Paplašinātā meklēšana

Meklējam Vir.

Atrasts vārdos (86):

Atrasts vārdu savienojumos (13):

Atrasts skaidrojumos (1968):

Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Dārzciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Ezerciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Skrunda Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
Bindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
Eņģeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Sikšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
Staldes apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Brūzis Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Lēdas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā.
Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā.
Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos.
Altavista apdzīvota vieta ASV (_Alta Vista_), Virdžīnijas štatā.
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Virdžīnijas štatā.
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.).
Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rokimaunta Apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sauthila Apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vudstoka Apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos.
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā.
Akaonuira apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistē: angļu val. _Virdžīnija_.
Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos.
Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas.
Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā.
siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
vidadzieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vidaga" iedzīvotāji.
VIR ASV Virdžinas, teritorijas trīsburtu kods.
ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States").
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
Švarcvaldes nacionālais parks atrodas Vācijā, Bādene-Virtembergas federālajā zemē, izveidots 2014. g., platība - 100,6 km^2^.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis.
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
VGB Britu Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods.
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā.
smaragda čakstvireons čakstvireonu suga ("Vireolanius pulchellus").
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā.
Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji.
priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji.
vircenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Virka" iedzīvotāji.
Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka.
Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km.
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers.
Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers.
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers.
Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers.
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers.
Melnais ezers ezers Virešu pagastā, platība - <1 ha.
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m.
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network").
virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji.
Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha.
Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums.
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts.
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji.
liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji.
reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji.
roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji.
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji.
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos.
Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers.
Kalnezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Vizlas kalna ezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka.
Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski.
Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski.
Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums.
Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Kūjas ezers Kūju ezers Virbu pagastā.
Ūšu ezers Kūju ezers Virbu pagastā.
Ūšezers Kūju ezers Virbu pagastā.
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Lejasezers Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Lejas ezers Lejas Bužezers Virešu pagastā.
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā.
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
virsieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
viršnieki Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
Jaunpagasta dīķis Miltiņu dīķis Virbu pagastā.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu.
mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
Viršukalns Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Viršņukalns" nosaukuma variants.
Aurora Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Pavasaris Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Vasara Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai.
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja.
Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja.
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja.
Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja.
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja.
Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja.
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja.
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja.
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta.
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja.
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja.
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja.
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā.
Jaunpagasta pagasts pastāvēja Talsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Virbu pagastu.
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
Čestera pilsēta ASV (_Chester_), Virdžīnijas štatā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
Vinčestera pilsēta ASV (_Winchester_), Virdžinijas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ešbērna Pilsēta ASV ("Ashburn"), Virdžīnijas štatā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bleksbērga Pilsēta ASV ("Blacksburg"), Virdžīnijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Virdžīnijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
Bērka Pilsēta ASV ("Burke"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
Keispringa Pilsēta ASV ("Cave Spring"), Virdžīnijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
Šarlotsvila Pilsēta ASV ("Charlottesville"), Virdžīnijas štatā, 45600 iedzīvotāju (2010. g.).
Česapīka Pilsēta ASV ("Chesapeake"), Virdžīnijas štatā, 233400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalpepera Pilsēta ASV ("Culpeper"), Virdžīnijas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
Deilsitija Pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.).
Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Virdžīnijas štatā, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
Frederiksbērga Pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Virdžīnijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Frantrojala Pilsēta ASV ("Front Royal"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Virdžīnijas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
Greitfolsa Pilsēta ASV ("Great Falls"), Virdžīnijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.).
Grovtona Pilsēta ASV ("Groveton"), Virdžīnijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hemptona Pilsēta ASV ("Hampton"), Virdžīnijas štatā, 136900 iedzīvotāju (2014. g.).
Herisonbērga Pilsēta ASV ("Harrisoburg"), Virdžīnijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
Hopvela Pilsēta ASV ("Hopewell"), Virdžīnijas štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Līsbērga Pilsēta ASV ("Leesburg"), Virdžīnijas štatā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
Linčbērga Pilsēta ASV ("Lynchburg"), Virdžīnijas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Virdžīnijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūportņūsa Pilsēta ASV ("Newport News"), Virdžīnijas štatā, 180700 iedzīvotāju (2014. g.).
Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.).
Nortona Pilsēta ASV ("Norton"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pītersbērga Pilsēta ASV ("Petersburg"), Virdžīnijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Virdžīnijas štatā, 96000 iedzīvotāju (2014. g.).
Redforda Pilsēta ASV ("Radford"), Virdžīnijas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Virdžīnijas štata administratīvais centrs, osta Džeimsas krastos, 217800 iedzīvotāju (2014. g.).
Roanoka Pilsēta ASV ("Roanoke"), Virdžīnijas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.).
Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Virdžīnijas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Virdžīnijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
Stontona Pilsēta ASV ("Staunton"), Virdžīnijas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Safolka Pilsēta ASV ("Suffolk"), Virdžīnijas štatā, 86800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vjena Pilsēta ASV ("Vienna"), Virdžīnijas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
Virdžīnijabīča Pilsēta ASV ("Virgina Beach"), Virdžīnijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē, 451000 iedzīvotāju (2014. g.).
Veinsboro Pilsēta ASV ("Waynesboro"), Virdžinijas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Veikfīlda Pilsēta ASV ("Wakefield"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Viljamsbērga Pilsēta ASV ("Williamsburg"), Virdžīnijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Šarlote Amālija pilsēta ASV Virdžinās ("Charlotte Amalie"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
Saionfārma Pilsēta ASV Virdžinās, 13600 iedzīvotāju (2000. g.).
Krisčensteda Pilsēta ASV Virdžinās, 2640 iedzīvotāju (2000. g.).
Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.).
Slatina Pilsēta Horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
Virovitica Pilsēta Horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.).
Portoviro Pilsēta Itālijā ("Porto Viro"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
Rodtauna Pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.).
Virrata pilsēta Somijā (_Virrat_), Pirkanmā reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ālene pilsēta Vācijā (_Aalen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 66800 iedzīvotāju (2013. g.).
Albštate pilsēta Vācijā (_Albstadt_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādkrocingene pilsēta Vācijā (_Bad Krozingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzekingene pilsēta Vācijā (_Bad Säckingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bīle pilsēta Vācijā (_Bühl_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
Elcaha pilsēta Vācijā (_Elzach_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Emmendingene pilsēta Vācijā (_Emmendingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
Endingene pilsēta Vācijā (_Endingen_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg im Breisgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.).
Heitersheima pilsēta Vācijā (_Heitersheim_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Konstanca pilsēta Vācijā (_Konstanz_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufenburga pilsēta Vācijā (_Laufenburg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lefingene pilsēta Vācijā (_Loeffingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Leraha pilsēta Vācijā (_Loerrach_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīlheima pilsēta Vācijā (_Mühlheim an der Donau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona austrumos, Donavas kreisajā krastā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Neienburga pilsēta Vācijā (_Neuenbürg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šopfheima pilsēta Vācijā (_Schopfheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktgeorgene pilsēta Vācijā (_St. Georgen im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Totnava pilsēta Vācijā (_Todtnau_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 4820 iedzīvotāju (2020. g.).
Triberga pilsēta Vācijā (_Triberg im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdkirha pilsēta Vācijā (_Waldkirch_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdshūte-Tīngene pilsēta Vācijā (_Waldshut-Tiengen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
Āhe Pilsēta Vācijā ("Aach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Āherne Pilsēta Vācijā ("Achern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
Adelsheima Pilsēta Vācijā ("Adelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Aihtāle Pilsēta Vācijā ("Aichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Alpīrsbaha Pilsēta Vācijā ("Alpirsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Altenšteiga Pilsēta Vācijā ("Altensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
Asperga Pilsēta Vācijā ("Asperg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Aulendorfa Pilsēta Vācijā ("Aulendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Baknanga Pilsēta Vācijā ("Backnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 35000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbuhava Pilsēta Vācijā ("Bad Buchau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādirheima Pilsēta Vācijā ("Bad Dürrheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādfrīdrihzāle Pilsēta Vācijā ("Bad Friedrichshall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādherenalba Pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlībencelle Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenzell"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādmergentheima Pilsēta Vācijā ("Bad Mergentheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādrapenava Pilsēta Vācijā ("Bad Rappenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzaulgava Pilsēta Vācijā ("Bad Saulgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādšusenrīde Pilsēta Vācijā ("Bad Schussenried"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādteinaha-Cavelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bāduraha Pilsēta Vācijā ("Bad Urach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvaldzē Pilsēta Vācijā ("Bad Waldsee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvildbada Pilsēta Vācijā ("Bad Wildbad"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvimpfene Pilsēta Vācijā ("Bad Wimpfen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādvurcaha Pilsēta Vācijā ("Bad Wurzach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādenbādene Pilsēta Vācijā ("Baden-Baden"), Bādenes-Virtembergas zemē, 53000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bālingene Pilsēta Vācijā ("Balingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.).
Beilšteina Pilsēta Vācijā ("Beilstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bēzigheima Pilsēta Vācijā ("Besigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Biberaha Pilsēta Vācijā ("Biberach an der Riss"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bītigheima-Bīzingena Pilsēta Vācijā ("Bietigheim-Bissingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
Blaubeirene Pilsēta Vācijā ("Blaubeuren"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Blaušteina Pilsēta Vācijā ("Blaustein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Blumberga Pilsēta Vācijā ("Blumberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bēblingene Pilsēta Vācijā ("Böblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bonndorfa Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Bonndorf im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bēnigheima Pilsēta Vācijā ("Bönnigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bopfingene Pilsēta Vācijā ("Bopfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Boksberga Pilsēta Vācijā ("Boxberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Brakenheima Pilsēta Vācijā ("Brackenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Braunlingene Pilsēta Vācijā ("Bräunlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Breisaha Pilsēta Vācijā ("Breisach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bretene Pilsēta Vācijā ("Bretten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bruksāle Pilsēta Vācijā ("Bruchsal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42900 iedzīvotāju (2013. g.).
Buhene Pilsēta Vācijā ("Buchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Burladingene Pilsēta Vācijā ("Burladingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalve Pilsēta Vācijā ("Calw"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Krailsheima Pilsēta Vācijā ("Crailsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreglingene Pilsēta Vācijā ("Creglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dītenheima Pilsēta Vācijā ("Dietenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīcingene Pilsēta Vācijā ("Ditzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Donavšingene Pilsēta Vācijā ("Donaueschingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Doncdorfa Pilsēta Vācijā ("Donzdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Dornhana Pilsēta Vācijā ("Dornhan"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Dornštetene Pilsēta Vācijā ("Dornstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eberbaha Pilsēta Vācijā ("Eberbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Eberbaha pie Filsas pilsēta Vācijā ("Ebersbach an der Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ehingene Pilsēta Vācijā ("Ehingen"), Bādenes–Virtembergas federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizlingene Pilsēta Vācijā ("Eislingen/Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ellvangene Pilsēta Vācijā ("Ellwangen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Engene Pilsēta Vācijā ("Engen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Epelheima Pilsēta Vācijā ("Eppelheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
Epingene Pilsēta Vācijā ("Eppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
Etenheima Pilsēta Vācijā ("Ettenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Etlingene Pilsēta Vācijā ("Ettlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
Fellbaha Pilsēta Vācijā ("Fellbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44400 iedzīvotāju (2013. g.).
Filderštate Pilsēta Vācijā ("Filderstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44600 iedzīvotāju (2013. g.).
Fortenberga Pilsēta Vācijā ("Forchtenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Freiberga Pilsēta Vācijā ("Freiberg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Freidenberga Pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Freidenštate Pilsēta Vācijā ("Freudenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīdrihshāfene Pilsēta Vācijā ("Friedrichshafen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58000 iedzīvotāju (2013. g.).
Furtvangene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Furtwangen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gagenava Pilsēta Vācijā ("Gaggenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gaildorfa Pilsēta Vācijā ("Gaildorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gammertingene Pilsēta Vācijā ("Gammertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Geizingene Pilsēta Vācijā ("Geisingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gengenbaha Pilsēta Vācijā ("Gengenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerabrona Pilsēta Vācijā ("Gerabronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerlingene Pilsēta Vācijā ("Gerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gīngene Pilsēta Vācijā ("Giengen an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gepingene Pilsēta Vācijā ("Goeppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.).
Gernsbaha Pilsēta Vācijā ("Grernsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Grosbotvāra Pilsēta Vācijā ("grossbottwar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Grinsfelde Pilsēta Vācijā ("Gruensfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Giglingene Pilsēta Vācijā ("Gueglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gundelsheima Pilsēta Vācijā ("Gundelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Haigerloha Pilsēta Vācijā ("Haigerloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hajingene Pilsēta Vācijā ("Hayingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
Haiterbaha Pilsēta Vācijā ("Haiterbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hausaha Pilsēta Vācijā ("Hausach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hehingene Pilsēta Vācijā ("Hechingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Heidenheima Pilsēta Vācijā ("Heidenheim an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.).
Heimsheima Pilsēta Vācijā ("Heimsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hemsbaha Pilsēta Vācijā ("Hemsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Herbolcheima Pilsēta Vācijā ("Herbolzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Herbretingene Pilsēta Vācijā ("Herbrechtingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hērenberga Pilsēta Vācijā ("Herrenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hetingene Pilsēta Vācijā ("Hettingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Heibaha Pilsēta Vācijā ("Heubach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hokenheima Pilsēta Vācijā ("Hockenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Holcgelingene Pilsēta Vācijā ("Holzgerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hornberga Pilsēta Vācijā ("Hornberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hīfingene Pilsēta Vācijā ("Huefingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilzhofene Pilsēta Vācijā ("Ilshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ingelfingene Pilsēta Vācijā ("Ingelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Iznī Pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kanderna Pilsēta Vācijā ("Kandern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Karlsrūe Pilsēta Vācijā ("Karlsruhe"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 296000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēla Pilsēta Vācijā ("Kehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kencingene Pilsēta Vācijā ("Kenzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg an der Jagst"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirhheima Pilsēta Vācijā ("Kirchheim unter Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.).
Knitlingene Pilsēta Vācijā ("Knittlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Korntāle-Minhingene Pilsēta Vācijā ("Korntal-Muenchingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kornvestheima Pilsēta Vācijā ("Kornwestheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kraihtāle Pilsēta Vācijā ("Kraichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Krautheima Pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kilsheima Pilsēta Vācijā ("Kuelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kincelsava Pilsēta Vācijā ("Kuenzelsau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kupenheima Pilsēta Vācijā ("Kuppenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ladenburga Pilsēta Vācijā ("Ladenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lāra Pilsēta Vācijā ("Lahr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.).
Laihingene Pilsēta Vācijā ("Laichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Langenava Pilsēta Vācijā ("Langenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
Langenburga Pilsēta Vācijā ("Langenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauhheima Pilsēta Vācijā ("Lauchheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauda-Kēnigshofene Pilsēta Vācijā ("Lauda-Koenigshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Laufene Pilsēta Vācijā ("Lauffen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Laupheima Pilsēta Vācijā ("Laupheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lauteršteina Pilsēta Vācijā ("Lauterstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Leimene Pilsēta Vācijā ("Leimen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
Leinfeldene-Ehterdingene Pilsēta Vācijā ("Leinfelden-Echterdingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.).
Leonberga Pilsēta Vācijā ("Leonberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.).
Leitkirhe Algavā pilsēta Vācijā ("Leutkirch im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lihtenava Pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lēvenšteina Pilsēta Vācijā ("Loewenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.).
Lorha Pilsēta Vācijā ("Lorch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Lūdvigsburga Pilsēta Vācijā ("Ludwigsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 89600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mālberga Pilsēta Vācijā ("Mahlberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Manheima Pilsēta Vācijā ("Mannheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 294600 iedzīvotāju (2013. g.).
Marbaha pie Nektāras pilsēta Vācijā ("Marbach am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Markdorfa Pilsēta Vācijā ("Markdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Markgreningene Pilsēta Vācijā ("Markgroeningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Maulbronna Pilsēta Vācijā ("Maulbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Mērsburga Pilsēta Vācijā ("Meersburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mengene Pilsēta Vācijā ("Mengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Meskirhe Pilsēta Vācijā ("Messkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8150 iedzīvotāju (2013. g.).
Mestetene Pilsēta Vācijā ("Messstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mecingene Pilsēta Vācijā ("Metzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mēkmīla Pilsēta Vācijā ("Moeckmuehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mesingene Pilsēta Vācijā ("Moessingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mosbaha Pilsēta Vācijā ("Mosbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīlākere Pilsēta Vācijā ("Muehlacker"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīllheima Pilsēta Vācijā ("Muellheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Minsingene Pilsēta Vācijā ("Muensingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Munderkingene Pilsēta Vācijā ("Munderkingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Murhārte Pilsēta Vācijā ("Murrhardt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Nagolda Pilsēta Vācijā ("Nagold"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Nekārbišofheima Pilsēta Vācijā ("Neckarbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nekārgeminde Pilsēta Vācijā ("Neckargemuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Nekārzulma Pilsēta Vācijā ("Neckarsulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Neresheima Pilsēta Vācijā ("Neresheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Neibulaha Pilsēta Vācijā ("Neubulach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Neidenava Pilsēta Vācijā ("Neudenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Neienšteina Pilsēta Vācijā ("Neuenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Neifene Pilsēta Vācijā ("Neuffen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīdernhalle Pilsēta Vācijā ("Niedernhall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīderštetene Pilsēta Vācijā ("Niederstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīderštotcingene Pilsēta Vācijā ("Niederstotzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Nirtingene Pilsēta Vācijā ("Nuertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberkirhe Pilsēta Vācijā ("Oberkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberkohene Pilsēta Vācijā ("Oberkochen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7750 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberrīksingene Pilsēta Vācijā ("Oberriexingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ohzenhauzene Pilsēta Vācijā ("Ochsenhausen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ehringene Pilsēta Vācijā ("Oehringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
Estringene Pilsēta Vācijā ("Oestringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ofenburga Pilsēta Vācijā ("Offenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 57400 iedzīvotāju (2013. g.).
Openava Pilsēta Vācijā ("Oppenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Osterburkene Pilsēta Vācijā ("Osterburken"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ostfilderne Pilsēta Vācijā ("Ostfildern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ovene Pilsēta Vācijā ("Owen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Pforcheima Pilsēta Vācijā ("Pforzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 117800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pfullendorfa Pilsēta Vācijā ("Pfullendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Pfullingene Pilsēta Vācijā ("Pfullingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Filipsburga Pilsēta Vācijā ("Philipsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Plohingene Pilsēta Vācijā ("Plochingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
Raštate Pilsēta Vācijā ("Rastatt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 47100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rauenberga Pilsēta Vācijā ("Rauenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rāvensburga Pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rāvenšteina Pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Remzeka pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Remseck am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
Renhene Pilsēta Vācijā ("Renchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Reiningene Pilsēta Vācijā ("Renningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinava Pilsēta Vācijā ("Rheinau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinfeldene Pilsēta Vācijā ("Rheinfelden"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
Reinštetene Pilsēta Vācijā ("Rheinstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīdlingene Pilsēta Vācijā ("Riedlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rozenfelde Pilsēta Vācijā ("Rosenfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rottenburg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Rotveile Pilsēta Vācijā ("Rottweil"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rūtezheima Pilsēta Vācijā ("Rutesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zahzenheima Pilsēta Vācijā ("Sachsenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēra Pilsēta Vācijā ("Scheer"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2560 iedzīvotāju (2013. g.).
Šelklingene Pilsēta Vācijā ("Schelklingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēmberga Pilsēta Vācijā ("Schoemberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēnava Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Schoenau im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēnava Pilsēta Vācijā ("Schoenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4440 iedzīvotāju (2013. g.).
Šorndorfa Pilsēta Vācijā ("Schorndorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šramberga Pilsēta Vācijā ("Schramberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šrīzheima Pilsēta Vācijā ("Schriesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šrosberga Pilsēta Vācijā ("Schrozberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gminde Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Gmuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
Halle Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Hall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
Švaigerna Pilsēta Vācijā ("Schwaigern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Švecingene Pilsēta Vācijā ("Schwetzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zigmāringene Pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zindelfingene Pilsēta Vācijā ("Sindelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 61700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zingene Pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zinsheima Pilsēta Vācijā ("Sinsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
Špaihingene Pilsēta Vācijā ("Spaichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktblazīne Pilsēta Vācijā ("St. Blasien"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Štokaha Pilsēta Vācijā ("Stockach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Štīlingene Pilsēta Vācijā ("Stuehlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Štutenzē Pilsēta Vācijā ("Stutensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zīsene Pilsēta Vācijā ("Suessen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zulca pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Sulz am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zulcburga Pilsēta Vācijā ("Sulzburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tauberbišofsheima Pilsēta Vācijā ("Tauberbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Tengene Pilsēta Vācijā ("Tengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Tetnanga Pilsēta Vācijā ("Tettnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tītizē-Neištate Pilsēta Vācijā ("Titisee-Neustadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Trohtelfingene Pilsēta Vācijā ("Trochtelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Trozingene Pilsēta Vācijā ("Trossingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tībingene Pilsēta Vācijā ("Tuebingene"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 85400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tutlingene Pilsēta Vācijā ("Tuttlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Īberlingene Pilsēta Vācijā ("Ueberlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Uhingene Pilsēta Vācijā ("Uhingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulma Pilsēta Vācijā ("Ulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 118000 iedzīvotāju (2013. g.).
Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Velberga Pilsēta Vācijā ("Vellberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Feringenštate Pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Veringenštate Pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Filingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
Vērenbaha Pilsēta Vācijā ("Voehrenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vaghauzele Pilsēta Vācijā ("Waghaeusel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vaiblingene Pilsēta Vācijā ("Waiblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 52800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vaibštate Pilsēta Vācijā ("Waibstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdenbuha Pilsēta Vācijā ("Waldenbuch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdenburga Pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdorfa Pilsēta Vācijā ("Walldorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Valldirne Pilsēta Vācijā ("Wallduern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vangene Pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēra Pilsēta Vācijā ("Wehr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Veikersheima Pilsēta Vācijā ("Weikersheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Veila pie Reinas pilsēta Vācijā ("Weil am Rhein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 29300 iedzīvotāju (2013. g.).
Veila der Štate pilsēta Vācijā ("Weil der Stadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
Veilheima Pilsēta Vācijā ("Weilheim an der Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Veingārtene Pilsēta Vācijā ("Weingarten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
Veingeima Pilsēta Vācijā ("Weinheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
Veinsberga Pilsēta Vācijā ("Weinsberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Veinštate Pilsēta Vācijā ("Weinstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.).
Velcheima Pilsēta Vācijā ("Welzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vendingene pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Wendingen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vērnava Pilsēta Vācijā ("Wernau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vertheima Pilsēta Vācijā ("Wertheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
Viderne Pilsēta Vācijā ("Widdern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīzenšteiga Pilsēta Vācijā ("Wiesensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vīzloha Pilsēta Vācijā ("Wiesloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vildberga Pilsēta Vācijā ("Wildberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vinnendene Pilsēta Vācijā ("Winnenden"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
Volfaha Pilsēta Vācijā ("Wolfach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Zell am Harmersbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Celle Pilsēta Vācijā ("Zell im Wiesental"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Neienburga pie Reinas pilsēta Vācijā (“Neuenburg am Rhein”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberndorfa pie Nekāras pilsēta Vācijā (“Oberndorf am Neckar”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Heilbronna Pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos.
Reitlingene Pilsēta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 111400 iedzīvotāju (2013. g.).
Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.).
Heidelberga Pilsēta Vācijas rietumdaļā ("Heidelberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 150300 iedzīvotāju (2013. g.).
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m.
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
virpiņnieki Priekules novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji.
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums.
vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius").
Vyrvi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Virvi" nosaukums latgaliski.
Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants.
Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski.
Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants.
Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski.
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski.
Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Anegada sala Atlantijas okeānā (_Anegada_), Virdžīnu salu ziemeļaustrumos, Britu Virdžīnu (Lielbritānija) teritorija.
Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms.
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā.
Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms.
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis.
Viršitis Svitenes labā krasta pietekas Virsītes nosaukums Lietuvā.
virsītieši Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Virsīte" iedzīvotāji.
Platones pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta daļa pirmskara Vircavas un Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas pievienota Lielplatones pagastam.
virbenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Virbi" iedzīvotāji.
virbenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Virbu ciems" iedzīvotāji.
bētnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Bētas" iedzīvotāji.
blešķenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Blešķi" iedzīvotāji.
dāriņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Dāriņi" iedzīvotāji.
jaunpagastnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" iedzīvotāji.
kaķīšnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
kalniņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji.
lēdenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lēdas" iedzīvotāji.
lejnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji.
meijenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
meijnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
rodzenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji.
rodznieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji.
rosībnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji.
skrundenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji.
skrundnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji.
strazdenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji.
strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji.
virbenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Virbi" iedzīvotāji.
Nejvakenskaja Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neuvaken Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dekšņciems Talsu novada Virbu pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte.
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe.
Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā.
Ilgupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, garums - 7 km.
Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā.
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā.
Zīles dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 4,8 ha.
Jāņa dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 5,4 ha.
Virgas dīķis ūdenstilpe Virgas pagastā, platība — <1 ha.
Apomatoksa upe ASV (_Appomattox River_), Virdžīnijas štatā, Notovejas kreisā krasta pieteka.
Šenandoa Upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka.
Andumupe Upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe.
Ašvine upe Lietuvā (_Ašvinē_), Jonišķu rajonā, Virčuves (Vircavas augšteces) kreisā krasta pieteka.
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte.
Enca Upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km.
Jagsta Upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km.
Kohere Upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km.
Remsa Upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka.
Argene Upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā.
Šustene Upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā.
Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km.
Virbu dzirnavezers uzpludinārts uz Virbupes Talsu novada Abavas pagastā, platība — 3 ha.
Daļģu dzirnavezers uzpludināts Priekules pagastā uz Virgas upes, platība - 2,5 ha.
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers.
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
Weggen Veģes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets.
vierpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vierpciems" jeb "Virpciems", tagad "Virpe" iedzīvotāji.
virpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Virpe" iedzīvotāji.
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja.
Virtemberga Vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa.
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km.
Freiburga viens no četriem reģioniem Bādenes-Virtembergas federālajā zemē Vācijā, atrodas reģiona dienvidrietumu daļā.
virķēnieši Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Virķēni" iedzīvotāji.
ģeņģe Vira (logiem, durvīm); eņģe.
virene Vira 1.
virinis Vira 1.
eņģe Vira 2.
vērtne Vira 2.
vireklis Vira 2.
Uirakoča Virakoča - dievs radītājs inku reliģijā.
Alšupe Virāne - upe Latvijā.
Viranīte Virāne, Tirzas pieteka.
Virānīte Virāne, Tirzas pieteka.
Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte.
eņģi Viras (logiem, durvīm).
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne (piemēram, mēbeļu) nodalījumu noslēgšanai.
durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailas aizdarīšanai.
karekļi Viras.
vērtnes Viras.
Viravds Virauda ezers Lendžu pagastā.
Latviešu Viraudas ezers Viraudas ezers Mākoņkalna pagastā.
virba Virbs.
stūrīšnieki Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
Jaunpagaste Virbupe, Abavas pieteka.
Karone Virbupe, Abavas pieteka.
Kāroņstrauts Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km; Kāroņu strauts.
Žuburupīte Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Alkšņstrauts Virbupes labā krasta pieteka Talsu novadā.
Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā.
Sknābe Virbupes nosaukums tās augštecē.
Svente Virbupes nosaukums tās lejtecē.
Virbu upe Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
Virba Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē.
virce Virca 1.
sīvs Virca, rusts 2.
seila Virca, sutra.
žūra Virca, šķidri mēsli.
pana Virca, šķidrie kūtsmēsli; pane.
pane Virca, šķidrie kūtsmēsli.
digestāts Virca, šķidrmēsli.
zumpis Virca, vircas bedre, purvs.
zveņģis Virca, vircas bedre.
irca Virca.
sīls Virca.
sīva Virca.
špirca Virca.
surme Virca.
sutra Virca.
vircka Virca.
zunts Virca.
virciens Vircājs, vircas bedre.
langvēģis Vircas bedre pie kūts.
žumpa Vircas bedre pie kūts.
zlaņķis Vircas bedre, dubļaina peļķe.
pempis Vircas bedre.
vircaka Vircas bedre.
vircbedre Vircas bedre.
žumba Vircas bedre.
žumbrene Vircas bedre.
zumps Vircas bedre.
žveņģis Vircas bedre.
lucka Vircas, netīrumu bedre.
Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis.
ruženieki Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji.
Kroņvircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums.
Vircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums.
Kroņvircavas pagasts Vircavas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam, arī Kroņa Vircavas pagasts.
Viceļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
Virceļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
Viruļa ezers Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
Vircēlis Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
Virdēlis Vircelis, ezers Ērģemes pagastā.
gevirces Virces - smaržīgie jeb baltie pipari; arī garšvielas vispār.
vircas Virces - smaržīgie jeb baltie pipari; arī garšvielas vispār.
virce Virces.
pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu).
Virdīte Virde, Gaujas pieteka.
virdžinālmūzika Virdžināla muzikālais skanējums.
Virdžīnijas Sadraudzība Virdžīnija, ASV pavalsts (štats).
Hamamelis virginiana Virdžīnijas burvjlazda.
Physostegia virginiana Virdžīnijas fizostēgija.
Diospyros virginiana Virdžīnijas hurma.
Padus virginiana Virdžīnijas ieva.
Juniperus virginiana Virdžīnijas kadiķis.
Botrychium virginianum Virdžīnijas ķekarpaparde.
Mertensia virginica Virdžīnijas mertensija.
Ostrya virginiana Virdžīnijas ostrija.
Rosa virginiana Virdžīnijas roze.
Virdžīnija Virdžīnijas Sadraudzība - štats ASV ("Virginia" / "Commonwealth of Virginia"), administratīvais centrs - Ričmonda, platība - 110784 kvadrātkilometri, 8326300 iedzīvotāju (2014. g.).
hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds.
Chionanthus virginicus Virdžīnijas sniegpārslu koks.
Tradescantia virginiana Virdžīnijas tradeskancija.
Veronica virginica Virdžīnijas veronika.
Fragaria virginiana Virdžīnijas zemene.
pavāriene Virēja, pavāre.
kūkša Virēja, sieviete, kas gatavo ēdienu.
ķēkša Virēja, virtuvene.
ēdienvārītāja Virēja.
ēstvārītāja Virēja.
ķieķene Virēja.
vireonidae Vireonu dzimta.
cyclarhis Vireonu dzimtas ģints.
vireo Vireonu dzimtas ģints.
vireolanius Vireonu dzimtas ģints.
sarkanacu vireons vireonu suga ("Vireo olivaceus").
Filadelfijas vireons vireonu suga ("Vireo philadelphicus").
Sikšņu muiža Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" bijušais nosaukums.
virešnieki Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vireši" iedzīvotāji.
Niedrupe Virga, Vārtājas pieteka.
Priekule Virga, Vārtājas pieteka.
Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē.
Dobeļupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas un Priekules pagastā, kā arī Priekules pilsētā, garums - 7 km; Dobele.
Niedrupe Virgas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, garums - 8 km.
Lībjupe Virgas labā krasta pieteka Priekules pagastā, garums - \~3 km.
Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m.
Pūces grāvis Virgas labā krasta pieteka.
Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
virdzenieki Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Virga" iedzīvotāji.
Virgenskaja Virgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Plintauka Virgulica - Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Vergulica Virgulica, Pededzes pieteka.
Virgulīca Virgulica, Pededzes pieteka.
Virguļica Virgulica, Pededzes pieteka.
Virguļiča Virgulica, Pededzes pieteka.
Stuburovas grāvis Virguļicas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Narica Virica, Vēdas pieteka.
Virīca Virica, Vjadas pieteka.
virienis Viriens.
miedzēt Virināt (acis), mirkšķināt.
vērsināt Virināt (durvis).
virāt Virināt (piemēram, durvis, vārtus.).
vurināt Virināt 1(1).
vārkšķināt Virināt.
verināt Virināt.
virāties Virināties (1).
žāvoties Virināties.
vierīt Virīt.
vērtene Virkne (1).
vērtene Virkne (1).
vērtine Virkne (2).
virksnis Virkne (2).
karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne.
plene Virkne, rinda.
strēķis Virkne, rinda.
virtadziene Virkne, virtene.
daza Virkne.
vērtedzine Virkne.
verzele Virkne.
virķele Virkne.
virtedzene Virkne.
seriāls Virknei raksturīgs, tai piederīgs.
vērt Virknēt (vārdus).
virkņot Virknēt.
virknoties Virknēt.
Virkstēnu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
Virksteņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
Virkstiņu ezers Virkstenis, ezers Bērzaunes pagastā.
Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka.
Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
Virķe Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķene Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķupīte Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķēnmuižas grāvis Virķītes labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Virķēnskolas grāvis.
virlaks Virloks - dzeramais vai šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
verloks Virloks.
kaušs Virlops (1).
kaušuks Virlops (1).
viraks Virlops (1).
vidropis Virlops.
mirmināt Virmināt.
aizvirmot Virmojot attālināties; aizvirpuļot.
atvirmot Virmojot atvirzīt.
atvirmot Virmojot atvirzīties šurp; virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievirmot Virmojot ievirzīties (kur iekšā).
izvirmot Virmojot izvirzīties.
pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
virma Virmojums (1).
virma Virmojums (2).
virma Virmojums (3).
virma Virmojums (4).
līpinēt Virmot (par ūdeni ūdenstilpnē).
ņirbēt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
ņirbt Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
ņirmināt Virmot, smalki kustēties.
virdzēt Virmot.
virgot Virmot.
rigvir Viroterapijas preparāts ar pretaudzēja aktivitāti, imūnmodulators (saīs. no "Rīgas vīruss").
vērtne Virotne.
rupjvirpa Virpa (kā) rupjapstrādei.
smalkvirpa Virpa (kā) smalkapstrādei.
revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu, uz kura apstrādā lielas masas izstrādājumu sagataves, kam biezums ir samērā mazs salīdzinājumā ar diametru.
pedāļvirpa Virpa, ko darbina ar pedāli.
draiva Virpa.
dreija Virpa.
dreijas Virpa.
dreivas Virpa.
virpsols Virpa.
strophariaceae Virpainīšu dzimta.
stropharia Virpainītes.
šķulis Virpas grieznis.
priekšplātne Virpas mezgls, uz kura ir novietots suports, bet iekšpusē - piedziņas elements.
virpenes Virpeles.
aizvirpināt Virpināt prom; virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
skvirbināt Virpināt, griezt.
aizvirpināt Virpinot attālināt.
ievirpināt Virpinot ievirzīt (kur iekšā).
savirpināt Virpinot izveidot (kam) noteiktu formu.
izvirpināt Virpinot izvirzīt.
dreijkalts Virpojamais kalts.
apvirpot Virpojot (visapkārt, no virspuses), apstrādāt.
ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni).
savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
uzvirpot Virpojot izgatavot (ko).
izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
novirpot Virpojot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
sadreijāt Virpojot sagatavot.
ātrvirpošana Virpošana ar ātra darba metodēm.
rupjvirpošana Virpošana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
smalkvirpošana Virpošana, kurā veic (kā) smalkapstrādi; gludā virpošana.
novirpot Virpot (visu laikposmu) un pabeigt virpot.
virpāt Virpot 1.
pārvirpot Virpot vēlreiz, no jauna; apvirpot (ārējo virsmu).
draivāt Virpot.
dreijāt Virpot.
dreivēt Virpot.
rotatoria Virpotāji.
rotatorijs Virpotājs (3).
karuseļvirpotājs Virpotājs, kas specializējies darbam ar karuseļvirpu.
ātrvirpotājs Virpotājs, kas strādā ar ātrvirpošanas virpu.
dreija Virpotājs.
dreijātājs Virpotājs.
dreijeris Virpotājs.
virpātājs Virpotājs.
filinia Virpotāju 2 klases ģints.
euchlanis Virpotāju klases ģints.
habrotrocha Virpotāju klases ģints.
kellicottia Virpotāju klases ģints.
keratella Virpotāju klases ģints.
macrotrachela Virpotāju klases ģints.
rotaria Virpotāju klases ģints.
virmulis Virpulis (1).
virpa Virpulis (1).
virpata Virpulis (1).
virmulis Virpulis (2).
virpa Virpulis (2).
dziemulis Virpulis upē, burbuļojošs avots.
grīzulis Virpulis, mutulis.
griezenis Virpulis.
vērpodzis Virpulis.
vērpulis Virpulis.
vireklis Virpulis.
virpuļi Virpulis.
virputnis Virpulis.
virtenis Virpulis.
virtiens Virpulis.
virpains Virpuļains (1).
vērpatains Virpuļains.
turnikē Virpuļdurvīm līdzīga ierīce, tā ka var ieiet tikai pa vienu durvju pusi.
virpuļvirpuļiem Virpuļodams, virpuļveidīgi.
aizvirpuļot Virpuļojot attālināt.
aizvirpuļot Virpuļojot attālināties.
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp; virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ievirpuļot Virpuļojot ievirzīt (kur iekšā).
ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
paviesuļot Virpuļojot pakļūt zem (kaut kā).
pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novirpuļot Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
virmuļot Virpuļot (1).
virpot Virpuļot (1).
virmuļot Virpuļot (2).
riņķot Virpuļot (pa gaisu) - par sniegu, lapām u. tml.
griezties Virpuļot (pa gaisu) - par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.
novirpuļot Virpuļot (visu laikposmu) un pabeigt virpuļot.
aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atvirpuļot Virpuļot šurp.
skrituļot Virpuļot, mutuļot, griezties kā atvarā.
verpuļoties Virpuļot, mutuļot.
viesuļot Virpuļot, mutuļot.
virpuļāt Virpuļot.
gyrinus Virpuļotāji.
virpuļotājvabole Virpuļotājs ("Gyrinidae").
gyrinidae Virpuļotāju dzimta.
parazītstrāva Virpuļstrāva.
pavērpties Virpuļveida kustībā pavirzīties.
virpuļveidīgs Virpuļveida.
uzkalns Virs (kā) pamata izveidots vai izveidojies neliels, parasti kādas masas, paaugstinājums.
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals.
klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals.
ūdeņdēle Virs ēkas gala sienas uzsists dēlis, kas novada pa ģēvelitekošo ūdeni, neļaujot tam iesūkties sienā.
čirstaklis Virs galvgaļa pagarināti gultas stabiņi, starp kuriem piestiprināta kārts drēbju pakāršanai.
uzdēstīt Virs kaut kā iestādīt.
segborts Virs klāja izveidota kokpita apmale, kas kokpitā sēdošos pasargā no klāja ūdens.
kapturis Virs krāsns kurtuves izvirzīta dūmu eja taisnstūra veidā.
uzpīle Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
uzpiles Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
uzpīles Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
uzpilis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
uzpīlis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
ūzpīlis Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
uzpīlums Virs ledus no jauna uzsalis atkušņa ūdens.
soska Virs ledus pļauta zāle.
atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens.
atpīlis Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens.
suga Virs ledus sadzīts un atkal aizsalis ūdens.
virsskaits Virs metiena skaita iespiestās derīgās iespiedumloksnes, kuru skaits ir atkarīgs no iespiedēja rīcībā esošās papīra piedevas.
deradelfs Virs nabas saauguši dvīņi ar vienu galvu, četrām kājām un 3-4 rokām.
papildatspere Virs pamatatsperes nostiprināta atspere, kas darbojas, kad transportlīdzeklis ir slogots.
aizsargjumtiņš Virs pavarda uzsliets izliekts dzirksteļu slāpētājs.
laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piemēram, laivu piestāšanai).
plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem.
uzkrekls Virs vīriešu krekla valkājama atsevišķa krūšu daļa ar apkakli.
kancele Virs zemes kokos vai citādi iekārtots sēdeklis ar trepēm, kuru lieto gaides vai izlases medībās u. tml.
piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
hyper- Virs-, pār-.
virsma Virsa (1).
dibens Virsa (cepurei).
ūdenslīmenis Virsa (ūdenstilpei).
pārklājvirsa Virsa, kas atrodas virs kā.
augša Virsa, virspuse.
virsiņš Virsa; virsma.
virsus Virsa; virsma.
virse Virsa.
radioepidermīts Virsādas iznīcināšana un pamatādas atsegšana, veicot ādas apstarošanu.
virsaitene Virsaiša dzīvesbiedre.
virsaitis Virsaiši.
sahems Virsaitis Ziemeļamerikas indiāņiem.
virsaiši Virsaitis.
silājs Virsājs.
virsone Virsaune.
virsonis Virsaune.
šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; īsbikses.
īsbikses Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; šorti.
archidiecēze Virsbīskapa amata iecirknis.
virsbīskaps Virsbīskapijas (1) galva.
virsbīskaps Virsbīskapijas (2) galva.
ercbīskaps Virsbīskaps.
virspriekšnieks Virsbīskaps.
oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
kuzovs Virsbūve (automašīnai).
kuzulis Virsbūve (automašīnai).
antresols Virsbūve (pusstāvs), ko balkona veidā iekārto telpā, lai paplašinātu tās derīgo platību.
lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem.
mezofrions Virsdegunes viduspunkts.
virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (Krievijas armijā līdz 1917.); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ac Virsdomēns akadēmiskās iestādes apzīmēšanai (Lielbritānijā).
org Virsdomens bezpeļņas organizācijas apzīmēšanai.
net Virsdomēns interneta "vārtu" vai administratīvā servera apzīmēšanai.
mil Virsdomēns militāras iestādes apzīmēšanai.
gov Virsdomēns valdības institūciju apzīmēšanai.
virss Virsdrāna.
prikids Virsdrēbes.
virsdrānas Virsdrēbes.
spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos).
bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites; šīs virsdzimtas kukaiņi.
virskārta Virsēja (ka) kārta.
virskabata Virsējā kabata (apģērbam).
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti pārtikas produktam).
virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam); arī virsa (1).
kamara Virsējā krējuma kārta rūgušpienam.
augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana.
zeme Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
virsa Virsējā, ārējā puse (parasti apaviem, apģērbam).
virstelpa Virsējā, augšējā (bišu stropa) telpa, kurā atrodas medus telpa ar medus kārēm.
virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa.
virsbūve Virsējā, augšējā daļa (celtnei).
virsa Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam).
virss Virsējā, augšējā daļa (priekšmetam).
virsmala Virsējā, augšējā mala.
virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem).
virsslānis Virsējais (kā) slānis (2).
parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi.
mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
virspalags Virsējais palags, arī apvalks (segai).
virsgals Virsējais, augšējais gals; arī augšgals.
virsdejs Virsējais.
virsdijais Virsējais.
virsijais Virsējais.
virsijs Virsējais.
virsuvējais Virsējais.
gailīši Virsējie salmu kūļi jumta segumā.
uzspārnis Virsējie spārni (vabolei).
epidermoplastika Virsējo ādas slāņu pārstādīšana.
virsuvejs Virsējs, virsējais.
virsnējs Virsējs.
virsgalis Virsgals.
archimadrīts Virsgans, austrumzemju baznīcā klostera priekšnieks, abats.
siliņš Virsis.
virsa Virsis.
virzis Virsis.
Vērsīte Virsīte, Svitenes pieteka Svitenes pagastā.
kurķaks Virsjaka, pusmētelis.
pārjaka Virsjaka.
tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri).
rangouts Virsklāja konstrukcijas un kuģa iekārtas detaļas signāluguņu, zīmju un antenu izvietošanai, kravu iekārtu nostiprināšanai, uz burukuģiem - visu buru uzstādīšanai un nostiprināšanai.
pletkrekls Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina.
pletkrekli Virskrekls.
supremats Virskundzība, primāts.
oberleitnants Virsleitnants.
framuga Virslogs, loga atgāžamā vērtne.
virsa Virsma (1).
forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai; rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
plakne Virsma (piemēram, priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne.
pamatne Virsma, arī materiāls, uz kura kas ir izveidots.
zemiene Virsma, ciets pamats, uz kā kas atrodas.
šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls.
ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu); pretstats: iekšpuse.
paraboloīds Virsma, ko pārvietodamās veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulārām; ja abu parabolu asīm ir vienāds vērsums, tad veidojas eliptisks paraboloīds, bet, ja asīm vērsums ir pretējs, - hiperbolisks paraboloīds.
helikoīds Virsma, ko veido fiksētu asi krustojoša taisne, kura vienmērīgi rotē ap šo asi un vienmērīgi pārvietojas pa to (skrūves virsma).
katenoīds Virsma, ko veido ķēdes līnija, rotējot ap asi, kura perpendikulāra tās simetrijas asij.
konoīds Virsma, ko veido taisna līnija, virzoties paralēli dotajai plaknei un krustojot doto taisni.
virsis Virsma, virspuse.
virss Virsma; arī virskārta.
pamatne Virsma.
plētne Virsma.
lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību.
tvīns Virsmaktīva viela, ko lieto par stabilizatoru, kultivējot baktērijas suspensijā.
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
pulēšana Virsmas apstrāde (pēc slīpēšanas), lai iegūtu spoguļgludu virsmu.
apvīlēšana Virsmas apstrāde ar vīli^1^.
puce Virsmas apstrāde, uzlabošana.
attaukošana Virsmas atbrīvošana no eļļām, ziežvielām u. c. taukiem, tos šķīdinot, emulģējot vai ķīmiski noārdot.
albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai.
fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
dekupāža Virsmas dekorēšana ar papīra izgriezumiem, kurus pēc tam pārklāj ar laku.
skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
pamatvirsma Virsmas galvenā, arī lielākā daļa.
burbulis Virsmas izcilnis vai iestiprināts dārgakmens rotaslietās.
virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem).
SMD Virsmas montāžas ierīce (angļu "surface mount device") -- pasaulē plaši izmantota tehnoloģija elektronisku plašu ražošanai.
kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas).
amalgamācija Virsmas pārklāšana ar amalgamu.
profils Virsmas šķēluma līnija ar plakni.
normālšķēlums Virsmas šķēlums ar kādu no plaknēm, kas iet caur virsmas normāli dotajā punktā.
rekuperators Virsmas tipa siltummainis, kurā siltumapmaiņa starp dzesējamo un sildāmo vielu notiek caur sieniņu, kas šīs vielas šķir.
līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija - garums.
reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi.
virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam).
virsmežasargs Virsmežsargs.
hons Virsmu precīzas apstrādes (gk. motoru cilindriem) instruments, kas sastāv no tapņa un pie tā piestiprinātām sīkgraudainām galodiņām.
pieslīpēšana Virsmu savstarpēja pielāgošana, slīpējot ar abrazīviem materiāliem, lai iegūtu blīvus, hermētiskus savienojumus.
hapantisms Virsmu vai daļu pilnīga salipšana.
agio Virsnauda, summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
puceris Virsnieka apkalpotājs; dieninieks.
komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu flotē, atbilst pulkvedim pārējos aizsardzības spēkos.
komandkapteinis Virsnieka dienesta pakāpe Latvijas jūras spēkos (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpi) un dažu citu valstu karaflotēs.
komandors Virsnieka dienesta pakāpe Pestīšanas armijā.
mičmanis Virsnieka vietnieka dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos).
komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
mehāniķis Virsnieks, kas vada kuģa mašīnas.
štāba virsnieks Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
karakungs Virsnieks, komandieris; kara kungs.
oficieris Virsnieks.
ofiķis Virsnieks.
ofiņš Virsnieks.
opicieris Virsnieks.
virsaitis Virsnieks.
virsenieks Virsnieks.
virsinieks Virsnieks.
viršinieks Virsnieks.
virsunieks Virsnieks.
jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kolonels Virsnieku dienesta pakāpe, pulkvedis.
pūpe Virsnieku dzīvojamās telpas uz senajiem buru kuģiem.
virsniecība Virsnieku kopums kādas valsts armijā.
pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
periepitelioma Virsnieru audzējs, kam ir metastāzes aknās.
paranefroma Virsnieru audzējs.
adrenokortikotrops Virsnieru dziedzera garozas augšanas vai aktivitātes ietekmētājs.
adrenalīts Virsnieru dziedzera iekaisums.
adrenalektomija Virsnieru dziedzera izgriešana.
adrenopātija Virsnieru dziedzera saslimšana.
adrenotropisms Virsnieru dziedzeru aktivitātes pārsvars, salīdzinot ar citu endokrīno dziedzeru funkciju.
adrenalisms Virsnieru dziedzeru funkcijas patoloģiska pastiprināšanās.
kortizons Virsnieru dziedzeru garozas hormons.
adrenosterons Virsnieru dziedzeru garozas steroīds hormons ar androgēnu darbību.
hipoadrenālisms Virsnieru dziedzeru samazināta funkcija.
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormoni, kas ietekmē glikozes metabolismu, pavairojot glikogēnu aknās un glukozi asinīs.
kortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē gk. ogļhidrātu maiņu organismā; glikokortikoīds.
dezoksikortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē ūdens un minerālvielu maiņu organismā; minerālkortikoīds.
hidrokortizons Virsnieru garozas hormons; regulē ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu, tam ir pretiekaisuma, pretalerģiska iedarbība.
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti, kas ietekmē ogļhidrātu olbaltumvielu un tauku maiņu, pazemina organisma reaktivitāti.
hipokorticisms Virsnieru garozas mazspēja.
izoadrenokorticisms Virsnieru garozas šūnu normāla funkcija.
noradrenalīns Virsnieru hormons; paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu.
suprarenotropisms Virsnieru hormonu dominēšana iekšējā sekrēcijā.
feohromocīti Virsnieru serdes šūnas.
adrenāls Virsnieru-.
virsaune Virsotne (1).
virsatne Virsotne (2).
virsauna Virsotne (2).
virsaune Virsotne (2).
virsautne Virsotne (2).
virsūne Virsotne (kalnam).
Doms Virsotne Alpos ("Dom"), Šveicē, trešā augstākā virsotne Eiropā - 4545 m vjl.
Veishorns Virsotne Alpos ("Weisshorn"), Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4505 m vjl.
Liskamms Virsotne Alpos, blakus Difūra smailei, Itālijā un Šveicē, ceturtā augstākā virsotne Eiropā - 4527 m vjl.
Mersedario Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6770 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Dienvidamerikā.
Pisiss Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6882 m vjl., trešā augstākā virsotne Dienvidamerikā.
Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem.
Katintavs Virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 4970 m vjl.
Džangitavs Virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 5049 m vjl.
Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m.
Abatdags Virsotne Dedegela kalnu dienvidrietumu daļā, Turcijā, Antaljas ila ziemeļos, augstums - 2505 m.
Šhara Virsotne Galvenā Kaukāza grēdā, atrodas uz Krievijas un Gruzijas robežas, augstums - 5068 m, nogāzēs sākas Bezengi un Šharas šļūdonis.
Bazardizi Virsotne Galvenajā Kaukāza grēdā, uz Azerbaidžānas un Dagestānas (Krievijā) robežas, augstums - 4466 m, vairāki šļūdoņi.
Abaho Virsotne Kolorādo plato ASV ("Abajo Peak"), Jūtas štata dienvidaustrumos, augstums - 3463 m.
Sitlaltepetls Virsotne Kordiljeru kalnu sistēmā Meksikā (sp. val. "Cilaltepetl"), augstākā virsotne Meksikā un trešā augstākā Ziemeļamerikā - 5610 m vjl.; Orisaba; Orisava.
Nimba Virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas uz Gvinejas un Libērijas robežas, augstums - 1752 m.
Kazbeks Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā (gruz. val. "Mkinvari", oset. val. "Urshohs"), uz Gruzijas un Krievijas robežas, aprimis vulkāna konuss, augstums - 5047 m.
Koštantavs Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā, Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5151 m, nogāzēs sniegs un firna lauki, šļūdoņi.
Makalu Virsotne Lielajos Himalajos, 20 km uz dienvidaustrumiem no Džomolungmas, uz Nepālas un Ķīnas robežas, 5. augstākā pasaules virsotne - 8462 m, apledojusi.
Kutangs Virsotne Lielajos Himalajos, Nepālā, \~100 km uz ziemeļrietumiem no Katmandu, augstums - 8126 m.
Gosaintans Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā ("Gosainthan"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, augstums - 8013 m.
Dhaulāgiri Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Dhaulagiri"), Nepālā, augstums - 8167 m.
Lodze Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz rietumiem no Džomolungmas, augstums - 8501 m.
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns.
Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
Jerupaha Virsotne Rietumkordiljeru Andu grēdā ("Nevado Yerupaja"), Peru, uz Ankašas, Vanuko un Limas reģionu robežas, augstums - 6632 m.
Muztagata Virsotne Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnā, augstums - 7555 m, gneisi un kristāliskie slānekļi, šļūdoņi (garums - līdz 21 m), sniegāji.
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
virsūklis Virsotne, galotne (kalna).
spraunis Virsotne, galotne; tornis.
virsukle Virsotne, galotne.
gāle Virsotne, krauja (kalnam), kas parasti klāta ar sniegu, ledu.
piere Virsotne, stāvākā vieta (piemēram, kalnam, pauguram).
tops Virsotne; augstākais līmenis; ievērības kalngals.
sommet Virsotne.
virsaine Virsotne.
virsene Virsotne.
virsgalvis Virsotne.
virsne Virsotne.
virsokne Virsotne.
virsune Virsotne.
virsutne Virsotne.
virsūtne Virsotne.
plakums Virsotnes līdzenā daļa (pilskalnam).
pasedzene Virspalags zem segas.
virspavēle Virspavēlniecības pavēle.
virskapitāns Virspilskungs.
ārpuse Virspuse (apģērbam).
mizaklis Virspuse priedes kokam, kam miza noplēsta.
virsiena Virspuse.
virsā Virspusē.
eritrasma Virspusēja dermatomikoze ar dzeltenbrūniem, asi norobežotiem laukumiem padusēs un cirkšņos, kur lobās āda.
panikulektomija Virspusējā tauku slāņa izoperēšana vēdera priekšējā sienā tukliem cilvēkiem.
piepļikstināt Virspusēji apmest vai aizkrāsot (spraugas ar kaļķi vai mālu).
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt.
uzstingt Virspusēji sasalt.
uzdarvot Virspusēji, mazāk rūpīgi darvot.
paviršu Virspusēji, pavirši.
pārkraistīt Virspusēji, vāji mēslot.
bubonis Virspusējo limfātisko mezglu izteikts iekaisums; iekaisis limfātiskais mezgls.
virspusīgs Virspusējs (1).
episklerīts Virspusējs sklēras iekaisums.
bakši Virspusīgi (pa)darīts, nederīgs, nenopietns darbs.
tituls Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai).
virsenis Virsraksts.
dižroka Virsroka.
virsrocība Virsroka.
viršs Virsseržants.
pārstunda Virsstunda.
overtaims Virsstundas.
paleto Virssvārki, kungu mētelis.
supraks Virssvārki, mētelis.
pārsvārki Virssvārki.
protopops Virssvētnieks pareizticīgā baznīcā.
virst Virst 1.
virdēt Virst 2.
tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums.
tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums; tāpēc.
tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību.
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts.
tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
obertonis Virstonis.
ārķeša Virsū šūta kabata.
virsā Virsū.
virsām Virsū.
virsen Virsū.
virsom Virsū.
virsum Virsū.
virsūm Virsū.
virsuts Virsū.
bumbmetējs Virsūdens kuģu iekārta šaušanai ar dziļumbumbām uz zemūdenēm, kas atrodas zemūdens stāvoklī.
virsūnī Virsūne.
halāts Virsvalks, uzsvārcis; rīta svārki.
ķitelis Virsvalks, uzsvārcis.
dunguriņi Virsvalks; darba drēbes.
pārvalks Virsvalks.
uzsvārcis Virsvalks.
uztērps Virsvalks.
nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē.
stāvs Virszemes daļa, arī stumbrs (augiem).
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem); šāds sazarojums kopā ar saknēm.
buļvinieks Virszemes pagrabs sakņaugu glabāšanai.
virspasaule Virszemes pasaule.
bombardēšana Virszemes vai jūras objektu (mērķu) iznīcināšana ar aviobumbām.
kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam; pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
epigeisks Virszemes.
vārīšanās Viršana - šķidruma intensīva iztvaikošana, ja temperatūra ir vienāda ar šķidrās un gāzveida fāzes līdzsvara temperatūru; šajā procesā šķidruma pāreja tvaikā var notikt ne tikai caur ārējo robežvirsmu, bet arī visā šķidruma tilpumā.
virsene Virši, virsājs.
virsuklis Virši, virsājs.
virziens Virši, virsājs.
calluna Virši.
cedriņš Virši.
silene Virši.
virkšņi Virši.
viršas Virši.
virsne Virši.
cedriens Viršiem aizaugusi vieta.
vecūkšņa Viršiem apaugusi vieta mežā; vieta ar vecu zāli.
virsājs Viršiem apaugusi vieta.
viršājs Viršiem apaugusi vieta.
viršājs Viršu audze, arī viršu cers.
virsiens Viršu audze.
vaivariņš Viršu dzimtas ģints ("Ledum"), puskrūms ar šaurām mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un asu smaržu, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
silava Viršu krūmājs.
grīņi Viršu purvs virs smilts pamata Kurzemes jūrmalā starp kāpām.
viršziedi Viršu ziedi.
pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros.
parūse Viršziežiem piederīgs, pabaltei radniecīgs purvāju augs, baltiem ziediem vienpusīgos ķekaros, visai īsiem ziedu kātiņiem, mazām brūnganām plēksnītēm lapu apakšpuses abās pusēs.
virtedzine Virtadziene.
vērtyune Virtene.
virtadzine Virtene.
virtenis Virtene.
virtine Virtene.
virtne Virtene.
virtūne Virtene.
virteņi Virtenis.
VPN Virtuālais privātais tīkls.
pārnešana Virtuālās atmiņas gadījumā - jaunas lappuses pārsūtīšana no palīgatmiņas operatīvajā atmiņā iepriekš iesūtītās lappuses vietā.
lapošana Virtuālās atmiņas izveidošanas metode, pārsūtot virtuālās programmu lappuses fiziskajā atmiņā un no fiziskās atmiņas virtuālajā atmiņā.
tukšdarbe Virtuālās atmiņas sistēmas neefektīva darbība, kas ievērojami vairāk laika veltī lapošanai nekā lietojumprogrammas izpildei.
OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus.
virtuālorganizācija Virtuāluzņēmums.
pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš.
koncertetīde Virtuoza etīde, kas paredzēta atskaņošanai koncertā.
rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās).
fuetē Virtuozs baleta elements, primbalerīnas (parasti 32) apgriezieni uz vienas kājas par 360 grādiem, otru ieliecot un vēzējot.
kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kurā ir daudz oriģinālu, negaidītu muzikālu frāžu un efektu.
tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
virtozaurs Virtuozs.
mēteļķēķis Virtuve ar apvalkdūmeni.
micesķēķis Virtuve ar apvalkdūmeni.
rovis Virtuve bez dūmeņa; telpa ar atklātu pavardu.
ķieķis Virtuve, ķēķis.
kuknis Virtuve; kukņa.
ķeiķe Virtuve.
ķēķe Virtuve.
ķēķis Virtuve.
ķoķis Virtuve.
kuhņa Virtuve.
kukiņa Virtuve.
kukņa Virtuve.
kukne Virtuve.
pavara Virtuve.
preicka Virtuve.
ķēķaduris Virtuves durvis.
ķēķadurvis Virtuves durvis.
namene Virtuves meita.
caurduris Virtuves piederums - trauks ar sīki caurumotu dibenu.
kluceklis Virtuves rīks, ar ko apmaisīja krāsnī podā gatavojamu biezputru.
ķēķine Virtuves strādniece, vārītāja.
ķēķene Virtuves strādniece.
nammeita Virtuves strādniece.
balanģors Virtuves strādnieks.
klumba Virtuves strādnieks.
kombains Virtuves strādnieks.
skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu.
lipība Virulence.
spēķis Virums no liellopu iekšām (kas piederas otrajā kāzu dienā).
noviras Virums, kas pārkūsājis pāri katla malai.
pamatvirums Virums, kuru sagatavo kā bāzi dažādu buljona ēdienu gatavošanā izmantojot dažādas piedevas.
varš Virums, vārījums.
vārs Virums, vārījums.
smāķis Virums.
snāķis Virums.
Mufumbira Virunga, vulkānisks apgabals Austrumāfrikā.
VLP Vīrusiem līdzīgas daļiņas (angļu "Virus like particles") - vīrusu apvalki, kas nesatur ģenētisko materiālu.
virusologs Virusoloģijas speciālists.
virva Virve 1.
laso Virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai jāšus.
meteklis Virve ar cilpu vienā galā, ko izver cauri aramām sakām, jūdzot zirgu arklā vai ecēšās.
burvilka Virve buru uzvilkšanai.
takelis Virve kuģa mastā.
ļaks Virve vai lenta ar ko sastiprina vezumu.
enkuris Virvē vai stieplē iekārts smagums (piemēram, akmens) laivas nostiprināšanai ūdenī.
topnante Virve vai trose apaļkoku, bomju pacelšanai un nolaišanai.
ģīne Virve vējdzirnavu spārnu uzvilkšanai.
apznaule Virve, ar ko ir aptīts saku augšdaļas sastiprinājums.
halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vēja pusē esošo buras stūri.
brase Virve, ar kuras palīdzību groza burukuģa rājas.
apgrieziens Virve, ar kuru ilksis piestiprina pie ragavu slieces (mietnes).
valgs Virve, aukla, arī saite ar cilpu.
striķis Virve, aukla.
līķis Virve, kas apšūta apkārt burām.
priekšenīca Virve, ko liek ratu vai ragavu priekšā, ar ko vezuma (siena, labības u. tml.) bomi piesiet.
sānstriķs Virve, ko sien apkārt siena vezumam; sānstriķis.
sānstriķis Virve, ko sien apkārt siena vezumam.
urva Virve, pavediens.
pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
treiliņš Virve, tauva zvejas rīka galos.
falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, rājas (arī karogus, signālus u. tml.).
gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē.
lonža Virve, trose, ko izmanto, piemēram, akrobātu nodrošināšanai lēcienos; drošības josta, piemēram, cirka māksliniekiem, sporta vingrotājiem.
vira Virve.
virbe Virve.
vire Virve.
grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums.
kalcenis Virves cilpa.
aerobats Virves dejotājs.
strebeņķis Virves gabals.
strigulis Virves gabals.
kaķis Virves galā piesiets divu vai trīs žuburu āķis, ko uzmet uz sētas, lai pārkļūtu tai pāri.
grigala Virves gals.
kliedēšana Virves vai troses aptīšana ar buru audekla līni, lai pasargātu tās no bojāšanās un atiršanas.
skrotiņš Virves, ar ko regulē buras.
raugas Virves, ar ko spīļarkla lemesis sastiprināts ar rokturi un ilksīm.
koņs Virvīte mantu pārmešanai no kameras uz kameru pa logu.
valgēdējs Virvju ēdējs (lamuvārds).
fallrēpe Virvju kāpnes ar koka pakāpieniem, ko nolaiž peldlīdzekļa (kuģa) borta ārpusē.
bundulis Virvju saišķis.
skrulle Virvju uztinamā spole.
skrillis Virvju vijamā ierīce.
raģele Virvju vijamais kāsis.
raģelis Virvju vijamais kāsis.
raķis Virvju vijamais raģelis.
liepslēģeris Virvju vijējs.
virvinieks Virvju vijējs.
virvnieks Virvju vijējs.
driepniecība Virvju vīšana; ražošanas nozare, kas nodrošināja virvju izgatavošanu.
režga Virvju, auklu pinums siena nešanai.
režgas Virvju, auklu pinums siena nešanai.
žlūģene Virza.
zlūģi Virza.
stellaria Virzas.
ievirze Virzība (uz noteiktu darbību, noteiktu uzdevumu izpildi).
centrbēdze Virzība prom no centra; pretstats: centrtiece.
finalitāte Virzība uz beigām.
centrtiece Virzība uz centru; pretstats: centrbēdze.
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
lejā Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku.
lejup Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku.
durteniski Virzienā ar galvu uz leju.
dorsiventrāls Virzienā no muguras uz vēderu.
stūrānisks Virzienā no viena stūra uz otru; šķērsām, slīpi.
ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna.
sauļup Virzienā pret sauli; arī augšup.
zvaigžņup Virzienā pret zvaigznēm (1); arī augšup.
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
radioprožektors Virziena raidījumu radiostacija, kuras radioviļņi atstarojas no reflektora virsmas.
sānup Virzienā sānis.
lokācija Virziena un (vai) attāluma noteikšana līdz attālam objektam pēc tā izstarotajiem signāliem vai arī izmantojot uz objektu nosūtīto un no tā atstaroto signālu (skaņas vilni vai elektromagnētisko vilni).
malup Virzienā uz (kā) malu, sāņus, sānis.
augšup Virzienā uz (upes) izteku; virzienā uz augstāku vietu.
pakaļup Virzienā uz aizmuguri.
augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup.
augša Virzienā uz augšu.
augšeniski Virzienā uz augšu.
lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
iekšup Virzienā uz iekšu.
sāņu Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā); sānis (1).
sāņus Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā); sānis (1).
sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā).
lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
mežup Virzienā uz mežu.
atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretējā virzienā.
adtermāls Virzienā uz nervu galiem vai muskuļu piestiprināšanas vietām (elektriskā strāva muskuļos).
tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda.
priekšup Virzienā uz priekšu.
mājup Virzienā uz savu dzīvesvietu, mājokli.
atpakaļ Virzienā uz sliktāku stāvokli, zemāku līmeni.
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
turpu Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
lejā Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
lejup Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā.
augšup Virzienā uz zenītu (par debess spīdekļiem, mākoņiem).
plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piemēram, gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
reģionālisms Virzieni 20. gs. arhitektūrā, kuriem raksturīga pievēršanās vietējām arhitektūras tradīcijām.
pūrisms Virziens (20. gadsimta mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
puse Virziens (darbībai, kustībai), arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo virzienu.
konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
poststrukturālisms Virziens (zinātnēs), kas 20. gs. 60. gados daļēji izauga no franču strukturālisma kā reakcija pret strukturālisma pretenzijām uz zinātnisko objektivitāti un universālismu.
palladisms Virziens 16.-18. gs. Eiropas arhitektūrā, kura pamatā bija klasiskās arhitektūras tradīcijas, racionāla skaidrība, loģiskums, plašs ant. orderu sist. izmantojums, atturīgs dekoratīvisms.
jatrofizika Virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem; jatromehānika.
febroniānisms Virziens 18. gs. baznīcas tiesību zinātnē, kas nosodīja pāvesta laicīgo varu, kaut arī atzina pāvestu par baznīcas galvu un baznīcas administrācijas pārraugu.
pozitīvisms Virziens 19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
bioarhitektūra Virziens 20. gs. arhitektūrā, kas izmanto augu un dzīvnieku valsts strukturālos un konstruktīvos principus.
dezurbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, noliedz lielo pilsētu pozitīvo sociālo lomu un ierosina brīvi izvietot mājokļus lauku apvidū.
orfejisms Virziens 20. gs. sākumā Parīzes glezniecībā: agrā modernisma paveids, kura pamatā ir spektrālo krāsu toņos veidotas abstrahētu plakņu kompozīcijas.
ariānisms Virziens agrīnajā kristietībā 4.-6. gs., kas noraidīja Jēzus Kristus dievišķo dabu un atzina, ka dievs tēvs viņu radījis "no nekā".
ridžionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; reģionālisms.
reģionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; ridžionālisms.
prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
ģenerālkurss Virziens attiecībā pret īsto meridiānu, ko novelk ar taisni no kuģa atrašanās vietas gājiena sākumā līdz tā pienākšanas punktam gājiena beigās.
filantropinisms Virziens audzināšanā, kas cenšas izkopt cilvēkmīlestību.
apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības.
pneumatomachi Virziens austrumu pareizticīgās baznīcas teoloģijā, kas atzina svētu garu par pakārtotu Dievam tēvam un dēlam.
strukturālfunkcionālisms Virziens britu sociālantropoloģijā.
folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums.
posibilisms Virziens Francijas sociālistiskajā kustībā 19. gs.
eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu.
panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
hermētisms Virziens itāliešu dzejā 20. gs. 20.-30. gados; galvenā pazīme - apzināta izolēšanās no apkārtējās īstenības subjektīvu pārdzīvojumu pasaulē.
meņševisms Virziens Krievijas sociāldemokrātiskajā kustībā.
imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi.
jaunnacionālisms Virziens latviešu literatūrā, ko vadīja Andrievs Niedra, 1904 un 1905 izdodams "Austrumu".
ekspresionisms Virziens mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu.
klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
neoprimitīvisms Virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms; neofolklorisms.
jatroķīmija Virziens medicīnā 16.-18. gs., kas slimības rašanos izskaidroja ar ķīmisko procesu traucējumiem organismā un meklēja to ārstēšanai ķīmiskas vielas (piem., sāļus, metālus).
fenomenoloģija Virziens mūsdienu filozofijā.
rumbs Virziens no kura pūš vējš.
rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
kurss Virziens politikā.
erektoterapija Virziens seksoloģijā, kas pēta un ārstē vīriešu erekcijas traucējumus, kā arī izstrādā dažādas konstrukcijas erektorus.
blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
legālisms Virziens strādnieku politiskajā kustībā (piemēram, 20. gs. sākumā Krievijā, arī Latvijā), kurš neatzīst dažādas nelegālās cīņas metodes.
kubisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gadsimta sākumā), kas reālās pasaules atveidu shematizēja, izmantojot ģeometriskus laukumus un apjomus.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. otrā puse), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti.
mumspuse Virziens uz mūsu pusi.
lasalisms Virziens Vācijas strādnieku kustībā (pamatlicējs F. Lasals); vispārējas vēlēšanu tiesības uzskatīja par universālu politiskās cīņas līdzekli.
popnieki Virziens vecticībā, kas radies 17. gs. b. Krievijā, atšķirībā no bezpopniekiem atzīst popus un baznīcas hierarhiju.
averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai.
jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi.
ģenerālkurss Virziens, attiecībā pret kuru kuģis manevrē, izpildot "zigzagu".
kibla Virziens, kādā musulmaņi pagriežas pirms lūgšanām, t. i. Mekas virziens, kas katrā mošejā ir iezīmēts ar nišu sienā.
gultne Virziens, kādā noris, attīstās (piemēram, process, darbība, pasākums).
garenvirziens Virziens, kas ir paralēls (kā) garumam.
pretvirziens Virziens, kas ir pretējs (kā) virzienam.
šķērsvirziens Virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs attiecībā pret ko.
revizionisms Virziens, kas izveidojās vācu sociāldemokrātijā 19. gs. 90. gados un kas uzskata, ka sabiedrība jāpārveido reformu, nevis revolucionārā ceļā (reformisms); sociāldemokrātu darbības teorētiskais pamats daudzās valstīs; komunisti ar šo terminu apzīmē novirzīšanos no īstenās marksisma-ļeņinisma mācības.
nūdisms Virziens, kas sludina kaila ķermeņa kultu.
aleatorisms Virziens, kas uzsver komponēšanā un spēlēšanā nejaušību.
panāziātisms Virziens, kura mērķis ir panākt to, lai Āzijas kontinentu pārvaldītu tikai Āzijas tautas, izspiežot no turienes eiropiešus un amerikāņus.
līnija Virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
direkcionāls Virzienu raksturojošs.
starts Virzīšanās (skrējiena, brauciena, peldējuma u. tml.) sākums no sacensību distances noteiktas vietas; sacensību distances vieta, no kurienes sāk virzīšanos.
lejupceļš Virzīšanās lejup.
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet.
bīdīt Virzīt (cilvēku).
vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) - par iekārtām, ierīcēm, parasti par sūkņiem, ventilatoriem.
sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) ar sūkni.
pūst Virzīt (ko, piemēram, lietu, sniegu) - par vēju.
maukt Virzīt (ko) kur iekšā tā, ka (to) kas apņem, aptver.
vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu; arī gremdēt (1).
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
sist Virzīt (ko) tā, ka (tas) strauji skar (piemēram, priekšmetu).
durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
spraust Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
maukt Virzīt (ko) virsū tā, ka (tas) apņem, aptver.
vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
durt Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu).
durt Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu.
kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
grābt Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm.
skart Virzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu) tā, ka (tas) nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd pa šo virsmu.
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
laist Virzīt (priekšmetu noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); panākt, arī ļaut, lai (priekšmets) virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
šļircināt Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā ar dobu adatu; injicēt.
manevrēt Virzīt (transportlīdzekli), bieži mainot (tā) virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ).
laist Virzīt (ūdenī, pa ūdeni, piemēram, laivu).
griezt Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
apvirzīt Virzīt apkārt.
apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko, papildinātu kam skābekli.
kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs).
atšķipelēt Virzīt ko tuvāk (parasti ar lāpstu).
sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
irt Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī; airēt.
airēt Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci, no šķidruma (ko cietu).
atvirzīt Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
griezt Virzīt pa apli, ap kādu asi.
braukt Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt.
gremdēt Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst; novietot gāzē, irdenā vielā.
vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
vēdzināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
vēgāt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu.
atvirzīt Virzīt šurp.
stvirzināt Virzīt šurp.
tapiņot Virzīt tapiņas (apavu sastāvdaļās), lai (tās) savienotu.
pavirzīt Virzīt un pabeigt virzīt (priekšmetu) garām (kam), arī gar (ko).
pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā dalu).
nolaist Virzīt un pabeigt virzīt, parasti lokveidā, ar galu vai malu uz leju (rokā paceltu priekšmetu).
celt Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas).
celt Virzīt uz augšu, lai noliktu (kur).
šķirt Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
moimorēt Virzīt uz priekšu un atpakaļ (vicināt).
izplatīt Virzīt uz vairākām vai visām pusēm, plašumā.
griezt Virzīt virpuļveida kustībā (parasti par vēju).
vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
stoģēt Virzīt zvejas tīklu pa straumi.
bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās).
griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt.
sliet Virzīt, novietot vertikālā stāvoklī; virzīt, novietot slīpi, atbalstot (pret ko, pie kā).
nodabūt Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
laist Virzīt, parasti ar slīdošu kustību (kādā virzienā ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju).
triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju); virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
trenkt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju).
tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
ripināt Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
mainīt Virzīt, pārvietot (ko) no vienas vietas uz citu.
tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
dzīt Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā).
dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko).
šļakstīt Virzīt, piemēram, liet, mest (šķidru vielu, tās kopumu); arī šļākt (1).
urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
liekt Virzīt, vērst (ķermeni, tā daļu), parasti lokveidā.
griezt Virzīt, vērst (uz ko uzmanību).
sliet Virzīt, vērst uz augšu (parasti ķermeņa daļu).
stūrēt Virzīt.
vērdzēt Virzīt.
vērdzināt Virzīt.
virzināt Virzīt.
virzt Virzīt.
bīdītājs Virzītājs, organizētājs.
grimt Virzīties (aiz kā, kur), parasti rietot, rietēt (parasti par sauli).
griezties Virzīties (ap ko, kam apkārt).
riņķot Virzīties (ap ko, kam apkārt).
šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību; izplatīties (kādā vidē).
sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību.
mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
spraukties Virzīties (pa ko šauru, starp ko), parasti ar pūlēm, grūtībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
irties Virzīties (par laivu, ko vada ar airiem).
staigāt Virzīties (par parādībām dabā, parasti vēju, mākoņiem).
bīdīties Virzīties (parasti ar piepūli), cenšoties pārvarēt kādu šķērsli.
dzīties Virzīties (parasti strauji); traukties.
peldēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
ritēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
vērpties Virzīties (piemēram, pa riņķa līniju, lokveidā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības.
līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
locīties Virzīties ar līkumiem, līkumojot.
apsaliekties Virzīties ar līkumu.
locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti, ko smagu velkot, nesot).
progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
griezt Virzīties caur (ko) - par gaismas stariem.
spriesties Virzīties cieši kopā (pie kā, ap ko u. tml.).
krist Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē.
slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi (par mākoņiem, miglu u. tml.).
slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
lidināties Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
trukšināt Virzīties lēniem rikšiem (parasti par zirgu).
kūsēt Virzīties lielos baros.
riņķot Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
līkločot Virzīties līkloču.
riņķāt Virzīties lokveidā, apļveidā.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
pārvietoties Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot).
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slīdēt (1).
riņķot Virzīties pa apli (dejā).
griezties Virzīties pa apli, ap savu asi.
švīkāties Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
spiesties Virzīties pa ko šauru (piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām).
sliekties Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli).
slīdēt Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
aizvirzīties Virzīties prom; virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
vērpties Virzīties riņķveida, spirālveida (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
ripināties Virzīties rotējot, arī riņķveidā.
klidzināt Virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
soļot Virzīties sporta solī.
šķērsot Virzīties šķērsām (attiecībā pret ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šļūcināties Virzīties šļūcošā gaitā.
nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku).
spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā.
nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu.
nirt Virzīties zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli); pārvietoties zem ūdens ar zemūdens transportlīdzekli.
iet Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā.
vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
skarties Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
skriet Virzīties, atrasties (par ceļiem).
lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili.
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem.
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām).
slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
tīties Virzīties, doties (parasti prom).
jādīties Virzīties, doties (strauji, neapdomīgi).
stūrēt Virzīties, doties noteiktā virzienā.
līst Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) - par dzīvniekiem.
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru.
spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
vēdīt Virzīties, izplatīties (par gaisa plūsmu).
līst Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu.
iziet Virzīties, izvest (uz kādu punktu, vietu) - piemēram, par ceļu.
snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
klejot Virzīties, kustēties (par parādībām dabā).
kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem.
kāpt Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
peidžerēt Virzīties, kustēties.
tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu vai vidi, pārvietoties.
tikt Virzīties, lai nokļūtu (pie kāda).
iet Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).
soļot Virzīties, liekot soļus; iet (1); arī staigāt (1).
spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
klaudzināt Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni.
šļūkt Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu.
mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
peldēt Virzīties, parasti lēni (par mākoņiem, dūmiem, miglu u. tml.).
rausties Virzīties, parasti lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.); lasīties 2 (2).
lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) - par kukaiņiem.
līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties.
mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot.
braukt Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).
stūrēties Virzīties, pārvietoties (parasti noteiktā virzienā).
ripināties Virzīties, pārvietoties (uz riteņiem).
braukt Virzīties, pārvietoties ar transportlīdzekli.
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
lidot Virzīties, pārvietoties gaisā – par lidaparātiem
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā.
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi); vadīt kuģi, jahtu vai citu peldlīdzekli.
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1).
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2).
braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
rāpties Virzīties, pārvietoties rāpus.
braukt Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.
pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko).
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
rāpot Virzīties, pārvietoties, parasti lēni, arī ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
stumties Virzīties, pārvietoties.
tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū).
līst Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) - par priekšmetiem.
līst Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - par priekšmetiem.
spraukties Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - parasti par transportlīdzekļiem.
spiesties Virzīties, tikt virzītam pa ko šauru (piemēram, par priekšmetiem).
skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
virzināties Virzīties.
virzties Virzīties.
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt.
liet Virzot (izkausētu vielu, javu) formā, veidnē, gatavot, veidot (ko no tās).
piegādāt Virzot (kā plūsmu), pievadīt (to kam) - piemēram, par vadiem.
ievadīt Virzot (kādu ierīci, piemēram, zondi), panākt, ka (tā) iekļūst (kādā organisma daļā).
liet Virzot (kādu masu) veidnē, apvalkā, gatavot (ko no tās).
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vāki kopā (netīrumus no tā).
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.).
pievadīt Virzot (piemēram, vielu, enerģiju) pa attiecīgām iekārtām, ietaisēm, panākt, ka (tā) sasniedz (noteiktu objektu).
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā); šādā veidā darināt (ko).
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko)
pavirzīt Virzot novietot (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
ievirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks) nonāk (kur iekšā).
izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru); novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
ievirzīt Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā).
ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā).
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
izvirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko).
pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.).
pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju.
vēdināties Virzot šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, radīt gaisa kustību un atvēsināties.
uzsliet Virzot uz augšu (ķermeņa dalu), novietot (to uz kā).
sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus); virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
gludināt Virzot, arī uzspiežot sakarsētu gludekli, panākt, ka (kas) kļūst gluds.
ievadīt Virzot, novadot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (piemēram, šķidrums) ieplūst (kur iekšā).
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (priekšmets) nonāk (kur iekšā).
pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko).
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
pienest Virzot, raujot sev līdzi (smiltis), piepildīt (ar tām ko) - par straumi, vēju u. tml.
aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.).
nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdeņiem, vēju.
pārnest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) - par straumi, upi, vēju u. tml.
ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
griezt Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to).
ievilkt Virzoties (pa gaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
grauzties Virzoties ārdīt, drupināt (par norisēm dabā).
iebraukt Virzoties atsisties (pret šķērsli) - par transportlīdzekli.
manevrēt Virzoties bieži mainīt virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ) - par transportlīdzekļiem.
svilpt Virzoties gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
svilpot Virzoties gaisā, vairākkārt radīt augstas, samērā griezīgas skaņas (par lidojošiem priekšmetiem, parasti par lodēm).
gargarēm Virzoties garām (daudziem, visiem).
uzmest Virzoties izveidot virzienā uz augšu (loku).
uzkāpt Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.); nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā).
uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzoties nokļūt uz kādas vietas.
krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
šļūkāt Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to.
valcēt Virzoties pa apli, kult ar rulli.
veikums Virzoties pārvarētais (ceļa) attālums.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
dasatīties Virzoties riņķveida, satīt virvi, ķēdi, piemēram, ap mietu (par piesietu dzīvnieku).
valstīties Virzoties spēcīgi šūpoties no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem.
zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos; zvalstīties (1).
zvalstīties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos.
aizķerties Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
šalkt Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par vēju); arī svilpot (2).
taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju).
svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas (par vēju); arī svilpt (2).
kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
sacipt Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
sliedāt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2).
sliedēt Virzoties, pārvietojoties atstāt sliedi (2).
kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart; spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
svilpt Virzoties, tiekot virzītam gaisā, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par, parasti šauriem, priekšmetiem).
šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija; kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
puronvirza Virzu suga ("Stellaria palustris", arī "Stellaria glauca").
pistons Virzulis ar pogu, ko spēles laikā nospiež ar pirkstu (dažiem metāla pūšamiem instrumentiem).
stumdīklis Virzulis mašīnai.
plunžeris Virzulis, kura garums ir ievērojami lielāks par diametru un kurš var pagriezties ap savu asi.
stumdeklis Virzulis.
ekspanders Virzuļa gredzena izplētējs (motorā).
detenders Virzuļmašīna, kas darbojas ar saspiestu gaisu; izmanto dzesināšanas ierīcēs.
virzuļveidīgs Virzuļveida.
Fiskalhof Viskaļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Robežupīte Vizlas labā krasta pieteka, Grundzāles un Virešu pagasta robežupe.
Žākļu dižakmens Vizlas Lielais akmens Virešu pagastā.
Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca.
ananaszemenes Zemeņu šķirne, Čīles zemeņu un Virdžīnijas zemeņu krustojums.
Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Vyrpi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Virpi" nosaukums latgaliski.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vir.