Paplašinātā meklēšana
Meklējam braukt.
Atrasts vārdos (50):
- braukt:1
- braukts:1
- brauktin:1
- apbraukt:1
- atbraukt:1
- dabraukt:1
- iebraukt:1
- izbraukt:1
- nobraukt:1
- nobraukt:2
- pabraukt:1
- sabraukt:1
- uzbraukt:1
- brauktava:1
- brauktave:1
- braukteve:1
- braukties:1
- brauktive:1
- brauktule:1
- brauktuve:2
- brauktuve:1
- aizbraukt:1
- aizbraukt:2
- pārbraukt:1
- pārbraukt:2
- piebraukt:1
- iebrauktne:1
- mazbraukts:1
- pabrauktne:1
- garāmbraukt:1
- atbraukties:1
- iebrauktuva:1
- iebrauktuve:1
- izbraukties:1
- izbrauktuve:1
- nobraukties:1
- nobrauktuve:1
- pabraukties:1
- piebrauktne:1
- sabraukties:1
- uzbrauktuve:1
- izabraukties:1
- pārbraukties:1
- pārbrauktuve:1
- piebrauktava:1
- piebrauktuve:1
- caurbrauktuve:1
- dasabraukties:1
- iesabraukties:1
- nosabraukties:1
Atrasts vārdu savienojumos (32):
- braukt ar muti
- braukt ar reizām
- braukt ar stopiem
- braukt kā uz kandavu
- braukt kalībās
- braukt mežā
- braukt pa virsu
- braukt par zaķi
- braukt pātaros
- braukt peļņā
- braukt reizās
- braukt soļiem (arī soļos)
- braukt uz (ko)
- braukt uz čuču muižu
- braukt uz kuģa
- braukt uz kukaiņu ciemu
- braukt uz kukaiņu valsti
- braukt uz leju
- braukt uz tārpu ciemu
- braukt uz tārpu kalnu
- braukt uz tārpu valsti
- braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm
- braukt vienos ratos
- braukt vietraugos
- braukt virsū
- iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās)
- luņģos braukt
- pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- padeģeļos iet vai braukt
- padeģos iet vai braukt
- rokstu braukt
Atrasts skaidrojumos (794):
- aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
- gaņīt (Ātri) braukt.
- gāzēt (Ātri) braukt.
- goņīt (Ātri) braukt.
- Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
- izairēt Airējot izbraukt.
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
- apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
- aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
- aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
- aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
- aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizšvīkstināt Aizbraukt (piem., riepām švīkstot).
- nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizbraukāt Aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp.
- aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
- aizklabināties Aizbraukt ar klabošiem ratiem.
- aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
- aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
- aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
- aizšļūkt Aizbraukt ar ragavām.
- aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
- aizcīkstēt Aizbraukt čīkstot.
- aizdārdzēt Aizbraukt grabot, dārdot.
- aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
- aizgrandīties Aizbraukt kratoties.
- aizķellāties Aizbraukt pa dubļainu ceļu.
- aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
- aizblārkšķēt Aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu.
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizklidzināt Aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab.
- aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
- aiztecināt Aizbraukt sīkiem rikšiem.
- zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
- aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem.
- aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt.
- aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem.
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
- aizjādīties Aizbraukt; aiziet.
- aizpukšķināt Aizbraukt.
- aizripināt Aizbraukt.
- aizvagot Aizbraukt.
- aizvažāt Aizbraukt.
- aizvažot Aizbraukt.
- mahnuķ Aizbraukt.
- nobraukties Aizbraukt.
- aizreizot Aizceļot, aizbraukt.
- aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
- aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
- aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
- aizajaukties Aiziet, aizbraukt.
- aiztriept Aiziet, aizbraukt.
- aiztrakāt Aiziet, arī aizbraukt.
- aizklibināt Aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem.
- aizmočīt Aiziet; aizbraukt.
- aizpirst Aiziet; aizbraukt.
- aizpisties Aiziet; aizbraukt.
- embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- nodīdelēt Aizvest, aizbraukt.
- aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām).
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
- apmaukt Apbraukt (apkārt).
- izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
- apkuģot Apbraukt ar kuģi.
- apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
- apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu.
- apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
- apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
- mest (arī liekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
- paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur.
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
- nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- iekokļāt Ar čīkstošiem ratiem iebraukt.
- appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
- atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
- dandalāties Ar grūtībām braukt pa bedrēm.
- kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
- kuķēties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
- urrāties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
- dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt.
- izmuļļāties Ar grūtībām izbraukt.
- izmalties Ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt.
- ričains ar iebrauktām ratu sliedēm.
- ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
- mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt.
- noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- apcīnīties Ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt.
- nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
- mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
- aizakulties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet.
- atstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām atbraukt.
- atmuļļāties Ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
- strūgāties Ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
- iestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet.
- izstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet.
- izmoļļāties Ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu).
- pārstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri).
- piestrūgāties Ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet.
- uzstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet.
- atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
- šļūte Ar ragavām slīpi nobraukta nogāze.
- iebrākšķēt Ar rīboņu iebraukt.
- šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
- ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
- kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- atžvārdzēt Ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt.
- ieblīšķēt Ar troksni ienākt, iebraukt.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- atcelties Atbraukt (laivā).
- atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
- atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem.
- atorēt Atbraukt ar ori.
- atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām.
- atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu.
- atvažot Atbraukt, ierasties.
- atbraukāt Atkārtoti braukt šurp.
- atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt.
- atplīvēt Atnākt vai atbraukt.
- atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atsašķetināties Atnākt, atbraukt.
- atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt.
- aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- nolaist Ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
- aizmizot Ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties.
- aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
- aizdragāt Ātri aizbraukt.
- aizkrēst Ātri aizbraukt.
- aizplēst Ātri aizbraukt.
- aizvālēt Ātri aizbraukt.
- aizvilnīt Ātri aizbraukt.
- aizvārīties Ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
- aizalaisties Ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt.
- atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
- atskriet Ātri atnākt, arī atbraukt.
- atvārīt Ātri atnākt, atbraukt.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
- gasēt Ātri braukt ar automašīnu.
- pletēt Ātri braukt vai skriet.
- ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
- drāzt Ātri braukt.
- drāzties Ātri braukt.
- kāst Ātri braukt.
- kurināt Ātri braukt.
- mest Ātri braukt.
- nesties Ātri braukt.
- žvidzināt Ātri braukt.
- ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- ievārīties Ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā).
- zēģelēt Ātri iet vai braukt.
- sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
- šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
- vārīt Ātri iet, skriet, braukt.
- vārīties Ātri iet, skriet, braukt.
- izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
- izvārīt Ātri iziet, izbraukt u. tml.
- izvārīties Ātri iziet, izbraukt u. tml.
- nospolēt Ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu).
- noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noskriet Ātri nobraukt (visu laikposmu).
- noskriet Ātri nobraukt gar (ko), garām (kam).
- noskriet Ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.).
- nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
- nošvitināt Ātri nobraukt.
- nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- maut Ātri pārvietoties (braukt vai iet).
- urbt Ātri pārvietoties (braukt, iet).
- vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
- testies Ātri pārvietoties (skriet, braukt).
- piespolēt Ātri piebraukt (klāt).
- pievārīt Ātri piebraukt (pie kā, kam klāt).
- uzšauties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
- uzvārīt Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
- uzvārīties Ātri uziet, uzskriet, uzbraukt.
- uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzsperties Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom.
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
- izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
- nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt.
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1).
- izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū.
- atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties.
- nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu).
- novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt.
- pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri).
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
- nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt.
- uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā.
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
- šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves).
- grepains Bedrains, izbraukts.
- grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts.
- groba Bedre, izbraukta ratu sliede.
- parkas Bedres izbrauktā ceļā.
- piebraukāt Bieži piebraukt.
- braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
- atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi).
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
- paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē).
- papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā.
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- kāpt uz kuģa braukt (prom) ar kuģi
- noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
- krīkļot braukt ar sliktu zirgu.
- braukt par zaķi braukt bez biļetes.
- penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu.
- braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu.
- braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem.
- rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
- braukt ar reizām braukt reizās.
- braukt soļiem (arī soļos) braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
- izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
- jōt iz pakaļu braukt uz mājām.
- braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām.
- gāzt Braukt; ātri braukt, doties.
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
- pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus.
- piebremzēt Bremzējot piebraukt.
- pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu.
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ceļa klātne ceļa brauktuve kopā ar nomalēm.
- maule Ceļā dziļi izbraukta gramba.
- ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru.
- jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
- jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
- grebe Ceļā izbraukta bedre.
- grepe Ceļā izbraukta bedre.
- dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
- dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas.
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
- kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts".
- iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru.
- kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
- sabraucējs Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
- iečīkstināt Čīkstot iebraukt.
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt.
- iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
- manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem.
- jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
- krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
- braucams Divd. --> braukt.
- izbraucams Divd. --> izbraukt.
- piebraucams Divd. --> piebraukt.
- rekains Dobuļains, izbraukts.
- rēkains Dobuļains, izbraukts.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.).
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
- atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt.
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
- šļambīns Dzelzceļa pārbrauktuves barjera.
- dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
- atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt.
- daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
- čudāt Gatavoties iet, braukt.
- aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu).
- sleberēt gausi braukt.
- atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt.
- pārglaust Glāstot pārbraukt (4).
- izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt.
- pārgrabēt Grabot pārbraukt.
- sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā.
- greba Grebe - ceļā izbraukta bedre.
- ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot.
- ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu.
- ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
- ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
- iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
- apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi.
- ierullēt Iebraukt.
- raka iebraukta gramba uz ceļa.
- danga Iebraukta gramba.
- tanga Iebraukta gramba.
- lēze Iebraukta ratu gramba.
- apžeba Iebrauktā sliede, gramba.
- riesa Iebraukta sliede.
- risa Iebraukta sliede.
- iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums.
- grauze Iebraukta, iestaigāta sliede.
- špūre Iebrauktas slēpju sliedes.
- špūre Iebraukts ceļš, rise.
- šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes.
- iebrauktuva Iebrauktuve.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
- iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
- aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
- perambulātors Ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu.
- odometrs Ierīce automobiļa nobrauktās distances mērīšanai.
- hodometrs Ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī).
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- iesalaisties Iesākt iet, braukt.
- braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
- klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
- kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus.
- spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1).
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2).
- mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
- maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
- mērīt ceļu iet, braukt.
- mērot (retāk mērīt) ceļu iet, braukt.
- durt Iet; braukt.
- paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni.
- pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni.
- ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt.
- saklidzināt Ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt.
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izabraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
- apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt).
- apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt).
- pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot.
- izrullēt Izbraukt (laukā no kādas vietas).
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
- maulēt Izbraukt ceļus.
- iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- izbreņģēt Izbraukt no dubļiem.
- dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
- piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti).
- izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt.
- izmutāt Izbraukt, izgrambāt.
- izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā.
- izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
- izbrazdināt Izbraukt.
- izmeņģēt Izbraukt.
- grieva Izbraukta bedre uz ceļa.
- gruva Izbraukta bedre.
- grencele Izbraukta gramba, danga.
- jama Izbraukta gramba.
- grope Izbraukta ratu sliede.
- dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta.
- dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms.
- sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
- penckas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
- penskas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem.
- gravāts Izbraukts, bedrains.
- rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš.
- ritaveņas izbraukts, grambains ceļš.
- riekains Izbraukts, grambains.
- kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu).
- kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš.
- izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
- izašķetināties Iziet, izbraukt.
- izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt.
- oļļāt Izmīdīt, izbraukt.
- izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt.
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
- braucāt Jautri braukt.
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla.
- vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves.
- ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem.
- kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.).
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- iepidžināt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
- iepiļīt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
- izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā.
- uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā.
- pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu.
- dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu.
- krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
- šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve.
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve.
- kur deguns rāda kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
- kur acis (acs) rāda kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- izlavēt Lavējot izbraukt.
- drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt.
- aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
- aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet.
- atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt.
- klampāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt, iet.
- klanckāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt.
- klimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
- klimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
- klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt.
- kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
- klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
- kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
- kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
- atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
- apklabināt Lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam.
- pārkladzināt Lēnām (sīkiem rikšiem) pārbraukt mājup.
- aizčunčināt Lēnām aizbraukt; aiziet.
- aizčakstināt Lēnām aizbraukt.
- aizčubināt Lēnām aizbraukt.
- aizdripināt Lēnām aizbraukt.
- aizlunkāt Lēnām aizbraukt.
- klinkāt Lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu.
- plukšināt Lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu).
- koksināt Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
- koksināties Lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu.
- žūzāt Lēnām braukt pa dubļiem.
- čorāt Lēnām braukt.
- ķerrāt Lēnām braukt.
- krebināt Lēnām braukt.
- vāžot Lēnām braukt.
- iekoklēt Lēnām iebraukt.
- kunkāt Lēnām iet vai braukt.
- izvilkties Lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- vēžot Lēnām kustēties, braukt.
- novilkties Lēnām nobraukt.
- pavāžot Lēnām pabraukt garām.
- pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- aizklampāt Lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt.
- kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
- krecelēt Lēnām, pārvarot šķērsļus braukt.
- aiztrikšināt Lēni aizbraukt.
- urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu).
- kulcinēties Lēni braukt ar zirgu.
- klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- čikāties Lēni braukt.
- pimpināt Lēni braukt.
- klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
- notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu).
- pārtrikšināt Lēni pārbraukt, parasti ar zirgu.
- aizurgāties Lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu).
- aturgāties Lēni, ar grūtībām atbraukt (pa grambainu, nelīdzenu ceļu).
- klunkurēt Lēni, ar grūtībām braukt.
- izurgāties Lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu).
- izkleberēt Lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt.
- aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
- noklemperēt Lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt.
- aizklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt.
- izklamburēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- izklampāt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- izklunkurēt Lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt.
- atklabināt Lēni, sīkiem solīšiem atbraukt (ar zirgu).
- kokšināt Lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt.
- iztoškāties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- iztostīties Lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- iznūžāties Lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties.
- krutināt Lēni, vienmērīgi braukt ar zirgu.
- uzklidzināt Lēniem rikšiem uzbraukt augšā.
- kulcināt Lēnītēm iet, braukt.
- spilži lepni; ātri (braukt).
- gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
- atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt.
- nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt.
- kulstevnīca Linu kulstītava, braukts.
- luņģos braukt luņģībās braukt
- izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
- noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt.
- aizkarsēt Ļoti ātri aizbraukt.
- aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
- vālēt Ļoti ātri braukt.
- novālēt Ļoti ātri nobraukt.
- aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
- aizsaut Ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt.
- putinēt Ļoti ātri, strauji skriet, braukt.
- notriekt Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
- aizvārīt Ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt.
- iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis.
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas.
- abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli.
- nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt.
- umzas Meža ceļā iebrauktas grambas.
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
- kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
- pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
- pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
- dasabraukties Nejauši piebraukt.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts.
- sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš).
- gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
- izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt.
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
- noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslūtēt Nobraukt, nobradāt.
- nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- norullēt Nobraukt.
- raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
- ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt.
- noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu.
- nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums.
- neizbraucams Nolieguma divdabis --> izbraukt.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt.
- ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves.
- nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt.
- atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt.
- atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt.
- aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi).
- pavilnīt Pabraukt garām.
- apbraukt Pabraukt zem kā.
- dangot Padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu).
- bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba.
- gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas.
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
- izamīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā.
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- izamainīties Paiet, pabraukt viens otram garām pretējā virzienā.
- pasalaisties Paiet, pabraukt.
- atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
- izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml).
- pabraukt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) braukt.
- pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām.
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
- pārbraucienis Pārbrauktuve.
- kā pēc nāves pārmērīgi lēni, ilgi (iet, braukt).
- aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā.
- izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- braucan Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
- braucen Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
- braucien Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin.
- braucin Pastiprina darbības vārdu "braukt".
- brauktin Pastiprina darbības vārdu "braukt".
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
- izbraukums Paveikta darbība --> izbraukt (2).
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt(1).
- uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1).
- uzbraukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2).
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
- pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- pieripot Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā).
- pieripot Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripināt (2).
- pieripināt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2).
- pieritēt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2).
- pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem).
- dabraukt Piebraukt pie kā.
- atnākt Piebraukt pieturā, pienākt (par transportlīdzekļiem).
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2).
- piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur).
- noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties.
- piebrauktava Piebrauktuve.
- piebrauktne Piebrauktuve.
- aizpīpināt Pīpinot aizskriet, aizbraukt.
- tilta pāreja posms, kurā ceļa trase šķērso upi; sastāv no tilta un tā pieejām un uzbrauktuvēm.
- aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu).
- atpokšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt; atpukšināt.
- atpukšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt.
- iepokšināt Pukšķinot iebraukt.
- izpokšināt Pukšķinot izbraukt.
- uzpokšināt Pukšķinot uzbraukt.
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1).
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices.
- ieskanēt Radot skaņas, iebraukt.
- ritavinis ratu iebrauktas rievas lauku ceļā.
- braukt kalībās raudzībās braukt
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā.
- izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas.
- maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru.
- vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- uzbraukāt Reizēm iebraukt.
- atbrazdinēt Rībinot atbraukt.
- ierībēt Rībot iebraukt.
- uzrībēt Rībot uzbraukt (par ratiem).
- aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- kladzināt Rikšiem braukt ar sliktu zirgu.
- race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice.
- grava Riteņu iebraukta sliede; arī gramba.
- races Riteņu izbrauktas gropes ceļā.
- sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3).
- zauķužiķ Sabraukt ar mašīnu.
- saskrabināt Sabraukt kopā vairākiem pa sasalušu ceļu.
- sadrasēt sabraukt, sajāt.
- atputinēt Saceļot putekļus, atbraukt, atskriet.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- pasklandains Sasalis un izbraukts (ceļš).
- savažot saskriet, sabraukt vienviet.
- taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu).
- skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu).
- slalomēt Slēpot, arī braukt ar laivu pa slaloma trasi.
- glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums.
- aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
- helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana.
- aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
- trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve.
- ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei).
- saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā.
- attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt.
- ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt.
- aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu).
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
- iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
- nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
- piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt.
- aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
- šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- pielaist Strauji piebraukt.
- nosadrāzties Strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
- sažarīt Strauji, ātri iebraukt (kur iekšā).
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli).
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
- brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts.
- gropains Tāds (ceļš, celiņš), kur izveidojušās iebrauktas gropes.
- aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
- piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
- dangains Tāds, kur ir dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (par ceļu).
- grambains Tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains.
- laivojams Tāds, kur ir iespējams braukt ar laivu.
- halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
- iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt.
- iztarkšēt Tarkšot izbraukt.
- periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem.
- dispečerkontrole Telesignalizācijas sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos vienceļa posmos - sniedz vilcienu dispečeram informāciju par kustības virzienu vienceļa posmos, blokiecirkņu un starpstaciju ceļu aizņemtību, ieejas un izejas luksoforu rādījumiem un automātiskās pārbrauktuvju signalizācijas stāvokli.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- braukties Tikt brauktam.
- aiztirkšināt Tirkšķinot aizbraukt.
- attirkšināt Tirkšķinot atbraukt.
- manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
- manevrēšana transportlīdzekļa pārvietošanās, mainot kustības virzienu vai vērsumu, kas parasti nepieciešama, lai apbrauktu kādu šķērsli, lai pārvietotos ierobežotā laukumā vai lai precīzi piebrauktu noteiktā vietā.
- braucamība transportlīdzekļa spēja braukt izbraukt (pa ceļu, taku, upi).
- satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus.
- notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur).
- klūgāties Trokšņaini iet, braukt.
- aizbrazdinēt Trokšņojot aizbraukt prom.
- ielikt Uzbraukt (kādam šķērslim).
- ierullēt Uzbraukt (kādam šķērslim).
- ietesties Uzbraukt (kādam šķērslim).
- uziet Uzbraukt (par transportlīdzekli).
- uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili).
- uzorēt Uzbraukt augšā.
- uzsēklēt Uzbraukt uz sēkļa (strandēt).
- uzkustēt Uziet, uzbraukt (uz kā, kur augšā), parasti lēni.
- padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
- iebraukāt Vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli); iebraukt.
- sasavadāties Vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai).
- braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
- braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem.
- patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- apasavja Vēdiskajā rituālā - apiet vai apbraukt ap kādu priekšmetu pretēji saules virzienam (pretēji pulksteņa rādītāju virzienam), to izmantoja apbedīišanas un mirušo piemiņas rituālos.
- atšaut Veikli, ātri atnākt, atbraukt.
- jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km.
- airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu.
- atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem).
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos).
- pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārritināt Vieglos rikšos pārbraukt mājās.
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
- atbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1).
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2).
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3).
- piebrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1).
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1).
- caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- gājēju pāreja vieta uz brauktuves, kur gājējiem paredzēts šķērsot ielu; apzīmēta ar attiecīgo ceļa apzīmējumu vai ceļa zīmi
- nostāšana Vieta, kur var ienākt, iebraukt, apstāties.
- pārbraucienis Vieta, kur var pārbraukt.
- klunčāties Vilkties, lēnām iet vai braukt.
- klunčoties Vilkties, lēnām iet vai braukt.
- tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda.
- iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem).
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
- vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
- izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt.
- pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
braukt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T