Paplašinātā meklēšana

Meklējam klus.

Atrasts vārdos (71):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (915):

nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
klusība [klusums]{s:4}
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
pieveries Aiztaisi muti! Apklusti!
noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu.
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu.
pierāmēt Apklusināt, apmierināt, savaldīt.
apmirdīt Apklusināt, nomierināt, apremdēt (sāpes).
ramtīt Apklusināt.
nostāties Apklust (par skaņu).
aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties.
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
aizvērties Apklust, pārstāt runāt.
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu).
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
aptīkt Apklust; kļūt mierīgam.
aizvērt žaunas apklust.
aizkorķēties Apklust.
apmēmot Apklust.
apmēmoties Apklust.
norauj ūdeni! apklusti; nerunā niekus!
Aizver pāksti! apklusti!
Piever žaunas! apklusti!
estinguendo Apklustot, izdziestot.
ramstīt apmierināt, mierināt, klusināt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
tacito consensu ar klusu piekrišanu.
pakšināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
con sordino ar skaņu klusinātāju.
aizbliest Ar vienu vārdu apklusināt.
attarot Atbrīvot no zivīm (tīklus).
abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu).
sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust.
valdīt muti atturēties ar vārdiem kādu aizskart, kaitināt; klusēt.
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu.
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību.
pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm); atskanēt šādām skaņām.
izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dingt Būt, palikt klusam, mierīgam.
nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!".
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
bezdvēselis Cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
komiķis Cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus.
ņauga Cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā.
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust.
duzot Čukstēt, klusu runāt.
musināt Čukstoši, klusi runāt, murmināt.
cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons).
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem.
aust Darināt (tīklus).
klusētājs Darītājs --> klusēt.
klusinātājs Darītājs --> klusināt.
pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus.
klusīnām Dem. --> klusām, klusu.
klusiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusiņi Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusītēm Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusītiņām Dem. --> klusi; ļoti klusi.
klusiņš Dem. --> kluss; ļoti kluss.
kluseņč Dem. --> kluss.
klusīns Dem. --> kluss.
paklusiņām Dem. --> paklusi; samērā klusi.
paklusītēm Dem. --> paklusi; samērā klusi.
paklusītinām Dem. --> paklusi; samērā klusi.
parāms Diezgan mierīgs, kluss, maigs, lēns.
dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo.
mecopiano Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji klusu.
purpēt dusmās klusu runāt pie sevis
izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt.
sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni.
humoristiskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kura lietojums izraisa smieklus, parāda runas priekšmetu pozitīvi komisku.
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā.
mauna Ezoterismā - būt klusam un daudz nerunāt.
datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_.
stenops Fotoaparāts bez objektīva - tā funkciju veic neliela atvere kameras sienā; izmanto, lai iegūtu klusinātu toņu ainavu attēlus.
tilts funkcionāls bloks, kas savieno divus lokālos tīklus, kuriem ir vienādi loģiskā posma vadības protokoli, bet kuriem var būt dažādi vides piekļuves protokoli.
karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai.
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
dīkuļa Govs, kas klusu mauj.
spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību).
trokšņa slāpētājs ierīce trokšņa samazināšanai motora atgāzu izplūdes sistēmā; klusinātājs.
rūteris Ierīce, kas savieno divus vai vairākus vietējos tīklus.
protokola pārveidotājs ierīce, ko, apvienojot datoru tīklus, izmanto viena protokola pārveidošanai otrā, un tā ir tilta vai vārtejas galvenā sastāvdaļa.
uzčalot Iesākt ātri, jautri runāt un apklust.
iebaukšķēties Iesākt baukšķēt un tūlīt apklust.
iebauroties Iesākt baurot un tūlīt apklust; iemauroties.
ieblēties Iesākt blēt un tūlīt apklust.
aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties.
iebubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust (par Zirgu).
aizbubināties Iesākt bubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebubināties.
iebuldurēties Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
iečamstēties Iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust.
iečerkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečērkstēties Iesākt čerkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
aizčiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečiepstēties.
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un tūlīt apklust.
aizčinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iečinkstēties.
iečinkstēties Iesākt činkstēt un tūlīt apklust.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iečivināties Iesākt čivināt un tūlīt apklust (par putniem).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt apklust (par putniem).
iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties.
iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties.
iegāgināties Iesākt gagināt un tūlīt apklust.
iegagināties Iesākt gāgināt un tūlīt apklust.
aizgārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegārgties.
iegārgties Iesākt gārgt un tūlīt apklust.
iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
aizgaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iegaudojies.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties.
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
iekaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku).
aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
aizkladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties.
iekladzināties Iesākt kladzināt un tūlīt apklust.
ieklaigāties Iesākt klaigāt un tūlīt apklust.
aizkliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekliegties.
iekliegties Iesākt kliegt un tūlīt apklust.
aizklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieklukstēties.
ieklukstēties Iesākt klukstēt un tūlīt apklust.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
iekriukšēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
iekriukšķēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
iekūkoties Iesākt kūkot un tūlīt apklust (par dzeguzi).
iekunkstēties Iesākt kunkstēt un tūlīt apklust.
aizkurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkstēties.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un tūlīt apklust.
aizkurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekurkšķēties.
iekurkšķēties Iesākt kurkšķēt un tūlīt apklust.
iekviekties Iesākt kviekt un tūlīt apklust.
ieķaukstēties Iesākt ķaukstēt un tūlīt apklust.
ieķērkstēties Iesākt ķērkstēt un tūlīt apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
iemauroties Iesākt maurot un tūlīt apklust.
iemauties Iesākt maut un tūlīt apklust.
aizbubināt Iesākt murmināt, klusi zviegt.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt apklust.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
ieņurkstēties Iesākt ņurkstēt un tūlīt apklust.
ieņurkšēties Iesākt ņurkšēt un tūlīt apklust.
ieņurkšķēties Iesākt ņurkšķēt un tūlīt apklust.
ieņurrāties Iesākt ņurrāt un tūlīt apklust.
iepēkšēties Iesākt pēkšēt un tūlīt apklust.
ieprēkšķināties Iesākt pēkšķēt un apklust.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
aizpīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iepīkstēties.
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un tūlīt apklust.
iepogoties Iesākt pogot un tūlīt apklust.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
aizrieties Iesākt riet un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierieties.
ierieties Iesākt riet un tūlīt apklust.
ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
aizrubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierubināties.
aizrukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
aizrukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ierukšķēties.
ierukšēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un tūlīt apklust.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
iesaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties.
aizsaukties Iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties.
iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
aizsīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iesīkties.
iesīkties Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un tūlīt apklust.
iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
iestenēties Iesākt stenēt un tūlīt apklust.
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un tūlīt apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un tūlīt apklust.
ieūjināties Iesākt ūjināt un tūlīt apklust.
ieurkšēties Iesākt urkšēt un tūlīt apklust.
ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un tūlīt apklust.
aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un tūlīt apklust.
ievankšēties Iesākt vankšēt un tūlīt apklust.
aizvankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievankšķēties.
ievankšķēties Iesākt vankšķēt un tūlīt apklust.
ievaukšēties Iesākt vaukšēt un tūlīt apklust.
ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt un tūlīt apklust.
ievēkšēties Iesākt vēkšēt un tūlīt apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievīteroties.
ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
iezviegties Iesākt zviegt un tūlīt apklust.
iežadzināties Iesākt žadzināt un tūlīt apklust.
piano possibile iespējami klusāk.
piano quanto pianissimo iespējami klusi.
klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru).
iet (arī staigāt) kaķa soļiem (arī kā kaķim) iet (arī staigāt) klusi, viegli.
saklusēt Ilgāku laiku klusēt, nerunāt.
nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
izņerkšēties Ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem).
žimbāt Ilgi un klusi raudāt.
šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt.
pieklusēt Ilgstoši klusēt; piepildīt ar klusumsu.
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus.
ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē).
aizdudinēt Īsi klusu ierunāties.
ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam).
krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts.
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1.
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
nomurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
apslist Izbeigt, mitēties; apklust, aprimt.
izskanēt Izbeigties, apklust (par skaņām).
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt.
čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
estinto Izdziestot, augstākā mērā klusi.
morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu.
vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
izlēzēt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus.
iztarāt Izkārt (tīklus) un atšķetināt samudžinājumus.
pleisēt Izkārt tīklus žāvēties pēc zvejas.
apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes.
dzīt tīklus izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās).
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
izvilināt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
izvilt Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
zviedzināt Izraisīt skaļus smieklus.
bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas.
ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī.
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
saaust Izveidot (vairākus, daudzus tīklus) - par zirnekļiem.
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
zurza Kāds, kurš klusām un nemitīgi raud.
krikšins Kāds, kurš mēģina apspiest smieklus; krikškans.
krikškans Kāds, kurš mēģina apspiest smieklus.
pačužināties Kādu brīdi klusu un draudzīgi sarunāties.
pačabēties Kādu laiku klusām (slepus) tērzēt.
padurnēt Kādu laiku klusēt, būt nelaipnam.
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt.
inter arma silent leges kara laikā likumi klusē.
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni.
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
nomurmināties Kaut ko neskaidri, paklusām nomurmināt.
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties.
ņēkstēt Kliegt un klusi raudāt.
meno forte klusāk; ne tik skaļi.
piu piano klusāk.
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
silenzio Klusēšana, klusums.
silentium Klusēšana; klusums, miers, studentu sanāksmēs parasts uzmanības aizrādījums.
omerta Klusēšanas likums, solidāra klusēšana (mafijā).
noklusēt Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt.
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
neizlaist ne skaņas (pār lūpām) klusēt, nerunāt.
neizlaist ne skaņas pār lūpām klusēt, nerunāt.
turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam.
turēt žaunas klusēt; nerunāt.
ciest klusu klusēt; neteikt, neizpaust.
stāvēt klusu (arī klusam) klusēt.
nerunāt ne vārda klusēt.
saņūkšēt klusi nočīkstēt.
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
klusu Klusi; ļoti klusi.
rāmēt klusināt, mierināt.
trokšņu slāpētājs klusinātājs.
mīksts Kluss, klusināts, arī maigs (par skaņām).
smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds).
lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt.
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi).
purpulēt klusu un neskaidri runāt pie sevis.
izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu); izdzist (4).
izkust Kļūt arvien klusākam (par skaņu).
paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust.
pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
dzist Kļūt klusākam; (par skaņām).
klusināties Kļūt klusam (3) vai klusākam.
klust Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu).
klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt.
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
mordans Kodne jeb ēdne ar ko apstrādā audeklus priekš krāsošanas.
āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt.
cikiņām Lēnām, klusām.
vaļiņam Lēnām, klusām.
pataupiņ Lēnām, klusītiņām, taupīgi.
atlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp.
aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā).
izlīst Lēni, klusi (arī slepeni) iziet, iznākt.
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup).
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
nesteidzība Lēnums, mierīgums, klusums.
taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
čagu Lieto atdarinot klusu soļu skaņas.
klus Lieto, lai apklusinātu kādu.
kniks Lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš.
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
ha Lieto, lai atdarinātu smieklus.
hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
ho Lieto, lai atdarinātu smieklus.
caps Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
ciš Lieto, lai kādu apklusinātu.
cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
kušā Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
šs Lieto, lai pavēlētu būt klusam.
šā Lieto, mudinot klusēt vai apklust, arī izpaužot pārsteigumu.
Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus.
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt.
kaķa soļiem ļoti klusi, ļoti viegliem soļiem.
kā kaķis ļoti klusi, viegli, uzmanīgi; ļoti veikli.
klusi klusiņām ļoti klusi.
klusi (arī klusu) klusītiņām (arī klusiņām, klusītēm) ļoti klusi.
klusi klusītēm ļoti klusi.
klusi klusītiņām ļoti klusi.
klusu klusītiņām ļoti klusi.
klusu klusiņām ļoti klusi.
klusu klusītēm ļoti klusi.
pianisimo Ļoti klusi.
kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo.
pianisimo Ļoti kluss.
uz pirkstgaliem ļoti klusu (iet, staigāt u. tml.).
čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
grājas Maigi dobjas skaņas, klusa rūkoņa.
pačolāt Mazliet parunāties (klusi).
pabuncināties Mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni.
memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks.
mierīgai Mierīgi; klusi; rāmi.
tranquillo Mierīgi; rāmi, klusi.
klusīgs Mierīgs, apdomīgs, kluss.
rēns mierīgs, kluss.
apkušināt Mierināt, apklusināt.
snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
snauds Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
rimtums Miers, klusums.
pabeigties Mitēties, nostāties, beigties; arī apklust.
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
tunturot Murmināt, klusi (pie sevis) runāt.
tuntināt Murmināt, klusi runāt.
burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot.
pianissimo Mūzikas termins: ļoti klusi.
pukšēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3).
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3).
pukšināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
neteikt ne jā, ne nē neatbildēt, klusēt; nedot skaidru atbildi.
kviekstēt Nedaudz, klusiņām kviekt.
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
paklusēt Neilgu laiku klusēt.
paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt.
neturēt muti kabatā neklusēt.
kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs.
muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas.
nesacīt (arī neteikt) ne pieci nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst.
nesacīt (arī neteikt) ne četri (arī ne pieci) nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst.
nesacīt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst.
neteikt ne četri nesacīt nekā, klusēt; arī neiebilst.
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
uzņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, ierunāties.
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu).
neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci) neteikt nekā, klusēt; arī neiebilst.
neteikt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
novoteksts No šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai.
defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
apiet Noklusēt, ignorēt (kādu faktu).
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
neizpaust Noklusēt, neteikt.
apklusēt Noklusēt; apklust.
nepasacīt Noklusēt.
prosopeķ Noklusēt.
viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem.
nokušināt Noklusināt; apklusināt.
noklušināt Noklusināt.
smorzando Noklusinot (balsi, skanējumu), izgaistot; palēninot (tempu); apslāpēti, dobji.
norimt Noklust (par skaņu).
neapklusināms Nolieguma divdabis --> apklusināt.
piemierināt Nomierināt, apklusināt.
aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku).
ramdīties Nomierināties, palikt klusu.
calando Nomierinoties; klusāk un lēnāk topot.
pārtīkt Norimt; apklust.
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.).
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus.
partizāns Noziedznieks, kas pratināšanā klusē.
zadīt Ņemties, spēlēties, klusi, mīlīgi runāt.
duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt.
pašvīkstēt Pačukstēt, klusu pateikt.
pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos).
noklust Pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
noklust Pakāpeniski apklust (par skaņu).
migt Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā).
espirando Pakāpeniski noklusinot, izdziestot.
decrescendo Pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu.
dīkoņa Paklusa īdēšana.
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt.
ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt.
kočumaj Paklusē, nerunā!
pačipstēt Paklusi nožvadzēt (par sīknaudu).
ķikstēt Paklusi raudāt.
bubinēt Paklusi, dusmīgi murmināt.
iestaukšēties Paklusi, īslaicīgi, rīboši ieskanēties.
bukšināt Paklusi, neskaidri runāt; murmināt.
uļavot Paklusi, palēni gavilēt.
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
parēns Pakluss.
pamurdēt Paklusu čukstus parunāt.
dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi).
nodūdot Paklusu nodziedāt.
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt).
nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt; nomurmināt.
spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus.
murdēt Paklusu, neskaidri runāt.
murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
purkšināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3).
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3).
pokšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
zem deguna paklusu, pie sevis, neskaidri.
izkāst caur zobiem reti paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
paklusai Paklusu.
izplēnēt Pamazām apklust (par skaņām).
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
poco a poco diminuendo pamazām apklustot.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
paklusināt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst klusāks.
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
tik Parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
palancīt Pārskatīt tīklus.
pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
apšņākt Pārtraukt ar šņācienu vai pieprasīt klusuciešanu.
apremdināt Pārvarēt, noklusināt (jūtas, sāpes).
interneta tīkls pasaules lielākais intertīkls, kas sevī apvieno dažādus datoru tīklus; internets.
pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni).
eremiofobija Patoloģiskas bailes no klusuma.
robotizēts tehnoloģiskais komplekss patstāvīgi funkcionējošs iekārtu kopums, kas sastāv no tehnoloģiskās iekārtas, rūpniecības robota un aprīkojuma un realizē daudzkārtējus darba ciklus.
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (1).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (2).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (3).
klusinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klusināt (4).
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt (1).
izpatapu Pavisam klusi, lēni.
kā izmiris pavisam kluss, bez jebkādas dzīvības; pavisam tukšs, bez neviena cilvēka.
kā mūris pavisam kluss, bez valodas.
klusenītiņām Pavisam klusu, lēni, slepus.
zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
aprauties Pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.).
notrūkt Pēkšņi apklust (par skaņu).
pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām.
iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
tutināt Pie sevis klusām runāt; savā nodabā runāt.
aprimt Pieklust (par skaņām).
pieslist Pieklust, nomierināties.
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
apslāgt Piespiest apklust.
aizsiet muti piespiest klusēt, aizliegt runāt.
kluss kā kapā (arī kaps) pilnīgi kluss (parasti par vietu, telpu).
ne ķiku, ne grabu pilnīgs klusums, neko nedzird.
kapa (arī nāves) klusums pilnīgs klusums.
mēms (arī kapa, nāves) klusums pilnīgs klusums.
nāves (arī kapa) klusums pilnīgs klusums.
silenzio perfetto pilnīgs klusums.
kapa klusums pilnīgs klusums.
mēmums Pilnīgs klusums.
eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem.
celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt.
urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt.
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
čaukstēt Pļāpāt, čalot (1); klusu atskanēt (par sarunām).
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
strukturālā programmēšana programmu sastādīšana no vienveidīgiem moduļiem, izmantojot to secību, zarošanos un ciklus.
stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
šņurgstīt Puņķoties; klusu raudāt.
šņurkstēt Puņķoties; klusu raudāt.
šņurkstīt Puņķoties; klusu raudāt.
sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi.
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
izdvest Radīt (paklusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā.
smieties Radīt (smieklus).
ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām.
murmināties Radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
sprakšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
skraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
kripšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
pļekšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
noplokšēt Radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim.
klakšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
klikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
knikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
plikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
čakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
tikšēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
gremt Radīt klusas balss skaņas (par slimiem dzīvniekiem).
ļikstināt Radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot.
zužināt Radīt klusas vienmērīgas skaņas, atskanēt šādām skaņām.
sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
mikšķēt Radīt klusu skaņu.
žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
džerkstēt Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim.
švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
čūkstēt Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim.
murmināt Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
lulot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1).
lūlot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1).
lulināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1).
lūlināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1).
bukšināt Radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem).
krecināt Radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku).
ņorkšēt Radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt.
ņēkšēt Radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
rucināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt.
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut.
ņarkstēt Radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim.
klikšēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klinkšēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
šmikšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
šmakšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
snakšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
snikšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
plīkšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
klidzēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pakšēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
čabēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
švīkstēties Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
pļokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim.
pokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
plokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
buknēt Radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim.
znakšēt Radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
švaukstēt Radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim.
pūkšēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
pokšināt Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
pokšināties Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
čaukstēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
saņaukšēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem).
zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm); atskanēt šādām skaņām.
totināt Radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili).
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
lulot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
lulināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
pokšināt Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
pokšināties Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
šļikstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par dzelzs ass rotāciju eļļotā rumbā); atskanēt šādam troksnim.
šļirkstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
nosmīdināt Radīt sirsnīgus, ilgstošus smieklus.
zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt.
aprauties Refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
praeteritio Romiešu tiesībās savu likumisko mantinieku noklusēšana testamentā, ieceļot tajā par mantinieku kādu citu personu.
švipstelēt Runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu.
švipstēt Runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu.
čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus.
motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. viengrambas spēkratus.
izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
mute karājas ārdos saka, brīnoties par kāda klusēšanu.
mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt.
kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi.
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
var peli dzirdēt saka, ja ir ļoti klusu.
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē.
norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild.
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild.
mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
mute atveras saka, ja kāds pēc īsākas vai garākas klusēšanas sāk runāt.
kā siena saka, ja kāds stūrgalvīgi klusē, neatbild.
kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi.
kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās.
muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko.
Turi muti! arī Muti ciet! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti ciet! arī Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Šad ap! saka, pieprasot apklust.
šet up saka, pieprasot apklust.
koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās.
tarot Sakārtot sajukušus tīklus.
izkungoties Sākt dzīvot klusi un pieticīgi.
pasīks Samērā augsts, arī kluss (par skaņu).
žēls Samērā augsts, stiepts, monotons, parasti pakluss (par skaņu).
pakluss Samērā kluss (par skaņu); tāds, kas rada samērā klusas skaņas.
rēns Samērā kluss, arī maigs (par skaņām).
švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
sīks Samērā kluss, neilgs, arī augsts (par skaņu).
mierīgs Samērā lēns, ilgs, kluss (par skaņu, tās īpašībām).
pašķidrs Samērā rets, arī pakluss (par aplausiem).
zumzēt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt.
zumzināt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt.
bodžināties Sapulcēties un klusi vienam ar otru sarunāties.
kušu Sauciens, ar kuru liek apklust, aicina ievērot klusumu.
apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
čaka Savienojumā ar "ne" raksturo klusumu.
plēkāt Savilkt zirnekļu tīklus; pārvilkties, pārklāties ar baltām pārsliņām.
saplēkāt Savilkt zirnekļu tīklus.
mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja.
meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos.
Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.).
gārkšināt Skalot rīkli, burbuļot (radīt klusinātu skaņu).
Vidars Skandināvu mitoloģijā - Odina dēls, klusēšanas dievs.
dekreščendo skanējuma pakāpenisks atslābums, pakāpeniska pāreja no skaļa skanējuma uz klusu skanējumu.
kreščendo skanējuma spēka pieaugšana, pakāpeniska pāreja no klusa skanējuma uz skaļu.
uldēt Skaņas atdarinājuma verbs: "upe klusi uld".
piano pianissimo skaņas visklusākā pakāpe.
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
fķiharja Slepeni, paklusām.
aizglūnēt Slepus (klusām) attālināties.
kā zaglis slepus, klusi, nemanāmi.
aizkopt Slepus, pa kluso aiznest.
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
aviosignālpostenis Speciāli aprīkots punkts, kas lidaparātu ekipāžām noraida norunātos signālus un norāda mērķus, izmantojot audeklus, pirotehniskos, gaismas un radiotehniskos līdzekļus.
staigāt (arī iet) kaķa soļiem (arī kā kaķim) staigāt (_arī_ iet) klusi, viegli.
turēt muti stāvēt klusu, nerunāt.
pieklusums Stāvoklis --> pieklust (1).
pieklusums Stāvoklis --> pieklust (2).
kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā.
Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
mēmās pankūkas svētku ēdiens, ko gatavoja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
mēmā putra svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
mēmā biezputra svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
šat Šat ap - apklusti.
kaulerpa Šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru".
burbēt Šļupstēt, klusu runāt līdz apnikumam.
dvēst Šņācoši klusi runāt.
žūžot Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
švīkstas Švīkstošas skaņas, kas ceļas no klusinātām sarunām.
cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos.
pakluss Tāds (laikposms), kad ir samērā klusas skaņas.
mēms Tāds, kad ir pilnīgi kluss, tāds, kad nav nekādu skaņu.
rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps (par runu); klusināts, vienmērīgs (par skaņu).
vārgs Tāds, kam ir maza intensitāte (par gaismu); kluss (par skaņu).
smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu).
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs; uzjautrinošs.
smejams tāds, kas izraisa smiešanos, smieklus; tāds, kas paredzēts, lai uzjautrina un izraisa smieklus
mēms Tāds, kas klusē, tāds, kas ir mazrunīgs.
čuša Tāds, kas klusu izlaiž smakojošas vēdera gāzes.
zumba Tāds, kas mīl pie sevis dziedāt, klusām dungot.
maigs Tāds, kas nav skarbs (par skaņām, to īpašībām); kluss, klusināts.
mīlīgs Tāds, kas nav skarbs (par skaņu); klusināts; maigs.
rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
nedzirdams Tāds, kas noris klusu, bez skaņas.
nerunīgs Tāds, kas parasti klusē, tāds, kas nelabprāt piedalās sarunās.
jokainis Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus (par cilvēku).
jocīgs Tāds, kas uzjautrina, izraisa smieklus.
snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piemēram, par apkārtni, dabu).
miegains Tāds, kur ir miers, klusums, sastingums, arī krēsla.
mēms Tāds, kur ir pilnīgi kluss, tāds, kur nav nekādu skaņu.
pakluss Tāds, kur ir samērā klusas skaņas (parasti par vietu, telpu).
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
maršrutēšanas vadība tādu vadības nosacījumu ievērošana maršrutēšanas procesā, kas ļauj iekļaut maršrutos vai izslēgt no tiem atsevišķus datoru tīklus, datu posmus vai retranslatorus.
moderators Taustiņinstrumentu ierīce skaņas slāpēšanai, klusināšanai.
klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa.
muzikālās komēdijas teātris teātris, kurā galvenokārt iestudē operetes, muzikālās komēdijas, mūziklus.
norātni Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni).
norātņi Tie, kas norāti un klusi (piem., bērni).
nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
tītekļot Tīklus aust (par zirnekli).
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
dakhma Trīs koncentrētos apļos ierīkots, augšā vaļējs tornis, kurā parsi savus mirušos atstāja maitasputniem; klusuma tornis.
trūdi Trūdi runāt - lēnām un klusu runāt.
ex silentio trūkstot liecībām par pretējo; _burtiski_: "pēc klusuma".
pielikt pirkstu pie lūpām tuvinot pirkstu, parasti savām lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
pastāties Uz īsu brīdi apstāties, paklusēt.
pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
pļepēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
pļerēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu.
pabukšināt Vairākkārt viegli (ar paklusu dobju troksni) sist.
nobrīkšķēties Vairākkārtīgi brīkšķēt un apklust.
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
ņergāns Vārgulis, kas runā klusā balsī.
ņergava Vārgulis, kas runā klusā balsī.
ņergavs Vārgulis, kas runā klusā balsī.
ņeršķis Vārgulis, kas runā klusā balsī.
dīnunga Vējam apklustot palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu, pamazām izbeidzoties.
ķirmuļi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus; ķirķi.
ķirķi Vēzīši, kas grauž zvejas tīklus.
pusbalsī Vidēji klusā balsī.
Mp Vidēji klusi (it. "mezzo piano").
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
ieklusām Viegli, klusi.
vaļītēm Viegli, klusītiņām, maigi.
atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem).
idile Vienkāršas, klusas, apmierinātības, pieticības un mīlas pilnas, laimīgas dzīves aina (īpaši dabas tuvumā), vai tās attēlojums mākslā.
kronglass Vienkāršs stikls, no kura kopā ar flintglasu izgatavo ahromatiskus stiklus.
miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); blāvs, miglains (par krāsu, gaismu).
mentālrezervācija Vienpusēja simulācija, noklusējums; domās paturēta ieruna pret paša izteikumu.
dzīves vieta vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties.
ālēt Vilkt tīklus pa straumei (arī zem ledus).
švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
švīkāties Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni.
papildpakalpojumi visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori.
āmen Viss! Pietiek! Apklusti!
drāmais Zēns, kurš pieklājīgi un klusi uzvedas.
riteņzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Araneidae"), vidēja lieluma un lieli, retāk sīki zirnekļi (ķermeņa garums - 3-11 mm), kas veido riteņveida, katrai sugai specifiskus, ķeramtīklus, mīt zālē, dažādā augstumā no zemes, sastopami arī kokos un krūmos, Latvijā konstatētas 38 sugas.
maiszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Clubionidae"), raksturīgas prāvas, iegarenas ligzdas, ko veido no baltpelēkas, blīvas tīmekļa segas, ķeramtīklus neveido, medījumu iegūst piezogoties, Latvijā konstatētas 22 sugas.
zemeszirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Gnaphosidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 6-13 mm), tumši zirnekļi, mīt augsnes spraugās, meža zemsedzē, zem koku mizas tuvu pie zemes, zem dažādiem priekšmetiem, aktīvi naktī un krēslā, ķeramtīklus neveido, Latvijā konstatētas 28 sugas.
segzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Linyphiidae"), sīki un vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 2-6 mm), vairākums auž horizontālus, segai līdzīgus ķeramtīklus, Latvijā konstatētas 64 sugas.
māņlēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Oxiopidae"), Latvijā konstatēta 1 suga ("Oxyopes ramosus"), vidēji liels zirneklis (ķermeņa garums - 5-6 mm), mīt gk. sausās pļavās krūmos un zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams samērā reti.
lēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Salticidae"), vidēji liels zirneklis, kas neauž ķeramtīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu, Latvijā konstatēta 31 suga.
medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti.
zvejošana Zivju iegūšana no ūdenstilpēm (jūras, okeāna, upēm, ezeriem, dīķiem, ūdenskrātuvēm u. c.), izmantojot zvejas ierīces (tīklus, murdus, stāvvadus, traļus, āķus u. c.) un zvejas kuģus (treilerus, seinerus, laivas u. c.).
ālēšana Zvejas veids, kas izmato ar straumi laižamus tīklus.
vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa klus.