Paplašinātā meklēšana

Meklējam vainot.

Atrasts vārdos (24):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (456):

(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot.
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
ķerties pie goda aizskart, aizvainot
ķerties pie pogām aizskart, aizvainot
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu
rapļot Aizskart, aizvainot.
tangēt Aizskart; apvainot.
lekties Aizvainot (kādu).
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
močīt augumā aizvainot ar vārdiem
aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku.
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
ukusiķ Apvainot kolēģi.
uztielēt Apvainot, apsūdzēt kādu.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
aptaisīt Apvainot, nomelnot, noniecināt.
rostot apvainot, pārmest
uzbraukt Apvainot; pārmest.
ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt.
apvaināt Apvainot.
apvaiņāt Apvainot.
apvaiņavāt Apvainot.
apvaiņot Apvainot.
obļiķ Apvainot.
ķenga Apvainotājs, apmelotājs.
aizvaiņotājs Apvainotājs.
abižoties apvainoties
uzmest kūkumu apvainoties
uzmest burbuli apvainoties
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties.
ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko)
safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties.
sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties
sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
apsabežīties Apvainoties.
apsavaiņāties Apvainoties.
apvaiņoties Apvainoties.
iebilsties Apvainoties.
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart.
pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
pārspert Ar spērienu ievainot.
nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
aizšaut Ar šāviņu ievainot.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē
uzknaibīt Atkārtoti knaibot ievainot.
apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
aizbildēt Atvainot.
aizmeldēt Atvainot.
atvaiņoties Atvainoties.
ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu
izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot.
pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot.
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
izbakstīt Bakstot ievainot.
iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot.
atberzēt Beržot ievainot.
apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu).
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam.
šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu.
šļaupt pirkstā cērtot vai griežot savainot pirkstu
sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību
(iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
apvainošana Darbība, process --> apvainot.
lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses
atdrāzties Drāžot sagriezties, ievainot sevi.
coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)"
pārsadurties Durot ievainot sevi.
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
pūsties Dusmoties, apvainoties.
magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību.
iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu)
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu).
cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties.
ieēvelēt Ēvelējot ievainot.
satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā.
sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
zambāt Iegriezt, ievainot.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot.
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot.
nekrohormoni Ievainojumu hormoni, kas rodas no ievainotām šūnām un, stimulējot veselo šūnu dalīšanos, veicina rētu dzīšanu.
tērēt ievainot
caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
apkalačīt Ievainot (parasti nobrāzt).
aizdurt Ievainot ar dūrienu.
pārdzernēt Ievainot ar ko asu.
ievainoties Ievainot sevi.
aizkart Ievainot, aizskart.
apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt.
aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
aizdeldēt Ievainot, izpostīt.
kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
pārbrāzt Ievainot, sasist.
aizbendēt Ievainot.
ienāvēt Ievainot.
ierenīt Ievainot.
ievaiņāt Ievainot.
ievaiņot Ievainot.
rēnīt Ievainot.
savaiņot Ievainot.
piešaušana Ievainota dzīvnieka nošaušana medībās.
brūce ievainota un nesadzijusi audu vieta
uretrorāfija Ievainota urīnizvadkanāla sašūšana.
pēpa Ievainota vieta, brūce (bērnu valodā).
iedarīties Ievainoties.
sadzievāties Ievainoties.
apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi.
pušains Ievainots, savainots.
pušs Ievainots.
piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā
inkvīzīts Inkvizīcijas procesā persona, kas apvainota smagā noziegumā un kuras nopratināšana pēc punktiem ir sākusies.
berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) iznīcināt, arī pazemot, aizvainot
dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
sacelt spuras izrādīt neapmierinātību, sadusmoties, apvainoties
iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2).
sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot
skuļiķ Izteikt, ka jūtas apvainots.
agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt
izvaināt Izvainot.
evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
abižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart.
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
jēlumains Jēls, ievainots.
apvainoties Justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu.
aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
sakasīt Kasot savainot (ķermeņa daļu).
nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu).
pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā.
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
dzīšana kļūšana veselam (par ievainotu ķermeņa daļu)
iebozties Kļūt dusmīgam un apvainoties.
uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties; piepūsties (3).
bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam; īgnoties, dusmoties.
piepūsties Kļūt dusmīgam: arī apvainoties.
celt gaisā seksti kļūt iedomīgam; apvainoties, saskaisties
uzčūlāt Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
aizknābt Knābjot ievainot.
pārknābt Knābjot ievainot.
pieknābt Knābjot ievainot.
pieknāpt Knābjot ievainot.
pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot.
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
saknaibīt Knaibot savainot.
noknibināt Knibinot atdalīt un ievainot.
pārkniebt Kniebjot ievainot.
sakniebt Kniebjot savainot.
sakodīt Kodot saspaidīt, arī savainot.
uzkošļāt Košļājot savainoties.
aizkost Kožot ievainot, bet nenogalināt.
iekost Kožot ievainot.
pārkost Kožot ievainot.
sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
uzkost Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi.
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.).
felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
sadedzināt Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot.
aizmalt Maļot savainot.
aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
uzmelst Melojot apvainot, inkriminēt.
nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
aizmīt Minot ievainot.
nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
mest akmeni uz kādu, kādam morāli tiesāt, nosodīt, apvainot
ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga).
aiznāvēt Nāvīgi ievainot.
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
ņemt ļaunā (arī par ļaunu) nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko)
pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
uzcirpties Nejauši ievainot aitu cirpšanas laikā.
aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
piešūt lietu nepatiesi apvainot kādu nodarījumā, noziegumā
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku).
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot
iemulēt Noberzt, norīvēt; berzējot ievainot.
uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku.
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
(ie)grūst nazi (arī dunci) ribās nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci)
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
nevainojams Nolieguma divdabis --> vainot.
novaināt Nomelnot, apvainot.
novainot Nomelnot, apvainot.
izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
uzskrambāt Noskrāpēt, viegli ievainot.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
dasaut Nošaut (ievainotu, slimu dzīvnieku).
apļaunoties Ņemt ļaunā, apvainoties.
apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
sakodināt Padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām.
saēdināt Pakļaujot (piemēram, ādu, ķermeņa dalu) kodīgas vielas iedarbībai, savainot (to).
izdzīvāt Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
sanarrāt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt.
sanerrot Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot.
uzteikt Par kļūdām vainot citus.
sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties
sabintēt Pārsiet (ko ievainotu).
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
izpāņāt Pelt, paļāt, vainot, izbrāķēt.
marodēt Piesavināties kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; aplaupīt civiliedzīvotājus kara laikā.
sadzelt Pieskaroties, tiekot skartam, izraisīt, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot (par augiem).
pārplēst Plēšot ievainot.
saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot; plēšot, kožot nonāvēt.
ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
noplēsties Plēšoties, kaujoties tikt ievainotam.
saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot; plosot nonāvēt.
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
aizpļaut Pļaujot skart (ar izkapti, sirpi), ievainot.
iesapļauties Pļaušanā tikt ievainotam.
nomētāt ar akmeņiem (kādu) publiski apvainot, nomelnot
dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
spļaut sejā rupji apvainot kādu, atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu
apliet ar samazgām rupji apvainot, visādi noķengāt, nomelnot
samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
aiztērēt Sabojāt, ievainot.
gražot Sabozgties, apvainoties.
sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa dalu).
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots
iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
ķerties pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
sakampstīt Sakost, ievainot.
noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām).
uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
(uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam)
iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot.
sadraskāt sasist, ievainot
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sapūsties Saskaisties; arī apvainoties.
sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam.
sadzelt Saskaroties ar augiem, izraisīt sev, parasti stipras, sāpes, apsārtumu, arī savainot sevi.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
apzagļavot Saukt kādu par zagli, apvainot zādzībās.
saspraukt Savainot (ādu, ķermeņa daļu), piemēram, spraucoties kam cauri; stipri nobrāzt.
sadzelt Savainot (parasti par lodēm, asiem priekšmetiem).
sasavaiņāties Savainot sevi.
savainoties Savainot sevi.
savaiņoties Savainot sevi.
sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.).
saārdīt Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību).
iebrūcēt Savainot, iegūt brūci.
sabrūcēt Savainot, ievainot, radīt brūces.
apdzievāt Savainot, sabojāt.
apdzievot Savainot, sabojāt.
apkuļāt Savainot, sitot ar rīksti.
apšķelmēt Savainot.
sarēnīt Savainot.
savaiņāt Savainot.
savaiņavāt Savainot.
apauga Savainota un pēc tam apaugusi vieta kokam.
nodrauvēties Savainoties (par kādu locekli).
saskabargāt Savainoties ar skabargām.
saskabargot Savainoties ar skabargām.
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu).
sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut.
šņurgāties Skaisties, dusmoties, pelt, vainot.
noškaldīt Skaldot ievainot.
nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem).
noskrambāt Skrambājot ievainot; būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci).
saskrambāt Skrambājot savainot, parasti vairākās vietās.
ieskrambt Skrāpējot ievainot.
ieskrampt Skrāpējot ievainot.
noskrāpēt Skrāpējot ievainot.
pārskrāpēt Skrāpējot ievainot.
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot; skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
saskrāpēt Skrāpējot savainot, parasti vairākās vietās.
izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
izārdīt Smagi ievainot, sadragāt (ķermeņa daļas).
mest dubļus (uz kādu) smagi, nepatiesi apvainot; ķengāt
sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu).
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
saspārdīt Spārdot savainot.
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
saspert Sperot savainot.
pārspiest Spiežot ievainot.
saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
izspridzināt Spridzinot ievainot.
Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
Sarkanā Krusta biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
birztalu sulasvabole sulasvaboļu dzimtas suga ("Sphaerites glabratus"), Latvijā sastopama gk. mežos pie ievainotiem kokiem, no kuriem izdalās sula, ziemo zemsegā
sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
pārsaut Šaujot ievainot.
sasaut Šaujot ievainot.
sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
pāršķelt Šķeļot ievainot (ķermeņa daļu).
apvainots tāds, kas ir apvainots
smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
vesels Tāds, kas nav slims, ievainots; tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
pārsagriezties Tikt ievainotam ar ko asu.
ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
dabūt pa spārniem tikt ievainotam, piekautam, pārmācītam, dabūt ciest par kaut ko.
izadurties Tikt ievainotam, saskaroties ar ko asu, smailu.
dabūt nazi (arī dunci) ribās tikt nogalinātam, arī (smagi) ievainotam ar nazi (dunci)
dabūt lodi pierē (arī ribās, krūtīs) tikt nošautam; tikt ievainotam ar lodi
kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem
sasatriekties Triecoties, atsitoties (pret ko), tikt savainotam, sadragātam (par ķermeni, tā daļām).
sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
izvainot Turēt par vainīgu; pelt; apvainot nepatiesi.
gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas
sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
pūtielis uzpūtīgs, vārīgs cilvēks, kas ātri jūtas apvainots
uzdrīksnāt Uzskrambāt, viegli ievainot.
Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru.
grūst vainu (uz citu) vainot (citu)
novelt vainu (uz kādu, ko) vainot (kādu, ko)
uzvelt vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko)
novelt vainu (uz kādu, ko), arī uzvelt vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko)
sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot.
samīdīt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
samīņāt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu.
inkulpāts viduslaikos inkvīzīcijas procesā - persona, kas apvainota smagā noziegumā, pirms sākusies nopratināšana pēc apsūdzības punktiem
apbrancēt Viegli ievainot (nobrāzt).
šķelmēt viegli ievainot, saskrāpēt
brancēt Viegli ievainot.
pelt vienam otru apvainot un apmelot
vainoties Vienam otru vainot, apsūdzēt.
narvoties Vienam otru, citam citu nozākāt, apvainot.
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.

vainot citās vārdnīcās:

MLVV

vainot

LLVV

vainot

MEV

vainuôt