Paplašinātā meklēšana

Meklējam toties.

Atrasts vārdos (145):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1595):

iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
aizčamdīties Aiziet taustoties.
aizkūjāt Aiziet, balstoties uz nūjas.
aizdiedelēt Aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt.
aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties.
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
umpt Aizsērēt, aizsprostoties.
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
aizčurēt Aizsprostoties, aizlipt.
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
aizspundēties Aizsprostoties.
noštopēties Aizsprostoties.
sasaspraislāties Aizsprostoties.
aizštapēties Aizsprūst, aizsprostoties.
aizštopēties Aizsprūst, aizsprostoties.
štapēties Aizsprūst, aizsprostoties.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties.
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
hujārīt aktīvi pārvietoties
ņirgt zobus aktīvi pretoties
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns.
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot).
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi.
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt.
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi).
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
sašļakstēt Apšļakstoties nosmērēties.
apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
nokūznīties Ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu.
pārdzīties Ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri).
pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
nokrāmēties Ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties.
skruķiski ar kruķiem (pārvietoties).
lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
sikāt Ar maziem soļiem un ar grūtībām pārvietoties.
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
iekušņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekušņoties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekuzināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekužināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
iekužņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
uztoškāties Ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties.
kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
nokravāties Ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.).
pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem.
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
atsakārtāties Atkārtoties.
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas.
ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
apčupināt Atrast, taustoties apkārt.
apčupinēt Atrast, taustoties apkārt.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
šautīties Ātri kustēties, pārvietoties šurpu turpu; šaudīties.
sprugulēties Ātri kustoties uzskriet, uzgrūsties kādam.
nosasvaidīties Ātri kustoties, lokoties, nogurt.
maut Ātri pārvietoties (braukt vai iet).
urbt Ātri pārvietoties (braukt, iet).
vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
nasāties Ātri pārvietoties (par dzīvniekiem).
skriet Ātri pārvietoties (par priekšmetiem un parādībām dabā).
testies Ātri pārvietoties (skriet, braukt).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
ņirbņirbu Ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomās.
apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt).
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
izaudzēties Attīstoties palielināties.
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam.
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm).
izaust Aužot nolietoties.
džaikstīties Āvīties vaibstoties.
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju.
iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties.
sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties.
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu.
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties.
dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties.
atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties.
manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
lorcka Būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
jājamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties jājot uz zirga.
braucamceļš Ceļš, pa kuru paredzēts pārvietoties zirga pajūgā.
balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai.
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju.
aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam.
sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem).
čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties.
grecelēties Cirtoties, sapīties.
sačurmoties Cirtoties, saritināties.
krudzelēties Cirtoties, sprogoties.
skrulināties Cirtoties, sprogoties.
skrullināties Cirtoties, sprogoties.
krūzoties Cirtoties; sprogoties.
cirkstoties Cirtoties.
cirtāties Cirtoties.
dzenksterēties Cirtoties.
greitoties Cirtoties.
grīnēties Cirtoties.
krendzelēties Cirtoties.
lokāties Cirtoties.
čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
pusaulēkšus daļēji aulekšos (pārvietoties ar zirgu).
pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām.
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
atkārtošanās Darbība, process --> atkārtoties.
darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām.
attricināties Daudz kratoties kļūt vaļīgam (atraisīties).
plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis.
sērfošana dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
miksamēba Dažu gļotsēņu attīstības stadija - amēbveida šūna, kas spēj pārvietoties ar pseidopodijām.
anemotropisms Dažu organismu spēja novietoties pret vēju.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros.
sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai.
doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu.
leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību.
telediagnostika Diagnozes noteikšana no attāluma, balstoties uz telemonitoringa datiem.
seksuālā diskriminācija diferencēta attieksme pret cilvēkiem, balstoties vienīgi uz dzimumkritēriju.
pretošanās divd. --> pretoties.
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
šalkas pārskrien pa kauliem drebuļi, trīsas, cilvēkam saslimstot vai nobīstoties.
aizdrūzmēties drūzmējoties pārvietoties projām.
letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
pārsadzīties Dzenot (dzīvniekus), pārvietoties kopā (ar tiem).
batiskafs Dziļūdens kamera, kas var pārvietoties zem ūdens.
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1).
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
liverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
ļiverēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
livurēties Dzīvot bez konkrēta darba, šurp un turp pārvietoties.
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
izlētīties Ērti iekārtoties.
Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
piešansēt Flirtēt, lakstoties.
fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem.
veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt).
iet pie miera gatavoties, kārtoties gulēšanai.
aizblankstīties Gausi aiziet prom, goroties un skatoties apkārt.
pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sintētiska forma gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes.
atgramstīties Gramstoties, taustoties atnākt.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
piegrozītes Grozoties iekārtoties, pielāgoties.
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
iemostīts miegs gulēšana ar pārtraukumiem, bieži pamostoties.
pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera.
laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā.
plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas.
kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību.
iebildēt Iebilst, pretoties.
starpvalstu migrācija iedzīvotāju pārceļošana, šķērsojot valstu robežas ar nolūku iekārtoties dzīves vietā citā valstī.
iekļauties Iedzīvoties, iejusties; iejūtoties dzīvot līdzi (kam).
ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni.
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
ierīkoties Iekārtoties (1).
ierīkoties Iekārtoties (2).
ierīkoties Iekārtoties (3).
piekunderēties Iekārtoties (darbā pie kā, kāda).
piekundēties Iekārtoties (darbā pie kā).
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
iekantēties Iekārtoties (kādā darbā, vietā).
iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā.
iekunderēties Iekārtoties (kur, kādā vietā).
piemāsoties Iekārtoties kā māsai pie kāda.
izmest enkuru mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
uzrīkoties Iekārtoties virsū (uz kā, kam).
nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi).
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
ieposties Iekārtoties, ierīkoties.
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
iebrīvēties Iekārtoties.
iekošņāties Iekārtoties.
ieriktēties Iekārtoties.
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī); iekārtojoties kļūt (par ko); arī iekārtoties, iedzīvoties.
divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
iepīkoties Iepiktoties.
izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
staigulis ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā.
aizsarkt Iesākt sārtoties, kļūt sārtam.
iesārtoties Iesākt sārtoties; kļūt iesārtam.
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
utināties Ieskāties, utoties.
utkāties Ieskāties, utoties.
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
iebringāt Iešūpoties iekšā, iekārtoties, iestreipuļot.
lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek.
pleznot Iet, pārvietoties smagiem, neveikliem soļiem, arī gāzelēdamies.
stīvēties Ietiepīgi pretoties.
ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu.
iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
ieguldīties Ievietoties guļus.
ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
ierūmēties Ievietoties, iekārtoties kādā (parasti nelielā, šaurā) vietā, telpā.
birkošana iezīmēšana, apzīmējuma piešķiršana indivīdam vai grupai, balstoties uz novērotiem uzvedības modeļiem vai paradumiem (nereti negatīviem).
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties.
nokrāmēties Ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam).
izačegelēties Ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties.
noputēt Ilgstošas lietošanas rezultātā sagrūt, sabrukt (par celtnēm); nolietoties (par priekšmetiem).
apkopojumi Intelektuāla operācija, ar kuras palīdzību vispārējo normu veido, balstoties uz dažiem atsevišķiem gadījumiem, vispārējas normas ietvaros atsevišķu gadījumu neizolē.
trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus.
ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
pārirties Iroties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties (2).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltoties.
braukties nost izdarīt pašnāvību, metoties zem transportlīdzekļa.
izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties.
skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
izskoloties Izglītoties; arī izmācīties (1).
baudīt izglītību izglītoties.
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi; iekārtoties.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
sociālās apdrošināšanas pabalsti izmaksas sociāli apdrošinātām personām vai viņu tuviniekiem sociālā riska gadījumos, balstoties uz veiktajām sociālajām iemaksām.
balstīties Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu; pamatoties.
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
pārņemt Izplatoties aizdedzināt (piemēram, celtni, mežu) – par uguni.
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
atsludēt Izplatoties atkļūt (par baumām).
atklīst Izplatoties atkļūt (par ziņām, valodām).
atnākt Izplatoties atplūst šurp (par skaņām, smaržām).
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām.
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam (visā teritorijā, arī aiz teritorijas robežas).
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu.
piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
aizsniegt Izplatoties sasniegt (par skaņām).
pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri).
aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
izriktēties Izrīkoties, izkārtoties.
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
izkņīdzgāties Izutoties, izieskāties.
ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izvērsties Izvietoties izklaidus; izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izstāties Izvietoties, nostāties.
izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
viekoties Jokoties, blēņoties, lakstoties.
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
facilitācija Kāda procesa sekmēšana; pretestības samazināšanās sinapsē, impulsam atkārtojoties vai iesaistoties kādā nosacījuma refleksā.
paglamstīties Kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt.
pleķēt Kam lipīgam sablīvējoties, aizsprostoties; ķepēt.
mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens.
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), _parasti_ sēdus.
pārkārsties Kāršot nolietoties (par izmantoto aprīkojumu).
košņāt Kārtot, kārtoties.
posties pie miera kārtoties gulēšanai (parasti vakarā).
iet gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
likties (arī iet) gulēt kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
taisīties (arī doties, iet, likties) pie miera kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
verdzēties Kārtoties rindā.
riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei).
rošties Kārtoties, gatavoties (kur iet, doties).
riktēties Kārtoties, gatavoties, lai novietotos (kur), ieņemtu kādu stāvokli.
riedīties kārtoties, rīkoties.
koja kastveida guļamvieta uz jahtas vai kuģa, iekārtota tā, lai, peldlīdzeklim zvalstoties, gulētājs neizkristu.
būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) kategoriski pretoties (kam); enerģiski censties aizkavēt (ko).
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru.
utinēt Kaut utis, utoties.
panakstis Kāzas, skatoties no līgavas puses.
pārvazāties Klaiņojot pārvietoties.
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
sklandīt Klunkšķēt (šūpojoties, kratoties).
briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
pagrabēt Kļūt nestiprākam, mazliet nolietoties.
plekšēt Kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
piesarkt Kļūt sārtam, sārtoties (par parādībām dabā).
nosārtot Kļūt sārtam; nosārtoties.
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
saskrabt Kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
sasārtot Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām); sasārtoties.
koksnes trieciena cietība koksnes spēja pretoties momentānai cietāku ķermeņu iespiešanai tajā.
koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē.
labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses.
Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.).
atdricināties Kratoties atraisīties.
noklaburēties Kratoties atskrūvēties un nokrist (par skrūvi, uzgriezni).
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
sakuldurēties Kratoties saputot.
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā).
attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam.
krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi.
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim.
kristāties Krustoties.
augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
entofagi Kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas.
bukūlenis Kūleņojot, metoties pār paša galvu; kūlenis.
spriguļtalka Kuļamtalka - labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs.
kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
uņķēties Kustēties, pārvietoties.
zvīgot Kustēties, pārvietoties.
adelfotaksija Kustīgu šūnu tieksme sakārtoties noteiktās savstarpējās attiecībās.
piekustēt Kustoties (darbu darot) piepildīt (laiku).
nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu.
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu.
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas.
izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt.
izkūcināties Kustoties nogurdināt rokas un kājas.
krāstīties Kustoties parādīties, piem., spoki krāstās.
klankāt Kustoties skanēt.
aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
nosasegties Kustoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
klončkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
klunčāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
klunčkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
klončāties Kutoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā).
izcērot Ķepuroties, spārdīties, brīvi pārvietoties (par mazu bērnu).
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu.
svecīte ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta
spurīties Ķildoties, pretoties, naidoties.
ķiķināties Ķircināties, arī lakstoties.
kuļamtalka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
kulšanas talka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
brīvie lādiņi lādiņi, kas elektriskā lauka iespaidā var brīvi pārvietoties (piemēram, elektroni metālos un vakuumā, joni gāzēs un elektrolītos).
saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē.
atkāpelēt Laipojot atnākt, skatoties, kur liek kājas.
žubināt Laist ikrus, nārstoties.
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
dankarēt Lakstoties ap daudzām meitām.
izlakstoties Lakstoties un izbeigt lakstoties; arī ilgāku laiku, daudz lakstoties; izamizēties.
driķāties Lakstoties, mīlināties.
driķēties Lakstoties, mīlināties.
driķināt Lakstoties, mīlināties.
drikoties Lakstoties, mīlināties.
driķoties Lakstoties, mīlināties.
flirtēt Lakstoties, mīlināties.
lukstoties Lakstoties, mīlināties.
sist kanti, arī piesist kanti lakstoties; savaldzināt.
knakstoties Lakstoties; uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
lakstīties Lakstoties.
lakstot Lakstoties.
mīlināt Lakstoties.
našķoties Lakstoties.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
virzināt Lēnām kustēties uz priekšu, lēnām pārvietoties.
kulcinēt Lēnām pārvietoties.
švampties Lēnām pārvietoties.
līpenēt Lēnām, uzmanīgi pārvietoties.
līpināt Lēnām, uzmanīgi pārvietoties.
līpt Lēnām, uzmanīgi pārvietoties.
pompaļāties Lēni ģērbties, tīstīties; tūļāties, lēni ģērbjoties, tīstoties.
klīst Lēni pārvietoties (parasti vēja, straumes iedarbībā).
čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem).
čolkāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
koļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
mīties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
moļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
iesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iekļūt, ievietoties (kur iekšā).
paradēt Lepoties, lielīties, staltoties, citiem izrādīties.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m.
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
žņaugties Liegties, pretoties.
pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
zlaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko.
zlaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ.
bliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
blūks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš.
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
blīkt Lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladāks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladaudz Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladaukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
pīk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
dzīt Likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
pārsēdināt Likt (kādam) pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
rindināt Likt, aicināt stāties, novietoties rindā.
slēgta līnija līnija, pa kuru kustoties punkts var nonākt iepriekšējā stāvoklī.
uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
joņot Ļoti ātri pārvietoties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
ar vēja spārniem ļoti ātri, strauji (pārvietoties).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
zibeņot Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibēt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibināties Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
zibsnīt Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
psihognostika Mācība par cilvēku pazīšanu, balstoties uz individuālo dažādību pētījumiem.
kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju.
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
brīvā mājdzīvnieku turēšana mājdzīvnieku turēšanas veids, kurā dzīvnieki var novietnē brīvi pārvietoties.
svagaļi Mājlopiem piestiprināmi piekari, kas kustoties rada skaņu.
aklā metode mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas (datora) taustiņiem.
mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
mitrumnoturība Materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst.
ķīmiskā izturība materiāla spēja pretoties agresīvas vides - gāzu, sārmu, skābju un ūdenī izšķīdušu sāļu - graujošajai iedarbībai.
karstumnoturība Materiāla spēja pretoties ķīmiskai korozijai augstā temperatūrā.
nogurumizturība Materiāla spēja pretoties nogurumam; raksturo ar ilgizturību, ko mēra darba ciklos, lidojumos (aviokonstrukcijām), kilometros, stundās.
mehāniskā izturība materiāla spēja pretoties sagrūšanai un neatgriezeniskai formas maiņai (plastiskai deformācijai), ja uz to iedarbojas ārēji faktori (slodzes un nevienmērīgi elektriskie, magnētiskie, temperatūras u. c. lauki).
triecienpretestība Materiāla spēja pretoties sagrūšanai, ja uz materiālu iedarbojas triecienslodze.
eļļnoturība Materiāla spēja pretoties šķidrā kurināmā (degvielu) un eļļu iedarbībai.
izturība materiāla un izstrādājuma spēja pretoties sagrūšanai vai neatgriezeniskai formas maiņai, ja uz to iedarbojas ārēji faktori.
caursitamība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
caursitība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
koniskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara saitē, kura svārstoties apraksta konisku virsmu.
minimālais ātrums mazākais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kad var pārvietoties laideni, bez raustīšanās.
aplietāt Mazliet aplietoties, nolietoties, novalkāties.
papekelēties Mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus).
rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
mēzties Mēšanas procesā pakāpeniski nolietoties (par slotu).
aukstā metināšana metināšana, kurā savienojums izveidojas parastā temperatūrā, saskarsmes virsmu atomiem tuvinoties un saistoties ar atomu saitēm, ja plastiskus materiālus kopēji plastiski deformē.
otrais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku, 11,2 km/s; paraboliskais ātrums.
paraboliskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku; otrais kosmiskais ātrums.
pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru); mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
bulināt Mirkšķināt (acis), parasti atmostoties, arī pārsteiguma, izbrīnā.
parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
dimērs molekula vai savienojums, kuru, ķīmiski saistoties, veido divas vienkāršas vielas molekulas.
morāli novecot morāli nolietoties.
ieturējumi no darba algas naudas summas, ko neizmaksā darbiniekiem, balstoties uz likumu, administrācijas rīkojumu vai izpilddokumentiem.
plederēt Nedroši iet, pārvietoties (piemēram, pa dziļu sniegu vai ledu).
stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (darbībā, pasākumā).
pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
papretoties Neilgu laiku, mazliet pretoties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
nokarpīties Nemierīgi kustoties atsegties.
nokārpīties Nemierīgi kustoties atsegties.
buldurēt Nemierīgi plosīties, atkārtoti pārvietoties.
lāzerīgi Nemierīgi, nesavaldīgi, draiskulīgi (grūstoties, aizskarot citam citu).
žaisterēties Nemierīgi, žestikulējot pārvietoties.
buktēties Nenopietni, nepamatoti pretoties kādam piedāvājumam.
tirvēties Nepakļauties, pretoties; tiepties.
sažabravuot Neskatoties uz grūtībām, kaut ko sev sameklēt.
nelūkojot Neskatoties, neievērojot.
briņģēties Nesot, vedot ko, virzīties, pārvietoties (bieži ar grūtībām).
sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
lingāt Neveiklā gaitā iet, staigāt; iet pārvietoties lieliem, gariem soļiem.
izļepatāties Neveiklā gaitā izieties, izstaigāties; izļepatoties (par dzīvniekiem).
ieļēpāties Neveikli (arī neuzmanīgi) ejot, kustoties, iekāpt (kur iekšā).
atlēpāt Neveikli kustoties atnākt.
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt.
svampāties Neveikli pārvietoties.
krujāties Neveikli, ar grūtībām pārvietoties.
pasvampāties Neveikli, ar grūtībām pārvietoties.
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
stuburiņš No māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
uz nekustu skolā no zemes drīkst pacelt tikai vienu akmentiņu, pārējiem nepieskartoties.
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus.
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
sadarīties Nokārtoties (par bērnu uz podiņa).
pa lielam nokārtoties kakājot.
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
nopaunāties Nokrāmēties, nokārtoties, nolikt darba rīkus.
kojas sāndēlis nolaižams kojas ārējās puses bortdēlis, kas pasargā no izkrišanas, peldlīdzeklim zvalstoties.
nomaukoties Nolakstoties, pavadīt laiku un izšķiest mantu maukojoties.
uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi.
apploskāt Nolietoties un nodriskāties lietošanas dēļ.
sapluskāties Nolietoties, kļūt saplucinātam.
aizdilt Nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam, plānākam līdz zināmai robežai.
izskudēt Nolietoties, nodilt.
sagrabēt nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi.
saplīskāties Nolietoties, sašķiedroties.
noiet Nolietoties.
nolietāties Nolietoties.
nosalietāties Nolietoties.
samīties Nomainīt vienam otru; rasties, izveidoties kā cita vietā; krustoties ar kādu citu.
četroties Nomesties četrrāpus; pārvietoties četrrāpus.
aizslaistīt Nonākt slaistoties, klīstot apkārt.
aizvandīties Nonākt, kustoties šurpu turpu.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.).
ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
aizzeņķēties Nosprostoties, piepildīties ar dūņām.
aizpeķēt Nosprostoties, piepildīties ar netīrumiem, atkritumiem; aizķepēt.
nosigīt Nostaigalēt, kustoties pagurt.
būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) noteikti pretoties, nepiekrist.
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties).
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.).
piedilt Notrulināties, nolietoties, noberzēties.
nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. t ml.).
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizkortelēties Novietoties (kam priekšā).
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem.
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
nostiprināties Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves.
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
norūmēties Novietoties (paredzētajā vietā).
pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
aizkrāmēties Novietoties ar savām grabažām citiem priekšā (tos aizsprostojot).
nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
notupties uz ceļiem (arī ceļos) novietoties balstā uz ceļgaliem.
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt; aplenkt (1).
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.).
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.).
palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.).
izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko).
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties.
atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras).
piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt.
uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā.
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
iesagulties Novietoties kur guļus.
kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā; stāties ierindā.
pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā).
nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
piecelties Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa).
piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sēsties Novietoties sēdus stāvoklī.
uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam).
piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku.
atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties.
apsēsties Novietoties sēdus.
nosasēsties Novietoties sēdus.
nostāties Novietoties stāvus (kur, kā).
stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties.
paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu.
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties.
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1).
aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
tupināties Novietoties tupus (satupties).
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1).
tupties Novietoties tupus stāvoklī.
attupties Novietoties tupus; notupties (par cilvēku).
palīst zem ūdens novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3).
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5).
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu.
izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot.
nostāties uz rokām novietoties vertikāli balstā uz rokām.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem).
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
likties Novietoties, arī tverties, glābties.
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); aizņemt (2).
aprīkoties Novietoties, ierīkoties kam apakšā.
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas).
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
norīkoties Novietoties.
pievietoties Novietoties.
nožvikstēt Nozibēt (ātri kustoties).
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
kreisā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa kreisi.
labā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa labi.
galvanotakse Organisma tieksme novietoties atbilstoši apkārtējās vides strāvām.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
pievārtīt Padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
pašlīherēt Paflirtēt, palakstoties.
palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa dalām).
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
bāzēties Pamatoties, balstīties.
aizcilāties Pamazām pārvietoties.
piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk).
papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
pārskriedināt par daudz likt pārvietoties skriešus (par zirgu).
kā pagasta nabags pārāk lēni, gausi (pārvietoties).
tik Parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
sperties Parasti savienojumā "sperties pretī", "sperties pretim": pretoties, nepiekrist kādam.
ceļot Pārcelties, pārvietoties.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.
pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
pārkramošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, kramam gulstoties atsevišķās membrānas kārtās, vai arī membrānā rodoties atsevišķiem krama ieslēgumiem.
pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam.
pārtiepties Pārmērīgi runāt pretī, pārlieku pretoties.
pārcirsties Pārskatoties nocirst (to ko nevajag vai nedrīkst).
padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
pārtautināties Pārtautoties.
pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
pārsacelties Pārvietoties (ar iedzīvi) uz citu dzīvesvietu.
mīt (kāda) pēdās pārvietoties (cieši) aiz kāda
pārsēsties Pārvietoties (citā transportlīdzeklī).
tiekties Pārvietoties (noteiktā virzienā, uz noteiktu objektu).
virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārvalcīties Pārvietoties (par mākoņiem).
vadāties Pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku.
spietot Pārvietoties (parasti lidot) ciešā kopumā (piemēram, par vielu daļiņām).
slēpot Pārvietoties (parasti pa sniegu) uz slēpēm.
ripot Pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) - par debess spīdekļiem.
migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfēra, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml), tā ka nevar skaidri saredzēt.
šaubināt pārvietoties (ūdenī, piemēram, par zivju nārstu).
pārcelties Pārvietoties (uz citu darbavietu, citu objektu) - par strādniekiem, darba kolektīvu u. tml.
migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) - par dzīvniekiem.
pāriet Pārvietoties (uz citu uzturēšanās vietu, mitekli u. tml.) - par dzīvniekiem.
pārcelties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu) - par cilvēkiem.
pārvākties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu).
pārsviesties Pārvietoties (uz citu vietu, piemēram, dzīvot, strādāt).
rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem).
paklunčoties Pārvietoties ar grūtībām.
piekrāmēties Pārvietoties ar iedzīvi (pie kāda).
lēkt uz kruķiem pārvietoties ar kruķiem.
uzkrāmēties Pārvietoties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā).
slīdēt Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
šķūtēties Pārvietoties ar šķūtnieku transportu.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
kurmulēt Pārvietoties lēnām (kā kurmis).
velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
pārtupties Pārvietoties no vienas tupēšanas vietas uz citu.
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
sērfot pārvietoties pa viļņiem ar sērfu
virināties Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
ritināties Pārvietoties rotējot.
puteņot Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
peldēt Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem (par dzīvniekiem); skriet (loku lokiem).
pārmainīties Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni.
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
iet ar pilnām burām pārvietoties, kad vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
doties pārvietoties, lai iesaistītos (kādā darbībā, pasākumā).
sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
pārvākties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu); arī pārcelties (1).
pārcelties Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu).
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
velties Pārvietoties, parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem).
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) - par iedzīvotājiem.
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
jāzdalēt Pārvietoties, sēžot uz zirga.
slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki pasakās, teikās zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
saņirgt paskatoties vienam uz otru izplūst smieklos.
piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
rādīt zobus paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot.
vinkaļāt Pavadīt laiku neko nedarot vai lēnām strādājot, slaistoties.
nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot.
atkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1); tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
pakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1).
sārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sārtot (1), sārtoties (1).
pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu.
pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) - piemēram, zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
pasprāgt Pēkšņi pārvietoties.
dreifēt Peldlīdzeklim pārvietoties pa vējam bez dzinēja.
iet ar burām peldlīdzeklim pārvietoties, izmantojot buras un vēju kā dzinējspēku.
iet pilnīgāk peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām.
nektons Peldošu ūdensdzīvnieku kopums, kuri spēj aktīvi pārvietoties.
peldus Peldot (pārvietoties ūdenī).
pašnodarbināta persona persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
voyeur Persona, kas gūst seksuālo apmierinājumu, skatoties, kā citi nodarbojas ar seksu, novērojot, kā izģērbjas sievietes u. tml.; lūriķis.
pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu).
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
piesliept Pieglaimoties, aplidot, lakstoties.
diļģināties Pieglaimoties, pielabināties, lakstoties.
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
paļauties Piekāpties; nepretoties.
Ļoti patīkami! pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
proskinēze Pielūgšana, nometoties ceļos.
aizokstēt Piepildīties (nosprostoties) ar sodrējiem (un līdzīgām vielām).
aizumpt Piepildīties ar smiltīm u. c., nosprostoties, aizbāzties.
sasērēt Piepildīties, aizsprostoties (ar smiltīm vai citām nogulsnēm).
aizplakt Pieplokot (kam), novietoties (aiz tā).
indiciju pierādījums pierādījums, kas dibināts uz aizdomu pamata, apsūdzētajam par vainīgu neatzīstoties.
piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
nosēroties Piesērēt, aizsprostoties ar gļotām.
izknietēt Pietiekami utoties.
nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
uzmest spuru piktoties, niknoties; kļūt iedomīgam.
pīkoties piktoties.
Arhimēda spirāle plaknes līkne, ko iegūst, punktam vienmērīgi kustoties pa staru, kas vienmērīgi rotē ap savu sākumpunktu.
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); pretstāve.
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
izblūžģēt Plunkšķot, šļakstoties iznākt (iziet).
skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem).
pārplūst Plūstot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
atpļauties Pļaujot nolietoties (par izkapti).
šķietamā porainība porainība, ko rada vaļējās poras, t. i., tādas poras, kas, saistoties savstarpēji vai ar apkārtējo vidi, veido kanālus; vaļējā porainība.
studentu prakses supervizors prakses vietas pilnvarota persona, kura, balstoties uz teorētiskajām zināšanām un praktisko pieredzi attīsta studenta profesionālās iemaņas prakses vietā, kā arī vada un novērtē studenta darbu.
cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
turēties pretī (arī pretim) Pretoties (kam).
kauties Pretoties (parādībām dabā).
atturēties Pretoties (piemēram, savām tieksmēm, dziņām) un pārvarēt (tās).
spārdīt pret dzeloni pretoties kam pārākam, varenākam.
mieguļot Pretoties migainībai, miregam.
aizstāvēties Pretoties uzbrukumam; aizsargāties.
stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
griezt ragus pretī pretoties, nepakļauties, runāt pretī.
pirināties Pretoties, runāt pretim (bez ļauna nolūka).
spurēties Pretoties, runāt pretim.
sprikāties pretoties, spirināties.
izrādīt pretestību pretoties.
ķepuroties pretī pretoties.
parādīt pretestību pretoties.
izrādīt (arī parādīt) pretestību pretoties.
pekoties pretoties.
atstāvēt Pretoties.
brikatsja Pretoties.
pretāties Pretoties.
pretīties Pretoties.
skārpīties Pretoties.
stielēties Pretoties.
grabulis Priekšmets, parasti rotaļlieta, ar tukšu vidu, kur ievietotas sīkas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem.
formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu.
sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā.
grupēties Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
šķetrot putināt, virpuļveidīgi pārvietoties.
šaumēties Putoties.
kritiskā domāšana racionāls domāšanas veids, kas ietver spēju konceptualizēt, analizēt, sintezēt, ievākt un izvērtēt informāciju, kā arī radīt zināšanas, balstoties uz novērojumiem, pierādījumiem, pieredzi, refleksiju un komunikāciju; process, kurā tiek analizēti pierādījumi un argumenti, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.
zlikšēt Radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim.
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem.
grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
bakšķēt Radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim.
zlakšēt Radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt.
klidzēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
buknēt Radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim.
noboncēt Radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim.
žvākstēt Radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļadzēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai.
klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
bungot Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties.
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
lomas ģimenē raksturo katra ģimenes locekļa sagaidāmo uzvedības modeli, balstoties uz radniecību un/vai statusu ģimenē, ietver noteiktas funkcijas, atbildību, mijiedarbību, attieksmes un saistības ar citiem ģimenes locekļiem.
koksnes nodilumizturība raksturo koksnes spēju pretoties virsmas slāņa sagraušanai mehāniskā spēka (parasti berzes) iedarbībā.
pārrāpties Rāpjoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
aiztirināties Raustoties nonākt.
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
goda vieta redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties)
aizdambēties Refl. --> aizdambēt; aizsprostoties.
skrullēties Refl. --> skrullēt; tikt skrullētam; arī cirtoties.
rētot Rētoties.
sarētojums Rezultāts --> sarētot, sarētoties; arī rēta (1).
riekstināt Riestoties.
pekelēties Rīkoties, kārtoties (veicot dažādus saimniecības darbus).
roškāt Rīkoties, kārtoties, veicot (saimniecības) darbus.
roškāties Rīkoties, kārtoties, veicot (saimniecības) darbus.
čunčināt Rikšot, pārvietoties pusrikšus, skriet.
ierīstīt Rīstoties aprīt.
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
vemstīties Rīstoties vemt.
svecesveida balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā ir teleskopiska vadotne un ritenim ir iespēja pārvietoties tikai ap šā teleskopiskā elementa asi.
ripot Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
velties Riteņiem, kāpurķēdēm griežoties, smagnēji pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
robotkukainis Robots, kas ārēji atgādina kādu kukaini un spēj pārvietoties līdzīgi tam.
robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
mobilais robots robots, kas var pārvietoties telpā, piemērm, uzkopjot grīdu.
pārvietojamais robots robots, kas var pārvietoties, izmantojot grīdas vai piekaramo (augšējo) sliežu ceļu.
kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami.
kājceļš Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt.
trīsulis Rotaslietas uz apģērba, kas kustoties dažādi spīguļo.
vāveres ritenis rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā; arī rotēt.
sagrumbāties saburzīties, sacirtoties.
dumpjoties Sacelties, pretoties.
uzcirtināties Sacirtoties, salokāt sev matus.
skrudzēt Sacirtoties, samesties, sagriezties.
čokarāties Sacirtoties, samudžināties, veidot mudžekli.
ringuļoties Sacirtoties, saritināties.
nokrūzāties Sacirtoties.
sačirkāties Sacirtoties.
sacirkstoties Sacirtoties.
sadzenksterēties Sacirtoties.
sakrendzelēties Sacirtoties.
izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties.
sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu).
aiztaisīties Sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos).
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
noredzēt Sajust; vērīgi skatoties, saredzēt.
Būsim pazīstami! saka iepazīstoties.
kā cāli saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts.
acis ņirb, arī acīs sāk ņirbēt saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
kortežs Sakārtota kopa, kurā ir galīgs skaits (n) elementu un kurā elementi var atkārtoties.
izpekelēties Sakārtoties (ko saiņojot, kravājot u. tml.).
doties (arī iet) pie miera sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā (parasti vakarā).
nolikties (arī aiziet) gulēt sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā.
sarindoties Sakārtoties, novietoties rindā (parasti par cilvēkiem).
izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.).
sariedīties Sakārtoties, sagatavoties.
sasataisīties Sakārtoties, sagatavoties.
sasagatavēties Sakārtoties, saposties.
saprāvīties Sakārtoties, uzposties.
uzridāties Sakārtoties, uzposties.
saridāties Sakopties, sakārtoties.
pamudžēties Sakrustoties, saskarties.
aizdilt Sākt nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam.
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā); pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
apsirpt Sākt sārtoties (nogatavojoties).
saputāt Sākt veidoties putām; saputoties.
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
sapiktoties Sākt, parasti pēkšņi, piktoties.
aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
nolaisties uz visām četrām saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem).
kuzāt Salīkušam, lēnām, balstoties uz spieķi iet.
plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
samigāties Samezgloties, sacirtoties.
sagrendzelēties samudžināties, sacirtoties.
saputāties Saputoties.
sasaputāties Saputoties.
sašaumēties Saputoties.
sašūmēties Saputoties.
tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
sarkt Sārtoties (par augiem, to daļām).
sārtīties sārtoties, kļūt sarkanīgam.
rūzāt sārtoties, tvīkt.
purpurot Sārtoties.
piekaist Sasārtoties, nosarkt.
satutināties Sasēsties, novietoties, satupties, piemesties (kur).
sarūmēties Saspiesties, savietoties.
sažļekšķēt Saspiežoties vai sakratoties pārvērsties par mīkstu masu.
sapīst Sašķiedroties, nolietoties.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos (parasti par putniem).
uztrūkties Satrūkstoties, arī uzbudinājuma strauji piecelties (kājās, sēdus).
pļak Savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
sarūmīties savietoties (daudziem, nelielā telpā)
saskandināties Savstarpēji piesitoties skanēt.
būt uz papēžiem sekojot kādam, būt ļoti tuvu klāt, pārvietoties cieši aiz kāda.
dzīvums semantiska kategorija, kas raksturo semantisku un gramatisku valodas sistēmas iedalījumu, balstoties uz pretstatu _dzīvs/nedzīvs_.
suplikacija Senā Romā kulta veids, lūgums, lūgšana, nometoties ceļos.
uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
ieslīgt Sēžoties vai gulstoties ievietoties (piemēram, krēslā, gultā).
mikroglija Sīkas neiroglijas šūnas ar zarainiem izaugumiem (mikrosteocīti), kuras spēj amēbveidīgi pārvietoties.
spurdzenēt Sīkiem rikšiem pārvietoties.
skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē.
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
šļamstēt Skanēt, atsitoties citam pret citu (par zobiem).
vibrato Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
skaņas stiprums skaņas enerģijas plūsmas blīvums, t. i. enerģijas daudzums, kas, skaņai izplatoties, vienā laika vienībā izplūst caur virsmas laukuma vienību perpendikulāri skaņas izplatīšanās virzienam.
skaņas absorbcija skaņas intensitātes samazināšanās, skaņai izplatoties caur kādu vidi, t. i. skaņas enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, piemēram, siltumā.
šašmakoms Skaņdarbu cikls (6 makomi), kas veidots, balstoties uz šīm skaņkārtām.
raudzīt Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
lūkot Skatot, skatoties pārbaudīt.
ieskatīties Skatoties ievērot, pamanīt.
izturēt skatienu skatoties kādam acīs, nenovērsties.
pārskatīties Skatoties kļūdīties.
danirkšt Skatoties mazliet pievērt, savilkt (plakstiņus).
blisināties Skatoties mirkšķināties (par acīm).
no putna lidojuma skatoties no augstuma.
paskatīties Skatoties pameklēt.
sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam); arī saskatīt.
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
saskatīt skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
blisināt Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis).
lūkoties Skatoties vērot (notikumu, darbību).
izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar visu, piemēram, grāmatas, laikraksta, tekstu vai tā lielāko daļu).
izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piemēram, ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
saskatīt skatoties, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
noskatīties Skatoties, vērojot apgūt, pārņemt.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
pieraudzīt Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt; pieskatīt.
pieskatīt skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
nozaudēt Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
lukstot Skraidīt apkārt, lakstoties.
lēkāt Skraidīt, arī pārvietoties, brīžiem palecoties.
lēvurot Skrandainam kļūt, nolietoties.
pārskriet Skrienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uztecēt Skrienot vai steidzīgi kustoties virzīties uz augšu.
atsabučāties Skūpstoties atsveicināties.
uzslaistīties Slaistoties uzrasties.
aizslamstīties Slamstoties aizklīst.
ieslamstīties Slamstoties ieklīst (kur iekšā).
sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
aizšlogāt Slapjdraņķa laikā piepildīties ar slapju sniegu un tādā veidā nosprostoties.
aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārslapstīties slapstoties atgriezties mājās.
ieslapstīties Slapstoties ieiet, ienākt (kur iekšā).
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
saslaucīties slaukot nolietoties.
ūdensslēpes Slēpes, kas ir konstruētas tā, lai ar tām varētu pārvietoties pa ūdens virsu.
noskatīties Slepus skatoties, vērojot uzzināt.
noslīdēt Slīdot lejup, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.).
pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms.
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt.
vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem.
attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt.
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
ietilpšana spēja ievietoties, novietoties (kur iekšā).
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
spīts Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
atturētājs Spēja pretoties vai nodarīt postījumus, kas nodrošina atturēšanu.
pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu).
noturība spēkratu īpašība pretoties dzinekļa (riteņu) slīdei; ir garennoturība un šķērsnoturība.
pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu.
pretspiediena vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas rada šķidruma vai gāzes līnijā pretspiedienu; lieto, piem., lai neļautu hidrocilindra virzulim pārvietoties smaguma spēka iedarbībā u. c. nolūkiem.
kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta); iespraukties.
iespiesties Spiežoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
iespīrāties Spītīgi pretoties (turēties pretim).
iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
iespraukties Spraucoties iekļūt, ievietoties (kur, starp ko).
eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
uzstaipīties Staipoties pārvietoties uz (kā).
štaltēties Staltoties.
staltot Staltoties.
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
konjunkcija stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aizšķīt Steidzīgi aiziet, neskatoties apkārt.
sasaķerties Steigā saposties, sakārtoties, lai kur dotos.
uzblensties Stingi lūkototies.
stilli Stingri, taisni; stipri; nesvārstoties, nešūpojoties.
statiskā pretestība stiprība - materiāla spēja pretoties sagrūšanai statiskas slodzes iedarbībā.
atsostīties Stostoties atbildēt.
iztoterēt Stostoties izrunāt.
iztutelēt Stostoties izteikt.
aizstostīties Stostoties nonākt (runā).
nostostīties Stostoties noteikt, pateikt.
pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu).
pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli.
samesties Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
kā ar putna spārniem strauji, ātri, viegli (pārvietoties).
ķēpuru ķēpuriem streipuļojot, zvalstoties.
tēviņš Stuburiņš - no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
staigulis šāda ierīce, kas ļauj stāvus pārvietoties invalīdiem, slimniekiem.
psihodinamiskā pieeja šaurākā nozīmē - viena no pieejām psihoterapijā, kas radusies kā reakcija uz pārāk laikietilpīgo un dārgo psihoanalīzi; balstoties uz to ir attīstījušies vairāki psihoterapijas virzieni, piemēram, uz transferenci vērstā psihoterapija, uz mentalizāciju vērstā psihoterapija.
metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
šķieliski Šķielējot, šķībi skatoties; šķielaniski.
šķielaniski Šķielējot, šķībi skatoties.
skriet šķietami ātri pārvietoties attiecībā pret novērotāju.
šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties; līgoties (1).
līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
ļurkāt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
ļurķēt Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
atvalstīties Šurp un turp valstoties ierasties.
ievalkstīt Šurp un turp valstoties ievīt.
pakaļ Tā (pārvietoties), ka atrodas aizmugurē tam, kas pārvietojas tai pašā virzienā.
tālu Tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
stigrs Tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs.
supergēns Tāds gēnu kopums hromosomā, kurā vairāki gēni ļoti cieši turas kopā un nesadalās, kad sievišķie un vīrišķie gēni sajaucas, attīstoties nākamajai paaudzei.
brīvais makrofāgs tāds makrofāgs, kas spēj amēbveidīgi pārvietoties.
sakārtot Tāds, kam augot, attīstoties ir radies noteikts novietojums (attiecībā pret ko) - parasti par augu daļām.
stings Tāds, kam piemīt spēja pretoties deformācijai.
stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
sakļaut Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu dalām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu dalām).
sakopot Tāds, kas augot, attīstoties veido noteiktas formas kopumu (par augu daļām).
klaburīgs Tāds, kas ir nestabils, ļodzīgs un kustoties rada klabošu troksni (par priekšmetiem, to daļām).
neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
ļumīgs Tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām).
neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties.
neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (infekcijas slimību izraisītāju, indīgu vielu) iedarbībai un pārvarēt to.
triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
plantigrādisks Tāds, kas staigā, balstoties uz visu pēdu (cilvēks, lācis).
trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā dalām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
akls Tāds, ko veic neskatoties; tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
pilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
necaurejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, izkļūt cauri (parasti par mežu, purvu, krūmāju).
nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri.
neveikls Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem); tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
seglīnija Taisna līnija dabā, kuras galos ir krasta zīmes ar ugunīm, kas, skatoties no jebkura šās līnijas punkta, redzamas vienā un tai pašā virzienā.
atvasinājums tas, kas rodas, tiek izveidots, izsecināts, balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābāt (2).
sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābstīt (2).
aiztaustīties Taustoties aizvirzīties.
apčupt Taustoties atrast salmos vai sienā.
sataustīties taustoties atrast vienam otru (vienam otra roku).
uztaustīties Taustoties atrast.
attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
vākšķīt Taustoties meklēt.
uztaustīties Taustoties nokļūt (kur augšā, kam virsū).
pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizgrābstīties Taustoties, grābstoties nonākt līdz noteiktai vietai.
pārtecēt Tekot pārvietoties (citā traukā, tilpnē).
audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem.
gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām.
resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām.
kognitīvi biheiviorālā teorija sociālajā darbā teorija, kas skaidro individuālpsiholoģisko grūtību rašanos un to mazināšanu, balstoties uz cilvēka domāšanas un uzvedības procesu analīzi.
elektronu gāze tie elektroni metālos vai pusvadītājos, kuri var brīvi pārvietoties pa vielas tilpumu un līdz ar to piedalīties strāvas pārnesē.
sasaberzties Tiekot berztam, nolietoties.
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
nogulties Tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām; novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
gult tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli
piestrēgt Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā); aizsprostoties.
pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
no tam toties.
to tiesu toties.
amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
stabilitāte transportlīdzekļa spēja pretoties ārējo spēku iedarbībai, kas izraisa novirzes no kustības virziena vai līdzsvara stāvokļa; ir statiskā un dinamiskā stabilitāte.
uztrīcināties Tricinoties pārvietoties (kam virsū).
sasatriekties Triecoties, atsitoties (pret ko), tikt savainotam, sadragātam (par ķermeni, tā daļām).
pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
nest Turēt (ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī un pārvietoties.
dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
lenkt Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
prettvaiks Tvaiks, kas rodas, ja tvaika lokomotīvei kustoties uz priekšu gaitas skrūvi pārbīda kustībai pretējā virzienā, ko izmantoja avārijas bremzēšanai.
virszemes tvertne tvertne (rezervuārs), kas kopā ar aprīkojumu ir virs zemes, balstoties uz tās. Tā nav iebūvēta zemē ne pilnīgi, ne daļēji.
utāties Utoties.
utenēt Utoties.
utīties Utoties.
divkājus Uz divām kajām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem; divkājām.
vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
vēkšpēdus Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
šurp (un) turp, retāk Šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot).
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
mugura Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā).
aizbūvēties Uzbūvēt (māju) un pārvietoties (uz turieni).
pieskatīšana uzmanīšana, pārbaudīšana skatoties, vērojot
uzprausties Uzposties, sakārtoties.
uzšūmēties Uzputoties.
uzstostīt Uzstostīt atbildi - stostoties, vārdus meklējot atbildēt.
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
luncināties Uzturēties (kā tuvumā), luncinot asti, kustoties, lēkājot (parasti par suni).
uzkortelēties Uzvirzīties un novietoties (uz kā, kur augšā).
uzriktēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
uzrūmēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties.
Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas.
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases).
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem; par dzīvniekiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties.
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
slidināties Vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties).
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.); skraidīt (2).
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
staigāt Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
lodalēt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties).
veģetatīvā vairošanās vairošanās bez apaugļošanās, kādai vecākorganisma daļai attīstoties par jaunu organismu.
panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs.
funkcionālā gramatika valodas izpētes virziens, kurā valodas sistēma tiek analizēta, balstoties uz tās funkcionēšanu saziņas procesā, postulējot semantiskas kategorijas resp. semantiskus laukus, piemēram, aspektualitāti, temporalitāti, modalitāti, dzīvumu, priekšmetiskumu, un pētot, kādas valodas vienības spēj izteikt attiecīgo semantiku.
savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to).
ieviļāt Valstoties iegulēt (kur iedobumu, bedri u. tml.).
apvalstīties Valstoties nosmērēties.
savataļāt Valstoties savandīt.
deiktisks vārds vārds, kura referenci nosaka, balstoties uz runas situāciju.
novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
atvārtīties Vārtoties atvelties.
ievārtīties Vārtoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
nosavāļāties Vārtoties kļūt netīram (parasti par zirgu).
izvārtīt Vārtoties pieplacināt, saplacināt.
uzvārtīties Vārtoties uzvelties.
pievāļāt Vārtoties vai guļot miegā savandīt, sajaukt.
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, ceļojumu, pārvietoties (uz citu dzīvesvietu, parasti ar iedzīvi).
pārceļot Veicot, parasti garāku, ceļu, pārvietoties (uz citu, piemēram, ligzdošanas, barošanās vietu) - par dzīvniekiem.
pārejas purva kūdraugsnes veidojas, zemā purva kūdraugsnei tālāk attīstoties - palielinoties kūdras slāņa biezumam un samazinoties minerālvielām bagāto gruntsūdeņu ietekmei uz augu barošanos.
iecistēties Veidojot cistu, ievietoties tajā.
nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
kutikulārveidojumi Veidojumi, kas ceļas no kutikulārvielas, tai stipri attīstoties.
pārvelties Veļoties pārvietoties (uz citu vietu).
ripot Veļoties, rotējot pārvietoties kādā virzienā.
pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
aizslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietoties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
elektriskais vadītājs viela, kurā elektroni nav saistīti ar saviem kristālisko režģi veidojošiem atomiem, – elektroni elektriskā lauka ietekmē var brīvi pārvietoties, radot elektrisko strāvu.
reliģiskais ideālisms viens no doktrīnu veidiem, kas tiesību jomā mēģināja nopamatot tiesības un to autoritāti, balstoties uz ideāliem priekšstatiem par justīciju, kas savukārt kļuva par pamatu ideālām tiesībām.
aizmugure Vieta, kas atrodas beigās (skatoties no priekšplāna).
slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
rabāties vilkties (piemēram, par kreklu, kas kustoties, lokoties velkas uz augšu).
vilnas stiprums vilnas matiņu spēja pretoties pārraušanai.
pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu).
pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
turpu Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
kristāla optiskā ass virziens kristālā, kurā, gaismai izplatoties, nenotiek gaismas dubultlaušana.
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
nirt Virzīties zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli); pārvietoties zem ūdens ar zemūdens transportlīdzekli.
tikt Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu vai vidi, pārvietoties.
spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
sekot Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā).
veikt Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) - par kukaiņiem.
līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties.
mīt Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot.
braukt Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).
stūrēties Virzīties, pārvietoties (parasti noteiktā virzienā).
ripināties Virzīties, pārvietoties (uz riteņiem).
braukt Virzīties, pārvietoties ar transportlīdzekli.
turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam.
lidot Virzīties, pārvietoties gaisā – par lidaparātiem
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā.
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi); vadīt kuģi, jahtu vai citu peldlīdzekli.
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (1).
plostot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm ar plostu (2).
braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
rāpot Virzīties, pārvietoties rāpus (par cilvēku).
rāpties Virzīties, pārvietoties rāpus.
braukt Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.
pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
spiesties Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko).
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
rāpot Virzīties, pārvietoties, parasti lēni, arī ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
stumties Virzīties, pārvietoties.
pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izvirzīties Virzoties pārvietoties cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
sisties Virzoties, tiekot virzītam, skarties (pie kā) tā, ka kļūst grūtāk pārvietoties.
etiķešu piemērošana vispārīga termina vai nosaukuma piemērošana personai vai problēmai, balstoties uz pavirši novērotām īpašībām vai uzvedības veidiem.
stingums Vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā.
hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu.
aerotaksis Zemāko, pie vietas nesaistīto augu (piem., baktēriju) spēja ieņemt kustoties noteiktu stāvokli, atbildot uz skābekļa kairinājumu.
Čerenkova starojums zilganas krāsas starojums, ko izstaro elementārdaļiņas ar lielu enerģiju, kustoties caurspīdīgā vidē ar ātrumu (v), kas pārsniedz gaismas ātrumu (c') šai vidē.
pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties.
spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi; šādā veidā iegūtās zināšanas.
teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības.
aizvārtīt Zirgs vārtoties izvārtījis (iespiedis, izveidojis) bedri.
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
vilkzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Lycosidae"), lieli (ķermeņa garums - 10-12 mm), tumši zirnekļi, kas spēj ātri pārvietoties, Latvijā konstatētas 47 sugas.
zvaigžņu statistika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā, balstoties uz ziņām par zvaigžņu skaitu, izdara secinājumus par zvaigžņu sistēmu telpisko uzbūvi.
iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
atsazvelties Zvalstoties, grīļojoties atnākt (parasti par resnu cilvēku).
mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu.
gekoni Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Gekkonidae"), 11 sugas, sīki un nelieli rāpuļi (garums - 3,5-30 cm), mazliet saplacinātu ķermeni; spēj pārvietoties pa vertikālām virsmām, dzīvo gk. tropos un subtropos, retāk mērenajās joslās, 70-80 ģinšu, 600-700 sugu.

toties citās vārdnīcās:

MLVV

toties

LLVV

toties

MEV

tuoties(u)