Paplašinātā meklēšana
Meklējam dur.
Atrasts vārdos (500):
- dur:1
- dura:1
- dura:2
- dure:1
- duri:1
- duri:2
- durj:1
- duro:1
- durs:1
- durt:1
- duras:1
- durāt:1
- durba:1
- durba:2
- durbe:1
- dures:1
- durēt:1
- duris:1
- durka:1
- durko:1
- durns:1
- durņa:1
- durra:1
- durro:1
- durvi:1
- durvi:2
- Odurs:1
- duraks:1
- durāls:1
- durams:1
- durcas:1
- durene:1
- duriks:1
- durine:1
- durins:1
- duriņa:1
- duriņš:1
- duriņš:2
- durkls:1
- durkns:1
- durnēt:1
- durnis:1
- durnis:2
- durska:1
- duršus:1
- durtin:1
- durumi:1
- durvis:1
- apdurt:1
- atdura:1
- atdurt:1
- dadurt:1
- dudurs:1
- enduro:1
- iedura:1
- iedure:1
- iedure:2
- iedurt:1
- Indura:1
- izdurt:1
- juduri:1
- kudurs:1
- Madura:1
- medurs:1
- muduri:1
- mudurs:1
- nodurt:1
- Padure:1
- padurt:1
- pudurs:1
- duračēt:1
- duračka:1
- duranuķ:1
- duravas:1
- duravis:1
- durbars:1
- durenēt:1
- durevis:1
- duriāns:1
- durinēt:1
- durinis:1
- duriņas:1
- durklis:1
- durknēt:1
- durknis:1
- durnība:1
- durnums:1
- durrani:1
- durslis:1
- dursnes:1
- dursnis:1
- durstīt:1
- durtene:1
- durtene:2
- durties:1
- adurols:1
- aizdure:1
- aizdurs:1
- aizdurt:1
- ārduris:1
- atduris:1
- bandura:1
- buduris:1
- Bulduri:1
- buldurs:1
- Burdura:1
- caudura:1
- caudure:1
- cundurs:1
- cundurs:2
- Dodurga:1
- duduris:1
- Dunduri:1
- dundurs:1
- iedurvī:1
- kādurīt:1
- kadurki:1
- kudurāt:1
- Ķidurga:1
- ķulduri:1
- Ķunduri:1
- Lēdurga:1
- maduras:1
- Mudurga:1
- muduris:1
- Mudurnu:1
- naduris:1
- nodurēt:1
- obduriķ:1
- padures:1
- padurns:1
- padurve:1
- pārdurt:1
- piedura:1
- pieduri:1
- piedurt:1
- pluduri:1
- pondurs:1
- puduris:1
- pudurot:1
- pundur-:1
- durācija:1
- duralijs:1
- duramais:1
- durapuža:1
- duratiņa:1
- durbelēt:1
- durbulis:1
- durbuļāt:1
- dureklis:1
- durkļots:1
- durnavāt:1
- durstīgs:1
- duršlags:1
- duršlāgs:1
- duršlaks:1
- duršlēgs:1
- durtenes:1
- durteņas:1
- durtiņas:1
- durugals:1
- durviņas:1
- durvītes:1
- durvtiņa:1
- durzakls:1
- aizdurts:1
- aizdurve:1
- Akduruga:1
- Alandura:1
- Alfadurs:1
- āraduris:1
- ārdurvis:1
- Bāduraha:1
- baldurēt:1
- buldurēt:1
- buldurēt:2
- buldurēt:3
- bulduris:1
- caurdura:1
- caurdure:1
- caurdurt:1
- caurduru:1
- cundurēt:1
- cunduris:1
- cunduris:2
- cundurot:1
- dadurnēt:1
- dundurēt:1
- dundurēt:2
- dundurēt:3
- dunduris:1
- dundurot:1
- Ģērdurga:1
- iedurvīs:1
- Juldurga:1
- kādureiz:1
- kuldurēt:1
- kulduris:1
- labidura:1
- Laudurga:1
- Maduraja:1
- Mudurgas:1
- namduris:1
- nodurnēt:1
- padurnēt:1
- pārdurve:1
- pidurkne:1
- piedurbs:1
- piedures:1
- pieduris:1
- piedurne:1
- piedurve:1
- pleduris:1
- pludurēt:1
- pluduris:1
- pluduris:2
- pludurot:1
- plundurs:1
- pļudurēt:1
- pļundurs:1
- pļundurs:2
- puduriem:1
- puldurēt:1
- pulduris:1
- durakains:1
- durakaiņš:1
- duramente:1
- durastība:1
- durhgangs:1
- durklītis:1
- durmašīna:1
- durpakaļa:1
- dursaklis:1
- durstalēt:1
- durstelēt:1
- durteklis:1
- durteknis:1
- durvtiņas:1
- durzaklis:1
- apdurstīt:1
- āradurvis:1
- atdurstīt:1
- atdurties:1
- balduriņš:1
- blundurēt:1
- blunduris:1
- buldurene:1
- buldurīgs:1
- bulduriņš:1
- buldurīte:1
- caurdures:1
- caurduris:1
- caurdurts:1
- dinduriņš:1
- Dinsdurbe:1
- divdurvju:1
- divmuduru:1
- dudurmice:1
- Dudursala:1
- Dūdursola:1
- dundurājs:1
- dunduriņi:1
- dundurīši:1
- endurists:1
- epidurāls:1
- Hondurasa:1
- iedurstīt:1
- iedurties:1
- iekšduris:1
- izdurstīt:1
- izdurties:1
- izpudurot:1
- jodurutks:1
- klundurēt:1
- klunduris:1
- krāsduris:1
- kudurītis:1
- kuldurīgs:1
- kūtsduris:1
- ķēķaduris:1
- lēdurkšni:1
- lepidurus:1
- madurieši:1
- madurītes:1
- mudurains:1
- muduraiņi:1
- munduruki:1
- namdurvis:1
- nodurinēt:1
- nodurstīt:1
- nodurties:1
- Omdurmāna:1
- paduračēt:1
- padurstīt:1
- piedurkne:1
- piedurnēt:1
- piedursme:1
- piedurtne:1
- pludurēns:1
- plundurēt:1
- plunduris:1
- pļundurēt:1
- pļunduris:1
- pļunduris:2
- pļunduris:3
- pļundurot:1
- priduraks:1
- pudurains:1
- puduraugs:1
- pudurītis:1
- pundurājs:1
- duračēties:1
- duraklītis:1
- duralumins:1
- durbenieki:1
- durpriekša:1
- dursteklis:1
- durstīklis:1
- durstīties:1
- durtaniski:1
- durteniski:1
- durtenisks:1
- durvetiņas:1
- durvinieks:1
- durvitiņas:1
- durvjveris:1
- durvutiņas:1
- aizdurstīt:1
- aizdurties:1
- aizdurvīte:1
- atbuldurēt:1
- atdurnavāt:1
- Borobudurs:1
- budurksnis:1
- buldurieši:1
- buldurītis:1
- buldurjāns:1
- buldurjāņi:1
- buldurmēle:1
- caurdurējs:1
- caurdurvju:1
- četrdurvju:1
- čudurēties:1
- diždundurs:1
- dundurains:1
- dundurmice:1
- dundurnaji:1
- dundurnāji:1
- dundurnīca:1
- dundurpuķe:1
- dundurzāle:1
- gremdurbis:1
- hermunduri:1
- iebuldurēt:1
- iedundurot:1
- iekšdurvis:1
- indurācija:1
- izadurties:1
- izbuldurāt:1
- izbuldurēt:1
- klētsduris:1
- krāsdurvis:1
- krāsnduris:1
- kudurāties:1
- kūtsdurvis:1
- ķēķadurvis:1
- laukdurvis:1
- lēdurknīte:1
- Mazdursupe:1
- nobuldurēt:1
- nodundurēt:1
- nodundurot:1
- nodurnavāt:1
- nopļudurēt:1
- nošmudurēt:1
- notuldurēt:1
- ozoldurvis:1
- pabuldurēt:1
- padurnieki:1
- pakaļduris:1
- pārdurstīt:1
- pārdurties:1
- peridurāls:1
- piedurksne:1
- piedurstīt:1
- piedurties:1
- pilsdurvis:1
- pļundurība:1
- pļundurīgs:1
- prionodura:1
- pudurksnis:1
- pudurošana:1
- pudurotājs:1
- punduraugs:1
- duranmetals:1
- durlambasts:1
- dursupnieki:1
- durteniskis:1
- durugalains:1
- durugalaiņš:1
- durupriekša:1
- durvjusargs:1
- durvpriekša:1
- aizadurties:1
- aizbuldurēt:1
- aizdundurēt:1
- aizdundurot:1
- aizduramais:1
- aizdurnavāt:1
- bīdāmdurvis:1
- boldurjānis:1
- buldurjānis:1
- bundurjānis:1
- caurduršana:1
- caurdurzāle:1
- čunduroties:1
- dasadurties:1
- dibendurvis:1
- dunduramols:1
- dundurjānis:1
- dundurlapas:1
- dundurnieks:1
- Estremadura:1
- iesadurties:1
- intradurāls:1
- īspiedurkne:1
- izpļundurēt:1
- klētsdurvis:1
- klundurkāja:1
- krāsndurvis:1
- kuldurēties:1
- lēdurdzieši:1
- mudurdzieši:1
- noplundurēt:1
- nopļundurēt:1
- nopļundurot:1
- nosadurties:1
- pakaļdurvis:1
- papļundurēt:1
- piebuldurēt:1
- piedurlīste:1
- puldurēties:1
- pundurābele:1
- pundurbērzs:1
- durabilitāte:1
- durkļlapsene:1
- duroarahnīts:1
- durstelēties:1
- appundurējis:1
- autosadursme:1
- balkondurvis:1
- bezpiedurkņu:1
- caurdurzāles:1
- Dienvidurāli:1
- dubultdurvis:1
- dundurjāniņš:1
- ekstradurāls:1
- gremdurbšana:1
- hondurasieši:1
- istabasduris:1
- izdurstīties:1
- klundurkājis:1
- kļundurkājis:1
- kondurangīns:1
- krupduramais:1
- nagpiedurkne:1
- pārsadurties:1
- piesadurties:1
- pildiņdurvis:1
- plundurēties:1
- priekšdurvis:1
- punduraugums:1
- pundurbanāns:1
- durvjupriekša:1
- bezpiedurknis:1
- dilbpiedurkne:1
- dundurāboliņš:1
- dunduramoliņš:1
- iebuldurēties:1
- istabasdurvis:1
- izbuldurēties:1
- izdunduroties:1
- krupjduramais:1
- Meždurečenska:1
- nopludurēties:1
- nopluduroties:1
- piedurstīties:1
- aizbuldurēties:1
- dinsdurbenieki:1
- dinzdurbenieki:1
- epidurogrāfija:1
- mazdursupnieki:1
- nopļundurēties:1
- nosadurstīties:1
- piedursajūgums:1
- bezpiedurkņains:1
- caurdurējštance:1
- iesadurnavāties:1
- peridurogrāfija:1
- piedursavienojums:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (1805):
- aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga.
- oftalmomiāze Acu infestācija ar dobumdunduru "Oestrus ovis" kāpuriem.
- piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia").
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā.
- klabate Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- klabiķis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- klaburis Agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce.
- Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā.
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
- Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā.
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros.
- šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais.
- zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam.
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
- aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
- aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
- pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
- sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
- atvērtene Aizdurve.
- durpakaļa Aizdurve.
- iedure Aizdurve.
- baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas.
- klape Aizkars; durtiņas; vāks.
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija.
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
- nokrampēt Aizkrampēt (vairākas durvis).
- aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- aizdurt Aizraut, iedurt (aiz kā).
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā).
- aizspriest Aizsprostot (durvis).
- aizpuļķēties Aiztaisīt durvis ar puļķi.
- čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis).
- piedarīt Aizvēt (durvis).
- aklacis Aklais dundurs.
- akļacis Aklais dundurs.
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
- merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm).
- volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai.
- būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
- aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
- Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā.
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Krācnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Līzesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Tigas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Vēgas Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
- Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā.
- Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
- Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Sausgaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā.
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
- Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
- Ķimale Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Lēdurgas pagastā.
- Avotmuiža Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
- Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā.
- Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē.
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
- Alvurkerke apdzīvota vieta Spānijā (_Alburquerque_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces ziemeļrietumu daļā.
- Truhiljo Apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā.
- sleņģis Aploda (durvīm, logiem).
- piedurlīste Apmale (durvīm, logam).
- apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
- iekleidot Apšūt (logu un durvju malas) ar dēlīšiem.
- četrdurvju Ar četrām durvīm.
- divdurvju Ar divām durvīm.
- pagrūst Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
- aizkloģināt Ar kloģi aizvērt (durvis).
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- supraports ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm; sopraports.
- nopakstēt Ar roku piedurt otram sānos vairākas reizes.
- bakstēt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- bakstīt Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
- atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst.
- atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
- apdūrains Ar šauriem piedurkņu atlokiem.
- trīsdurvju Ar trim durvīm.
- viendurvju Ar vienām durvīm.
- driba Ārdurvis telpai, kurā pieņem apmeklētājus.
- priekšdurvis ārdurvis, dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- āraduris Ārdurvis.
- āradurvis Ārdurvis.
- ārduris Ārdurvis.
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona veidā.
- liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho").
- asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
- skrējējs Asa, duroša sāpe.
- caurājs Asas durstošas sāpes ķermenī.
- cauras Asas durstošas sāpes ķermenī.
- caurējs Asas durstošas sāpes ķermenī.
- iedura Asas sāpes ķermenī, caurdure.
- iedure Asas sāpes ķermenī, caurdure.
- caurais Asas sāpes ķermenī; caurdure.
- caurais dur asas, durošas sāpes sānā.
- dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes.
- caurdurējs Asas, durstošas sāpes.
- dūrējs Asas, durstošas sāpes.
- dūrienis Asas, durstošas sāpes.
- notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
- kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods).
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- badīgs Ass, durstīgs.
- badīklains Ass, durstīgs.
- durstīklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, dursaklis.
- dursaklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis, dursteklis, durstīklis.
- dursteklis Ass, smails izaugums, veidojums (piemēram, dzelonis, ērkšķis) dzīvniekiem un augiem; dureklis.
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
- atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
- atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes).
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
- bizenēt Atdarināt dundura rūkšanu.
- bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
- atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
- pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis.
- kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi.
- atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
- atsprūst Atdurties.
- atkrampis Atkarpe uz dzelzs duramā rīka.
- atžerbi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres.
- atžerbiņi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres.
- norocīt Atlocīt piedurknes.
- apdūris Atloks, piedurknes atloks.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- novetelēt Ātri nobuldurēt.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
- Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m.
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers.
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
- Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
- atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus).
- raitīties atrotīt (piedurknes).
- šļaucīt Atrotīt (piedurknes).
- atbrucināties Atrotīt piedurknes.
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
- atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus).
- atbrauces Atrotītas piedurknes.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
- caurduru atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs.
- caurcērtamā atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs.
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
- virulis Atsvars, kas aizver durvis.
- atpulkāt Attaisīt, atvērt (parasti durvis, vārtus), izņemot tapu, puļķi.
- izsaukums RPC attāls procedūras izsaukums (angļu "Remote Procedure Call").
- atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai.
- atlaist Atvērt (durvis).
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- apvirāt Atvērt un aizvērt (visas durvis).
- atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi).
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas.
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
- Loges ezers Aunīškalna ezers Lēdurgas pagastā.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- govju strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Scaphidura oryzivora").
- autosadursme Automobiļu sadursme; autokatastrofa.
- izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot.
- pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot.
- piebadīt Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus).
- dukstīt Bakstīt, grūstīt, durstīt.
- čukstīties Bakstīties, durstīties.
- pārbakstīt Bakstot pārdurt (1).
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- izdakstīt Bakstot un durstot pārbaudīt, pārmeklēt.
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
- hitons Baleta tērps bez piedurknēm.
- plerēze balta uzšuve uz sēru tērpa piedurknēm un apkakles.
- septītā starjaudas klase baltie punduri.
- pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- smaillapu banāns banānu suga ("Musa acuminata"), kas vairāk pazīstama kā pundurbanāns.
- bantamvistas Bantāmas - pundurvistu suga.
- bentamvistas Bantāmas – pundurvistu suga.
- bentemas Bantāmas – pundurvistu suga.
- bentemvistas Bantāmas – pundurvistu suga.
- benthamas Bantāmas – pundurvistu suga.
- pudra Bars, bariņš, puduris.
- dukme Bars, pulks, pudurs, drūzma.
- brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- bezroči Bezpiedurkņu kamzolis.
- uzkreklis Bezpiedurkņu krekls ar šķēlumu sānos.
- vaifbīters bezpiedurkņu krekls.
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums.
- bezroku bezpiedurkņu.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
- burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
- kupsna Biezs lapu koku puduris.
- vāžot Bieži caur durvīm iziet un ienākt.
- brāžgāties Bieži iet pa durvīm iekšā un ārā.
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
- Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
- bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi).
- blunderēt Blundurēt.
- bonzai Bonsai - japāņu pundurkociņi; šo kociņu audzēšanas māksla.
- Borobudurs Borobadūras templis ("Borobudur").
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km.
- dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis.
- Hybomitra tarandina briežu diždundurs.
- brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām.
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- jūras kauja bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
- kautiņš Bruņota sadursme; kauja.
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
- ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
- kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem.
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām.
- boldurjānis Buldurene.
- boldarēt Buldurēt (1).
- boldaris Buldurēt (1).
- vetelēt Buldurēt, ātri un daudz runāt.
- blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam.
- boldert Buldurēt.
- boldrīt Buldurēt.
- Bilderlingshof Bulduri.
- buldurjānis Bulduris.
- uldurs Bulduris.
- verveklis Bulduris.
- dulburjānis Buldurjānis - ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā.
- grieznis Bulta, griežams durvju aizbīdnis, grīzeklis.
- miringotomija Bungplēvītes pārgriešana vai pārduršana.
- krustot šķēpus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- krustot zobenus Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- bakstēt Būt durstošai (sāpju, notirpuma) sajūtai (kādā ķermeņa daļā, loceklī, orgānā).
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- caurduris Caurdura.
- pakrūtsvaina Caurdure, dūrējs sānos.
- vēja bulta caurdure, lopu slimība.
- vēja lode caurdure, lopu slimība.
- duršlāgs Caurduris, kāstuve.
- drušlaks Caurduris.
- drušļaks Caurduris.
- duršlags Caurduris.
- duršlēgs Caurduris.
- paracentēze Caurduršana; dobuma sienas pārduršana ar dobu adatu vai trokāru, lai izvilktu šķidrumu.
- transfiksija Caurduršana.
- taftēt Caurdurt.
- žaut Caurdurt.
- caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru.
- caurduru Caurslēdzams (par atslēgām); caurdurvju.
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
- kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka.
- kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
- kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā).
- gremdēšana caurumu ieejas paplašināšana ar urbi; gremdurbšana.
- perforējošs Caururbjošs, caurdurošs.
- aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
- saspīlāt cieši aizvērt (vairākas durvis).
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
- Erysimum hieracifolium ssp. durum cietās pērkonenes "Erysimum durum" nosaukuma sinonīms.
- cilša Cilts, raduraksti.
- homunkuls Cilvēka miesas auglis; pundurītis.
- Hymenolepis nana cilvēka pundurlentenis.
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
- miera cilvēks cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- grūda Cilvēku sadursme.
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- durkļu cīņa cīņa ar durkļiem.
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
- anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām.
- mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes.
- cundurēt Cundurot.
- čokert Čakarēt, durstīt.
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos.
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas.
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
- teslica Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem.
- teslīca Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem.
- mikrodaļiņu izkliede daļiņu sadursmes process, kura rezultātā mainās daļiņu impulss, to iekšējais stāvoklis vai arī veidojas citas daļiņas.
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- bakstāmais Darbarīks pastalu caurumu izduršanai.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- dūrējs Darītājs --> durt.
- procedūra LAP datu posma piekļuves procedūra (angļu "Link Access Procedure").
- pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām.
- rinomiāze Deguna slimība, ko ierosina mušu vai dunduru kāpuri.
- pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
- boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni.
- loga apmale dēlis vai līste aplodas un sienas sadurvietas nosegšanai.
- durvju apmale dēlis vai līste aplodas un sienas sadurvietas nosegšanai.
- mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos.
- piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta).
- aizdurvīte Dem. --> aizdurve.
- dinduriņš Dem. --> dundurs.
- durklītis Dem. --> durklis.
- diraveņas Dem. --> durvis.
- duriņas Dem. --> durvis.
- durteņas Dem. --> durvis.
- durtiņas Dem. --> durvis.
- durvetiņas Dem. --> durvis.
- durviņas Dem. --> durvis.
- durvītes Dem. --> durvis.
- durvitiņas Dem. --> durvis.
- durvtiņas Dem. --> durvis.
- durvutiņas Dem. --> durvis.
- pudurītis Dem. --> puduris.
- pundurītis Dem. --> punduris.
- pundurkociņš Dem. --> pundurkoks.
- saduriņa Dem. --> sadura.
- Atlantida departaments Hondurasas ziemeļos (_Atlántida_), Karību jūras piekrastē.
- zoakantoze Dermatīts, ko izraisa dzīvnieku saru vai adatu ieduršanās ādā.
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus.
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums.
- dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji.
- dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji.
- Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums.
- Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
- dubultdurvis Divas durvis, (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- aizdurts Divd. --> aizdurt.
- durams Divd. --> durt.
- pārdurve Divdaļīgu durvju augšējā daļa.
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
- Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras).
- hiāts Divu patskaņu vai divskaņu atrašanās blakuszilbju sadurā.
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē).
- divspārnu durvis divviru durvis.
- dranga Divviru durvju šķērskoks.
- tabanus Diždunduri.
- govju diždundurs diždunduru suga ("Tabanus bovinus").
- Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā).
- delba Dukuris - zivju duramais rīks.
- kūters Dundura kūniņa, kāpurs.
- bimbale Dundurs.
- bimbals Dundurs.
- bizene Dundurs.
- dāderbisins Dundurs.
- dāders Dundurs.
- dundars Dundurs.
- dunduris Dundurs.
- durene Dundurs.
- durslis Dundurs.
- spārns Dundurs.
- spārs Dundurs.
- sparvis Dundurs.
- sparvs Dundurs.
- spārvs Dundurs.
- tabanidae Dunduru dzimta.
- lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- hybomitra Dunduru dzimtas ģints.
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints
- aklais dundurs dunduru dzimtas lieteņu ģints īpatnis
- diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri.
- dermatobijas Dunduru ģints, kuru kāpuri parazitē zem ādas.
- biz Dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot.
- bizz Dunduru radītās skaņas atdarinājums.
- lietus dunduri dunduru suga; šīs sugas dunduri.
- aklais (arī lietus) dundurs dunduru suga.
- padures Dūrējs, durošas sāpes.
- bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais.
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- aizdurt durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu; durot pārdalīt.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- durro durra.
- Myrmecodia echinata durstīgā mirmekodija.
- apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
- uzdurstīt Durstot pārdurt.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- tulukšot Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī ar mākslīgu apgaismojumu).
- tulukšēt Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī mākslīgā apgaismojumā).
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- bīdāmās durvis durvis ar neveramu, bet paralēli sānu sienai bīdāmu vērtni (vai vērtnēm).
- pilingavys durovys durvis ar pildiņiem.
- iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
- ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu).
- bīdāmdurvis Durvis, ko atver un aizver pārbīdot durvju plāksni.
- paceļamās durvis durvis, kuras atver vai aizver, tās pārvietojot vertikālā plaknē.
- mēle Durvju aizdares mehānisma daļa, kuru nospiežot uz leju, atver durvis.
- satvars durvju rāmis.
- kļemka durvju rokturis (kalēja kalts).
- ušaks Durvju vai loga augšējais dēlis, kas aizsargā durvis vai logu no lietus.
- piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu; piedursajūgums.
- hidrauliskais durvjveris durvjveris, kuru darbina ar hidrocilindru.
- pneimatiskais durvjveris durvjveris, kuru darbina ar pneimocilindru.
- vakuuma durvjveris durvjveris, kuru darbina ar vakuumcilindru.
- zaldīt Dzeldināt, dedzināt, durstīt.
- dzelties Dzelt (2); durties.
- dzeltīt Dzelt, durstīt.
- iesmigt Dziļi iedurties.
- pīsa Dziļš purvs, apaudzis pundura kociņiem.
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- Chamaerops humilis Eiropas pundurpalma.
- drempelis Ēku ārsienas pacēlums no augstākā stāva pārseguma līdz tās sadurvietai ar spāri.
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku.
- endurists Enduro braucējs.
- epidūra epidurālā anestēzija.
- andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties.
- Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers.
- Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers.
- Lodes ezers ezers Lēdurgas pagastā, Laugas purvā, platība — 4,5 ha; Linezers.
- Melnezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 15,4 ha.
- Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers.
- Linezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 8,2 ha; Linu ezers; Līņu ezers.
- Melnais ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 9,3 ha; Melnezers.
- Salas ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība — 20,3 ha.
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
- splenokeratoze Fibroza liesas indurācija.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
- caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
- gaisa satiksmes vadība gaisakuģu kustības regulēšana nolūkā novērst sadursmes ar citiem gaisakuģiem un šķēršļiem.
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
- boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem).
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
- surcot Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
- surcotte Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
- talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
- stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
- kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m).
- sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu.
- Tabanus bovinus govju diždundurs.
- marķiergredzena tīkls gredzentīkls, kas izmanto marķiera nodošanas procedūru un nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi, kā arī pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā; lai novērstu sadursmes, marķieris tiek nodots no vienas stacijas otrai, un ja stacija ir gatava pārraidei, tā notver marķieri un nodod datus pārraidei.
- pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
- pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- skudrs Griezīgs, ass, durstīgs.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- pisaķ Griezt, durt.
- kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- krītenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās).
- kliņģis Grozāms durvju rokturis.
- kūkumošanās Grunts izplešanās gruntsūdenim sasalstot vai spiedienūdenim atduroties pret saslušu slāni; uzblīdums.
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns.
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
- cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē.
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi.
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
- Vāmana Hindu mitoloģijā - dievišķais punduris, dieva Višnu piektā avatāra (iemiesojums).
- HN Hondurasa, valsts divburtu kods.
- Hondurasas Republika Hondurasa, valsts pilnais nosaukums.
- HND Hondurasa, valsts trīsburtu kods.
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.).
- hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm.
- kauja Idejiska, ideoloģiska sadursme; cīņa (5).
- iebadīt Iebakstīt (1); iedurstīt (1).
- iebudelēt Iebuldurēt.
- iebulderēt Iebuldurēt.
- sunuķ Iecirst, iesist, iedurt.
- vēnas punkcija ieduršana vēnā ar dobu adatu, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu vēnā zāles u. tml.
- pirnuķ Iedurt ar nazi, griezt.
- apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
- sasmigt iedurties (aiz kaut kā).
- aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā.
- iedzelties Iedurties.
- iesadurties Iedurties.
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- iekarināt durvis iekārt durvis virās.
- fotoelektronu pavairotājs iekārta vājas gaismas reģistrēšanai – fotoefekta rezultātā emitēto primāro elektronu paātrina lielā potenciālu starpība, izraisot tā sadursmi ar sekundārajiem elektrodiem (diodēm) un sekundāro elektronu emisiju.
- iesalauzties Iekļūt ar varu vai uzlaužot, piemēram, durvis, logus.
- iekšduris Iekšdurvis.
- ievirot Ielikt (durvis, logus) virās.
- iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot).
- iebāzt (arī iespiest) durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai.
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- durvjveris Ierīce durvju atvēršanai un aizvēršanai.
- šautris Ierīce durvju vai logu aizbultēšanai.
- mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā).
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.); aizbīdnis (1).
- automātiskais durvjveris ierīce, kas atver un aizver salona durvis bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- centralizētais durvjveris ierīce, kas atver vai aizver visas transportlīdzekļa durvis vienlaikus.
- arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni.
- apsēdināt Ierīkot logiem aplodas, palodzes; iebūvēt durvīm aplodas, arī slieksni.
- sēdināt Ierīkot logiem, durvīm aplodas.
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
- iesliet durvīs (arī logā) iesliet durvju (loga) ailē.
- iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
- iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai.
- virbis Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai.
- atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli.
- ieeņģot Iestiprināt virās (parasti logus, durvis).
- sleņģot Iestiprināt, iebūvēt logu vai durvju aplodu.
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- izblorkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
- izblurkšēties Ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru).
- izdurstīties Ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus).
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu).
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
- pievirināt Ilgstoši, daudzkārt virināt (kādas durvis).
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- kondurangīns Indīgs glikozīds kondurango mizā.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- miringotoms Instruments bungplēvītes pārgriešanai vai pārduršanai.
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
- interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā.
- miāzes invāzijas slimības, ko ierosina mušu, dunduru u. c. kukaiņu kāpuri.
- Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm.
- ponariks Īsa, kupla piedurkne.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- asegajs Īss duramais šķēps zulu un citām karotāju tautām Dienvidāfrikā.
- gladiuss Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu.
- pusainis Īss virskrekls ar piedurknēm.
- istabasduris Istabas durvis.
- istabasdurvis Istabas durvis.
- nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
- izblorkšēt Izbuldurēt.
- izblurkšēt Izbuldurēt.
- izbulderēt Izbuldurēt.
- izbuldurāt Izbuldurēt.
- kāpuris Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
- kāpurs Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- izbadīt Izdurstīt (1); izbakstīt (1).
- izdzelt Izdurstīt, izkost, piededzināt.
- drellēt Izdurt caurumu ar neasu priekšmetu.
- caurdurt Izdurt no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); izdurt cauri.
- izdūrums Izdurta vieta, durta brūce.
- caurdurts Izdurts no viena gala (vienas puses) līdz otram galam (otrai pusei); cauri izdurts.
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2).
- izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros; šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
- izvairīt Izsargāt, pasargāt (no saskares, sadursmes).
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- uzpufēt Izveidot kuplu, augstu krokojumu (parasti piedurkņu augšdaļā).
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
- anihilēt Izzust, sadursmē ar antidaļiņām pārvērsties citās elementārdaļiņās.
- jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
- bezrocis jaka, džemperis bez piedurknēm
- Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece.
- Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
- triecienjonizācija Jonizācija, kas rodas daļiņu sadursmē.
- Juldruga Juldurga, Rūjas pieteka.
- šķurba Jumta sadura.
- Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā.
- Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m.
- buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam.
- lāpnieks Kāds, kas ar gaismekli zivis dur.
- iedzeldēt Kādu brīdi durstīt (par nātrām).
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
- Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m.
- Akaška kalns Krievijas Baškorostānas Republikas austrumos (_Akkaška, gora_), Dienvidurālu kalnu masīva ziemeļrietumos, augstums 778 m.
- Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra.
- Narī grēda kalnu grēda Dienvidurālos, gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - 45 km, augstums - līdz 1328 m.
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m.
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži.
- Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m.
- Penžinas grēda kalnu grēda Krievijas Kamčatkas novada ziemeļu daļā, garums — 420 km, augstums — līdz 1045 m, nogāzē līdz 300-700 m vjl. pundura ciedrupriežu audzes, augstāk — zāļu-ķērpju tundra.
- Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
- Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi.
- Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- Chamaepericlymenum canadense Kanādas pundurgrimonis.
- Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms.
- gankys kāpnes pie ārdurvīm.
- gankas Kāpnes pie ārdurvīm.
- kūtars Kāpurs, kukaiņu kūniņa, dundura kāpurs.
- spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
- stumjamā kārts kārts, ar ko virzīja laivu uz priekšu, durot zivis ar žebērkli.
- mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu.
- drušlags Kāstuvis; caurduris; duršlaks.
- duršlaks Kāstuvis; caurduris.
- autokatastrofa Katastrofa, kurā tiek sabojāts autotransporta līdzeklis; automobiļu sadursme.
- komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
- čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm.
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- jūtis Kaut kā saistījums, savienojums; sadura; kaulu savienojums, locītava.
- buzis Kaut kas ass, durstīgs.
- Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus").
- mugurbruncis Kleita bez piedurknēm, parasti ar plecu lencēm.
- klētsduris Klēts durvis.
- klētsdurvis Klēts durvis.
- Cloacotaenia megalops kloākas pundurlentenis.
- kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
- klundarkājis Klunduris.
- klimbināt Klusi klauvēt (pie durvīm).
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem).
- Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha.
- kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
- pakars Koka cilpa durvju virās.
- šautava koka durvju aizbīdnis.
- varsts Koka durvju vai vārtu aizšaujamais, grīzeklis.
- deņa Koka lievenītis durvju priekšā.
- grindulis Koka rīks, ar ko aizsprosto durvis.
- apmala Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
- lambrekens Koka, bronzas vai cita materiāla rotājums gar jumta malām, virs durvīm un logiem.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms.
- peļcs Kokmateriāla šķautne (parasti durvju dēļiem, logu rāmjiem, mēbelēm).
- dutka Koks, miets, ar ko dursta, baksta.
- kuksnis Koku grupa, koku puduris.
- skumšķis Koku grupa, puduris.
- bogs Koku puduris (klajumā).
- knāpe Koku puduris.
- pīsa Koku, krūmu puduris (parasti purvā).
- pīss Koku, krūmu puduris (parasti purvā).
- kupss Koku, krūmu puduris.
- virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri; ēriku dzimta.
- kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū.
- polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas).
- polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas).
- skritēlis kolka durvju aizbīdnis.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- loga (arī durvju) piedura konstruktīva daļa, kas norobežo (logu, durvis) no mūra sienas.
- pārsedze Konstruktīvs elements (loga, durvju ailē), kas uzņem to elementu slodzi, kuri ir novietoti virs ailes.
- piedura Konstruktīvs izvirzījums pie loga vai durvīm.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
- beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
- kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- sadurteniski Kopā saskaroties; sadurteni.
- klāsteris kopa, puduris.
- čums Kore - šķautne jumta plakņu sadurvietā.
- knarbāt Kost, durt (par kukaiņiem).
- knīzāt Kost, durt.
- knīzelēt Kost, durt.
- Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- krampa Krampis (parasti durvīm, vārtiem, logam).
- pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- juška Krāsns durtiņas.
- krāsduris Krāsns durvis.
- krāsdurvis Krāsns durvis.
- krāsnduris Krāsns durvis.
- krāsndurvis Krāsns durvis.
- triecienkrāteris Krāteris, kas izveidojas Zemes vai cita debess ķermeņa virsmā sadursmē ar asteroīdu.
- tīširts Krekls bez pogām ar īsām piedurknēm.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- aijažnieki Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Aijaži" iedzīvotāji.
- lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
- lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji.
- micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji.
- mudurdzieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" iedzīvotāji.
- rentieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rentas" iedzīvotāji.
- riemerieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Riemeri" iedzīvotāji.
- aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars.
- Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera.
- krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
- krūms Krūmu audze, krūmu puduris; vieta, kur aug krūmi; krūmājs (1).
- nostūris Kudurs (2).
- paravāns Kuģa priekšgala ierīce, kas pasargā no saduršanās ar nostiprinātām mīnām.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- agraylea Kukaiņu klases maksteņu kārtas pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- apšenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
- deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji.
- jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji.
- jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji.
- keramiķi Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
- keramiķieši Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Keramika" iedzīvotāji.
- krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
- krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji.
- ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji.
- ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
- padurnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji.
- raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
- Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants.
- vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
- vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
- Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- kupē Kupeja - vieglā automobiļa virsbūves tips (divas durvis un divi sēdekļi).
- sapufēt Kupli sakrokot (parasti piedurknes).
- pufe Kupls krokojums (parasti piedurknēm).
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- viras Kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai. Pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās v.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem.
- čikāt Kustināt, šūpot (galvu), lai atsvabinātos no dunduriem.
- kūtsduris Kūts durvis.
- kūtsdurvis Kūts durvis.
- dūris Ķeksim pierīkots ass gals duršanai.
- Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
- intravenozā pilināšana ķermeņa apgāde ar asinīm, barojoša šķidruma un/vai sāls šķīduma ievadīšana ar vēnā iedurtas injekcijas adatas palīdzību.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- parakentēze Ķermeņa dobumu pārduršana, lai nolaistu tur sakrājušos šķidrumu.
- lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli).
- lāktāt Ķert zivis, durot ar žebērkli (naktī pie mākslīgā apgaismojuma).
- dūķerēt Ķert zivis, durot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā).
- Šicu ezers Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
- Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā.
- ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē.
- Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
- resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm.
- pretkūļu paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā notiek 2 pretēji vērstu daļiņu kūļu sadursme.
- trieciena pirmā fāze laika intervāls no trieciena sākuma momenta līdz brīdim, kurā normālā reakcija sadursmes punktā sasniedz savu maksimālo vērtību.
- sadursmes logs laika intervāls, kurā pēc pārraides sākuma CSMA/CD tīklos stacija var sagaidīt sadursmi.
- sastrēguma ilgums laika intervāls, kurš ir pietiekams, lai visas _CSMA/CD_ tīkla stacijas konstatētu, ka radusies sadursme.
- dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot.
- puduraugs Lakstaugs, kas veido ceru, puduri.
- Drepanidotaenia lanceolata lancetveida pundurlentenis.
- stabu lapeņputns lapeņputnu suga ("Prionodura newtoniana").
- pondurs Lapseņu puduris.
- lākta Lāpu veids, ko lietoja, durot zivis ar žebērkli.
- Laseiva Laseiba, pilsēta Hondurasā.
- caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
- LLDRA Latvijas Logu un durvju ražošanas asociācija.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- laukdurvis Lauka durvis, ārdurvis.
- krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm.
- plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm; laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
- Loddiger Lēdurga.
- Mudurgas dižakmens Lēdurgas dižakmens.
- Lēdurgas akmens Lēdurgas dižakmens.
- ciemgalieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ciemgaļi" iedzīvotāji.
- krustinieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji.
- ķonēnieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Ķonēni" iedzīvotāji.
- lēdurdzieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lēdurga" iedzīvotāji.
- Lodes Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" nosaukuma variants.
- Mudurga Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" nosaukuma variants.
- Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
- Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums.
- Loddigerskaja Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lodiger Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- akroparestēze Lēkmjveida durstīšanas, skudru ložņāšanas, salšanas, tirpšanas sajūta plaukstās, roku pirkstos, pēdās, kāju pirkstos.
- HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- smigt lēnām grimt, durties (biezā vai gandrīz cietā masā).
- tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm.
- Atomaria lewisi Levisa pundurītis.
- Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
- gaisa kauja lidaparātu bruņota sadursme.
- Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Lielais Nabas ezers Lielais Nabes ezers Padures pagastā.
- Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
- durtenes Lielas durvis.
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
- Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka.
- budūc Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- budūcs Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- budūks Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- tlir Lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis.
- durtin Lieto kā pastiprinājumu vārdam "durt".
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis").
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- Linu ezers Linezers, ezers Lēdurgas pagastā.
- Līņu ezers Linezers, ezers Lēdurgas pagastā.
- kaujaslauks Literatūrā lietots tādas vietas apzīmējums, kur notiek militāra sadursme, izmantojot ieročus.
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps.
- Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants.
- Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski.
- Koadjutora karš Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa militāra sadursme 1556. g.
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
- Linezers Lodes ezers Lēdurgas pagastā.
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
- kormuška Lodziņš kameras durvīs, caur kuru kaut ko dod.
- glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos.
- pluksts Lodziņš virs durvīm.
- virslogs Loga rāmja režģa vai durvju augšējā daļa.
- kliediņš Loga vai durvju apmale.
- ailu asis logu un durvju ailu kopīgais apzīmējums fasādes kompozīcijā.
- sleņģi Logu vai durvju aploda.
- kleida Logu, durvju apmale.
- kleidunga Logu, durvju apmale.
- durins Loms, kas iegūts ar žebērkli zivis durot.
- kūteri Lopu dunduru kāpuri; kūtari.
- kūtaris Lopu dunduru kāpurs; anksteris.
- kūturis Lopu dunduru kāpurs; kūtars.
- komingss Lūkas apmale kuģa tilpnei; kuģa durvju apakšējā apmale.
- katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
- pleidaks Lupatnieks, tāds, kas staigā ar noplīsušām piedurknēm.
- liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris.
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
- namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- finieru sadurlīmēšanas mašīna mašīna sausu finieru lokšņu sadurlīmēšanai pilnformāta loksnēs.
- puņdža Maza auguma cilvēks; punduris.
- aklis Mazais dundurs; aklais dundurs.
- duratiņa Mazas durtiņas.
- Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis.
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
- Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
- durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- iedurstīt Mazliet, arī vietumis sadurstīt.
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
- padurt Mazliet, daļēji iedurt (ko).
- puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- knupis Mazs bērns; punduris.
- knupķis Mazs bērns; punduris.
- bumburs Mazs zēns, pundurs.
- depšis Mazs, drukns cilvēks, pundurs.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- Melnezers Melnais ezers Lēdurgas pagastā.
- mesidothea Mesidothea entomon - grēvju dzimtas sugas "Saduria entomon" nosaukuma sinonīms.
- sklāsts Metāla aizbīdnis, aiztaisāmais mājas ārdurvīm.
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris.
- nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
- nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
- pretkūļu metode metode, ko izmanto kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā savstarpējo sadursmju pētījumiem, lai palielinātu daļiņu savstarpējo ātrumu sadursmes brīdī.
- kursts Meža pudurītis.
- apuriņš Meža vidū mazs klajums, bet laukā, pļavā mazs koku pudurs.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki; neliels meža puduris.
- Djuranda mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis x durandii").
- estriāze Miāze, ko ierosina "Oestrus" ģints dundura kāpuri.
- nībelungi Miglas bērni, vāciešiem mītiska punduru cilts, kas glabājusi dārgas mantas.
- trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei.
- peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā.
- epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
- Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus.
- Nabas ezeri Nabes ezeri Padures pagastā.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā.
- pinne Nagla durvju noslēgšanai.
- duņķerēt Naktī ar laivu lāpas gaismā zivis ķert (durt).
- namduris Namdurvis - mājas ārdurvis, galvenās durvis.
- kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu.
- lempīra Naudas vienība Hondurasas Republikā, sīknauda - sentavo.
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
- duncis Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis.
- simbolisms Neapzinātas vēlmes vai psihiskas sadursmes izraisīta netieša izpausme, kas parādās kā aizstājveidojums.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
- padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti.
- aizstridzināt Nejauši aizdurt (ļaut nonākt aiz kaut kā).
- atdurties Nejauši atrast, ieraudzīt (ko svarīgu); uzdurties.
- mūjābels Nejēga; duraks.
- dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- brošētājs Neliela ierīce dokumentu sastiprināšanai ar caurduramām adatiņām (skavotājs).
- elzans Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- elzens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- elziens Neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā.
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
- kupsis Neliels koku puduris, atstatu no meža; maza birztaliņa; kupsa.
- kupsa Neliels koku puduris, atstatu no meža.
- župsnis Neliels koku vai krūmu puduris.
- skupsna Neliels mežs; arī koku, krūmu puduris.
- actiņa Neliels novērošanas lodziņš, lūciņa (durvīs).
- sinces Neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos.
- nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība.
- mikrosomatija Neparasti mazs augums, pundurība.
- polidispondilisms Nepareiza vairāku skriemeļu attīstība, kuras dēļ attīstās punduraugums, vājš intelekts un turku seglu malformācija.
- trieķis Nepatīkams atgadījums, sadursme, skaļš strīds; tracis.
- kollīzija Nesaskaņas, sadursme.
- CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection).
- CSMA/CD metode nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve.
- CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance).
- CSMA/CA metode nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- renipunktūra Nieres apvalka pār-duršana, piem., materiāla iegūšanai citoloģiskai diagnozei.
- Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- sturmstute No dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem).
- klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- mastals No zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā.
- nobunkšēt Nobuldurēt.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis); aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- apdurt Nodurt (daudzus vai visus).
- nodūķerēt Nodurt ar žebērkli (zivis pavasarī nārsta laikā).
- prišiķ Nodurt.
- nosadurties Nodurties.
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- piepriekša Nojume vai slietenis pie piedarba durvīm.
- panojums Nojume virs piedarba vai citas saimniecības ēkas durvīm.
- misterēties Nomaldīties, uzdurties šķērslim.
- sadurties Nonākt bruņotā sadursmē.
- nodurstīt Nonāvēt, atkārtoti durstot.
- estr- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
- estro- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
- kļamka Nospiežams durvju rokturis.
- kļampa Nospiežams durvju rokturis.
- izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot.
- ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot.
- dasaut Nostiprināt (aizvērtas durvis) ar aizbīdni.
- aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus).
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi.
- Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā.
- seka Novērošanas actiņa kameras durvīs.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
- Okapia johnstoni okapi jeb punduržirafe.
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
- ozoldurvis Ozolkoka durvis.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt.
- pazviegt Padūkt (par dunduriem).
- Ķimele Padure, paralēls nosaukkums tās augštecē.
- Sausgale Padure, paralēls nosaukums tā augštecē.
- Kimele Padure, paralēls nosaukums tās augštecē.
- Sausgalupe Padure, paralēls nosaukums tās augštecē.
- Paddern Padure.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
- Paddern Padures muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- pabadīt Padurstīt; pabikstīt.
- istabaspriekša Pagalma daļa pie namadurvīm.
- lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm.
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
- Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
- Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja.
- Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja.
- saklabināt pagrabināt klabatu (pie durvīm).
- pakaļduris Pakaļdurvis.
- krilcis Pakāpieni durvju priekšā.
- noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls".
- palode Paloda - durvju vai loga augšējais pārsegs pretstatā slieksnim, kas ir apakšējais pārsegs.
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- Sello pampuzāle pampuzāļu suga ("Cortaderia selloana"), populāra dekoratīva graudzāle, ko audzē atsevišķos puduros.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- šķirt Panākt, ka (starp cilvēkiem) beidzas strīds, sadursme.
- Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes.
- Haematopota pluvialis parastā lietene jeb aklais dundurs.
- Callitrix jackhus parastais pundurpērtiķis.
- sadursme Parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
- pārdurstīt Pārdurt.
- naoss Pareizticīgo baznīcā iegarenā daļa no galvenajām ieejas durvīm līdz altārim.
- akantestēzija Parestētiska durstīšanas sajūta.
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis.
- badēt Pārņemt (kādu ķermeņa daļu) - par durstošām sāpēm.
- badīt Pārņemt (kādu ķermeņa daļu) - par durstošām sāpēm.
- bakstīt Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) - par asām, durstošām sāpēm.
- tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana.
- sadursmes pastiprināšana pārraide, ko veic CSMA/CD tīkla stacija pēc sadursmes atklāšanas, lai pārliecinātos, ka pārējās stacijas ir informētas par to, ka notikusi sadursme.
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
- reaģēt Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- I tipa pārnova pēc mūsdienu priekšstatiem – dubultzvaigzne, kurā notiek ūdeņraža pārplūšana no dubultsistēmas normālās zvaigznes uz balto punduri, līdz tas eksplodē, vai arī dubultzvaigzne, kurā notiek divu balto punduru saplūšana, kas arī noved pie eksplozijas.
- pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu).
- iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
- iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam; iedurties.
- atšauties Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.).
- skrituļklīze Peldlīdzekļa sānu (borta) klīze, kuras galos ir nevis atdures, bet divi perimetrāli rievoti skrituļi, kas samazina troses vai enkurķēdes dilšanu.
- navigācijas ugunis peldlīdzekļu specifiskie gaismas signāli, kas paredzēti Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos.
- cietā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum durum syn. Erysimum hieracifolium subsp. durum").
- Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka.
- klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
- gnīdlaides Piebalgā nosaukums lopu dunduriem.
- nagpiedurkne piedurkne bez paduses daļas.
- elks Piedurkne rokas locītavas vietā.
- elkus Piedurkne rokas locītavas vietā.
- dilbpiedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz elkonim.
- 7/8 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz plaukstas locītavai.
- 3/4 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz pusdilbam.
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
- īspiedurkne piedurkne, kuras garums sniedzas līdz pusdilbam.
- piedraknis Piedurkne; piedrakne.
- piedreknis Piedurkne; piedrakne.
- pidurkne piedurkne.
- pirdākne piedurkne.
- jakmāk Piedurkne.
- piedarkne Piedurkne.
- piedārkne Piedurkne.
- piedārpne Piedurkne.
- piederkne Piedurkne.
- piedikņ Piedurkne.
- piedorkne Piedurkne.
- piedorksne Piedurkne.
- piedrakne Piedurkne.
- piedraukle Piedurkne.
- piedraukne Piedurkne.
- piedrekne Piedurkne.
- piedrokne Piedurkne.
- piedroknis Piedurkne.
- piedrukle Piedurkne.
- piedrukne Piedurkne.
- piedrūkne Piedurkne.
- piedrunkne Piedurkne.
- piedurksne Piedurkne.
- piedurne Piedurkne.
- piedurtne Piedurkne.
- pieroce Piedurkne.
- pierokne Piedurkne.
- pirdokne Piedurkne.
- pirnote Piedurkne.
- pirnute Piedurkne.
- roka Piedurkne.
- rokāvs Piedurkne.
- šļauksts Piedurkne.
- apdūre Piedurknes atloks; izrakstīta krekla aproce.
- atroce Piedurknes atloks.
- štulpe Piedurknes atloks.
- elkūne Piedurknes daļa elkoņa vietā.
- elkonis Piedurknes daļa šīs locītavas vietā.
- durugals Piedurknes gals (bez aproces).
- dūrgals Piedurknes gals.
- rokgals Piedurknes gals.
- rokriņķis Piedurknes izgriezums (tērpam, adījumam u. tml.).
- šķiebtene Piedurknes šuvuma veids.
- ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes.
- garās piedurknes piedurknes, kas sniedzas līdz plaukstas pamatnei.
- skroķe Piedurkņu aproce (parasti virskreklam).
- skroķis Piedurkņu aproce (parasti virskreklam).
- klapači Piedurkņu atloki, aproces.
- karvašs Piedurkņu atloks.
- rokcaurums Piedurkņu izgriezums.
- dasadurties Piedurties, pieskarties.
- knapēties Piedurties.
- klampis Piekaramā durvju atslēga.
- pieklauvēt Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu.
- aiztikt Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām); aizskart.
- piegrasīties Pieskarties, piedurties.
- pieskarināt Pieskārties, piedurties.
- daslēgt Pieslēgt, aizslēgt (piemēram, durvis).
- aproce Piešuve piedurknes nobeiguma daļai, parasti, lai to sašaurinātu.
- pigmajs Pigmejs; pundurītis.
- ramštaks Pildiņu durvju ietvars; rāmis.
- līdz kājai vaļā pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
- pilsdurvis pils durvis.
- Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā.
- Čoloma Pilsēta Hondurasā ("Choloma"), Kortesas departamentā, 243000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Čoluteka Pilsēta Hondurasā ("Choluteca"), departamenta administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Komajagva Pilsēta Hondurasā ("Comayagua"), departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Laseiba Pilsēta Hondurasā ("La Ceiba"), Atlantidas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 156400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Puertokortesa Pilsēta Hondurasā ("Puerto Cortes"), Kortesas departamentā, osta Karību jūras Hondurasas līča krastā, 63800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Truhiljo Pilsēta Hondurasā (Trujillo"), Kolonas departamenta administratīvais centrs, 62600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Danli Pilsēta Hondurasā, Elparaiso departamentā, 58000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elprogreso Pilsēta Hondurasā, Joro departamentā, 110900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanpedro Sula pilsēta Hondurasā, Kortesas departamenta administratīvais centrs, 600600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lalima Pilsēta Hondurasā, Kortesas departamentā, 62200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alandura pilsēta Indijā (_Alandur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumos, Bengālijas līča piekrastē.
- Maduraja Pilsēta Indijas dienvidos (angļu val. "Madurai"), Tamilnādas štatā, Vaigaji krastā, 901000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē.
- Probolingo Pilsēta Indonēzijā ("Probolinggo"), Javas salas austrumos, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Surabaja Pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Surabaya"), Javas salā, Austrumjavas provinces administratīvais centrs, osta Maduras šauruma krastā, 2611500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mandūrija Pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatousta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeļabinska Pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aizpute Pilsēta Latvijā, Dienvidurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1962.-2009. g. Liepājas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs), 186 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos.
- Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arrojo de la Lusa pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Luz_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē.
- Asvaga pilsēta Spānijā (_Azuaga_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provinces dienvidu daļā.
- Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merida Pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Badahosa Pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Burduras ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Budžaka Pilsēta Turcijā ("Bucak"), Burduras ilā, 40900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burdura Pilsēta Turcijā ("Burdur"), ila administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dodurga Pilsēta Turcijā ("Dodurga"), Čorumas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karamanli Pilsēta Turcijā ("Karamanli"), Burduras ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemera Pilsēta Turcijā ("Kemer"), Burduras ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mudurnu Pilsēta Turcijā ("Mudurnu"), Bolu ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tefenni Pilsēta Turcijā ("Tefenni"), Burduras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gelhisara Pilsēta Turcijā, Bulduras ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čeltikči Pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čavdira Pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āglasuna Pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ješilova Pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.
- Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa.
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
- aploparaksis Plakantārpu tipa lenteņu klases pundurlenteņu dzimtas ģints.
- Sphaerium corneum plānčaulas pundurgliemene.
- desideports Plastiski veidots vai kokā griezts virsdurvju rotājums; 18. gs. arī sienā iestrādāts gleznojums.
- kājviru Plaši vaļā, pavisam vaļā, piem., durvis.
- upes pundurgliemene platā pundurgliemene.
- Sphaerium rivicola platā pundurgliemene.
- apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm).
- spare plaudim līdzīga karpu dzimtas zivju suga ("Abramis ballerus"), kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; spāre 3; durba.
- dūre Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs - durba 1.
- dūrgalis Plaukstas locītava; piedurknes aproce.
- splenizācija Plaušu stāvoklis pneimonijas indurācijas stadijā, kad plaušu audi krāsas un konsistences ziņā ir līdzīgi liesai.
- piedurkņu plecģērbs plecģērbs, kura rocēs ir iešūtas vai atdalāmi ierocētas piedurknes, piem., ar rāvējslēdzēju ierocējamo piedurkņu veste, mētelis, žakete.
- rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis).
- durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
- tulis Pogas veida apaļš rokturis durvīm (arī izkaptij u. tml.).
- neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana.
- balkanizācija Politiski teritoriālu vienību deintegrācija, kas pāraug bruņotās sadursmēs starp etniskām kopienām.
- Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
- Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
- ideoloģiskais karš pretēju ideoloģiju sadursme.
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
- kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme.
- ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (bruņotā sadursmē).
- uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- tuvkauja Pretinieku karaspēku tieša sadursme, kurā tiek izmantoti visu veidu ieroči.
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- brandmūris Pretuguns mūris - mūra siena bez logiem un durvīm, kuras uzdevums ir aizsargāt ugunsgrēka izplatīšanos no viena nama uz otru.
- priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
- portjera Priekškars (parasti no bieza, smaga auduma) durvīm, logiem, nišām.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais.
- ideālā gāze priekšstats par vielu, kurā pieņem, ka vielas daļiņas ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbībasun kuru sadursmes ir absolūti elastīgas.
- stāģis Priežu puduris.
- Crypturgus cinereus priežu pundurmizgrauzis.
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
- provārdi Procedurālie vārdi, ko lieto radiotelefona procedūrā, lai standartizētu to.
- sadursmes atklāšana process CSMA/CD tīklos, kura izpildes gaitā pārraides vidē sadursmju rezultātā konstatē bojātus kadrus.
- piekāpšanās Process, ar kura starpniecību lokālajos datoru tīklos stacija aiztur datu pārraidi, lai novērstu sadursmi, ja pārraides vide ir aizņemta.
- sarkanais lukturis publiskā nama simbols, ko pakar pie ieejas durvīm klientu pievilināšanai.
- Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā.
- mežbogs Puduris, atsevišķu koku grupa.
- pudre Puduris, bars, bariņš.
- pudrs Puduris, bars.
- skupšķis Puduris, krūms.
- skurmis Puduris, krūms.
- klāsters Puduris, ķekars; kopa, sazarojums, tīklojums.
- apuris Puduris.
- cebri Puduris.
- padukšlis Puduris.
- pudurksnis Puduris.
- cers Pudurs.
- aizdurs Puļķis durvju aizduršanai, lai tās netaisītos vaļā.
- hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm).
- Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
- Niltava hodgsoni pundura mušķērājs.
- Euonymus nanus pundura segliņš.
- punduris Pundurauguma cilvēks.
- nanosomija Punduraugums.
- Musa acuminata pundurbanāns jeb smaillapu banāns.
- pabērze Pundurbērzs ("Betula nana").
- pabērzis Pundurbērzs ("Betula nana").
- pabērzs Pundurbērzs ("Betula nana").
- Betula nana pundurbērzs.
- Agrilus paludiccola pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole.
- tragulus Pundurbrieži.
- tragulidae Pundurbriežu dzimta.
- Suncus etruscus pundurcirslītis.
- Frailea pygmaea pundurfraileja.
- sphaerium Pundurgliemenes.
- sphaeriidae Pundurgliemeņu dzimta.
- plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum").
- platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola").
- chamaepericlymenum Pundurgrimoņi.
- Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos.
- Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos.
- pundurisms Pundurība (1).
- krūpītis Punduris, kverplis.
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
- gnomiks Punduris.
- pundurs Punduris.
- pundurvīriņš Punduris.
- stebs Punduris.
- stebus Punduris.
- steps Punduris.
- ukris Punduris.
- umpiņš Punduris.
- atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints.
- Levisa pundurītis pundurīšu suga ("Atomaria levisa"), kas Latvijā plaši izplatījušās 20. gs. 80.-90. gados.
- krūpis Pundurītis, rūķītis.
- maigā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus mitis").
- sūrā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus stypticus").
- vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus").
- kogia Pundurkašaloti.
- bonsai Pundurkociņi, kas tiek audzēti puķpodos kā mākslas darbi Ķīnā un Japānā, piem., priede, kadiķis u. c.; bonzai.
- kodīte Pundurkode.
- nepticulidae Pundurkožu dzimta.
- stigmella Pundurkožu dzimtas ģints.
- mymaridae Pundurlapsenīšu dzimta.
- Microcebus murinus pundurlemūrs.
- hymenolepididae Pundurlenteņu dzimta.
- cloacotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- drepanidotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- fimbriaria Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- hymenolepis Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- sabolevicanthus Pundurlenteņu dzimtas ģints.
- kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm.
- lancetveida pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Drepannidotaenia lanceolata"), kas Latvijā konstatēta mājas zosīs.
- žurku pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis diminuta"), kas var parazitēt arī cilvēka zarnās.
- cilvēka pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis nana"), kas ir gk. bērnu parazīts.
- Galium pumilum pundurmadara.
- hydroptilidae Pundurmaksteņu dzimta.
- hydroptila Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- ithytrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- orthotrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- oxyethira Pundurmaksteņu dzimtas ģints.
- crypturgus Pundurmizgrauži.
- priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus").
- Narcissus nanus pundurnarcise.
- Narcissus lobularis pundurnarcises "Narcissus nanus" nosaukuma sinonīms.
- Choeropsis liberiensis pundurnīlzirgs.
- chamaerops Pundurpalmas.
- Eiropas pundurpalma pundurpalmu suga ("Chamaerops humilis").
- amstariņš Pundurpele, kāmis.
- Micromys minutus pundurpele.
- callithrix Pundurpērtiķi.
- callithricidae Pundurpērtiķu dzimta.
- parastais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix jacchus").
- sīkais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix pygmaea").
- Harons pundurplanētas Plutona vienīgais pavadonis, diametrs - \~1500 km.
- nolidae Pundurpūcīšu dzimta.
- nola Pundurpūcīšu dzimtas ģints.
- ābeļu pundurvērpējs pundurpūcīšu dzimtas suga ("Nola cuculatella").
- pundurvērpējs Pundurpūcīte ("Nolidae") - šīs tauriņu kārtas dzimtas senāks nosaukums.
- krūpiņš Pundurs.
- kūķītis Pundurs.
- susurēns Pundurs.
- Vespertilio pipistrellus pundursikspārņa "Pipistrellus pipistrellus" nosaukuma sinonīms.
- cybocephalidae Pundurspīduļu dzimta.
- scydmaenidae Pundurvaboļu dzimta.
- cephennium Pundurvaboļu dzimtas ģints.
- Capera marginata pundurvalis.
- nānandrija Pundurvīriņi; maza auguma (līdz 130 cm) vīrieši.
- cacarka Pundurvistiņa, saukta arī - pērļu vistiņa.
- bantāmas Pundurvistu suga.
- pundurgailis Pundurvistu tēviņš.
- pundurgailītis Pundurvistu tēviņš.
- micryphantidae Pundurzirnekļu dzimta.
- ceratinella Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- diplocentria Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- diplocephalus Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- erigone Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- erigonidium Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- maso Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- minyriolus Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- tapinocyba Pundurzirnekļu dzimtas ģints.
- Ceratinella brevis pundurzirnekļu suga.
- punduris Pundurzvaigzne.
- bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām.
- taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem.
- puseņģe Pusvira, viena no viras 2 kustīgā savienojuma detaļām, ko piestiprina vai nu durvīm (logam) vai arī stenderei.
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
- blarkšēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties.
- keratocentēze Radzenes pārduršana.
- nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā.
- triekšties Rasties troksnim, ja kas tiek spiests, durts.
- aizdurties Refl. --> aizdurt (1).
- durties Refl. --> durt (1); tikt durtam (kur iekšā).
- izdurties Refl. --> izdurt (3).
- sadurties Refl. --> sadurt(3); tikt sadurtam.
- uzdurties Refl. --> uzdurt; tikt uzdurtam.
- peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
- kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
- osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras.
- progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) puduros pa trīs līdz četri kopā.
- pundurieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- dūrums Rezultāts --> durt (1).
- sadūrums Rezultāts --> sadurt(1).
- sadūrums Rezultāts --> sadurt(2).
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- rijduris Rijas durvis.
- rijdurvis Rijas durvis.
- badeklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīkla Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- badīklis Rīks ar asu galu, piemēram, caurumu duršanai, griešanai.
- durams Rīks, ko lieto duršanai, arī dobšanai.
- marķēšana Robežatzīmju (marku) uzkrāsošana vai speciālu ierobežotāju (atduru) uzlikšana apmērītas jahtas korpusam, takelējumam, burām.
- filcēšana rokdarbu tehnika - prekšmetu veidošana no vilnas, to [veļot]{s:2257} vai durstot ar speciālām adatām
- gaptas Rokdarbu, apģērba rotājums, kas veidots, izdurot mazus caurumiņus audumā un tos apšujot.
- kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
- klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē).
- romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas.
- felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
- Portūns Romiešu mitoloģijā - ieeju un izeju, kā arī durvju dievs.
- Jānuss Romiešu mitoloģijā - laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra - nākotnē).
- duļģis Rupja auduma vīriešu krekls bez piedurknēm.
- maša rupja materiāla (salmu, niedru) pinums, ko izmanto kā paklāju vai logu un durvju aizklāju.
- pudurošana Rušināmaugu mehāniskā retināšana (galvenokārt tālrindu sējumos) ar kultivatoru vai cukurbiešu retinātāju, atstājot rindā vienādos atstatumos vairāku augu pudurus.
- sačukāt sabakstīt, sabikstīt; sadurstīt; sarakņāt.
- konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi.
- sodara Sadara, sadura, krustošanās vieta.
- sadera sadura (1).
- sadara Sadura (1).
- saders Sadura (1).
- sadurvieta Sadura (1).
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta šādas saduras tuvumā.
- sadura Sadursme (2).
- sadure Sadursme (2).
- cīniņš Sadursme (ar naidīgu spēku), vēršanās (pret to), cenšanās uzvarēt (to); cīņa (6).
- cīņa Sadursme (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
- atkāpšanās Sadursmē iekļuvuša kadra atkārtotas pārraides novilcināšana lokālajā tīklā.
- sociālie konflikti sadursme starp indivīdiem, mazām un lielām sociālajām grupām, starp sociālajiem institūtiem, sociālajām kustībām un sabiedrību, kas izpaužas kā pretrunas sociālo attiecību attīstībā.
- divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
- divkauja Sadursme, cīņa (starp diviem pretiniekiem).
- karš sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu)
- elastīgs trieciens sadursme, kurā daļa no normālajiem impulsiem kontakta punktā atjaunojas, bet ne pilnīgi (trieciena atjaunošanās koeficients R ir robežās 0
- slīps trieciens sadursme, kurā kontakta punkta relatīvais ātrums nav vērsts pa normāli.
- ekscentrisks trieciens sadursme, kurā ķermeņi pirms sadursmes kustas virzes kustībā, bet to centru ātrumi nav vērsti pa kopējo normāli sadursmes punktā.
- sagrūdiens Sadursme, saduršanās.
- karambolāža Sadursme, sasišanās; 2 vai vairāku bumbu sasišanās ar spēlējamo bumbu biljardā.
- incidents sadursme.
- sadakstīt Sadurstīt (2).
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
- sačukstīt Sadurstīt, sabakstīt.
- nočakarēt Sadurstīt.
- sabadīt Sadurstīt.
- darba šuve saduršuves plakne starp cietējošo un svaigo betonmasu, radusies betonēšanas pārtraukuma rezultātā.
- posoļiķ Sadurt, sagriezt.
- razkaķiķ Sadurt.
- razmiķ Sadurt.
- rzamandoriķ Sadurt.
- vaļnuķ Sadurt.
- sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties.
- sasadurties Sadurties ar ko asu.
- sabliezties Sadurties ar skaļu troksni.
- kollidēt Sadurties.
- tramvajā dzimis saka par cilvēku, kas aiz sevis neaizver durvis
- durvis ved (arī iet) saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
- trolejbusā dzimis saka, ja kāds aizmirst aiz sevis aiztaisīt durvis
- Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes).
- Madura Sala Javas jūrā ("Madura"), ietilpst Lielo Zunda salu grupā, atrodas uz ziemeļiem no Javas, Indonēzijā, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m.
- Paramušira Sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes.
- dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
- Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns.
- kinžals Samērā īss divasmeņu duramais ierocis ar smailu galu.
- padurns Samērā, arī mazliet durns.
- sānduris Sāndurvis.
- sāņdurvis Sāndurvis.
- pleirodīnija Sāpes pleirā, durošas sāpes sānos, sāpes krūškurvī.
- tarza Sarežģījums, sadursme, ķilda.
- vairīt Sargāt (no saskares, sadursmes, arī no nevēlamas iedarbības).
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- Padures Sarkanās klintis Sarkanā siena, atsegums Ventas kreisajā krastā, Kuldīgas novada Padures pagastā.
- ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs saspiest (ko), verot durvis ciet.
- ķerties Satverot ēsmu, uzdurties uz makšķeres āķa (par zivīm).
- uzķerties Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) - parasti par zivīm.
- Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas.
- mušveida Savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- duršus Savienojumā ar "durt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sadūķerēt Sazvejot (zivis), durot ar žebērkli.
- pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas.
- pusduris Senāk rijas un dzīvojamās rijas durvju apakšējā puse, ko varēja slēgt un atvērt atsevišķi; pusdurvis.
- balans Senatnē Grieķijā lietota durvju noslēgšanas sistēma ar dzelzs tapu.
- vālakhilja senindiešu mitoloģijā - viens no 60000 gudrajiem pundurīšiem, kas tiek klasificēti kā viena no zemāko dievību grupām un dažkārt iekļauti sidhu grupā.
- vālakhilji Senindiešu zemākā līmeņa mitoloģijā - dievības - gudrie punduri, kuru skaits sasniedzis 60000.
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
- Sēņu grāvis Sēņgrāvis, Mazdursupes satekupe.
- sētdurvis Sētas durvis - durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- aploda Sienā iestiprināts un ailu aptverošs ietvars loga vai durvju iestiprināšanai.
- brodiņš Siena šķūņa augšējās durvis.
- knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš.
- topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
- līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu.
- plecis Sieviešu jaka bez piedurknēm.
- puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā.
- rotonda Sieviešu virstērps - garš apmetnis bez piedurknēm.
- dundurnīca Sieviete, kas dunduro.
- diķieši Siguldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Diķi" iedzīvotāji.
- Tragulus javaniucus sīkais pundurbriedis.
- Callitrix pygmaea sīkais pundurpērtiķis.
- zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām.
- nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot.
- līpstiķi Silta jaka bez piedurknēm.
- svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls).
- sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- klauvēt Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu.
- sāncensība Situācija, kurā pārraides vides pieejas protokols ļauj vairākām lokālā tīkla stacijām sākt datu pārraidi vienā laikā, riskējot ar sadursmes rašanos.
- lomu konflikts situācija, kurā pastāv sadursme starp prasībām, kas tiek izvirzītas viena cilvēka divām vai vairākām lomām.
- Tulipa pulchella var. humilis skaistā tulpe, pundurforma.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
- spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis.
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
- dižrausis Sklandurausis.
- inoskleroze Skleroze un indurācija kā fibrozo audu šķiedru proliferācijas sekas.
- bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
- noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus).
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
- kupeja Slēgta (vieglā automobiļa) virsbūve ar divām durvīm; kupē.
- kariete slēgti četrriteņu atsperrati ar logiem un durvīm.
- ielauzties Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- triecienslodze slodze trieciena gadījumā: strauji dinamiski mainīga slodze, kas rodas sadursmē ar kādu šķērsli un darbojas īslaicīgi; tā var arī pārsniegt maksimālo pieļaujamo slodzi; aprēķinos to ievērtē ar atbilstošu koeficientu.
- bolero Spāņu tautastērpa daļa - īsa jaciņa bez piedurknēm.
- bizenes Spāru un dunduru laiks, kad govis bizo.
- bizenis Spāru un dunduru laiks.
- meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji.
- trako krekls speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- iedurties Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurt (3).
- iedurt Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji asi iesāpēties; iedurties (2).
- atsisties Spēji, ar triecienu atdurties (pret ko).
- atsasisties Spēji, ar triecienu atdurties pret ko.
- ātrumspiediens spiediena palielinājums, ko izraisa šķidruma vai gāzes plūsma, sadurdamās ar kādu cietu ķermeni, kad plūsmas kinētiskā enerģija pārveidojas spiediena enerģijā un gāzes iekšējā enerģijā un spiediens paaugstinās; dinamiskais spiediens.
- aksiālsprauga sprauga rotācijas ass virzienā, piemēram, sprauga starp vārpstas galu un atduri.
- likt uz āķa (arī uz makšķeres) spraust, durt uz makšķeres āķa.
- likt uz makšķeres (arī uz āķa) spraust, durt uz makšķeres āķa.
- nodurinēt Staigāt (ar nodurtu galvu).
- staļļdurvis Staļļa durvis.
- Bali jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, Indonēzijā, starp Javu, Bali, Lomboku, Sumbavu, Sabalanas, Kangeanas salu, Sulavesi un Maduru, platība - 400000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 800 m, plūdmaiņas - līdz 1,7 m.
- COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- nodurstīt Stipri sadurt, arī sabadīt.
- krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma.
- aizšaut Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
- atraut Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni); strauji izvilkt (atvilktni).
- atcirsties Strauji atdurties, atsisties (pret ko).
- šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.).
- krist pie piedurknes (arī rokas) strauji noliekties un skūpstīt (piedurkni, roku).
- krist pie rokas (arī piedurknes) strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
- cirst Strauji triekt, durt (kur ar ko asu).
- cirst Strauji triekt, durt (kur ko asu).
- izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
- raut Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
- ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
- aizraut Strauji virzot roku (parasti pa kāda negluda priekšmeta virsmu), iedurt (aiz naga, ādas).
- aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.); aizcirst, aizsist.
- piesist Strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis).
- sist Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- derģis Strīds, konflikts, sadursme.
- zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases.
- sestā starjaudas klase subpundurzvaigznes.
- špicveidīgie Suņu šķirņu grupa, īsa galva, smailas, stāvas ausis, spēcīgs ķermenis un aste gredzenā (piem., haskijs, samojeds, čau-čau, punduršpics, laikas u. c.).
- sopraports Supraports - ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm.
- dabiskā ventilācija svaiga gaisa ieplūšana pa logiem, durvīm, žalūzijām.
- bezpiedurknis Svārki, jaka vai veste bez piedurknēm.
- svalsts Svars, pie durvīm piekārts akmens.
- zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs logiem, durvīm u. tml.
- slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
- pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus paludicola"), attīstās un barojas uz pundurbērziem.
- pelēkā vēdekļaste šīs apakšdzimtas suga ("Rhipidura fuliginosa").
- baltlāsumainā vēdekļaste šīs apakšdzimtas suga ("Rhipidura leucophrys").
- divgalu šķūnis šķūnis, kur abos tā galos atrodas telpa labības novietošanai, bet durvis abās pusēs vidū.
- šļuderis Šļuduris.
- ģilode Šņore ar smagumu pie durvīm.
- atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
- iemaļus šūt šūt, durot adatu vienmēr no tās pašas puses.
- T-krekls T krekls - īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
- pusvirā Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- pusviru Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- pusvirus Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- ass Tāds (asmens, rīks), ar ko var viegli griezt, cirst, durt.
- durkļots Tāds (ierocis), kam ir durklis.
- bezpiedurkņains Tāds (tērps), kam nav piedurkņu.
- bezpiedurkņu Tāds (tērps), kam nav piedurkņu.
- īsroku Tāds apģērbs, kam ir īsas [piedurknes]{s:2268}.
- ass Tāds, kam gals ir pakāpeniski sašaurināts un nobeidzas ar duršanai piemērotu smaili; tāds, ar ko viegli var durt.
- skroķains Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
- skroķaiņš Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
- badeklīgs Tāds, kam ir daudz asumu; durstīgs.
- mudurains Tāds, kam ir muduri.
- kulains Tāds, kam nav aproces (par piedurkni).
- kulaiņš Tāds, kam nav aproces (par piedurkni).
- tukšs Tāds, kam nav vērtņu, rūšu (par durvīm, logiem).
- durugalains Tāds, kam plati vaļēji piedurkņu gali bez aprocēm (parasti par krekliem).
- durugalaiņš Tāds, kam plati vaļēji piedurkņu gali bez aprocēm (parasti par krekliem).
- varaža Tāds, kas apkārt vazājas un iet pa durvīm vairākkārt no vietas iekšā un ārā.
- blunduris Tāds, kas buldurē, neskaidri runā.
- durstīgs Tāds, kas dursta (3); arī dzeļošs (1).
- durstīgs Tāds, kas dursta (4) - par sāpēm; durstošs.
- caurdurts Tāds, kas ir pagatavots, durot (ko kam) cauri.
- mierlaika Tāds, kas ir saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi; tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
- dūrējsūcējtipa Tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem).
- caurdurts Tāds, kas radies, durot (ko kam) cauri.
- divviru Tāds, kas sastāv no divām veramām daļām (par logu, durvīm).
- trīsviru Tāds, kas sastāv no trim veramām daļām (par logu, durvīm).
- dundurains Tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu); tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu).
- pudurains Tāds, kur ir daudz puduru.
- piedzīt Tāds, kurā ir iedzīts, iedurts, iedūries u. tml. kas ass, smails lielākā daudzumā.
- saspīlēts Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- reglāns Tāds, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- neass Tāds, kura smailei nav vajadzīgā asuma un ar kuru tāpēc ir grūti durt.
- karpetāņi Tagadējās Kastīlijas un Estremaduras senie iedzīvotāji ar galvaspilsētu Toledo; 220. g. p. m. ē. tos uzvarēja Hannibals.
- kocaķ Taisīt vaļā durvis.
- rīģelēt Taisīt, bultēt ciet (durvis).
- mazdursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazdursupe" iedzīvotāji.
- aptamborēt Tamborējot izveidot malas rotājumu (piem., apkaklītei, piedurknēm).
- pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
- pretinieks Tas (piemēram, karavīrs, karaspēks), ar ko cīnās (karā, bruņotā sadursmē).
- duramais Tas, ar ko dur, ko izmanto duršanai.
- uzvarētājs Tas, kas ir uzvarējis (karā, bruņotā sadursmē).
- pluduris Tas, kas pluduro - bezpalīdzīgi plivinās, nespēkā sitas ar spārniem.
- Tels-Paddern Tāšu-Padures muiža, kuras teritorijā izveidojies Kalvenes ciems.
- pundurpūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu.
- madurieši Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
- teptjari Tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem.
- salvadorieši Tauta, Salvadoras pamatiedzīvotāji, dzīvo arī ASV, Hondurasā; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- run-flat Tehnoloģijas, kas tiek izmantotas, izgatavojot izturīgas, grūti pārduramas riepas.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
- padurve Telpa starp durvīm un krāsni.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
- koridoru sistēma telpu izvietojuma sistēma (celtnē), kur visu telpu durvis iziet uz kopēju koridoru.
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- aizklātība Tiesas paņēmiens - aiz slēgtām durvīm.
- kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu.
- adata Tieva metāla stieplīte vai caurulīte ar smailu galu duršanai vai dūrienveida pieskarei.
- Tigwen Tigves muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- Tigas pilskalns Tigves pilskalns Kuldīgas novada Padures pagastā.
- durvtiņa Tīkls, kam gar trim malām koki; zvejojot divi zvejnieki brien un stumj šo tīklu ar garāko vidējo koku gar dibenu pret krastu vai paceri; duriņa.
- badēties Tikt durtam, grūstam, durstītam, grūstītam.
- badīties Tikt durtam, grūstam, durstītam, grūstītam.
- iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā) - par ko asu.
- pārdurties Tikt pārdurtam (2).
- ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
- Liepas strauts Tildurga, Gaujas pieteka.
- manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
- trijmuduru Trijmuduru svārki - sieviešu svārki ar trīskārtīgām ielocēm viduklī.
- T-shirt trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm, teniskrekls, "T-krekliņš".
- trijdurvju Trīsdurvju.
- breikšis Trokšņotājs, ķildnieks, bulduris.
- Zaļie Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķunduri" bijušais nosaukums.
- pundurnieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- apdūzinēties Tumsā piesist te pie loga, te durvīm.
- driade tundras pundurkrūms ("Dryas octopetala"), pēc kura atliekām nosaukta driasa flora.
- iedurvī Tuvu pie vaļējām durvīm.
- iedurvīs Tuvu pie vaļējām durvīm.
- Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes.
- Muižuļurga ūdenstece Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Ģērdurga.
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- ugunsmūris Ugunsdroša kapitāla siena, parasti bez logiem, durvīm.
- Aro upe Francijā (_Arros_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju un Žēras departamentā, Aduras labā krasta pieteka.
- Agvana upe Hondurasā (_Aguán, Rio_), lejtece Kolonas departamentā, ietek Karību jūrā.
- Belaja Upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. "Agizela"), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna.
- Inzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
- Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
- Liaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī.
- Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē.
- Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē.
- Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē.
- Aksu upe Turcijā (_Aksu Çayı_), Ispartas, Burduras un Antaljas ilā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī.
- Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe.
- uzpiedurknis Uz piedurknes uzvelkams plānas drēbes uzrocis, ko viegli izmazgāt.
- sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā; uzdurt (uz kāda priekšmeta kā lielāku daudzumu).
- uzmiet Uzdurt.
- uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā).
- atbraukāt Uzlocīt piedurknes.
- šlaucīt Uzlocīt piedurknes.
- uzraitīt Uzlocīt piedurknes.
- vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos).
- pumburis uzpampums, kas izveidojies dunduru vai knišļu koduma vietā.
- Lēdurgas dzirnavezers uzpludināts uz Aģes labā krasta pietekas Lēdurgas pagastā, platība — 2,5 ha.
- saraistīt Uzrotīt (piedurknes).
- uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa.
- ševrons Uzšuvums uz kreisās piedurknes dienesta pakāpju apzīmēšanai.
- punduršpics Vācu pundursuņu šķirne, masa - 2-2,5 kg, mazākā no Eiropas suņu šķirnēm; biezs, ugunssarkans apmatojums.
- Wagenhof Vāgas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties; bakstīt, durstīt.
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
- durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
- durstelēt Vairākkārt durstīt.
- durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
- bakstēt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
- bakstīt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
- badēt Vairākkārt durt, durstīt, rakņāt.
- badīt Vairākkārt durt, durstīt, rakņāt.
- bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt.
- sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1).
- iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
- vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.); virināt.
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu).
- ievirināt Vairākkārt virinot, panākt, ka (durvis, logs) viegli veras.
- varažāt Vairākkārtīgi staigāt caur durvīm turp un atpakaļ.
- bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- pludmales tērps vaļīgas bikses un jaka ar īsām piedurknēm.
- gludvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Balaenidae"), 5-20 m gari vaļi ar nelielu muguras spuru, 3 sugas - Grenlandes jeb ziemeļu valis, dienvidu valis, pundurvalis.
- bezroķis Vamzis bez piedurknēm.
- Vārnu grāvis Vārngrāvis, Mazdursupes satekupe.
- vārstīkļi Vārti, durvis.
- kabelis Vārtu vai durvju aizkabināmais.
- salube Vatēts apmetnis ar lielu apkakli, bez piedurknēm; pusmētelis, arī villaine, kas bija pārmetama pār pleciem.
- vārša Vecas koka durvis.
- kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti.
- abdominocentēze Vēdera dobuma punkcija, vēdera sienas pārduršana.
- Fegen Vēgu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- filcēt veidot priekšmetu no vilnas, to [veļot]{s:2256} vai durstot ar speciālām adatām
- ilgstošs veids veids, kas izsaka ilgstošu, neierobežotu darbību; duratīvs veids.
- lavierēt Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības.
- hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi.
- sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
- pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača.
- vērtne Veramā (logu, durvju, vārtu) daļa.
- balkondurvis Verandas durvis.
- ievērt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), iespiest (ko starpā).
- sadarīt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), saspiest (ko starpā).
- novērt Verot durvis iespiest (piemēram, pirkstus).
- pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
- kritiņš Vēžu ķeramais tīkliņš, ko piedur pie pamatnes.
- vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu.
- sadursmes apdare vides piekļuves vadības apakšslāņa darbība CSMA/CD tīklos pēc sadursmes atklāšanas pārraides vidē.
- universālis Vieglā automobiļa virsbūve ar palielinātu bagāžas nodalījumu un papildus atveramām durvīm automobiļa mugurdaļā.
- faetons vieglā automobiļa virsbūve, kurai ir saliekams vai noņemams jumts un izceļami sānu durvju logi.
- hečbeks Vieglā automobiļa virsbūves tips - automobilis ar slīpu mugurdaļu, kas veidota kā durvis.
- safari uzvalks viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un četras uzšūtas kabatas ar ielocēm.
- žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
- teniskrekls Viegls, plāns virskrekls (parasti triko) ar īsām piedurknēm.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- okapi Viena no divām žirafu dzimtas sugām ("Okapia johnstoni") ar zebrai līdzīgu ķermeni, mīt mitros tropu mežos, gk. Āfrikā Kongo baseinā; punduržirafe.
- vardukšņaugi Viengadīglapju dzimta, ūdensaugi ar zobenveidīgām, dzeloņzobotām lapām peldošā pudurī vai blietējādām lapām mieturī, vai sirdsveidīgām apaļām, garkātainām peldlapām, un ar baltiem vai sārtiem ziediem.
- haori Vienlaidu griezuma apmetnis (līdz ceļiem) ar piedurknēm, kuru valkā virs kimono.
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (1).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (3).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (4).
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt (5).
- piedūriens vienreizēja paveikta darbība --> piedurt (1).
- blakusnumuri Viesnīcu numuri, kas atrodas viens otram līdzās, kas var būt arī savienoti savā starpā ar durvīm.
- durvju priekša vieta ārdurvju priekšā.
- durpriekša Vieta durvju priekšā.
- durvpriekša Vieta durvju priekšpusē.
- durupriekša Vieta pie durvīm (ārpusē).
- durvjupriekša Vieta pie durvīm (ārpusē).
- piedures Vieta pie durvīm.
- piedurve Vieta pie durvīm.
- aizdure Vieta, telpa aiz durvīm.
- aizdurve Vieta, telpa aiz durvīm.
- padurve Vieta, telpa zem durvīm.
- iedurstīt Vietumis iedurt (smailus, asus priekšmetus).
- ģeņģe Vira (logiem, durvīm); eņģe.
- eņģi Viras (logiem, durvīm).
- maika Vīriešu apakškrekls bez piedurknēm.
- garnašs Vīriešu apģērba virssvārki 14. gs. pirmajā pusē, ar pusgarām, iegrieztām, platām piedurknēm.
- tūtainis Vīriešu krekls ar gludām piedurknēm (bez uzšuvēm).
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- vērsināt Virināt (durvis).
- virāt Virināt (piemēram, durvis, vārtus.).
- turnikē Virpuļdurvīm līdzīga ierīce, tā ka var ieiet tikai pa vienu durvju pusi.
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
- kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals.
- klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals.
- pušainis virskrekls ar īsām piedurknēm.
- ķēķaduris Virtuves durvis.
- ķēķadurvis Virtuves durvis.
- apdzaldīt Viscaur sadurstīt, sadzelt (apdedzināt, apsvilināt) (ar nātrēm).
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- binbers Zagļu lauznītis durvju uzlaušanai.
- izzāģēt durvis (arī logu) zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- enterocentēze Zarnas pārduršana ar dobu adatu, punkcija.
- chrysops Zeltači, dunduru dzimtas ģints.
- piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni.
- Moskītu krasts zemiene Karību jūras piekrastē (sp. val. "Costa de Mosquitos"), Hondurasā un Nikaragvā, garums - 600 km, platums - \~40 km.
- muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi.
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri.
- Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama.
- ponsēt Zīmējumus kopēt, izdurstot oriģinālā caurumiņus un pār tiem braukot ar smalkiem ogļu maisījumiem, tā ka uz papīra paliek melnas zīmējuma kontūras.
- spindzene zirgu dundurs.
- bidzis Zirgu dundurs.
- spendzele Zirgu dundurs.
- lāktāšana Zivju duršana ar žebērkli nakts laikā.
- ciršana Zivju duršana ar žebērkli.
- sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
- espadrons Zobens - paukošanā visbiežāk lietojamais ierocis, ar ko var durt un cirst.
- subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris.
- izzvanīt Zvanot (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu), pieaicināt, panākt, ka atsaucas.
- piezvanīt Zvanot panākt, ka (durvju, vārtu) zvans noskan.
- Chamaepericlymenum suecicum Zviedrijas pundurgrimonis.
- Cornus suecica Zviedrijas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum suecicum" nosaukuma sinonīms.
- žuberklis Žebērklis - zivju duramais rīks.
- grebēklis Žebērklis zivju duršanai.
- dūķeris Žebērklis, zivju duramais.
- Hymenolepis diminuta žurku pundurlentenis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dur.