiprināt buru ar falli, nokbendzeli vai šoti.
- izpuinīt Iztūcīt, izburzīt.
- buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
- lencēšana Izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vējā, ar samazinātām burām (vai pilnīgi bez burām) ejot pa vējam.
- sažuburoties Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburot.
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem); sažuburoties.
- latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
- rāmifikācija Izzarojums, žuburs.
- ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru.
- jahta ar kreiso halzi jahta, kuras burās vējš pūš no kreisās puses.
- jahta ar labo halzi jahta, kuras burās vējš pūš no labās puses.
- jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
- flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru.
- šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
- buru zīmējums jahtas konstruktīvo zīmējumu sastāvdaļa, kurā redzama buru platība, to līķu (malu) garumi, nostiepšanas (novilkšanas) punkti, katras buras laukuma un visu buru kopējā laukuma smaguma centrs.
- spinakers Jahtas trijstūrveida papildbura, ko uzvelk, ja ir labs ceļavējš.
- lūvēšana Jahtas vai buru kuģa piegriešana vairāk pie vēja.
- lūvpuse Jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
- šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis.
- kečs Jahtu takelējums ar diviem mastiem un slīpajām burām.
- kets Jahtu takelējums ar vienu mastu un vienu buru.
- JM Jamaika, valsts divburtu kods.
- JAM Jamaika, valsts trīsburtu kods.
- trimiņš Jandāliņš, tracis, strīds; tusiņš, burziņš.
- jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku.
- JP Japāna, valsts divburtu kods.
- JPN Japāna, valsts trīsburtu kods.
- Torilis japonica Japānas sārtburkšķis.
- Okamudzumi japāņu mitoloģijā - trīs persika augļi ar maģisku burvju spēku.
- paburvis Jaunāks un mazāk pieredzējis burvis, burvja māceklis.
- buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu.
- Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā.
- piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji.
- ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji.
- zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji.
- NCL Jaunkaledonija, teritorijas trīsburtu kods.
- NZL Jaunzēlande, valsts trīsburtu kods.
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais".
- buru audums jebkuras šķiedras audums buru izgatavošanai.
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
- Sverdlovska Jekaterinburga - pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- YEM Jemena, valsts trīsburtu kods.
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs".
- JO Jordānija, valsts divburtu kods.
- JOR Jordānija, valsts trīsburtu kods.
- Crotalus horridus joslainā klaburčūska.
- kāju josta josta burātāja kāju pēdu nostiprināšanai, lai ķermeņa smaguma centru varētu iznest tālāk aiz laivas.
- abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
- Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- uzmāts Kā uzburts iemīlējies.
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
- CV Kaboverde, valsts divburtu kods.
- CPV Kaboverde, valsts trīsburtu kods.
- transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
- dubultojums Kāda burta atkārtojums vārdā.
- pautnesis Kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu).
- ķīkste Kāda lauku puķe, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem.
- gravēšana Kāda ornamenta, līniju, burtu utt. iegriešana metālā, stiklā, akmenī u. c.; attēla izveidošanas metode vara plāksnē ar tievu grebli.
- ķikste Kāda puķe uz lauka, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- iepīpināšana Kādas ligas ieburšana, iedodot otram apvārdotu pīpi.
- grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums (sistēma), kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
- pužākls Kāds ar izspūrušiem matiem un saburzītu apģērbu.
- cirpulis Kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus.
- ķebarkājis Kāds, kas nesaprotami raksta (skricelē) burtus; nesaprotams, ķeburīgs rokraksts.
- pamutuļot Kādu brīdi burbuļot, mutuļot.
- pamutuļoties Kādu brīdi burbuļot, mutuļot.
- pamokāt Kādu brīdi mīcīt, spaidīt, burzīt.
- KY Kaimanu Salas, teritorijas divburtu kods.
- CYM Kaimanu Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- kaitbords Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kiteboard"); pūķošana, kaitošana, kaitserfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis").
- kaitsērfings Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"); pūķošana, kaitošana, kaitbords (angļu "kiteboard").
- pūķošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; kaitsērfings, kaitbords.
- kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard).
- Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m.
- Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m.
- Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners).
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
- KH Kambodža, valsts divburtu kods.
- KHM Kambodža, valsts trīsburtu kods.
- pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš.
- CM Kamerūna, valsts divburtu kods.
- CMR Kamerūna, valsts trīsburtu kods.
- CA Kanāda, valsts divburtu kods.
- CAN Kanāda, valsts trīsburtu kods.
- Fribūra kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1671 kvadrātkilometri, 268100 iedzīvotāju (2009.); Freiburga.
- šķote Kaņepju trose buru regulēšanai; šote.
- kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
- burgulis Kāpjošs, uz augšu ejošs burbulis; (ādas) panga.
- gnēze Kāposta, burkāna serde.
- nieburs Kāpurs govs mugurā; nīburs.
- ekonostats Karburatora ierīce, kas patreknina pārlieku vāju degmaisījumu dažos motora darbības režīmos.
- karburētājs Karburators, karburēšanas aparāts.
- daudzkameru karburators karburators, kura korpusā ir divas vai vairākas samaisīšanas kameras.
- karbūzis Karburators.
- Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis.
- pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
- iestildzis Kārs, kā uzburts uz kaut ko.
- aploce Kartona vai papīra aplocījums grāmatām un burtnīcām.
- žagmiets Kārts ar žuburainu galu.
- ādums Kārts buras uzvilkšanai.
- kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- grebzdot Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus, lai iegūtu grebzdus.
- grebzdināt Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus.
- izgrebzdināt Kasot ar nazi (piemēram, kāli, burkānu), izveidot (tajā) dobumu.
- burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
- kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
- QAT Katara, valsts trīsburtu kods.
- confiteor Katoļu dievkalpojumā vispārējā grēku sūdzēšana (burtiski: "es atzīstos").
- baltpuse Katra neapspiesta lappuse, ko burtlicis saliek iespiežamai formai aiz titullapas u. c.
- piektdalis Katras burtu bieznes atdaļa piektā daļa.
- vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
- ņukums Kaut kas saburzīts, sajaukts.
- lucka Kaut kas skrandains, saburzīts.
- lūckabiņa Kaut kas skrandains, saburzīts.
- luckurīte Kaut kas skrandains, saburzīts.
- paļubināt Kaut ko burzīt, sagumzīt.
- nobāzs Kaut kur nolikts, paslēpts burvju līdzeklis.
- KZ Kazahstāna, valsts divburtu kods.
- KAZ Kazahstāna, valsts trīsburtu kods.
- KE Kenija, valsts divburtu kods.
- KEN Kenija, valsts trīsburtu kods.
- Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā.
- CY Kipra, valsts divburtu kods.
- CYP Kipra, valsts trīsburtu kods.
- KG Kirgizstāna, valsts divburtu kods.
- KGZ Kirgizstāna, valsts trīsburtu kods.
- KI Kiribati, valsts divburtu kods.
- KIR Kiribati, valsts trīsburtu kods.
- klabur Klabur klaburiem - šķībi, grizi; ļodzīgi (kustēties).
- krotalotoksīns Klaburčūskas inde.
- crotalidae Klaburčūskas.
- crotalus Klaburčūsku dzimtas ģints.
- vairogpurne Klaburčūsku dzimtas indīga čūska, kam galvas sānos ir vairodziņi.
- Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus").
- joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus").
- klabaris Klaburis.
- klabens Klaburis.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- atzīmene Klade, piezīmju burtnīca.
- tampūra Klasisks indiešu stīgu instruments; tambura; tanpura.
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
- klaburot Klumburot.
- kluburot Klumburot.
- klumburēt Klumburot.
- klumpačot Klumburot.
- klumpēt Klumburot.
- klumpēties Klumburot.
- klunkurēt Klumburot.
- klunkurot Klumburot.
- izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
- sačulnot Kļūt ļoti izburbējušam (par ledu).
- krumpāties Kļūt negludam, burzīties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
- saknibināt Knibinot sasmalcināt, sadrupināt, saburzīt.
- Sternhof Kocēnu novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums.
- žāklis kociņš ar diviem atzariem; žuburs; žākļveida zars.
- stakleitis Kociņš ar žuburu galā, uz kuriem liek šķērskoku, lai uz ugunskura varētu gatavot ēdienu.
- drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu.
- secums Koka iesmiņš, ar ko bērniem burtus rādīt, mācot ābeci.
- džonka Koka platdibena burukuģis ar 2-4 mastiem; izplatīts Dienvidaustrumāzijas valstīs.
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
- stimbuks Koka stumburs.
- žaklis Koka zaru žuburojums.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- CC Kokosu (Kīlinga) Salas, teritorijas divburtu kods.
- CCK Kokosu (Kīlinga) Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- maigle Koks ar iešķeltu vai žuburainu galu, ko lieto čūsku vai vēžu ķeršanai, akmeņu lingošanai u. tml.
- kompradoru buržuāzija koloniju un ekonomiski atpalikušo valstu buržuāzijas daļa, kas bija vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju kapitālu.
- CO Kolumbija, valsts divburtu kods.
- COL Kolumbija, valsts trīsburtu kods.
- KM Komoras, valsts divburtu kods.
- COM Komoras, valsts trīsburtu kods.
- burtu garnitūra komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma un slīpuma.
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- CD Kongo Demokrātiskā Republika, valsts divburtu kods.
- COD Kongo Demokrātiskā Republika, valsts trīsburtu kods.
- CG Kongo, valsts divburtu kods.
- COG Kongo, valsts trīsburtu kods.
- vecčehi Konservatīva partija 1860.-1918. g., kas nosaukumu ieguva 1874. kad no šās partijas atdalījās jaunčehi; iestājās par čehu zemju autonomiju Hābsburgu impērijas ietvaros, vērsās pret pārkārtojumiem.
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso.
- ermitāža Kopš 18. gs. - dažas Ziemas pils zāles ar mākslas kolekcijām Sanktpēterburgā.
- KR Korejas Republika (Dienvidkoreja), valsts divburtu kods.
- KOR Korejas Republika, valsts trīsburtu kods.
- KP Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts divburtu kods.
- PRK Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts trīsburtu kods.
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto.
- CR Kostarika, valsts divburtu kods.
- CRI Kostarika, valsts trīsburtu kods.
- CI Kotdivuāra, valsts divburtu kods.
- CIV Kotdivuāra, valsts trīsburtu kods.
- gārdzuļot Krākt, gārgt un burbuļot.
- cimuss Krāsnī sutināts kāļu, burkānu un kartupeļu ēdiens.
- simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
- burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai.
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
- izmurkāt Krietni burzīt, kutināt.
- izmušīt Krietni saburzīt, izkutināt, izmocīt.
- izmurkšīt Krietni saburzīt, izkutināt.
- izmurzīt Krietni saburzīt, izspaidīt.
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- RUS Krievija, valsts trīsburtu kods.
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga.
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu.
- kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.).
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- Sīmanis Burvis kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās, burvis no Samārijas, apustuļa Pētera antagonists.
- fundamentālists Kristietis vai musulmanis, kas uzskata, ka Bībele vai Korāns jāsaprot burtiski.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- Roksburga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum roxburgii").
- čumulains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- čumurains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- kruņķēt Krunkot, krokot; burzīt.
- krunčoties Krunkoties, burzīties.
- krūzulēt Krunkoties, burzīties.
- kruņķēties Krunkoties, krokāties; burzīties.
- CU Kuba, valsts divburtu kods.
- CUB Kuba, valsts trīsburtu kods.
- topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; stenga.
- stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga).
- takelējums kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums - apaļkoki (bomji, gafeles, rājas, masti, stengas, bugsprits u. c.), takelāža, buras, antenas, signālugunis, kravas celšanas iekārtas u. c.
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce).
- takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
- šote Kuģa, laivas takelāžas elements - trice, līne buru regulēšanai.
- lencēt Kuģim stiprā vējā ar maz vai pat bez burām skriet pa vējam.
- lenčot Kuģim stiprā vējā ar maz vai pat bez burām skriet pa vējam.
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām); buru kuģis.
- burukuģis Kuģis, kuru dzen buru uztverta un pārveidota vēja enerģija, burinieks.
- CK Kuka Salas, teritorijas divburtu kods.
- COK Kuka salas, teritorijas trīsburtu kods.
- kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji.
- ķerplis Kuoks ar trim žuburiem, ko bērni lieto ruotaļā (šo koku novieto vertikāli un ar citu, garāku kuoku mēģina notriekt gar zemi).
- pilnība Kuplums; vēderainība (burām).
- pievēja virziens kurss attiecībā pret vēju (un arī vēja virziens), kad buru peldlīdzeklis pārvietojas vējam gandrīz pretī.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- brošāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
- brošļāties Kustēties šurp un turp, berzēties, burzīties.
- bako Kustība, kad vējš iepūš burā no lē (aizvēja, zemvēja pusē).
- pumpēt Kustināt vējdēļa buru, paātrinot vējdēļa gaitu.
- KW Kuveita, valsts divburtu kods.
- KWT Kuveita, valsts trīsburtu kods.
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- ķeburīgs Ķeburains (1).
- čukurains Ķeburains.
- ķeburots Ķeburains.
- līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem.
- dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
- Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana".
- Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
- Turhs Truits ķeltu mitoloģijā - milzīgs burvju meža kuilis, sākotnēji valdnieks, kuru dievs sodīja par viņa ļaunumu, pārvēršot par zvēru.
- Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs.
- ķēpuri Ķērpas, žeburi.
- Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka.
- CN Ķīna, valsts divburtu kods.
- CHN Ķīnas Tautas Republika, valsts trīsburtu kods.
- Duņ-Fanšo Ķīniešu mitoloģijā - zeltkaļu un sudrabkaļu aizgādnis, kuram piedēvēja arī burvja un brīnumu iztulkotāja spējas.
- hals un beinbruh laba vēlējums aktierim pirms izrādes (burtiski - "lauzt kaklu un kāju!" no vācu "Hals- und Beinbruch!").
- žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs.
- mīklenāji Lācenāju, bubureņu krūmi.
- lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- absit omen lai draudi neīstenotos; _burtiski_: "lai (sliktā) zīme izpaliktu".
- vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja gk. uz R, zviedri - uz A.
- buru laiva laiva, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem mastiem, kuros uzvelk buras, taču ir arī airējama.
- burulaiva Laiva, ko pārvieto buru pārveidota vēja enerģija.
- šķēriņš Laivām ar plakanu dibenu vieglākai burāšanai šķērsvējā pierīkota viena vai vairākas plankas, iesietas laivas sānos.
- LA Laosa, valsts divburtu kods.
- LAO Laosa, valsts trīsburtu kods.
- lapaspuse Lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- lappuse Lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- flambeau Lāpa, augsts, žuburains lukturis.
- lapaspuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- lappuse Lapas viena puse (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- boksteris Lasīšana pa zilbēm; burtošana.
- boksts Lasīšana pa zilbēm; burtošana.
- bokstere Lasīšana, saucot atsevišķi katru burtu.
- burtot Lasīt pa zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
- bukšķierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt.
- bukstierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt.
- bukštierēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt.
- buksturēt Lasīt pa zilbēm, burtot; lēni, ar grūtībām lasīt.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- w Latīņu alfabēta burts "dubultvē".
- igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
- x Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām; gotiskie burti.
- gotiskie burti latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām.
- antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
- gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
- kapitālraksts Latīņu raksta senākais grafiskais veids, tikai lielie burti, burtu formas gandrīz nemainītas tiek lietotas mūsdienu poligrāfijā (romiešu kapitālburti).
- unciāļu raksts latīņu un grieķu raksta grafiskais veids, kam raksturīgi nedaudz ieapaļi lielie burti.
- minuskulis Latīņu un grieķu rakstībā - alfabēta mazais burts.
- hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
- l latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
- ē latviešu alfabēta astotais burts
- c latviešu alfabēta ceturtais burts
- ī latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
- g latviešu alfabēta desmitais burts
- ļ latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
- f latviešu alfabēta devītais burts
- t latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
- p latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
- u latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
- ņ latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
- r latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
- n latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
- š latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
- s latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
- o latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
- m latviešu alfabēta divdesmitais burts
- h latviešu alfabēta divpadsmitais burts
- ā latviešu alfabēta otrais burts
- j latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
- č latviešu alfabēta piektais burts
- a latviešu alfabēta pirmais burts
- ķ latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
- e latviešu alfabēta septītais burts
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- k latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
- b latviešu alfabēta trešais burts
- z latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
- v latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
- ž latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
- ū latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
- i latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
- ģ latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
- ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
- melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus.
- Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
- Tūškuma māte latviešu mitoloģijā pieminēta buramvārdos, vārds atvasināts no "tūkt" - pampt.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- bulbulis Latviešu pasakās brīnumu putns, kas cilvēkus apbur par kokiem.
- LV Latvija, valsts divburtu kods.
- LVA Latvija, valsts trīsburtu kods.
- čāpas ledus, kas izžūstot ūdenim zem tā, ir kļuvis izburbējis un grumbuļains.
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs.
- piesita Lēkme, pieburta slimība; iedoma.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
- rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem.
- vēja leņķis leņķis starp vēja virzienu un buras plakni
- iedarbības leņķis leņķis starp vimpeļvēja virzienu un buras plakni.
- LS Lesoto, valsts divburtu kods.
- LSO Lesoto, valsts trīsburtu kods.
- LB Libāna, valsts divburtu kods.
- LBN Libāna, valsts trīsburtu kods.
- LR Libērija, valsts divburtu kods.
- LBR Libērija, valsts trīsburtu kods.
- saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus.
- LY Lībija, valsts divburtu kods.
- LBY Lībija, valsts trīsburtu kods.
- Mēklenburgas līcis līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. _Mecklenburger Bucht_), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~50km, dziļums — līdz 27 m.
- noņurdzīt Līdz nogurumam burzīt.
- pilna burtnīca līdz pēdējai lappusei pierakstīta burtnīca.
- ad ungeum līdz pilnībai; ļoti precīzi; _burtiski_: "līdz nagam".
- samazināt buras līdz tam nesto buru vietā uzvilkt mazākas buras vai kādu buru (piemēram, grotu) nemaz nepacelt.
- māņi Līdzekļi buršanai, riebšanai; arī buršana, riebšana.
- slīdskava Līdzīgas konstrukcijas skavas var izmantot arī par slīdstieņu slīdņiem, kurus lielo buru vadīšanai un bakštagu ievilkšanai.
- aspirāti Līdzskaņi, kurus izrunā ar piedvesumu, aspirētie līdzskaņi; fonētiskajā transkripcijā tos parasti apzīmē ar attiecīgo līdzskani un burtu "h", piem., "ph", "th", "kh".
- brāze Liela cilvēku drūzma, burza; drūzmēšanās, saspiešanās.
- lērums Liela kņada, burzma.
- genuaklīvers Liela pirmā priekšbura (ja to ir vairāk nekā divas).
- kroņlukturis Liela, grezna vairākžuburu lustra, arī svečturis.
- ričers Liela, kupla priekšbura, ko lieto vieglā vējā (2-4 m/s) kursā "brīvi pie vēja".
- drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; bars, burzma, jūklis (kādā vietā).
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
- drifterbura Liela, vēderaina papildbura, ko vieglā vējā var pacelt kopā ar spinakeru.
- balonbura Liela, vēderaina priekšbura, ko lieto nelielā sānu vējā.
- majuskuls Lielais (versāl-) burts, pretstatā minuskuliem, jeb maziem burtiem.
- L lielais latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
- Ē lielais latviešu alfabēta astotais burts
- C lielais latviešu alfabēta ceturtais burts
- Ī lielais latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
- G lielais latviešu alfabēta desmitais burts
- Ļ lielais latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
- F lielais latviešu alfabēta devītais burts
- T lielais latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
- P lielais latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
- U lielais latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
- Ņ lielais latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
- R lielais latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
- N lielais latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
- Š lielais latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
- S lielais latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
- O lielais latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
- M lielais latviešu alfabēta divdesmitais burts
- H lielais latviešu alfabēta divpadsmitais burts
- Ā lielais latviešu alfabēta otrais burts
- J lielais latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
- Č lielais latviešu alfabēta piektais burts
- A lielais latviešu alfabēta pirmais burts
- Ķ lielais latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
- E lielais latviešu alfabēta septītais burts
- D lielais latviešu alfabēta sestais burts
- K lielais latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
- B lielais latviešu alfabēta trešais burts
- Z lielais latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
- V lielais latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
- Ž lielais latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
- Ū lielais latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
- I lielais latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
- Ģ lielais latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
- iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
- GB Lielbritānija, valsts divburtu kods.
- GBR Lielbritānija, valsts trīsburtu kods.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- verzālie burti lielie burti.
- versālijas Lielie iesākuma burti.
- burtslēgs lielo / mazo burtu režīma pārslēdzējs.
- barka Liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
- līnijkuģis Liels kara buru kuģis.
- buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis.
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis ar vairākām svecēm vai svečveida elektriskām spuldzēm.
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
- gam Lieto "zem" vietā pirms vārdiem, kas sākas ar burtu "g".
- modernais kutertakelējums lieto trīsstūrainu augsttakelētu grotburu, štagburu un klīveru.
- kursivēt Lietot slīpus iespieduma burtus; kādu teksta daļu izcelt ar slīpiem iespieduma burtiem.
- būržgola Lietus radītais ūdens burbulis peļķē.
- LT Lietuva, valsts divburtu kods.
- LTU Lietuva, valsts trīsburtu kods.
- burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises.
- LI Lihtenšteina, valsts divburtu kods.
- LIE Lihtenšteina, valsts trīsburtu kods.
- ķemburs Līks un zarains koks; koka žuburs; atkarens koka zars; koka celms ar jaunām atvasēm; žuburains celms.
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
- saucināt Likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- aplīķošana Līķtroses piešūšana pie buras malām.
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
- lineika lineāls, ar ko skolotājs sitis skolēniem pa pirkstiem par netīrām burtnīcām.
- rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes.
- vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements.
- smigu ķīlis linotipa burtu saliekamās un rindu lejamās mašīnas slēdzenis.
- linogrāfs Linotipa veida amerikāņu burtu saliekamāmašīna ar vairākām burtu magazīnām.
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
- gubināt Locīt, burzīt.
- logo Logotips - viegli atpazīstamas zīmes, emblēmas, burtu vai simbolu veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko lieto dokumentos, iespieddarbos, reklāmas materiālos.
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta.
- Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem.
- Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā.
- lopu burkāni lopbarības burkāni.
- lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
- Lecebuerga Luksemburga - pilsētas nosaukums luksemburgiešu valodā.
- LU Luksemburga, valsts divburtu kods.
- LUX Luksemburga, valsts trīsburtu kods.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogistes galvaspilsēta (luksemburgiešu valodā "Lētzebuerg"), 94000 iedzīvotāju (2011. g.); Lecebuerga.
- lielhercogs Luksemburgas monarha tituls.
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- pince ļaunā māksla, burvestība.
- pirts gars ļauns gars slāvu mitoloģijā, kurš dzīvojot pirtīs - zīlēšanas un buršanas vietās.
- pabatkas Ļaunums, noburšana.
- punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- novārīties Ļoti noburbuļot (parasti par ūdeni).
- burts burtā ļoti precīzi, burtiski.
- buru diegs ļoti resns un dilumizturīgs diegs buru šūšanai.
- noņurcīt Ļoti saburzīt.
- noņurcīties Ļoti saburzīties.
- burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apgūšanai; pirmmācības grāmata.
- boksterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu, lasīt pa zilbēm.
- bokšķerēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
- bokšterēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
- boksturēt Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
- boksturot Mācīties lasīt, nosaucot katru burtu; lasīt pa zilbēm; burtot.
- MG Madagaskara, valsts divburtu kods.
- MDG Madagaskara, valsts trīsburtu kods.
- obiamens Mags un burvis pokomānijas sektā, kas darbojas Jamaikas salā.
- apvārdošana Maģijas paņēmiens, ko lietoja, kā apburšanai, tā pret to, bet visbiežāk pret slimībām un kaitēm.
- pūsteļi maģiski priekšmeti buršanai.
- fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
- falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās.
- kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju.
- MYT Majota, teritorijas trīsburtu kods.
- MO Makao (Aomiņa), teritorijas divburtu kods.
- MAC Makao (Aomiņa), teritorijas trīsburtu kods.
- McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri).
- alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā.
- MK Maķedonija, valsts divburtu kods.
- MKD Maķedonija, valsts trīsburtu kods.
- MY Malaizija, valsts divburtu kods.
- MYS Malaizija, valsts trīsburtu kods.
- MW Malāvija, valsts divburtu kods.
- MWI Malāvija, valsts trīsburtu kods.
- apmāžot Maldināt, mānīt, vilt, apburt.
- MV Maldīvija, valsts divburtu kods.
- MDV Maldīvija, valsts trīsburtu kods.
- ML Mali, valsts divburtu kods.
- MLI Mali, valsts trīsburtu kods.
- MT Malta, valsts divburtu kods.
- MLT Malta, valsts trīsburtu kods.
- dreifēt manevrējot ar burām, palikt aptuveni vienā vietā.
- zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni.
- majuskulis Manuskripts, kas uzrakstīts tikai ar lielajiem burtiem.
- bošķi Māņi; burvestības; blēņas.
- mākņa Māņu gudrība, burvju māksla.
- mākne Māņu gudrība, burvju māksla.
- reilīne Marlīne - tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
- MA Maroka, valsts divburtu kods.
- MH Māršala Salas, valsts divburtu kods.
- MHL Māršala Salas, valsts trīsburtu kods.
- MQ Martinika, teritorijas divburtu kods.
- MTQ Martinika, teritorijas trīsburtu kods.
- masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki.
- topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura.
- štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām.
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna).
- sigma matemātikā ar lielo burtu sigma "Σ" apzīmē summu.
- Matrštofa Matersburga, pilsēta Austrijā ("Matrštof").
- MU Maurīcija, valsts divburtu kods.
- MUS Maurīcija, valsts trīsburtu kods.
- MR Mauritānija, valsts divburtu kods.
- MRT Mauritānija, valsts trīsburtu kods.
- spacija Mazākā starpa vārdu un burtu starpā tipogrāfiskos iespieddarbos, astotdaļa petita.
- vētrasbura Mazāku izmēru bura no stiprāka materiāla, nekā parastā bura.
- rivēt mazināt buras.
- burgzdoliņa Maziņš ūdens burbulis.
- apburnīt Mazliet saburzīt viscaur.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- aizburnīt Mazliet saburzīt, sagumzīt.
- apņurkāt Mazliet saburzīt.
- ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
- paburzīties Mazliet, daļēji saburzīties.
- pagumzīties Mazliet, daļēji sagumzīties; paburzīties.
- pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
- pagrebzdināt Mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus.
- pablorkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pablurkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- virsgarums Mazo burtu augšpus m līnijas augstuma zīmējums, piem., b, d, k, l.
- trigantine Mazs grieķu kuģītis ar vienu buru.
- fascikuls Mazs sējums, burtnīca.
- kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete.
- dur Mažora skaņkārtas nosaukums burtu notācijā.
- dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- burmaņot Māžoties, nodarboties ar burvju mākslu, acu apmānīšanu.
- rēvers Mehāniska ierīce buru platības samazināšanai.
- drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
- MX Meksika, valsts divburtu kods.
- MEX Meksika, valsts trīsburtu kods.
- nigromantija Melnā maģija, burvība ar ļaunu garu palīdzību.
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- ME Melnkalne, valsts divburtu kods.
- MNE Melnkalne, valsts trīsburtu kods.
- IMN Mena, teritorijas trīsburtu kods.
- IM Menas Sala, teritorijas divburtu kods.
- Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums.
- prezbiteriāņi Mērenākais puritāņu grupējums Anglijas buržuāzistiskās revolūcijas laikā.
- virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
- mešļavas Mešļi, nolikti burvju līdzekļi.
- litera metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; burtstabiņš.
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; litera.
- šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli.
- masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi.
- cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai.
- gropes ligzda metāla vai cita materiāla veidota ieeja (masta vai grotbomja) gropē, kur ievada buras līķtrosi.
- spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli.
- izpukstēt Metot burbuļus, pakāpeniski izplūst.
- rēvmezgls Mezgls, ar kuru sasien rēvceiziņus, ierēvējot buru.
- burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre").
- suņburkšķi meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- gosķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- kārvele Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- kārveles Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- ķerbelis Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- suņķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- svētas Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- svētes Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris").
- Anthriscus sylvestris meža suņuburkšķis.
- midzināt Mežģīt, saburzīt, izjaukt.
- dūcīt Mīcīt, spaidīt, burzīt.
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
- rēbus Mīkla, kas sastāv no dažādu priekšmetu attēlojumiem pamīšus ar burtiem, notīm utt.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
- FSM Mikronēzija, valsts trīsburtu kods.
- Hamamelis mollis mīkstā burvjlazda.
- priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī).
- pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa, taburete.
- jotēt Mīkstināt līdzskani ar burtu "j".
- ļurcīgs Mīksts, burzīgs (par audumu, apģērbu).
- Zelta miliārijs miliārijs Romas centrā uz kura ar apzeltītiem bronzas burtiem bija uzrakstīti atstatumi līdz svarīgākiem robežu punktiem.
- moll Minora skaņkārtas (arī akorda) apzīmējums burtu notācijā.
- molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- buras gredzens misiņa riņķis, ko iešuj buras stūros, lai palielinātu tās izturību.
- pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem.
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve.
- pazemis Mitoloģiska pazemes radībiņa, burvītis.
- gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- MM Mjamna, valsts divburtu kods.
- MMR Mjanma, valsts trīsburtu kods.
- modijons modiljons, arhitektūrā izgreznojums burta S veidā.
- MDA Moldova, valsts trīsburtu kods.
- MC Monako, valsts divburtu kods.
- MN Mongolija, valsts divburtu kods.
- MNG Mongolija, valsts trīsburtu kods.
- dacans mongoļu un burjatu lamaistu klosteris, ko veido viens vai vairāki tempļi un mūku dzīvojamās telpas.
- MS Montserrata, teritorijas divburtu kods.
- MSR Montserrata, teritorijas trīsburtu kods.
- morze Morzes ābece - telegrāfa signālu sistēma, kurā katram burtam atbilst kāda punktu (īss strāvas impulss) un svītru (trīsreiz ilgāks strāvas impulss) kombinācijas.
- Morzes kods Morzes alfabēts, īsu un garu signālu kombināciju sistēma burtu un ciparu pārraidei.
- bokšis Mošķis, ķēms; arī burvis.
- bokšķis Mošķis, ķēms; arī burvis.
- bokšs Mošķis, ķēms; arī burvis.
- motorburenieks Motorburinieks.
- MZ Mozambika, valsts divburtu kods.
- MOZ Mozambika, valsts trīsburtu kods.
- ņurdzeklis Mudžeklis, drūzma, burzma.
- ņurdzis Mudžeklis, drūzma, burzma.
- lielmoguls Muhamedāņu dinastijas valdnieku Bāburu tituls Indijā, dib. 1526. g., pastāvēja līdz 1858. g.
- bumbarnieks Muižas pusgraudnieks; bumburnieks.
- murgāt Murcīt, burzīt.
- murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā).
- murdiens murmināšana, ņurdoņa, burbuļošana, tracis.
- murmēt Murmināt, burbuļot.
- mormorando Murminot; čalojot, burbuļojot; šalcot.
- mormoroso Murminot; čalojot, burbuļojot; šalcot.
- fundamentālisms Mūsdienu protestantisma virziens, kas atzīst, ka ticības pamats - svētie raksti - ir nemaldīgs, pieļauj tikai burtisku šo rakstu skaidrojumu un noraida jebkādu Bībeles kritisko analīzi.
- virināt Mutuļot, burbuļot.
- membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns.
- nābergs Nāburgs.
- Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē.
- Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- NA Namībija, valsts divburtu kods.
- NAM Namībija, valsts trīsburtu kods.
- franks Naudas pamatvienība Francijā, Beļģijā un Luksemburgā līdz 2002. g.
- NR Nauru, valsts divburtu kods.
- NRU Nauru, valsts trīsburtu kods.
- brakšēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brākšēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brakšķēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- brākšķēt Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.
- smule Neass iespiedums, burta attēla sasmulēts ēnojums, rodas no mašīnas nepilnīga gājiena.
- pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
- matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā.
- antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti.
- saņurcāties neglīti, saburzīti ģērbties.
- palingrāfija Negribēta patoloģiska vārdu vai burtu atkārtošana rakstā.
- paburbulēt Neilgu laiku, mazliet burbulēt.
- paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
- paburkšēt Neilgu laiku, mazliet burkšēt.
- paburkšināt Neilgu laiku, mazliet burkšināt.
- paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
- paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
- paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
- paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
- paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
- paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
- pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt.
- krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē.
- nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
- ad Calendas Graecas nekad; _burtiski_: "līdz grieķu kalendām".
- aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
- sapičīt Nekārtīgi salikt, sabāzt (tā, ka saburzās, saņurcās).
- nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš.
- ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
- guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru.
- vētras trisele neliela, stipra trīsstūraina vētras bura, ko ar vaļēju apakšējo malu paceļ grotmastā.
- knīveris Neliela, vieglas konstrukcijas buru laiva.
- bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- korvete Neliels buru karakuģis ar vienu lielgabalu rindu.
- feluka Neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
- pinka Neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai.
- šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
- bunčuks Neliels trauks, kārba, burka.
- bunčka Neliels trauks; kārbiņa; burciņa.
- tenderis Neliels vienmasta sporta burinieks; neliels palīgkuģis.
- logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- burkānēns Neliels, jauns burkāns.
- žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ieskaust Nenovēlēt, apskaust, nīst; ar nenovīdību, ar buršanu kaitēt.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- NP Nepāla, valsts divburtu kods.
- NPL Nepāla, valsts trīsburtu kods.
- force majeure nepārvarama vara, ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piemēram, dabas katastrofa; _burtiski_: "lielākais spēks".
- karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos).
- festina lente nerīkojies pārsteidzīgi: _burtiski_: "steidzies lēnām".
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti.
- bastardaugstums Nesistemātisks burtstabiņu augstums.
- konstruktīvā apraksija nespēja zīmēt, salikt figūras vai burtus.
- nocilas Nešļavas, nesamie; burvja nešļavas.
- bākšļi Nešļavas, pesteļi; kaitēšanai nolikti burvekļi.
- apķepe Netīrumi burta attēlā, kas iespiedumā iznāk kā traipi.
- kluburiem Neveiklā, grīļīgā gaitā; klumburiem.
- klunkuriem Neveiklā, grīļīgā gaitā; klumburiem.
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- sačammāt Nevērīgi, nekārtīgi ko darot, saburzīt, saņurcīt, saspaidīt u. tml.
- iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās).
- NL Nīderlande, valsts divburtu kods.
- NLD Nīderlande, valsts trīsburtu kods.
- ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau").
- Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga.
- žeburēties Niekoties, blēņoties; aušoties, draiskoties; žaburēties.
- NE Nigēra, valsts divburtu kods.
- NER Nigēra, valsts trīsburtu kods.
- NG Nigērija, valsts divburtu kods.
- NGA Nigērija, valsts trīsburtu kods.
- NI Nikaragva, valsts divburtu kods.
- NIC Nikaragva, valsts trīsburtu kods.
- NU Niue, teritorijas divburtu kods.
- NIU Niue, teritorijas trīsburtu kods.
- skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
- šļakatu aizsargs no brezenta vai buru audekla izgatavots vairogs, ko uzstāda vai noņem pēc vajadzības.
- buru maiss no buru auduma pašūts maiss ar apaļu dibenu un attiecīgajai burai nepieciešamajiem izmēriem, uz tā sāniem uzraksta buras nosaukumu un jahtas vārdu.
- vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
- digrafs No diviem burtiem veidota burtkopa vienas fonēmas apzīmēšanai.
- pāršūt buras no esošajām burām izgatavot citas, ar atšķirīgiem parametriem un profiliem.
- gotu burti no grieķu burtiem atvasinātas rakstu zīmes, kas lietotas vecākajos gotu rakstu pieminekļos.
- fokštaga ar gropi no izturīga nerūsoša materiāla izgatavota stingra fokštaga ar gropi buras priekšējam līķim; tā paredzēta arī rollfoka ierīcē, ar kuru buru ierīēvē, uztinot uz štagas.
- tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
- mātesrausis No labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū.
- vētras buras no ļoti stipra, bieza auduma šūtas neliela laukuma buras, kuras lieto vētras laikā, kad parastās buras vairs nelīdz rēvēt.
- ab ovo no paša sākuma; _burtiski_: "no olas".
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja.
- tipoburti No tipogrāfiska materiāla (līnijām, ormnamentiem u. c.) veidoti burti.
- tipomontāža No tipogrāfiskiem elementiem, līnijām, burtiem, ornamentiem, apmalēm u. c. zīmēm, salikti attēli, viņetes utt.
- akronīms No vairāku vārdu sākuma burtiem veidots nosaukums.
- koka (arī kokzaru) dakšas no žuburaina koka izveidotas dakšas.
- kokzaru dakšas no žuburaina koka izveidotas dakšas.
- nobrīnot Nobrīnēt - noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- nobļurbēt Noburbuļot.
- noburbuļāt Noburbuļot.
- noburbulēt Noburbuļot.
- nomurmuļot Noburbuļot.
- noburkšināt Noburkšķēt (2).
- noburkšķināt Noburkšķēt (2).
- noriet Noburrt, noriebt.
- nopesteļot Noburt ar pesteļu palīdzību.
- aizskaust Noburt nenovīdības dēļ.
- sazavēt Noburt, apburt.
- aizburt Noburt, apvārdot.
- nopincot Noburt, apvārdot.
- nopindzot Noburt, apvārdot.
- apbarot Noburt, kaitēt ar apburtu ēdienu.
- nošļapstēt Noburt, nogriezt.
- jundēt Noburt, nolādēt.
- nomāšināt Noburt, novārdot.
- pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu.
- burināt Noburt, savaldzināt (ar buršanos).
- aizčaravāt Noburt.
- apsēst Noburt.
- iedarīt Noburt.
- nomantot Noburt.
- noraganot Noburt.
- noriebt Noburt.
- noskolot Noburt.
- noskunstēt Noburt.
- notaisīt Noburt.
- nozīlēt Noburt.
- nozintēt Noburt.
- saburt Noburt.
- nešļavas Noburti priekšmeti, pārtikas produkti, ko slepus iznēsāja pa mājām, lai kaitētu cilvēkiem vai mājlopiem.
- mokšķēties Nodarboties ar buršanu.
- bakšķīties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- bakšķoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- bakšoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- mokškoties Nodarboties ar burvestībām.
- mokšķoties Nodarboties ar burvestībām.
- noburbuļot Nogrimt, veidojot ūdens burbuļus.
- apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot).
- nokluburot Noklumburot.
- noklunkurēt Noklumburot.
- noklunkurot Noklumburot.
- vaļināt buras nolaist buras.
- bāšķīties Nolikt burvju līdzekli.
- bošķoties Nolikt burvju līdzekļus.
- mešļi Nolikti burvju līdzekļi.
- pincekls Nolikts burvju līdzeklis (nešļava).
- lielais vīrs nomiruša burvja gars, kas ik pa laikam kaitē dzīvajiem, izlienot no zārka
- bestarags Nomnieks, bumburnieks.
- notakelēt Noņemt buras; noņemt visu takelējumu.
- nolievēt Noregulēt buras, lai laiva virzītos norādītajā virzienā.
- NF Norfolkas Sala, teritorijas divburtu kods.
- NFK Norfolkas Sala, teritorijas trīsburtu kods.
- NO Norvēģija, valsts divburtu kods.
- NOR Norvēģija, valsts trīsburtu kods.
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
- indekss nosacīts burtu un ciparu apzīmējums ģeoloģiskajam vecumam.
- medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs).
- atņemt vēju nosegt, piesegt vēju kādam citam buru peldlīdzeklim, atrodoties vēja pusē no tā.
- nobrīnēt Noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
- nolaumēt Noskaust, noburt.
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
- apņurgāt Nosmērēt; mazliet saburzīt.
- apžulināts Nosmērēts, saburzīts.
- trimmēt Nostādīt pareizā stāvoklī rāju vai buru.
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
- ielādējams fonts noteikta burtveidola fonts, kas glabājas diskatmiņā un ko pārsūta uz printera atmiņu tad, kad tas nepieciešams kāda dokumenta drukāšanai.
- burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts.
- iekšējais fonts noteikta burtveidola rakstzīmju kopa, kas iebūvēta printera lasāmatmiņā.
- fonta lielums noteikta burtveidola rakstzīmju kopas punktu lielums.
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
- proporcionālais fonts noteiktu izmēru rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aizņem dažāda platuma horizontālu telpu, piemēram burts "i" aizņem mazāku telpu nekā burts "m".
- nosvīnīt Notraipīt, apbružāt; saburzīt.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- pužakas Novalkāts, saburzīts apģērbs.
- noriebt Novērst ar burvju vārdiem.
- bistjē ņieburkrūšturis.
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- sniebalts Ņieburs; sniebalsts.
- sniebars Ņieburs; sniebalsts.
- sniebarsts Ņieburs; sniebalsts.
- snieburs Ņieburs; sniebalsts.
- snieburste Ņieburs; sniebalsts.
- pendzeles kamzols ņieburs.
- pendzele ņieburs.
- brucīte Ņieburs.
- medurs Ņieburs.
- skotele Ņieburs.
- sniebalsts Ņieburs.
- šnorberste Ņieburs.
- jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
- žūkstīt Ņurcīt, burzīt.
- mučīt Ņurcīt, spaidīt, burzīt.
- ņorcīt Ņurcīt; arī burzīt.
- ņorcīties Ņurcīties; arī burzīties.
- garçon oficiants (Francijā); _burtiski_: “zēns”.
- arkāna Okults sakramenta vai spēcīgas burvestības nosaukums.
- AX Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas divburtu kods.
- ALA Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas trīsburtu kods.
- počka olas gaisa burbulis
- OMN Omāna, valsts trīsburtu kods.
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls.
- Čkalova Orenburga - pilsētas nosaukums 1938.-1957. g.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- ačgārnis Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
- emburdznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" iedzīvotāji.
- parastais ozols ozolu suga ("Quercus robur"), kas brīvā dabā aug arī Latvijā.
- livrezons Pa daļām izdotas grāmatas burtnīca.
- pusburve pa pusei burve (ļauna sieviete).
- pavursuļāt Paburbuļot (par ūdeni).
- pazavēt Paburt.
- paslibazavāt Paburtot.
- paburnīt Paburzīt; arī paņurcīt.
- paņurcīt Paburzīt.
- pavilnīt Paburzīt.
- paņurcīties Paburzīties.
- uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai).
- Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe.
- Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā.
- cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
- murduļot Padarīt burbuļveidīgu, putot.
- apmantāt Padarīt neievainojamu (ar burvestību).
- apzāļot Padarīt neievainojamu ar burvju zāļu palīdzību.
- savīšķēt Padarīt netīru; arī saburzīt.
- saraganot Padarīt par burvestību līdzekli.
- zombēt Padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu.
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
- Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja.
- Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja.
- Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja.
- Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja.
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja.
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
- Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja.
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja.
- Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja.
- Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja.
- Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja.
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja.
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
- Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja.
- marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs.
- šlakot Pagriezt buras.
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi.
- PK Pakistāna, valsts divburtu kods.
- PAK Pakistāna, valsts trīsburtu kods.
- pakluburot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
- paklunkurot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
- apburt Pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē); noburt.
- PW Palau, valsts divburtu kods.
- PLW Palau, valsts trīsburtu kods.
- PSE Palestīna, pašpārvaldes teritoriju trīsburtu kods.
- PS Palestīna, teritoriju divburtu kods.
- dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos.
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- pamešas Pamešu vainas - ar buršanu izraisītas slimības.
- burkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
- PA Panama, valsts divburtu kods.
- PAN Panama, valsts trīsburtu kods.
- izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
- tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu.
- rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus; šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
- paņorcīt Paņurcīt; paburzīt.
- paņorcīties Paņurcīties; paburzīties.
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi.
- grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes.
- papļurināties Paplunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- PG Papua-Jaungvineja, valsts divburtu kods.
- PNG Papua-Jaungvineja, valsts trīsburtu kods.
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
- buru nosegšana parādība, ko novēro, kad viena jahta ir tik tuvu otrai jahtai, ka tā ar savām burām nosedz zemvēja jahtas buras.
- uzburbulēt Parādīties burbuļiem (uz kā, virs kā).
- PY Paragvaja, valsts divburtu kods.
- PRY Paragvaja, valsts trīsburtu kods.
- déjà vu paramnēze, maldīga sajūta, ka notiekošais ir jau pieredzēts; _burtiski_: "jau redzēts".
- ģirbes koks parastā irbene ("Viburnum opulus").
- girbas Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- ģirbe Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irbenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irbenes Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irbinājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irbines Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irūbene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irūbiņa Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- jirbene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- jirbine Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsalakoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsalkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāšens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsulis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kazenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kleiders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- krustozoliņi Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- mīkliņš Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pankokpliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pankokplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pliederpenkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- plieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putakslis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putākslis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pūtenes Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putine Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putinis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putukšļi Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- šnēballe Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- sniegbāle Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- sniegbaltīte Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- sniegpika Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- suņplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- Bermudas bura parastais masta buras tips, kas uzvilkta mastā līdz tā galam.
- ozals Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozolis Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozuls Parastais ozols ("Quercus robur").
- ozulus Parastais ozols ("Quercus robur").
- ūzuls Parastais ozols ("Quercus robur").
- badikne Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- badiknis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- gankulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- gankulītes Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- kazusieriņš Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- naudulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- naudulītis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- pešķene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- pēškenīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- pierškiunīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plaktine Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plaktiņi Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plaukinis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plikša Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plikši Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plikšis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plikšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- plīkšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- pliška Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- trūcene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
- stāvraksts Parastais, stateniskiem burtiem veidotais iespiedraksts.
- rondo Parasti savienojumā "rondo raksts", "rondo burts": raksts (burts), kam raksturīga noapaļota forma.
- pārcelt Parasti savienojumā ar "burtiski", "tieši" u. tml.: nekvalitatīvi, pārāk tieši, burtiski pārtulkot.
- pārcēlums Parasti savienojumā ar "burtisks", "tiešs" u. tml.: nekvalitatīvs, pārāk tiešs, burtisks tulkojums.
- atslēgburts Parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu.
- pārzēģelēt Pārburāt.
- lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- buras fallstūra dēlītis paredzēts, lai izlīdzinātu nevēlamo kroku efektu, ko izraisa buru paceltā stāvoklī noturošā falle.
- dievredzis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks.
- dievreģis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks.
- onomantija Pareģošana pēc cilvēka vārda burtiem vai patskaņiem vai burtu skaitliskās vērtības.
- pusunciālis Pārejas burts no unciāļa uz karolingu minuskuli; 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- pārklunkurēt Pārklumburot (1).
- pārklunkurot Pārklumburot (1).
- pārklunkurēt Pārklumburot (2).
- pārklunkurot Pārklumburot (2).
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
- pārburt Pārspēt, izmainīt cita burvja noburto.
- apšķirt Pāršķirt (grāmatas, burtnīcas lappusi).
- atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru.
- iet ar pilnām burām pārvietoties, kad vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
- ferija Pasaku, burvju spēle, krāšņa izrāde.
- paņurkāt Paspaidīt, paburzīt.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu.
- burtin Pastiprina darbības vārdu "burt".
- piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem.
- strupnis Patvaļīgi nošķelta vārddaļa - viens vai daži burti, ko lieto aizstājot attiecīgo vārdu.
- imitējumraksts Patvaļīgu burtu vai simbolu izmantošana, lai parādītu drukājamās lappuses izskatu, neparādot faktiski drukājamo tekstu.
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
- sotē Pavalgs no burkāniem, kartupeļiem, rutkiem u. c. pie cepeša.
- ievākojums Paveikta darbība --> ievākot (1); speciāls apvāks (grāmatai, burtnīcai).
- ieburzījums Paveikta darbība, rezultāts --> ieburzīt (1).
- sadrūzmējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadrūzmēt, sadrūzmēties; arī drūzma, burzma.
- sažuburojums Paveikta darbība, rezultāts --> sažuburot.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- paboržāt Pavirši pamazgāt, paburzīt.
- ad rem pēc būtības; _burtiski_: "pie lietas".
- intertips Pēc linotipa parauga būvēta amerikāņu burtu liekamā un rindu lejamā mašīna.
- ļauna acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu, kas it kā var noskaust vai noburt.
- sabons Pēc vācu un franču sistēmas 72 punktu burtu biezuma apzīmējums.
- iet ar burām peldlīdzeklim pārvietoties, izmantojot buras un vēju kā dzinējspēku.
- iet pilnīgāk peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
- labā halze peldlīdzekļa kurss attiecībā pret vēju, ja tas pūš burās no labās puses.
- kreisā halze peldlīdzekļa kurss, vējam pūšot burās no kreisās puses.
- spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu.
- Ašbērtona periodiski izžūstoša upe Austrālijā (_Ashburton_), Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, lietus periodā ietek Indijas okeānā pie Eksmutas līča.
- ļaunglābējs Persona, kas savas buršanas, vārdošanas u. c. mākslas lietojis, palīdzēdams cilvēkiem un mājlopiem.
- éminence grise persona, kura nav augstā amatā, bet kurai ir vara un ietekme (sākotnēji tā dēvēja kardināla Rišeljē privātsekretāru P. Žozefu); _burtiski_: "pelēkais kardināls".
- apmērītājs Persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras.
- PE Peru, valsts divburtu kods.
- PER Peru, valsts trīsburtu kods.
- pesteļotājs Pestelis - burvis (burvji), kas ar īpašām spējām piesien, sapin, saista vai tieši otrādi spēj atbrīvot.
- burekls Pestelis, burvestības līdzeklis.
- burveklis Pestelis, burvestības līdzeklis.
- burvekls Pestelis, burvestības līdzeklis.
- bursteklis Pestelis; apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi.
- burstelēt Pesteļot, pūšļot, nodarboties ar buršanu.
- Petrodvoreca Pēterhofas pilsētas nosaukums no 1944. g. līdz 1999. g., kad to iekļāva Sanktpēterburgas sastāvā.
- Pēterpils Petrograda (mūsdienu Sanktpēterburga), pilsēta Krievijā.
- kopotājs Pie avīzēm, žurnāliem, grāmatām u. c. iespieduma darbiem ar sleju sakārtošanu lappusēs nodarbināts burtlicis.
- bezān- Pie bezānmasta piederīgs (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura, piem., bezānbura, bezānmasts).
- rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot.
- gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas.
- grot- Pie grotmasta piestiprināts (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), piem., grotbura, grotštaga.
- piezēģelēt Pieburāt.
- pielaimēt Pieburt, piesaistīt; iegūt, iemantot.
- pieskolot Pieburt.
- bags Pieburta slimība.
- piecžuburains Piecžuburu.
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
- comme il faut pieklājīgs, atbilstošs uzvedības normām; _burtiski_: "kā vajag".
- piekluburot Pieklumburot.
- pieklumburēt Pieklumburot.
- māņoties Piekopt buršanu.
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti.
- trimmēt Pielaikot jaunu buru.
- burzakls Piena putra, ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem.
- kapalīne Piena zupa ar putraimiem, kapātiem kartupeļiem un burkāniem.
- šifrs pieņemta zīmju kopa (burti un cipari) saīsinātai dokumentu, iespieddarbu u. tml. apzīmēšanai, kas ļauj grāmatas u. c. iespieddarbus kārtot noteiktā secībā bibliotēku vai citu krātuvju plauktos.
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt (piemēram, burtnīcā, žurnālā, lai saglabātu, neaizmirstu).
- pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas.
- uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1).
- uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbt (1).
- izņukāt Pietiekami saburzīt, paspaidīt.
- izņumdzīt Pietiekami saburzīt, paspaidīt.
- punkts pieturzīme ( . ); arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa.
- daudzpunkte Pieturzīme ( ... ), ko lieto stilistiskos nolūkos; šāda zīme, ko lieto, lai parādītu vārdu vai burtu izlaidumu.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi; klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
- viknot Pikot, burzīt, plēst, plūkt.
- izgrumīt Pilnībā saburzīt.
- fascinēt Pilnīgi pārņemt (kādu) savā varā; apburt, apmāt.
- burbulains Pilns ar ūdens burbuļiem; burbuļains.
- burbuļains Pilns ar ūdens burbuļiem.
- Djūsberi Pilsēta Anglijā ("Dewsbury"), Vestjorkšīras grāfistā, 62900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ešbērna Pilsēta ASV ("Ashburn"), Virdžīnijas štatā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Alabamas štatā, 60250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Indiānas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Klaifornijas štatā, 139500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Meinas štatā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Ņujorkas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Vašingtonas štatā, 76300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bleksbērga Pilsēta ASV ("Blacksburg"), Virdžīnijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmsbērga Pilsēta ASV ("Bloomsburg"), Pensilvānijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērkbērneta Pilsēta ASV ("Burkburnett"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeimbersbērga Pilsēta ASV ("Chambersburg"), Pensilvējas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klārksbērga Pilsēta ASV ("Clarksburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīburna Pilsēta ASV ("Cleburne"), Teksasas štatā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daiersbro Pilsēta ASV ("Dyersburg"), Tenesī štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edinbērga Pilsēta ASV ("Edinburg"), Teksasas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elensbērga Pilsēta ASV ("Ellensburg"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fičbērga Pilsēta ASV ("Fitchburg"), Masačūsetsas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fičbērga Pilsēta ASV ("Fitchburg"), Viskonsinas štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksbērga Pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Teksasas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksbērga Pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Virdžīnijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geilsbērga Pilsēta ASV ("Galesburg"), Ilinoisas štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnsbērga Pilsēta ASV ("Greensburg"), Indiānas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnsbērga Pilsēta ASV ("Greensburg"), Pensilvānijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā.
- Herisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herisonbērga Pilsēta ASV ("Harrisoburg"), Virdžīnijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hetisbērga Pilsēta ASV ("Hattiesburg"), Misisipi štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heldsbērga Pilsēta ASV ("Healdsburg"), Kalifornijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorinbērga Pilsēta ASV ("Laurinburga"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorensbērga Pilsēta ASV ("Lawrenceburg"), Kentuki štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorensbērga Pilsēta ASV ("Lawrenceburg"), Tenesī štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līsbērga Pilsēta ASV ("Leesburg"), Floridas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līsbērga Pilsēta ASV ("Leesburg"), Virdžīnijas štatā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luisbērga Pilsēta ASV ("Lewisburg"), Tenesī štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linčbērga Pilsēta ASV ("Lynchburg"), Virdžīnijas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsbērga Pilsēta ASV ("Martinsburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlbērga Pilsēta ASV ("Middleburg"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ņūbērga Pilsēta ASV ("Newburgh"), Ņujorkas štatā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūberiporta Pilsēta ASV ("Newburyport"), Masačūsetsas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ogdensbērga Pilsēta ASV ("Ogdensburg"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindžbērga Pilsēta ASV ("Orangeburg"), Dienvidkarolīnas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pārkersbērga Pilsēta ASV ("Parkersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pītersbērga Pilsēta ASV ("Petersburg"), Virdžīnijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filipsbērga Pilsēta ASV ("Philipsburg"), Ņūdžersijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsbērga Pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kalifornijas štatā, 68000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsbērga Pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kanzasas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsburga Pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Platsbērga Pilsēta ASV ("Plattsburgh"), Ņujorkas štatā, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reksbērga Pilsēta ASV ("Rexburg"), Aidaho štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozbērga Pilsēta ASV ("Roseburg"), Oregonas štatā, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpītersbērga Pilsēta ASV ("Saint Petersburg"), Floridas štatā, 253700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solsberi Pilsēta ASV ("Salisbury"), Mērilendas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spārtanbērga Pilsēta ASV ("Spartanburg"), Dienvidkarolīnas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksbērga Pilsēta ASV ("Vicksburg"), Misisipi štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorensbērga Pilsēta ASV ("Warrensburg"), Misūri štatā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voterberi Pilsēta ASV ("Waterbury"), Konnektikutas štatā, 109300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljamsbērga Pilsēta ASV ("Williamsburg"), Virdžīnijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vudbērna Pilsēta ASV ("Woodburn"), Oregonas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olberi Pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Balarata Pilsēta Austrālijā ("Ballarat"), Viktorijas štatā, 105 km uz rietumiem no Melburnas, 96940 iedzīvotāju (2015. g.).
- Džīlonga Pilsēta Austrālijā ("Geelong"), kontinenta dienvidu piekrastē, Viktorijas štatā, uz dienvidrietumiem no Melburnas, 137200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Radkersburga Pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bišofshofena Pilsēta Austrijā ("Bischofshofen"), Zalcburgas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bleiburga Pilsēta Austrijā ("Bleiburg"), Karintijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Egenburga Pilsēta Austrijā ("Eggenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hainburga Pilsēta Austrijā ("Hainburg an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halleina Pilsēta Austrijā ("Hallein"), Zalcburgas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercogenburga Pilsēta Austrijā ("Herzogenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jūdenburga Pilsēta Austrijā ("Judenburg"), Štīrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klosterneiburga Pilsēta Austrijā ("Klosterneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, Vīnes ziemeļrietumu piepilsēta, 25900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korneiburga Pilsēta Austrijā ("Korneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Matersburga Pilsēta Austrijā ("Mattersburg"), Burgenlandes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miterzille Pilsēta Austrijā ("Mittersill"), Zalcburgas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neimarkte Pilsēta Austrijā ("Neumarkt am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberndorfa Pilsēta Austrijā ("Oberndorf bei Salzburg"), Zalcburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādštate Pilsēta Austrijā ("Radstadt"), Zalcburgas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālfeldene Pilsēta Austrijā ("Saalfelden am Steinernen Meer"), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zalcburga Pilsēta Austrijā ("Salzburg"), tāda paša nosaukuma federālās zemes administratīvais centrs, 150300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanktjohanna Pilsēta Austrijā ("Sankt Johann im Pongau"), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīkirhene Pilsēta Austrijā ("Seekirchen am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Strasburga Pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzelburga Pilsēta Austrijā ("Wieselburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilhelmsburga Pilsēta Austrijā ("Wilhelmsburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zella Pilsēta Austrijā ("Zell am See"), Zalcburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arlona pilsēta Beļģijā (_Arlon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Genka pilsēta Beļģijā (_Genk_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lomela pilsēta Beļģijā (_Lommel_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nefšato pilsēta Beļģijā (_Neufchateau_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šinī Pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dilsene-Stokeme Pilsēta Beļģijā ("Dilsen-Stokkem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Durbuī Pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Florenvila Pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halena Pilsēta Beļģijā ("Halen"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamonta-Ahele Pilsēta Beļģijā ("Hamont-Achel"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Māseika Pilsēta Beļģijā ("Maaseik"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Odenburga Pilsēta Beļģijā ("Oudenburg"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēra Pilsēta Beļģijā ("Peer"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buijona pilsēta Beļģijā (fr. _Bouillon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumu pierobežā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga pilsēta Beļģijā (fr. _Limbourg_, vācu, nl. _Limburg_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tongerena pilsēta Beļģijā (fr. _Tongres_, nl. _Tongeren_, vācu _Tongem_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brē Pilsēta Beļģijā (fr. "Bree"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herka Pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hufalize Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borglūna Pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilzena pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beringene Pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haselta pilsēta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bastoņa pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Restenberha Pilsēta Dienvidāfrikā ("Rustenburg"), Ziemeļrietumu provincē, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pītermaricbērha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Postmasberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Postmasburg"), Ziemeļkāpas provincē, kalnrūpniecības centrs, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medranda Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Boksberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aleksandra Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mamelodi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Benoni Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Orindžfārma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kemptonpārka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Soueto Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Rūdepurta-Mareburga Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā.
- Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā.
- Amerstbērga pilsēta Kanādā (_Amherstburg_), Ontārio provinces dienvidos.
- Sadberi pilsēta Kanādā (_Sudbury_), Ontārio provincē, 161500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Oša Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Kolpina Pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā.
- Gaja Pilsēta Krievijā ("Гай"), Orenburgas apgabalā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestrorecka Pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts.
- Puškina Pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Čerņahovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Kronštate Pilsēta Krievijā, kas administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, atrodas Somu līča austrumos (Kotļinas salā), 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
- Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
- Soļiļecka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buguruslana Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.).
- Abduļina Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Jasnija Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuvandika Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buzuluka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 84700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mednogorska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soročinska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novotroicka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lomonosova Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā.
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Eilsberi pilsēta Lielbritānijā (_Aylesbury_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē.
- Blekbērna pilsēta Lielbritānijā (_Blackburn_), Anglijā, Liverpūles-Līdsas kanāla krastā, 106500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kenterberija pilsēta Lielbritānijā (_Canterbury_), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence.
- Danfērmlina pilsēta Lielbritānijā (_Dunfermline_), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
- Lisbērna pilsēta Lielbritānijā (_Lisburn_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 120200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūberi pilsēta Lielbritānijā (_Newbury_), Anglijā, Bērkšīras grāfāfistē, 41000 iedzīvotāju (2020. g.)
- Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šrūsberi pilsēta Lielbritānijā (_Shrewsbury_), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eilsburija Pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Edinburga Pilsēta Lielbritānijā ("Edinburgh"), Skotijas administratīvais centrs, osta Fērtoforta līča krastā, 468700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dīkirhe pilsēta Luksemburgā (_Dikrech_), 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ehternaha pilsēta Luksemburgā (_Echternach_), 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Grēvenmahere pilsēta Luksemburgā (_Greiwemaacher_), 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vilca pilsēta Luksemburgā (_Wolz_), 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viandena Pilsēta Luksemburgā ("Veianen"), 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Esperanža Pilsēta Luksemburgā, 11500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanema Pilsēta Luksemburgā, 13900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Petanža Pilsēta Luksemburgā, 14600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Remiha Pilsēta Luksemburgā, 3100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rūmelanža Pilsēta Luksemburgā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Etelbrika Pilsēta Luksemburgā, 7400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Merša pilsēta Luksemburgā.
- Diferdanža Pilsēta Luksemburgas dienvidos ("Differdange"), 19000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Didelanža pilsēta Luksemburgas dienvidos (fr. val. _Dudelange_), pie Francijas robežas, 17600 iedzīvotāju (2006. g.); Didelenga (luksemburgiešu val. _Diddeleng_)
- Eša pie Alzetas pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidos (_Esch-sur-Alzette_), 29900 iedzīvotāju (2011. g.); Ešuelzehta.
- Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos.
- Ārdenburga pilsēta Nīderlandē (_Aardenburg_), Zēlandes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bergema pilsēta Nīderlandē (_Berghem_), Limburgas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kēra pilsēta Nīderlandē (_Cadier en Keer_), Limburgas provincē, 4260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ehta pilsēta Nīderlandē (_Echt_), Limburgas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērlena pilsēta Nīderlandē (_Heerlen_), Limburgas provincē, 88000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerkrade pilsēta Nīderlandē (_Kerkrade_), Limburgas provincē, 46600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostburga pilsēta Nīderlandē (_Oostburg_), Zēlandes provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paningena pilsēta Nīderlandē (_Panningen_), Limburgas provincē, 7550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rūrmonda pilsēta Nīderlandē (_Roermond_), Limburgas provincē, Māsas labajā krastā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sitarda-Gelēna pilsēta Nīderlandē (_Sittard-Geleen_), Limburgas provincē.
- Venlo pilsēta Nīderlandē (_Venlo_), Limburgas provincē, 100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venraja pilsēta Nīderlandē (_Venray_), Limburgas provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērta pilsēta Nīderlandē (_Weert_), Limburgas provincē, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aferdena Pilsēta Nīderlandē ("Afferden"), Limburgas provincē, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altvēterheide Pilsēta Nīderlandē ("Altweerterheide"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amerika Pilsēta Nīderlandē ("America"), Limburgas provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenraja Pilsēta Nīderlandē ("Asenray"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārlo Pilsēta Nīderlandē ("Baarlo"), Limburgas provincē, 6450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bāksema Pilsēta Nīderlandē ("Baexem"), Limburgas provincē, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēgdena Pilsēta Nīderlandē ("Beegden"), Limburgas provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēka Pilsēta Nīderlandē ("Beek"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēzele Pilsēta Nīderlandē ("Beesel"), Limburgas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bemelena Pilsēta Nīderlandē ("Bemelen"), Limburgas provincē, 600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beringe Pilsēta Nīderlandē ("Beringe"), Limburgas provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blerika Pilsēta Nīderlandē ("Blerick"), Limburgas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blitersveika Pilsēta Nīderlandē ("Blitterswijck"), Limburgas provincē, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boholca Pilsēta Nīderlandē ("Bocholtz"), Limburgas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borghārene Pilsēta Nīderlandē ("Borgharen"), Limburgas provincē, 1850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borna Pilsēta Nīderlandē ("Born"), Limburgas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brūkhīzenvorsta Pilsēta Nīderlandē ("Broekhuizenvorst"), Limburgas provincē, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brinsima Pilsēta Nīderlandē ("Brunssum"), Limburgas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dūsburga Pilsēta Nīderlandē ("Doesburg"), Gelderlandes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drībergena-Reizenburga Pilsēta Nīderlandē ("Driebergen-Rijsenburg"), Utrehtas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eigelhovena Pilsēta Nīderlandē ("Eygelshoven"), Limburgas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elburga Pilsēta Nīderlandē ("Elburg"), Gelderlandes provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elslo Pilsēta Nīderlandē ("Elsloo"), Limburgas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Epena Pilsēta Nīderlandē ("Epen"), Limburgas provincē, 740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Genepe Pilsēta Nīderlandē ("Gennep"), Limburgas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gīzenburga Pilsēta Nīderlandē ("Giessenburg"), Dienvidholandes provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grēvenbihta Pilsēta Nīderlandē ("Grevenbicht"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēlena Pilsēta Nīderlandē ("Haelen"), Limburgas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejtujsene Pilsēta Nīderlandē ("Heythuysen"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heldena Pilsēta Nīderlandē ("Helden"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūnsbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Hoensbroek"), Limburgas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Horna Pilsēta Nīderlandē ("Horn"), Limburgas provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūtema Pilsēta Nīderlandē ("Houthem"), Limburgas provincē, 1560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hunsela Pilsēta Nīderlandē ("Hunsel"), Limburgas provincē, 940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kesela Pilsēta Nīderlandē ("Kessel"), Limburgas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Limbrihta Pilsēta Nīderlandē ("Limbricht"), Limburgas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Line Pilsēta Nīderlandē ("Linne"), Limburgas provincē, 3770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māsbrahta Pilsēta Nīderlandē ("Maasbracht"), Limburgas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māsbrē Pilsēta Nīderlandē ("Maasbree"), Limburgas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meijela Pilsēta Nīderlandē ("Meijel"), Limburgas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milsbēka Pilsēta Nīderlandē ("Milsbeek"), Limburgas provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montforta Pilsēta Nīderlandē ("Montfort"), Limburgas provincē, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nedervērta Pilsēta Nīderlandē ("Nederweert"), Limburgas provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīvstate Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwstadt"), Limburgas provincē, 3350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nūta Pilsēta Nīderlandē ("Nuth"), Limburgas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otersuma Pilsēta Nīderlandē ("Ottersum"), Limburgas provincē, 2470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shāberga Pilsēta Nīderlandē ("Schaesberg"), Limburgas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Shīnene Pilsēta Nīderlandē ("Schinnen"), Limburgas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevenuma Pilsēta Nīderlandē ("Sevenum"), Limburgas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simpelvelda Pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Steina Pilsēta Nīderlandē ("Stein"), Limburgas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sisterena Pilsēta Nīderlandē ("Susteren"), Limburgas provincē, 7350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svalmena Pilsēta Nīderlandē ("Swalmen"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svartbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Swartbroek"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torna Pilsēta Nīderlandē ("Thorn"), Limburgas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vālsa Pilsēta Nīderlandē ("Vaals"), Limburgas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venzelderheide Pilsēta Nīderlandē ("Ven-Zelderheide"), Limburgas provincē, 770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vlodropa Pilsēta Nīderlandē ("Vlodrop"), Limburgas provincē, 2520 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vūrendāla Pilsēta Nīderlandē ("Voerendaal"), Limburgas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorburga Pilsēta Nīderlandē ("Voorburg"), Dienvidholandes provincē, 99700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vārdenburga Pilsēta Nīderlandē ("Waardenburg"), Gelderlandes provincē, 2330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vella Pilsēta Nīderlandē ("Well"), Limburgas provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bergena pilsēta Nīderlandē, Limburgas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māstrihta pilsēta Nīderlandes dienvidu daļā (_Maastricht_), Limburgas provinces administratīvais centrs, osta Māsas krastos, 121900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
- Laufenburga pilsēta Šveicē (_Laufenburg_), Ārgavas kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štefisburga pilsēta Šveicē (_Steffisburg_), Bernes kantonā, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ārburga Pilsēta Šveicē ("Aarburg"), Ārgavas kantonā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lencburga Pilsēta Šveicē ("Lenzburg"), Ārgavas kantonā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdeburga Pilsēta Šveicē ("Waldeburg"), Bāzeles lauku kantonā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fribūra Pilsēta Šveicē (fr. "Fribourg", vācu "Freiburg"), Fribūras (Freiburgas) kantona administratīvais centrs, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neišatele Pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello / Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Phataja Pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 117000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sīrāčhā Pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 141400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ajdintepe pilsēta Turcijā (_Aydintepe_), Bajburtas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bajburta Pilsēta Turcijā ("Bayburt"), ila administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karaburuna Pilsēta Turcijā ("Karaburun"), Izmiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Demirezi Pilsēta Turcijā, Bajburtas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ārensburga pilsēta Vācijā (_Ahrensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
- Altentreptova pilsēta Vācijā (_Altentreptow_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Angerminde pilsēta Vācijā (_Angermünde_), Brandenburgas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Augsburga pilsēta Vācijā (_Augsburg_), Bavārijas federālajā zemē, 276500 iedzīvotāju (2013. g.), dib. 15. g. p. m. ē., 1276.-1805. brīvpilsēta.
- Bādkrocingene pilsēta Vācijā (_Bad Krozingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barta pilsēta Vācijā (_Barth_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene pilsēta Vācijā (_Bergen auf Rügen_), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klopenburga pilsēta Vācijā (_Cloppenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flensburga pilsēta Vācijā (_Flensburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg (Unstrut)_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013.g.).
- Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg im Breisgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heitersheima pilsēta Vācijā (_Heitersheim_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laufenburga pilsēta Vācijā (_Laufenburg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga pilsēta Vācijā (_Limburg an der Lahn_), Hesenes federālajā zemē, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lefingene pilsēta Vācijā (_Loeffingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leraha pilsēta Vācijā (_Loerrach_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lone pilsēta Vācijā (_Lohne im Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlheima pilsēta Vācijā (_Mühlheim an der Donau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona austrumos, Donavas kreisajā krastā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienburga pilsēta Vācijā (_Neuenbürg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg in Holstein_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oldenburga pilsēta Vācijā (_Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 159600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāpenburga pilsēta Vācijā (_Papenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rendsburga pilsēta Vācijā (_Rendsburg_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 27300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Totnava pilsēta Vācijā (_Todtnau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 4820 iedzīvotāju (2020. g.).
- Valdkirha pilsēta Vācijā (_Waldkirch_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdshūte-Tīngene pilsēta Vācijā (_Waldshut-Tiengen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altlandsberga Pilsēta Vācijā ("Altlandsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amēneburga Pilsēta Vācijā ("Amöneburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Anklama Pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Annaburga Pilsēta Vācijā ("Annaburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arneburga Pilsēta Vācijā ("Arneburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Augustusburga Pilsēta Vācijā ("Augustusburg"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbelcīga Pilsēta Vācijā ("Bad Belzig"), Brandenburgas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādberleburga Pilsēta Vācijā ("Bad Berleburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādblankenburga Pilsēta Vācijā ("Bad Blankenburg"), Tīringenes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkolberga-Heldburga Pilsēta Vācijā ("Bad Colberg-Heldburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādoberāna Pilsēta Vācijā ("Bad Doberan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāddriburga Pilsēta Vācijā ("Bad Driburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfreienvalde Pilsēta Vācijā ("Bad Freienwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādharcburga Pilsēta Vācijā ("Bad Harzburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādhomburga Pilsēta Vācijā ("Bad Homburg vor der Höhe"), Hesenes federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādiburga Pilsēta Vācijā ("Bad Iburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlībenverda Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzilce Pilsēta Vācijā ("Bad Sülze"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvilsnaka Pilsēta Vācijā ("Bad Wilsnack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāruta/Marka Pilsēta Vācijā ("Baruth/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bedburga Pilsēta Vācijā ("Bedburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēlica Pilsēta Vācijā ("Beelitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēskova Pilsēta Vācijā ("Beeskow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernava Pilsēta Vācijā ("Bernau"), Brandenburgas federālajā zemē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bernburga Pilsēta Vācijā ("Bernburg"), Saksijā-Anhaltē, Zāles krastos, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīzentāle Pilsēta Vācijā ("Biesenthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bitburga Pilsēta Vācijā ("Bitburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blankenburga Pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013.g.).
- Gerbštete Pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013.g.).
- Boicenburga Pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brandenburga Pilsēta Vācijā ("Brandenburg an der Havel"), Brandenburgas zemē, 71000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīka Pilsēta Vācijā ("Brück"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīele Pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brugštargarde Pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīsova Pilsēta Vācijā ("Brüssow"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīkeburga Pilsēta Vācijā ("Bückeburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bukova Pilsēta Vācijā ("Buckow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bicova Pilsēta Vācijā ("Bützow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalava Pilsēta Vācijā ("Calau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koburga Pilsēta Vācijā ("Coburg"), Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Tīringenes Meža, 41000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotbusa Pilsēta Vācijā ("Cottbus"), Brandenburgas federālajā zemē, 99900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreisburga Pilsēta Vācijā ("Creuzburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krīvica Pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dahme Pilsēta Vācijā ("Dahme/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Darguna Pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dasova Pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Demmīne Pilsēta Vācijā ("Demmin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīburga Pilsēta Vācijā ("Dieburg"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dillenburga Pilsēta Vācijā ("Dillenburg"), Hesenes federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doberlūga-Kirhhaina Pilsēta Vācijā ("Doberlug-Kirchhain"), Brandenburgas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēberne Pilsēta Vācijā ("Doebern"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēmica Pilsēta Vācijā ("Doemitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dornburga-Kamburga Pilsēta Vācijā ("Dornburg-Camburg"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drebkava Pilsēta Vācijā ("Drebkau"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ēbersvalde Pilsēta Vācijā ("Eberswalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Egezīne Pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eilenburga Pilsēta Vācijā ("Eilenburg"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizenhitenštate Pilsēta Vācijā ("Eisenhuettenstadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 27200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsterverda Pilsēta Vācijā ("Elsterwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erknere Pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenberga Pilsēta Vācijā ("Falkenberg/Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenzē Pilsēta Vācijā ("Falkensee"), Brandenburgas federālajā zemē, 41300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Finstervalde Pilsēta Vācijā ("Finsterwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Forste Pilsēta Vācijā ("Forst"), Brandenburgas federālajā zemē, Neises kreisajā krastā, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Francburga Pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdlande Pilsēta Vācijā ("Friedland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdlande Pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīsaka Pilsēta Vācijā ("Friesack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Froburga Pilsēta Vācijā ("Frohburg"), Saksijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenberga Pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Firstenvalde Pilsēta Vācijā ("Fuerstenwalde am Spree"), Branderburgas federālās zemes austrumu daļā, 32900 iedzīvotāju (2008. g.).
- Gādebuša Pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gārca Pilsēta Vācijā ("Gartz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Garca Pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ginsheima-Gustavsburga Pilsēta Vācijā ("Ginsheim-Gustavsburg"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gliksburga Pilsēta Vācijā ("Gluecksburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gnoiene Pilsēta Vācijā ("Gnoien"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goldberga Pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Golsene Pilsēta Vācijā ("Golssen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grābova Pilsēta Vācijā ("Grabow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Granzē Pilsēta Vācijā ("Gransee"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greifsvalde Pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.).
- Grēvesmīlene Pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grimmene Pilsēta Vācijā ("Grimmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosrāshene Pilsēta Vācijā ("Grossraeschen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gūbene Pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina.
- Gistrova Pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gickova Pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gincburga Pilsēta Vācijā ("Günzburg"), Bavārijas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāhenburga Pilsēta Vācijā ("Hachenburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāgenova Pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hammelburga Pilsēta Vācijā ("Hammelburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harburga Pilsēta Vācijā ("Harburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāfelzē Pilsēta Vācijā ("Havelsee"), Brandenburgas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hennigsdorfa Pilsēta Vācijā ("Hennigsdorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercberga Pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hildburghauzene Pilsēta Vācijā ("Hildburghausen"), Tīringenes federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Homburga Pilsēta Vācijā ("Homburg"), Zāras federālajā zemē, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilzenburga Pilsēta Vācijā ("Ilsenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
- Izelburga Pilsēta Vācijā ("Isselburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jarmene Pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Joahimštāle Pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jīterboga Pilsēta Vācijā ("Jueterbog"), Brandenburgas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kecīne Pilsēta Vācijā ("Ketzin"), Brandenburgas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Killburga Pilsēta Vācijā ("Kyllburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīrica Pilsēta Vācijā ("Kyritz"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klica Pilsēta Vācijā ("kluetz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēnigsvusterhauzene Pilsēta Vācijā ("Koenigs Wusterhausen"), Brandenburgas federālajā zemē, 34200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krakovamzē Pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kremmene Pilsēta Vācijā ("Kremmen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krēpelīne Pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīlungsborna Pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lāge Pilsēta Vācijā ("Laage"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ladenburga Pilsēta Vācijā ("Ladenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenburga Pilsēta Vācijā ("Langenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lasana Pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauhammere Pilsēta Vācijā ("Lauchhammer"), Brandenburgas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauenburga Pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēbuza Pilsēta Vācijā ("Lebus"), Brandenburgas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lencene Pilsēta Vācijā ("Lenzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 2250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līhene Pilsēta Vācijā ("Lychen"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lībenvalde Pilsēta Vācijā ("Liebenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līberoze Pilsēta Vācijā ("Lieberose"), Brandenburgas federālajā zemē, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lindova Pilsēta Vācijā ("Lindow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Loica Pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūkava Pilsēta Vācijā ("Luckau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lukenvalde Pilsēta Vācijā ("Luckenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsburga Pilsēta Vācijā ("Ludwigsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 89600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsfelde Pilsēta Vācijā ("Ludwigsfelde"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsluste Pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libene Pilsēta Vācijā ("Luebben"), Brandenburgas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libenava Pilsēta Vācijā ("Luebbenau"), Brandenburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.); Lubņova.
- Libtēna Pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libca Pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līneburga Pilsēta Vācijā ("Lueneburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 71700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Litjenburga Pilsēta Vācijā ("Luetjenburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merkišbuholca Pilsēta Vācijā ("Maerkisch Buchholz"), Brandenburgas federālajā zemē, 740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magdeburga Pilsēta Vācijā ("Magdeburg"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mainburga Pilsēta Vācijā ("Mainburg"), Bavārijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malhīne Pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malhova Pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marburga Pilsēta Vācijā ("Marburg"), Hesenes federālajā zemē, 73100 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1527. g.).
- Marlova Pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mērsburga Pilsēta Vācijā ("Meersburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mejenburga Pilsēta Vācijā ("Meyenburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merzeburga Pilsēta Vācijā ("Merseburg am Saale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīrova Pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mitenvalde Pilsēta Vācijā ("Mittenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mosberga Pilsēta Vācijā ("Moosburg"), Bavārijas federālajā zemē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlberga Pilsēta Vācijā ("Muehlberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Millroze Pilsēta Vācijā ("Muellrose"), Brandenburgas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minheberga Pilsēta Vācijā ("Muencheberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naburga Pilsēta Vācijā ("Nabburg"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nauene Pilsēta Vācijā ("Nauen"), Brandenburgas federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naumburga Pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Naumburga Pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiizenburga Pilsēta Vācijā ("Neu-Isenburg"), Hesenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibrandenburga Pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibūkova Pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiburga Pilsēta Vācijā ("Neuburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neierburga Pilsēta Vācijā ("Neuerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neikālene Pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiklostere Pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neinburga Pilsēta Vācijā ("Neunburg vom Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neirupīne Pilsēta Vācijā ("Neuruppin"), Brandenburgas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt bei Coburg"), Bavārijas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate-Glēve Pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištrēlica Pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīmegka Pilsēta Vācijā ("Niemegk"), Brandenburgas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obernburga Pilsēta Vācijā ("Obernburg am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oderberga Pilsēta Vācijā ("Oderberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ofenburga Pilsēta Vācijā ("Offenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 57400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oranienburga Pilsēta Vācijā ("Oranienburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 42000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ortrande Pilsēta Vācijā ("Ortrand"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterburga Pilsēta Vācijā ("Osterburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterburkene Pilsēta Vācijā ("Osterburken"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Parhima Pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāzevalka Pilsēta Vācijā ("Pasewalk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peica Pilsēta Vācijā ("Peitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Penkuna Pilsēta Vācijā ("Penkun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Penclīne Pilsēta Vācijā ("Penzlin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perleberga Pilsēta Vācijā ("Perleberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filipsburga Pilsēta Vācijā ("Philipsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plava Pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Potsdama Pilsēta Vācijā ("Potsdam"), Brandenburgas federālajā zemē, 159500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Premnica Pilsēta Vācijā ("Premnitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prenclava Pilsēta Vācijā ("Prenzlau"), Brandenburgas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pricvalka Pilsēta Vācijā ("Pritzwalk"), Brandenburgas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putbusa Pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putlica Pilsēta Vācijā ("Putlitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kvēdlinburga Pilsēta Vācijā ("Quedlinburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013.g.).
- Rādeburga Pilsēta Vācijā ("Radeburg"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rātenova Pilsēta Vācijā ("Rathenow"), Brandenburgas federālās zemes rietumos, Hāfeles labajā krastā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raceburga Pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rāvensburga Pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēgensburga Pilsēta Vācijā ("Regensburg"), Bavārijas federālajā zemē, 140300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rehburga-Lokuma Pilsēta Vācijā ("Rehburg-Loccum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēna pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rērika Pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinsberga Pilsēta Vācijā ("Rheinsberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīnova Pilsēta Vācijā ("Rhinow"), Brandenburgas federālajā zemē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ribnica-Damgartene Pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rihtenberga Pilsēta Vācijā ("Richtenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1380 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīdenburga Pilsēta Vācijā ("Riedenburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēbele Pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ronneburga Pilsēta Vācijā ("Ronneburg"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rostoka Pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rotenburg an der Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rotenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rothenburg/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rottenburg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rottenburg ob der Tauber"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ruhlande Pilsēta Vācijā ("Ruhland"), Brandenburgas federālajā zemē, 3750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zālburga-Eberdorfa Pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zārburga Pilsēta Vācijā ("Saarburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zasnica Pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šlībene Pilsēta Vācijā ("Schlieben"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šnākenburga Pilsēta Vācijā ("Schnackenburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenberga Pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnevalde Pilsēta Vācijā ("Schoenewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švāna Pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švarcheide Pilsēta Vācijā ("Schwarzheide"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švēte Pilsēta Vācijā ("Schwedt"), Brandenburgas federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šverīne Pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zēlova Pilsēta Vācijā ("Seelow"), Brandenburgas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zenftenberga Pilsēta Vācijā ("Senftenberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīgburga Pilsēta Vācijā ("Siegburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zonnevalde Pilsēta Vācijā ("Sonnewalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špremberga Pilsēta Vācijā ("Spremberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāfenhāgene Pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šternberga Pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štorkova Pilsēta Vācijā ("Storkow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrālzunde Pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrāsburga Pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrausberga Pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulcburga Pilsēta Vācijā ("Sulzburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teklenburga Pilsēta Vācijā ("Tecklenburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teltova Pilsēta Vācijā ("Teltow"), Brandenburgas federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Templina Pilsēta Vācijā ("Templin"), Brandenburgas federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tesīne Pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēterova Pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teipica Pilsēta Vācijā ("Teupitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torgelova Pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trebīne Pilsēta Vācijā ("Trebbin"), Brandenburgas federālajā zemē, 9250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trendelburga Pilsēta Vācijā ("Trendelburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Treienbrīcene Pilsēta Vācijā ("Treuenbrietzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribzēse Pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ībigava-Vārenbrika Pilsēta Vācijā ("Uebigau-Wahrenbrueck"), Brandenburgas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ikerminde Pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ūzedoma Pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Felburga Pilsēta Vācijā ("Velburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feltene Pilsēta Vācijā ("Velten"), Brandenburgas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fečava Pilsēta Vācijā ("Vetschau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filsbiburga Pilsēta Vācijā ("Vilsbiburg"), Bavārijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fohburga Pilsēta Vācijā ("Vohburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdenburga Pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdenburga Pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Saksijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdkraiburga Pilsēta Vācijā ("Waldkraiburg"), Bavārijas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Varburga Pilsēta Vācijā ("Warburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārene Pilsēta Vācijā ("Waren"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārīne Pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaserburga Pilsēta Vācijā ("Wasserburg am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veilburga Pilsēta Vācijā ("Weilburg"), Hesenes federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veisenburga Pilsēta Vācijā ("Weissenburg in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velcova Pilsēta Vācijā ("Welzow"), Brandenburgas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verdere Pilsēta Vācijā ("Werder"), Brandenburgas federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verneihene Pilsēta Vācijā ("Werneuchen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzenberga Pilsēta Vācijā ("Wesenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzelbūrene Pilsēta Vācijā ("Wesselburen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vesterburga Pilsēta Vācijā ("Westerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vildava Pilsēta Vācijā ("Wildau"), Brandenburgas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vismāra Pilsēta Vācijā ("Wismar"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenberge Pilsēta Vācijā ("Wittenberge"), Brandenburgas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenburga Pilsēta Vācijā ("Wittenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitštoka Pilsēta Vācijā ("Wittstock"), Brandenburgas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Voldegka Pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfsburga Pilsēta Vācijā ("Wolfsburg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 122500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volgaste Pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vrīcene Pilsēta Vācijā ("Wriezen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virburga Pilsēta Vācijā ("Wuerzburg"), Bavārijas federālajā zemē, 124700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Carentīne Pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cēdenika Pilsēta Vācijā ("Zehdenick"), Brandenburgas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīzara Pilsēta Vācijā ("Ziesar"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cosene Pilsēta Vācijā ("Zossen"), Brandenburgas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienburga pie Reinas pilsēta Vācijā (“Neuenburg am Rhein”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice.
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- iniciālis Pirmais burts (vārda, uzvārda) saīsinātā rakstījumā.
- Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem.
- PN Pitkērna, teritorijas divburtu kods.
- PCN Pitkērna, teritorijas trīsburtu kods.
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
- vieglsvara grotbura plāna auduma grotbura, ko lieto nelielā vējā.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- grebzdas Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
- gremzda Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
- regate Plašas (parasti tradicionālas) burāšanas, airēšanas sacensības.
- marss Platforma starp burukuģa mastu un masta pagarinājumu; izmanto stāvošās takelāžas nostiprināšanai, darbam ar burām, novērošanai, ko veic sardzes matrozis.
- parastais plikstiņš plikstiņu suga ("Capsella bursa-pastoris"); ganu plikstiņš.
- pārplīst Plīstot izjukt (parasti par burbuļiem, viļņiem).
- pļurināties Plunčāties, radot skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- klabūna Pļāpa; klaburnīca.
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni.
- versālis Poligrāfijā - alfabēta lielais burts.
- norma Poligrāfijā - grāmatas iespiedloksnes pirmās lappuses apakšā, kreisajā pusē ar sīkiem burtiem rakstīts loksnes numurs un grāmatas nosaukums vai autors.
- rindrādis Poligrāfijā lietota šķērsierīce pie manuskripta turētāja, kas burtlicim rāda manuskriptā saliekamo vietu.
- PL Polija, valsts divburtu kods.
- POL Polija, valsts trīsburtu kods.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- fejāni Politiska kluba biedri (1791.-92. g.) Lielās franču revolūcijas laikā, kas pārstāvēja konstitucionāli monarhistisko lielburžuāziju un liberālo muižniecību.
- jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas.
- jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību.
- petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski).
- ortiles Poļu pilsētu tiesas spriedumi viduslaikos, pēc Magdeburgas pilsētas tiesībām.
- cīnītājzivs Populāra akvārija zivs ar plīvurveida spurām, mirdzošais zilzaļais tēviņš sargā apaugļotos ikrus, kurus novieto burbuļu ligzdā.
- tropains Porains, izburbējis.
- PT Portugāle, valsts divburtu kods.
- PRT Portugāle, valsts trīsburtu kods.
- sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma pozicionāla skaitīšanas sistēma ar bāzi 16, kuras alfabētu veido cipari no 0 līdz 9 un burti A,B,C,D,E,F.
- taheotips Praksē maz lietota, 19. gs. vidū izgudrota burtu saliekamā un atliekamā mašīna.
- burāšanas tehnika prasme maksimāli izmantot buras un palīgierīces attiecīgajās situācijās.
- apmērīšana precīza, noteiktās dimensijās veikta korpusa, takelāžas un buru izmērīšana, lai iedalītu jahtu attiecīgajā klasē.
- pretreformācija Pret Reformāciju vērsta katoļu baznīcas, Habsburgu ķeizaru un spāņu karaļu cīņa, kas noveda pie 30 gadu kara.
- štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets.
- trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis.
- trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- strefosimbolija Priekšmetu (zīmju, burtu) uztvere apvērstā veidā kā spogulī; vārdu aklums; grūtības, mācoties lasīt.
- dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti.
- ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā.
- caveat emptor princips, ka pircējs pats ir vainīgs, ja nopirktā prece viņu neapmierina; _burtiski_: "lai pircējs uzmanās!".
- formatēšana Process, kura izpildes gaitā dokumentam piešķir noteiktu ārējo veidolu: malu un atkāpju lielumu, burtstilu un citus ārējā izskata elementus.
- apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
- krotalīns Proteīns klaburčūsku indē; lietots imunizēšanai pret čūsku kodieniem un epilepsijas ārstēšanai.
- Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- PR Puertoriko, teritorijas divburtu kods.
- PRI Puertoriko, teritorijas trīsburtu kods.
- drūzmēties Pulcēties drūzmā, burzmā.
- prototips Punkta mērītājs, instruments burta bieznes mērīšanai.
- zāliņš Pusapļveida platforma lielāku burinieku mastā stengu atbalstīšanai un vanšu nostiprināšanai.
- puskopā Puskopā lasīt - burtot.
- Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
- pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
- burkānu novācējs pusuzkarināma lauksaimniecības mašīna līdz 10 cm platas burkānu vai galda biešu rindas izplūkšanai, atlakstošanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
- pūstelnieks Pūšļotājs, burtnieks.
- pļupt Putrai vāroties burbuļot.
- brūzgas Putu burbuļi.
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
- terglīt Radīt nekārtību, saburzīt (apģērbu).
- porkšēt Radīt skaņas, kas atgādina burbuļošanu (vāroties) vai rūkšanu.
- blorrāt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu; meklēt (ko šķidrumā), radot šādas skaņas.
- blurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- bļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- pļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- plurkšināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
- gārguļot Radīt ziepju burbuļus.
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
- zavētāja Ragana, burve, vārdotāja.
- kare Ragana, burve.
- zavekle Ragana, lauma, burve.
- zavetniece Ragana, lauma, burve.
- mačka Ragana; burve.
- nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt.
- ragans Raganis - burvis, apbūrējs.
- bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas.
- rāja rājas bura.
- ādums Rājas bura.
- skaibura rājtakelēta bura virs reilburas (virsbramburas).
- sensus literaris raksta burtiskā jēga.
- alfabētiskais raksts raksta veids, kurā zīmes (burti) apzīmē valodas skaņas; skaņu raksts; fonogrāfiskais raksts.
- obliterācija Raksta, burta izdzēšana.
- burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
- ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- paragrāfija Rakstības traucējums, kura gadījumā slimnieks izlaiž burtus, zilbes vai vārdus.
- makrogrāfija Rakstīšana ar neparasti lieliem burtiem dažos smadzeņu slimību gadījumos.
- kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- drukavāt Rakstīt ar drukātiem burtiem.
- currente calamo rakstīt ātri un ne visai pārdomāti; _burtiski_: "ar ašu spalvu".
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
- driķēt Rakstīt; rakstīt drukātiem burtiem.
- matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi).
- vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
- bustrofedons Raksts ar mainīga virziena rindām: pirmā rinda un visas pārējās nepārskaitļu rindas ir rakstītas un tiek lasītas no labās puses uz kreiso pusi, bet otrā rinda un visas pārejas pārskaitļu rindas – no kreisās puses uz labo; burtu formu pielāgo raksta virzienam.
- fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.).
- rakstāmzīme Rakstzīme - burts, cipars vai jebkurš cits simbols, ko izmanto datu grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās.
- iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_.
- apostrofs rakstzīme ( ' ), ko lieto burta vai burtkopas izlaiduma vai atmetuma apzīmēšanai.
- speciālā rakstzīme rakstzīme, kura nav ne burts, ne cipars, ne atstarpes zīme, piemēram, #, $, %, &, +.
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru.
- Mazais Staburags Raunas Staburags Raunas pagastā.
- pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
- plucināt Raustot viegli burzīt.
- gumzīties Refl. --> gumzīt; burzīties.
- ieburzīties Refl. --> ieburzīt (1); tikt ieburzītam.
- saburzīties Refl. --> saburzīt; tikt saburzītam.
- Chamaecytisus ratisbonensis Rēgensburgas zemais citīzs.
- regullīne Regulēšanas līne - stipra līne, kas no fallstūra dēlīša iet līdz grotbomja šotstūrim, to pievelkot vai atlaižot, izveido buras pakaļējā līķa profilu.
- railzēģele Reilbura.
- reilis Reilbura.
- reilzēģele Reilbura.
- rojalzēģele Reilbura.
- RE Reinjona, teritorijas divburtu kods.
- REU Reinjona, teritorijas trīsburtu kods.
- krastaprūpes rēķins rēķins, kurā ietilpst kuģa aģentēšanas izdevumi (disbursmenta rēķins) un visas ar kuģa aprūpi saistītās izmaksas.
- reliģiskais fundamentālisms reliģiska kustība, kura fokusējas uz reliģisko tekstu burtisku interpretāciju un uzskata, ka iegūtās mācības ir jāizmanto visās dzīves jomās.
- harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
- cilspiedums Reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, goda rakstiem, dokumentiem u. tml. iespiež bezkrāsainus vai krāsainus portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus; kongrevspiedums.
- efa Rezonatoratvere stīginstrumentu augšvākā "f" burta formā.
- apbūrums Rezultāts --> apburt(1).
- žuburojums Rezultāts --> žuburot (1), žuburoties (1); arī žuburs (1), žuburu (1) kopums.
- žuburojums Rezultāts --> žuburot (2), žuburoties (2); arī žuburs (2), žuburu (2) kopums.
- žuburojums Rezultāts --> žuburot (3); arī žuburs (3), žuburu (3) kopums.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- Argula Rietumkimberlijas (Austrālijā) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieks, kas saistīts ar buršanu.
- ESH Rietumsahāra, teritorijas trīsburtu kods.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
- rinddalis Rīks rindu pārciršanai, kas saliktas un nolietas burtu saliekamās mašīnās.
- nokrišana Rindu pirmā vai pēdējā burta iztrūkums rokas salikumā, īpaši starpinātos salikumos; arī līniju iztrūkums līniju malu salikumos.
- marķēšana Robežatzīmju (marku) uzkrāsošana vai speciālu ierobežotāju (atduru) uzlikšana apmērītas jahtas korpusam, takelējumam, burām.
- Rosa roxburgii Roksburga roze.
- grieztalas Rotājumi arhitektūrā un grāmatas mākslā, sevišķi rakstāmburtu salikumos.
- ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
- RW Ruanda, valsts divburtu kods.
- RWA Ruanda, valsts trīsburtu kods.
- miešķis Rubiju dzimtas ģints ("Asperula"), augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis.
- pupučāt Rūgstot burbuļot.
- RO Rumānija, valsts divburtu kods.
- ROU Rumānija, valsts trīsburtu kods.
- žināt Runāt buramos vārdus.
- futharks Rūnu alfabēts, rūnu raksts (vārds izveidots no rūnu raksta pirmajiem sešiem burtiem).
- burtlietuve Rūpnīca vai cehs, kur izgatavo tipogrāfijas burtus un citas iespiedzīmes.
- priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs.
- rūtiņburtnīca Rūtiņu burtnīca - burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- satūcīt Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.).
- samurzīt Saberzt, saburzīt, sagumzīt.
- renesanses laikmeta humānisms sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- saporzāt Sabojāt, apsmulēt, saburzīt.
- saburbt Saburbēt (1).
- saburbt Saburbēt (2).
- sačurkstēt Saburbēt.
- samišāt saburt.
- atšifrēt Saburtot, izlasīt (grūti salasāmu tekstu).
- saboksterēt Saburtot.
- saburtāt Saburtot.
- sabodzināt Saburzīt (drēbi).
- sačumurēt Saburzīt (drēbi).
- samuļāt Saburzīt, aptraipīt.
- saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
- šifonēt Saburzīt, izmētāt, radīt nekārtību.
- saņukāt Saburzīt, nekārtīgi nolikt.
- sačamarēt Saburzīt, nekārtīgi savīstīt, savilkt čumurā.
- murzāt Saburzīt, ņurcīt.
- pavīkšķīt Saburzīt, paburzīt, uzrotīt.
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
- sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- sabrošāt Saburzīt, sagumzīt.
- saknillēt Saburzīt, sakrunkot.
- saļumdīt Saburzīt, salauzīt.
- saņurdzīt Saburzīt, samīcīt.
- samikot Saburzīt, saņurcīt.
- piegumzīt Saburzīt, sapakot pietiekami daudz.
- saņurgāt Saburzīt, sarakņāt, sajaukt.
- samurīt Saburzīt, saspiest, novārdzināt.
- saknūčāt Saburzīt, satūcīt.
- satuncīt Saburzīt; saņurcīt.
- sabružāt saburzīt.
- savilnīt saburzīt.
- brošāt Saburzīt.
- izmirzīt Saburzīt.
- izņurcīt Saburzīt.
- noburzīt Saburzīt.
- saburņāt Saburzīt.
- saburnīt Saburzīt.
- saburņīt Saburzīt.
- saburznīt Saburzīt.
- saburzulēt Saburzīt.
- sačurmāt Saburzīt.
- sagomīt Saburzīt.
- sagrumbāt Saburzīt.
- sagūņāt Saburzīt.
- saklenderēt Saburzīt.
- sakņaipīt Saburzīt.
- saķurzāt Saburzīt.
- saņagāt Saburzīt.
- saņakāt Saburzīt.
- saņūcīt Saburzīt.
- saņūdzīt Saburzīt.
- saņupāt Saburzīt.
- sašļaukāt Saburzīt.
- sagrumbāties saburzīties, sacirtoties.
- sačumpāties Saburzīties, sakrokoties.
- sačunčurāties Saburzīties, sakrokoties.
- sačunčurēties Saburzīties, sakrokoties.
- saknillēties Saburzīties, sakrunkoties.
- apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
- saķurzāties Saburzīties; arī sakrokoties.
- sasagrumbāties Saburzīties; sakrokoties (par apģērbu).
- sagrepstelēties Saburzīties; sakrunkoties; samudžināties.
- saburnīties saburzīties.
- saņukāties saburzīties.
- noburzīties Saburzīties.
- nosaburzīties Saburzīties.
- saburznīties Saburzīties.
- sadrellēties Saburzīties.
- sagomīties Saburzīties.
- saņakāties Saburzīties.
- saņorcīties Saburzīties.
- saņurcīties Saburzīties.
- saņurdzīties Saburzīties.
- sasaburzīties Saburzīties.
- pužeklis Saburzīts papīrs.
- krumpains Saburzīts, negludināts.
- krumpaiņš Saburzīts, negludināts.
- ķurzains Saburzīts, saburzījies.
- ķurzaiņš Saburzīts, saburzījies.
- sakumbāts Saburzīts, saņurcīts.
- grepstelains Saburzīts.
- pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
- topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri.
- saburt sagatavot buršanas palīglīdzekļus.
- pinčkāt sagatavot un novietot pinčkas (buršanās līdzekļus).
- appoinīt Sagumzīt, saburzīt.
- appuinīt Sagumzīt, saburzīt.
- burgeri Saīsinājums no saliktajiem nosaukumiem, kam vārda otrajā daļā ir -burgers (hamburgers, čīzburgers, kingburgers u. c.).
- sarabāt Saīsināt (buru nelielā zvejas laivā).
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- sīkburžuāzisks Saistīts ar sīkburžuāziju, tai raksturīgs.
- samodāt Sajaukt, saburzīt.
- samudāt Sajaukt, saburzīt.
- samačkāt Sajaukt, samaisīt, saburzīt.
- samudāties Sajaukties, saburzīties.
- lemburiski Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
- lemburiskis Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
- lembur Saka (parasti savienojumā ar "lemburiski" vai "lemburiskis"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
- burti kā zirgi saka par ļoti lieliem burtiem.
- kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- kā tirgū saka, ja ir liels troksnis, burzma, daudz cilvēku.
- ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita.
- sagrebzdināt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus.
- sagrebzdot Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus.
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs.
- nivernaise Sakņu piedevas no lodīšu veidā sagrieztiem burkāniem un kāļu gabaliem, ko liek ap lielu cepeti, pārlietas ar stipru baltu mērci, arī patstāvīgs ēdiens.
- čeveris Sakrokojušās burkāmnu lapas.
- sakruņķēt Sakrunkot; arī saburzīt.
- sakrunkāties sakrunkoties, saburzīties.
- sakrumpāties Sakrunkoties; arī saburzīties.
- sakruņķēties Sakrunkoties; arī saburzīties.
- Saksija-Anhalte Saksijas-Anhaltes zeme - Vācijas federālā zeme ("Sachsen-Anhalt"), platība - 20445 kvadrātkilometri, 2494000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Magdeburga.
- aizburbēt Sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt.
- sazīļot Sākt pildīties vai pārklāties ar burbulīšiem.
- Fēmarna Sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu.
- Jaunīrija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga.
- sabokšterēt Salasīt (parasti pa burtiem).
- saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
- cassis salds upeņu alkoholiskais dzēriens; aromatizējoša upeņu piedeva alkoholiskiem dzērieniem; baltais vīns (Francijas dienvidos); _burtiski_: "upenes".
- Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Annaskalni Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" otrs nosaukums.
- tiparmašīna Saliekamās mašīnas veids bez burtu liešanas.
- gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
- uzbars Salijusi un uzburbusi zeme.
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise.
- saīsinājumu saliktenis saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem.
- starpinājums Salikuma materiāls, ko liek starp burtu rindām, ja grib dabūt lielāku atstatumu starp burtiem.
- žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi.
- sataurēt Salocīt, saburzīt.
- SV Salvadora, valsts divburtu kods.
- SLV Salvadora, valsts trīsburtu kods.
- samaknīt Samaisīt, saburzīt, savandīt.
- ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot).
- revēt Samazināt buras.
- rīvēt Samazināt buras.
- sarivēt Samazināt buras.
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
- WSM Samoa, valsts trīsburtu kods.
- nojds Sāmu burvis jeb šamanis.
- veža Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu; kota.
- kota Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu.
- sačunčurot Samudžināt, arī saburzīt; satīstīt, satuntuļot; krokās savilkt.
- sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties.
- Pēterburga Sanktpēterburga, pilsēta Krievijā.
- Petrograda Sanktpēterburgas pilsētas nosaukums 1914.-1924. g.
- Ļeņingrada Sanktpēterburgas pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
- SM Sanmarīno, valsts divburtu kods.
- SMR Sanmarīno, valsts trīsburtu kods.
- gudžarati Sanskrita valodas nozare ar plašu literatūru un laikrakstiem; raksta ar kursīvburtiem, kas atdarināti no devanāgari.
- nokantēšanās Sānsvere, kas rodas, vai nu vējam iedarbojoties uz burām, vai arī nesimetriska kravas novietojuma dēļ.
- ST Santome un Prinsipi, valsts divburtu kods.
- STP Santome un Prinsipi, valsts trīsburtu kods.
- sānzēģelis Sānu bura.
- torilis Sārtburkšķi.
- Japānas sārtburkšķis sārtburkšķu suga ("Torilis japonica"), kas sastopama samērā bieži krūmājos, mežmalās un ruderālās vietās, 40-100 cm augsts stublājs ar seklām rievām, no pamata zarots.
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)".
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
- nobrūžļāt Sasmerējot un saburzot ātri nonēsāt (kleitu).
- samīcīt Saspaidīt, arī saburzīt (ko).
- samaidzīt Saspaidīt; arī saburzīt.
- samīcīties Saspaidīties, arī saburzīties.
- samūdzīt Saspiest, saburzīt.
- samuidzīt Saspiest, saburzīt.
- saņumdzīt Saspiest, saburzīt.
- saņuņdzīt Saspiest, saburzīt.
- izčarkstēt Satrunēt, izburbēt, izčākstēt.
- izrust Satrunēt, izburbēt.
- SA Saūda Arābija, valsts divburtu kods.
- SAU Saūda Arābija, valsts trīsburtu kods.
- šablī Sausais baltvīns no Lejasburgundijas.
- samurgāt savandīt, saburzīt.
- pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.).
- ģemburi Savienojumā "ģemburu ģemburiem" - ļogoties, streipuļojot.
- kliburu Savienojumā "kliburu klaburiem iet" raksturo steidzīgas, haotiskas darbības.
- kluburu Savienojumā "kluburu kluburiem": ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
- klumburu Savienojumā "klumburu klumburiem": ātrā, neveiklā gaitā.
- klunkuru Savienojumā "klunkuru klunkuriem": ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
- krustvārdu Savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- murumis Savienojumā "muru murumis" apraksta murmināšanu, pļāpāšanu, burbuļošanu.
- klembur Savienojumos "klembur klemburiski" un "klembur klemburisks" - šķībi, greizi, streipuļojot.
- sakrunčot savilkt drēbi čokurā; saburzīt.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- suņuburkšķis Savvaļas burkāns ("Daucus carota").
- Daucus carota savvaļas burkāns.
- daucīns Savvaļas burkānu lapu alkaloīds; radniecisks pirolidīnam.
- staklis Sazarojuma vietas starpa (kokiem, to zariem); divžuburains stumbrs, zars.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1).
- secums Sazarojums, sažuburojums.
- čaburs Sazarojums, žuburojums, cers.
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- SC Seišelas, valsts divburtu kods.
- SYC Seišelas, valsts trīsburtu kods.
- Daucus sativus sējas burkāns.
- Daucus carota ssp. sativus sējas burkānu pasuga.
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- laiba sekla liellaiva kravu pārvadāšanai (līdz 30 t) pa upēm; upes buru laiva.
- Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms.
- tamburīns sena franču deja, ko izpildīja straujā tempā flautas un tamburīna pavadījumā.
- tabulatūra Sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem; skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā.
- rigodons Sena provansiešu tautas deja, dzīvā, straujā raksturā, tuva kontrdejai vai burē.
- Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja.
- labdaris Senāk burvis, kas spēja ārstēt ("pieburt labu").
- burtnieks Senāk klētnieks, kas glabāja burtkokus jeb birkas; arī dravnieks.
- gurgandine Senāk ņieburs; vēlāk - paklīdusi sieviete, ielas meita.
- ustavs Senākais slāvu raksta grafiskais variants, kurā nešķir lielos un mazos burtus.
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi.
- atbašs Senebreju teksta šifrēšanas kods: alfabēta pirmais burts tiek samainīts ar pēdējo, otrais ar pirmspēdējo utt.
- SN Senegāla, valsts divburtu kods.
- SEN Senegāla, valsts trīsburtu kods.
- semnoni Senģermāņu cilts tagadējā Brandenburgā un Švābijā.
- Indradžits Senindiešu eposā "Rāmājana" rākšasu valdnieka Rāvanas dēls, burvis, kam piemita spēja kļūt neredzamam.
- norito Senjapāņu literatūrā buramvārdi, kurus pavadīja maģiskas darbības; pēc uzbūves kaut kas vidējs starp dzeju un prozu (dzejproza).
- tāšu raksti senkrievu vēstules un dokumenti (11.-15. gs.), kas rakstīti uz bērzu tāss, burtus tajā ieskrāpējot.
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks (2).
- SPM Senpjēra un Mikelona, teritorijas trīsburtu kods.
- spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l.
- glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma.
- KNA Sentkitsa un Nevisa, valsts trīsburtu kods.
- LCA Sentlūsija, valsts trīsburtu kods.
- VCT Sentvinsenta un Grenadīnas, valsts trīsburtu kods.
- krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
- miņona Septiņu punktu burtu biezuma apzīmējums.
- RS Serbija, valsts divburtu kods.
- SRB Serbija, valsts trīsburtu kods.
- sasēdēt Sēžot (uz kā), saburzīt (to).
- Horidojs Sibīrijas burjatu mitoloģijā - vīrietis, kas apprecēja gulbju jaunavu.
- stumburbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku (stumburu) kaudze.
- burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
- blusāties Sīki burbuļot pirms vārīšanās.
- nonpareļa Sīki tipogrāfijas burti, 6 punktus lieli.
- santīms Sīknaudas vienība Šveicē un vairākās valstīs, kur valūtas pamatvienība ir franks, vienāda ar 0,01 franku (līdz 2002. g. arī Francijā un Luksemburgā).
- miņons Sīks burtu veids starp petitu un nonpareļu.
- sīkuļot Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni).
- sīkuļoties Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni).
- algebriska izteiksme simbolu virkne, kas veidota no burtiem un skaitļiem, izmantojot algebrisko operāciju zīmes.
- SG Singapūra, valsts divburtu kods.
- SGP Singapūra, valsts trīsburtu kods.
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
- tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu.
- SY Sīrija, valsts divburtu kods.
- SYR Sīrija, valsts trīsburtu kods.
- doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- ziedlapprinteris Sitienprinteris rakstzīmju virknes drukāšanai, kura drukājošais elements veidots rotējoša diska veidā ar ziedlapveidīgiem, burtus saturošiem izciļņiem.
- SL Sjerraleone, valsts divburtu kods.
- SLE Sjerraleone, valsts trīsburtu kods.
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros; norāda lielumu tilpuma procentos, izooktāna un normālā heptāna maisījumam, kuram ir tāda pati detonācijizturība, kā aplūkojamajai degvielai.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs monomā vai burtveida izteiksmē.
- programmējams kalkulators skaitļotājs, kas var apstrādāt tikai skaitliskus, bet ne burtciparu datus.
- heksadecimālais pieraksts skaitļu pieraksta sistēma ar bāzi 16, kurā izmanto visus ciparus (0-9) un lielos burtus no A līdz F.
- gārkšināt Skalot rīkli, burbuļot (radīt klusinātu skaņu).
- skaņot skaļi izrunājot burtot.
- bruzgulēt Skaļi un izlaidīgi (pa vidam laižot gaisa burbuļus) strēbt (par cūku).
- Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs.
- Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē.
- ļurkšis Skaņa, kas rodas plīstot uzpeldošiem burbuļiem alus vai vīna rūgšanas procesā.
- ces Skaņas "do bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- cis Skaņas "do diēz" apzīmējums burtu notācijā.
- ceses Skaņas "do dublbenol" apzīmējums burtu notācijā.
- fes Skaņas "fa bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- as Skaņas "la bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- ais Skaņas "la diēz" apzīmējums burtu notācijā.
- aisis Skaņas "la dubldiēz" apzīmējums burtu notācijā.
- es Skaņas "mi bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- eis Skaņas "mi diēz" apzīmējums burtu notācijā.
- des Skaņas "re bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- dis Skaņas "re diēz" apzīmējums burtu notācijā.
- disis Skaņas "re dubldiēz" apzīmējums burtu notācijā.
- D skaņas "re" apzīmējums burtu notācijā
- his Skaņas "si diēz" apzīmējums burtu notācijā.
- hisis Skaņas "si dubldiēz" apzīmējums burtu notācijā.
- B skaņas "si" apzīmējums burtu notācijā
- H skaņas "si" apzīmējums burtu notācijā (Eiropas pieraksts)
- ges Skaņas "sol bemol" apzīmējums burtu notācijā.
- gis Skaņas "sol diēz" apzīmējums burtu notācijā.
- gisis Skaņas "sol dubult diēz" apzīmējums burtu notācijā.
- G skaņas "sol" apzīmējums burtu notācijā
- C skaņas “do” apzīmējums burtu notācijā
- F skaņas “fa” apzīmējums burtu notācijā
- A skaņas “la” apzīmējums burtu notācijā
- E skaņas “mi” apzīmējums burtu notācijā
- burtu notācija skaņu apzīmējums ar burtiem: A (zilbju notācijā - la), B (si bemols), C (do), D (re), E (mi), F (fa), G (sol), H (si); apzīmējot skaņas paaugstinājumu par pustoni, attiecīgajam burtam pievieno galotni "-is", par toni - "-isis", apzīmējot pazeminājumu par pustoni, - "-es", par toni - "-eses".
- skauģene skaudīga sieviete; ragana, burve.
- raganot Skriet raganās, burties, apburt.
- nolielīt Slavinot apburt.
- Nemirstīgais Kaščejs slāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kas tur gūstā un moka cilvēkus, gk. skaistas jaunavas.
- Babajaga Slāvu mitoloģijā - sākotnēji labvēlīga dievība, tradīciju aizstāve; vēlāk - meža vecene burve.
- Baba Jaga slāvu mitoloģijā — mežā dzīvojoša sieviete, burve, ragana.
- trešdalis Slēdzenis burtliktuvē, atbilst burta bieznes atdaļa vienai trešdaļai; šauriem burtiem to lieto par starpeni vārdu atdalīšanai.
- Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.).
- sērfs Slīddēlis bez burām, ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus; sērfings.
- sērfings Slīddēlis bez burām, ar kuru pārvietojas, izmantojot viļņus; sērfs.
- noraksts Slikta rokraksta pārrakstīšana tīrā, lai atvieglotu burtlicim darbu.
- spankers Slīpa (slīptakelēta) apakšējā bura bezānmastā.
- gafelbura Slīpa četrstūrveida bura, kuras augšējā mala piestiprināta pie gafeles.
- uzliktene Slīpa pults burteņu novietošanai.
- klīvers Slīpa trīsstūra bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.
- kursīvs slīps (uz labo pusi) tipogrāfisks raksts; slīps (uz labo pusi) burts; slīpraksts.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- atskamene Slotas stupe, stuburs; atskamenis.
- atskaminis Slotas stupe, stuburs; atskamenis.
- atskamenis Slotas stupe, stuburs.
- SK Slovākija, valsts divburtu kods.
- SVK Slovākija, valsts trīsburtu kods.
- SI Slovēnija, valsts divburtu kods.
- SVN Slovēnija, valsts trīsburtu kods.
- sluburiski Sluburiski iet - iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām.
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne.
- sniebursts sniebalsts, ņieburs.
- baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- SO Somālija, valsts divburtu kods.
- SOM Somālija, valsts trīsburtu kods.
- FI Somija, valsts divburtu kods.
- FIN Somija, valsts trīsburtu kods.
- ņurkāt Spaidīt, burzīt, gumzīt.
- žnaibīt Spaidīt, burzīt.
- maidzīt Spaidīt, mīcīt; arī burzīt.
- mikt Spaidīt, ņurcīt, burzīt.
- žmūdzīt Spaidīt, saburzīt.
- nožņurkāt Spaidot (burzot) nomocīt.
- gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.
- pandero Spāniešu nosaukums basku bundziņām, ko latviski sauc par sietiņu, itāliski - tamburino.
- ES Spānija, valsts divburtu kods.
- ESP Spānija, valsts trīsburtu kods.
- patentrēvers Speciāla mehāniska ierīce grotbomja galā pie masta, ko izmantojot, buru var uztīt uz grotbomja, tādējādi samazinot tās laukumu.
- vētras fokbura speciāli vētrai paredzēta priekšbura (štagbura).
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu.
- buru šuvējs speciālists, kas piegriež, sašuj un apdarina (arī labo un pāršuj) buras.
- tetovētājs speciālists, kas veido (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu
- buru šuvēja cimds speciāls ādas cimds ar metāla plāksnīti, pret kuru atbalsta adatu buru aplīķošanas u. c. darbos.
- buru cimds speciāls ādas cimds ar metāla plāksnīti, pret kuru atbalsta adatu, to izmanto buru šuvējs buru buru aplīķošanas u. c. darbos.
- vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem.
- peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
- reģistrjutība Spēja atšķirt un šķirot augšējā un apakšējā reģistra rakstzīmes (lielos un mazos burtus).
- pretforma Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā; patrica.
- patrica Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā.
- gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
- gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas).
- metranpāžs Spiestuvē burtlicis, kas saliktos burtus sakopo pa lappusēm; metieris, kopotājs.
- lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
- spurdzīte Spīguļojošs burbulis; spurdze (5).
- spurdze Spīguļojošs burbulis.
- spinakera apakšējais līķis spinakera buras mala starp šotstūri un halzstūri.
- spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā.
- mādžs Spoks, mokšķis, rēgs; burvība.
- jahtklubs Sporta organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanu, vindsērfingu u. tml. ūdenssporta veidiem; klubs organizē sacensības, apmāca burātājus utt.
- ledusjahtu burāšana sporta veids - burāšana ar ledusjahtām; ledusburāšana.
- ledusburāšana Sporta veids - burāšana ar ledusjahtām; ledusjahtu burāšana.
- slidburāšana Sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka. Sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kuri ir saistīti ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- burātājs Sportists, kas specializējies burāšanā.
- ledusburātājs Sportists, kas specializējies ledusburāšanā.
- tālburātājs Sportists, kas specializējies tālburāšana.
- Anthriscus nitida spožais suņuburkšķis.
- sprausļot sprauslājot burties.
- uzsprausļot Sprauslājot uzburt.
- staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja.
- robežkrodzinieki Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Robežkrogs" iedzīvotāji.
- Vīgante Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" bijušais nosaukums.
- staburadzieši Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" iedzīvotāji.
- Staburadze Staburags - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas appludināts uzbūvējot Pļaviņu HES.
- slepkava Staltbriežu bullis ar bezžuburu ragiem un arī vecāks stirnu āzis ar taisniem, gariem bezžuburu ragiem, ar ko bieži kropļo jaunākos un perspektīvākos īpatņus.
- normālsignatūra Standartizācijas sistēma, kas ļāva šķirot dažāda tipa burtus.
- normālsistēma Standartizēta burtu izmēru sistēma, kas tika ieviesta visās lietuvēs un spiestuvēs.
- žarklains Starains, žuburains.
- spacinēt Starp divi burtiem atstāt zināmu telpu tukšu, tā ka burti stāv viens no otra tālāk nost.
- interlineārs tulkojums starp teksta rindā izvietots pret katru vārdu uzrakstīts tā burtiskais tulkojums.
- lieluma apzīmējums starptautiskā, nacionālā vai uzņēmuma mērogā pieņemts ciparu, burtu, burtciparu, piktogrāfisks vai citāds kods, ar kuru marķē ģērba lielumu.
- R Starptautisks signāls bez apzīmējuma "Romeo"; lieto kopā ar citu burtu kombināciju.
- R "Romeo" starptautisks signāls bez apzīmējuma; lieto kopā ar citu burtu kombināciju.
- grotbomja balsts statnis grotbomja atbalstīšanai pret klāju pēc brauciena, kad buras ir noņemtas.
- apburtība Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
- ķeksis Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts.
- nodrepelēt Steigā ķeburaini uzrakstīt (ka nevar izlasīt).
- uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam.
- rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- slojnieks Stikla burka.
- fallstūra dēlītis stingra konstrukcija buras augšējā stūrī (fallstūrī), kas palielina tā izturību.
- leģisms Stingra likuma burta ievērošana.
- literālisms Stingra turēšanās pie burta, nemaz vērību negriežot uz iekšējo saturu.
- buras saite stipra īsa aukla buru stūru piesiešanai.
- ceiziņš Stipra īsa aukla buru stūru piesiešanai.
- priekšējā līķa lente stipra lente, kas piešūta buras priekšējai malai, lai to nostiprinātu.
- mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
- hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā.
- kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- kūsēt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- kūsot Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
- burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
- kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsēt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsot Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsēt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsot Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
- tēviņš Stuburiņš - no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- stupure Stuburs, rugājs.
- stuburot Stuburus ierakt.
- bibamus Studentu (buršu) dzīvē parastais uzmundrinājums: lai iedzeram!.
- Fraternitas Metropolitana studentu korporācija, dib. 1924. g. Rīgā (no 1922. g. dib. filistru b-bas), Fraternitas Petropolitana (dib. 1896. g. Pēterburgā) pēctece, (RTU).
- stumpuris Stumburs.
- stumpurs Stumburs.
- stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem.
- SD Sudāna, valsts divburtu kods.
- SDN Sudāna, valsts trīsburtu kods.
- datnes vārda paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_.
- paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_.
- Sumburnieku valks Sumburvalks, Pārkaktes pieteka.
- burči Suņa burči - augs, zirga (arī suņa) kumelītes.
- kārveles Suņburkšķis ("Anthriscus").
- suņburksis Suņburkšķis; arī suņstobrs.
- suņķimīns Suņburkšķis; arī suņstobrs.
- sunsķimins Suņburkšķis; arī suņstobrs.
- suņstriebulis Suņburkšķis; suņstobrs.
- sumburkšķis Suņburkšķis.
- suņburkšis Suņburkšķis.
- meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju.
- anthriscus Suņuburkšķi - čemurziežu dzimtas ģints.
- zirgķimenes Suņuburkšķi; suņstobri.
- latavāli Suņuburkšķi.
- dārza suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus cerefolium").
- spožais suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus nitida"), Latvijā reta un aizsargājama.
- SR Surinama, valsts divburtu kods.
- SUR Surinama, valsts trīsburtu kods.
- SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods.
- SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods.
- SZ Svazilenda, valsts divburtu kods.
- SWZ Svazilenda, valsts trīsburtu kods.
- SH Svētās Helēnas Sala, teritorijas divburtu kods.
- SHN Svētās Helēnas Sala, teritorijas trīsburtu kods.
- slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
- stensils Šablons - metāla vai papes plāksnīte ar izgrieztiem burtiem vai ornamentiem, ko lieto šo izgriezumu pārnešanai uz kāda priekšmeta vai auduma.
- kečs Šāda jahta vai burinieks.
- kets Šāda jahta vai burinieks.
- logogrifs Šarāde vai burtu mīkla, kurā, vārdam pārstatot vai atmetot burtus, iegūst citus vārdus.
- tolbojs Šaura un augsta priekšbura, ko vieglā vējā lieto kopā ar spinakeru.
- nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
- Zālas līcis šaurs jūras līcis Baltijas jūras dienvidriatumu daļā, Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ziemeļos.
- plaukšķis (karburatorā) šāvienam līdzīga skaņa karburatorā, kas parasti rodas, uzsprāgstot degvielas tvaikiem ārpus cilindra vai sprādzienam cilindrā izplūstot ārpus tā pa neaizvērušos vārstu.
- šteinburdzieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji.
- šteinburgieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji.
- hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem.
- ad hoc šim gadījumam, šai nolūkā; _burtiski_: "pie šā".
- irbene Šīs dzimtas ģints ("Viburnum"), krūmi, retāk koki, 225 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, kultivē \~10 sugu.
- uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4).
- Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
- Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
- Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- fokšote Šote fokburas nostādīšanai vajadzīgajā leņķī pret vēju.
- iespieduma veids šrifts - dažāda lieluma un veida burtu tipi.
- LK Šrilanka, valsts divburtu kods.
- LKA Šrilanka, valsts trīsburtu kods.
- fokštaga Štaga jahtas priekšgalā - pie tās stiprina trīsstūrainu priekšburu; fokmasta štaga.
- priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras.
- klīverštaga Štaga, kas no klīverbomja noka iet uz mastu, pie tās stiprina klīverburu.
- grotštagbura Štagbura, ko paceļ starp grotmastu un fokmastu uz peldlīdzekļiem ar diviem un vairāk mastiem.
- tērauda līķtrose štagburas priekšējā malā (līķī) iešūta pastiprināšanas trose no nerūsoša tērauda.
- Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe.
- Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe.
- Steinburg Šteinburgas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā.
- Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
- bocmaņa šuve šūšanas paņēmiens, labojot mazus buru plīsumus, bez ielāpa, tikai savelkot kopā šujamās malas.
- CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica").
- CHE Šveice, valsts trīsburtu kods.
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- sānšverts Šverts, ko lielas buru laivas izliek ārpus bortiem, lai samazinātu dreifu.
- T-krekls T krekls - īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
- virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
- alma mater tā studenti kopš seniem laikiem dēvē savu augstskolu; _burtiski_: "gādīgā māte".
- staklaniski Tā, ka ir sazarojies divos žuburos.
- tuburetka Taburete.
- stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu.
- taburetveidīgs Taburetveida.
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- bāzeklis Tādi buršanai lietoti priekšmeti (pesteļi), ko skauģis kur ieliek, iebāž, lai kādam kaitētu.
- bram- Tāds (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura), kas piestiprināts pie stengas pirmā pagarinājuma jeb bramstengas (piem., bramrāja, brambura).
- zaļgalvains Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
- zaļgalvaiņš Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
- zaļgalvis Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- buržuāzisks Tāds (cilvēks), kas pieder pie buržuāzijas vai atbalsta to, rīkojas tās interesēs.
- šekumains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojies divos žuburos.
- stakļains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojis divos žuburos.
- staklains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos.
- staklaiņš Tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos.
- bura Tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām).
- fok- Tāds (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), kas piestiprināts pie fokmasta (piem., fokbura, fokrāja u. c.).
- lugertakelēts Tāds buru peldlīdzekils, kurš ir aprīkots ar lugertakelējumu.
- burots Tāds, kam ir buras.
- pugulains Tāds, kam ir burbuļveidīgi paaugstinājumi.
- lambdveida Tāds, kam ir grieķu burta lambda veids.
- platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu); tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- atžuburains Tāds, kam ir sānu žuburi; žuburains.
- septiņžuburu Tāds, kam ir septiņi žuburi.
- taburetveida Tāds, kam ir taburetes forma, veids.
- rājtakelēts Tāds, kam ir taisnās buras.
- stāklains Tāds, kam ir vairāki žuburi.
- žuburains Tāds, kam ir žuburi (1).
- žuburains Tāds, kam ir žuburi (2).
- žuburains Tāds, kam ir žuburi (3).
- kails Tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām).
- pliks Tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām).
- braužņa Tāds, kam patīk burzma, berzties gar cilvēkiem.
- burzīgs Tāds, kas ātri, viegli burzās.
- infrapatelārs Tāds, kas atrodas zem ceļa skriemeļa, piem., bursa.
- zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš.
- monopodiāls Tāds, kas būvēts monopodija (žuburotā) veidā.
- ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu); tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu); arī neveikls.
- izžuburot Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
- pakrumpains Tāds, kas ir nedaudz saburzīts.
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- kņadīgs Tāds, kas ir saistīts ar kņadu; tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
- pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
- deltoīds tāds, kas līdzīgs burtam delta, piem., deltveida muskulis.
- žeburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs; žaburīgs.
- burzgulains Tāds, kas mutuļo, burbuļo.
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- neburzīgs Tāds, kas neburzās.
- burīgs Tāds, kas nodarbojas ar buršanu, kas tic burvjiem; māņticīgs.
- pestelīgs tāds, kas nodarbojas ar burvestībām.
- sīkburžuāzisks Tāds, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
- pinčkains tāds, kas piekopj buršanos.
- punktenieks Tāds, kas pieķeras pie likuma burta.
- liter- Tāds, kas saistīts ar burtu, rakstiem.
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.); plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- burzmains Tāds, kur ir burzma (piemēram, par ielām, laukumiem, telpām).
- vienlīniju Tāds, kur ir tikai viena virziena (parasti horizontālas) līnijas (piemēram, par burtnīcu, papīra loksni).
- burzguļains Tāds, kurā daudz burzguļu.
- tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
- ķeburaiņš Tāds, kura virsmā ir izciļņi, izaugumi, grumbuļi, arī zarains, žuburains.
- maračs Tāds, kurš nodarbojas ar buršanu, vārdošanu; maracis.
- maracis Tāds, kurš nodarbojas ar buršanu, vārdošanu.
- Detskoje Selo tagadējās Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā daļas - Puškinas - nosaukums 1917.-1937. g.
- rājtakelēta bura taisnā bura.
- TW Taivāna, valsts divburtu kods.
- TWN Taivāna, valsts trīsburtu kods.
- TH Taizeme, valsts divburtu kods.
- klasiskais kutertakelējums tajā bija četrstūraina grotbura ar gafeli, topbura, štagbura, klīvers un ārējais klīvers (flīgers).
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas.
- gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi).
- slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām.
- sietiņš Tamburīns.
- tamburino Tamburīns.
- tanpura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tambura.
- TZ Tanzānija, valsts divburtu kods.
- TZA Tanzānija, valsts trīsburtu kods.
- zobenradzis Tas (tāds), kam ragi (rags) ir zobenveida, bez žuburiem (par dzīvniekiem).
- pašrakstītājs Tas (tāds), kas automātiski fiksē (ko), piemēram, burtu, ciparu, līkņu veidā.
- divžuburis Tas, kam ir divi žuburi (piem., makšķerāķis).
- grepstele Tas, kas ir saburzījies; sačokurojies.
- grepstelis Tas, kas ir saburzījies; sačokurojies.
- grepstelnīca Tas, kas ir saburzījies; sačokurojies.
- grepstele Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
- grepstelis Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
- grepstelnīca Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
- burtslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs, kas nosaka lielo vai mazo burtu ievadi.
- pārslēgšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kurš nospiestā stāvoklī piešķir pārējiem taustiņiem citu nozīmi, piemēram, lielā burta ievadi, ja tiek nospiests burta taustiņš, vai simbola ievadi, ja tiek nospiests ciparu taustiņš; kā arī kombinācijās ar citiem taustiņiem to izmanto lai ievadītu nestandarta rakstzīmes vai izpildītu citas speciālas funkcijas.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- tauriņveida vainags tauriņziežu dzimtas zieda vainags no 5 vainaglapām - laiviņas, karoga un burām.
- baškīri Tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- burjati Tauta, Burjatijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā burjatu valodā, ticīgie - pareizticīgie, lamaisti.
- asīrieši Tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas.
- buriški Tauta, dzīvo Karakoruma augstkalnu ielejās (Kašmiras ziemeļos), apdzīvotās vietas līdz 5000 m vjl., runā savrupajā burušaski valodā, reliģija - islāms (ismailīti, šiīti); buruši; veršiki.
- vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā.
- luksemburgieši Tauta, Luksemburgas Lielhercogistes pamatiedzīvotāji; runā vācu valodas dialektā, franču valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
- vārdnieks Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs.
- burtnieks Tautas dziesmās burvja nosaukums.
- zintniecība Tautas gudrības izpausme, arī buršana, vārdošana, pareģošana.
- zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis.
- zintis Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas.
- glābējs Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu.
- mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki).
- ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- Teitoburga Teitoburgas mežs - kalnu grēda Vācijas ziemeļrietumu daļā, Vēzeres kalnu rietumu daļa, garums - \~80 km, platums - 7-15 km, augstums - līdz 447 m, nogāzēs dižskābaržu un egļu-baltegļu meži.
- apakšpunkts Teksta iedalījuma vienības, teksta daļas, ko apzīmē ar cipariem vai burtiem, pakļauta iedalījuma vienība.
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu; katoļiem arī baznīcas vadības priekšraksti.
- virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
- matrice Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam; iespiedforma; metāla plāksne ar iegravētu burta attēlu (burtu saliekamām mašīnām).
- Morzes alfabēts telegrāfa zīmju sistēma, ko savam elektriskajam telegrāfam 1843. g. izgudroja amerikāņu gleznotājs un izgudrotājs Semjuels Morze (1791-1872); katram burtam, ciparam un zīmei atbilst sava īsu un garu strāvas impulsu kombinācija; lieto arī radiotelegrāfijā un gaismas signalizācijā (garas un īsas viļņu pulsācijas un gaismas zibšņi); Morzes kods.
- teletekss Teleinformacionāla sistēma, kurā teksts (burti, cipari) pa sakaru (telefona, datu pārraides) līnijām tiek pārraidīts uz abonentu galaierīcēm (personālajiem skaitļotājiem, displejiem, elektroniiskām rakstāmmašīnām).
- buru koja telpa jahtas priekšgalā priekšlūkas tuvumā, kur glabājas maisi ar burām.
- sajauces kamera telpa karburatorā starp difuzoru un droseļvārstu, kur notiek degmaisījuma veidošanās.
- burtliktava Telpa, kur strādā burtlicis.
- pekausis Tēls bērnu literatūrā, Čeburaškas latviskotais nosaukums.
- buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
- Pavlovska Teritorija Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās dienvidu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, šeit esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Lebensraum teritorija, kāda pēc valsts vai nācijas uzskatiem nepieciešama tās normālai attīstībai; _burtiski_: "dzīves telpa" (sākotnēji, 20. gs. 30. gados, par dzīves telpu runāts attiecībā uz Vāciju).
- TC Tērksas un Kalkosas salas, teritorijas divburtu kods.
- TCA Tērksas un Kalkosas salas, teritorijas trīsburtu kods.
- thēta Tēta - grieķu alfabēta 8. burts.
- uztetovēt Tetovējot izveidot (zīmējumu, burtus u. tml.) virsū (uz ķermeņa, tā daļām).
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas.
- marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
- nokbendzele Tievs, īss gals buru piesiešanai apaļkoku galos.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- rēvēt Tinot (buras), mazināt (to) platību.
- sarēvēt tinot (buras), samazināt (to) platību.
- smigu ripas tipogrāfa burtu saliekamajās mašīnās ripas vārdu atstarpēm.
- iekari Tipogrāfa burtu saliekamās mašīnas matricas ar reti lietojamiem burtiem un zīmēm, kas nekarājas matricu grozā, bet novietotas blakus kastītē un ko saliekot iekar kā rokas matricu.
- pērļu burti tipogrāfijas burti ar sīku veidolu.
- groteskie burti tipogrāfijas burti ar vienāda platuma līnijām burta attēlā (līnijas bez nobeigumiem jeb austiņām).
- diamants Tipogrāfijas burti, kuru biezne (izmērs) ir 4 punkti (apmēram 1,5 mm).
- teksts Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 20 punktu.
- petits Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 8 punkti (3,01 mm).
- borgiss Tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 9 punkti (ap 3,38 mm); lieto laikrakstu, arī grāmatu teksta salikšanai.
- groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām.
- saliktuve Tipogrāfijas nodaļa, kurā noris salikšanas process; burtliktuve.
- špacija Tipogrāfiskā salikuma starpināmais materiāls - metāla stienītis, kam mazāks augstums nekā burtstabiņam (literai); to lieto, lai salikuma tekstā radītu atstarpi starp vārdiem vai burtiem.
- starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām.
- kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus).
- marlēt Tīt (buras malā iešūtu metāla trosi) ar auklu.
- TG Togo, valsts divburtu kods.
- TGO Togo, valsts trīsburtu kods.
- TO Tonga, valsts divburtu kods.
- stopzēģelis Topbura.
- topzēģele Topbura.
- pārpoļošana Topošās latviešu buržuāzijas asimilācijas izpausme Latgalē 19.-20. gs., ko īstenoja katoļu baznīca (līdz 20. gs. 30. gadiem tā Latgali uzskatīja par Polijas malieni).
- tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
- trapens Trapans, lūzīgs, izburbējis, birzīgs.
- marsbura Trapecveida bura uz buru kuģa ar taisnu takelāžu, otrā bura no apakšas.
- disgrāfija Traucēta pareiza rakstīšana, parasti sastopama vienlaikus ar artikulācijas traucējumiem un nepilnībām fonemātiskajā dzirdē, novērojami burtu aizvietojumi, to vietas nomaiņa, vārdu saplūšana rakstot.
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā.
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- trigemināls Trijdaļīgs, trijžuburots; tāds, kas attiecas uz trijzaru nervu.
- priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk fokmasta priekšā.
- trijžuburnīca Trijžuburis.
- čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu.
- TT Trinidāda un Tobāgo, valsts divburtu kods.
- TTO Trinidāda un Tobāgo, valsts trīsburtu kods.
- šonermasts Trīsmastu buru kuģa priekšējais masts; fokmasts.
- trīsmastnieks Trīsmastu buru kuģis.
- fregate Trīsmastu pilntakelēts buru flotes karakuģis ar 24-60 lielgabaliem.
- karavela Trīsmastu vai četrmastu buru kuģis.
- priekšējais līķis trīsstūra vai četrstūra buras priekšējā mala.
- latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
- klīverbura Trīsstūraina burinieku priekšbura.
- fokbura trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta; foks.
- spinakera štagbura trīsstūraina priekšbura, kuras halzstūri piestiprina apmēram vidū sttarp mastu un priekšējo štagu.
- bezānfoks Trīsstūraina štagbura, ko paceļ bezānmasta priekšpusē.
- breitfoks Trīsstūraina vai četrstūraina rājtakelēta bura, ko ejot ar vēju, paceļ masta priekšpusē.
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
- pārštagbura Trīsstūrveida bura, ko paceļ pie štagas, kura savieno keča grotmasta topu ar bezānmasta topu, šīs buras halzstūris atrodas pie bezānmasta lejasgala, fallstūris - grotmasta topā, bet šotstūris - bezānmasta topā, to lieto vieglā vējā.
- Bermutu grots trīsstūrveida grotbura.
- Edinburga Tristana da Kuņas salu administratīvais centrs ("Edinburgh"), 290 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
- Azorella trifurcata trīsžubura azorella.
- koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri.
- trijkoks Trīsžuburains koka stumbrs, kas nolikts žāvēties.
- trimstarains Trīsžuburains, trīsstarains.
- trejžuburains Trīsžuburains.
- trijžuburains Trīsžuburains.
- trejžuburis Trīsžuburis.
- trikirijs Trīsžuburu svečturis ar scecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirions.
- trikirions Trīsžuburu svečturis ar svecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirijs.
- trejžuburu Trīsžuburu.
- trīsžuburains Trīsžuburu.
- ņauka Troksnis, burzma, tracis.
- lāks Troksnis, drūzma, burzma.
- pulkšķēt Troksnis, kas rodas burbulim uzpeldot pie šķidruma virsmas un pārplīst.
- jezda Troksnis, kņada; tracis, burza, juceklis.
- bruzda Troksnis, tāds kārtīgs burziņš jeb tusiņš, kur iet "brizdu, brazdu".
- lorkšs Troksnis; burkšķis.
- lurkšs Troksnis; burkšķis.
- trosma Troksnis; liela burzma, drūzma.
- kardele Troses sastāvdaļa, kas savīta no atsevišķiem kabeļdiegiem, bet trīs vai vairāk šādas sastāvdaļas savītas veido trosi; lieto buru pacelšanai.
- ex silentio trūkstot liecībām par pretējo; _burtiski_: "pēc klusuma".
- rust trunēt, burbēt.
- galjūns Tualete uz kuģa; uz seno spāņu un holandiešu kara burukuģu priekšgala esošajā izbūvē bija tualete, bet uz tās uzstādīts priekšgala greznojums.
- čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.).
- TN Tunisija, valsts divburtu kods.
- TUN Tunisija, valsts trīsburtu kods.
- zaļā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium bursaria"), kas sastopama samērā netīros ūdeņos.
- TR Turcija, valsts divburtu kods.
- TUR Turcija, valsts trīsburtu kods.
- tenākuls Turētava, rociņa, kurā burtliči ieliek rokrakstu.
- TM Turkmenistāna, valsts divburtu kods.
- laidiens Turpināma izdevuma atsevišķa iespiedvienība (burtnīca, krājums).
- TV Tuvalu, valsts divburtu kods.
- TUV Tuvalu, valsts trīsburtu kods.
- rīkstniecība Ūdens atradnes meklēšana ar īpašu, parasti divžuburu, rīksti, arī ar attiecīgu cita veida priekšmetu.
- buržgaliņa Ūdens burbulis.
- burzgulis Ūdens burbulis.
- jūras meitas Ūdens gari latviešu mitoloģijā, minēti gan tautasdziesmās, gan teikās, arī buramvārdos.
- Avotiņu Lasmaņa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Staburaga pagastā.
- vindsērfings Ūdenssporta veids - burāšana ar vējdēli.
- tālburāšana Ūdenssporta veids - garo distanču burāšana (parasti jūrā).
- sērfings ūdenssporta veids – pārvietošanās ar slīddēli bez burām, izmantojot viļņus
- UG Uganda, valsts divburtu kods.
- UGA Uganda, valsts trīsburtu kods.
- UA Ukraina, valsts divburtu kods.
- UKR Ukraina, valsts trīsburtu kods.
- HU Ungārija, valsts divburtu kods.
- HUN Ungārija, valsts trīsburtu kods.
- Baltijas Universitāte universitāte Hamburgā un Pinebergā 1946.-1949. g. (angļu "Baltic University in Exile"), ko var uzskatīt par Latvijas Universitātes tradīciju turpinātāju trimdā.
- Emsa upe (_Ems_) Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru.
- Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
- Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
- Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka.
- Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
- Boļšojika Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
- Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
- Ižora Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Suunduka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Borovka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka.
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Kupagana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka.
- Kargalka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Salmiša Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Buzuluka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
- Boļšojurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kuvaja Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Malijurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Toka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kutuluka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Malijkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
- Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
- Lipe Upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos.
- Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
- Plane Upe Vācijā, Brandenburgā, Hāfeles pieteka.
- Dose Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles kreisā krasta pieteka, garums 120 km.
- Rīne Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka, garums 105 km.
- Nute Upe Vācijā, Brndenburgā, Hāfeles pieteka.
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- UY Urugvaja, valsts divburtu kods.
- URY Urugvaja, valsts trīsburtu kods.
- insercija Uz 6,5 punktu bieznes liets burts sludinājumu salikumiem.
- briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
- pazīšanas zīmes uz burām uz jahtas burām uzšūtu (labā pusē augstāk, kreisā - zemāk) zīmju (simbolu), burtu un ciparu kopa, kas norāda tās nacionālo piederību, klasi un reģistrācijas numuru.
- apmērīšanas marka uz sporta peldlīdzekļa, burām un cita inventāra uzlikta apmērītāja atzīme.
- salietņi Uz viena burtstabiņa kopā nolieti vairāki burti, it īpaši fraktūras burti.
- UZ Uzbekistāna, valsts divburtu kods.
- UZB Uzbekistāna, valsts trīsburtu kods.
- piezintēt Uzburt, pieburt.
- uzmedāts Uzburts, kārs, iekarsis.
- uzķeparāties Uzķeburoties.
- uzķeperēties Uzķeburoties.
- uzmest ļaunu aci uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi; noburt.
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- a limine uzreiz; _burtiski_: "no sliekšņa".
- atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- buras pastiprinājums uzšuve no divām vai vairākām auduma kārtām, kas pastiprina buras stūrus un malas, kā arī izlīdzina spriegumu buras materiālā.
- buras uzšuve uzšuve no divām vai vairākām auduma kārtām, lai pastiprinātu buras stūrus un malas, kā arī lai izlīdzinātu spriegumu buras materiālā.
- uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām); uzburbt (2).
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- pacelt buras uzvilkt buras tām paredzētajās vietās.
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
- DE Vācija, valsts divburtu kods.
- DEU Vācija, valsts trīsburtu kods.
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni.
- Mēklenburga-Priekšpomerānija Vācijas federālā zeme ("Mecklenburg-Vorpommern"), platība - 23174 kvadrātkilometri, 1720000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Šverīne.
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
- zekslings Vācijas pilsētās Lībekā un Hamburgā kalta monēta 6 feniņu vērtībā.
- kamerālisms Vācu ekonomiskās domas attīstības virziens (17. un 18. gadsimtā), uz kura pamata veidojās vācu buržuāziskā politiskā ekonomija.
- Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā.
- ģenerālkapituls Vācu ordeņa pilna sapulce, ko ikgadus sasuca virsmestrs 14. septembrī Marienburgā (Prūsijā).
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- mazais misāls vācu un franču sistēmas 48 punktu burtu grada apzīmējums.
- lielais misāls vācu un franču sistēmas 60 punktu burtu grada apzīmējums.
- burāt Vadīt buru laivu, jahtu.
- tuncīt Vairākkārt burzīt, ņurcīt, spaidīt u. tml.
- pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
- pļepēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
- pļerēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
- tūkāt Vairākkārt spaidīt; burzīt (ko); arī spaidot blīvēt, bāzt (ko kur iekšā).
- knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
- mīklenes Vairāku augļu un to augu nosaukumi: lācenāji, morus sugas, meža korintes, buburene; dažos apvidos arī blusenes un vistenes.
- politendinobursīts Vairāku cīpslu un buršu iekaisums.
- fokšatagas izliekums vājam iedarbojoties uz buru, fokštaga izliecas un neatrodas jahtas diametrālajā plaknē.
- fascinācija Valdzinājums, burvība; apburtība, apmātība.
- novaldzināt Valdzināt, apburt.
- apburošs Valdzinošs, burvīgs.
- Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- jaunburtniecieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtnieki" iedzīvotāji.
- pilsonība Valsts iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atradās starp aristrokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam.
- Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta.
- savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
- VU Vanuatu, valsts divburtu kods.
- VUT Vanuatu, valsts trīsburtu kods.
- paragoga Vārda pagarināšana, tam galā pieliekot kādu burtu.
- monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu, parasti ornamentāls, atveids.
- nosaukums Vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums.
- inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdus izkārto alfabēta secībā, sākot ar pēdējo burtu un parasti nolīdzinot pēc labās puses.
- ķepašļāt Vārdot, nodarboties ar buršanu.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
- tetragramma Vārds, kas sastāv no 4 burtiem.
- abrakadabra Vārds, kuram senāk piedēvēja noslēpumainību un maģisku spēku; arī buramvārds.
- kalka Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu; kalks (2).
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- anagramma Vārdu spēle, kas balstās uz burtu pārstatīšanu.
- pusdalis Vārdu starpenis salikumā, kas vertikāli aizpilda visu burta lieluma vietu, bet platumā tikai pusi.
- hieroglifu raksts vārdu un skaņu raksta priekštecis, burtu vietā sastāv no ideogrammām; mūsdienās saglabājies Ķīnā, Japānā.
- pļepinēt Vārīties, radot burbuļus (par biezu ēdienu, parasti biezputru).
- burbuļot Vārīties, radot burbuļus.
- mutūls Vāroša ūdens burbulis.
- klesinēt Vāroties burbuļot (par biezu ēdienu, parasti par biezputru).
- barabanīt Vāroties burbuļot (parasti par katlu ar kartupeļiem).
- izzlarkšēt Vāroties izburbuļot.
- pamejis vasaras labības vai linsēklu žāvēšana uz žuburiem.
- monopodijs Vasas žuburošanās veids augiem.
- VA Vatikāns, valsts divburtu kods.
- VAT Vatikāns, valsts trīsburtu kods.
- ūkņa Veca, saburzīta cepure.
- vēderainība Vēders burai.
- tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu; ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
- žuburot Veidot (kam) žuburu (3) vai žuburus.
- kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- burbuļot Veidot, radīt burbuļus.
- tākelēt Veikt darbus, kas saistīti ar buru pacelšanu.
- bagoties Veikt maģiskas darbības; piekopt māņticību; burties.
- kaitbords Vējdēlis, kuram buras vietā izmanto pūķi.
- novirzītais vējš vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās.
- virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- ragaņs velns, burvis.
- Manavidans Velsiešu mitoloģijā - varonis un burvis, Līra dēls, galvenais varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- Novgoroda Veļikijnovgoroda (līdz 1999. g. - Novgoroda) ir pirmā senās Krievzemes galvaspilsēta, vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta, šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Sanktpēterburgas, 225000 iedzīvotāju (2021. g.).
- VE Venecuēla, valsts divburtu kods.
- VEN Venecuēla, valsts trīsburtu kods.
- pavēre Vēre vēru salikumā, ko parasti saliek ar vienu grādu smalkākiem burtiem nekā vēres un atdala ar smalku līniju.
- gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis.
- šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi; šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
- pretburžuāzisks Vērsts pret buržuāziju kā šķiru.
- šķirties Vērties vaļā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām).
- serbedari Vēsturē lietots 14. gs. irāņu nemiernieku apzīmējums (burtiski tulkojot no persiešu valodas - pakārtie).
- Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi.
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā.
- Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi.
- Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- vētras grotbura vētrai paredzēta grotbura no bieza auduma.
- vētras foks vētras fokbura.
- vētras grots vētras grotbura.
- Hamamelis intermedia vidējā burvjlazda.
- paragons Vidēja lieluma iespieduma burti.
- tartana Vidus jūrā vienmasta laiva ar trijstūrainu buru.
- daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam.
- jahta Viegla vienmasta buru laiva (sportam).
- dreks Viegls enkurs airu laivām un nelieliem buriniekiem.
- ķīmiskā formula vielas sastāva kvalitatīvais un kvantitatīvais raksturojums ar burtu, simbolu un ciparu palīdzību.
- paragramma viena burta vai vārda aizstāšana ar citu, viltojums rakstā.
- ligatūra Vienā burtstabiņā (literā) ietverts divu vai vairāku burtu saistījums, arī attiecīgais attēls nospiedumā.
- fontu saime viena burtveidola dažāda lieluma fontu kopa, t. sk. piemēram, šo fontu slīpraksta un treknraksta variācijas.
- oni Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, 1975. g. mirusi pēdējā šīs cilts pārstāve, valoda pieder pie čonu grupas, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
- jagani Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1960. g. bija \~50 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
- alakalufi Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1975. g. bija \~100 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
- Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
- gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
- ditogrāfija Viena un tā paša burta vai vārdkopas vārda atkārtojums, kas radies pārrakstītāja neuzmanības dēļ.
- fontu kasetne viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- apokope Vienas vai vairāku skaņu (burtu) zudums vārda beigās (piem., arī - ar).
- tetragramatons Vienīgā Dieva Vārds, kas sastāv no četriem burtiem un tam ir vismaz četri varianti, kas pauž dažādus Viņa aspektus.
- gafelkuters Vienmasta buru kuģis ar gafelburu un topburu.
- vienmastnieks Vienmasta buru kuģis.
- slūpjahta Vienmasta jahta ar slīpajām burām.
- normāllīmenis Vienota burtu sistēma, kas tika ieviesta visās spiestuvēs un lietuvēs, lai standartizētu liet burtu augstumu.
- Teskatlipoka Viens no galvenajiem acteku dieviem, nakts un ziemeļu dievs, laupītāju, burvju un priesteru aizbildnis, kuru simbolizē jaguārs.
- cvingliānisms Viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū.
- dimants Viens no vismazākajiem burtu izmēriem, 4 punktu burts.
- finjola Vienvietīga buru laiva, ko zviedrs R. Sārbijs konstruēja 1952 Helsinku olimpiskajām spēlēm; buras laukums - 10 m2.
- vienžuburains Vienžubura.
- tuksne Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
- buru izgatavošanas darbnīca vieta, kur pēc zīmējumiem piegriež, sašuj un apdarina buras.
- valsts kods vietrādes domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta adresāts.
- vikingu kuģi vikingu laiku airu un burukuģi; vaļēji kuģi ar vienu taisnu buru un stūres airi pakaļgalā.
- viķe Vīķe ("Alburnus alburnus", senāk "Alburnus lucidus").
- buras vīle vīle, ar kuru, šujot buru, savienotas atsevišķas auduma slejas.
- falšvīle Vīle, ko iešuj burā, lai palielinātu tās stiprību un ierobežotu izstiepšanos.
- saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
- kūsāt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- kūsēt Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- kūsot Viļņojoties, strauji plūstot, radīt daudz burbuļu (piemēram, par ūdenstilpi).
- Hamamelis virginiana Virdžīnijas burvjlazda.
- dziemulis Virpulis upē, burbuļojošs avots.
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē.
- tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri).
- rangouts Virsklāja konstrukcijas un kuģa iekārtas detaļas signāluguņu, zīmju un antenu izvietošanai, kravu iekārtu nostiprināšanai, uz burukuģiem - visu buru uzstādīšanai un nostiprināšanai.
- pūpe Virsnieku dzīvojamās telpas uz senajiem buru kuģiem.
- burvilka Virve buru uzvilkšanai.
- halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vēja pusē esošo buras stūri.
- brase Virve, ar kuras palīdzību groza burukuģa rājas.
- līķis Virve, kas apšūta apkārt burām.
- falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, rājas (arī karogus, signālus u. tml.).
- kaķis Virves galā piesiets divu vai trīs žuburu āķis, ko uzmet uz sētas, lai pārkļūtu tai pāri.
- kliedēšana Virves vai troses aptīšana ar buru audekla līni, lai pasargātu tās no bojāšanās un atiršanas.
- skrotiņš Virves, ar ko regulē buras.
- dēmotiskais raksts visai tautai saprotamais Ēģiptiešu burtu raksts (no 8. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 5. gs.), kas izveidojās no hieroglifiem un hierātiskā raksta, ko pārzināja tikai priesteri.
- papildburas Visas citas buras, kuras var likt pamatburu vietā vai papildus tām.
- šotu vadīšana visas operācijas (ievilkšana un izlikšana, kā arī aizlikšana un atbrīvošana no klampas), ko, vadot buras, veic ar šotīm.
- burtiskums Vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burvīgums Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; burvība (2).
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- burzība Vispārināta īpašība --> burzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- buržuāzisms Vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dulburība Vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkburžuāziskums Vispārināta īpašība --> sīkburžuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žuburainība Vispārināta īpašība --> žuburains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žuburainums Vispārināta īpašība --> žuburains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu.
- Kufas raksti vissenākie arābiešu burti, stūraini, rupji, ko redz uz monētām u. c.
- bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana".
- kogs Visvairāk pazīstamais 12.-16. gs. burukuģa veids, kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; koge.
- Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks.
- bļitka Vizulis - dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- VN Vjetnama, valsts divburtu kods.
- VNM Vjetnama, valsts trīsburtu kods.
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- WF Volisa un Futuna, teritorijas divburtu kods.
- WLF Volisa un Futuna, teritorijas trīsburtu kods.
- SB Zālamana Salas, valsts divburtu kods.
- SLB Zālamana Salas, valsts trīsburtu kods.
- jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas.
- farmakons Zāļu jeb veselības līdzeklis, arī nozāle, burvības dzēriens.
- ZMB Zambija, valsts trīsburtu kods.
- ķeburs Zarains koks; žuburains priekšmets.
- žebērklis Zarains stumburs žāvēšanai.
- žubērklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai; žubeklis 1(1).
- žubeklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai.
- žebeklis Zarains stumburs, sazarojums.
- ķēburains Zarains, verveļains, ķeburains.
- žumburains Zarains; grubuļains; džumburains.
- arborizācija Zarošanās, žuburošanās.
- savatnieks Zavatnieks, burvis.
- zavatot Zavēt - burt, noskaust, likt, lai pazūd; pieburt kādu labumu.
- savēt Zavēt, burt.
- savannas zebra zebru suga ("Equus burchelli"), kas ir visbiežāk sastopama.
- halzēt Zēģelējot griezt buru kuģi apkārt ar vēju.
- Alpu zeltlietus zeltlietu suga ("Laburnum alpinum").
- parastais zeltlietus zeltlietu suga ("Laburnum anagyroides").
- Voterera zeltlietus zeltlietu sugu hibrīds ("Laburnum x watereri"), kas Latvijā ir ziemcietīgs.
- zeltalietus Zeltlietus ("Laburnum") - tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltlija.
- Terioki Zeļenogorska - pilsēta Krievijā, tagad Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- tete-a-tete Zem četrām acīm (burtiskā nozīmē - galvu pie galvas).
- infima species zemākais līmenis jēdzienu kārtojumā pēc vispārīguma pakāpes (burtiski "zemākā suga").
- topotipija Zemes karšu iespiešana no burtstabiņu salikuma.
- Arkonas rags zemesrags Baltijas jūras dienvidos (_Arkona, Kap_), Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes un Rīgenes salas ziemeļos.
- tīstenis Ziedkopas veids, kas pieder žuburoņu grupai, sagriezts sirpis ar ziedēšanas sākumā ieritinātu galotni; raksturīgs asinszālēm u. c.
- tauriņzieds Zieds ar piecām brīvām, nevienādām ziedlapām (buras jeb karogs, divi irkļi un divu kopā saaugušu ziedlapu laiviņa, kā zirnim).
- CX Ziemassvētku Sala, teritorijas divburtu kods.
- CXR Ziemassvētku Sala, teritorijas trīsburtu kods.
- MK Ziemeļmaķedonija, valsts divburtu kods.
- MKD Ziemeļmaķedonija, valsts trīsburtu kods.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- Oceanodroma leucorhoa ziemeļu burātājs.
- MNP Ziemeļu Mariannas Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- kupi Ziepju burbuļi.
- kūpi Ziepju burbuļi.
- devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā.
- piezīlēt Zīlējot pieburt.
- varažuot zīlēt, burt.
- sālspūžlējs Zīlnieks (burvis), kas zīlē pūšot sāli; sālspūtējs.
- sālspūtējs Zīlnieks (burvis), kas zīlē pūšot sāli.
- kannasraudzis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannarauģis.
- kannuraudzis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannureģis.
- kannurauģis Zīlnieks (burvis), kas zīlē raugoties kannā (alus putās tajā u. tml.); kannureģis.
- ZWE Zimbabve, valsts trīsburtu kods.
- buru plāni zīmējumi, pēc kuriem buru šuvējs gatavo buras.
- badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu.
- batviņas Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- bočiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- borciņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- bučiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
- baršķi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm.
- zvaigžņu spektrālā klasifikācija zvaigžņu iedalījums grupās (spektra klasēs) zvaigžņu temperatūras pazemināšanās secībā un pēc to spektra īpatnībām; galvenās zvaigžņu spektra klases apzīmē ar burtiem O, B, A, F, G, K, M; sīkāku iedalījumu apakšklasēs norāda ar cipariem no 0 līdz 9 aiz burta.
- burgāt Zvejot ar burgu.
- SE Zviedrija, valsts divburtu kods.
- SWE Zviedrija, valsts trīsburtu kods.
- ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā.
- šāklis Žākle, žuburs.
- daigs Žebērklis ar 2 žuburiem (daigles).
- daiga Žebērklis ar 2 žuburiem.
- daigles Žebērklis ar 2 žuburiem.
- daigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt.
- naigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt.
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda.
- buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
- žuburonis Žuburaina ziedkopa.
- žuburots Žuburains (1).
- žuburots Žuburains (2).
- žuburots Žuburains (3).
- ķemburis Žuburains celms.
- dukulis Žuburains kociņš miltu iekulšanai.
- saķis Žuburains koks.
- maigle Žuburains stabs tīklu uzkāršanai.
- ķeblains Žuburains.
- ķēkarains Žuburains.
- žāklēts Žuburains.
- žeburains Žuburains.
- žubrains Žuburains.
- žuburainis Žuburains.
- žuburājs Žuburains.
- secumi Žuburi.
- sekums Žuburojums, vieta starp žuburiem pie to pamata.
- zāklis Žuburojums.
- žuburot Žuburoties (1).
- žuburot Žuburoties (2).
- žuburis Žuburs (augiem).
- duburs Žuburs, nūja.
- saka Žuburs, sazarojums, stakle.
- sakums Žuburs, sazarojums.
- šeks Žuburs, stakle; šeka.
- šeka Žuburs, stakle.
- šekums Žuburs, stakle.
- žepurs Žuburs, vairākos zaros sadalījies koks.
- šautris Žuburs, zars, iesms.
- žeburs Žuburs.
- žumbaris Žuburs.
- jumburgs Žumburs, žuburs.
- jumburs Žumburs, žuburs.
bur citās vārdnīcās:
MEV