Paplašinātā meklēšana

Meklējam jāt.

Atrasts vārdos (291):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

paklabinus jāt

Atrasts skaidrojumos (1280):

(aiz)iet postā (Sa)bojāties.
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi.
epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki.
zūzināt Aijāt, midzināt.
ājāt Aijāt.
uijāt Aijāt.
uikāt Aijāt.
piegrezīt Aiz nemākulības sabojāt.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā).
nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu.
dajāt Aizjāt līdz kādai vietai.
dajāties Aizjāt līdz kādai vietai.
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt.
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
noaulekšot Alekšos nojāt.
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
tups Apaļi dreijāts sāls trauks.
mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus).
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
apdreivēt Apdrāzt, apdreijāt.
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt.
duzt Apmākties, bojāties, skumt.
sasmadzēt appelēt (par gaļu), sabojāties
apmudēt Appelēt, sabojāties (no ārpuses).
apžērgt Apsēsties jāteniski.
rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem
slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto
pārmanīt Aptaujāt, pārbaudīt.
nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
saērpēt Ar ērpi izsijāt.
iešņīpāt Ar ko asu velkot, iebojāt.
kretulāt Ar kretuli sijāt.
kretuļāt Ar kretuli sijāt.
kretulot Ar kretuli sijāt.
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
atklemburot Ar sliktu zirgu atjāt.
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt.
atgleijēties Atdzist; atgleijāties.
atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā).
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
aizjādīt Atkārtoti aizjāt.
noprašņāt Atkārtoti taujāt.
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
rešķāt Atsijāt graudus no pelavām.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
atšķira Atšķirtais, atsijātais.
mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
žākļsēde balsts jāteniski (sporta vingrošanā)
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
marešosē Beļģijā jātnieku žandarmērija.
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); berzējot izbojāt.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
kā traks suns bez žēlastības (nogalināt, vajāt)
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
ģedināt Bieži iztaujāt.
noslavēt Bieži slavējot sabojāt.
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
tērēt bojāt
maitāt Bojāt (1).
maitāt Bojāt (2).
maitāt Bojāt (3).
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
cūkot Bojāt (parasti tīšām).
laist (arī spert) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
spert (arī laist) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
bojāt klasi bojāt (savu labo) slavu
murķīt Bojāt apstākļu sakritības rezultātā.
murķīt Bojāt mērcējot vai nosmērējot.
noāmarot Bojāt sitot ar āmuru.
pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas.
mužot Bojāt, dauzīt.
gadināt Bojāt, iebojāt.
bendēt Bojāt, iznīcināt (augus).
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
ieskādēt Bojāt, maitāt.
noskādēt Bojāt, maitāt.
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri.
nobrakarēt Bojāt, sadauzīt.
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju.
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri.
apnaiskāt Bojāt.
bāņēt Bojāt.
cūkāt Bojāt.
gant Bojāt.
ķezēt Bojāt.
ķēzt Bojāt.
naiskāt Bojāt.
nerrot Bojāt.
peizēt Bojāt.
porķīt Bojāt.
purgāt Bojāt.
pušerēt Bojāt.
skādēt Bojāt.
smidzināt Bojāt.
ņidre Bojāta koka serde.
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
bojājums Bojāta vieta.
ķarzaklis Bojātājs, postītājs.
bendētājs Bojātājs.
redintegrācija Bojātas daļas atjaunošana.
endoprotezēšana Bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu.
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
smeļķēt bojāties
maitāties Bojāties (1).
maitāties Bojāties (2).
kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja).
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
prapult Bojāties, iet bojā.
prult Bojāties, iet bojā.
iekurtēt Bojāties, izčākstēt.
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt.
jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā.
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
dugāties Bojāties, pelēt (par produktiem).
gunēt Bojāties, pelēt.
plēkšēt Bojāties, pūt.
saplekt Bojāties, sākt pelēt.
šķenst Bojāties, vārguļot.
ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku).
smirst Bojāties; kļūt smirdīgam.
apkalēties Bojāties.
gandēties Bojāties.
izpostīties Bojāties.
iet bojā Bojāties.
plīkt Bojāties.
pušierēties Bojāties.
tērēties Bojāties.
vainoties Bojāties.
reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
designācija Bojāto preču saraksts.
defektīvs Bojāts (priekšmets).
smakojs Bojāts un smirdīgs (ēdiens).
stindīgs Bojāts, bojājies.
maitains Bojāts, iepuvis.
izčomerēts Bojāts, kukaiņu izēsts.
deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots).
tērēts Bojāts; tāds, kam ir funkciju traucējumi.
salūzis Bojāts.
pleroze Bojātu audu atjaunošanās pēc slimības.
citotēze Bojātu šūnu atjaunošanās process.
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt.
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
drasāt Braši soļot vai jāt uz zirga.
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
mutāt Braucot bojāt, grambāt.
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
pārlaist Braukt, jāt mājās.
zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja
šopa Brūce, ievainojums, bojāta vieta (kokā).
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam
izdedžbetons Būvmateriāls, kas sastāv no cementa, kaļķu un izsijātu antracīta vai citu akmeņogļu izdedžu maisījuma.
ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju.
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi.
čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem.
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
aizbojāt Daļēji sabojāt; _(biežāk)_ iebojāt.
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai
jāšana Darbība --> jāt.
vajāšana Darbība --> vajāt.
iztauja Darbība, process --> iztaujāt; iztaujāšana.
jājiens Darbība, process --> jāt (1); jāšana.
tauja Darbība, process --> taujāt.
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs.
sijātājs Darītājs --> sijāt.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem.
aparatūras kļūme datoru sistēmas kādas fizikālās komponentes, piemēram, elektroniskas shēmas vai elektromehānisku ierīču (disku, lenšu), disfunkcija, kuras labošanai nepieciešama bojātās komponentes nomaiņa
saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
daskriet Daudz strādājot, sabojāt veselību.
iedauzīt Dauzot iebojāt.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
uzjādelēt Demonstrējot izjāt turp un atpakaļ.
rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
jājams Divd. --> jāt.
dreimanis Dreijātājs, virpotājs; amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai.
dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus.
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms
relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā.
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
uparati Ezoterismā tas, pēc kā visiem jātiecas - visu personisko vēlmju beigas.
atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā.
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
spahi Franču armijā 4 pulki Āfrikas jātnieku, kurus papildina ar Alžīrijas iedzimtniekiem.
spahiji Franču jātnieku daļas, kas bija saformētas no vietējiem iedzīvotājiem Ziemeļāfrikā un Rietumāfrikā.
šasērs Franču jātnieku strēlnieks.
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu.
gaučo Gans jātnieks Dienvidamerikā.
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
nogrezēt Gatavojot sabojāt.
gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
biblioklasts Grāmatu iznīcinātājs, grāmatu bojātājs.
lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
pasijāns Graudu daudzums, cik vienā reizē sietā iegrābj, ko sijāt.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
iegrauzt Graužot iebojāt.
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem).
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
saskabīt Griežot sabojāt.
sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci).
satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt.
samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci).
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam; gruzdot pārdalīties.
ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
apšūpāt Ieaijāt (miegā).
nūnēt Ieaijāt miegā.
zūzāt Ieaijāt, dziedot šūpot.
zūzēt Ieaijāt, dziedot šūpot.
zūzot Ieaijāt, dziedot šūpot.
ieķēzīt Iebojāt, iemaitāt.
iemaitāt Iebojāt.
ietērēt Iebojāt.
iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt.
iemudēt Iebojāties.
iemudēties Iebojāties.
iesmeļķēt Iebojāties.
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
apmudēt Iegūt sliktu garšu, sabojāties.
iejādalēt Iejāt (2).
iejādīt Iejāt (2).
rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus.
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.).
aizčučināt Iemidzināt (bērnu), ieaijāt.
lulināt Iemidzināt, ieaijāt.
kāpt zirgam mugurā ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga
ķibelnieks Ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles.
transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas
saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
iejāties Iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
noklemmēt Iestrēgt; sabojāties (par mehānismu).
apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt.
satillināt Ilgāku laiku aijāt, šūpot.
izsēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
pārbļaut Ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi.
nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
izjāties Ilgāku laiku, daudz jāt.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
izpaijāt Ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt.
izpaijāties Ilgāku laiku, daudz paijāt.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
nopīpot Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
izvaijāt Ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt.
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
sadeivelēt Ilgstoši (nepareizi) lietojot sabojāt.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
kaproilamīns Indīgs ptomaīns bojātā raugā un šķērmā zivju eļļā.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
baltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, izšķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas; dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda
lēmumatbalsta sistēma informācijas un plānošanas sistēma, kas nodrošina iespēju aptaujāt datorus, analizēt iegūto informāciju un iepriekš noteikt, kāds būs pieņemto lēmumu iespaids uz konkrēto procesu
ekskavators instruments zoba bojāto masu atdalīšanai
šporas Īpaši veidojumi jātnieku zābaku aizmugurē.
krakusi Iregulārs poļu jātnieku pulks, ko sastādīja 1812. gadā Krakovā un arī 1831. gadā.
pārirt Irstot pārdalīties; irstot kļūt cauram, bojātam.
nopaijāt Īsu brīdi paijāt un pabeigt paijāt.
(sa)laist šreijā izbojāt
izļurkāt Izbojāt (izviļājot, samīdot u. tml.).
izkost Izbojāt (par ko kodīgu).
izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.).
nočammāt Izbojāt (piemēram, nolauzīt), neveikli, tūļīgi ko darot.
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
izporzāt Izbojāt, sabojāt, izjaukt.
izpušierēt Izbojāt, sabojāt; izjaukt.
izcūkāt Izbojāt, sabojāt.
izsmurgāt Izbojāt, sabojāt.
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus
izmaitāt Izbojāt.
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt.
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
izjādīt Izjāt (3).
izfušierēt Izjaukt (ko); sabojāt.
izpindzelēt Izjaukt; izbojāt.
izpļurkāt Izjaukt; izbojāt.
izpurgāt Izjaukt; izbojāt.
izčagāt Izjaukt; sabojāt (ēdienu).
čupā Izjucis; sabojāts, salauzts.
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks.
knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti).
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu; sabojāt; samaitāt.
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2).
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību.
dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
ūkņāt Izpētīt, izdibināt, iztaujāt.
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
izgandēt Izpostīt, sabojāt.
izčakāt Izrakņāt, izbakstīt; sabojāt (ēdienu).
izsiejāt Izsijāt (1).
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (kā lielāku daudzumu).
izkretulāt Izsijāt ar kretuli.
izkritināt Izsijāt ar kretuli.
izrestēt Izsijāt ar lielo rijas sietu (resti).
izsarvot Izsijāt, izvētīt.
izērpēt Izsijāt.
izkridžināt Izsijāt.
paērpēt Izsijāt.
apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus).
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
tapšināt Iztaujāt, aiz ziņkārības.
dibenēt Iztaujāt, izdibināt.
dibinēt Iztaujāt, izdibināt.
izkarcināt Iztaujāt, izdibināt.
noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt.
prakšāt Iztaujāt, izklaušināt.
seķinēt Iztaujāt, izklaušināt.
iztirāt Iztaujāt, izmeklēt.
vākot Iztaujāt, izmeklēt.
tirināt Iztaujāt, izvaicāt, pratināt.
peķot Iztaujāt, izvaicāt.
katināt Iztaujāt, nopratināt.
pārtincināt iztaujāt, pratināt
kāsināt Iztaujāt, pratināt.
kveršināt Iztaujāt, pratināt.
tirdināt Iztaujāt, pratināt.
kvaršināt Iztaujāt, tincināt, pratināt.
kvarčināt Iztaujāt, tincināt.
katehizēt Iztaujāt; mācīt jautājumos un atbildēs.
iztauņāt Iztaujāt.
kancināt Iztaujāt.
pārklaust Iztaujāt.
prāšināt Iztaujāt.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
iztīpenēt Izvaicāt, iztaujāt, izprašņāt.
izmilnot Izvajāt, izdzīt, izsist.
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti.
izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
apjāšu Jāšus, jāteniski.
apjāšus Jāšus, jāteniski.
nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt.
paklabinus jāt jāt aulekšos
nojāt Jāt un pabeigt jāt (kā).
šebiski jāteniski
šķeltiski jāteniski, apskaujot ar kājām
raitars jātnieks
rimbas jātnieku bikses
manēžas jāšana jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā)
tauļāt Jautāt, meklēt; taujāt.
vaikāt Jautāt, taujāt, vaicāt.
kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi.
kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem
pautnesis Kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu).
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
reintegrācija Kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma.
rimbenieks kāds, kurš ģērbies jātnieku biksēs (rimbās)
pažargoties Kādu brīdi jāteniski pašūpoties.
pajādīt Kādu brīdi šurp un turp jāt.
pauikāt Kādu brīdi vajāt.
ieērpēt Kādu daudzumu izvētīt, izsijāt ar ērpi.
paauklēties Kādu laiku auklēt, šūpot rokās, aijāt.
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
hiparhija Karaspēka nodaļa ar apmēram 500 jātniekiem.
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
autokatastrofa Katastrofa, kurā tiek sabojāts autotransporta līdzeklis; automobiļu sadursme.
katēchizēt Katehizēt - iztaujāt, mācīt njautājumos un atbildēs.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti
slēgts lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti
maita Kaut kas bojāts, sabojāts.
sasalēns Kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
rubikons Kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs.
ķēpt Kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt.
turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem.
kirasietis kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas
dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem.
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
šķēršļu pārvarēšana klasiskais jātnieku sporta veids, kurā ir jāpārvar dažāda grūtuma pakāpju šķēršļi; konkūrs
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
dzīšana kļūšana veselam, veidojot jaunus audus bojāto audu vietā, piepildot ar audiem (par brūci)
izdārdēt Kļūt nestipram, bojātam.
zekšķēt Kļūt netīram, sākt bojāties.
izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
sūpēt Kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties.
dzīt kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā, piepildīties ar audiem (par brūci)
izkņābāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt.
izkņapāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt.
nokņapāt Knābājot noēst, arī sabojāt.
saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašņakāt Knābājot un bradājot sabojāt.
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
sakodēt Kodinot sabojāt.
sakodināt Kodinot sabojāt.
sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi; sakodīt (3).
smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas
poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone.
šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
negrimstība Kuģa spēja negrimt, ja tā korpuss bojāts un daļēji pieplūdis ar ūdeni.
cratichneumon Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
lissonota Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
apanteles Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints.
centrālā afāzija kurā bojāta galvas smadzeņu garoza
sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi.
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus.
Epona Ķeltu mitoloģijā - zirgu dieviete un jātnieku aizstāve, ko pielūdza visā seno ķeltu apdzīvotajā teritorijā.
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
izlauzīt Lauzot izbojāt.
salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi.
močīt Lauzt, lauzīt, bojāt (kādu priekšmetu).
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu); sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem); lēkšiem nojāt.
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos
smidzēt Lidot, sijāties (kā odi).
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
aizaliekties Liecoties kļūt līkam, greizam, liecoties sabojāties.
Bambergas jātnieks liela jātnieka skulptūra, kas atrodas Bambergas katedrālē un tapusi ap 1225.-1237. g.
citoredukcija Lielākās bojāto audu daļas izoperēšana, piem., audzēja daļas ekstirpācija, pirms ķīmijterapijas un staru terapijas.
kurbetēt Lielmanīgi jāt, zirgu dancināt.
piekretelēt Lielu daudzumu caur sietu izsijāt.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
niekāt Lietot nelietderīgi; bojāt.
niekot Lietot nelietderīgi; bojāt.
liedenis Lietus sabojāts siens.
gumēt Līkt, liekties, bojāties.
limforāģija Limfas izplūšana no bojāta limfvada.
kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu.
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt.
nojādināt Ļaut pārāk daudz jāt.
noēst Ļoti bojāt; saēst.
beigt Ļoti bojāt.
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum"
pārgriezt Ļoti spiežot ūdeni (no auduma), sabojāt (to).
mīt uz papēžiem ļoti tuvu, cieši sekot (telpā un laikā); vajāt; steidzināt
izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt.
dielāt Maitāt, bojāt.
pasmidzināt Maitāt, iebojāt.
skumstiķis Mākslas darbs (sabojāts).
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
hetairi Maķedoniešu dižciltīgie jātnieki, tiešā nozīmē "karaļa pavadoņi".
braconidae Māņjātnieciņu dzimta.
masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki
cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai.
aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
pasamaitāties Mazliet sabojāties (par produktiem).
apdunēt Mazliet sabojāties visapkārt.
aizmudēt Mazliet sabojāties.
iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
paprašņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
paprāšņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
pamudēt Mazliet, nedaudz pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3).
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
uzmīdīt Mīdoties sabojāt.
apaijāt Mierinot (bērnu) kādu laiku aijāt, šūpot.
samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem.
samist Mitrumā sabojāties (par līmējumiem).
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
mūķerēt Mūķējot bojāt.
voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos.
ģelberis Nazis ar sabojātu atsperi.
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru.
paķēzīt Nedaudz, mazliet apsmulēt, sabojāt.
nelietojams Nederīgs, sabojāts.
difūzs nefrīts nefrīts, kurā bojāti nieru parenhimatozie audi un saistaudi
paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes.
sagumzāties Neizdoties, sabojāties.
izpušierēties Neizdoties; izbojāties.
izsmurgāt Nekārtīgi ēdot, izbojāt (ēdienu).
saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt.
sasmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
sasmurkāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
saķezēt Nemākulīgi (ko) darot, sabojāt.
izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt.
noļurkāt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt.
samūķerēt Nemākulīgi slēdzot, mūķējot, sabojāt.
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
izņurkāt Nemākulīgi, nelīdzeni griežot, izbojāt, izrobot.
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
čuikāt Nepareizi sagriezt, griežot sabojāt.
režgas Nepareizi sākts, sabojāts darbs.
bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem).
kakofonija Nepatīkama vai bojāta balss.
draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
dranckāt Nēsāt; nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāt (piemēram, apavus, apģērbu).
šķībt Neveikties, sākt bojāties.
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt.
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
draskāties nevērīgi vai ilgi valkājot, lietojot, bojāties, plīst (piemēram, par apģērbu, apaviem)
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
aizjāties Nevilšus aizjāt par tālu.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu
iesadauzīties No sitiena tikt iebojātam; ieplīst.
iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
aizdunēt No stāvēšanas tikko manāmi sabojāties (par maizi).
diņķene No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
diņķenice No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
datnes atkopšana nodzēstu vai bojātu disku datņu atjaunošana, izmantojot specializētas programmas
sadelverēt Nolaidības dēļ sabojāt.
sagrabēt nolietoties, sabojāties, parasti pilnīgi
klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa.
kapitālais remonts nolietotu vai bojātu iekārtu remonts, atjaunojot visu sistēmu un mezglu kompleksas darbspējas un panākot iekārtu atbilstību to tehniski ekonomisko parametru nominālvērtībām; kapitālremonts
uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem
noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
izčukstēt Nonīkt, bojāties, izjukt.
drebt Noņemt (pelavas, kas pārklājušās pār izsijātiem zirņiem).
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu).
fiksēt nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.)
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt.
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs.
apžārbis Pa pusei jāteniski.
apžārniskis Pa pusei jāteniski.
pamaitāt Pabojāt.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izlopot Padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts.
apglāsīt Paijāt, glāstīt, glaudīt.
glesot Paijāt, glaudīt, glāstīt.
padrasēties Pajāties.
patēgāt Pajautāt; izvaicāt, aptaujāt.
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi.
satērēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot.
sanarrāt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt.
aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos.
rezerves ritenis papildu ritenis, kas paredzēts bojāta riteņa nomaiņai un ko vadā līdzi transportlīdzeklī
pārtalināt Par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus).
pārprasīt Par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
atkulkstīt Pārāk spēcīgi kulstot linus tos sabojāt.
pajāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) jāt.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
izklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
noklēmēt Pārgatavoties un sabojāties.
klēmēt Pārgatavoties un sākt bojāties.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
salauzties pārpūloties sabojāt pašsajūtu, arī pūloties savainoties
pārērpēt Pārsijāt.
kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
pakritināt Pasijāt.
pastrejot Pastreijāt, pakaisīt.
pakatināt Pataujāt.
patirāt Pataujāt.
atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
iztaujājums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt.
taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt; arī jautājums.
duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem.
vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem
sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
mudēt Pelēt, bojāties, iegūt nelabu garšu.
piesis pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla vai cita materiāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu; tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
dajāt Piejāt (pie kā).
iesmacēt Pieļaut, ka sāk bojāties un smakot.
sadumēt pieņemt vecuma smaku, sākt bojāties (par pārtikas produktiem)
sagānīties piesārņoties, sabojāties
uikāt Pieskatīt, vajāt (ar vārdiem un darbiem).
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
izcūkoties Pilnībā izzobot, sabojāt.
izķēmot Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
izkropļot Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
Aubārī pilsēta Lībijā (_Awbārī_), Vādī el Hajāta šebījas administratīvais centrs
kolapsoterapija Plaušu tuberkulozes ārstēšanas metodes, ar kurām panāk plaušu bojāto daļu saplakšanu.
plazminogēns Plazmīna neaktīva forma, kas pārveidojas plazmīnā, ja asinis saskaras ar bojātiem audiem.
saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt.
čibēt Plīst, lūzt, bojāties u. tml.
saplīst Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
saplucināt Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi.
sapluinīt Pluinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
reklamācija prasība atlīdzināt zaudējumus par piegādāto nekvalitatīvo, standartiem neatbilstošo vai bojāto produkciju, atsūtīto preču svara neatbilsmi u. tml.
klaušņāt Prašņāt, iztaujāt, izprašņāt, izzināt.
tīdāt Pratināt, iztaujāt.
jautināt Pratināt, taujāt.
sadursmes atklāšana process CSMA/CD tīklos, kura izpildes gaitā pārraides vidē sadursmju rezultātā konstatē bojātus kadrus
žokejs Profesionāls jātnieks.
pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina
dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai
puijāt Pujāt - tīrīties, posties.
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties; _(biežāk)_ iepūt.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi; arī satrupēt.
niekas Putraimu čagas, kas tiek atsijātas.
dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
rīteris Raitnieks; jātnieks, bruņinieks.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
atsijāties Refl. --> atsijāt (1); tikt atsijātam.
atsijāties Refl. --> atsijāt (2).
izbojāties Refl. --> izbojāt (3).
izsijāties Refl. --> izsijāt (1); tikt izsijātam.
pabojāties Refl. --> pabojāt (1); tikt pabojātam.
pasijāties Refl. --> pasijāt(1); tikt pasijātam.
pasijāties Refl. --> pasijāt(3); tikt pasijātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam.
sijāties Refl. --> sijāt(1), tikt sijātam.
valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
bojājums Rezultāts --> bojāt (1).
primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst
kājceļš Romiešu tiesības noteikta publiska ceļa kategorija, pa kuru var pārvietoties kājām vai jāt.
sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties; rūsējot kļūt cauram, bojātam.
sabendēt Sabeigt (2); sabojāt (1).
sabīdelēt sabojāt
sabludīt sabojāt
sadrāzt sabojāt
safakot sabojāt
saķēpāt sabojāt
samūrīt sabojāt
sagandēt Sabojāt (1).
samaitāt Sabojāt (1).
samaitāt Sabojāt (2).
samaitāt Sabojāt (3).
samaitāt Sabojāt (4).
šlorgāt Sabojāt (ēdienu).
sašļucināt Sabojāt (garastāvokli).
nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
nokaut Sabojāt (kādu mehānismu).
maderēt Sabojāt (kaut ko).
sadraņķot Sabojāt (līstot lietum kopā ar sniegu).
apēst Sabojāt (mūžu, veselību); nomocīt (kādu).
sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt)
nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko).
uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
(uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību).
sabendēties Sabojāt (savu veselību).
saputināties Sabojāt (savu veselību).
sabuktēt Sabojāt automašīnas virsbūvi.
saņagāt sabojāt ēdienu (nekārtīgi ēdot)
apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku.
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām).
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām).
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
nodragāt Sabojāt skrāpējot, sitot.
saporzāt Sabojāt, apsmulēt, saburzīt.
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
sadielāt Sabojāt, bojāt, maitāt.
aiztērēt Sabojāt, ievainot.
izļurbāt Sabojāt, izbojāt.
nobojāt Sabojāt, izbojāt.
izspokot Sabojāt, izkropļot, izķēmot.
izčabarēt Sabojāt, iznīcināt.
iznerrot Sabojāt, izniekot.
apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur.
izpist Sabojāt, negatīvi ietekmēt.
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu.
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās).
sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu).
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).
samužot Sabojāt, sadauzīt.
porzāt Sabojāt, sagandēt.
sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
samatot Sabojāt, salauzt.
saķengāt Sabojāt, sapostīt.
sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot
izpušerēt Sabojāt; arī iznīcināt.
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu.
saērmot Sabojāt; samuļķot.
dabeigt Sabojāt.
izmisīt Sabojāt.
kaikarot Sabojāt.
nobietēt Sabojāt.
nonerrot Sabojāt.
nopušierēt Sabojāt.
pamaderēt Sabojāt.
sadirst Sabojāt.
sadranckāt Sabojāt.
safušierēt Sabojāt.
sagubīt Sabojāt.
saķēzt Sabojāt.
samaderēt Sabojāt.
sameisterēt Sabojāt.
samušīt Sabojāt.
sanerrāt Sabojāt.
sanerrot Sabojāt.
saporķīt Sabojāt.
sapurgāt Sabojāt.
sapušierēt Sabojāt.
saputināt Sabojāt.
saskādēt Sabojāt.
saiet sviestā sabojāties
sanarvoties sabojāties
samaitāties Sabojāties (1).
samaitāties Sabojāties (2).
samaitāties Sabojāties (3).
samaitāties Sabojāties (4).
sagumēt Sabojāties (par ēdienu).
piedunēt Sabojāties (par labību).
noklapēt Sabojāties (par mehānismu).
apstāvēties Sabojāties (par pārtikas produktiem).
sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
izčākstēt Sabojāties (par veselību).
piebūbēt sabojāties (par vīnu)
sasamaitāties Sabojāties (parasti par pārtikas produktiem).
smakstēt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
smakt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
izsūnot Sabojāties apsūnojot.
sadudzēt sabojāties no ilgstošas stāvēšanas
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
izgandēt Sabojāties, iet bojā.
noukoties Sabojāties, iet bojā.
nobojāties Sabojāties, izbojāties.
sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam.
aiziet niceklē sabojāties, novārgt
salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
pept sabojāties, pazust
apsmakt Sabojāties, sākt smakot (gaļa).
sapisties sabojāties, salūzt (par mehānismiem, mašīnām u. tml.)
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
nojūgties Sabojāties, salūzt.
ģiedēt Sabojāties, samaitāties.
sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt.
sadunēt Sabojāties, sapūt.
dunēt Sabojāties, sasmakt (par graudu un miltu izstrādājumiem).
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
noplīst Sabojāties; salūzt.
nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
(aiz)iet bojā Sabojāties.
aiziet bojā Sabojāties.
nonarvoties Sabojāties.
sačakarēties Sabojāties.
sadraņķēties Sabojāties.
sagandēties Sabojāties.
saģendēties Sabojāties.
sakruķīties Sabojāties.
samužoties Sabojāties.
sapušierēties Sabojāties.
sasmeļķēt Sabojāties.
satērēties Sabojāties.
sapists sabojāts
duīlis Sabojāts darbarīks.
kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns.
kaikarains Sabojāts, nepilnīgs, neprātīgs.
sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3).
sadrasēt sabraukt, sajāt
bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis
sabuhīt Sadauzīt, sabojāt.
sadreivēt sadreijāt, izvirpot
pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku.
saāmarot sagraut vai sabojāt ar āmuru
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
krist (arī sakrist) čupā sagrūt, sabrukt; arī sabojāties
ostreotoksisms Saindēšanās ar bojātām austerēm.
kreatotoksisms Saindēšanās ar bojātu gaļu.
maidisms Saindēšanās ar bojātu kukurūzu.
reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
sablūžģināt sajaukt, sabojāt
samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt.
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts
sūpēt sakarst un sabojāties (par pilnībā neizžuvušu lopbarību, sienu)
sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē).
gunīt Sakarstot sabojāties.
sakņapāt Saknābāt, arī sabojāt.
deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu).
iesmacēt Sākt bojāties un smakot.
iesmirdēt Sākt bojāties un smirdēt.
čākstēt Sākt bojāties, iepūt.
iemaitāties Sākt bojāties, maitāties.
sazekšķēt Sākt bojāties, pūt (par veldrē sagāztu labību).
iegandēties Sākt bojāties.
saidrēt Sākt pūt, bojāties.
saidrot Sākt pūt, bojāties.
iesmirgt Sākt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem).
ievajāt Sākt vajāt.
izmāžot Saķēzīt, sabojāt.
slimiķis Salā sabojāts kartupelis.
apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt
sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
sabrūzgāt samaitāt, sabojāt
sapļuderēt samaitāt, sabojāt (kādu darbu)
samužināt Samudžināt; sajaukt, sabojāt.
sapiepējis Sapelējis, bojāts.
sinalģija Sāpju sajūta apvidū, kurš atrodas attālu no kairināmās vai bojātās vietas.
saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu)
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
šķērmēt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
šķērmt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
sagriezt Saskaroties ar ko asu, skarot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi.
samačāt Saslapināt, sabojāt.
sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi.
trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru
uināt Saukt "ū-ū!", uijāt (1).
saārdīt Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību).
apdzievāt Savainot, sabojāt.
apdzievot Savainot, sabojāt.
sačokarēt Savandīt; sabojāt.
lapsenīte Savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi.
uilis Savienojumā "uilī iet" - sabojāt, iznīcināt.
jātin Savienojumos ar "jāt" formām lieto darbības pastiprināšanai.
lecēns savītis vai sala bojāts augs
tincināties Savstarpēji iztaujāt.
kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam.
cirks Senajā Romā - vieta karavadoņu triumfa gājienam, jātnieku un četrjūgu sacensībām, dūru cīņām utt.
akrobolisti Senajiem grieķiem - mobilas jātnieku vienības, priekšpulki, kas veica izlūkošanas uzdevumus.
koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus
equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati.
žērgt Sēsties jāteniski.
karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu.
nosijāt Sijājot atdalīt nost; atsijāt.
restēt sijāt
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
skrēdot sijāt ar sietu
regžīt sijāt caur režģi
regžot sijāt caur režģi
ērpēt Sijāt, miltus no graudiem (vai smiltis no kartupeļiem).
šarvēt Sijāt, vētīt, šķirot.
krejot Sijāt, vētīt.
siejāt Sijāt.
siekāt Sijāt.
uzrežģīt Sijāt.
vangot Sijāt.
būvsmilts Sijātā grants bez akmeņiem.
atšķiras Sīki, arī bojāti graudi.
sokināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt.
soksināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt.
sokšināt Sīkiem soļiem rikšot, arī jāt.
dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem).
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
saskābt Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.).
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
uzskrambāt Skrāpējot sabojāt (kādu gludu vai lakotu virsmu).
bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
iznerroties Slikti izdoties; izbojāties.
simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā
bemberis Slinks vai neiejāts zirgs.
kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
smirgt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem)
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
Aubārī idhāns smilšu tuksnesis Lībijā (_Idhān Awbārī_), Vādī eš Šātī un Vādī el Hajātas šebījā
saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri.
stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu.
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā.
notincināt Stingri nopratināt, iztaujāt.
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
beigts Stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem); nederīgs.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
strejāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
strijāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
strejot Streijāt, kaisīt.
nosust Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām).
sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
sasutēt Sūtot sabojāties.
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1).
izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
filtrs šablons vai maska noteiktu datu atlasei, piemēram, datu bāzu filtrs, kas var atsijāt datus, kuri nav saskaņoti ar iepriekš doto specifikāciju kopu
rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties; arī skābt.
sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi.
čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi.
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
melnie graudi šīs sēnes bojātie labības graudi
džagirs šīs zemes īpašnieks, kurš saņēma daļu no valsts savāktā zemes nodokļa un uzturēja jātnieku vienību
šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
barjera šķērslis, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem
izšļūkāt Šļūkājot izbojāt.
diashīze Šokam līdzīgs funkcijas traucējums atsevišķos nervu centros, kas anatomiski saistīti ar bojāto apvidu nervu sistēmā.
sačarzāt šujot sabojāt (apģērbu)
aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt.
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā
kritiskā vērtība tāda parametra vērtība, kuras pārsniegšanas gadījumā sistēma pārtrauc normāli funkcionēt vai pat tiek bojāta
kraupaiņš Tāds (auglis, bumbulis), kam ir negluda, parasti slimības bojāta, miza.
kasains Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
kasaiņš Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
piešots Tāds, kam ir jātnieka pieši.
ipsilaterāls Tāds, kas atrodas tajā pašā ķermeņa pusē, piem., paralīze, kas radusies tajā pašā pusē, kurā bojāts nervu centrs.
velnains Tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām.
vesals Tāds, kas nav bojāts (par augļiem, dārzeņiem).
vesals Tāds, kas nav caurs, bojāts, nolietots (par priekšmetiem).
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts; kropls (2).
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts.
vesels Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt.
barjerots tāds, kur atrodas šķēršļi, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
notaisīt Taisot sabojāt.
tojātnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Tojāti" iedzīvotāji.
ziģenēt Taujāt, prašņāt, censties izzināt.
klaust Taujāt, prašņāt.
tīcināt Taujāt, tirdīt; tincināt.
tauņāt Taujāt; meklējot jautāt, izzināt.
taujēt Taujāt.
taujot Taujāt.
taulāt Taujāt.
taulot Taujāt.
tauvāt Taujāt.
tauvēt Taujāt.
tūlēt Taujāt.
vieķēt Taujāt.
prāsnēties Taujāties.
tauvēties Taujāties.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
genica Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa.
genisa Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti.
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties.
plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
ciest Tikt bojātam (par augiem).
ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
ieaijāties Tikt ieaijātam.
ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku); tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
izbojāties Tikt izbojātam (1).
izasijāties Tikt izsijātam.
applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
nonerroties Tikt sabojātam.
tieļāt Tincināt, iztaujāt.
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes.
satrunēt Trunot sabojāties, parasti pilnīgi.
trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars
satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi.
izčammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darot, izbojāt.
ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi
ģint Tvīkt, sakarstot sabojāties (par sienu vai āboliņu).
izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
ujot Ujāt.
fotoreaktivācija Ultravioletā starojuma bojāto šūnu atjaunošanās lielāka viļņu garuma starojuma ietekmē.
saurbināt Urbinot radīt caurumus; urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
saurbt Urbjot radīt caurumus; urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
uroplānija Urīna izkļūšana no bojātiem urīnceļiem apkārtējos audos.
stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē.
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
psiholoģisms uzskats, ka viss, kas pasaulē noris, jātraktē psiholoģiski un psiholoģijai jākļūst par visu zinātņu pamatu
drakšt Uzsūkt mitrumu, sākt bojāties.
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi.
gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
papenheimeri Vācu ģenerāļa G. H. von Papenheima kirasieru (jātnieku) pulks Trīsdesmitgadu karā, kas karoja katoļu pusē.
uztāpaļāt Vaicājot iztaujāt.
tīpenēt Vaicāt, taujāt, prašņāt.
atjādelēt Vairākkārt atjāt (bez vajadzības).
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
sadrillēt Vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt.
ieknaibīt Vairākkārt knaibot, iebojāt.
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
jādalēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos).
jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos).
nosekot Vajāt, izsekot.
vaijāt Vajāt.
vājāt Vajāt.
prosekutors Vajātājs, apsūdzētājs.
pakaļdzinējies Vajātājs, pakaļskrējējs.
pakaļdzinējs Vajātājs, pakaļskrējējs.
indēt Vājināt, bojāt (organismu ar kaitīgām vielām).
izvāļot Vāļājoties noliekt, pieplacināt; vāļājoties sabojāt (piemēram, sējumus); izvāļāt.
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
peldošs zārks veca, bojāta laiva, kuģis, kas ir tuvu avārijai
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis)
zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
aizdīdīt Veltīgi, nevajadzīgi aizjāt.
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
viskāt Vētīt, sijāt.
bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību.
žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas
koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības
kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt.
riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
izjājiens Vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1).
jājienis Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
jājiens Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
jājums Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
radioreparācija Viens no ģenētiskās reparācijas mehānismiem - vides faktoru bojāto nukleīnskābju atjaunošanās radioaktīvā starojuma ietekmē.
ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
mērķis vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.)
plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā.
savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
zāģmateriālu garumošana zāģmateriālu bojāto vai nomaļa daļu atdalīšana, kā arī sazāģēšana valsts standartā noteiktajā garumā
pēlēt Zākāt, celt neslavu, bojāt reputāciju.
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās; organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi.
zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās.
aizzibinēt zibeņojot sabojāt
aizzibināt Zibsnījot (zibenim) sabojāt.
komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki.
zikte Ziņkārīgs cilvēks, kurš mēdz iztaujāt.
tauņa Ziņkārīgs taujātājs.
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
džokejs Žokejs - profesionāls jātnieks, sportists.

jāt citās vārdnīcās:

MLVV

jāt

LLVV

jāt

MEV

jât