Paplašinātā meklēšana
Meklējam ute.
Atrasts vārdos (519):
- ute:1
- utes:1
- aute:1
- bute:1
- dute:1
- ķute:1
- mute:1
- nute:1
- Nute:1
- Rute:1
- Rute:2
- tute:1
- zute:1
- utene:1
- uter-:1
- azute:1
- haute:1
- knute:1
- kņute:1
- ķaute:1
- route:1
- saute:1
- slute:1
- stute:1
- stute:2
- šaute:1
- šķute:1
- šlute:1
- šļute:1
- buteo:1
- čutes:1
- ķutes:1
- putes:1
- utenēt:1
- utenis:1
- utero-:1
- uterus:1
- Aliute:1
- appute:1
- Aszute:1
- azaute:1
- āzpute:1
- belute:1
- embute:1
- Hadute:1
- iemute:1
- kapute:1
- kraute:2
- kraute:1
- redute:1
- Šilute:1
- šķaute:1
- žūpute:1
- auteļi:1
- autene:1
- butele:1
- Butera:1
- čutene:1
- dutene:1
- futene:1
- haute-:1
- jutene:1
- jutens:1
- kutere:1
- kuters:1
- ķuteļi:1
- luteo-:1
- mutene:1
- mutere:1
- putele:1
- putene:1
- Putene:1
- putens:1
- Puteru:1
- sautes:1
- sutene:1
- sutens:1
- šautes:1
- šķutes:1
- trutes:1
- Tuteni:1
- uterīni:1
- aizpute:1
- Aizpute:1
- atstute:1
- balmute:1
- deroute:1
- karaute:1
- laumute:1
- leišute:1
- Malmute:1
- Melmute:1
- Palmute:1
- pirnute:1
- pusmute:1
- pušmute:1
- skraute:1
- sperute:1
- upsmute:1
- vārpute:1
- autenis:1
- Brutens:1
- butelka:1
- Butembo:1
- colutea:1
- dilutes:1
- Drutene:1
- eguters:1
- embutes:1
- Euterpe:1
- futengi:1
- futenis:1
- glutens:1
- Hautena:1
- jutekļi:1
- kauters:1
- knutele:1
- kņutele:1
- krautes:1
- Kruteli:1
- Kruteļi:1
- kutelēt:1
- kuteris:1
- kuteris:2
- ķuteles:1
- Lautere:1
- luteīns:1
- luteoma:1
- luteris:1
- matutes:1
- muteīns:1
- Mutence:1
- mutenis:1
- muterka:1
- pauters:1
- Pyuteli:1
- Piuteļi:1
- Plutene:1
- pluteus:1
- pluteus:2
- putekli:1
- putekls:1
- putekļi:1
- putekši:1
- putenes:2
- putenes:1
- putenēt:1
- putenis:1
- puteņot:1
- rautene:1
- rauteve:1
- sautene:1
- sautens:1
- Skuteča:1
- skutele:1
- Skuteli:1
- Skuteļi:1
- skuters:1
- stutene:1
- sutenis:1
- šautene:1
- šauteve:1
- šutenes:1
- tautene:1
- tutelēt:1
- tutenēt:1
- tutenis:2
- tutenis:1
- uterisms:1
- balamute:1
- baltaute:1
- caurmute:1
- krāsmute:1
- lauvmute:1
- lielmute:1
- maršrute:1
- pakraute:1
- pazlaute:1
- piecmute:1
- plikmute:1
- Unštrute:1
- upesmute:1
- Bautelis:1
- butelīte:1
- Čoluteka:1
- divmutes:1
- ernuters:1
- Gautenga:1
- huterīti:1
- juteklis:1
- jutelība:1
- jutelīgs:1
- koluteja:1
- krautene:1
- kuteklis:1
- kutelība:1
- kutelīgs:1
- luteklis:1
- Lutenāni:1
- luterāne:1
- luterāņi:1
- luterība:1
- Mauterne:1
- muteklis:1
- mutelīgs:1
- muterīte:1
- Piuteles:1
- Pyutelis:1
- plutella:1
- putekļot:1
- putekšņi:1
- puteniņš:1
- rautenis:1
- sautelis:1
- Sautenda:1
- sautenes:1
- sautenis:1
- skutelēt:1
- skutelis:1
- Skutelis:1
- skutella:1
- skutenis:1
- skuteris:1
- strutele:1
- Strutele:1
- strutene:1
- struteņi:1
- struters:1
- suteklis:1
- suteners:1
- sutenice:1
- suterasi:1
- šlutenis:1
- Štutenzē:1
- teutelēt:1
- tuteniņš:1
- autoroute:1
- krāsnmute:1
- pašappute:1
- peņģerute:1
- piņģerute:1
- pretstute:1
- servitute:1
- tālappute:1
- tuvappute:1
- zeltamute:1
- aizputene:1
- apaļmutes:1
- apputenēt:1
- atrauteni:1
- autentija:1
- bouteloua:1
- Buteņiški:1
- eutektiks:1
- futerālis:1
- futerlogs:1
- glutelīns:1
- izputenis:1
- iztutelēt:2
- iztutelēt:1
- juteklība:1
- juteklīgs:1
- kauteklis:1
- kauteklis:2
- kļautenes:1
- Knutenīca:1
- Korkuteli:1
- luteklība:1
- luteklīgs:1
- luteocīts:1
- luteogēns:1
- luteolīns:1
- luterānis:1
- luterieši:1
- luterisks:1
- luterisms:1
- mutenieks:1
- muteniski:1
- noputenēt:1
- pamutenis:1
- permuters:1
- putekļuts:1
- putekslis:1
- puteksnis:1
- putekšņot:1
- putenains:1
- puteņains:1
- puteņaiņš:1
- raguteles:1
- saputenēt:1
- saputeņot:1
- skuteklis:1
- skuteliņš:1
- skutelīte:1
- strautene:1
- Strautene:1
- Strauteni:1
- suterrēns:1
- šauteņots:1
- šķauteris:1
- tutenelis:1
- tuteniski:1
- prostitute:1
- sturmstute:1
- svešappute:1
- tējkaraute:1
- aizputeņot:1
- atputekļot:1
- atrautenis:1
- autemēzija:1
- autentisks:1
- Butelštete:1
- buterbrods:1
- buterbrots:1
- firmicutes:1
- grosmutere:1
- juteklisks:1
- kāpņutelpa:1
- katlutelpa:1
- Kauteovana:1
- Kutelamara:1
- kutelīgums:1
- Lauterbaha:1
- lauterieši:1
- Lauternsee:1
- lieutenant:1
- luteklītis:1
- luterietis:1
- Luterštate:1
- luterūdens:1
- ļautenītes:1
- mollicutes:1
- mutelnieks:1
- mutesbļoda:1
- mutesvārdi:1
- noskutelēt:1
- Pačakuteks:1
- paskutenis:1
- patšautene:1
- pautenieki:1
- pienbutele:1
- pieputenēt:1
- pluteaceae:1
- puteklains:1
- puteklītis:1
- putekļains:1
- putekļnīca:1
- putekšlapa:1
- putekšnīca:1
- putekšņots:1
- Puterezers:1
- Putershūka:1
- Renenuteta:1
- saputekļot:1
- skutelieši:1
- skuterists:1
- strutelene:1
- strutenājs:1
- strutenīte:1
- sutenieris:1
- Šiutekutli:1
- šķutenieks:1
- šļutenieks:1
- štīfmutere:1
- štikmutere:1
- štīpmuters:1
- tautenītis:1
- tutelēties:1
- tutelēties:2
- ēdamkaraute:1
- katodizpute:1
- aizputekļot:1
- anuteļnieki:1
- apputeksnēt:1
- apputekšņāt:1
- apputekšņot:1
- atmokauters:1
- autentitāte:1
- gafelkuters:1
- juteklīgums:1
- kajeputeļļa:1
- kriokauters:1
- Lauterēkene:1
- leuterācija:1
- luterānisks:1
- luterānisms:1
- luterticība:1
- luterticīgs:1
- mutesbajārs:1
- muteslakats:1
- nyctereutes:1
- parauterīns:1
- pārputekļot:1
- pieputekļot:1
- pilnputenis:1
- plauteniski:1
- plutellidae:1
- pļauteniski:1
- pretputekļu:1
- putekļveida:1
- puteksnains:1
- putekšņains:1
- putekšņlapa:1
- putekšzieds:1
- Sautendonsī:1
- scutellaria:1
- scutellinia:1
- skutelārija:1
- skutelarīns:1
- skutelēšana:1
- skutelēties:1
- skutelnieks:1
- skutelnieks:2
- stīfmuteres:1
- stikmuteres:1
- sutenerisms:1
- svečputenis:1
- šķauteniski:1
- šļauteniski:1
- tautejietis:1
- tenericutes:1
- kukaiņappute:1
- papildappute:1
- autekoloģija:1
- autentiskums:1
- Auterailenda:1
- bruņukuteris:1
- bruņutehnika:1
- cīruļputenis:1
- cistoluteīns:1
- gracilicutes:1
- graculicutes:1
- intrauterīns:1
- jutekliskums:1
- Kēnigslutere:1
- koelreuteria:1
- Lauteršteina:1
- mašīnšautene:1
- mendosicutes:1
- mutesdvielis:1
- pārjuteklība:1
- putekļainība:1
- putekļainums:1
- putekļsūcējs:1
- putekšgalvji:1
- putekšmaciņš:1
- putekštrauks:1
- puteņmēnesis:1
- retrouterīns:1
- sakrouterīns:1
- sniegputenis:1
- strautenieši:1
- strutelnieki:1
- šķīkmuterīte:1
- termokauters:1
- uteroplastika:1
- autekoloģisks:1
- deuteromycota:1
- deuteroplasma:1
- deuterostomia:1
- ekstrauterīns:1
- haute-finance:1
- intergluteāls:1
- intragluteāls:1
- kauterizācija:1
- klabautermans:1
- kompjuterizēt:1
- luteinizācija:1
- pārjuteklisks:1
- patruļkuteris:1
- putekļmētelis:1
- putekļsmiltis:1
- putekļusūcējs:1
- putekļveidīgs:1
- putekšņmaciņš:1
- putekšņvabole:1
- saputekļoties:1
- šķīkmuterītes:1
- tekoluteocīts:1
- torpēdkuteris:1
- apputeksnēšana:1
- apputeksnēties:1
- apputekšņošana:1
- asinsstrutenes:1
- autentifikants:1
- Bādlauterberga:1
- galvanokauters:1
- Lauterbrunnene:1
- pārputekļoties:1
- putekļaizsargs:1
- sniegputeņains:1
- haute-nouveaute:1
- apputeksnēšanās:1
- autentificēšana:1
- autentificēties:1
- autentifikācija:1
- cīruļvējputenis:1
- deuterolichenes:1
- elektrokauteris:1
- Kaizerslauterne:1
- kutertakelējums:1
- lauterborniella:1
- putekļinfekcija:1
- sauternblotings:1
- triecienšautene:1
- aminoglutetimīds:1
- kompjuterizācija:1
- fotokauterizācija:1
- Lautere-Bernsbaha:1
- pašapputeksnētājs:1
- himiokauterizācija:1
- hiperluteinizācija:1
- pašapputeksnēšanās:1
- pašapputekšņošanās:1
- svešapputekšņošana:1
- termokauterizācija:1
- svešapputeksnēšanās:1
- Aizputes-Pilspagasts:1
- papildapputeksnēšana:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2023):
- karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
- autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
- skuteris [skuters]{s:2203} - ātrgaitas motorlaiva
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- Hasenpoth Aizpute.
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji.
- ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji.
- kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji.
- jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
- remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji.
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji.
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
- mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
- plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
- pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji.
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji.
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji.
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji.
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji.
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji.
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji.
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
- Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji.
- rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
- Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji.
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums.
- Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums.
- Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
- aizkūpināt Aizsegt, pārklāt (ar putekļu kārtu).
- kama Akmeņu bute.
- AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
- AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
- ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
- plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem).
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
- AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā.
- COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- spraices apakšā paliktas stutes.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
- aeroskops Aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai.
- ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
- dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
- paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai.
- Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
- Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā.
- Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Aizputes pagastā.
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
- Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes.
- Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs.
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
- kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi.
- saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem.
- apputekšņāt Apputeksnēt.
- apputekšņot Apputeksnēt.
- apputināt Apputeksnēt.
- saziedēšanās Apputekšņošanās.
- Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
- šķutuzis Ar dūmiem un putekļiem pilna telpa.
- kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
- aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
- rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
- pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemetām, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
- arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens").
- krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens").
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- dzeltenā asfodele asfodeļu suga ("Asphodeline lutea").
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
- skropstaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Scutellinia").
- atputēt Atdalīties putekļu veidā.
- apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
- torpēdkuteris Ātrgaitas kara kuteris, kura apbruņojumā ir galvenokārt torpēdas.
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes.
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
- atropos Atropos pulsatoria - parastās putekļuts sinonīms nosaukums.
- atskaits Atskaite; Lutera paskaidrojumi par baušļiem un ticību.
- atstutine Atstute.
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- išiokavernozs Attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem.
- atputekļot Attīrīt no putekļiem.
- difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātaiņi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
- kadmioze Audu reakcija pēc saskares ar kadmija putekļiem.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
- oktandrijas Augi ar astoņiem putekļu trauciņiem.
- skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
- svešapputes augi augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
- pašapputes augi augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
- falliskās dievības auglības spēku dievi un jutekliskās baudkāres aizbildņi antīko tautu mitoloģijā.
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām.
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
- Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology".
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants.
- Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants.
- Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski.
- konnektīva Augu anatomijā vidējā saistošā daļa starp putekšņlapas abiem apcirkņiem.
- ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
- hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
- apmiglošana Augu aprasināšana putekļiem līdzīgām, ļoti sīkām šķidruma pilītēm.
- pašapputes līnijas augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
- pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
- pollenīns Augu vaislības puteklīšu sastāvdaļa, ko dabū puteklīšus mērcējot alkoholā.
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi.
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- Colutea orientalis austrumu koluteja.
- faktorekoloģija Autekoloģija - ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību.
- autentifikācija Autentificēšana.
- paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli.
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim.
- Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
- SRB Avota tiltmaršrutēšana (angļu "Surce route bridging").
- bogors Bagare - zivju tīkls, ko visvairāk lietoja, zvejojot butes.
- fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā.
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
- pangloss Balamute, kas par visu runā.
- dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
- platrīklis Balamute, lielībnieks.
- vārdainis Balamute, mutes varonis.
- balaboze Balamute.
- mutesbajārs Balamute.
- sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
- silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe.
- Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
- Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Bauteles ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
- Bauteļu ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā.
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem.
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra.
- enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
- partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija).
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
- Aprikenskaja Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums krieviski.
- Appriken Bijušā Aizputes apriņķa Apriķu pagasta nosaukums vāciski.
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus.
- Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- rūcene Bise, šautene.
- rūcenīca Bise, šautene.
- rūsenīca Bise, šautene.
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
- dzeltenas biksītes bišu kājiņas, aplipušas ar ziedputekšņiem.
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā.
- muteklis Blīvs putekļu virpulis.
- bļaura Bļāvējs, tirgus bļauris, mutes bajārs.
- bļaure Bļāvējs, tirgus bļauris, mutes bajārs.
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu.
- vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji.
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
- Kateretes pedicularius brūnā putekšņvabole.
- Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām.
- Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha.
- luterieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Luteri" iedzīvotāji.
- autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
- kutertakelējums Buru kutera virsklāja aprīkojuma elementu kopums.
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
- putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
- kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
- pīkleste Bute, kas ir sasālīta un saulē izžāvēta; cietžāvēta bute.
- kambrainis Bute.
- leste Bute.
- plaķis Bute.
- platspārne Bute.
- skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe.
- šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
- kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella").
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
- Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā.
- iedzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla lutea").
- lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu.
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- špice Cigaretes iemute.
- spicis Cigaretes, cigāra iemute.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- mūlas Cilvēka mute (kā lamuvārds).
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
- Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- dzeltenais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis lutea").
- cīruļvējputenis Cīruļputenis.
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā.
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
- aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem.
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
- DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- kopne DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus (DQDB)").
- DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus").
- izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm.
- bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu.
- petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
- CTI datora un telefona integrācija (angļu "Computer Telephone Integration").
- CGM datorgrafikas metadatne (angļu "Computer Graphics Metafile").
- CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction").
- CNC datorizēta ciparvadība (angļu "computer numerical control").
- CAMAC datorizēta mērīšana un kontrole (Computer-Aided Measurement And Control).
- CASE datorizēta programminženierija (Computer-Aided Software Engineering).
- CAD Datorizētā projektēšana (angļu "Computer aided design").
- CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM.
- CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM.
- CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing").
- CBT datorizētās mācības (angļu "Computer-based training").
- CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT.
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus).
- izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem).
- izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus).
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- ķutēt Dedzināt ķutes.
- antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības.
- mūļa Deguns, mute, seja.
- luteklītis Dem. --> luteklis.
- mutiņa Dem. --> mute.
- mutīte Dem. --> mute.
- mututiņa Dem. --> mute.
- muterīte Dem. --> mutere.
- puteklītis Dem. --> puteklis.
- skutelīte Dem. --> skutele.
- tutenelis Dem. --> tutenis 1.
- tutenītis Dem. --> tutenis 1.
- tutentiņš Dem. --> tutenis 1.
- tuteniņš Dem. --> tutens.
- ziedputeksnītis Dem. --> ziedputeksnis.
- zutenītis Dem. --> zutenis.
- Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā.
- Augškorsika departaments Francijā (_Haute Corse_), Korsikas reģionā, Korsikas salas ziemeļu daļā.
- Augšsona departaments Francijā (_Haute_Saône_), Burgundijas-Franškontē reģionā, administratīvais centrs - Vezula.
- Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā.
- Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā.
- Augšsavoja departaments Francijā (_Haute-Savoie_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā, administratīvais centrs - Ansī.
- Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža.
- Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā.
- Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe.
- Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā).
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums.
- Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants.
- ozolnieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā.
- kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos.
- autokarpija Divdzimumu zieda pašapputekšņošanās un apaugļošanās.
- distomeae Divmutes.
- Carex diandra divputekšņlapu grīslis.
- bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
- krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
- Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- putekļu lupata drānas gabals putekļu slaucīšanai.
- pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās.
- zvaņķis Drēbju sitamais (putekļiem).
- kairīns Droga pret drudzi, lielās devās paralizē nervu sistēmas darbību, samazina juteklību, rada galvas sāpes u. c.
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
- Dubbenhof Dubeņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Dubenalken Dunalkas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dunalkas pagastā.
- kumpelis Duncis, tutenis, līks zonbens; kumpis (3).
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
- bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais.
- noķutēt Dzedzinot ķutes uzlabot augsni.
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
- cūcītis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūcīts Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūkdeguni Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūkdeguniņi Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūkpurns Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cūkroka Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- cukroks Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- ezerroze Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- gaigala Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- krūkiņas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- kundziņi Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laicene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laičene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laičiņas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laicine Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laičiņes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laicini Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laikšņa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laiksne Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laišķis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- laiškulapas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- lēpene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- lēplapa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- nārspuķe Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- plaikšņa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- plaksne Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- pudelīte Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- pudelītes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- ūdenslilija Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- ūdensroze Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- ūdensrozes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- upesbundulis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- butkundziņš Dzeltenā ūdensroze; dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
- Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku.
- viteloluteīns Dzeltens pigments, ko iegūst no luteīna.
- Dselsgallen Dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
- stomatotomija Dzemdes mutes incīzija.
- histerokleize Dzemdes mutes operatīva slēgšana.
- histerostomatomija Dzemdes mutes paplašināšana ar griezienu.
- Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot.
- Aizputes dzirnavu ezers Dzirnavdīķis Aizputes pilsētā.
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
- peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.).
- skutelnieks dzīvs radījums, kuram ir skuteles (1).
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- gruzis Ēdiena atlieka, puteklis, granula.
- sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs.
- maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams.
- Ewahden Ehwagen - Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē.
- ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence").
- asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association").
- IEE Eiropas ekonomikas pētījumu institūts (angļu "Institute for European Economics").
- ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs").
- EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies").
- vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE).
- ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute").
- ekzīna Eksīna - ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija.
- eliptiskā galaktika elipsoidāla galaktika, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru.
- putekļinfekcija Elpceļu infekcijas slimība, ja inficēšanās notiek pa gaisu ar putekļiem.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- RR Elpošanas kustību biežums (minūtē) (angļu "respiration rate (per minute)").
- ektogonija Embrija ietekme uz māti intrauterīnajā attīstības periodā.
- Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- antependijs Evaņģēliski luteriskajā baznīcā - altāra vai kanceles pārklājs noteiktā liturģiskajā krāsā.
- luterietis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterānis.
- luterticīgs Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis, luterānis.
- luterānis Evaņģēliski luteriskās baznīcas loceklis, luterānisma piekritējs; luterietis.
- Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers.
- Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers.
- Bezdibeņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - <1 ha.
- Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha.
- Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
- Bautelis ezers Tukuma novada Jaunpils pagastā, platība - 2,2 ha; Bauteles ezers; Bauteļu ezers.
- Puterezers Ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers.
- Zutene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers.
- Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene.
- ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā.
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
- Apple firma "Apple Computer".
- sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros.
- personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes.
- makintošs Firmas "Apple Computer Inc." ražotais personālais dators.
- dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- šaspo Francijā 19. gs. ražota šautene.
- Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- dzeltenā fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria lutea").
- zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos.
- Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi.
- dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
- spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari.
- ļocka Galva; seja, mute.
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
- kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu.
- zutne Garš, adīts naudas maks; zutenis.
- komētas aste gāze un putekļi, kas atdalījušies no komētas kodola un dažādu faktoru ietekmē virzās prom no komētas.
- starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās.
- protoplanetārais disks gāzes un putekļu disks ap zvaigzni, no kura veidojas planētas.
- dzeltenā genciāna genciānu suga ("Gentiana lutea").
- orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs.
- falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
- Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- erotikoni Grāmatas, kurās aprakstītas jutekliski erotiskas vai seksuālas tēmas, arī visi priekšmeti vai līdzekļi, kas rada seksuālu ierosmi.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā.
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
- Grahwern Grāveru muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- siekalu dziedzeri gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
- virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
- čubaks Gruzis, puteklis.
- kranks Gruzis, šķemba, puteklis.
- Guddeneeken Gudenieku muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi).
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos.
- farēri Ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie ģermāņu valodām; 9-10 gs. ieceļojušo norvēģu pēcteči, ticīgie - luterieši.
- Gautenga Hautena - province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng").
- pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
- pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
- mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
- brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
- bhoga Hinduismā ceļš uz garīgu pilnību un atbrīvotību, jutekliski iepazīstot visus miesīgās dzīves priekus.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja.
- tīrās līnijas homozigotiska pašapputes auga genotipiski vienveidīgo pēcnācēju kopas.
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.).
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- vanādijisms Hroniska saindēšanās ar vanādija putekļiem un vanadātiem kā arodslimība; pazīmes - reibonis, katarālas parādības elpceļos un gremošanas orgānu sistēmā.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
- distomija Iedzimta kroplība, ko raksturo divas mutes atveres.
- acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla.
- mikrostomija Iedzimta nenormāli maza mute.
- astomija Iedzimts mutes trūkums.
- leipostomija Iedzimts mutes trūkums.
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- sprauste Iemute smēķēšanai.
- spice Iemute.
- špicis Iemute.
- sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
- gaisa filtrs ierīce gaisa attīrīšanai no putekļiem.
- koniometrs Ierīce putekļu daudzuma noteikšanai gaisā.
- putekļu sūcējs ierīce putekļu uzsūkšanai.
- putekšņu uztvērējs ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšņus.
- mutvārdu tirgvedība ieteikumu tirgvedība tikai "no mutes mutē".
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- Ehwagen Ievades muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- dermatokonioze Ikviena putekļu izraisīta ādas slimība.
- vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu.
- klitorisms Ilgstoša, sāpīga kutekļa erekcija.
- perostoms Indivīds ar iedzimtu mutes kroplību.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- CTI integrētā datortelefonija (angļu "computer-telephony integration (CTI)").
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- Ašermana sindroms intrauterīni saaugumi pēc abrāzijas, miomektomijas vai ilgstošas pesāriju lietošanas; mensturāciju traucējumi, neauglība, spontāni aborti, dzemdību gadījumos nereti pieaugusi placenta.
- ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus.
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams.
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- štuceris Īsa šautene ar vītnēm stobrā.
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2).
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol").
- protokols CHAP izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols (angļu "Challenge-Handshake Autentification Protocol").
- izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
- izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.); izgaist (1).
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
- knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- luteklīgs Izlutināts, luteklis.
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
- kastrēt Iznīcināt (ziedos) putekšņlapas.
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- izaputināties Izpurināties; purinot panākt, ka izbirst putekļi.
- izputnis Izputenis.
- izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
- grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
- izdalbāt Izsist (putekļus no drēbēm).
- Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
- intuīcija Izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu vietā ir tieša jutekliskā vai intelektuālā apjausma.
- flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā.
- Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Neu-Lasehen Jaunlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Skujumuiža Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele " bijušais nosaukums.
- strutelnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele" iedzīvotāji.
- Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums.
- Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- stomatoze Jebkura mutes slimība, kas nav iekaisīga.
- putekļaizsargs Jebkuras formas un dažāda materiāla detaļa, kas aizsargā pret putekļu piekļūšanu kādai mehānisma daļai.
- pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē.
- skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji.
- jenuts Jenotsuns ("Nyctereutes procyonoides").
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus").
- briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus").
- iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus").
- lauvu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus").
- baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus").
- zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius").
- Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii").
- vītolu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus").
- ēnainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus").
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- kairestība Juteklība, iekairināmība.
- jūteklīgs Juteklīgs.
- juteklisks Juteklīgs.
- Kitēra Jutekliskā un baudas pasaule.
- dzimumtieksme Jutekliska, seksuāla tieksme pret otru indivīdu.
- askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu.
- sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu.
- sensualitāte Jutekliskums.
- parastēzija Jutekļu nervu kaite, kurā rodas dažādi neparasti sajutumi ādā: kņudēšana, tirpšana utt.
- sensoriāls Jūtīgs, uz ārējiem jutekļiem attiecīgs.
- ķivete Kabatas pulksteņu iekšējais vāks, kas mehānismu sargā pret putekļiem.
- geitonogāmija Kāda auga ziedu apputeksnēšana ar citu tā paša eksemplāra ziedu putekšņiem.
- govsmīža Kāda beku suga ("Boletus luteus").
- pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- pīkstene Kāds augs, kura lapu pieliekot pie mutes un pūšot rada skaņu.
- šķībmutis Kāds, kam ir greiza, sašķiebta mute.
- melnmutis Kāds, kam ir netīra mute, seja; netīrelis.
- purle kāds, kam noziesta mute.
- rādīt mēli kādu izzobojot, izbāzt no mutes mēles galu.
- kajeputīns Kajeputeļļas terpēns.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Kalnlauka Kalnlauka dīķis - ūdenskrātuve Aizputes pagastā, platība 2,6 ha.
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- Kalvu Kalvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
- Kaļvu Kaļvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
- atputekļošanas kamera kamera gaisa (gāzu) plūsmas attīrīšanai no putekļiem un citiem mehāniskiem piemaisījumiem, tiem nosēžoties smaguma spēka ietekmē.
- nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
- paģītis Kāpņutelpa.
- podjezds Kāpņutelpa.
- poģiks Kāpņutelpa.
- poģis Kāpņutelpa.
- Plutella maculipennis kāpostu cekulkodes "Plutella xylostella" nosaukuma sinonīms.
- Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- krūma karagana karaganu suga ("Caragana frutex").
- kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
- katlu telpa katlutelpa.
- zieda lapas kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas.
- gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
- vapokauterizācija Kauterizēšana ar karstu tvaiku.
- Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka.
- skarainā kelreitērija kelreitēriju suga ("Koelreuteria paniculata"), ko mēdz audzēt kā krāšņumaugu, sauc arī par pūslīškoku.
- sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
- bikšainais klijāns klijānu suga ("Buteo lagopus").
- Kloster Kloster Hasenpoth - Aizputes Klostera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Kļavu Kļavu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
- nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
- apsūbēt Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
- pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
- piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
- pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi.
- Colutea arborescens kokveida koluteja.
- colutea Kolutejas.
- kokveida koluteja koluteju suga ("Colutea arborescens").
- austrumu koluteja koluteju suga ("Colutea orientalis").
- vidējā koluteja koluteju suga ("Colutea x media") ir abu iepriekšminēto sugu hibrīds.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
- klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.).
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
- plintniece Kopš 1919. g. čekistes nosaukums (no vārda plinte, šautene).
- ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
- kampanulāti Kopziedlapaino divdīgļlapju augu rinda, gandrīz visi lakstaugi, ar 5-skaitļa ziediem, ar kausiņu saaugušām zied- (vaiņag-) lapiņām, 5 putekšlapām.
- viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām.
- Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu.
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
- triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd.
- hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas.
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
- Scutellaria costaricana Kostarikas ķiverene, arī Kostarikas skutelārija.
- skramauka kramenīca (šautene).
- arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza.
- krāsmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai.
- krāsnmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai.
- krāscaurums Krāsns mute.
- krāsncaurums Krāsns mute.
- plāte Krāsns mutes aizbīdnis.
- sībogs Krāsns mutes augšējais spraislis; zībogs.
- zībogs Krāsns mutes augšējais spraislis.
- putošā krava krava, kas, to pārvadājot vaļējā veidā, var intensīvi izdalīt putekļus, piemēram, cements vai minerālmēsli, tāpēc tos ir cieši un droši jānosedz.
- homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos.
- huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
- neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta.
- krūmu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum frutescens").
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
- astoms Kroplis ar iedzimtu mutes trūkumu.
- atretocefāls Kroplis ar iedzimtu mutes vai nāsu atveru trūkumu.
- Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
- tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
- sūcējkukaiņi Kukaiņi, kuru mutes orgāni ir piemēroti sūkšanai.
- putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis.
- zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
- laputs Kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu.
- prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
- blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
- taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
- ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
- stiebrs Kukaiņu sūcamās mutes daļa.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā.
- kūpeņi Kūpoša viela; putekļi; kūpekļi; kvēpi.
- kūpekļi Kūpoša viela; putekļi.
- pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt.
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
- pārkūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt (par augiem, to ziediem).
- nokūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt.
- Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās.
- klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem.
- balanohlamidīts Kutekļa (klitora) galviņas un priekšādas iekaisums.
- klitorisms Kutekļa hipertrofija.
- klitoridektomija Kutekļa izoperēšana.
- klitorotomija Kutekļa pārgriešana.
- kutulis Kutelīgs cilvēks.
- kutīgs Kutelīgs.
- kutls Kutelīgs.
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās.
- rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
- himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
- elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
- ķuta Ķute.
- ķutuši Ķutes.
- štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm).
- Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms.
- lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
- lodāt Lādēt (šauteni).
- ģembas Lamu vārda nozīmē mute, žoklis.
- ppm Lappuses minūtē (datorzinātnē: angļu "pages per minute").
- Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
- ķeksis Lašu tēviņš (ar mutes āķi); ķeņķis.
- ķeņķis Lašu tēviņš (ar mutes āķi).
- LELB Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu.
- Louisenhof Lavīžu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā.
- Laschen Lažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- garausu lēcējpele lēcējpeļu suga ("Euchoreutes naso"), sastopama Austrumāzijas tuksnešos un pustuksnešos.
- erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts.
- Brutens Leģendārs prūšu (senprūšu) varonis (Brutenus), kurš nodibināja prūšu reliģisko centru Rāmavu (Romuva church).
- ielietne Lejamā mute - lejamā instrumenta daļa, pa kuru svins iztek, lai ieplūstu lejamā formā un to piepildītu.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- Lehnen Lēņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- dzeltenā lēpe lēpju suga ("Nuphar lutea").
- lesoīdi Lesam līdzīgi putekļu smilšu nogulumi ūdens baseinos.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
- mūla Liela galva vai mute.
- asinszāle Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- badenes Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- ciņgļi Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- manduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- punenīte Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- sarkanas Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strucenes Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strutele Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strutelene Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strutenājs Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- struteņi Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strutenīte Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strutēns Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strutine Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strutines Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- strutulenes Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- sūrene Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- trutine Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- tūkzāles Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- vandule Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- vanduli Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- vanduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- vandulis Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- vārdule Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- varduļi Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- zalktine Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- žalktine Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- žulktene Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- žultene Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- žultines Lielā strutene ("Chelidonium majus").
- Chelidonium majus lielā strutene.
- baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- Gross-Drogen Lieldrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Gross-Dselden Lieldzeldes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- brāķmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brakulainis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brammanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brasmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- braucmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- renomists Lielībnieks, balamute.
- makmutis Lielībnieks, mutes bajārs.
- muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
- Gross-Leepen Liellīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- mūlas Liellopa mute.
- Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- ārdams Liels runātājs, mutes varonis.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- krabas Liesas butes.
- plīks Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
- pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
- plašķis Lietusmētelis; putekļmētelis; apmetnis.
- plaščis Lietusmētelis; putekļmētelis.
- Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā.
- kumpis Līks duncis, tutenis.
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
- starenes Linaugu ģints ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām (liniem 5).
- pundurlini Linaugu ģints augs ar 4 kauslapām, 4 ziedlapām un 4 putekšlapām; starene.
- triandrija Linneja sistēmā trešā augu šķira ar trim svabadiem putekļu trauciņiem.
- tetrandrija Linnēja stādu sistēmā 4. šķira, pie kuras pieder augi ar četriem putekļu trauciņiem.
- Knutineica Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Knutenīca" nosaukuma variants.
- ljūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids.
- lūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids.
- dzeltenais jeb Ēģiptes lotoss lotosu suga ("Nelumbo lutea").
- Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- lamžas Lūpas, mute (nicīgi).
- vargas Lūpas, mute.
- dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei.
- heiloze Lūpu sārtās daļas lobīšanās un mutes kaktiņu plaisāšana.
- ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem.
- LH Luteinizējošais hormons (angļu "luteinizing hormone").
- LRF Luteinizējošo hormonu atbrīvojošais faktors.
- saudzēknis Luteklis, aizsargājamais.
- baltrocis Luteklis.
- dēlīts Luteklis.
- klēpenītis Luteklis.
- leļa Luteklis.
- memmiķis Luteklis.
- mīļbērniņš Luteklis.
- paijiņš Luteklis.
- pampulis Luteklis.
- pupazīža Luteklis.
- vieglaudzis Luteklis.
- viegldienis Luteklis.
- zīlīte Luteklis.
- zīža Luteklītis.
- LTH Luteotropiskais hormons (angļu "luteotropic hormone").
- Septembra Bībele Lutera Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevums (1522. g. septembrī).
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
- Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- ļutarka Luterāne.
- luteris Luterānis, luterticīgais.
- ļutars Luterānis.
- luterāne Luterānis.
- luturis Luterānis.
- luturs Luterānis.
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- luterība Luterānisms.
- luterticība Luterānisms.
- konsistorija Luterāņu baznīcā - administratīva baznīcas institūcija.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā.
- luterāņi Luterieši, to baznīcu un apvienību locekļi, kas balsta savus uzskatus uz Lutera mācību (evaņģēliski luteriskā mācība).
- luterietis Luterieši.
- luterieši Luterietis.
- evaņģēliski luteriska luteriskās baznīcas nosaukums; norādījums uz to, ka baznīca nav katoliska.
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- arama kārta ļoti bieza (parasti netīrumu, putekļu) kārta.
- difūzā matērija Ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
- fotoforeze Ļoti sīku puteklīšu pārvietošanās gaismas iedarbības rezultātā.
- kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- metafizika Mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- diaitētika Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
- lauterieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lautere" iedzīvotāji.
- vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters.
- bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus.
- koniofāgs Makrofāgs, kas saista putekļu daļiņas.
- jeslis Maks, zutenis.
- papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
- karboleins Mākslīga degviela - koka vai ogļu putekļu un darvas maisījums.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
- Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
- debesmanna Mannas uzputenis.
- debesmannā Mannas uzputenis.
- erotiskā masāža manuālas vai citādas manipulācijas erogēnajās zonās, lai izraisītu juteklisku baudu.
- Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- MIT Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts (angļu "Massachusetts Institute of Technology").
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
- montehristo Maza šautene, kas šauj ar patronām bez pulvera; montekristo.
- Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma; šīs sistēmas šautene, pistole.
- Klein-Laschen Mazlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- saskarne SCSI mazo datorsistēmu saskarne (angļu "Small Computer System Interface").
- Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- divstobrene Medību šautene ar diviem stobriem.
- stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
- autentifikācijas apmaiņa mehānisms, kas, izmantojot informācijas apmaiņu, ļauj noteikt datoru tīkla aktīvo elementu autentiskumu.
- filipisti Melanchtona piekritēji pretstatā stingriem luterāņiem.
- Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
- mēles pacēlums mēles virsmas augstākā punkta stāvoklis mutes dobumā vertikālā dimensijā.
- ligula Mēlīte - mutes daļa vabolēm.
- reverenda Melns mētelis, ko lieto luterāņu mācītāji.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- polikross Metode svešapputes augu līniju un šķirņu vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- dzirksteles Meža zeltstarīte ("Gagea lutea").
- saulstarīte Meža zeltstarīte ("Gagea lutea").
- zeltstarītes Meža zeltstarīte ("Gagea lutea").
- zosusīpols Meža zeltstarīte ("Gagea lutea").
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība.
- platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma.
- ķirmgrauzis Miltiem līdzīgi putekļi, kas paliek ķirmju grauzumos.
- ķirmis Miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni.
- atomsēne Milzīgs putekļu mākonis, kas paceļas augšup pēc atomsprādziena pieņemot sēnes formu.
- Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- slaidā moskītzāle moskītzāļu suga ("Bouteloua gracilis").
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
- barības vads muskuļaina caurule, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- ņammas Mute (bērnam).
- stoma Mute, ieteka; augiem atvārsnīte.
- ņemmas Mute, lūpas.
- prusnas Mute, lūpas.
- muža Mute, seja.
- ņāmis Mute, seja.
- čopa Mute, sejas apakšdaļa.
- mužiņa Mute, skūpsts.
- ņuņņa Mute; arī lūpas.
- pļemmas Mute; lūpas; pļammas.
- pļammas Mute; lūpas.
- pļornica Mute; seja.
- pļorra Mute; seja.
- žvaka Mute; žokļi.
- ambrazūra Mute.
- dihalo Mute.
- dihlo Mute.
- frese Mute.
- gembas Mute.
- hava Mute.
- havaļņiks Mute.
- hļeborezka Mute.
- klabeklis Mute.
- klape Mute.
- moļļa Mute.
- muts Mute.
- pāksts Mute.
- pasķ Mute.
- siekalnīce Mute.
- sūcene Mute.
- šūplāde Mute.
- taure Mute.
- varežka Mute.
- vārstekļi Mute.
- žaunas Mute.
- žvačņiks Mute.
- stomatorāģija Mutes asiņošana.
- stomatomalācija Mutes audu atmiekšķēšanās vai deģenerēšanās.
- stomodeums Mutes bedrīte, embrija pirmatnējais mutes dobums.
- cietās aukslējas mutes dobuma augšējā cietā siena no alveolām līdz mīkstajām aukslējām.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā daļa.
- mīkstās aukslējas mutes dobuma augšējā elastīgā siena no cietajām aukslējām līdz ūkai.
- intraorāls Mutes dobumā esošs.
- stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
- stomatoskopija Mutes dobuma izmeklēšana.
- stomatofilakse Mutes dobuma profilakse.
- kakostomija Mutes dobuma saslimšana ar pretīgu smaku.
- stomatopātija Mutes dobuma slimība.
- Trichomonas elongata mutes dobuma trihomona.
- zabas Mutes dzelži jeb laužņi, parasti zirgam, bet var arī pārnestā nozīmē lietot.
- gingivostomatīts Mutes gļotādas un smaganu.
- ņergas Mutes harmonikas (nicīgi).
- mutes plēšīnas mutes harmonikas.
- mutes spēlītes mutes harmonikas.
- biuas Mutes harmonikas.
- biuvas Mutes harmonikas.
- blūmīzeris Mutes harmonikas.
- blūmīzers Mutes harmonikas.
- mutspēles Mutes harmonikas.
- atelostomija Mutes nepilnīga attīstība.
- kserostomija Mutes sausums nepietiekamas siekalu sekrēcijas dēļ.
- rezonanse Mutes un deguna dobumā radušās gaisa pašsvārstības, kas pastiprina to frekvencei tuvos skaņas komponentus.
- parastramnija Mutes vai sejas šķībums.
- zvanars Mutes varonis; kas daudz un ļoti skaļi runā.
- ārdoņa Mutes varonis.
- ārdonis Mutes varonis.
- MVC Mutes veselības centrs (Bauskā).
- dermatomukozomiozīts Mutes, deguna un rīkles gļotādu, ādas un muskuļu iekaisums.
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- latvieši Nācija, Latvijas Republikas pamatiedzīvotāji; runā latviešu valodā, ticīgie - gk. luterieši, katoļi.
- NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute").
- NCI Nacionālais Vēža institūts (ASV) (angļu "National Cancer Institute").
- NIH Nacionālie veselības institūti (ASV) (angļu "National Institutes of Health").
- platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos.
- Brachypterus urticae nātru putekšņvabole.
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
- dutene Neass rīks vai ierocis; dute.
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
- frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
- jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
- strupe Nelāga šautene.
- strūpene Nelāga šautene.
- mazā lāpsta neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
- afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas).
- šūņas Neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai).
- šalupe Neliels jūras kuģis ar 1 mastu un kutera takelāžu, kas atšķiras no kutera ar labāk veidotu formu.
- ātrlaiva Neliels kara kuģis, kuteris.
- aizputene Neliels sniegputenis.
- kāpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa.
- kārpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa.
- balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
- makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm.
- makroklitors Nenormāli liels kuteklis.
- megaklitors Nenormāli liels kuteklis.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
- Fungi imperfecti nepilnīgi pazīstamo sēņu "Deuteromycota" nosaukuma sinonīms.
- difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
- unisekss Neskaidrs jutekliskums, atteikšanās no tradicionālās dzimuma lomas; ambivalentisms.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (parasti lietus, vētra, putenis).
- heterostilija Nevienāda garuma irbuļi dažādu vienas un tās pašas sugas auga eksemplāru ziedos, kas kavē pašapputeksnēšanos.
- kauka Nicināms katoļticīgo latviešu apzīmējums luterticīgiem latviešiem.
- avenīns No auzām iegūta slāpekļaina viela; auzu glutelīns.
- sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
- sprauslas No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
- ziedputekšņu antigēns no ziedputekšņiem ekstrahēts proteīns, ko lieto siena drudža ārstēšanā.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- balan- Norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu.
- balano- Norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu.
- kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi.
- noseilāties Nosiekaloties, ļaut siekalām tecēt no mutes, nosmērēties ar siekalām.
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
- epikūrisms Nosliece uz jutekliskām baudām.
- apmets Noteikta veida putekļu mētelis.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm.
- sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- antrakosilikoze Ogļraču astma, pneimokoniozes forma - ogļu un silikātu putekļu nogulsnēšanās plaušu audos.
- hiperluteinizācija Olnīcas folikulu pārmērīga luteinizācija.
- standarts FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface (FDDI)").
- FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface").
- igniekstirpācija Orgāna vai audu izgriešana, lietojot kauterizāciju.
- purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
- Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- reflektoriska otaļģija otaļģija, kas pievienojas iekaisuma procesiem mutes dobumā vai aizdegunē.
- Klein-Dsehrwen Ozolu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
- Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja.
- Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja.
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
- Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
- Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja.
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
- brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi.
- dzeltenā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys lutea").
- hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- Ide Palmute, Rūjas pieteka.
- Palmaka Palmute, Rūjas pieteka.
- Palmuta Palmute, Rūjas pieteka.
- Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
- Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis.
- peroma Pamirums, jutekļu maitāšanās.
- pamutinis Pamutenis.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes).
- aizklāt Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
- ieskriet Par vēju, puteni u. tml.
- dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās.
- poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
- Trogium pulsatorium parastā putekļuts.
- sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus").
- sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus").
- aklis Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum").
- dzeltenes Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum").
- zeltkale Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum").
- zeltnātre Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum").
- Lamiastrum galeobdolon parastās zeltnātrītes "Galeobdolon luteum" nosaukuma sinonīms.
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
- ekstrasensorisks Pārjuteklisks.
- aizputekļot Pārklāt ar putekļiem.
- apkūpināt Pārklāt ar putekļiem.
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
- aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
- ieputēt Pārklāties ar putekļiem no visām pusēm.
- noplēkot Pārklāties ar putekļiem un zirnekļu tīkliem.
- noplēkt Pārklāties ar putekļiem, netīrumiem vai zirnekļu tīkliem.
- aizputēt Pārklāties ar putekļiem; apputēt, noputēt.
- nopērslāt Pārklāties ar sarmu (arī putekļiem).
- nosvēpēt Pārklāties ar sodrējiem vai putekļiem.
- pieputēt Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
- sakūpēt Pārklāties viscaur ar kvēpiem, putekļiem; piesūkties ar dūmiem, putekļiem.
- blusot Pārklāties ziedu putekšņiem (par ūdenstilpi).
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- protokols PAP paroles autentificēšanas protokols (angļu "Password Authentication Protocol").
- saputekļot Pārputekļot, parasti viscaur.
- bezstruktūras augsne pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā.
- saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur.
- nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- nātrija etil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E215 (sintētisks, iegūst no benzoskābes), konservants, var izraisīt astmu, mutes nejutīgumu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- E414 Pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiaarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis.
- E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E211 Pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns.
- E215 Pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma.
- E217 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums.
- E221 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, izsitumi uz ādas, mutes nejūtīgums.
- E171 Pārtikas uzlabotājs - titāna dioksīds, krāsviela, iespējamā iedarbība - ieelpošanai putekļu veidā, iespējams, var būt kancerogēna iedarbība.
- abrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru).
- obrezs Pārveidota šautene vai medību bise (ar apzāģētu stobru).
- pīšļoties Pārvērsties putekļos.
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
- aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
- WIS Pasaules Zinātnes institūts (angļu "World Institute of Science").
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Apriķu pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam, mūsu dienās teritorija ietilpst Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Alšvangas pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. g., 1991. g. atjaunots ar nosaukumu - Alsungas pagasts.
- Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā.
- Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
- Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā.
- garainis pastāvīgi slikti smakojoša mute
- erotisms Pastiprināta seksuāla juteklība, kaislīgums.
- kakao svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia elutella").
- ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella").
- autogāmija Pašappute, divdzimumu zieda apputeksnēšanās ar šā paša zieda putekšņiem; automikse.
- pašapputeksnēšanās Pašappute.
- pašapputekšņošanās Pašappute.
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
- stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis.
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā.
- peļvanags Peļu klijāns ("Buteo vulgaris", mūsdienās "Buteo buteo").
- vanags Peļu vanags - peļu klijāns ("Buteo buteo").
- dzeltenā peonija peoniju suga ("Paeonia lutea").
- asaharolītiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus asaccharolyticus"), kas nefermentē cukurus; atrodams cilvēka tievajā zarnā, mutes, pleiras, dzemdes dobumā un makstī.
- Perbohnen Pērbones muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- krūmveida perilla perillu suga ("Perilla frutescens").
- PC Personālais dators (angļu "personal computer").
- dzeltenā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus luteus").
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- dioptrs Pie šautenes piestiprināta ierīce, kas palielina mērķēšanas precizitāti (disks ar caurumu, pa kuru šāvējs skatās uz graudu un mērķi).
- piecnieku radzene piecputekšņlapu radzene.
- Cerastium semidecandrum piecputekšņlapu radzene.
- pentandrija Piecvīrība, augi ar pieciem putekšņu trauciņiem, Linnēja sistēmas piektā šķira.
- termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru.
- vaigot Piekļauties, piegulēt (par šautenes laidi).
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- pietrepēt pielādēt (senu, pa stobru lādējamu šauteni).
- pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
- baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus").
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
- radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs.
- aizkvēpt Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
- Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums.
- Terhota Pilsēta ASV ("Terre Haute"), Indiānas štatā, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terehota Pilsēta ASV ("Terre Haute"), Indiānas štatā, Vobašas krastos, 60900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Mauterne Pilsēta Austrijā ("Mautern an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Džērmistona Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Germiston"), Hautenas provincē, 139700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Naidžela Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel"), Hautenas provincē, 38300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Randfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Randfontein"), Hautenas provincē, 80500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Springsa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Springs"), Hautenas provincē 1627 m vjl., 121600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fierienihena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Vereeniging"), Hautenas provincē 1400 m vjl., 66000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sebokena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 217800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Fandēlbeilparka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 95800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medranda Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Boksberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aleksandra Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mamelodi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Benoni Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Orindžfārma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kemptonpārka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Soueto Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sošanguve Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Pretorijas piepilsēta, 248800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Pito Pilsēta Francijā ("Puteaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 44700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čoluteka Pilsēta Hondurasā ("Choluteca"), departamenta administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Butera Pilsēta Itālijā ("Butera"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Drutene Pilsēta Nīderlandē ("Druten"), Gelderlandes provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korkuteli Pilsēta Turcijā ("Korkuteli"), Antaljas ilā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlauterberga Pilsēta Vācijā ("Bad Lauterberg im Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaizerslauterne Pilsēta Vācijā ("Kaiserslautern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 97100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lautere-Bernsbaha Pilsēta Vācijā ("Lauter-Bernsbach"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauterbaha Pilsēta Vācijā ("Lauterbach"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauterēkene Pilsēta Vācijā ("Lauterecken"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauteršteina Pilsēta Vācijā ("Lauterstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leitenberga Pilsēta Vācijā ("Leutenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leitershauzene Pilsēta Vācijā ("Leutershausen"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūtezheima Pilsēta Vācijā ("Rutesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāfenhāgene Pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štutenzē Pilsēta Vācijā ("Stutensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns.
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši.
- Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies.
- Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta.
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
- blastopora Pirmatnējā mute, pa kuru gastrulas dobums savienojas ar apkārtējo vidi.
- klitorplastika Plastiska kutekļa operācija.
- stomatoplastika Plastiska mutes dobuma vai dzemdes mutes operācija.
- heilostomatoplastika Plastiska mutes un lūpu operācija.
- halinoplastika Plastiska operācija mutes kaktiņā.
- šlute Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šluta; šļuta; šļute.
- šluta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šlute; šļuta; šļute.
- šļuta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šļute.
- šlutenis Platcirvis, šlute.
- fitopneimonokonioze Plaušu bojājums, kas rodas no augu putekšņu ieelpošanas.
- torakokaustika Plaušu plēves saaugumu pārdedzināšana ar kauteri torakoskopa kontrolē, neatverot krūškurvja dobumu.
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- apatitoze Plaušu slimības pneimokoniozes veids, arodslimība, ko izraisa apatīta putekļu ieelpošana un izgulsnēšanās plaušu audos.
- Plecis Pleces purvs Aizputes pagastā.
- plindere Plekste jeb bute ("Pleuronectes flesus", senāk "Pleuronectes platessa").
- jenotsuns Plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints ("Nyctereutes").
- avotrīkle Pļāpa, mutes bajārs.
- ļerbas Pļāpīga mute.
- gaisene Pneimatiskā šautene.
- baritoze Pneimokonioze no bārija putekļu ieelpošanas.
- bisinoze Pneimokonioze no kokvilnas putekļu ieelpošanas.
- kadmioze Pneimokonioze, kas radusies pēc kadmija putekļu ieelpošanas.
- kobaltoze Pneimokonioze, kas radusies, ieelpojot kobalta putekļus.
- bagasoze Pneimokonioze, kas rodas no cukurniedru putekļu ieelpošanas.
- plaušu tabakoze pneimokonioze, kas rodas no ilgstošas tabakas putekļu ieelpošanas un izraisa plaušu fibrozi.
- berilioze Pneimokonioze, ko rada berilija putekļu ieelpošana; raksturīga ar granulomu izveidošanos plaušās un limfmezglos.
- halikoze Pneimokonioze, kuras cēlonis ir akmens putekļu ieelpošana.
- koniolimfostāze Pneimokoniozes forma, ko ierosina putekļi, kas bloķē limfātisko sistēmu, piem., antrakoze un sideroze.
- kalcikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu putekļu ieelpošanas.
- kalcikosilikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu un krama putekļu ieelpošanas.
- ptiloze Pneimokoniozes veids, ko izraisa strausa spalvu putekļu ieelpošana.
- kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika.
- žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria.
- skutelieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" iedzīvotāji.
- Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Skūteles Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- lietotāja autentificēšana procedūra, kas vairāklietotāju sistēmās un datoru tīklos ļauj pārbaudīt, vai lietotājs atbilst uzrādītajam identifikatoram; lietotāja autentificēšanu izmanto, lai aizsargātu datu apstrādes sistēmas no nesankcionētas pieejas, reģistrētu lietotāju un izvēlētos tam atbilstošu apkalpošanas režīmu.
- Šmalkaldenes artikuli protestantu ticības atziņa, ko 1537. gadā sarakstījis Mārtiņš Luters; 1580. gadā iekļauti Konkordijas grāmatā.
- protokols "Kerberos" protokols, kas autentificē lietotājus, kuri mēģina pieteikties darbam datoru tīklā un kas, izmantojot slepenu šifrēšanas atslēgu, šifrē datu apmaiņu starp šiem lietotājiem.
- Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci.
- poudre Pūderis, putekļi, smalks pulveris.
- Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Puhnen Pūņu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem).
- ļerzas Purns, mute (lopu).
- ņerba purns, mute.
- narbas Purns, mute.
- ņarbas Purns, mute.
- ņūņas Purns, mute.
- pļorras Purns, mute.
- mūļas Purslas, mute.
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle.
- Pleces purvs purvs Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 982 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,8 m; Plecis.
- purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
- pušmute Pušmutes runāt - maz runāt.
- izpūst Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
- putekls puteklis.
- putekslis Puteklis.
- puteksnis Puteklis.
- krislītis Puteklītis, pūciņa.
- plevēkļi Putekļaini zirnekļu tīkli istabas kaktos.
- kūpens Putekļains.
- puteklains Putekļains.
- puteksnains Putekļains.
- duļķe Putekļi kopā ar mazvērtīgajām pakulām, kuri rodas linu kulstīšanā.
- netīrumi Putekļi, dažādi (piemēram, gāzu) nosēdumi, gruži, atkritumi.
- kājminas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- kājmiņas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- kājmines Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
- dvīļi Putekļi, pīšļi.
- kūpumi Putekļi, pīšļi.
- putakli Putekļi.
- putekli Putekļi.
- Reduvius personatus putekļu blakts jeb putekļu laupītājblakts.
- putekls putekļu krāsas kokvilnas audums, ko izmantoja galvenokārt kabatām.
- putekļmētelis Putekļu mētelis - plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pretvēju.
- trenčkots Putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- putekļsūcējs Putekļu sūcējs - ierīce putekļu uzsūkšanai.
- trogiidae Putekļutu dzimta.
- lepinatus Putekļutu dzimtas ģints.
- trogium Putekļutu dzimtas ģints.
- parastā putekļuts putekļutu suga ("Trogium pulsatorium syn. Atropos pulsatorium").
- putekļsmiltis Putekļveida smiltis.
- putekļains Putekļveida.
- putekļveidīgs Putekļveida.
- smelknains putekļveidīgs.
- petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā.
- stamen Putekšlapa.
- putekļnīca Putekšnīca.
- putekši Putekšņi.
- puteksnis Putekšņi.
- putekšlapa Putekšņlapa.
- putekšnīca Putekšņlapas augšējā daļa ar, parasti diviem, putekšņmaciņiem.
- androcejs Putekšņlapu (vīrišķo orgānu) kopa ziedā.
- čiekuriņš Putekšņlapu kopa (skuju kokiem).
- putekšņu maciņš putekšņmaciņš.
- putekšmaciņš Putekšņmaciņš.
- putekštrauks Putekšņmaciņš.
- citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte putekšņu funkcijas traucējums, nespēja apaugļot olšūnu, ko parasti nosaka iedzimtības faktori.
- apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem).
- kateretidae Putekšņvaboļu dzimta.
- brachypterus Putekšņvaboļu dzimtas ģints.
- kateretes Putekšņvaboļu dzimtas ģints.
- nātru putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Brachypterus urticae").
- brūnā putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Kateretes pedicularius").
- pilnputenis Putenis snigšanas laikā, pūšot stipram vējam.
- putinis Putenis.
- aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt; aizputināt.
- aizputeņot Puteņojot attālināties.
- saputeņot Puteņojot sasnigt.
- puteņmēnesis Puteņu mēnesis - februāris.
- Putera ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Puteru ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Putriņezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Putras ezers Puterezers, ezers Ances un Tārgales pagastā.
- Puteru Puteru ezers - Puterezers Ances un Tārgales pagastā.
- Pētera ezers Puteru ezers Ances pagastā.
- kūpēt Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.).
- pītināt Putināt, putekļot, ārdīt.
- pīšļot Putināt, putekļot.
- putinēt Putināt, puteņot.
- atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- pliukšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
- lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama.
- villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām.
- hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- purināties Refl. --> purināt(1); arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- Reggen Reģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas pagastā.
- Augšnormandija reģions Francijā (_Haute-Normandie_), pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Lejasnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions.
- buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
- pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām.
- dzeltenā rezēda rezēdu suga ("Reseda lutea").
- iedzeltenā rezēda rezēdu suga ("Reseda luteola").
- apsūbējums Rezultāts --> apsūbēt; oksīda, putekļu u. tml. kārta.
- dzeltenšķiedru riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria luteolofibrillosa").
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi.
- putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus.
- stomatoskops Rīks pamatīgai mutes aplūkošanai.
- klopers Rīks putekļu izdauzīšanai no drēbēm.
- Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km.
- dzeltenais rododendrs rododendru suga ("Rhododendron luteum").
- Rokaischen Rokaižu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus.
- Rudbahren Rudbāržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
- kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda).
- Lophozia rutheana Rutes smaillape.
- Plagiothecium ruthei Rutes šķībvācelīte.
- atputinēt Saceļot putekļus, atbraukt, atskriet.
- helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze.
- SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
- autekoloģisks Saistīts ar autekoloģiju, tai raksturīgs.
- luterisks Saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs; luterānisks.
- luterānisks Saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs; luterisks.
- orāls Saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs.
- aistēzija Sajūta, apjauda; jutekļu vienība.
- vārna ieskries mutē saka izsmejot, ja kādam ir plati pavērta mute.
- zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli
- griež debesis un zemi kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
- griezt debesis un zemi kopā saka par stipru viesuli, sniegputeni.
- Deitonas latviešu kopiena sāka veodoties 1950. g., kad tur apmetās \~150 latviešu bēgļu, 20. gs. 70. gados Deitonā dzīvoja 25 latviešu ģimenes, ir latviešu evanģēliski luteriskā draudze, bibliotēka, darbojas vairākas interešu kopas.
- zeme ar debesīm griežas kopā saka, ja ir stiprs putenis, viesulis.
- kā rija saka, ja kaut kur ir ļoti tumšs, pilns putekļiem, dūmiem.
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera.
- Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam.
- sagriezties Sākties, parasti pēkšņi, un izraisīt vidē riņķveida kustības (parasti par puteni, vētru).
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- Auterailenda sala Augšezerā (_Outer Island_), tā dienvidrietumu piekrastē, ASV, Viskonsinas štata teritorija.
- Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas.
- Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- pollinijs Salipušu putekšņu ķermenis orhidejām un dažiem citiem augiem, kas neizirst arī pārnesot to no zieda uz ziedu.
- Ārējās Hebridu salas salu grupa Atlantijas okeānā, Hebridu salu ziemeļaustrumos (_Outer Hebrides_), aiz Hebridu jūras un Litlminča un Minča šaurumiem; Lielbritānijas teritorija.
- Ārējās salas salu grupa Indijas okeānā (_Outer Islands_), Seišelu salu rietumu daļa, ietver Aldabras, Farkuaru un Alfonsa salas.
- plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- peratodīnija Sāpes kuņģa mutes daļā, grēmas.
- klitoralģija Sāpes kuteklī.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
- timotiņa mikobaktērija saprofītiska nūjiņa, kas atrodama zālē, augsnē un putekļos.
- CISC dators sarežģītas instrukcijkopas dators (angļu "Complex Instruction Set Computer").
- atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā.
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- stenostomija Sašaurināta mute rētaudu kontraktūras dēļ.
- RISC dators sašaurinātas instrukcijkopas dators (angļu "Reduced Instruction Set Computer").
- grūslis Saules puteklītis.
- grūslītis Saules puteklītis.
- pīcis Saules puteklītis.
- izkliedētā Saules radiācija saules siltuma daļa, kas izkliedējas atmosfērā, sastopoties ar gaisa molekulām, putekļiem un ūdens daļiņām.
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē.
- smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa").
- samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
- harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus.
- sautrs Saute, sauts.
- rufiāns Savedēja, sutenera nosaukums Itālijā.
- makero Savedējs, suteners Francijā, vīrietis, kas parazitē uz prostitūtu rēķina.
- saitīte Savienojumā "mēles saitīte": gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- saviešu Saviešu zāle - lielā strutene ("Chelidonium majus").
- saviežu Saviežu zāle - lielā strutene ("Chelidonium majus").
- SPECT Savrupfotonu emisijas datortomogrāfija (angļu "single-photon emission computed tomography").
- putekšņlapa Segsēkļu ziedā reprodukcijas orgāns, kurā veidojas putekšņi.
- litams sejas plīvurs, ar ko dažu Rietumāfrikas stepju un tuksnešu tautu vīrieši aizsedz sejas apakšdaļu zem acīm, lai aizsargātu to no saules un neļautu putekļiem iekļūt degunā un mutē.
- ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
- putekšņi sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; ziedputekšņi.
- intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis.
- trabuks Senatnē īsa šautene ar resnu stobru.
- eleāti Sengrieķu filozofi, kas 5. gs. p. m. ē. izveidoja mācību, ka īstenā esamība ir nemainīga un vienveidīga un ka jutekliskie pieredzējumi ir šķitums; elejieši.
- kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi.
- kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola.
- konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- kolbveida ķermenītis sensiblo nervu gala veidojumi mutes, deguna, acu un dzimumorgānu gļotādā.
- nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
- pneimatiskā separācija separācija gāzu attīrīšanai no putekļiem.
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m.
- Septoria chelidonii septoriju suga, kas parazitē uz lielās strutenes.
- Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- ļekatas Siekalas, kas tek skrejošam sunim no mutes.
- aptiālisms Siekalu atdalīšanās trūkums, mutes sausums, piem., pēc saindēšanās ar belladonnu, atropīnu.
- Seeksaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Sexaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
- Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis.
- mesalīnisms Sievietes dzimumizlaidība, nekontrolēta tieksme pēc jutekliskas baudas.
- spalvgrauži Sīki bezspārnu kukaiņi ar grauzēja tipa mutes orgāniem, putnu ektoparazīti, grauzējutu grupa, \~3000 sugu, Latvijā konstatēta 61 suga (iespējams, ka varētu būt \~200 sugu).
- aeroplanktons Sīki organismi, kas atrodami gaisā (piem., baktērijas putekšņi u. c.).
- konioze Sīki putekļveida akmentiņi žultspūslī, žultsvados vai citur.
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas.
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
- skostīt Sist, pērt, plītēt, nodauzīt putekļus.
- aspirācija Sistēma, ar kuru kādā telpā uzsūc putekļus; visu sūcējiekārtu kopums.
- galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
- khandha Skandha - jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību; tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, l, ļ, r).
- parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata").
- Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- skutulis Skutele.
- dzeltenīgā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium lutescens").
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), savākt (no grīdas, klona, ielas u. tml., piemēram, gružus, izlijušu šķidrumu); slaukot uzvirzīt (piemēram, gružus, putekļus uz kā).
- slēdzeklis Slēdzene, atslēgas "bērns"; šautenes atslēga.
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- plīkšķene Slikta šautene.
- plīkšķenīca Slikta šautene.
- plīšķenīce Slikta šautene.
- ņergāt Slikti spēlēt mutes harmonikas.
- konioze Slimība vai slimīgs stāvoklis no putekļu ieelpošanas.
- antrakoze Slimība, kas rodas, ogļu putekļu daļiņām uzkrājoties plaušās.
- sideroze Slimība, ko izraisa dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- pneimokonioze Slimība, ko izraisa ilgstoša putekļu ieelpošana.
- leukoplakija Slimība, ko raksturo dažāda lieluma baltu plankumu parādīšanās mutes gļotādā un uz mēles.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- hallucinācija Slimīga jutekļu mānīšanās, sajutumi, kas rodas bez nekāda ārēja cēloņa, tā, piem., slimnieks redz dažādus tēlus, kuru patiesībā nemaz tur nav.
- amatofobija Slimīgas bailes no putekļiem.
- smace Smacējošs, neelpojams gaiss, kas pilns ar dūmiem un putekļiem.
- azbestoze Smaga plaušu slimība, ko izraisa ilgstoša saskare ar azbesta putekļiem.
- SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome".
- serma Smalks, putekļveidīgs sniegs.
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- kūpekli Smilšu putekļi.
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā.
- sniega vētra sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā.
- sniegputinis Sniegputenis.
- vale Sniegputeņa veidots sniega sanesums uz ceļa.
- nektārkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas suga ("Tarsipes spenserae"), neliels dzīvnieciņš (kuskuss), kas pārtikai sūc nektāru un ēd ziedputekšņus.
- lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi).
- obturators speciāla plāksnīte, ar ko aizklāj mutes dobuma (piem., cieto aukslēju) defektus.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- pelnu mākoņi spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi.
- pelnu lietus spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes.
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
- dīgtspēja Spēja dīgt (putekšņiem).
- biūāt Spēlēt mutes harmonikas.
- biūvāt Spēlēt mutes harmonikas.
- spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
- ūdensslaloms Sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas; slaloms (3).
- slaloms sporta veids - braukšana ar ūdensslēpēm aiz kutera, apbraucot trases peldošās bojas.
- ūdensslēpošana Sporta veids - pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera.
- skuterists sportists, kas specializējies braukšanā ar skuteru.
- sporofills Sporu lapa, paparžaugiem tā lapa (vēdeklis), kas attīsta sporas, bet augstākiem augiem augļlapa vai putekšlapa.
- Formalhauts spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā (no arābu val. "zivs mute"), dzeltenbalta, atrodas 25 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,2.
- gailis Sprūds (šautenei), mēlīte.
- vītolzieži Spurdžziežu dzimta, divmāju koki un krūmi ar ziediem spurdzēs, ar auglenīcām un putekšnīcām aiz zvīņveidīgām plēkšņlapām, zied pirms lapu plaukšanas.
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- Stackeldangen Stakeldangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs").
- autentiskums Starptautiska līguma īstenums, juridiskā akta pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts; autentisks iztulkojums (interpretācija) - pašu autoru dotais juridiska akta, parasti līguma skaidrojums.
- asociācija PCMCIA starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija (angļu "Personal Computer Memory Card International Association").
- TIR Starptautiskie autotransporta pārvadājumi (fr. "transport international de marchandises par route").
- starptautiskā līguma slēgšana starptautisko tiesību normas tapšanas process, kas izpaužas juridiskās darbības vairākās pēctecīgās stadijās: līgumiskās iniciatīvas, iesaistīšanās pārrunās un to kārtošana, līguma teksta veidošana un tā pieņemšana, līguma autentiskuma noteikšana, piekrišanas izpausme līguma obligātumam.
- plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok).
- staminodija Sterila putekšņlapa bez putekšņiem.
- dzeltenā sternbergija sternbergiju suga ("Sternbergia lutea").
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
- ciātijs Stipri reducēta ziedkopa, kurā ietilpst viens sievišķais zieds un reducēti (pa vienai putekšņlapai) vīrišķie ziedi.
- afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē.
- strobs Stobrs (šautenei).
- Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā.
- sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.); strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
- iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
- spļaut Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
- Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka.
- Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera.
- matspārņi Strautenes.
- plecoptera Strautenes.
- krikūži Strauteņu kāpuri; spāru kūniņas upēs.
- brachyptera Strauteņu kārtas ģints.
- piostomatīts Strutains mutes dobuma iekaisums.
- Strutteln Strutele.
- Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- raganu zāle strutene.
- trusene Strutene.
- heleritrīns Strutenes alkaloīds.
- helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību.
- chelidonium Strutenes.
- lielā strutene struteņu suga ("Chelidonium majus").
- piofāgija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā.
- piofāģija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā.
- spilla stute, balstkoks.
- strēve Stute, balsts.
- stuce Stute, balsts.
- SBE Subakūts bakteriālais (infekciozais) endokardīts (angļu "subacute bacterial endocarditis").
- skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu.
- ekshausters Sūcējventilators kaitīgu gāzu, gaisa, putekļu, spaļu, pelavu u. c. uzsūkšanai, vilnas un citu vieglu materiālu pārvietošanai; to izmanto šahtās, rūpnīcās, dzirnavās u. tml.
- izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
- pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
- zupurdents Superintendents - luterāņu baznīcas augstākais garīdznieks, pārraugs.
- sutenis suteklis (5).
- sutenieris Suteners.
- sutonis Suteņi, šķutes.
- sutenis Suteņu lapas - ceļtekas ("Plantago").
- svečputenis Sveču dienas putenis.
- ksenogāmija Svešappute - auga ziedu apputeksnēšanās ar cita savas vai svešas sugas auga putekšņiem.
- allogamija Svešappute.
- alogāmija Svešappute.
- svešapputeksnēšanās Svešappute.
- svešapputekšņošana Svešappute.
- iekšaudzēšana Svešapputes augu tuvradniecīga krustošana, inbrīdings.
- tālappute Svešapputes veids - apputeksnēšanās ar tās pašas sugas cita auga putekšņiem.
- tuvappute Svešapputes veids, apputeksnēšanās starp dažādiem ziediem viena auga robežās (piemēram, avenēm, jāņogām, ērkšķogām).
- Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus.
- aitborvīķene Sviesta beka ("Boletus luteus").
- aitborvīķis Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviestine Sviesta beka ("Boletus luteus").
- tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana.
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
- Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- šaudīkla Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- šaujamrīks Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
- stroķis Šaujamierocis (parasti šautene).
- bise Šautene (medībām).
- berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene.
- bise Šautene ar garu stobru.
- musketons Šautene ar īsu stobru, kurš galā bija resnāks.
- kramenīca Šautene ar krama aizslēgu.
- Mauzera šautene šautene ar piecām patronām.
- rīpele Šautene ar rievotu stobra kanālu.
- īsstobrene Šautene ar saīsinātu (apgrieztu) stobru.
- flinte Šautene, bise.
- ruža Šautene, ierocis.
- galenīca Šautene, ko pielādē no stobra gala.
- šāveklis Šautene; lode.
- šautne šautene.
- dūmkoks Šautene.
- pagale Šautene.
- plinte Šautene.
- šautine Šautene.
- stobrene Šautene.
- strobene Šautene.
- sveča Šautene.
- vintauka Šautene.
- vintene Šautene.
- zintele Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei).
- zintlaks Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei).
- kaujas zobs šautenes aizslēga elements.
- magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē.
- šekte Šautenes laide.
- šepka Šautenes laide.
- šepte Šautenes laide.
- šokte Šautenes laide.
- šepts šautenes laidne.
- ostiņš Šautenes mēlīte.
- laida Šautenes spala resgalis.
- šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags.
- lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms.
- stiebrs Šautenes stobrs.
- zikte Šautenes tēmēklis.
- siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
- aklparaksts Šifrēšanas tehnika, kas autentificē ziņojumu, neatklājot informāciju par tā sūtītāju.
- sīkeglīte Šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- jumtene Šīs dzimtas ģints ("Pluteus"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
- medusbite Šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai.
- sarkanknābja saulesputns šīs ģints suga ("Leothrix lutea"); "ķīniešu lakstīgala".
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- zālāju dzeltenstērste šīs ģints suga ("Sicalis luteola").
- sams Šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- jenotsuns Šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes).
- šķautra Šķauteris, šķautne.
- gargarisma Šķidrumi mutes pierīkles daļu un rīkles skalošanai.
- odols Šķidrums mutes skalošanai, sastāv gk. no salola un mentola vai piparmētras šķīduma spirtā.
- uzturošā selekcija šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; saglabātājselekcija
- saglabātājselekcija Šķirnes standartīpašību saglabāšana (parasti svešapputes augiem), sēklkopības procesā atlasot netipiskās formas; uzturošā selekcija.
- sutiņi Šķutes.
- šluts Šlute.
- škļuts šļute jeb platcirvis; slīpernieku cirvis.
- slīpernieku cirvis šļute, speciāls cirvis ar platu, mazliet pret kātu ieslīpu asmeni, piemērots tēšanai.
- bišu maize šūnās ievietoti, ar medu un bišu siekalām blīvi sajaukti un pienskābes rūgšanas procesā iekonservēti ziedputekšņi.
- citostoma Šūnas mute, vienšūnas organismu atvere barības uzņemšanai.
- svētīšana T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...").
- anemofils Tāds (augs), ko apputeksnē vējš.
- kāpaiņš Tāds (ceļš), kur ir nelieli viļņveidīgi, sniegputeņa veidoti, sniega sanesumi.
- baudkārīgs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- baudkārs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterānismu; tāds, kas tic luterānisma mācībai, dogmām.
- putenains Tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis.
- puteņaiņš Tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis.
- diskursīvs Tāds (par izziņu, domāšanu u. tml.), kas atšķirībā no jutekliskā un intuitīvā ir balstīts uz slēdzieniem, uz loģiku.
- kleistogāms Tāds (zieds), kas neatveras un kurā notiek pašappute.
- puteņains Tāds, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem, laikposmu).
- vējputņainis Tāds, kad ir vējputenis (par laikapstākļiem, laikposmu).
- poliandrs Tāds, kam ir daudz putekšņlapu (par ziedu).
- maģmutis Tāds, kam ir maza mute.
- vīrišķs Tāds, kam ir orgāns ar putekšņiem (par augiem, to daļām).
- mīkstmutīte Tāds, kam ir patīkama, mīksta mute un attiecīgi maiga balss.
- plašs Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu); plats.
- plats Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
- simtmutains Tāds, kam simts mutes.
- pašsterils Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašneauglīgs.
- pašneauglīgs Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašsterils.
- ornitofils Tāds, kas apputeksnējas ar putnu starpniecību (par augiem).
- postorāls Tāds, kas atrodas aiz mutes vai mutes mugurējā daļā.
- ekstrabukāls Tāds, kas atrodas ārpus vaiga, ārpus mutes dobuma.
- aborāls Tāds, kas atrodas attālu no mutes, vai vērsts prom no mutes.
- preorāls Tāds, kas atrodas mutes priekšpusē.
- adorāls Tāds, kas atrodas mutes tuvumā vai vērsts mutes virzienā.
- orofaringeāls Tāds, kas attiecas uz rīkles mutes-daļu.
- šauteņots Tāds, kas ir apbruņots ar šauteni.
- putekļains Tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem; tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem.
- putekšņots Tāds, kas ir pārklāts ar putekšņiem.
- rūgstošs Tāds, kas izdala putekļus, birstošas vielu daļiņas, parasti, ja to apstrādā (par augu).
- viegls Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (piemēram, par vēju, puteni).
- pikants Tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti).
- pretputekļu Tāds, kas novērš, mazina putekļu iedarbību.
- pašauglīgs Tāds, kas pēc pašapputes spēj ražot normālus augļus un sēklas (par augiem).
- grauzējtipa Tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- laizītājsūcējtipa Tāds, kas pielāgots barības laizīšanai un sūkšanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- dūrējsūcējtipa Tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem).
- evaņģēlisks Tāds, kas saistīts ar evaņģēlijiem vai luterisko baznīcu.
- putekļveida Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām daļiņām, tāds, kurā ir putekļiem līdzīgas daļiņas.
- ekstrasensors Tāds, kas uztver vairāk, nekā cilvēks ar jutekļiem parasti mēdz uztvert, pārjuteklisks.
- kūpeņains Tāds, kur ir kūpoša viela; putekļains; kūpekļains.
- kūpekļains Tāds, kur ir kūpoša viela; putekļains.
- plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- putekļains Tāds, kurā ir putekļi; tāds, kas satur putekļus.
- putekšņains Tāds, kurā ir putekšņi; tāds, kas satur putekšņus.
- kaislīgs Tāds, kurā izpaužas spēcīgs, dziļš saviļņojums; tāds, kurā izpaužas spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
- Cochlodina orthostoma taisnmutes vārpstiņgliemezis.
- čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis.
- platmutis Tas (tāds), kam ir plata mute (parasti par dzīvniekiem).
- pašapputeksnētājs Tas (tāds), kam ir raksturīga pašappute.
- kliedzamais Tas ar ko kliedz, rīkle, mute.
- mutmazgājams Tas, kas paredzēts mutes mazgāšanai.
- cekulkode Tauriņu kārtas dzimta ("Plutellidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-27 mm), galva gluda, uz paugura atstāvošu zvīņu cekuliņš, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- grauzējkode Tauriņu kārtas zemāko vienādspārnu tauriņu apakškārtas dzimta ("Micropterigidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), lido V-VI, aktīvi dienā, pārtiek no ziedputekšņiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- ovambi Tauta, dzīvo Namībijas ziemeļos un Angolas dienvidrietumos, valoda (očiambo) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - luterāņi.
- igauņi tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji; runā igauņu valodā, ticīgie - gk. luterieši
- islandieši tauta, Īslandes pamatiedzīvotāji; runā īslandiešu valodā; ticīgie - luterieši
- norvēģi Tauta, Norvēģijas pamatiedzīvotāji, runā norvēģu valodā, ticīgie - luterieši.
- somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji; runā somu valodā, ticīgie - gk. luterieši.
- ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji; runā ungāru valodā, ticīgie - gk. katoļi; nedaudz kalvinistu, luteriešu.
- zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji; runā zviedru valodā, ticīgie - luterieši.
- cēpe Tauva kutera aizmugurē, pie kuras turas ūdens-slēpotājs.
- Metupīte Tebras kreisā krasta pieteka Vecpils un Aizputes pagastā, garums - 6 km.
- piemutnis Telefona klausules detaļa, ko tur pie mutes.
- TOPIC Teleteksta cenu informācijas sistēma (angļu "Teletext Output Price Information Computer").
- daidžests televīzijas vai radio pārraide, kas atkārto interesantākos ierakstus ar kopējutematiku.
- kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu.
- percepcija Tieša, jutekliska (kā) uztvere, ko nodrošina ar maņu orgāniem iegūtās informācijas analīze un sintēze.
- lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai.
- Augsburgas ticības miers tika parakstīts 1555. g.; atzina luterāņu un katoļu līdzās pastāvēšanu un ļāva firstiem izvēlēties, kurai baznīcai piederēs viņu pavalstnieki.
- noūmens Tikai prātā aptveramā, jutekļiem nepieejamā realitāte.
- jutens Tikai savienojumā "ne jutens" - nav pilnīgi nekādas ziņas un miņas.
- tvīksme Tīksme (parasti jutekliska).
- tvīksmīgs Tīksmīgs (parasti jutekliski); tvīksmains (2).
- tvīksmains Tīksmīgs (parasti jutekliski); tvīksmīgs (2).
- ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms; būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
- satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
- apputeksnēties Tikt apputeksnētam.
- CAT Tirdzniecība ar datoru palīdzību (angļu "Computer-Assisted Trading").
- skaidrs Tīrs, bez putekļiem, dūmiem (piemēram, par gaisu, vidi, arī telpu).
- fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
- torpēdlaiva Torpēdkuteris.
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- bilharcija Trematodu kārtas divmutes tārpu suga; iekšējs cilvēka parazīts karstākās zemēs.
- trencis Trenčkots - militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar uzplečiem, jostu (angļu "trenchcoat").
- balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse.
- mālu granulometriskais sastāvs trīs frakcijas: smilšu frakcija – daļiņu caurmērs lielāks par 0,05 mm; putekļu frakcija – daļiņu caurmērs 0,05–0,005 mm; mālu frakcija – daļiņu caurmērs mazāks par 0,005 mm.
- plīkšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
- pliukšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
- kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli.
- Tuckumshof Tukuma muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
- pneimomelanoze Tumša plaušu audu krāsa no ilgstošas ogļu putekļu ieelpošanas.
- melanoplakija Tumšu plankumu veidošanās uz mutes gļotādas; novēro stomatīta, hepatīta u. c. slimību gadījumos.
- tutins Tutenis, duncis.
- Viktorijas ūdenskritums ūdenskritums uz Zambezi upes (angļu val. "Victoria Falls"), uz Zimbabves un Zambijas robežas, platums — 1,7 km, kritums — 128 m, veido gigantiskus ūdens putekļu stabus.
- Meitu dīķis ūdenstilpe Aizputes pagastā.
- Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā.
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute.
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- iezabāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam).
- iezubāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam).
- dzeltenā uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis lutea").
- Lažas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lažas upes Aizputes pilsētas teritorijā, platība — 19,8 ha; Laža ezers.
- padebešmannā Uzputenis, debesmannā.
- muss Uzputenis.
- uzpūtenis Uzputenis.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem.
- stote vāģu plācēs iedzīta vāģu sānu stute.
- tužavinas Vairākas ratu sastāvdaļas (balsti, rīkstes, stutes).
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- orālais galvanisms vāja elektriskā strāva, kas rodas mutes dobumā, kad zoba plomba, kurā ir amalgams, nonāk saskarē ar siekalām.
- Wallaten Valātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
- Neuhausen Valtaiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- klabūnes Vaļēja mute (pļāpājot).
- ļurzas Vaļēja mute.
- klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- peļu klijāns vanagu dzimtas klijānu ģints suga ("Buteo buteo", senāk "Buteo vulgaris"), plēsīgs putns ar līku knābi un noapaļotu asti.
- Wangen Vangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- standarts CDDI vara kabeļu dalīto datu saskarne (angļu "Copper Distributed Data Interface").
- klaburnīca Veca medību šautene.
- tarbača Veca, paštaisīta šautene.
- Alt-Drogen Vecdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
- Alt-Laschen Veclažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Alt-Peltzen Vecpelces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, smaka, putekļi) izzūd (piemēram, no drēbēm).
- dzeltenais ķermenis veidojums ("corpus luteum"), kas attīstās cilvēka un zīdītājdzīvnieku olnīcās pēc ovulācijas un funkcionē kā iekšējās sekrēcijas orgāns.
- sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi; arī dūmaka.
- 4 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 5,5-7,9 m/s, mērens vējš, lokās koku galotnes, kustas nelieli zari, ceļas putekļi.
- vējputnis Vējputenis; vējputinis.
- veiputenis Vējputenis.
- vējaputenis Vējputenis.
- vējputinis Vējputenis.
- vēputines Vējputenis.
- vēputinis Vējputenis.
- vēputnes Vējputenis.
- vēputņi Vējputenis.
- vēputnis Vējputenis.
- virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- dzeltenā vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum luteum").
- Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas.
- riesa ventera^1^ (1) mute.
- vairoga veronika veroniku suga ("Veronica scutellata").
- kleščas Veterinārijā - mutes plētējs.
- trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- tutenēt Vicināties ar dunci, tuteni.
- tuteņot Vicināties ar dunci, tuteni.
- Colutea x media vidējā koluteja.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- karabīne Viegla šautene ar īsu stobru.
- lietotāja vārds viena no datoru sistēmu un tīkla aizsardzības formām, kas (parasti kopā ar paroli) ļauj autentificēt lietotāju.
- taipāns Viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti.
- Latviešu rokasgrāmata viena no pirmajām grāmatām latviešu valodā, kuras izveidošanu topošās evaņģēliski luteriskās baznīcas vajadzībām 16. gs. 20. gados aizsāka vairāki Rīgas latviešu draudzes mācītāji; sākumā tika izmantoti rokraksti.
- vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu; šīs sistēmas šautene.
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
- plūksnaini dalīta lapa vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
- valriekstaugi Vienmāju koki plūksnotām lapām, zied pēc lapu plaukšanas, putekšziedu spurdzes nokarus.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- kāma Viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem materiālās dzīves mērķiem - jutekliskā bauda.
- luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterānisms.
- luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterisms.
- Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu.
- atmosfēras gaisa aizsardzība viens no vides aizsardzības veidiem, kas paredz aizsardzību pret atmosfēras gaisa piesārņošanu ar cilvēkam kaitīgām ķīmiskām vielāmun putekļiem, kā arī pret radiāciju un troksni, pārmērīgu sasilšanu.
- vienranga entītiju autentificēšana vienslāņa entītijas kā savienojuma partnera autentiskuma apstiprināšanas procedūra.
- vienstrobene Vienstobrene; vienstobra šautene.
- Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- stomatomēnija Vikarējoša mutes asiņošana sakara ar menstruālo ciklu.
- Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- smalkne vīlēšanas putekļi, zāģu skaidas.
- vējkaņepe Vilkpieņaugu ģints, divmāju augs bez piensulas, ar 9-12 putekšnīcām.
- šabraks Vilnas audums, samta vai ādas izrotāta sega, ko lieto seglu apsegšanai, lai pasargātu tos, kā arī tiem piestiprinātos saiņus no mitruma, putekļiem u. tml.
- Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- heterotopiskā poliodontija virsskaita zobu vai to aizmetņu attīstīšanās ārpus mutes dobuma.
- pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
- spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
- vērpties Virzīties riņķveida, spirālveida (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
- nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
- autentiskums Vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklība Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklīgums Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutekliskums Vispārināta īpašība --> juteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutelība Vispārināta īpašība --> jutelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība.
- kutelība Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1).
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārjuteklība Vispārināta īpašība --> pārjuteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (1).
- putekļainums Vispārināta īpašība --> putekļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (2).
- putekļainums Vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pīšļi Vissīkākās (kā) daļiņas, atliekas; arī putekļi.
- evaņģēliskie kristieši visu to protestantisko grupējumu kristieši, kas uzsver Bībeles dominanti, attaisnošanu caur ticību un personīgās ticības nepieciešamību; Vācijā un Šveicē ar šo vārdu apzīmē luterāņus pretstatā kalvinistiem.
- lielziedu atraitnīte visvairāk izplatītā atraitnīšu suga ("Viola X wittrockiana"), kas izaudzēta krustojot savvaļas vijolīšu sugas ("Viola altaica x Viola lutea x Viola tricolor").
- Kruteli Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kruteļi" nosaukums latgaliski.
- artikulācijas rinda vokāļu iedalījums, klasificējot tos pēc mēles virsmas augstākā punkta stāvokļa horizontālā dimensijā mutes dobumā.
- vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā.
- bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
- ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum").
- iedzeltenā gailene zeltkāta gailene ("Cantharellus lutescens").
- parastā zeltnātrīte zeltnātrīšu suga ("Galeobdolon luteum syn. Lamiastrum galeobdolon").
- meža zeltstarīte zeltstarīšu suga ("Gagea lutea").
- ciči Zīdītājiem bērnu zīdīšanas orgāni, kas sastāv no piena dziedzeriem un bērna mutei viegli satverama konveidīga gala.
- mandele zīdītāju un cilvēka limfātisko audu sakopojums, kas atrodas mutes dobumā un rīkles gļotādā.
- hipantijs Zieda apakšējās daļas paplašinājums, kas sastāv no saaugušiem apziedņa un putekšņlapu pamatnēm.
- svešappute Zieda appute ar cita zieda putekšņiem; alogāmija; ksenogāmija.
- drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
- driksne Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
- apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
- staminodijs Zieda putekšlapa, kas neražo putekšņus.
- antēra Zieda putekšņmaciņš.
- putekšņmaciņš Ziedauga orgāns putekšņlapas augšējā daļā, kurā attīstās putekšņi.
- apputekšņošana Ziedaugiem ziedputekšu nogādāšana no putekšlapām uz drīksnu, kailsēkļiem tieši uz sēklas aizmetni.
- eksīna Ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
- pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
- ziedputekļi Ziedputekšņi.
- ziedputekši Ziedputekšņi.
- siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra; nātrene.
- apputeksnēšana Ziedputekšņu novadīšana uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošana.
- appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- dīgļstobrs Ziedputekšņu veidojums tieva stobra veidā, pa kuru putekšņa kodols nonāk dīgļsomā.
- putekšzieds Zieds bez auglenīcas, tikai ar putekšnīcu.
- divdzimuma zieds zieds, kam ir gan drīksna ar sēklotni, gan putekšnīca.
- divdzimumu zieds zieds, kam ir gan putekšņlapas, gan auglenīca.
- vīrišķais zieds zieds, kam ir tikai putekšņlapas.
- viendzimuma zieds zieds, kam ir vai nu putekšņlapas, vai auglenīca.
- proteroginija Ziedu auglenīcu drīksnu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar putekšlapām vai vispār agrāka sieviešu dzimumorgānu nobriešana; parādība, kas ir pretēja protandrijai.
- proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
- entomofilija Ziedu svešappute ar kukaiņu starpniecību.
- Seemzeem Ziemciema muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
- Zirau-Wirginahlen Zierau - Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā.
- konioloģija Zinātnes nozare, kas pēta atmosfēras putekļu iedarbību uz organismu.
- ziņojuma autentificēšana ziņojuma identitātes pārbaude; ziņojumu autentificē, lai aizsargātos no tā tīšas vai netīšas sagrozīšanas pārraides laikā.
- autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana, kā arī lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
- Reiters Ziņu aģentūra "Reuters".
- uzdinīki zirga iemaukti, pagatavoti no ādas bez mutes dzelžiem.
- mulstiķis zirga mutes dzelzs ar pavadu.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā.
- Dzintarnieku dīķis zivkopības ūdenskrātuve Aizputes novada Lažas pagastā.
- grabe Zivs āte; bute.
- graba Zivs, bute, arī āte, liesa pavasara bute.
- odontiatrija Zobārstniecība - medicīnas nozare, kas pēta mutes dobuma orgānu (zobu, mēles, gļotādas) slimības vai plašākā nozīmē - arī sejas un žokļa slimības, to izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem.
- Ozoliņa ezers Zutene, ezers Puzes pagastā.
- Zuteņu ezers Zutene, ezers Puzes pagastā.
- Ozoliņu ezers Zutene, ezers Ventspils novada Puzes pagastā.
- zutenīca Zutenis - iegarenas formas naudas maks; tabakas maks.
- zutens Zutenis - iegarenas formas naudas maks; tabakas maks.
- zutenice Zutenis - iegarenas formas naudas maks.
- zutis Zutenis - naudas maks; tabakas maks.
- zutnis Zutenis - naudas maks.
- zute Zutenis (naudas glabāšanai).
- zutene Zutenis (naudas glabāšanai).
- protoplanētu disks zvaigzni aptverošs gāzes un putekļu disks, no kura veidojas planētas.
- mutene Zvejas rīks; mutenis.
- šķutes Žagaru krāvums līdumu dedzināšanai; ķutes.
- ķuķusis Žagaru krāvums līdumu dedzināšanai; šķutes.
- nelabticība Žana Pola Sartra eksistenciālistiskajā filozofijā - morālisks pašapmāns, kas noved pie tā, ka mēs darbojamies tikai kā lietas, nevis autentiski izvēlamies.
- Reitera žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia x reuteri").
ute citās vārdnīcās:
MLVV