Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam anis.

Atrasts vārdos (374):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3645):

ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos.
vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā.
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
AF Afganistāna, valsts divburtu kods.
Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān).
AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods.
Syringa afghanica Afganistānas ceriņš.
ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika.
ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija.
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
AIA Afganistānas Islāma apvienība.
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis.
kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta.
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas.
devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju.
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās.
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā.
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
anīse Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
anīsi Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
aniss Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā.
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem.
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos.
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas.
autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem.
antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas.
imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
galvanogustometrs Aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai.
fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
pletismogrāfs Aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai.
skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
aspirators Aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem.
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija.
alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās.
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Alīheila apdzīvota vieta Afganistānā (_‘Alī Kheyl_), Paktijas vilajeta ziemeļu daļā.
Adraskana apdzīvota vieta Afganistānā (_Adraskan_), Herātas vilajetā.
Anārdarre apdzīvota vieta Afganistānā (_Anār Darreh_), Farrāhas vilajetā.
Asijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_Asīābād_), Samangānas vilajeta ziemeļos.
Asmāra apdzīvota vieta Afganistānā (_Asmār_), Konaras vilajetā, Konaras upes kreisajā krastā.
Alijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_ʻAlīābād_), Kondozas vilajeta dienvidu daļā.
Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā.
pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī.
disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā.
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem.
UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
endotrofs Apzīmējums, ko dod parazitārām sēnēm un vispār parazītiem, kas dzīvo organismos, kuri tos baro.
mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
histi- Ar organisma audiem saistīts.
immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
plurkšināt Ar troksni izvadīt no organisma izkārnījumus.
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries").
morfogrāfija Ārējā izskata aprakstīšana; organismu formas un uzbūves sistemātiska pētīšana.
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros.
eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa.
brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos.
dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada.
bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults).
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
gaisa dziedniecība ārstēšana un norūdīšanās, izmantojot āra gaisa iedarbību uz organismu.
autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus.
diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
diētterapija Ārstēšanās metode, kuras pamatā ir ārstnieciska un profilaktiska uztura iedarbība uz organismu.
ārstnieciskais uzturs ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
autoaglutinācija Asins ķermenīšu aglutinācija paša organisma seruma ietekmē.
haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
hematonkometrija Asins tilpuma noteikšana organismā.
hematoma Asinsizplūdums organisma dobumos vai audos.
hematopoēze Asinsrade, asins šūnu veidošanās cilvēka un dzīvnieku organismā.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā.
ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot); amputēt.
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai.
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu).
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā); atdzīvināt.
atdzīvināt Atjaunot dzīvības procesus (organismā).
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
reinokulācija Atkārtota inokulācija ar tās pašas sugas mikroorganismiem.
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
mnemastēnija Atmiņas vājums bez organiskas nervu sistēmas slimības.
azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos.
vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
asimetriskais atoms (centrs) atoms organisko vielu molekulās, kam visi aizstājēji ir savstarpēji atšķirīgi.
hromofors Atomu grupa, kas nosaka organiskā savienojuma krāsu.
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši.
Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
ontoģenija Atsevišķā īpatņa (organisma) attīstības vēsture.
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
paronīmija Atšķirīgas nozīmes vārdu skaniskās formas līdzība.
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
nejaušā partenoģenēze attiecīgajā sugā organisma attīstība bez apaugļošanās notiek reti.
hemofils Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas aug tikai barotnēs, kurās ir asinis vai hemoglobīns.
hemiautotrofs Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis.
alifātisks Attiecīgs uz organiskiem savienojumiem ar vaļēju virkni.
holofīts Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst augiem (daži protozoji).
holozoisks Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst dzīvniekiem.
dimorfobiotisks Attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze.
arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
psihiskās un fiziskās aiztures attīstības aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda organisma nepilnībām vai trūkumiem audzināšanā.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām).
restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
blastopors Atvere dzīvnieku organisma embrijā gastrulas stadijā; caur šo atveri embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
balstaudi Audi, kam organismā ir balsta funkcija.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
dziedzerepitēlijs Audi, kas sedz organisma dziedzeru virsmu.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
gangraina Audu atpūšana dzīvā organismā; gangrēna.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
neoplazma Audu jaunveidojums organismā, parasti ļaundabīgs audzējs.
galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā.
homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
heterotopija Audu vai orgānu izveidošanās netipiskā vietā dzīvnieka organismā (piem., zobi izaug aukslējās).
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
šķērssiena Audu veidojums starp organisma daļām; starpsiena (2).
starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
malformācija Audu, orgāna, ķermeņa daļas vai visa organisma nenormāla attīstība vai izveidošanās; kroplība.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju.
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos.
fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana.
augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
dzīvi dzimušais auglis, kurš ir atdalīts no mātes organisma un ir parādījis dzīvības pazīmes.
ķēmība Augļa organisma nenormāla attīstība embrionālajā un fetālajā periodā.
mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe.
ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis.
treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai.
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas.
anaerofīts Augs, kas aug bez skābekļa; anaerobs mikroorganisms.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes).
kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
brāķmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
brakulainis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
brammanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
brasmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
braucmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs.
magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
augstmane Augstmanis.
augstnesis Augstmanis.
augstnieks Augstmanis.
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
amiloīds Augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos.
himera Augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus.
galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
lipohroms Augu un dzīvnieku pigments, kas šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī.
ksilēma Augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām.
eksplantācija Augu vai dzīvnieku audu audzēšana ārpus organisma.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
hematofīts Augu valsts mikroorganisms, piem., baktērija, kas dzīvo asinīs.
mikrofīts Augu valsts mikroorganisms.
endofīts Augu valsts organisms, kas parazitē saimnieka ķermenī.
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks.
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām.
pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
hemotrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto neorganisko savienojumu enerģiju.
fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju.
aviofobija Aviafobija - paniskas bailes lidot lidmašīnā.
azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē.
baciloterapija Baciļu vai to produktu ievadīšana organismā terapijas nolūkā.
azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu.
dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
bakteriūrija Baktēriju izvadīšana no organisma ar urīnu.
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā; baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos.
laringāls līdzskanis balsenē artikulēts līdzskanis.
laringālis Balsenē artikulēts līdzskanis.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
biofāgisms Barības iegūšana no dzīviem organismiem.
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās.
balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā.
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
trofiskie faktori barības vielas, ko organisms saņem ar augu vai dzīvnieku valsts barību.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
hemofāgija Barošanās ar cita organisma asinīm.
trofiskā ķēde barošanās ķēde, organismu virkne, kuras dažādie locekļi cits no cita pārtiek.
distrofija barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem.
botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
bentālā cenoze bentāles organismu kopa.
spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu.
frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām.
monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus.
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
parameri Bilaterāli (divpusēji) simetriskiem organismiem abējas atspoguļaini līdzīgas daļas vai orgāni.
bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai.
magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos.
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
reunija Bioloģijā parādība, kapēc ķermeņa sadalīšanas tā atliekas atkal savienojas jaunā organismā.
nealoģija Bioloģijas nozare par dzīvnieku organisma attīstības agrīnām stadijām.
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus.
ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīviem organismiem.
ktetoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī organisma iegūtās īpašības.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta zemas temperatūras ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmiskā bioloģija.
kosmiskā bioloģija bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmobioloģija.
veidošanās bioloģiska attīstīšanās (piemēram, par organismu, tā daļām)
biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos.
bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem.
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā.
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos.
fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu.
kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
redze bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu.
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
radiosensibilizācija Bioloģisku organismu jutīguma pret radioaktīvo starojumu palielināšana.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
gastropors Blastopors - atvere dzīvnieku organisma embrijā caur kuru embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
incistēšanās Blīva apvalka (cistas) veidošanās vienšūnas organismiem.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
siena blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu.
trauma bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
bororganisks Bororganiskie savienojumi - elementorganiski savienojumi, kuros bors ķīmiski saistīts ar oglekli.
bramins Brahmanis.
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums.
brahmanis Brahmanisma priesteris, augstākās kastas loceklis (Indijā).
narvs Bramanis, likumpārkāpējs.
brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas.
maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija.
Buhara Buharas Emirāts - Buharas Hanistes nosaukums pēc 1747. g.
Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda.
Buhāras Emirāts Buharas Hanistes nosaukums 1747.-1920. g.
oriģinālburtveidoli Burtu metālā gravēti jaunu burtu oriģināli (arī patricas) galvanisko matricu pagatavošanai lielākiem burtiem; mazākām bieznēm tos grebj tēraudā.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma dalām).
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties.
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
benzīls C~6~H~5~∙CH~2~-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis.
acetofenons C~6~H~5~COCH~3~, organisks savienojums, ko iegūst katalītiski acilējot benzolu.
timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā.
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis.
ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
parahlorfenols C6H4(Cl)OH, fenola aizvietotājs, aktīvs pret gramnegatīvajiem mikroorganismiem.
ortoftalskābe C6H4(COOH)2, benzildikarbonskābe, ko lieto organiskajā sintēzē.
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
benzoīls C6H5CO-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis.
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā.
spinulozīns C8H8O5, antibiotisks benzohinona atvasinājums, ko iegūst no "Penicillium spinulosum"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām.
hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības.
pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru.
metilarsēnpaskābe CH~3~AsO(OH)~2~, kristāliska viela, arsēna organisks atvasinājums.
metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos.
vinilgrupa CHCH, vienvērtīga organiska grupa.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā.
cietums Ciets veidojums (organismā).
akminis Ciets, parasti sāļu, veidojums organismā.
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē.
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
filoģenija Cilts attīstības vēsture; mācība par organismu tipu (cilšu) attīstības vēsturi.
ergometrija Cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru.
pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces.
augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
embrionālā attīstība cilvēka vai dzīvnieka attīstība laikā, kad tas atrodas dīgļapvalkos vai mātes organismā.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
donors Cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai.
vedējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
glikoreja Cukura ekskrēcija organisma šķidrumos, piem., glukozūrija.
glikometabolisms Cukura vielu maiņa organismā.
laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
aimaki Čāraimaki - tautu grupa Afganistānā un Irāna.
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
ehidnotoksīns Čūsku indes sastāvdaļa, kas rada vispārēju reakciju cilvēka organismā un spēcīgi darbojas uz nervu sistēmu.
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu.
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā.
lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes.
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas.
sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram.
bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos.
kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai.
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
ci Daoisma metafizikā smalkā enerģija, kas aktivizē visas cilvēka organisma funkcijas un virza visus tā procesus gan saskaņā ar cilvēka gribu, gan neatkarīgi no tās.
dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos.
dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu.
uzlabojums darbības vai procesa rezultāts, kurā organisma vai tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem.
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums.
marinēšana Dārzeņu un augļu konservēšana, kas pamatojas uz etiķskābes īpašību kavēt mikroorganismu attīstību.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5.
sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums.
drostalošanās Daudzšūnu organismu embrionālās attīstības stadija - olšūnu dalīšanās.
leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai.
cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus.
bioloģiskā oksidēšana daudzveidīgu oksidēšanas un reducēšanas reakciju kopums, kas notiek dzīvajos organismos enzīmu ietekmē.
miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā.
impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā.
vitelāze Dažādu mikroorganismu enzīms, kas sarecina olas dzeltenumu.
komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts.
ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas.
pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos.
psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
nefrīdiji Dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus.
pedoģenēze Dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem.
flavoni Dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās.
stolons Dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
tautomērija Dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā.
mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
reotakse Dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā.
anemotropisms Dažu organismu spēja novietoties pret vēju.
bioluminiscence Dažu organismu spēja spīdēt.
šizogonija Dažu vienkāršāko organismu bezdzimumvairošanās.
trihocistas Dažu vienšūnas organismu aizsargorganoīdi.
periplasts Dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas.
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
dehlorēšana Dehlorācija - hlora atdalīšana no hlororganiskiem savienojumiem.
izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
ormanītis Dem. --> ormanis.
minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos.
DNS dezoksiribonukleīnskābe, organiskā viela, kas atrodas visās dzīvās šūnās, daudzos vīrusos; DNS uzdevums ir saglabāt ģenētisko informāciju un ar tās palīdzību vadīt olbaltumvielu veidošanos.
trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis.
diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā.
banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam.
diaita Diēta, kvantitatīvi un kvalitatīvi pareizs barošanas veids, atkarībā no slima vai vesela organisma vajadzībām un īpatnībām.
trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
digitalizācija Digitāla preparātu ievadīšana organismā, lai uzturētu digitāla glikozīdu koncentrāciju vēlamajā augstumā.
monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma.
salurētiķi Diurētiskie līdzekļi - vielas, kas samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu organismā.
glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
disruptīvā izlase diviem pretējiem organismu tipiem vienlaicīgi labvēlīga izlase.
bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā).
īsts divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā tādi ir visi divskaņi.
īss divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā visi divskaņi ir īsie divskaņi.
komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams.
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz.
protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids.
krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus.
komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
antibioze Divu vai vairāku organismu kopdzīve, kas kaitīga vienam no tiem.
paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā.
saistības fāze divu vai vairāku saistītu gēnu dominanto alēļu atrašanās vienā vecākorganismā.
mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas.
zigoze Divu vienšūnas organismu savienošanās.
kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
vinilēns Divvērtīgs organisks radikālis -CH:CH-.
vinilidēns Divvērtīgs organisks radikālis CH~2~:C=.
dižciltis Dižciltnieks, lielmanis, dižvīrs.
dižciltnieks Dižvīrs, lielmanis.
dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
stilogrāfija Dobspieduma paņēmiens, zīmējumu rasē un noformē vispirms izcilspiedumā, pēc tam galvaniski dobspieduma plāksnē.
blastocēle dobums daudzšūnu dzīvnieku organisma embrijā blastulas stadijā.
sinuss Dobums, iedobums (organismā).
ekodomāšana Domāšana, kas vērsta uz organisma un vides mijattiecību uzlabošanu.
diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā.
dreinieks Dreimanis.
darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas.
astaksantīns Dzeltens karatinoīds pigments, atrodams dzīvnieku un augu organismos.
bronzas diabēts dzelzs maiņas traucējumi organismā.
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
abisālā cenoze dziļūdens organismu grupējums, kas izveidojies okeānā vai jūrā dziļāk par 2000 m.
ultraabisālā cenoze dziļūdens organismu grupējums, kas izveidojies okeānā vai jūrā dziļāk par 6000 m.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
in vivo dzīvā organismā (par procesiem).
pēcembrionālā attīstība dzīvā organisma attīstība, kas norit pēc organisma piedzimšanas un turpinās līdz tā nāvei; ir pieci periodi: jaundzimušā, piena, dzimumnobriešanas, brieduma un novecošanās periods.
implantācija Dzīva organisma audu vai orgānu pārstādīšana.
ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība.
dzīvmasa Dzīva organisma masa.
vivisecējums Dzīva organisma operēšana pētnieciskos nolūkos; vivisekcija.
organogrāfija Dzīva organisma orgānu apraksts; orgāna grafisks, fotogrāfisks, rentgenogrāfisks attēls.
implants Dzīvā organismā sterili ievietots ilgmūžīgs biosavietojams keramikas, polimēru vai citu materiālu kaulu vai citu audu aizvietotājs.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
biokatalīze Dzīvajos organismos notiekošo ķīmisko reakciju paātrināšanās bioloģisko katalizatoru (fermentu) ietekmē; fermentatīvā katalīze.
temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
lotsianisms Dzīvās dabas evolūcijas koncepcija, kas organiskās pasaules evolūciju uzskatīja par procesu, kurā no mūžīgiem laikiem pastāvoši nemainīgi gēni kombinējoties dod jaunas sugas.
aroģenēze Dzīvās dabas evolūcijas virziens, kam raksturīga organismu struktūras un funkciju komplicēšanās, aromorfoze.
kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
biooksidēšanās Dzīvās šūnās norisošu oksidēšanās reakciju kopums, kas nodrošina organismu ar enerģiju.
biotiskie faktori dzīvās vides faktori, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību; izpaužas organismu savstarpējā mijiedarbībā.
helobionti dzīvi organismi, kas mīt purvos (piemēram, helofīti).
biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai.
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana (organismā); atdzīvināšana.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
biopoēze Dzīvības rašanas no neorganiskam vielām.
aborigēni Dzīvie organismi, kas radušies tikai kādā apvidū un ir sastopami tur arī patlaban, autohoni.
barības vielas dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums.
bazofilija Dzīvnieka vai auga organisma šūnu un audu spēja saistīt bāziskas krāsvielas.
saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole).
kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi.
kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā.
koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem.
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā.
nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību.
hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
gameta dzīvnieku vai augu organismu dzimumšūnas; apaugļošanās procesā divas pretēju dzimumu šūnas saplūst.
acidofilija Dzīvnieku vai augu organismu šūnu un audu spēja saistīt skābas krāsvielas.
mikrozojs Dzīvnieku valsts mikroorganisms.
daudzšūņi Dzīvnieku valsts nodalījums ("Metazoa"), organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām.
infestācija Dzīvnieku valsts parazītu iekļūšana organismā.
šūnstarpu viela dzīvnieku, arī cilvēka, organisma audu sastāvdaļa – viela, kas aizpilda telpu starp šūnām.
filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība.
dabas vide dzīvo organismu eksistencei nepieciešamo dzīvās un nedzīvās dabas apstākļu un faktoru kopums.
ūdensvide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums ūdenī.
bioloģiskā daudzveidība dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.
zemākie augi dzīvo organismu grupa, kurā apvieno baktērijas, gļotsēnes, aļģes un ķērpjus.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips.
dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida.
organiskā pasaule dzīvo organismu kopums biosfērā.
organonomija Dzīvo organismu likumi.
biomagnētisms Dzīvo organismu radītais magnētisms.
telomerāze Dzīvo organismu šūnu sintezēts enzīms, kas atjauno telomēras.
bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
bionts Dzīvs organisms vai tā daļa, kas spēj patstāvīgi eksistēt.
inokulācija Dzīvu mikroorganismu ievadīšana barotnē, augsnē, auga vai dzīvnieka organismā; uzsēšana; inficēšana.
kolonija Dzīvu organismu kopa.
aerotropisms Dzīvu organismu kustība gaisa virzienā vai prom no tā.
barotakse Dzīvu organismu kustība, ko ierosina mehānisks kairinājums (pieskāriens, spiediens).
cenoze Dzīvu organismu saistība ar ārējo vidi.
jaunbuharieši Džadidisma kustības virziens Buharas hanistē 1916.-20. g.
Dželalabada Džalālābāda - pilsēta Afganistānā.
Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
eiribats Eiribatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo dažādā dziļumā.
autohemaglutinācija Eirocītu aglutinācija hemaglutinīna ietekmē, kas radies paša organismā.
Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation").
CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire").
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
EPO Eiropas Patentu organizācija ("European Patent Organisation").
EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification").
sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pētī organismu kopu (cenožu) attieksmes ar vidi.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
alternatīvā zemes apstrāde ekoloģiska zemes apstrādes sistēma bez ķīmisko elementu pielietošanas, piemēram, biodinamiskā, organiski bioloģiskā.
virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers.
krūmājs Ekosistēma, kuras galvenie organiskās masas ražotāji ir krūmi un nelieli koki; zemāki par mežu un parasti nav augstāki par 3 m.
edifikatorefekts ekosistēmas dzīvo organismu darbības izraisīta vides mainīšanās.
ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
diršana ekskrementu izvadīšana no organisma
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
morfoze Ekstremālu ārējo faktoru izraisītas organisma pazīmju izmaiņas.
neirotropisms Elektīva mikroorganismu virzība uz nervaudiem; elektīva ķīmisku vielu iedarbība uz nervaudiem.
ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
elektrotrauma Elektriskās strāvas radīts organisma bojājums.
auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti.
termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES.
siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; termoelektrostacija.
elektroforēze Elektroterapijas veids, kad elektriskā lauka iespaidā organismā caur ādu ievada medikamentu jonus.
magnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
magnijorganisks Elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
alumīnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu veids, kuros alumīnijs saistīts ar oglekļa atomu.
metālorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu veids, kuros oglekļa atomi ir tieši saistīti ar metāla atomu.
ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru.
oldermenis Eltermanis.
zemes krāsas eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies").
heliofobi Ēnmīļi - organismi, kas baidās no saules gaismas.
fosforilāze Enzīms, kas neorganiskā fosfāta klātienē katalizē glikogēna hidrolīzi glikozo-1-fosfātā.
koagulāze Enzīms, ko veido daži mikroorganismi un kas ierosina asinsreci.
parathormons Epitēlijķermenīšu hormons, kas organismā regulē kalcija un fosfora maiņu.
epoksīdlakas Epoksīdsveķu šķīdumi organiskos šķīdinātājos (arēnos, ketonos, spirtos).
uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā.
autohemolīze Eritrocītu hemolīze organisma paša seruma ietekmē.
suņzoba eritronija eritroniju suga ("Erythronium dens-canis").
etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību.
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs.
alomorfoze Evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers.
Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
Leimaņu ezers ezers Kaives pagastā, platība — 19,3 ha; Leimanis; Spilvenu ezrs; Spilvēnu ezers.
rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
vajadzība faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
farmakodinamika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta medikamentu efektu un darbības mehānismu dzīvā organismā.
farmakokinētika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta zāļu likteni organismā.
klīniskā farmakoloģija farmakoloģijas nozare, kurā pēta zāļu vielu iedarbību uz veselu un slimu organismu slimnīcas apstākļos.
dopings farmakoloģiskie u. c. līdzekļi, kas uz laiku uzmundrina cilvēka vai dzīvnieka organismu; arī pārnestā nozīmē.
persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts.
Faizabada Feizābāda - pilsēta Afganistādā.
hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
fosforilēšana Fermentatīva fosforskābes esteru veidošanās organismā.
izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas.
peroksidāzes Fermenti, kas katalīzē organisko savienojumu (amīnu, taukskābju u. c.) oksidēšanos ar ūdeņraža pārskābi (peroksīdu) vai organiskiem peroksīdiem.
dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem.
hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās.
antinvazīns Ferments dzīvnieku un cilvēka normālā asins plazmā, kas noārda mikroorganismu hialuronidāzi.
antinvazīns Ferments normālā asins plazmā, kurš noārda mikroorganismu proinvazīnu un tā sekmē antinvazīna 1 darbību.
dezamināze Ferments, kas katalizē aminogrupas atšķelšanu no organiska savienojuma.
desulfurāze Ferments, kas katalizē sēra atņemšanu organiskiem savienojumiem; pieder liāžu klasei.
katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā.
karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā.
ureāze Ferments, katalizē urīnvielas šķelšanos organismā.
reduktāze Ferments, ko izdala pienā esošie mikroorganismi.
desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos.
hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā.
paralēlisms Filoģenētiski radniecīgu organismu grupu evolūcija līdzīgā virzienā.
filogēnija Filoģenēze - dažādu organiskās pasaules taksonu vēsturiskā attīstība.
sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību.
fizikāli organiskā ķīmija fizikālās ķīmijas nozare, kurā pēta organiskās vielas.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma.
ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
stimulators Fizioloģiski aktīva viela, kas veicina noteiktus vielu maiņas procesus organismā vai kādā tā daļā.
retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam.
nebalsīgs līdzskanis fonētikā - līdzskanis, kuru izrunā bez balss saišu vibrācijas.
monoftongizēšanās Fonētisks process, kurā divskanis pārvēršas par patskani.
diftongizēšanās Fonētisks process, kurā patskanis pārvēršas par divskani.
feniķiešu raksts fonogrāfisks konsonantisks raksts; katrai no 22 burtu zīmēm atbilst viens līdzskanis + jebkurš patskanis, kas liecina par izcelsmi no zilbju raksta.
vokalizēšanās Fonoloģisks process, kurā līdzskanis pārvēršas par vokāli (parasti - patskani) vai puspatskani.
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
fosfopēnija Fosfora trūkums organismā.
defosforilācija Fosforgrupas atšķelšana no organiskas vielas.
dimetiltrihloroksietilfosfonāts Fosfororganiskā preparāta hlorofosa (diptereksa) iedarbīgā viela - (CH3O)2POCHOHCCl3.
metiletiltiofoss Fosfororganisks preparāts, akaricīds, insekticīds, lieto siltumnīcās un augļu dārzos parastās tīklērces u. c. ērču apkarošanai.
trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām.
dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss.
menazons Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss.
dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
saifoss Fosfororganisks savienojums, ko izmanto laputu un parastās tīklērces apkarošanai.
ostrakodi Fosili posmkāju grupas mikroorganismi.
kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos.
desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā.
citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta.
heliotaksija Fototaksija - organismu pārvietošanās gaismas virzienā; gaismtiece.
gaismtiece Fototaksija, organismu pārvietošanās gaismas virzienā.
tindalizācija Frakcionēta sterilizācija mitrā tvaikā, 100 Celsija grādu temperatūrā; atkārtotā karsēšana nogalina izdīgušās mikroorganismu sporas.
OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību.
kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
nelabums Funkciju traucējums organismā; arī slimība.
veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem.
artrogripoze Funkcionāla vai organiska locītavu kontraktūra.
anergāzija Funkcionālās aktivitātes trūkums piem., kā centrālās nervu sistēmas organiska bojājuma sekas.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
nekroze Funkcionēšanas spēju zudums (organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem) dzīvā organismā; atmiršana.
gaisa dezinfekcija gaisa atbrīvošana (telpā) no mikroorganismiem.
eukrasija Galēna temperamentu mācībā normāls dzīvības sulu maisījums organismā.
normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs.
elektriskais pols galvaniska elementa, akumulatora u. c. līdzstrāvas avotu pieslēgspaile.
sausais elements galvaniskais elements, kura elektrolīts ir pusšķidrā recekļveidīgā stāvoklī.
galvanoterapija Galvaniskās strāvas lietošana ārstēšanā.
galvanoķirurģija Galvaniskās strāvas lietošana ķirurģijā.
paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru.
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa.
Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī.
konjugācija gamētu vai vienšūnas organismu īslaicīga savienošanās vai pilnīga saplūšana.
kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
Gardeza Gardīza - pilsēta Afganistānā.
sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m.
aizsargājošās gāzes gāzes, kas aizkavē produktu sastāvdaļu oksidēšanos un mikroorganismu attīstību, pagarinot produkta uzglabāšanas laiku.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas no organiskajām vielām un uzkrājas Zemes garozā.
letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā.
letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību.
pusletālie gēni gēni, kas izraisa organismā iedzimtus defektus un slimības.
subletālie gēni gēni, kas samazina organisma dzīvotspēju, obligāti neizraisot tā bojāeju.
gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības.
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu.
povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
glicerofosfāti glicerīnfosforskābes sāļi; lieto medicīnā organisma spēcināšanai un tonizēšanai.
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
Nausitojs grieķu mitoloģijā - Tēseja kuģa stūrmanis braucienā uz Krētu.
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
gummija Gumija - sveķiem līdzīga organiska viela, ko iegūst no dažādiem augiem.
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
gāmurenis Guturāls līdzskanis.
imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas.
fenoģenētika Ģenētikas virziens, kas pētī organisma idiotipa izpausmi ontoģenēzē.
Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus.
iedzimšana Ģenētiski determinēto organisma un šūnu pazīmju un īpašību pārnešana vairošanas procesā uz nākamo paaudzi.
ĢMO Ģenētiski modificēti organismi.
konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
dzimumtips Ģenētiski un fizioloģiski (bet ne morfoloģiski) nosacīts heterotallisko organismu gamētu dzimums.
bioģenēze Ģeoķīmisko procesu kopums, kas atkarīgs no organisko vielu veidošanās un sadalīšanās.
eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība).
jērmanis Ģērmanis.
biotīns H vitamīns, kas nepieciešams normālai dzīvības procesu norisei organismā.
borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis.
halogenēšana Halogēna atomu ievadīšana organiskā savienojuma molekulā, aizvietojot ūdeņraža atomus vai pievienojot dubultsaitēm vai trīskāršajām saitēm.
metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai.
hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
bromēšana Halogenēšana ievadot organiskā savienojuma molekulās broma atomus.
trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē.
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
afga Hašišs no Afganistānas.
dzeltenmelnais havajputniņš havajputniņu suga ("Drepanis pacifica").
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki.
ģeohelmintoze Helmintoze, kuras ierosinātāji attīstās bez saimniekorganisma maiņas.
hemoorganotrofi Hemoorganoheterotrofi - organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas.
Hēlevēgs Hermanis Hēlevēgs (? - 1490. g.) - Rīgas rātes sekretārs, kas 1479. g. kļuvis par rātes locekli.
karbazols heterocikliska bāze C~12~H~9~N, bezkrāsas kristāli; lieto organiskajā sintēzē.
benzimidazols heterociklisks aromātisks organisks savienojums, kas tiek izmantots medicīnā, piemēram, prettārpu medikamentu ražošanā.
imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis.
pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā.
pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus.
barbitūrskābe heterociklisks savienojums, pirimidīna atvasinājums CH~2~(CONH)~2~CO; sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
biotrofi heterotrofiski organismi, kas barībā izmanto citus dzīvos organismus.
konsuments Heterotrofs organisms, kas patērē citu organismu veidotās organiskās vielas.
tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos.
dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
radiācijas higiēna higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju.
Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas.
Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam.
hininizācija Hinīna ievadīšana organismā, piem., malārijas profilaksei.
adenohipofīze Hipofīzes (starpsmadzeņu daļas) priekšējā daiva, kuras hormoni ietekmē vielmaiņu, stimulē organisma attīstību un augšanu.
melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds.
diskrāzija Hipokrāta termins organisma sulu nenormāla sastāva apzīmēšanai.
ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā.
psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
simbioģenēze Hipotēze, ka daudzi eikariotu šūnu organoīdi radušies apvienojoties vienkāršākiem, agrāk patstāvīgi eksistējušiem organismiem.
preformisms Hipotēze, ka katrs organisms jau iepriekš izveidots ļoti sīka dīgļa veidā dzimumšūnā un organisma attīstība ir šā dīgļa palielināšanās izmēros.
neiromimēze Histērijas simptomi, kas atgādina organiskas nervu slimības.
dehlorācija Hlora atdalīšana no hlororganiskiem savienojumiem.
hloropēnija Hlora jonu deficīts organismā.
hloropeksija Hlora saistīšana organismā.
heptahlors Hlororganisko preparātu grupas insekticīds, pieskares inde, kristāliska viela ar kampara smaržu.
endrīns Hlororganisko savienojumu grupas insekticīds un akaricīds, pieskares inde.
pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi.
Hulma Holma - pilsēta Afganistānā.
Taškurgana Holma - pilsēta Afganistānā.
cirkulējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties arī ar starpšūnu šķidrumiem.
difundējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties difundējot.
EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
hormonoprivija Hormonu iztrūkums organismā.
paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
ploiditāte Hromosomu kompleksa skaita dažādība organismu šūnu kodolā.
endomitoze Hromosomu skaita pieaugums augu un dzīvnieku organismu šūnu kodolos bez šūnas dalīšanās, vārpstas izveidošanās un bez kodola dalīšanās.
sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma.
hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos.
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
iestiprināties Ieaugt (organismā).
gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
apstarošana Iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
haimofilija Iedzimta organisma tieksme uz spontānu un traumatisku asiņošanu; hemofilija.
oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā.
piedzimtās pazīmes iedzimtās un iegūtās pazīmes, kas organismam piemīt kopš dzimšanas.
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība.
rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpašības).
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli.
alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo.
iekšējā asiņošana iekšēja asins izplūšana organisma audos vai dobumos.
kamera Iekšējā doba daļa (augā); dobums (organismā, orgānā).
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; iekšējā dīgļlapa.
koinaistēzija Iekšējo organisko sajūtu kopums, kas noteic t. s. vispārējo sajūtu.
enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
saperināties Ieperināties (1) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
invadēt Ieperināties citā organismā (par parazītiskiem dzīvniekiem, piemēram, nematodēm).
insuflācija Iepūšana, pūtiens; pulveru vai gāzveida līdzekļu ievadīšana organisma dobumos, audos, vados (elpošanas, gremošanas).
glikometrs Ierīce glikozes līmeņa noteikšanai cilvēka organismā.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai.
aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule.
nest Ietvert (sevī) kā organisku sastāvdaļu.
uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
nitrēt ievadīt (organiskā savienojumā) nitrogrupu NO~2~.
iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
aminēt Ievadīt aminogrupu organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
arilēt Ievadīt arilgrupu kādā organiskajā savienojumā.
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
halogenizēt Ievadīt halogēnu organiska savienojuma sastāvā.
ieņemt Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot).
pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā.
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
izdarīt poti ievadīt poti organismā.
sulfurēt Ievadīt sulfogrupu organiska savienojuma molekulā.
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
gāzes gangrēna ievainojumu komplikācija, ko izraisa īpaši mikrobi un kas saistīta ar organisma saindēšanos.
ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
ievazāt Ievirzīt līdz ar ko citu (organismā, organisma daļā ko kaitīgu, nevēlamu).
akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs).
bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem.
algriim Igauņu tautas dzejas regiversa skaniskās organizācijas veids, kas sasaista divu vai vairāku vārdu sākuma līdzskaņus vai patskaņus.
zootoksīns Ikviena dzīvnieku organisma inde.
encefaloze Ikviena organiska galvas smadzeņu slimība.
leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
entocēle Ikviena trūce organisma iekšienē.
porfirīns Ikviens bioloģisks pigments, porfīna atvasinājums, kurā astoņi ar oglekli saistītie pirola gredzenu ūdeņraža atomi aizstāti ar kādu organisku grupu.
ektohormons Ikviens hormons, ko organisms izdala uz ķermeņa ārējās virsmas.
poliēns Ikviens organisks savienojums, kurā ir vairāk nekā trīs konjugētas dubultsaites, kas savieno divus oglekļa atomus.
streptokoks Ikviens streptokoku ģints organisms, kas grupējas ķēdītēs; fakultatīvi aerobiski, kā arī anaerobiski; ikviens streptokoku ģints mikroorganisms.
noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
nopīpot Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga.
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
immūnizēšana Immūnvielu ievadīšana organismā.
imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai.
nespecifiskā imunitāte imunitāte, kas rodas, ievadot mikroorganismus, kuros ir grupu antigēni.
aktīvā imunitāte imunitāte, ko rada pats organisms.
imunoģenēze imunitātes rašanās dzīvnieka vai auga organismā.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
pasīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā antivielas.
aktīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā novājinātus vai nedzīvus infekcijas slimības ierosinātājus.
imūnstimulatori Imūno procesu veicinātāji (piem., interferons), vielas, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
imūnmorfoloģija Imunoloģijas nozare par audiem un šūnām, kas piedalās organisma imunitātes reakcijās.
imunomorfoloģija Imunoloģijas nozare par audiem un šūnām, kas piedalās organisma imunitātes reakcijās.
imūnpatoloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī cēloņus, kāpēc atsevišķos gadījumos, antigēnam reaģējot ar antivielām, organisma aizsargspējas nevis pastiprinās, bet pavājinās, apraksta šo gadījumu klīniskās pazīmes un dod norādījumus, kā no tiem izsargāties vai kā tos ārstēt.
imūnparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums pārmērīgi liela organismā iekļuvušo antigēnu daudzuma dēļ.
imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā.
imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija.
imūnstimulācija Imūnterapijas veids, kad organisma aizsargsistēma tiek rosināta un nostiprināta ar dažādiem imunitāti stimulējošiem līdzekļiem, pie kuriem pieder arī vakcinācija.
heterotoksīns Inde, kas iekļuvusi organismā no ārienes.
eksotoksīns Inde, ko dzīvi mikroorganismi raida apkārtējā vidē.
toksikopekse Indes fiksēšana vai neitralizēšana organismā.
čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
čoni Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi (ļauno garu kults), šamanisms.
kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
ezotoksīns Indīga viela, kas rodas organismā.
serdars Indijā un Afganistānā - cilts vecākais, ietekmīgs augstmanis.
mirstības cēlonis indivīdu dzīves reālie nosacījumi un organismu stāvokļi, kas ir pirmcēlonis to nāvei (organisma novecošanās, bads, karadarbība u. tml.)
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts.
indoksilsērskābe Indoksila savienojums ar sērskābi (aknās); tiek izvadīts no organisma caur nierēm kā kālija sāls (indikāns).
indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos.
pedomorfisms Infantilu īpašību saglabāšanās pieaugušā organismā.
koinfekcija Infekcija ar dažādiem patogēniem mikroorganismiem vienlaikus.
monoinfekcija Infekcija, ko izraisījusi viena mikroorganismu suga.
iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
premunīcija Infekcijas imunitāte, organisma rezistence pret superinfekciju.
izsēja Infekcijas izkliedēšanās (organismā).
aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes.
antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes.
poliinfekcija Inficēšanās ar vairākām mikroorganismu sugām.
ģenētiskā informācija informācija par organismu veidojošo vielu uzbūvi, funkcijām un dzīvības procesu regulāciju.
tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos.
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā.
baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
nervi Īpaši audu šķiedru kūlīši cilvēka un dzīvnieku organismā, kas ietverti kopējā apvalkā un nodrošina kairinājuma un atbildes reakcijas pārvadi.
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
dzeltenā filepita īsknābja māņnektārputns ("Neodrepanis hypoxantha").
muhamedānis Islāma piekritējs; musulmanis.
islāmticīgais Islāma reliģijas piekritējs; musulmanis.
džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās.
Godmanis Ivars Godmanis - pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjerministrs 1990.-1993. g.
saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu.
izsvīst Izdalīt (no organisma sviedrus), izdalīt (ko) sviedru veidā (no organisma).
izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām) - par orgāniem.
izskalot Izdalīt (vielu) no kāda maisījuma (par šķidrumu); izvadīt (vielu, piemēram, no organisma).
izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1).
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
defekācija izkārnījumu dabiska izvadīšana no organisma.
vēdera izeja izkārnījumu izvadīšana no organisma; defekācija.
ignīcija Izkarsēšana ugunī, lai izdedzinātu organiskās vielas.
izsēt Izkliedēt (organisma).
elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
rentgenodiagnostika Izmaiņu noteikšana organisma audos, orgānos un sistēmās, rentgenoloģiski izmeklējot.
runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
patērēt izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām)
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
numulīti Izmiruši jūras organismi ar lielām kaļķa čaulām; veido t. s. numulītu kaļķakmens slāņus.
stromatoporiedejas Izmiruši, no kembrija līdz paleogēnam dzīvojuši koloniāli rifveidotāji jūras organismi ar kaļķa skeletu.
ģeneralizēt Izplatīt (organismā).
pārraidīt Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
iradiēt Izplatīties organismā (par sāpēm).
izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
uzbudināt Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2).
spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
iesamesties Izraisīties (par slimību, traucējumiem organismā, sāpēm).
samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
lipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
pielipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
reducēts patskanis izrunā vājināts patskanis.
seroprofilakse Izsargāšana no saslimšanas, ievadot organismā ārstniecisku serumu.
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma.
rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
pļekāt Izvadīt (no organisma) ekstrementus (par govīm).
dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
nērst Izvadīt no organisma (ikrus, olas).
pļūtīt Izvadīt no organisma izkārnījumus caurejas gadījumā vai daļēji šķidrā veidā.
dirst Izvadīt no organisma izkārnījumus.
pļūtēt Izvadīt no organisma šķidrus ekskrementus.
urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
piedirst Izvadot no organisma izkārnījumus piesārņot (ko).
uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
iegūt Izveidoties organisma īpatnībām, īpašībām.
klonēšana Izvēlēta klona īpašībām ģenētiski identisku šūnu vai organismu veģetatīva pavairošana.
Akermanis Jānis Akermanis - latviešu izcelsmes amerikāņu aviokonstruktors (angliski "John D. Akerman", 1897.-1972. g.).
jatromehānika Jatrofizika - virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem.
ģeneratīvā partenoģenēze jaunā organisma attīstībā saglabājas haploidālais hromosomu komplekts.
obligātā partenoģenēze jauna organisma parastais attīstības ceļš.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību.
normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
autotoksīns Jebkura inde, kas rodas organismā un to saindē.
biotoksīns Jebkura indīga viela, kas rodas vai ko producē dzīvi organismi - augi vai dzīvnieki.
impedīns Jebkurš aģents, kas pazemina organisma pretestības spējas infekcijai.
aglutinogēns Jebkurš antigēns, kas parenterāli ievadīts organismā, spēj ierosināt aglutinīnu veidošanos.
silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā.
prānājāma Jogas elpošanas vingrinājumu sistēma, kas noregulē smalko enerģiju plūsmas organismā un pakļauj tās gribas kontrolei.
jonoterapija Jonoforēze - medikamentu ievadīšana caur ādu ar galvaniskās strāvas palīdzību; izraisa jonu pārvietošanos.
jontoforēze Jonoforēze - medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos.
pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes.
farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi.
irradiācija Kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām.
involūcija Kāda orgāna vienkāršošanās, samazināšanās vai zudums organisma individuālās attīstības gaitā, piem., dzemdes savilkšanās pēc dzemdībām.
endobioze Kāda organisma (simbionta vai parazīta) attīstīšanās cita organisma ķermenī.
ģenoms Kāda organisma dzimuma šūnas hromosomu garnitūra.
runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
revaskularizācija Kādas organisma daļas asins krājuma adekvāta atjaunošana, piem., ar apvedteci, lietojot vaskulāro transplantētu vai protēzi.
katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
truļaks Kāds organismā iekļuvis liels priekšmets.
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem.
toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu.
kontrindicēts Kaitīgs organismam (par zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml).
bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā.
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
rekalcifikācija Kalcija sāļu normālā daudzuma atjaunošana organismā.
kalipēnija Kālija deficīts organismā.
antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā.
Babas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba.
Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži.
Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām.
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe.
izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns.
kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
kārtažnieks Kāršu spēlmanis.
kartižnieks Kāršu spēlmanis.
kārtužnieks Kāršu spēlmanis.
sķirogons Kāršu spēlmanis.
kastaņģis Kastanis.
kaštans Kastanis.
krastulis Kastanis.
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
haploidālā stadija katra organisma attīstības ceļā esoša stadija, kurā tā šūnā(s) ir tikai viens hromosomu komplekts.
pluripotence Katram organismam piemītoša spēja uzņemt īpašos apstākļos no tipiskiem atšķirīgus attīstības virzienus.
genoms Katram organismam raksturīgais gēnu komplekts; organisma ģenētiskais materiāls.
biohroms Katrs pigments, kas sintezēts dzīva organisma vielu maiņas procesā.
gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība.
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
distrofija kavēta vai nenormāla organisma attīstība; deģenerācija.
žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai.
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
skaņas celiņš kinolentes daļa, kurā fiksēts filmas skaniskais saturs.
kucīte Klanis, piemēram, pļaujmašīnai, kombainam.
madaleņa Klanis.
sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
slāpt Kļūt tādam, kam ir ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
pasamaitāties Kļūt vārīgam, sāpīgam (par ķermeņa daļām, organismu).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
kopmanis Kocmanis.
eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki).
greimanis Koka lietu grebējs, dreimanis.
dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki).
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī.
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
lītiskais kokteilis kokteilis, kas pagatavots no dažādiem zāļu līdzekļiem, kas bloķē veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas, kavē organisma homeostatiskās aizsargreakcijas un rada t. s. mākslīgās hibernācijas stāvokli.
koloidoklāzija Koloīdu fizikālā līdzsvara traucējums organismā ar anafilaktiskā šoka parādībām, svešiem koloīdiem (proteīniem) iekļūstot asinīs.
koloidopeksija Koloīdu saistīšana organismā vielmaiņas procesā (aknām piedēvēta funkcija).
urodāns Kombinēts preparāts, kas satur piperazīnu un litiju, kuri ar urīnskābi veido viegli šķīstošus sāļus un veicina tās izdalīšanos no organisma.
ģenētiskā analīze kompleksa metode organismu iedzimtības un mainības parādību pētīšanai, izmantojot datus par pazīmju skaldīšanos hibrīdu pēcnācēju paaudzēs.
onkoimunoloģija Kompleksa zinātnes nozare, kas pētī cilvēka organisma aizsardzības spējas pret audzēja augšanu.
staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
Surhaba Kondoza - upe Afganistānā.
Kunduza Kondoza, upe Afganistānā.
desmosomas Kontaktstruktūras starp blakusšūnām dzīvnieku organismā, sevišķi labi izveidotas epitēlijaudos.
galvanokontraktilitāte Kontraktilitāte, ko nosaka galvaniskie stimuli.
pozitīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir lielāks par organisma audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur vairāk nekā organisma audi.
negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi.
hidrobioss Kopapzīmējums organiskai pasaulei (dzīvībai) ūdenī.
halobioss Kopapzīmējums visai organiskai pasaulei, kas apdzīvo jūru; daļa no hidrobiosa.
kopdzimuma Kopdzimuma organisms - organisms, kurā ir kā sievišķie, tā vīrišķie dzimumdziedzeri.
sinergisms Kopīga organismu dzīve vai orgānu (piem., muskuļu) funkcionēšana.
sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana.
organiskā masa kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā.
etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem.
dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem.
radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā.
ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā.
anilīnkrāsviela Krāsa, kuras pagatavošanai lieto anilīnu; organiska krāsviela.
jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu; organiskas krāsvielas.
Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants.
kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu.
tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
fundamentālists Kristietis vai musulmanis, kas uzskata, ka Bībele vai Korāns jāsaprot burtiski.
orētājs Kučieris, ormanis, važonis.
saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
biokinētika Kustība dzīvības norisē; zinātne par kustībām un izmaiņām organisma attīstības stadijā.
motorika Kustību funkciju kopums (organismam, tā daļām).
hipokinēzija Kustību trūkums (organismam); mazkustība.
galvanotaksija Kustīgo zemāko augu un dzīvnieku organismu kustības, kas notiek elektriskās strāvas ietekmē, kuru laiž cauri šķidrumam, kur šie organismi atrodas.
diftongoīds Kvalitatīvi (tembrāli) neviendabīgs patskanis, kura sastāvā kā pieskaņa ir elements, kam artikulācija ir tuva galvenā elementa artikulācijai.
tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu.
organiskā analīze ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
zimoloģija Ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu rūgšanas procesus.
organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības.
denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas.
nervu kairinājuma mediators ķīmiska viela organismā, kas rodas nervu audos un pārvada impulsus sinapsēs.
neiromediators Ķīmiska viela organismā, kura radusies nervaudos un vada nervu impulsus sinapsēs.
benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas atrodas organismā ļoti mazos daudzumos un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
katjonogēns Ķīmisks savienojums, kas organismā var kļūt par katjonu vai atdalīt katjonu.
bioloģiski aktīva viela ķīmisks savienojums, kura iedarbība var mainīt dzīva organisma funkcijas.
provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu); transplantēt.
troakārs ķirurģisks cauruļveida instruments šķidruma vai strutu izvadīšanai no organisma dobumiem.
kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
gnotobionts Laboratorijas dzīvnieks, kurā nav nekādu citu mikroorganismu, izņemot tos, kas zināmi eksperimentētājam.
eikrazija Labs organisma sulu sastāvs; normāla veselība.
inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
paaudžu intervāls laiks no dzīvā organisma piedzimšanas līdz viņa pēcnācēju dzimšanai.
apslēptais (slimības) periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
slēptais slimības periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
baktericīdā fāze laiks, kurā svaigi slauktā pienā nepalielinās tajā esošo mikroorganismu skaits.
stūrenieks laivas stūrmanis.
Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis.
novadnieks Leimanis (Livonijā).
laimanis Leimanis.
skatoloģiskā leksika leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus.
tropisms Lēna (organisma, tā daļas) reakcija uz kairinātāju.
tribade Lesbiede; arī onanismu piekopjoša sieviete.
dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām.
aldolāze Liāžu klases ferments, kas katalizē cukuru noārdīšanos un biosintēzi organismā.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
germicīds Līdzeklis, kas nogalina patogēnus mikroorganismus.
holagogs Līdzeklis, kas spēj izvadīt no organisma visus patoloģiskos šķidrumus.
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
svelpenis Līdzskanis (parasti s, z), kam ir raksturīga augsta frekvence.
vidējais mēlenis līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
aspirāta Līdzskanis ar piedvesumu: th, ph.
lūpenis Līdzskanis, ko artikulē ar lūpām.
mēlenis Līdzskanis, ko artikulē ar mēli.
labiāls līdzskanis līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus; dentāls līdzskanis.
dentāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
dorsāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
priekšējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles priekšējā daļa.
laterāls līdzskanis līdzskanis, kura izrunā gaiss plūst gar mēles sāniem (piemēram, "l").
ciets līdzskanis līdzskanis, kura izrunā mēle nav pie cietajām aukslējām.
afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piemēram, c, č, dz, dž).
sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis (2).
skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonors līdzskanis.
pusgarš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni 1,5 reizes lielāku pagarinājumu nekā tās pašas kvalitātes nepagarinātu līdzskani.
garš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni dubultu pagarinājumu, latviešu valodā tam parasti nav fonoloģiskas funkcijas.
bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos.
unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos.
mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā.
laterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienā vai abās sānu daļās.
mīksts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas.
eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
konsonants Līdzskanis.
līdzskaņa Līdzskanis.
polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
izvadprocesi Lieko vielu izvadīšana no organisma.
makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas.
dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa.
ielējums Lielāka daudzuma šķidruma ievadīšana organismā.
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m.
brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brokulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakulainis.
brakalainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas.
lielmane Lielmanis.
lielumnietis Lielmanis.
antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām.
humīnskābes Lielmolekulāras organiskās vielas, kas rodas, sadaloties augu atliekām.
elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi.
polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa.
silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi.
antigēni Lielmolekulāri savienojumi, kas, ievadīti organismā, izsauc antivielu rašanos, kuras ar antigēniem reaģē.
neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
fulvoskābes lielmolekulāru, slāpekli saturošu organisko savienojumu grupa ar sarežģītu molekulāro uzbūvi; humusa sastāvdaļa.
sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika.
zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
līknis līksmanis.
līknājs Līksmanis.
bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
fonoloģijas likums likums, kas regulē valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju (saistīšanās) modeļus.
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
limfodrenāža Limfas plūsmas atjaunošana un pastiprināšana; speciālista veikta limfas ceļu atbrīvošana, kas veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma.
timusdziedzeris Limfoeptiāls orgāns, labi attīstīts embrijiem un jauniem dzīvniekiem, vēlāk tas reducējas, 2-6 g. veciem bieži nav novērojams, piedalās limfocīta veidošanā, organisma aizsargreakcijās.
Rolavas māla atradne limnoglaciāla māla iegula Grobiņas pagastā, derīgais slānis (pelēks, ar organiskām vielām bagāts māls) 1,3-1,9 m biezs, segkārta 0,1-1,7 m, izmanto kopš 1955. g. keramikas izstrādājumiem.
propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
litijorganisks Litijorganiskie savienojumi - metālorganiskie savienojumi, kuros ogleklis ķīmiski saistīts ar litiju.
Loja Loja džirga - Afganistānas tradicionālā tautas sapulce.
Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
floēma Lūksne - augu audi, kas vada organiskās vielas, kuras rodas lapās.
labiālis lūpenis - līdzskanis, ko artikulē ar lūpām; labiālskaņa.
izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos.
izsviedrēties Ļaut, arī panākt, ka (no organisma) izdalās daudz sviedru.
metafoss Ļoti indīgs insekticīds, fosfororganisks preparāts, ko lieto dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai.
humusskābes Ļoti komplicēta sastāva organiskas skābes, kas konstatētas augsnes trūdvielās.
sīkbūtne Ļoti mazs, mikroskopisks organisms, parasti mikroorganisms.
botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum".
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
auksanoloģija Mācība par augšanas procesiem, sevišķi par mikroorganismu augšanas procesu.
fizioloģija Mācība par dzīva organisma funkcijām, par procesiem, kas noris organismā un tā daļās - orgānos, audos un šūnās un to struktūras elementos, kā arī to saistību ar vidi.
evolucionisms Mācība par dzīvības izcelšanos, par organiskās pasaules attīstības likumiem.
patoloģija Mācība par dzīvības norisēm slimā organismā.
bioklimatoloģija Mācība par klimata ietekmi uz organismiem, sevišķi uz dzīvnieku un augu attīstību, uz lauksaimniecības kultūru attīstību, bioklimatiskajām sezonām, arī uz cilvēku veselību.
morfonomija Mācība par likumiem, pēc kuriem rodas organismu formas.
disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
bionomija Mācība par organiskās dzīves likumiem.
organogenija Mācība par organisku ķermeņu sākotni un izcelšanos.
gerontoloģija Mācība par organisma novecošanos.
morfoloģija Mācība par organisma, tā daļu uzbūvi, formām un to pārmaiņām attīstības gaitā.
patoģenēze Mācība par slimības rašanos un attīstību organismā.
preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms.
descendences teorija mācība, ka visi organismi pamazām attīstījušies no nedaudz pirmveidiem.
bioloģija mācību priekšmets par zinātņu kompleksu, kas pētī dzīvus organismus
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums.
ERM Maiņas kursa mehānisms ("exchange rate mechanism").
puls Maiņas monēta Afganistānā (1/100 afgāna).
plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu.
gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas.
manubēd Manis dēļ.
garknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis coruscans").
īsknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis hypoxantha").
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra).
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
betonpolimērs Materiāls, ko iegūst, veicot betona un organisko monomēru radiācijas inducēto kopolimerizāciju.
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums.
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem.
drena Medicīnā - caurule šķidruma izvadīšanai no organisma dobuma.
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
refleksu (arī adatu) terapija medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību; refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību; refleksu terapija, adatu terapija.
dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
sporta medicīna medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai.
aeromedicīna Medicīnas nozare, kas pētī lidošanas fizisko iespaidu uz lidaparāta pasažieru organismu.
refleksoterapija Medicīnas nozare, kas pētī masāžas, elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīvajiem punktiem un to ārstnieciskās izmantošanas iespējas; refleksoloģija, refleksterapija.
refleksoloģija medicīnas nozare, kas pētī masāžas, elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīvajiem punktiem un to ārstnieciskās izmantošanas iespējas; refleksterapija
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
medicīniskā klimatoloģija medicīnas un klimatoloģijas saskarnozare, kurā pēta klimata un laikapstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un izstrādā metodes šo faktoru izmantošanai ārstniecībā un profilaksē.
klimatofizioloģija Medicīniskās klimatoloģijas nozare par klimatiskiem faktoriem, kas regulē normālās fizioloģiskās organisma funkcijas.
benzbromarons Medicīnisks līdzeklis, kas veicina urīnskābes izvadi no organisma.
vobemugoss Medikaments, imūnstimulators, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
panangīns Medikaments, kālija preparāts, ko izmanto, lai organismā ievadītu kālija jonus.
mecilināms Medikaments, piemērots multirezistentu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai.
fonoforēze Medikamentu ievadīšana organismā caur ādu, izmantojot ultraskaņu.
parenterālais paņēmiens medikamentu ievadīšana organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
sistēma medikamentu, vitamīnu ievadīšana organismā intravenozas infūzijas veidā.
mehanolamarkisms Mehānistisks virziens mācībā par organiskās pasaules vēsturisko attīstību; par evolūcijas virzošajiem spēkiem tas atzīst organismu mainīgumu un iedzimtību.
Meimene Meimane, pilsēta Afganistānā.
elektrogustometrija Mēles garšas sajūtu pārbaude, par kairinātāju izmantojot galvanisko strāvu.
fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis).
alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
ģenētiskā modifikācija mērķtiecīga vēlamo, arī vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai dzīvnieka organismam ar gēnu starpniecību.
komposts Mēslojums, kas rodas, sadaloties dažādām organiskām vielām, kad uz tām iedarbojas mikroorganismi.
skābju un bāzu metabolisms metabolisms, kas regulē ūdeņraža jonu un hidroksīdjonu koncentrāciju organismā.
kofaktors Metāla jons vai organisks savienojums, kam nav peptīdu uzbūves un kas ir daudzu enzīmu komponents; nodrošina enzīmu bioloģisko aktivitāti.
galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu.
tetraetilsvins metālorganisks savienojums Pb(C~2~H~5~)~4~, toksisks, agrāk lietots par benzīna antidetonatoru.
biokorozija Metālu korozija, kas noris, tajā piedaloties mikroorganismu atdalītiem produktiem.
aerobioloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī dzīvo organismu (mikroorganismu, dažu kukaiņu), kā arī sēklu, sporu sadalījumu atmosfērā un šī sadalījuma sekas, kas ir atkarīgs no vēja, konvekcijas un turbulences.
metilmetionīns Metionīna S-metilatvasinājums, U vitamīns, piedalās organisma vielmaiņas metilēšanas reakcijās.
auksanogrāfija Metode kāda mikroorganismu celma barotnes optimālā sastāva noteikšanai.
decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus.
akvametrija Metožu kopums ūdens kvantitatīvai noteikšanai neorganiskos un organiskos materiālos.
vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās.
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
Peptococcus constellatus mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms.
medicīnas mikrobioloģija mikrobioloģijas nozare, kas pētī cilvēkam patogēno mikroorganismu morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, kā arī problēmas, kas saistītas ar infekciju un imunitāti.
urobaktērija mikrobs, kas noārda urīnvielu, veidojot amonjaku; sporogeni un asporogēni mikroorganismi, kas mīt augsnē.
mikroproteīni Mikroorganisma šūnas proteīni.
monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu.
mikropzarazīti Mikroorganismi, kas dzīvo ā parazīti, radīdami slimības.
dīglis Mikroorganismi, kas izraisa slimību.
psihrofilie mikroorganismi mikroorganismi, kas spēj augt 0 C un zemākā temperatūrā (līdz -10 C).
lofotrihs Mikroorganisms ar divām vai vairākām vicām vienā galā.
pneimobacilis Mikroorganisms, kas ierosina pneimoniju.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā.
oligaerobs Mikroorganisms, kas iztiek ar niecīgu skābekļa daudzumu.
hemoglobinofils Mikroorganisms, kas labi aug barotnē, kurai pievienots hemoglobīns vai asinis.
nozoparazīts Mikroorganisms, kas pavada kādu slimību un ietekmē tās gaitu, bet nav tās ierosinātājs, piem., stafilokoki gripas gadījumā.
mikronauts Mikroorganisms, kas pētnieciskos nolūkos nosūtīts kosmosā.
parahromofors Mikroorganisms, kas producē pigmentu, bet neizdala to savā ārējā vidē.
ķimioautotrofs Mikroorganisms, kas sintezē savas šūnas sastāvdaļas no oglekļa dioksīda ar enerģiju, ko dod neorganiskas reakcijas.
aerofobs Mikroorganisms, kas spēj attīstīties tikai bez skābekļa.
amfimikrobs Mikroorganisms, kas var būt aerobs vai anaerobs atkarībā no vides apstākļiem.
barofils Mikroorganisms, kas vislabāk attīstās augsta atmosfēras spiediena apstākļos.
karbofils Mikroorganisms, kas vislabāk aug oglekļa dioksīda atmosfērā.
aerofils Mikroorganisms, kura attīstībai nepieciešams daudz skābekļa.
ieraugs Mikroorganismu (pienskābes baktēriju) koncentrāts skābpiena produktu garšas, smaržas un konsistences veidošanai.
drūza Mikroorganismu (sēnīšu) kolonija; kraupis.
kultivēšana Mikroorganismu audzēšana laboratorijas apstākļos.
sintrofisms Mikroorganismu augšanas veicināšana, pievienojot barotnei citas sugas mikroorganismus.
involūcija Mikroorganismu deģenerēšanās, izviršana nelabvēlīgā vidē.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
vibrions Mikroorganismu ģints; īsas, komatveidīgas, kustīgas, aerobiskas, gramnegatīvas nūjiņas.
biomutācija Mikroorganismu īpašību izmaiņas pēc ievadīšanas dzīvnieka ķermenī.
mikrobioloģiskā meliorācija mikroorganismu izmantošana pastiprinātai augu organisko atlieku mineralizācijai vai gaisa slāpekļa saistīšanai.
antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām.
dezinfekcija Mikroorganismu iznīcināšana.
amonifikācija Mikroorganismu izraisīta slāpekli saturošu organisku vielu noārdīšanās, kuras rezultātā veidojas augiem izlietojams amonjaks.
mikropatoloģija Mikroorganismu izraisīto slimību radītās patoloģiskās pārmaiņas.
puvums mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process; pūšana
pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process.
kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
mikrobocenoze mikroorganismu kopums noteiktā teritorijā, vidē.
zarnu flora mikroorganismu kopums zarnās.
inkubācija Mikroorganismu kultūras ievietošana termostatā audzēšanas nolūkā.
disociācija Mikroorganismu mainības izpausme, ko nosaka mutācijas.
antagonisms Mikroorganismu savstarpēja pretiedarbība.
virbulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
hemotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
ķimiotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
aglutinācija mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana un izgulsnēšanās specifisku antivielu aglutinīnu iedarbībā.
sterilizācija mikroorganismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
mikroincinerācija Mikroskopiska audu preparāta pārpelnošana, lai noteiktu tā neorganiskās sastāvdaļas.
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām.
sporas Mikroskopiski organismu veidojumi, ar kuriem tie vairojas un saglabājas nelabvēlīgos apstākļos.
malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju.
animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
mikrobs mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus); mikroorganisms.
palatalizēts līdzskanis mīkstināts līdzskanis.
palatāls līdzskanis mīksts līdzskanis.
pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem); tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
geli Minerālgeli - dabā sastopamas neorganiskas vielas, kas amorfā stāvokļa dēļ nav uzskatāmas par minerāliem.
biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti.
zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
asfalts Minerālo izejvielu - smilts, šķembu - un organisko saistvielu maisījums, ko lieto ceļa segumam un elektroizolācijai.
demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā.
ilūvijs Minerālvielas un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi ieskalojuši augsnes dziļākā horizontā vai iežos.
hipomineralizācija Minerālvielu iztrūkums organismā.
endogēnā mirstība mirstība, ko izraisa iedzimtas anomālijas un traumas dzimšanas un organisma novecošanās procesā.
iegūtās pazīmes modifikācijas, kas veidojas kā organisma reakcija uz ārējās vides faktoru iedarbību.
reduplikācija molekulāro un šūnas apakšstruktūru divkāršošanās, kas nodrošina šūnu dalīšanos, organismu augšanu un vairošnos.
hiralitāte Molekulas asimetriskums, ko organisku vielu savienojumos izraisa asimetriskais atoms, kas saistīts ar 4 dažādiem aizvietotājiem (citu elementu atomiem vai atomu grupējumiem).
hasari Mongoloīdu tauta Afganistānas vidienē, runā persu valodā, ticīgie - šiīti.
Tarvaa Mongoļu mītos slavens šamanis, kas dzīvoja sensenos laikos.
pārvēršanās Morfoloģiska un fizioloģiska organisma pārveidošanās attīstības gaitā.
biotips Morfoloģiski līdzīgu vienāda genotipa organismu grupa populācijā.
morganists Morganisma piekritējs.
histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
pagāns Mūsdienās cilvēks, kurš nav ne kristietis, ne jūdaists, ne musulmanis, arī neticīgais, bezdievis.
recenti organismi mūsdienās dzīvojoši organismi, arī tie, kas pieder pie reliktsugām.
muskulatūra Muskuļu kopums (organismā, tā daļā).
galvanotonuss Muskuļu toniska kontrakcija, radīta ar galvanisko strāvu.
muslims Musulmanis, islāma piekritējs.
musulmaniete Musulmanis.
burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
genovariācijas Mutācijas - iedzimtības faktoru pārmaiņas, kas iedzimst nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstošas pārmaiņas organisma pazīmju attīstībā.
morfoloģiskās mutācijas mutācijas, kas izmaina organisma morfoloģiskās pazīmes.
rec- mutācijas mutācijas, kas izraisa organisma rekombinācijas spējas zaudēšanu.
nosacīti letālās mutācijas mutācijas, kas izraisa zigotas vai organisma bojāeju tikai noteiktos apstākļos.
neitrālās mutācijas mutācijas, kas neizmaina organisma dzīvotspēju.
letālās mutācijas mutācijas, kas padara organisma eksistenci neiespējamu un kādā no attīstības stadijām to nonāvē.
fizioloģiskās mutācijas mutācijas, kas skar organisma fizioloģiskās īpašības.
bioķīmiskās mutācijas mutācijas, kuru rezultātā organismi kļūst auksotrofi, t. i., zaudē spēju sintezēt dzīvības procesiem nepieciešamus metabolītus.
auksotrofs Mutanta tipa mikroorganisma vai šūnu kultūra, kā attīstībai nepieciešamas noteiktas barības vielas (aminoskābes, vitamīni u. c.).
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
hinduisms Nacionāla politeistiska reliģija (Indijā), kas radusies, pārveidojoties brahmanismam.
jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries").
gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru.
hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture.
nanozāles Nanoizmēru koncentrētu medikamentu iepakojums, ko nanorobots var nogādāt vajadzīgajā organisma vietā, vai arī sameklēt slimās šūnas, kurās ievada zāles.
afgāns Naudas vienība Afganistānā, vienāda ar 100 puliem.
miasma Nāvīgi izgarojumi ar nelāgu smaku, ceļas no pūstošām organiskām vielām; agrāk - gaisa izplatīti slimības dīgļi.
nāsenis Nazāls līdzskanis.
histidīns Neaizvietojama aminoskābe; organismā dekarboksilējas, veidojot histamīnu.
novecošana Neatgriezenisks organisma individuālās attīstības process.
abiotiskie faktori nedzīvās dabas vides apstākļu kopums, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību.
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
neitrālās krāsvielas neitrālie vai sārmainie sulfoskābes vai karbonskābes sāļi vai arī organisko katjonu un anjonu neorganiskie sāļi.
šuve nekustīga savienojuma josla (organisma daļām)
aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
magnetotropisms Nekustīgu organismu augšana magnētiskā lauka iedarbībā.
pudurksnis Neliela kādu dzīvu organismu kopa.
eipireksija Neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija.
bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū).
saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
fokanēmas Nematožu ģints; atrodamas jūras zivis un dzīvniekos dažādās attīstības stadijās; izraisa anisakiozi.
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns.
kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis.
entēze Neorganiska materiāla lietošana audu defekta aizstāšanai, protezēšanai.
tiociānskābe Neorganiska skābe H-S-C=N, rodānūdeņražskābe.
sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
titānskābe Neorganiska skābe, ko iegūst no titāna savienojumiem.
mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši.
rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā.
plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos; šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos.
sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
kristālfosfori Neorganiski kristāliski luminofori - pusvadītāji un dielektriķi, kuros ievadīti luminiscences centri.
eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
peroksisavienojumi Neorganiski un organiski savienojumi, kuru molekulā ir 2 savstarpēji saistīti skābekļa atomi; peroksosavienojumi.
fosfori Neorganiskie luminofori - kristāliskas vielas ar piejaukumiem (aktivatoriem), kurās ārējo faktoru iedarbībā rodas luminescence.
fosfors Neorganiskie luminofori.
elektrosintēze Neorganisko un organisko savienojumu iegūšana elektrolīzes procesā.
minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
anorganisks Neorganisks; ķīmijā nedzīvs, minerāls; bioloģijā neatkarīgs no anatomiskām pārmaiņām, funkcionāls.
teratoma Neparasts, dabiskajai struktūrai neatbilstošs veidojums organismā.
metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos).
izobutilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis C4H10, bezkrāsas gāze; lieto organiskajā sintēze.
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē.
defekts Nepilnība, funkciju traucējums (organismā, orgānā).
alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām.
slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
uzbudinātājs nervs nervs, kura kairinājums palielina organisma aktivitāti.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
karbohemoglobīns Nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums asinīs; tam ir liela nozīme organismā radušās ogļskābās gāzes pārnesē uz plaušām.
lādiņpārneses komplekss nestabils savienojums no diviem citiem organiskiem savienojumiem, no kuriem viens ir elektronu donors, otrs – elektronu akceptors.
immūnizācija Neuzņēmības radīšana pret lipīgām slimībām dzīvnieka organismā.
anizohromija Nevienādība eritrocītu krāsojumā, krāsošanās spējās; anisochromicns.
anizoploīdija Nevienāds hromosomu komplektu skaits organisma somantiskajās šūnās.
difteroīds Nevirulents mikroorganisms, kas morfoloģisko un kultūras īpašību ziņā līdzīgs difterijas nūjiņai.
melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos.
autonefrotoksīns Nieru šūnām toksiska viela, kas izveidojusies paša organismā.
tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē.
azobenzols Nitrobenzola redukcijas produkts; lieto organiskajā sintēzē.
hemokultūra No asinīm izolētu mikroorganismu kultūra.
ēteriskās eļļas no augu izejvielām iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši, aromātiski organisku savienojumu maisījumi; lieto parfimērijā, pārtikas rūpniecībā.
audu kultūra no dzīva organisma izolēti audi, kas aug mākslīgi sagatavotā vidē.
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā; embrijs (1).
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
ola No organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem).
ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
navigācijas telpa no vēja un viļņiem pasargāta telpas daļa kajītē, kur navigators vai stūrmanis pie speciāla karšu galda var netraucēti veikt navigācijas aprēķinus.
iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm.
mēmie ieži nogulumieži, kas nesatur organismu atliekas, pēc kurām varētu noteikt to ģeoloģisko vecumu.
biogēnie ieži nogulumieži, kas sastāv gk. no dažādu organismu atliekām; organogēnie ieži.
organogēnie ieži nogulumieži, kas sastāv no dažādu organismu atliekām.
nootrops nootropa viela - organisks savienojums, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību.
bakterio- Norāda uz baktērijām, uz mikroorganismiem vispār.
organo- Norāda uz orgānu vai organisku vielu.
reakcija Norise, darbība (organismā, tā daļās), ko izraisa kāda parādība.
funkcija Norise, specifiska darbība (organismā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
ortokrāzija Normāla organisma reakcija uz medikamentiem.
labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
normovolemia Normāls asins daudzums organismā.
normovolēmija Normāls asins daudzums organismā.
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
nodalījums Norobežojums (organismā, tā daļā).
dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala.
endogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas no slimībām, kuras galvenokārt rodas organisma iekšējo procesu gaitā.
Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu.
asinsloks Noslēgta asinsvadu grupa organismā.
skenēt Noteikt organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos.
pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna, organisma) funkcionēšanas spējas.
pārgarš līdzskanis noteiktā pozīcijā pagarināts garais līdzskanis.
pārīss patskanis noteiktā pozīcijā saīsināts īsais patskanis.
augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas.
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana notekūdeņos esošo organisko vielu bioķīmiska mineralizēšana ar mikroorganismiem, kas organiskās vielas izmanto barībai.
miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
nolietoties Novecoties (par organismu, tā daļām).
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
humīnvielas Nozīmīgākā augsnes trūda (humusa) sastāvdaļa, organisko vielu sadalīšanās un sintēzes produkts.
inozīns Nukleozīds C10H12N4O5, sastāv no purīnbāzes 6-oksipurīna (hipoksantīna) un D-ribozes, atrodas visos organismos.
Kafiristāna Nūrestāna, vilajets Afganistānas austrumos, tā senāks nosaukums.
aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
dekarboksilācija Oglekļa dioksīda atšķelšana no organisko skābju (sevišķi aminoskābju) karboksila grupas.
glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā; glikoze.
glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā.
ogļhidrātmaiņa Ogļhidrātu bioķīmiskās pārvērtības organismā, kopējās vielmaiņas daļa, kas sedz organisma galveno enerģijas patēriņu.
sapropelīts Ogļu kopums, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
okeāna nogulas okeāna centrālajās daļās sastāv gk. no planktona mikroorganismu atliekām, kontinentālajās nogāzēs un salu rajonos - gk. no terigēnā un vulkanogēnā materiāla.
arhejs Okeāna planktonā sastopams vienšūnas organisms.
dehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas katalīzē ūdens atšķelšanos no organiskiem savienojumiem.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
olbaltumvielmaiņa Olbaltumvielu bioķīmiskās pārvērtības organismā.
proteīnoterapija Olbaltumvielu ievadīšana organismā ārstnieciskos nolūkos.
proteīnterapija Olbaltumvielu ievadīšana organismā ārstnieciskos nolūkos.
urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela.
ksantoramnīns Olīvdzeltena organiska krāsviela no "Rhamnus" augu ogām (labākās no Persijas); lietoja audumu, papīru, ādu un konditorejas preču krāsošanai.
olinīca Olnīca (sieviešu organisma dzimumdziedzeris, kur attīstās olšūnas).
ieoperēt Operējot ievietot (kādu organisma daļu).
izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
guļa Orgāna novietojums organismā vai augļa novietojums dzemdē
pletismogrāfija Orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas, resp. asinsvadu pildījuma dinamikas grafiska reģistrācija ar pletismogrāfu.
baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa.
metiloranžs organiska azokrāsviela, kuras šķīdumu ūdenī plaši lieto analītiskajā ķīmijā par indikatoru.
citozīns Organiska bāze, pirimidīna atvasinājums C~4~H~5~N~3~O, ietilpst visu nukleīnskābju sastāvā.
OLED Organiskā gaismas diode; gaismas diode (LED), kas satur organisku pusvadītāju materiāla slāni starp elektrodiem.
metilēnzilais Organiska krāsviela, antiseptisks līdzeklis.
leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu.
biokurināmais Organiska matērija, kas tiek izmantota kā enerģijas avots.
ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos.
aurancija Organiska oranža krāsviela, heksanitrodifenilamīna nātrija vai amonija sāls; lieto mitohondriju krāsošanai.
elementanalīze Organiskā savienojuma ķīmisko elementu kvalitatīva pierādīšana un kvantitatīva noteikšana.
rozolskābe Organiska sintētiska karbonija krāsviela.
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
oksiskābes Organiska skābe ar vienu vai vairākām karboksilgrupām un hidroksilgrupām.
stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C.
sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
akrilskābe Organiska skābe CH~2~=CH-COOH, polimēru izejviela.
pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
gallskābe Organiska skābe, ko satur zalkšu sūreņu droga.
betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi.
somatopātija Organiska slimība.
metakrilnitrils Organiskā stikla izejviela, ko iegūst acetona un ciānūdeņraža reakcijā.
hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos.
pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā.
kaprolaktams organiska viela C~6~H~11~NO, bezkrāsaini kristāli; lieto polimēra kaprona iegūšanai.
luciferīns Organiska viela luminiscējošos organismos, kas, oksidējoties ar enzīma luciferāzes starpniecību, izstaro gaismu līdzīgi jāņtārpiņam.
cukurs Organiska viela ogļhidrātu grupā.
koenzīms Organiska viela, kam nav peptīdu uzbūves un kas saistās ar enzīmu un nodrošina enzimātisko reakciju norisi.
lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā.
askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300.
retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni.
kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns).
spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai.
santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles.
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks.
smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
perceptors Organiska, arī tehniska sistēma (kā) uztverei.
serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju.
sulfoskābe Organiska, sešvērtīgo sēru saturoša skābe.
organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls.
kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam).
heteroatomi Organiskajā ķīmijā - atomi, kas nav ogleklis vai ūdeņradis.
aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības.
vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam.
bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes.
organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients.
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals.
krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis.
biogēnisks Organiskas izcelsmes; tāds, kas cēlies no dzīviem organismiem, organogēns, biogēns.
indamīni Organiskas krāsvielas, iegūst oksidējot p-diamīnu un monoamīnu maisījumu.
indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
zāļu ķīmija organiskās ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar medicīnas preparātu radīšanu un to ķīmisko īpašību pētīšanu.
beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins.
organiķis Organiskās ķīmijas speciālists.
jonradikāļi Organiskas molekulas, kas zaudējot vai iegūstot vienu elektronu, vienlaikus iegūst elektrisku lādiņu; paramagnētiskas daļiņas ar vienu nesapārotu elektronu.
ekstraktvielas Organiskas neolbaltumvielas augu un dzīvnieku audos, kuras var ekstrahēt (2).
aminoskābes Organiskas skābes - olbaltumvielu uzbūves galvenais elements.
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
naftēnskābes Organiskas skābes ar ciklisku struktūru, kuras izdala no naftas.
plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu.
detrīts organiskas vai daļēji mineralizētas ar mikroorganismiem bagātas organismu atlietkas ūdenī, no kurām pārtiek daudzi dzīvnieki - sūkļi, daudzsareņi, gliemji.
bioloģiskā produktivitāte organiskās vielas (biomasas) pieaugums ekosistēmā noteiktā laika vienībā.
ekstraktīvās vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
ķimiolīze Organiskas vielas noārdīšana ķīmiskas reakcijas procesā (ne baktēriju ietekmē).
trūdēšana Organiskas vielas sadalīšanās mikroorganismu iedarbībā.
bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums.
cikls organiskās vielas struktūras daļa, tās elements.
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas.
esteri organiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm.
indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai.
hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
izocianāti Organiskas vielas, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas funkcionālas grupas -N=C=O, svarīgas izejvielas poliuretānu ražošanai.
diazonija savienojumi organiskas vielas, kuru sastāvā ir raksturīgā grupa R–N=N^+^–X^–^ (R – parasti ir aromātisks gredzens, bet X^–^ ir skābes anjons); plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
aldehīdi Organiski savienojumi - skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piemēram, polimēru ražošanā).
sulfaminskābes Organiski savienojumi ar vispārēju formulu RNHSO~3~H.
sulfinskābes Organiski savienojumi ar vispārēju formulu RSO2H.
optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai.
katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
indandioni Organiski savienojumi, cikliskie diketoni, bioloģiski aktīvas vielas (antikoagulanti, pretiekaisuma, pretkrampju līdzekļi).
uretāni Organiski savienojumi, karbamīnskābes esteri.
kompleksoni Organiski savienojumi, kas ar metālu joniem veido kompleksus savienojumus; izmanto kompleksometrija, metalurģijā, lauksaimniecībā u. c.
nootropas vielas organiski savienojumi, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību.
augšanas regulatori organiski savienojumi, kas mazā koncentrācijā veicina vai kavē dzīvo organismu augšanu vai attīstību.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem.
biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā.
spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus.
diazoamīni Organiski savienojumi, kas satur atomu grupējumu -N=N-NH-.
ketēni Organiski savienojumi, kas satur grupējumu >C=C=O ar 2 kumulētām dubultsaitēm.
hidrazoni Organiski savienojumi, kas veidojas aldehīdu vai ketonu mijiedarbībā ar hidrazīnu vai tā atvasinājumiem.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā; cukurviela, cukuri, saharīdi.
ortokarbonskābes Organiski savienojumi, kur pie viena oglekļa ir 3 hidroksilgrupas.
autokompleksi Organiski savienojumi, kur vienā molekulā atrodas gan elektronu donors, gan elektronu akceptors, tā ka starp šiem abiem fragmentiem var realizēties donorakceptorsadarbība.
elementorganiski savienojumi organiski savienojumi, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru, bromu un jodu.
spirāni Organiski savienojumi, kuros katram no diviem cikliem ir viens kopējs atoms.
nukleozīdi Organiski savienojumi, kuros ogļhidrāts saistīts pie purīna vai pirimidīna bāzes; nukleīnskābju sastāvdaļa.
sulfoni Organiski savienojumi, kuros sēra dioksīda grupa ir saistīta ar 2 oglekļa atomiem.
rotaksāni Organiski savienojumi, kuros, neizveidojot ķīmiskas saites, apvienojušās makrocikliska un lineāra molekula.
nepiesātinātie ogļūdeņraži organiski savienojumi, kuru atomu virknē ir vismaz viena divkārša vai trīskārša saite (C=C, C=C).
nitrozosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulā ir ar oglekļa atomu saistīta nitrzogrupa -N=O.
ketons Organiski savienojumi, kuru molekulā karbonilgrupa ir saistīta ar diviem oglekļa radikāļiem (piem., acetons).
diazosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulai raksturīgs ar 1 oglekļa atomu saistīts diazogrupējums.
diketoni Organiski savienojumi, kuru molekulās ir divas karbonilgrupas.
nitrofenoli Organiski savienojumi, kuru molekulas ir nitrosavienojumu un fenolu funkcionālās grupas.
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža.
karbocikliskie savienojumi organiski savienojumi, kuru molekulu uzbūves pamatā ir ciklā saistīti oglekļa atomi.
diazotāti Organiski savienojumi, kuru sastāvā ir arilgrupa un metāls.
alifātiskie savienojumi organiski savienojumi, kuru uzbūves pamatā ir ogļūdeņraži un to atvasinājumi ar vaļēju taisnu vai sazarotu oglekļa atomu virkni.
amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
diamīni Organiski savienojumi, ogļūdeņraži ar divām aminogrupām (NH2) molekulā.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
sulfoksīdi Organiski savienojumi, vāji bāziskas vielas, atvasināmas no četrvērtīgā sēra.
ptomaīni Organiski slāpekļa savienojumi, kuri rodas, pūstot olbaltumvielām; indīgi; rodas, piem., bojātā gaļā, zivīs.
biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem.
helāti Organiskie kompleksie savienojumi, kuru molekulām vai to daļām ir līdzība ar riņķi vai vēža spīli.
jonu apmaiņas sveķi organiskie polimēri, kas vienlaikus ir jonīti.
heterocikliskie savienojumi organiskie savienojumi, kuriem ir cikliska (gredzenveida) uzbūve un kuru gredzena sastāvā ietilpst ne tikai oglekļa, bet arī slāpekļa, skābekļa, sēra un citu elementu atomi.
elementorganiskie savienojumi organiskie savienojumi, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru bromu, jodu.
silīcijorganiskie savienojumi organiskie savienojumi, kuros silīcija atoms ir tieši saistīts ar vismaz vienu oglekļa atomu.
nitrosavienojumi Organiskie savienojumi, kuru molekulā ir viena vai vairākas ar oglekļa atomiem saistītas nitrogrupas NO2.
tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem.
notekūdeņu radiolītiskā attīrīšana organisko piesārņojumu sagraušana līdz CO~2~ un H~2~O, izmantojot jonizējošā starojuma netiešo iedarbību uz organisko piesārņojumu.
aldehīdgrupa Organisko savienojumu grupa, ko iegūst, oksidējot spirtu.
biosintēze organisko savienojumu sintēze šūnā vai ārpus tās, jaunu vielu veidošanās dzīvības procesos.
rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
amīdi Organisko skābju atvasinājumi, kuros hidroksils aizstāts ar aminogrupu.
Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām.
sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā.
fosfororganiskie savienojumi organisko vielu klase, kuru molekulās bez parastajiem oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem ir dažādas vērtības fosfora atomi.
ogle Organisko vielu sadalīšanās produkts, kas rodas, piemēram, degšanas, atūdeņošanas procesā.
disimilācija Organisko vielu sairšana vielmaiņas procesā.
fotosintēze Organisko vielu sintēze zaļajos augos gaismas iedarbībā, vienlaicīgi izdalot skābekli.
sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija.
ketogrupa Organiskos savienojumos - CO- grupa, kas saistīta ar 2 radikāliem.
nitrozogrupa Organiskos savienojumos sastopamā -N:O grupa.
propils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C3H7.
heptils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C7H5.
fenīlens Organiskos savienojumos sastopams divvērtīgs radikālis -C6H4-.
acetils Organiskos savienojumos satopamais etiķskābes radikālis CH~3~CO.
vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
atoksils Organisks arsēna savienojums, kas satur 37,69% arsēnika; lietoja pret sifilisu, anaimiju, miega slimību.
havegs Organisks būvmateriāls ķīmiskās rūpniecības aparātiem, baskelita un asbesta vai arī citu pildvielu maisījums.
krezols Organisks fenolu rindas savienojums, ko satur akmeņogļu, kūdras, arī kokogles darva.
indoksils Organisks heterocikliskās rindas savienojums, gaišdzeltena, kristāliska viela, augu indikāna sairšanas produkts; rodas arī kā starpprodukts daudzās indigo sintēzēs.
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām.
etils Organisks radikālis C~2~H~5~-; etilgrupa.
metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai.
sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
dinitronaftalīns Organisks savienojums - naftalīns, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO2; lieto dažu krāsvielu un sprāgstvielu ražošanai.
skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa, kas dzīvajā dabā nes ģenētisko informāciju; DNS.
inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela.
kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle).
holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela, holestāna atvasinājums) cilvēka vai dzīvnieku audos.
ekgonīns Organisks savienojums ar diezgan komplicētu struktūru, no kura atvasināma lielākā daļa kokaīnaugos esošo alkaloīdu.
gvajakols Organisks savienojums aromātiskajā rindā, pirokatehina monometilēteris, ko satur skābarža darva; iegūst sintētiski.
naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai.
acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
stilbēns Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, kura kristālus lieto scintilāciju skaitītājos jonizējošu starojumu reģistrācijai; tā derivātus lieto medicīnā.
vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai.
indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās.
hlorāls Organisks savienojums, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku; lieto hlorālhidrāta ražošanai.
izobutāns organisks savienojums, butāna izomērs (CH~3~)~2~CHCH~3~.
celobioze Organisks savienojums, disaharīds; viens no celulozes saskaldīšanas (hidrolīzes) starpproduktiem.
rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli.
hloracetofenons Organisks savienojums, indīga viela, kas izraisa stipru asarošanu.
dimetilanilīns Organisks savienojums, kas pieder pie aromātisko ogļūdeņražu rindas; bezkrāsains, eļļains šķidrums ar stipru smaku; iegūst no anilīna; lieto krāsu un sprāgstvielu (tetrila) ražošanai.
polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
glicīns Organisks savienojums, ko fotogrāfijā lieto attīstīšanai.
ēteris Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
aliciklisks Organisks savienojums, kuram ir gan alifātiskas (ar vaļēju virkni), gan cikliskas (ar slēgtu virkni) īpašības.
dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābe Organisks savienojums, miosarvalsāna ieguves starpprodukts.
borneols Organisks savienojums, no kura dehidrēšanas ceļā iegūst kamparu; lieto medicīnā un parfimērijā.
acetilēts Organisks savienojums, no kura, to sildot kopā ar etiķa anhidrīdu vai acetilhlorīdu, ir aizvadīts ūdens.
hloralhidrāts Organisks savienojums, nomierinošs līdzeklis, miega zāles.
anizols Organisks savienojums, šķidrums; lieto organiskajā sintēzē.
metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus.
indantrēnzilums organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela; dod stabilu un spilgtu krāsu; indantrēns.
hinozols Organisks savienojums; ārstniecības preparāts - dezinficējošs un antiseptisks līdzeklis; ietilpst to preparātu sastāvā, kurus lieto pret apaugļošanos.
dinitrohlorbenzols Organisks savienojums; cieta, kristāliska, indīga viela dzeltenā krāsā; lieto krāsu rūpniecībā u. c.
dihloretāns Organisks šķīdinātājs CH2Cl-CH2Cl.
lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai.
alīls Organisks vienvērtīgs radikālis ar vienu dubultsaiti.
alfanaftiltiourīnviela Organisks žurku apkarošanas līdzeklis, pelēks, kristālisks pulveris bez smaržas.
alkohols Organisku savienojumu grupa, kuru sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirti.
bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
ammonifikācija Organisku slāpekļvielu skaldīšanās ar baktēriju palīdzību sadēdēšanas un pūšanas procesos, līdz rodas brīvs amonjaks.
lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
biolīze Organisku vielu ķīmiska noārdīšana dzīvu organismu, piem., mikrobu, ietekmē.
fosilizācija Organisku vielu pārakmeņošanās zemes garozas nogulu iežos; fosiliju izveidošanās.
desmolīze Organisku vielu radikālas sašķelšanās procesi, kas noris audos desmolāžu iedarbībā.
hlorēšana Organisku vielu reakcija ar hloru.
pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
detrīts Organisku vielu, audu sadalīšanās produkts.
epifilakse Organisma aizsardzības reakciju pastiprināšanās.
afilakse Organisma aizsardzības reakciju trūkums.
imūnreakcijas Organisma aizsargreakcijas pret slimību izraisītājiem, kā arī pret svešām olbaltumvielām un audiem.
imūndeficīts Organisma aizsargspēju zudums, imunitātes pavājinātība, zudums.
mineralizācija Organisma apgāde ar minerālvielām, piem., dzerot minerālūdeņus.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
denitrogenācija Organisma atbrīvošana no slāpekļa, elpojot gāzi, kurā nav slāpekļa; lieto embolisma (kesona slimības) profilaksē.
dezintoksikācija Organisma atbrīvošana no toksiskām vielām.
attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
detoksikācija Organisma attīrīšanas kurss alkoholisma vai narkomānijas ārstēšanā.
partenoģenēze Organisma attīstība no neapaugļotas dzimumšūnas.
somatiskā partenoģenēze organisma attīstībai sākoties, atjaunojas diploidālais hromosomu komplekts, vai arī mejozē nav notikusi reduktīvā dalīšanās.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
bioloģija organisma attīstības process, dzīves veids u. tml.
blastogēnija Organisma attīstības vēsture, ontoģenēzes nozare.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
proliferācija Organisma audu attīstīšanās, veidojoties jaunām šūnām.
apozīcija Organisma audu augšana, jaunām kārtām veidojoties uz agrāk izveidojušās virsmas.
histolīze Organisma audu sabrukšana, kad tos izšķīdina dažādi audu un baktēriju fermenti.
hidrofilija Organisma audu tieksme aizturēt ūdeni.
topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
elektrostimulācija organisma audu vai atsevišķu orgānu (piemēram, sirds) darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem.
sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
eksomatika Organisma audu, orgānu un to izdalījumu laboratoriska izmeklēšana.
eksornatika Organisma audu, orgānu un to izdalījumu laboratoriska izmeklēšana.
katabolisms Organisma bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas noārdās līdz vienkāršākām vielām.
orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
substrāts Organisma daļa, kas nodrošina kādas tā funkcijas.
perēklis Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji.
epimorfoze Organisma daļas reģenerācija, šūnām proliferējot bojājuma vietā.
iestrādāšanās Organisma darbspēju pakāpeniska paaugstināšanās kustību izpildes sākuma periodā.
biotelemetrija Organisma dzīvības funkcijas raksturojošu lielumu izmērīšana no attāluma.
patoloģija Organisma dzīvības funkciju novirze no normas.
preagonija Organisma dzīvības izbeigšanās sākotnējā stadija, kad raksturīgs motorisks uzbudinājums, asinsspiediena pazemināšanās, pulsa paātrināšanās, asinsrites traucējumi u. c. komplikācijas, kas var ilgt arī vairākas diennaktis.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru.
humorālā regulācija organisma fizioloģisko funkciju regulācija, kuras pamatā ir šūnu vielmaiņas procesu atkarība no dažādām bioloģiski aktīvām vielām un to koncentrācijas organisma šķidrumos (asinīs, limfā, starpšūnu šķidrumā).
motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
autofarmakoloģija Organisma funkciju ķīmiskā regulēšana ar organisma audu dabiskajām sastāvdaļām, piem., ar hormoniem.
kortikālā regulācija organisma funkciju regulācija tiešā smadzeņu garozas kontrolē.
neirohumorālā regulācija organisma funkcionālo sistēmu regulācija, kuras pamatā ir saskaņota nervu sistēmas un bioloģiski aktīvo vielu darbība.
diafīze Organisma garo kaulu vidusdaļa.
genotips Organisma hromosomās lokalizēto gēnu kopums.
autoimunizācija Organisma imunizācija ar baktēriju produktiem, kas atrodas viņā pašā.
idiotips Organisma imunoloģisko īpašību raksturojums.
imūnatbilde Organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz svešu ģenētisko informāciju.
tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
tolerance Organisma izturība pret ko nevēlamu, (piemēram, pret vielām, kādu faktoru iedarbību).
striktūra Organisma kanāla, vada sašaurinājums.
dizontoģenēze Organisma kļūdaina attīstība.
oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija.
diploidālais hromosomu komplekts organisma ķermeņa šūnām (sonai) raksturīgais hromosomu sastāvs.
hemastēnija Organisma ķīmisko procesu pavājināšanās.
augšana Organisma masas, izmēru un tilpuma palielināšanās, pieaugot šūnu skaitam, kā arī rodoties citiem struktūrelementiem - audiem un orgāniem.
attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām.
infantilisms Organisma nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
normerģija Organisma normāla reakcija uz infekciju.
ģenealoģiskā metode organisma normālo un patoloģisko pazīmju iedzimšanas pētīšanas metode, izsekojot tās tās noteiktās ģimenēs vairākās paaudzēs.
gaisa vannas organisma norūdīšana, ļaujot uz to iedarboties gaisam.
gaisa peldes organisma norūdīšana, ļaujot uz to iedarboties gaisam.
dispozīcija Organisma nosliece (uz kādu slimību).
artrītisms Organisma nosliece uz locītavu saslimšanu sakarā ar vielu maiņas traucējumiem.
deviācija Organisma orgāna individuālajā attīstībā radusies novirze, kuras cēlonis ir eksistences apstākļu maiņa orgāna veidošanās vidējās stadijās.
morfoģenēze Organisma orgānu sistēmu un daļu rašanās individuālajā un vēsturiskajā attīstībā.
sensibilitāte Organisma paaugstināta jutība pret alergēnu.
aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
alerģija Organisma palielināts jutīgums pret tam svešu vielu iedarbību.
adaptācijas sindroms organisma pārmaiņas, ko izraisa pielāgošanās apkārtējās vides apstākļiem.
ķimiokinēze Organisma pastiprināta aktivitāte, ko ierosina ar ķīmisku vielu.
radiosensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību.
desensibilizācija Organisma pastiprināta jutīguma (pret kādu vielu) mazināšana vai novēršana.
autoalergēns Organisma paša audi, kas kļuvuši par alergēniem.
autotransplantācija Organisma paša audu pārstādīšana citā vietā.
autofāgija Organisma paša tauku vai citu audu noārdīšanās, ilgstoši badojoties vai slimojot.
filakse Organisma pašaizsardzība pret infekciju.
imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
septikemija Organisma pašsaindēšanās.
meteopātiska reakcija organisma patoloģiska reakcija uz laikapstākļu maiņu.
toksikoze Organisma patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi kādu vielu vai kaitīgu faktoru iedarbība uz organismu.
ozonterapija Organisma piesātināšana ar aktīvo skābekli, kas paaugstina organisma imunitāti un uzlabo vispārējo veselības stāvokli.
imunogēnā reaktivitāte organisma pretdarbība antigēniem (piemēram, indēm).
treme Organisma pretestība pret transplantātu.
biotropisms Organisma pretestības samazināšanās vai slimības latento ierosinātāju virulences palielināšanās fizikālu vai ķīmisku faktoru ietekmē.
detumestence Organisma psihiskā un fizioloģiskā reakcija dzimumakta laikā - uzbudinājuma zudums tūlīt pēc orgasma.
atbildes reakcija organisma reakcija (uz kairekļu iedarbību).
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
orientatīvais reflekss organisma reakcija uz jebkuru jaunu kairinājumu (piem., galvas pagriešanās, ausu sasliešanās).
atgrūšana Organisma reakcija uz svešu ģenētisko informāciju orgānu transplantācijā.
alergometrija Organisma reaktīvā stāvokļa noteikšana pret kādu alergēnu.
dizerģija Organisma reaktivitātes traucējums.
radiotoksēmija Organisma saindēšanās ar radioaktīvām vielām.
toksēmija Organisma saindēšanās ar toksīniem.
intoksikācija Organisma saindēšanās ar toksiskām vielām, kas veidojas pašā organismā vai iekļūst tajā no ārienes.
puvums organisma sapuvusī daļa
muskulis Organisma sastāvdaļa, ko veido muskuļaudi.
meteopātija organisma slimīgs stāvoklis, ko izraisa laikapstākļu maiņa.
anafilaktiskais šoks organisma spēcīga reakcija uz atkārtoti ievadītu svešu vielu (medikamentiem un bišu indi).
reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
anafilaksija Organisma spēja atsaukties uz atkārtoti iepotētām svešām olbaltumvielām; anafilakse.
bioloģiskais pulkstenis organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
iedzimtība organisma spēja nodot pēcnācējiem savas sugas un individuālās pazīmes un attīstības īpatnības, kas ir ģenētiski noteiktas.
fertilitāte Organisma spēja radīt pēcnācējus.
eksterofekcija Organisma spēja reaģēt uz apkārtējās vides iedarbību, ko īsteno centrālā nervu sistēma.
termorecepcija Organisma spēja sajust apkārtējās temperatūras maiņas.
neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem).
tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
hidrolabilitāte Organisma spējas samazināšanās regulēt ūdens daudzumu audos.
dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes, un spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās.
pirmsvēzis Organisma stāvoklis, slimība, kas var izraisīt vēzi.
fotoinorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē.
fotomorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē.
kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
malignizācija organisma šūnu ļaundabīga pārveidošanās, pārtapšana par audzēja šūnām
citodiagnostika Organisma šūnu mikroskopiska izmeklēšana diagnozes noskaidrošanai.
nekrobioze Organisma šūnu vai audu pakāpeniska atmiršana.
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
galvanotakse Organisma tieksme novietoties atbilstoši apkārtējās vides strāvām.
dispozija Organisma tieksme, nosliece.
ekoloģija Organisma un vides mijattiecības.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, kad tie evolūcijā pielāgojas jauniem dzīves apstākļiem.
metabolisms Organisma vai atsevišķas šūnas vielmaiņa.
gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm).
kontrindikācija Organisma vai slimības īpatnības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
transformācija Organisma vai šūnas pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu DNS vai RNS, kas izdalīta no citām šūnām vai vīrusiem.
trofisms Organisma vai tā daļas barojuma stāvoklis.
organisma adaptācija organisma vai tā daļu (orgānu) jebkādas izmaiņas, kas ļauj tam pielāgoties videi un palīdz izdzīvot.
elektrotaksija Organisma vai tā daļu pārvietošanās elektriskā lauka ietekmē.
heterogāmija organisma vairošanās pārmaiņus gan dzimumiski, gan partenoģenētiski.
jauktā vairošanās organisma vairošanās pārmaiņus gan dzimumiski, gan partenoģenētiski.
astēnija Organisma vājums, nespēks, kam raksturīga paaugstināta jutība un ātrs nogurums.
skrimslis Organisma veidojums, kas sastāv no skrimšļaudiem.
kājiņa Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
homovanilīnskābe Organisma vielmaiņas produktu katelhamīnu noārdīšanās produkts, kas atrodams urīnā.
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
darbspēja Organisma, kā arī tā atsevišķu orgānu un sistēmu spēja izpildīt noteiktu, tiem raksturīgu funkciju, darbu.
radiorezistence Organisma, tā atsevišķu daļu izturība pret jonizējošo starojumu.
fizioloģija organisma, tā orgānu dzīvības procesu kopums.
kontrastviela organismam nekaitīgi ķīmiski savienojumi, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
saprotrofi organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda citu organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
eirihalīni Organismi (dzīvnieki), kas pielāgoti dzīvei vidē ar dažādu sāļuma pakāpi.
termofili organismi organismi (gk. mikroskopiski), kas spēj dzīvot relatīvi augstā (līdz 70 ⁰C) temperatūrā; to dabiskā dzīves vide ir karstie avoti un termālie ūdeņi.
poikilotermi Organismi ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru; aukstasiņu dzīvnieki.
stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki).
miksotrofi Organismi, kam raksturīga jaukta tipa - heterotrofiska un autotrofiska - barošanās.
prokarioti Organismi, kam šūnas kodols nav ar membrānu norobežots no citoplazmas.
pelaģiskie organismi organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām; trūdēži.
hemolitotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un neorganiskās vielas.
hemoorganoheterotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas.
fotolitotrofi Organismi, kas barojoties izmanto gaismas enerģiju un neorganiskās vielas.
fotoorganotrofi Organismi, kas barojoties izmanto gaismas enerģiju un organiskās vielas.
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
fotoautotrofi Organismi, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskajām vielām, izmantojot gaismas enerģiju.
simbionti Organismi, kas dzīvo simbiozē.
limnobionti Organismi, kas dzīvo stāvošos saldūdeņos (ezeros, dīkos).
halofili Organismi, kas dzīvo tikai sāļā vidē, piem., koraļļi.
hidrobionti Organismi, kas dzīvo ūdenī.
mezosaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām mēreni piesārņotos ūdeņos un piedalās ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
saprobionti organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos; tiem ir liela nozīme ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
polisaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām stipri piesārņotos ūdeņos.
oligosaprobi organismi, kas dzīvo un vairojas tikai ar organiskām vielām maz piesārņotos ūdeņos.
biofāgi Organismi, kas ēd citas dzīvas būtnes.
reducenti organismi, kas noārda bojāgājušo organismu organiskās vielas līdz neorganiskajām vielām.
detrītēdāji Organismi, kas pārtiek no detrīta.
detrītofāgi Organismi, kas pārtiek no detrīta.
stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
reobionti Organismi, kas pielāgojušies dzīvei straujos, ar skābekli bagātos ūdeņos.
eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci.
eirifoti organismi, kas plašā diapazonā spēj izturēt gaismas apstākļu svārstības.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
stenoedafiski organismi organismi, kas spēj dzīvot tikai kādā noteiktā gruntī.
halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
katarobionti Organismi, kas spēj dzīvot tikai tīrā, nepiesārņotā, ar skābekli bagātā, aukstā ūdenī.
eiritermi organismi, kas spēj izturēt ievērojamas ārējās vides temperatūras svārstības.
higrofobi organismi, kas vairās no pārāk mitrām vietām (piemēram, skudras mitrās pļavās apmetīsies uz sausākiem ciņiem).
simultānie hermafrodīti organismi, kuriem abu dzimumu ģeneratīvie orgāni attīstās vienlaicīgi.
alternatīvie hermafrodīti organismi, kuriem vīrišķie un sievišķie dzimumorgāni attīstās dažādās dzīves cikla fāzēs.
ģeofili organismi, kuru attīstības ciklla daļa obligāti noris augsnē (siseņveidīgie, vaboles, garkāju odi u. c.).
kriofili Organismi, kuru augšanai un attīstībai nepieciešama zema vides temperatūra.
aerobi Organismi, kuru izdzīvošanai nepieciešams brīvs skābeklis.
antagonists Organismi, orgāni un vielas ar savstarpēji vai vienpusīgi pretēju (nomācošu) iedarbību.
bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
alohtoni Organisms (arī suga ģints vai dzimta), kas attiecīgajā dzīvesvietā ir ieceļotājs.
būtne Organisms (augs, dzīvnieks), kas eksistē.
ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
haploīds Organisms (šūna, kodols), kurā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
albīns Organisms ar albīnisma pazīmēm.
oligomorfs Organisms ar nedaudzām attīstības stadijām.
homoterms Organisms ar pastāvīgu ķermeņa temperatūru jebkuros vides apstākļos.
diplonts Organisms diplofāzē.
iekšas netur organisms nepanes.
recipients Organisms vai šūna, kas saņem daļu vai visu cita organisma vai šūnas (donora) genomu.
obligātais parazīts organisms, kam ir bioloģiska nepieciešamība parazitēt.
fakultatīvais parazīts organisms, kam ir tendence parazitēt.
augs organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
autotrofs Organisms, kas dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas sintezē no neorganiskām vielām (fotosintēzes vai hemosintēzes ceļā).
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
parasīts Organisms, kas dzīvo uz cita organisma un pārtiek no viņa sulām.
komensālis organisms, kas dzīvo uz otra organisma rēķina, tam nekaitēdams
ektobionts Organisms, kas dzīvo uz saimniekorganisma virsmas.
producents Organisms, kas ekosistēmā no neorganiskām vielām (oglekļa dioksīda, ūdens, minerālbarošanās elementiem) sintezē un uzkrāj organiskās vielas.
planktonts Organisms, kas ietilpst planktonā.
koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
sarkobionts Organisms, kas mīt gaļā.
visēdājs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem; polifāgs.
polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
monofāgs Organisms, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; vienēdājs.
stenohalīns Organisms, kas piemērojies dzīvei šaurā vides sāļuma diapazonā.
pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks.
stenobionts Organisms, kas spēj dzīvot tikai relatīvi pastāvīgos apstākļos.
aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
endobionts Organisms, kas visu mūžu vai kādu tā daļu pavada saimniekorganismā.
sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta.
rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
poliauksotrofs Organisms, kura attīstībai nepieciešami vairāki augšanas faktori.
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
mikroterms Organisms, kura dzīvības procesi noris zemā temperatūrā.
savvaļas tips organisms, kura fenotips vai zināmas pazīmes atbilst attiecīgās sugas savvaļas pārstāvju vairuma pazīmēm.
saimniekorganisms Organisms, kurā ir pārstādīts cita organisma orgāns.
papildsaimnieks Organisms, kurā noris kāpuru attīstība parzītiskajiem tārpiem ar vairāku saimnieku maiņu.
starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
poliploīdi Organisms, kura šūnās ir divi vai vairāki veseli hromosomu komplekti (genomi); rodas, divkāršojoties, trīskāršojoties utt. tā paša organisma genomam (autopoliploīdi) vai apvienojoties vairāku sugu genomiem (alopoliploīdi).
aneiploīds Organisms, kura šūnu kodolā hromosomu skaits ir par vienu vai vairākām hromosomām lielāks vai mazāks nekā attiecīgajai sugai tas raksturīgs.
aloheteroploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir divu vai vairāku sugu hromosomu komplekti.
alopoliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi dažādu sugu hromosomu komplekti.
poliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi haploidāli hromosomu komplekti.
autopoliploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir vairāk nekā divi vienas un tās pašas sugas haploidālie hromosomu kompleksi.
eiploīds Organisms, kura šūnu kodolā ir viens vai vairāki veseli hromosomu komplekti.
superorganisms Organisms, kuram piemīt kādas sevišķi izcilas īpašības.
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
saimnieks organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimnieks (5).
pelaģiāls Organismu (augu un dzīvnieku) apdzīvots ūdens slānis ezeros, jūrās, okeānos.
antagonisms organismu abpusēji nomācošo savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences augstākā pakāpe.
sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
hipomorfoze organismu attīstības procesa vienkāršošanās evolūcijas gaitā.
autolīze Organismu audu un šūnu sadalīšanās tajos esošo fermentu iedarbībā.
vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
ekoģenēze Organismu ekoloģisko īpašību izmaiņu vēsturiskais process.
morfofilija Organismu formas evolūcija.
vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
sublitorālās cenozes organismu grupējumi, kas dzīvo jūru sublitorālē.
litorālās cenozes organismu grupējumi, kas dzīvo litorālē.
filembrioģenēze Organismu individuālās attīstības gaitā radušās novirzes no vēsturiski raksturīgās attīstības gaitas.
specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
saprobitāte Organismu īpašību kopums, kas nodrošina tiem spēju dzīvot un vairoties ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
psammons Organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju piekrastes mitrajās smiltīs virs ūdenslīmeņa.
idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim.
fototaksija Organismu pārvietošanās gaismas virzienā; gaismtiece.
fotoperiodisms Organismu reakcija uz noteiktu diennakts gaismas un tumsas perioda attiecību.
forēzija organismu savstarpējo attiecību forma, kad viens organisms izmanto citu organismu pārvietošanās un izplatīšanās vajadzībām.
hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta.
morfometrija Organismu un to daļu izmēru noteikšana.
hidrotakse Organismu vai šūnu kustība mitruma virzienā.
elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
progress Organismu vai to sugu, ģinšu u. tml. pilnveidošanās evolūcijas gaitā.
agamogonija Organismu vairošanās bez apaugļošanās - dalīšanās vai pumpurošanās ceļā.
heteroģenēze Organismu vairošanās tipu maiņa divu vai vairāku paaudžu laikā.
grausts Organismu, zemes paliekas.
organotropisks Organotrops - tāds, kas enerģiju iegūst no organiskām vielām.
regulators Orgāns, kam organismā ir regulācijas funkcija.
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudimentārs orgāns.
placenta Orgāns, kas saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
provizorisks orgāns orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns.
urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
patoloģiskais materiāls orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
gremošanas orgāni orgānu komplekss, kas veido gremošanas sistēmu, uzņemtās barības mehāniskai un ķīmiskai pārveidošanai, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanai, nederīgo un nesagremoto vielu izdalīšanai.
urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma - urīnvadi, urīnpūslis, urīnizvadkanāls.
aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
aizsargaparāts Orgānu kopums, kas veic organisma aizsardzības funkcijas.
izvadorgānu sistēma orgānu sistēma, kas nodrošina lieko vielu izvadīšanu no organisma; tajā ietilpst urīnorgānu sistēma, āda, plaušas un gremošanas orgānu sistēma.
izometrija orgānu un ķermeņa daļu proporciju saglabāšanās organisma augšanas procesā.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
vieglais ormanis ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
smagais ormanis ormanis, kas pārvadā kravu.
fūrmanis Ormanis.
ormans Ormanis.
pūrmanis Ormanis.
kučāniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
kučeniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
akcelerācija Paātrinājums (parasti kāda organisma attīstībā).
akcelerācija paātrināta cilvēka organisma attīstība un nobriešana (salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm).
stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību.
oksipātija Paaugstināta organisma jutība pret gaismu, pieskārieniem vai sāpēm.
imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
restaurācija Pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismu atveidošana.
kanāls pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē.
degradācija pakāpeniska dzīvo organismu uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās (filoģenēze vai ontoģenēze).
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
saindēt Pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai; izraisīt saindēšanos (2).
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
ihnoloģija paleontoloģijas noozare, kas pētī izmirušu organismu pārvietošanās un dzīvesdarbības pēdas.
paleoekoloģija Paleontoloģijas nozare par seno organismu dzīves apstākļiem.
tafonomija Paleontoloģijas un vēsturiskās ģeoloģijas nozare, kas pētī fosilu organismu atrašanās vietu veidošanos zemes garozas slāņos.
devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
poliēmija Palielināts asins daudzums organismā.
ketoze Palielināts ketonvielu daudzums organismā, piem., acidozes gadījumā.
hiperlimfija Palielināts limfas daudzums organismā.
laktacidoze Palielināts pienskābes daudzums organismā.
lipaimija Palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā.
pamats Pamatne (orgānam, organisma veidojumam).
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās.
sangliči Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos.
zebaki Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos.
ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
izsviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās kopā ar sviedriem (no organisma).
atslābināt Panākt, ka pavājinās (norises organismā); būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas).
Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā.
Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
aerofobija Paniskas bailes lidot lidmašīnā; aviafobija; aviofobija.
aviafobija Paniskas bailes lidot lidmašīnā.
pānofobija Paniskas bailes.
pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms.
spēcīgs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
stiprs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
savairoties Par mikroorganismiem, šūnām.
vairoties Par mikroorganismiem, šūnām.
izstrādāt Par organismu, tā daļām.
iesūkties Par vielām organismā.
izsūkties Par vielām organismā.
enantiobioze Parādība, kad divi kopā dzīvojoši organismi ir antagonisti.
merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu.
izolācija Parādība, kad starp vienas sugas organismu atsevišķām populācijām pilnīgi vai daļēji trūkst gēnu apmaiņas.
jūras spīdēšana parādība, ko izraisa jūras virsslānī dzīvojoši organismi ar bioluminiscences jeb spīdēšanas spējām.
ginandrija Parādība, kur organismam ir abu dzimumu pazīmes.
ureotēlisms Parādība, kuras gadījumā slāpekļmaiņas galaprodukti izdalās no organisma urīnvielas veidā, piem., zīdītājiem.
proģenēze Pāragra dzimumattīstība; gametu nobriešana pirms organisma attīstības beigām.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā.
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
kastainis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kastaiņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kastanājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kaštani Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kaštaņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kastanis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kastaņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kaštans Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kaštāns Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
kastens Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
krastiņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
krastnāji Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
skrastenājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
skrastinājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum").
vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
lipoksēnija Parazīta aiziešana no saimniekorganisma pirms pilnīgas attīstības sasniegšanas.
helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
mikroparazīts Parazītisks mikroorganisms.
eksotrofs Parazītisks organisms, kas apmetas uz tā organisma virsmas, kurš viņu baro.
plasmodijs Parazītisks organisms, kas ir par cēloni malārijai.
paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem.
invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās organismā.
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
prāna pareiza elpošana kā indiešu agrīnās filozofijas pamatkoncepcija, saskaņā ar kuru elpošana nodrošina organisma dzīvības procesu norisi.
dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte.
parenchima Parenhīma - organisma šūniņu pamataudi.
iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos.
pārskaņot Pārmainīt, pielāgot citu funkciju, veikšanai (parasti organismu, tā norises).
pārskaņoties Pārmainīties, pielāgoties citu funkciju veikšanai (par organismu, tā norisēm).
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās organisma audos, dobumos.
purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
purvaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums - >30 cm, bet dažkārt sasniedz 10 m.
slapjaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums nepārsniedz 30 cm un koku saknēm vēl ir saskare ar minerālaugsni.
izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos.
apņemt Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm).
implantēt Pārstādīt no viena organisma citā.
apstāties Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām).
stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
uzturs Pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku).
nātrija metabisulfīts pārtikas piedeva E223 (sintētisks, sērpaskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt astmu, siena drudzi, hronisku nātreni, kaitīgs ūdens organismiem.
nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
gamma tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
aseptiska pārtikas iesaiņošana pārtikas produktu iesaiņošana, kas novērš mikroorganismu iekļūšanu produkta iesaiņojumā.
pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
regresīva metamorfoze pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanos.
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām); fosilizēties.
asimilēt Pārvērst (uzņemtas vielas) organisma audu sastāvdaļās.
asimilēties Pārvērsties organisma audu sastāvdaļās (par organisma uzņemtajām vielām).
autogudronators Pārvietojama ceļa segu būvēšanas mašīna, kas zem spiediena izsmidzina dažādas organiskās saistvielas (darvu, bitumenu, emulsiju u. c.).
viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem.
norūdīšanās Pasākumu komplekss, kas palielina organisma pretestību nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem faktoriem.
higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) ("World Intellectual Property Organisation").
WDCM Pasaules Mikroorganismu datu centrs (angļu "World Data Centre for Microorganisms").
WHO Pasaules veselības aizsardzības organizācija (angļu "World Health Organisation").
serumprofilakse Pasīvā imunizācija, ko veic, ievadot organismā serumu.
pauska Paskanis.
sensibilizēt Pastiprināt (organisma, tā daļu) jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
hemokinēze Pastiprināta organisma aktivitāte, kas ierosināta ar ķīmisku vielu.
autogēns Paša organismā radies; neievadīts no ārpuses.
lagmani Pašaji - tauta Afganistānas austrumos.
autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
izmantot patērēt (uzturam); pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).
pasterellas Patogēniskas baktērijas, kas parazitē zīdītāju un putnu organismā, ierosina pasterelozi.
koksiellas Patogēnu gramnegatīvu mikroorganismu ģints, kas līdzīgas riketsijām, bet iet cauri baktēriju filtriem.
bartonellas Patogēnu mikroorganismu ģints, kas parazitē cilvēka un grauzēju eritrocītos un asinsvadu endotēlijā.
organotropisms Patogēnu mikroorganismu vai ķīmisku vielu afinitāte pret noteiktu orgānu.
aluminoze Patoloģiska alumīnija koncentrācija organismā.
mikrofobija Patoloģiskas bailes no mikroorganismiem.
hialinoze Patoloģiskas pārmaiņas organisma audos, kad tie pārveidojas stiklveida olbaltuma masā.
augu slimības patoloģiski procesi, kas noris augos slimību ierosinātāju ietekmē, kur ierosinātāji var būt gan dzīvi organismi, gan nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi.
sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu vai apstāšanās dēļ organismā trūkst skābekļa un uzkrājas ogļskābā gāze.
siltuma (ari karstuma) dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība.
pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
tematisks patskanis patskanis, kas savieno darbības vārda sakni ar galotni.
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts.
pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu.
labiāls patskanis patskanis, kuru izrunājot lūpas ir noapaļotas.
patskaņa Patskanis.
vokālis Patskanis.
garš patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir fonoloģiski pretstatāms īsam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
īss patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir pretstatāms garam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
autoblasts Patstāvīgi eksistējoša šūna, piem., mikroorganisms.
īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms; indivīds (2).
indivīds Patstāvīgi eksistējošs organisms; īpatnis (1).
cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks.
runāt Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
sabiezējums Paveikta darbība, rezultāts --> sabiezēt (2); veidojums, kas radies, organisma audiem sabiezējot.
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
regenerācija Pazaudētu locekļu vai audu ataugšana dzīvos organismos.
inbreddepresija Pazeminātā organisma dzīvotspēja un produktivitāte inbrīdinga rezultātā.
cenoģenēzes Pazīmes, kas rodas organisma embrionālajā vai kāpura stadijā, organismam pielāgojoties eksistences apstākļiem, un turpmākajā attīstības gaitā izzūd.
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
cisheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir abu gēnu dominantās alēles, bet otrā - šo pašu gēnu recesīvās alēles.
transheterozigota Pēc diviem cieši saistītiem gēniem heterozigotisks organisms, kam vienā no homoloģiskajām hromosomām ir viena gēna dominantā un otra gēna recesīvā alēle, bet otrā homoloģiskajā hromosomā dominantās un recesīvās alēles izvietojums ir pretējs.
pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā.
homologa rinda pēc struktūras un funkcionālajām grupām līdzīgu, bet pēc CH grupu skaita atšķirīgu organisku savienojumu saime.
vivipārija Pēcnācēju, radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem.
etilcelluloza Pelēki dzeltens amorfs pulveris, nešķīst ūdenī, sārmos un skābēs, bet šķīst benzolā, acetonā u. c. organiskos šķīdinātājos.
meticilīns Penicilīna struktūras antibiotika, ko parasti lieto gadījumos, ja mikroorganismi kļuvuši rezistenti pret citiem penicilīniem.
penicilināze Penicilīnrezistentu mikroorganismu enzīms, kas inaktivē penicilīnu, to hidrolizējot.
glutations Peptīds, kas sastāv no 3 aminoskābju - glutamīnskābes, cisteīna, glicīna atlikumiem; sastopams gandrīz visos dzīvajos organismos.
anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos.
izperēt Perējot panākt, ka (olā) pilnīgi attīstās jaunais organisms.
apaugums Perifitons - organismu kopums, kuri mīt uz ūdenī iegrimušiem priekšmetiem un ūdens organismiem.
menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
pulsēt Periodiski paplašināties un sašaurināties (par organisma šūnām, dobumiem).
premenopauze Periods dažus gadus pirms menstruāciju izbeigšanās, kad notiek pārmaiņas organismā, pavājinās olnīcu funkcijas un samazinās hormonu daudzums.
brieduma periods periods, kam raksturīga organisma produktīvo un atražošanas funkciju pilnīga izpausme un stabilizācija.
tīruma pērkone pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkaunis pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēre pērkone ("Raphanus raphanistrum").
šahsads Persijas, Afganistānas, Turcijas un Indijas prinču tituls.
patergazija Personības patoloģija, kas radusies no nespējas pielāgoties strukturālām vai funkcionālām organisma pārmaiņām.
bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
pp Pianissimo.
koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
tapers Pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām.
ppp Piano pianissimo.
neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
autologs Piederīgs noteiktam organismam vai radies no šī organisma (atšķirībā no homologa vai heterologa).
enzimopātija Piedzimts metabolisma traucējums, kas saistīts ar enzīma defektu vai pilnīgu tā trūkumu organismā.
pierast Pielāgoties (par organisma daļām).
pienība Piena daudzums, ko dzīvnieks producē savā organismā vienas laktācijas laikā.
piena sekrēcija piena veidošanās piena dziedzeru epitēlijšūnās, ļoti sarežģīts fizioloģisks process, kurā piedalās viss organisms.
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
dzintarskābe Piesātināta organiska karbonskābe, ko iegūst, piemēram, pārtvaicējot dzintaru.
iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu.
pletora Pilnasinība; pārmērīgs asins daudzums visā organismā vai kādā tā daļā.
morfonts Pilnīgi izveidojies organisms vai tā daļa.
sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
Aibaka pilsēta Afganistānā (_Aybak_), Samangānas vilajeta administratīvais centrs.
Āgča pilsēta Afganistānā (_Āqchah_), Džouzdžānas vilajetā.
Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Kandahāras vilajetā.
Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Zābolas vilajetā.
Argestāna pilsēta Afganistānā (_Arghestān_), Kandahāras vilajetā.
Aštarlaja pilsēta Afganistānā (_Ashtarlay_), Dājkondī vilajetā.
Atgara pilsēta Afganistānā (_Atghar_), Zābolas vilajeta dienvidu daļā.
Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
Farāha Pilsēta Afganistānā ("Farāh"), vilajeta administratīvais centrs, 540000 iedzīvotāju (2012. g.).
Gardīza Pilsēta Afganistānā ("Gardez"), Paktijas vilajeta administratīvais centrs, 70000 iedzīvotāju (2008. g.).
Herāta Pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis.
Šebergāna Pilsēta Afganistānā ("Sheberghān"), Džouzdžānas vilajeta administratīvais centrs, 175600 iedzīvotāju (2015. g.).
Mazārešarīfa Pilsēta Afganistānā, Balhas oāzē, Balhas vilajeta administratīvais centrs, 300600 iedzīvotāju (2006. g.).
Džalālābāda Pilsēta Afganistānā, Nangarhāras vilajeta administratīvais centrs, 168600 iedzīvotāju (2006. g.).
Kondoza Pilsēta Afganistānā, vilajeta administratīvais centrs, 117500 iedzīvotāju (2006. g.).
Asadābāda pilsēta Afganistānas austrumos (_Asadābād_), Konaras vilajeta administratīvais centrs.
Čārīkāra Pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs.
Džabalosarādža Pilsēta Afganistānas austrumos ("Jabal os Sarāj"), Parvānas vilajetā.
Gaznī pilsēta Afganistānas austrumu daļā (_Ghaznī_) 2219 m vjl., vilajeta administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2015. g.).
Kandahāra Pilsēta Afganistānas dienvidos ("Quqndahar"), vilajeta administratīvais centrs, 324800 iedzīvotāju (2006. g.).
Baglāna Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Baghlan"), netālu no Kondozas upes, tāda paša nosaukumā vilajetā.
Feizābāda Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Fayzabad"), Kokčas krastos 1200 m vjl., Badahšānas vilajeta administratīvais centrs, 44400 iedzīvotāju (2006. g.).
Hānābāda Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Khanabad"), Kondozas vilajetā, 75500 iedzīvotāju (2002. g.).
Holma Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Kholm"), Balhas vilajetā, oāzē, ko apūdeņo Samanganas lejtece.
Polehomrī Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Pol-e Khomrī"), Baglānas vilajeta administratīvais centrs, 58300 iedzīvotāju (2007. g.).
Balha Pilsēta Afganistānas ziemeļos, tāda paša nosaukuma vilajetā, \~20000 iedzīvotāju.
Meimane Pilsēta Afganistānas ziemeļrietumos ("Meymaneh"), Baktrijas līdzenuma oāzē, Fārjābas vilajeta administratīvais centrs.
Andhoja Pilsēta Afganistānas ziemeļu daļā, Turkmenistānas pierobežā, \~30000 iedzīvotāju.
Spanišforka Pilsēta ASV ("Spanish Fork"), Jūtas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Spanišspringsa Pilsēta ASV ("Spanish Springs"), Nevadas štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
Šeki Pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta.
Calendžiha Pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.).
Butera Pilsēta Itālijā ("Butera"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaltaniseta Pilsēta Itālijā ("Caltanissetta"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2014. g.).
Foljānize Pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Džela Pilsēta Itālijā ("Gela"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 75600 iedzīvotāju (2014. g.).
Marčianīze Pilsēta Itālijā ("Marcianise"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
Macarīno Pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Musomeli Pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Nišemi Pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
Oristāno pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.); Araistanisa.
Riezi Pilsēta Itālijā ("Riesi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankataldo Pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Serradifalko Pilsēta Itālijā ("Serradifalco"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sommatīno Pilsēta Itālijā ("Sommatino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasimova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs.
Manisesa Pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pandža Pilsēta Tadžikistānā, Hatlonas vilojatā, pie Afganistānas robežas, <10000 iedzīvotāju.
Ahmetli pilsēta Turcijā (_Ahmetli_), Manisas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Akhisara pilsēta Turcijā (_Akhisar_), Manisas ilā, 107100 iedzīvotāju (2013. g.).
Alašehira pilsēta Turcijā (_Alaşehir_), Manisas ilā, 48100 iedzīvotāju (2013. g.).
Demirdži Pilsēta Turcijā ("Demirci"), Manisas ilā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kula Pilsēta Turcijā ("Kula"), Manisas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.).
Salihli Pilsēta Turcijā ("Salihli"), Manisas ilā, 98600 iedzīvotāju (2013. g.).
Saruhanli Pilsēta Turcijā ("Saruhanli"), Manisas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
Selendi Pilsēta Turcijā ("Selendi"), Manisas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Soma Pilsēta Turcijā ("Soma"), Manisas ilā, 76300 iedzīvotāju (2013. g.).
Turgutlu Pilsēta Turcijā ("Turgutlu"), Manisas ilā, 122400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerdesa Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarigeli Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirkāgaža Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kepribaši Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelmarmara Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Manisa Pilsēta Turcijas rietumos ("Manisa"), Gedizas upes ielejā, ila administratīvais centrs, 309000 iedzīvotāju (2013. g.).
Serhetabata Pilsēta Turkmenistānas dienvidos, Mari vilajetā, pie Afganistānas robežas, \~5200 iedzīvotāju (1991. g.).
Termiza Pilsēta Uzbekistānas dienvidos, Surhondarjas vilajetā pie Afganistānas robežas, 136200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ranisa Pilsēta Vācijā ("Ranis"), Tīringenes federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
cigoriņš Pīpmanis.
lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks.
PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis.
atpakaļuzsūkšanās Pirmurīnā esošo organismam vajadzīgo vielu uzsūkšanās asinīs no nieru kanāliņiem.
pirogenizācija Pirolīze - organisko vielu pārstrāde, tās karsējot augstā temperatūrā bez gaisa pieplūduma; šai procesā komplicēti savienojumi saskaldās vienkāršākos.
suņu piroplazma piroplazmu suga ("Piroplasma canis").
kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā).
nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā.
momentānais paātrinājumu centrs plakanas figūras punkts, kura paātrinājums dotajā laika momentā plakaniskajā kustībā ir vienāds ar nulli.
slātēt Plakaniski sist.
pieplaku Plakaniski uz zemes.
plētiski Plakaniski, ar plakano pusi.
izplaku Plakaniski, gar zemi.
placeniski Plakaniski, saplacināti.
plākaniski Plakaniski.
plakains Plakans, plakanisks.
lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
plaku Plaku plakām - plakaniski uz zemes.
membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
autocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, kurā ņem audus transplantātam no paša slimnieka organisma.
substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā.
prototēkas Plaši izplatītu raugveida organismu ģints, pieskaitāma pie ahloriskajām aļģēm.
azokrāsvielas Plaši lietotu, spilgtu organisku krāsvielu grupa, kuru sastāvā ietilpst azogrupa (-N=N-).
vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
korņiks Plosta stūrmanis, parasti pieredzējis plostnieks.
sjaks plosta stūrmanis.
ģikts Podagra - vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un citur.
podzolēšanās Podzola veidošanās - augsnes cilmiežu minerālu un organisko vielu noārdīšanās augsnes virsējos horizontos, ieskalošanās un nogulsnēšanās dziļāk.
Pulihumri Polehomrī, pilsēta Afganistānas ziemeļaustrumos.
PCB Polihlorētie bifenīli, hloru saturošas organiskās vielas, kuras izmanto krāsās un plastmasās un kā izolācijas materiālu hidrauliskās sistēmās un transformatoros.
termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī.
dzīvnieku ciete polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās; glikogēns.
organicisms Politoloģiska teorija, kas valsti pielīdzina organismam.
diplofāze Posms dažu organismu attīstībā, kad šūnas kodolā ir diploīds hromosomu skaits.
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību; vakcīna (1).
tirlipens Prasts jokmanis.
algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs.
algonkijs Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas.
algonks Prekembrija augšējā daļa, kurā jau sastopamas organiskas atliekas.
bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
heteroseksuālisms Pretējam dzimumam raksturīgu pazīmju rašanās organismā.
miesas bojājumi prettiesiska kaitējuma nodarīšana otra cilvēka veselībai: izpaužas cilvēka organisma, audu, orgānu un to sistēmu anatomiskos bojājumos vai fizioloģisko funkciju traucējumos.
saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs.
ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi.
immūnvielas Pretvielas, aizsargvielas, kas spēj neitralizēt mikroorganismu vai svešu vielu kaitīgo iedarbību.
meta- Priedēklis ķīmisko savienojumu nosaukumos, ko organiskajā ķīmijā lieto, lai apzīmētu vienādu vai dažādu aizvietotāju atrašanos pie 1. un 3. C atoma benzola gredzenā.
priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
vestibils Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli.
Baktrijas līdzenums priekškalnu līdzenums Afganistānas ziemeļos, Amudarjas kreisajā krastā, garums - \~400 km, platums - līdz 140 km, augstums - 250-500 m vjl.
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos; arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
optiska sistēma priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu.
garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma.
vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka.
infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
aptaukošanās Process --> aptaukoties; slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
cerogrāfija Process, kurā apsudrabotai vara plāksnei uzziež ar grafītu sajauktu vaska kārtu, asē tajā zīmējumu un noformē galvaniski izcilspiedumam.
minerālbarošanās Process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem neorganiskās barības vielas.
augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā.
uzlabošana process, kura laikā organisma un tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
pašreduplikācija Process, kurā mašīna ražo pati savas kopijas; kibernētisks dzīvo organismu vairošanās modelis.
vairošanās process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību; reprodukcija.
gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
aizsargreakcija Process, tas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piemēram, no inficēšanās, saslimšanas).
nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu.
vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
oseīns Proteinoīdu grupas olbaltumviela; kaulaudu galvenā organiskā sastāvdaļa.
proteopeksija Proteīnu saistīšanās organismā.
anaerobiāze Proteolītisks ferments anaerobos mikroorganismos, darbojas anaerobos apstākļos.
monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna.
koprozoji Protozoji, kurus atrod izkārnījumos ārpus organisma, bet kuri nedzīvo zarnās.
ilglaika atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
psihogalvanisks Psihogalvaniskais reflekss - novērojumos konstatēta parādība, ka cilvēka ādas pretestība elektriskai strāvai mainās atkarībā no dažādiem emocionāliem pārdzīvojumiem.
PGR Psihogalvaniskais reflekss (angļu "psychogalvanic reflex").
epifenomens Psiholoģisks fenomens, ko izraisa organiski procesi, bet kam nav nekādas nozīmes šo procesu tālākā gaitā.
plastisoli Pulverveida polimēru dispersija organiskos šķīdinātājos.
pululācija Pumpurošanās, dzīvnieku un augu organismu bezdzimuma vairošanās.
momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru.
momentānais ātrumu centrs punkts plakaniskajā kustībā, kura ātrums dotajā laika momentā ir vienāds ar nulli.
ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem.
glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis.
puvekļi Pūšanas procesā sadalījušās organiskās vielas, organismi, to daļas.
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms).
barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms).
kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi.
talebans Radikāla islāma kustība, 1996.-2001. g. atradās pie varas Afganistānā.
radioaktīvo vielu inkorporācija radioaktīvo vielu iekļūšana dzīvnieku vai augu organismā un to fiksācija orgānos un audos.
pārsūknēt Radīt (asins) plūsmu organismā (parasti par sirdi).
producēt Radīt (organiskas vielas) - par organismiem.
ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kuras runā Irānas, Afganistānas un dažu citu zemju iedzīvotāji.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
ragans Raganis - burvis, apbūrējs.
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos.
izstrādāties Rasties kāda procesa, iedarbības rezultātā (piemēram, par vielām organismā).
karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
konverģēt Rasties līdzīgām pazīmēm (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
krāties Rasties organismā (par šķidrumu).
izdalīties Rasties un izplūst (no organisma) - piemēram, par vielām.
mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
endoģenēze Rašanās organisma iekšienē.
mezogleja Recekļains slānis starp ektodermu un entodermu sūkļu un zarndobumaiņu organismā.
interoreceptori receptori, kas uztver kairinājumus no organisma iekšējās vides.
nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni.
simetrija Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
bradiauksēze Relatīvi lēnas augšanas tips, kurā kāda daļa aug lēnāk nekā viss organisms.
dabīgais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada apkārtējā vidē un pašā organismā esošo dabisko radiācijas avotu starojums.
kosmiskais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada kosmiskais starojums; tas veido tikai nelielu daļu no dabiskā radiācijas fona, ko rada apkārtējā vidē un cilvēka organismā esošie dabiskie radioaktīvie elementi.
homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums.
buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
pneimogramma Rentgenogramma pēc gāzveida kontrastvielas ievadīšanas organismā.
hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas.
steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums.
prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi.
progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
retrofleksīvs Retrofleksīvs līdzskanis - līdzskanis, kuru izrunājot mēle atliecas atpakaļ.
izoriboflavīns Riboflavīna izomērs, kas rada eksperimenta dzīvnieku organismā riboflavīna deficītu.
citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos.
oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms).
rievojums Rievu kopums (ādā, organisma virsmā).
faringāls līdzskanis rīkles jeb faringa dobumā artikulēts frikatīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē.
faringālis Rīkles jeb faringa dobumā artikulēts friktīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē.
rikmanis Rīkotājs, pavēlnieks; lielmanis.
lāpāmais vokālis (arī patskanis) ritma patskanis.
lāpāmais patskanis (arī vokālis) ritma patskanis.
kucīte Rokas dzirnavu klanis.
Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji.
izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
sabellisms Sabellianisms.
trūds Sadalījušās organisko vielu atliekas (trūdvielas) saturoša aramzeme (irdne, augsne).
pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
pārziepot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest (3).
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
sagremojamības koeficients sagremoto vielu daudzuma procentuāla attiecība pret organisma uzņemtajām barības vielām.
heterointoksikācija Saindēšanās ar indi, kas nav radusies organismā.
acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes.
autointoksikācija Saindēšanās, ko izraisa pašā organismā radušās kaitīgās vielas.
inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.).
atgrūšanās fāze saistīto gēnu pāra viena gēna abu dominanto alēļu un otra gēna abu recesīvo alēļu atrašanās vienā vecākorganismā un attiecīgi pirmā gēna abu recesīvo alēļu un otrā gēna dominanto alēļu atrašanās otrā vecākorganismā.
farmakoloģisks Saistīts ar ārstniecības vielu iedarbību uz organismu.
reģionārs Saistīts ar kādu apvidu (organismā, tā daļā), tam raksturīgs.
bakterioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
adrenerģisks saistīts ar noradrenalīna receptoriem vai ar adrenalīna ietekmi uz organismu.
reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
stēnisks Saistīts ar organisma spēka pieaugumu, enerģijas kāpinājumu (emocionāla stāvokļa rezultātā).
ekoloģisks Saistīts ar organisma un vides mijattiecībām, tām raksturīgs.
somatisks Saistīts ar organismu ([somu]{e:56899}), tam raksturīgs.
organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs; saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
pianistisks Saistīts ar pianismu, tam raksturīgs.
raganīgs Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs; raganisks.
kaloristisks Saistīts ar siltuma enerģijas patēriņu organismā.
bikses ir pilnas (kādam) saka, ja kādam ir lielas, paniskas bailes.
sodas sakausējums sakausētie karbonātu pelni, kas rodas, organiskajai daļai izdegot no melnā atsārma sausās daļas un karbonizējoties atsārmam, vārot koksnes šķeldas pēc natronvārīšanas vai sulfātvārīšanas metodes.
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu.
deformācija Sakropļojums, bojājums (organismā vai tā daļā).
deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu).
pamatne Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju.
glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos.
dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās.
hipoproteīnija Samazināts proteīnu daudzums organismā.
hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade.
spilvens Samērā biezs, parasti četrstūrveidīgs, veidojums (organismā).
izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas atšķiras no pārējām daļām.
stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
nojds Sāmu burvis jeb šamanis.
iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā.
saprobi Saprobionti - organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos.
reducents Saprofītisks organisms (destruktors), kas ekosistēmā noārda organiskās vielas un veido neorganiskas vielas, kuras var izmantot citi organismi - producenti.
mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā.
trofiskais tīkls sarežģīta organismu barošanās attieksmju sistēma, kas rodas, trofiskajām ķēdēm krustojoties.
Sargies no manām acīm! sargies no manis!
klematīns Sarkana organiska azīnu krāsviela C21H21N4Cl, saukta arī par safrānīnu.
eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns.
asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
autoimūnā saslimšana saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
toksokarioze Saslimšana, ko cilvēka organismā izraisa apaļais tārps "toxocara canis", kas parazitē suņu, vilku, lapsu zarnu traktā.
hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā.
avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna trūkums organismā.
vecuma vaina saslimšana, ko izraisījusi organisma novecošanās.
līmētie koksnes materiāli sastāv no atsevišķām plānām koksnes loksnēm un/vai daļiņām, kas savā starpā sasaistītas ar organiskām vai neorganiskām saistvielām.
abscess Sastrutojums, augonis organisma dziļākos audos.
diabolisks Sātanisks, velnišķīgs.
humifikācija Satrūdēšana - dzīvo organismu atlieku sadalīšanās mikroorganismu iedarbībā.
heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs.
rīģipsis Sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm aplīmēta ar kartonu.
anozognozija Savas slimības neapzināšanās, ko novēro dažās galvas smadzeņu organiskās slimībās.
vaginoze Savienojumā "bakteriālā vaginoze": klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
izeja Savienojumā "vēdera izeja": izkārnījumu izvadīšana no organisma; defekācija.
dzestrs Savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
kaktiņš Savienojuma vieta organismā (parasti plakstiņiem, lūpām); organisma daļa ap šo vietu.
pirmākņzāles Savienojums, ar ko pēc tā ievades organismā jānotiek metaboliskām pārvērtībām, pirms tas kļūst par aktīvu farmakoloģisku vielu.
harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu.
sēklu kodināšana sēklu apstrāde ar ķimikālijām, lai iznīcinātu kaitīgus organismus, dīgstu slimību ierosinātājus.
ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
hlamidioze seksuāli transmisīva slimība, ko ierosina hlamīdiju dzimtas ("Chlamydia") mikroorganismi.
hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
riesums Sekundārs slimības perēklis organismā, kas izveidojas patoloģiskajam materiālam (ļaundabīgā audzēja šūnām, mikroorganismiem) pārvietojoties pa limfvadiem vai asinsvadiem.
smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
semipelagieši Semipelagianisma galvenie literārie priekšstāvji.
puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
dzīvie izrakteņi senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām.
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kuras galvenie principi ir līdzsvara saglabāšana organismā, diētas ievērošana, ārstēšana ar augiem.
rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē.
indīgās sēnes sēnes, kurās ir cilvēka organismam indīgas jeb toksiskas vielas, kas var izraisīt saindēšanos; Latvijā konstatētas 33 indīgo sēņu sugas, kā arī \~240 neēdamu sēņu sugas.
Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā.
izotopiskā paleotermometrija seno jūru un okeānu ūdens temperatūras noteikšana pēc skābekļa izotopu (180, 160) attiecības tālaika organismu kalcīta čaulās vai skeletā.
Balha Senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi.
glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma.
fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības pēdas; pārakmeņojumi.
gļotsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Myxomycota"), bezhlorofila organismi, kas sastopami uz augsnes, sūnām, celmiem vai trūdošiem kokiem mitrās un tumšās vietās.
piēmija Sepses veids - mikrobu iekļūšana asinīs no strutu perēkļa, inficējot visu organismu.
autosepticēmija Septicēmija, kas cēlusies no infekcijas perēkļa organismā.
endosepse Septicēmija, kuras rašanās saistīta ar infekcijas avotu pašā organismā.
dimetilsulfāts Sērskābes dimetilesteris (CH3)2SO4, lieto organiskajā sintēzē; ļoti toksiska viela.
merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
dimetilsulfoksīds Sēru saturošs organisks šķīdinātājs.
mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību.
buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu.
grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
olšūna Sievišķā dzimumšūna, no kuras ar apaugļošanas vai bez tās attīstās jauns organisms.
pora Sīka atvere (organisma, tā daļas virsmā).
akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas.
sīkbūte Sīkbūtne, mikroorganisms.
sols Sīkdispersu, telpiskā struktūrā nesaistītu, neorganisku vai organisku daļiņu koloīda sistēma šķidrā dispersijas vide, piem., ūdenī.
aeroplanktons Sīki organismi, kas atrodami gaisā (piem., baktērijas putekšņi u. c.).
dūņas Sīku organisko vielu vai minerāldaļiņu nogulumi ūdenskrātuvju dibenā.
sipaks Sīkulis, sīkmanis.
siloksāni silīcijorganiskie savienojumi, kas satur (pamīšus) silīcuja un skābekļa atomus.
termoģenēze Siltuma rašanās, sevišķi dzīvnieka organismā.
ektosimbionts Simbionts, kurš dzīvo ārpus organisma, ar ko tas ir bioloģiski saistīts.
tējas sēne simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
simbionts Simbiozē iekļauts organisms.
metabioze Simbiozes veids, kurā labumu gūst tikai viens organisms.
nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela.
poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem.
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O.
tiazolkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir viens vai vairāki tiazola cikli.
tiazīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā katjona veidā ir fentiazīna cikls.
nitrokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, nitrofenolu un nitronaftolu (oksinitrokrāsvielas) vai aromātisko nitroamīnu atvasinājumi (aminonitrokrāsvielas).
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
prednizons Sintētisks steroīds, kam viena dubultsaite vairāk nekā kortizonam; vājāk aiztur organismā nātriju un ūdeni nekā kortizons.
mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks".
sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli; ihtiolsulfoskābes amonija sāls.
Seistānas ieplaka Sistānas ieplaka Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā.
dzīvības nodrošināšanas sistēma sistēma, kas hermētiskā gaisakuģa kabīnē nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaisa attīrīšanu un ventilāciju; lieto ventilācijas un reģenerācijas tipa sistēmas.
kariosistemātika Sistemātikas nozare, kurā pēta dažādu taksonu organismu kodola struktūrelementu uzbūvi un evolūciju.
biotakse Sistemātiskā bioloģija, dzīvo organismu klasifikācija.
fuhtelis Sitiens ar zobenu plakaniski.
ksilenzilā Skāba zilas krāsas karbonija grupas organiska krāsviela.
furāns Skābekli saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C4H4O; lieto organiskajā sintēzē.
gāzmaiņa Skābekļa (0,) un ogļskābās gāzes (CO,) apmaiņa starp organismu un apkārtējo vidi, kā arī organismā starp asinīm un citiem audiem.
dezoksidešana Skābekļa atņemšana no kāda savienojuma, neorganiska vai organiska.
hipoksija Skābekļa daudzuma samazināšanās organisma audos; skābekļa bads.
oksigēnterapija Skābekļa terapija - skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā.
noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas.
acidoze Skābju un sārmu attiecību traucējums organismā ar novirzi uz skābju pusi.
alkaloze Skābju-sārmu līdzsvara traucējums organismā ar novirzi uz sārmainuma pusi.
ietērps Skaniskā izpausme, forma (piemēram, vārdam).
skapernieks Skapermanis.
šarlaks Skarlatīna - akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
cinga Skorbuts - slimība, kuru izraisa C vitamīna trūkums organismā.
skrimsla Skrimstala - skrimšļaudu veidojums organismā.
sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, kuriem ir bāziskas īpašības; izmanto, piemēram, zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
biogēnie amīni slāpekli saturoši organiskie savienojumi, kas veidojas organismā un veic daudzveidīgas bioloģiskas regulatoriskas funkcijas.
beri-beri Slimība – avitaminoze, ko izraisa B1 vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus.
autoimūnā slimība slimība, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
vecumslimums Slimība, kas saistīta ar organisma novecošanos.
bionoze Slimība, ko ierosina dzīvi organismi (mikrobi, parazīti).
askaridoze Slimība, ko izraisa cilvēka un dzīvnieku organismā parazitējošās askarīdas (cērmes).
ankilostomidoze Slimība, ko izraisa cilvēka vai dzīvnieka organismā iekļuvušas ankilostomas.
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
poliavitaminoze Slimība, ko izraisa vairāku vitamīnu trūkums organismā.
eksopātija Slimība, kuras cēlonis ir ārpus organisma; eksogēna slimība.
iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
autoimūns slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
bakterioterapija Slimības ārstēšana, ievadot organismā baktērijas vai to radītas vielas.
latentais periods slimības bezsimptomu periods - laika intervāls no momenta, kad sākas kairinātāja iedarbība uz orgāniem, audiem, šūnām, līdz organisma atbildes reakcijai.
ārējā infekcija slimības dīgļu iekļūšana organismā no apkārtējās vides.
eksantropija Slimības izcelšanās, ko nosaka cēloņi, kas atrodas ārpus organisma.
ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa; fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
prodromālais periods slimības periods, kad parādās vispārīgi simptomi, kas nav raksturīgi atsevišķai slimībai, bet jau liecina par organisma saslimšanu.
patoģenēze Slimības rašanās un attīstība organismā; slimības rašanās un attīstības mehānisms.
vielmaiņas slimības slimības, kam raksturīgi traucēti normālie vielmaiņas procesi organismā.
somatiskās slimības slimības, kas ir saistītas ar somu^2^ (t. i. cilvēka, dzīvnieka organismu).
autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas.
uztura toksikoinfekcijas slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
infekcijas slimības slimības, ko izraisa mikroorganismi.
kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi.
agresīni Slimību baktēriju izdalītās vielas, kas nomāc organisma imunitāti.
serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot speciliskas antivielas organisma šķidrumos.
bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
patoloģiskie stāvokļi sportā slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir liela slodze, nelabvēlīgi faktori treniņā vai sacensībās.
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu; vieta, kurā izveidojies šāds process.
šreijiski Slīpi, šķērsām; šreijaniski.
jušanas zonas smadzeņu pusložu garozas zonas, kas saņem nervu impulsus no visa organisma un nosūta tos uz asociatīvajām zonām.
anaerobā infekcija smaga infekcija (piemēram, botulisms), ko ierosina patogēnie anaerobie mikroorganismi.
empireima Smaka, kas rodas, organiskām vielām sadegot.
fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
mūmijs smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams.
kalnu balzams smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; lieto tautas medicīnā; mūmijs.
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
pīpermanis Smēķētājs, pīpmanis.
sonants Sonors līdzskanis.
mākslīgās asinsrites aparāts speciāla ierīce, ar ko var nodrošināt mākslīgu asinsriti organismā, atsevišķā orgānā, loceklī, kā arī piesātināt asinis ar skābekli.
elektrošoka ierīce speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.
eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
paleontologs Speciālists, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstību.
fagocīti Specializētas saistaudu šūnas, kas spēj satvert un iznīcināt organismā iekļuvušās dzīvās daļiņas (mikroorganismus, šūnu fragmentus).
gāzes pistole speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas.
bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
citolizīns Specifiska vai nespecifiska antiviela, kas rodas pēc organismam svešu šūnu injekcijas; ierosina atbilstošo šūnu līzi.
fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā; enzīmi.
alerģiskais šoks spēcīgas alerģiskas reakcijas izraisīts organisma šoka stāvoklis, kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
dzelzs Spēcīgs, arī ļoti izturīgs (par organismu, ķermeņa daļām); stiprs (par veselību).
patogenitāte Spēja (parasti mikroorganismiem) izraisīt slimību.
fagocitoze Spēja satvert un sagremot svešķermeņus, arī mikroorganismus un bojāgājušo šūnu atliekas.
sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
eiritermisks Spējīgs panest ievērojamas temperatūras svārstības, piem., daži mikroorganismi.
bionerģija Spēks, kas attīstās dzīvā organismā.
kodolmagnētiskā spektroskopija spektroskopijas nozare, kas pamatojas uz atomu kodolmagnētisko rezonansi; lieto organisko vielu struktūras noteikšanā.
spēlnieks Spēlmanis.
Spirogyra condensata spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
Spirogyra maxima spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
Spirogyra neglecta spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
Spirogyra setiformis spirogīru suga, kas mīt organiskām vielām piesātinātos ūdeņos.
propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē.
alkoholāti Spirtu R-OH (R - brīvais radikālis) atvasinājumi, kuros ūdeņradis hidroksilgrupā ir aizstāts ar metāla atomu; lieto organiskajā sintēzē.
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
atvere Sprauga, atvērums (organismā vai atsevišķā orgānā).
radikālis stabila, nemainīga atomu grupa organiskajos savienojumos, kura dažādos variantos atkārtojas daudzās vielās.
bacills Stabiņu baktērija, ļoti sīki, pa daļai kustīgi, stabiņveidīgi organismi.
līksnis Staigna vieta purva vai ezera malā, līksmanis.
gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri.
gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi.
blīmēt Stampājot, plakaniski sitot radīt troksni.
pieļaujamā doza starojuma daudzums, kas neapdraud cilvēka organismu.
ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības.
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation").
CIOS Starptautiskā darba zinātniskās organizācijas komiteja (franču "Conseil international pour l'organisation scientifique").
CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore").
OIRT Starptautiskā radio un televīzijas raidījumu organizācija (franču "Organisation internationale de radiodiffusion et television").
Intelsat Starptautiskā Telekomunikāciju satelītu organizācija ("International Telecommunications Satellite Organisation").
D "Delta" starptautisks signāls - nozīmē "turieties no manis tālāk, eju ar grūtībām".
J "Juliett" starptautisks signāls – nozīmē "pie manis ir ugunsgrēks un bīstama krava uz borta; turieties tālāk no manis".
T "Tango" starptautisks signāls – nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī".
T Starptautisks signāls "Tango" - nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī".
IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation").
skenēšana Staru diagnostikas metode, ar ko reģistrē cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu uzkrāšanos slimajos audos vai orgānos.
asepse Stāvoklis, brīvs no dzīviem patogēniem mikroorganismiem, ko panāk ar fizikāliem līdzekļiem.
pārmantotība Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
parazītisms Stāvoklis, kad augs, dzīvnieks parazitē vai mēdz parazitēt uz cita organisma vai citā organismā.
miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
miera stāvoklis Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
ektotermija Stāvoklis, kad ķermeņa temperatūras regulācija ir vairāk atkarīga no ārējās vides apstākļiem nekā no endogenās vielmaiņas; saistībā ar temperatūras pārmaiņām novērojamas pārmaiņas organisma uzvedībā, proti, dzīvnieks meklē pēc iespējas siltāku vietu.
hiperhidratācija Stāvoklis, kad organismā ir palielināts ūdens daudzums.
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi.
stenobats Stenobatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo stingri noteiktā dziļumā.
tampons sterilas marles, arī vates gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c).
reofors Stieple, kas savieno galvaniskas baterijas polus.
augt Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem).
šķiedrveida pildvielas stikls, kokvilna, organiskās šķiedras, bora, oglekļa u. c. šķiedras.
spraigs Stingrs, elastīgs (par organisma daļām, piemēram, par muskuļiem, ādu).
hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus.
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
kantiski Stūreniski; balstot uz šķautni; kantaniski.
šķiperis stūrmanis.
stūrnieks stūrmanis.
stūrētājs Stūrmanis.
distress Subjektīvi nepatīkamais stress, kas var būt saistīts ar negatīvām pārmaiņām organismā.
determinācija Sugai raksturīgo struktūru veidošanās organisma individuālajā attīstībā no noteiktām šūnu grupām.
palinģenēze Sugas attīstības agrāko pazīmju parādīšanās organisma dīgļa stadijā.
urosulfāns Sulfanilamīdu preparāts, kas no organisma strauji izdalās caur nierēm, nezaudējot aktivitāti, tāpēc piemērots gk. urīnceļu infekciju ārstēšanai.
sulfurēšana Sulfogrupas (-S03H) ievadīšana organiska savienojuma molekulā ar koncentrētu sērskābi, oleumu, hlorsulfoskābi, kompleksi saistītu SO3; lieto medicīnisko preparātu, mazgāšanas līdzekļu u. c. sintēzē.
suns suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kas tiek turēta kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns
šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
koijots suņu ģints suga ("Canis latrans"), par vilku mazliet mazāks dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu; izplatīts gk. Ziemeļamerikā, visbiežāk prērijās.
organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars.
sēnes Šāds organisms, ko izmanto uzturā.
šahmatists Šaha spēlmanis.
zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā.
šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
Šibirgana Šebergāna - pilsēta Afganistānā.
šiīts Šiisma piekritējs; musulmanis, kas par kalifiem atzīst tikai pravieša noteiktos cilvēkus.
pērkone Šīs ģints suga ("Raphanus raphanistrum").
sams Šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
dalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā (par vienkāršajiem organismiem).
pārdalīties Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem).
augļa ūdens šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
šķīdinātājs šķīdums, parasti organisku vielu maisījums, ko lieto krāsu, laku, līmju u. c. tehnisko apdares materiālu gatavošanai un atšķaidīšanai.
šķieliski Šķielējot, šķībi skatoties; šķielaniski.
Eurosta solidaginis šo raibspārnmušu suga, kuras kāpuri pārziemo zeltgalvīšu pangās un var izturēt temperatūru līdz mīnus 55 grādiem pēc Celsija skalas, ko nodrošina proteīni, kas pazemina organisma šķidrumu sasalšanas temperatūru.
hipovolēmisks šoks šoks, kas rodas, dzīvam organismam zaudējot asinis, plazmu, ūdeni (piemēram, pēc operācijas, asiņošanām, apdegumiem).
vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
diploīds Šūna vai organisms, kas satur dubultotu hromosomu komplektu, kas radies, saplūstot divām gametām.
donors Šūna vai organisms, kas visu savu genomu vai tā daļu nodod šūnai vai organisms - recipientam.
fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus.
dzimumšūna Šūna, no kuras sāk savu attīstību jaunais organisms.
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām.
citostoma Šūnas mute, vienšūnas organismu atvere barības uzņemšanai.
glikolīze Šūnās norisoša ogļhidrātu noārde, kurā atbrīvojas enerģija, ko organisms izmanto dzīvības procesos.
citofotometrija Šūnas organisko savienojumu pētīšana, izmantojot citofotometru.
nekrofāgi šūnas, kas barojas ar sava organisma audu daļām.
sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām.
autocitotoksīns Šūnu toksīns, kas rodas organismā šūnām noārdoties.
heliotakse Šūnu un dzīvu organismu, gk. mikroorganismu reakcijas veids, kad saules gaisma tos pievelk (pozitīvā h.) vai atgrūž (negatīvā h.).
trofotropisms Šūnu vai zemāko organismu kustība barības vielu virzienā.
pinums Šūnu, audu sakopojums kādā organisma vietā.
fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra.
morganisms T. Morgana un viņa līdzstrādnieku izstrādātā mācība par iedzimtību, saskaņā ar kuru organismu mainības avots ir gēnu mutācijas vai rekomendācijas.
ciklomorfoze Tāda parādība, ka vienas sugas nākamās paaudzes organismi morfoloģiski atšķiras no iepriekšējās paaudzes organismiem.
diploidāls Tāda šūna vai organisms, kas radies saplūstot divām gametām un satur dubultotu hromosomu komplektu.
aromorfoze Tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
termofobi organismi tādi organismi, kas spēj normāli dzīvot un vairoties tikai relatīvi zemā temperatūrā (parasti zemākā par -10 ⁰C), piemēram, leduslāči, pingvīni.
autohtonisks Tāds (iezis, organisms), kas attiecīgajā vietā ir izveidojies.
koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
aspirēts Tāds (līdzskanis), ko izrunā ar h pieskaņu, piedvesumu.
eksplozīvs Tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts.
frikatīvs Tāds (līdzskanis), ko veido vibrējoša gaisa plūsma caur šauru spraugu runas aparātā.
alveopalatāls Tāds (līdzskanis), kur izrunājot mēles priekšējā daļa pieskaras daļēji alveolām, daļēji cietajām aukslējām.
faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
hemoautotrofisks Tāds (mikroorganisms), kas sintezē savas šūnas sastāvdaļas no oglekļa dioksīda ar enerģiju, kura rodas neorganiskajās reakcijās.
tiofils Tāds (mikroorganisms), kas spēj attīstīties tikai sēra vai tā savienojumu klātienē.
vēžizturīgs Tāds (organisms, parasti augs, augu šķirne), kas neinficējas ar vēzi 2(2).
haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts; cilvēkam haploidālas ir tikai dzimumšūnas.
bezšūnu Tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām; tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas.
viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni.
divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
eksotrofisks tāds (organisms), kas parazitē uz citu organismu virsmas.
anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide.
anaerobisks Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bezskābekļa vidē vai kam nepieciešama bezskābekļa vide.
aerobisks Tāds (organisms), kas spēj dzīvot tikai gaisa, brīva skābekļa klātbūtnē.
dzimumgatavs Tāds (organisms), kas var producēt dzimumšūnas, kuras spēj apaugļot vai apaugļoties.
dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
transgēnisks Tāds (par augu, dzīvnieku vai mikroorganismu), kam ar gēnu inženierijas palīdzību pievienots svešs gēns.
palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
sievišķs tāds (piem., organisms, šūna), kur var notikt dīgļa, jaunā organisma attīstība dzimumvairošanās ceļā vai arī bez apaugļošanās
obstruents Tāds līdzskanis, kuru izrunājot balsi nav iespējams modulēt (slēdzeņi, afrikātas, berzeņi); troksnenis.
dzīvsudraborganisks Tāds organisks savienojums, kurā ogleklis ķīmiski saistīts ar dzīvsudrabu.
metabols tāds savienojums, kas rodas organisma šūnās vielmaiņas jeb metaboliskajās reakcijās un iesaistās tajās.
izveidots Tāds, kam bioloģiskās attīstības procesā pilnīgi radies tipiskais veids, forma (piemēram, par organismu, tā daļām).
veidots Tāds, kam bioloģiskās attīstības procesā radies noteikts veids, forma (par organismu, tā daļām).
primitīvs Tāds, kam evolūcijas gaitā nav izveidojusies sarežģīta struktūra, funkcijas (par organismiem, to daļām).
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kropls (1).
kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
enetrotrops Tāds, kam ir selektīva afinitāte saistīties pie zarnām, piem., mikroorganisms.
uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).
ieņēmīgs Tāds, kam ir vājas pretošanās spējas (slimībām, mikroorganismiem).
virulents Tāds, kam ir virulence (par mikroorganismiem).
nevirulents Tāds, kam nav virulence (par mikroorganismiem); avirulents.
avirulents Tāds, kam nav virulence (par mikroorganismiem).
jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
aseptisks Tāds, kas ar aseptikas metodēm atbrīvots no mikroorganismiem.
starpaudu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma audiem.
starpšķiedru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šķiedrām.
starpšūnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šūnām.
endokrīns Tāds, kas attiecas uz (organisma) iekšējo sekrēciju.
miesīgs Tāds, kas attiecas uz cilvēka organismu; tāds, kas saistīts ar muskuļu darbību.
urikotēlisks Tāds, kas attiecas uz dzīvnieka organismu, kura slāpekļmaiņas galaprodukts ir gk. urīnskābe (putni, čūskas, ķirzakas).
bioorganisks Tāds, kas attiecas uz dzīvo organismu organisko ķīmiju.
makrociklisks Tāds, kas attiecas uz lielu ciklisku organisko savienojumu, parasti satur >15 atomu.
fotohromogēns Tāds, kas attiecas uz mikroorganismiem, kuri gaismas ietekmē producē pigmentu.
tetragēns Tāds, kas attiecas uz mikroorganismu, kas dalās divās plaknēs, veidodams četru šūnu grupu.
elementorganisks Tāds, kas attiecas uz organiskiem savienojumiem, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru bromu, jodu.
paraneoplastisks Tāds, kas attiecas uz pārmaiņām, kuras izraisa audzējs vai tā metastāzes; ietver tiešu, metastātisku un toksisku vielu ietekmi uz organismu.
trigēnisks Tāds, kas attiecas uz polisomisku vai poliploīdu organismu genotipiem, kuriem ir trīs dažādas alēles katrai dotajai pazīmei.
sapro- Tāds, kas attiecas uz pūšanu, uz dzīvnieku un augu organismu atlieku trūdēšanu.
polimikrobisks Tāds, kas attiecas uz vairākiem mikroorganismiem vai vairākām mikroorganismu sugām.
heterotrofisks Tāds, kas barojas ar organiskām vielām.
heterotrofs Tāds, kas barojas ar organiskām vielām.
saprofils Tāds, kas barojas no pūstošām vai nedzīvam organiskām vielām (mikroorganisms).
slimīgs Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
prethistamīna Tāds, kas bloķē histamīnreceptorus vai pazemina brīvā histamīna koncentrāciju organismā.
predisponējošs Tāds, kas dara organismu uzņēmīgu (pret slimību).
stenotops Tāds, kas dzīvo tikai stingri noteiktos biotopos un citur nav sastopams (par organismiem).
stenotermisks Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
stenoterms Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
komensāls Tāds, kas dzīvo uz cita organisma vai citā organismā, baudot šāda stāvokļa labumus, bet nedodot labumu un nenodarot ļaunu citam organismam.
organotrops Tāds, kas enerģiju iegūst no organiskām vielām.
dzīvs tāds, kas funkcionē (par organisma daļām).
sagitāls Tāds, kas gareniski dala (organismu, tā daļu) labajā un kreisajā pusē.
teratogēns Tāds, kas iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieka dīgli, rada organisma kroplības (piemēram, par ķīmiskām vielām vai preparātiem ar šādu iedarbību).
pusatmiris Tāds, kas ir daļēji zaudējis funkcionēšanas spēju (par organisma daļām).
pastiept Tāds, kas ir izaudzis, izveidojies (kādā virzienā) samērā garš (parasti par organisma daļām).
pielāgot Tāds, kas ir izveidojies atbilstoši noteiktas funkcijas veikšanai (par organisma daļām).
parietāls Tāds, kas ir novietots organisma sānos; tāds, kas ir novietots galvvidū, paura rajonā.
iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm (par organisma fizioloģiskajām īpašībām).
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar jaunu šūnu un to sastāvdaļu veidošanos organismā.
slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar slimību, tāds, ko izraisa slimība (piemēram, par organisma stāvokli, procesiem organismā).
enterotropisks Tāds, kas ir selektīvi vērsts uz saistīšanos pie zarnām, piem., mikroorganisms.
lipīgs Tāds, kas izdala vielas, kurām ir līmes īpašības (par organismiem, to daļām).
antiseptisks Tāds, kas iznīcina mikroorganismus vai aizkavē to attīstīšanos.
dezinficējošs Tāds, kas iznīcina slimību izraisošos mikroorganismus.
indīgs Tāds, kas izraisa organisma saindēšanos.
saprogēns Tāds, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu (par mikroorganismiem).
patogēns Tāds, kas izraisa slimību (parasti par mikroorganismiem).
slapjš Tāds, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, arī izdalīšanos no tā (par slimībām).
toksisks Tāds, kas kaitīgi iedarbojas uz organismu; arī indīgs.
simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma simetriski vai blakus esošā vietā.
spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
stiprs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu).
abiogēnisks Tāds, kas nav cēlies no dzīva organisma, tāds, kam ir neorganiska cilme.
abiogēns Tāds, kas nav cēlies no dzīva organisma.
rudimentārs Tāds, kas nav līdz galam attīstīts, tāds, kas pakāpeniski izzūd (par organisma daļām).
nelabvēlīgs Tāds, kas nav piemērots (organisma) attīstībai, neveicina to (piemēram, par vidi, laikapstākļiem).
infantils Tāds, kas nav pietiekami (atbilstoši vecumam) attīstījies (piemēram, par organismu).
nejutīgs Tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē vai vāji reaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
pusparazītisks Tāds, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga (par augiem).
nepatvaļīgs Tāds, kas organismā noris neatkarīgi no gribas.
spaidi Tāds, kas organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē); arī nepatvaļīgs.
teratogēns Tāds, kas organismos izraisa neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus.
endoparazītisks Tāds, kas parazitē citu organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos.
stenofāgs Tāds, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem (par organismiem).
monofāgs Tāds, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem).
iekšķīgs Tāds, kas pastāv, noris (parasti organisma) iekšienē.
starpģinšu Tāds, kas pastāv, noris starp organismu ģintīm.
autoloģisks Tāds, kas piederīgs noteiktam organismam vai radies no šā organisma.
vājš Tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību, eksistenci (par organisma dažādu sistēmu funkcijām, fizioloģisku stāvokli).
vecāki Tāds, kas rada, ir radījis jaunus organismus (par organismiem).
biogēns Tāds, kas radies no organismiem (par vielu).
eksoterisks Tāds, kas radies vai attīstījies organisma ārpusē.
ezoterisks Tāds, kas rodas organismā pašā; endogēns.
invazīvs Tāds, kas saistās ar plašu un būtisku iejaukšanos cilvēka organismā.
humorāls Tāds, kas saistīts ar organisma šķidrumiem - asinīm, limfu un tajos esošajām fizioloģiski aktīvajām vielām (it īpaši hormoniem).
hipsohromatisks Tāds, kas saistīts ar t. s. krāsas paaugstināšanos, t. i. krāsas maiņu no zaļas uz dzeltenu organiskos savienojumos.
pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām); tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu; arī samērā slikti attīstīts.
ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma dalām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
autotrofisks Tāds, kas spēj sintezēt ogļhidrātus un proteīnus no oglekļa dioksīda un neorganiskiem sāļiem (zaļie augi un daži mikroorganismi).
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piemēram, ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
adrenomimētisks Tāds, kas uz organismu darbojas līdzīgi adrenalīnam.
trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā dalām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
mazjutīgs Tāds, kas vāji uztver kairinātājus un vāji reaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
holinolītisks Tāds, kas vājina vai kavē acetilholīna mijiedarbību ar organisma holīnreaktīvajām sistēmām.
pusparazītisks Tāds, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma (par parazītiem).
kapnofils Tāds, kas vislabāk attīstās oglekļa dioksīda klātienē, piem., mikroorganisms.
teratogēnisks Tāds, kas, iedarbodamies uz embriju, rada organisma kroplības.
kancerogēns tāds, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, spēj izraisīt ļaundabīgas slimības.
iekšķīgs Tāds, ko ievada organisma iekšienē (par zāļu vielām).
ciets Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
biotisks Tāds, ko izraisa dzīvie organismi.
anaerobs Tāds, ko izraisa šādi organismi.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieka organismā), ko veido šādi audi.
līksmains Tāds, kur ir staigns, līksmanis.
līkšmains Tāds, kur ir staigns, līksmanis.
metatrofisks Tāds, kura augšanai nepieciešamas organiskās vielas (par mikroorganismiem).
mikroaerofīls Tāds, kura augšanai nepieciešams brīvais skābeklis, bet mazākā koncentrācijā nekā atmosfērā (par mikroorganismiem).
tūskains Tāds, kurā ir tūska (par organisma daļām).
silīcijorganisks Tāds, kura molekulās silīcija atomi tieši vai ar citu atomu starpniecību ir saistīti ar oglekli (par organiskajiem savienojumiem).
vesels Tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
svinorganisks Tāds, kurā ogleklis ir ķīmiski saistīts ar svina (par metālorganiskiem savienojumiem).
grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
šķelt Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgs robs vai robi (par organisma daļām).
plakans Tāds, kurā veido ko tā, ka tam nav ieliekumu vai izliekumu (par darbību, procesu); arī plakanisks.
veselīgs Tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
veselīgs Tāds, kurš ir fiziski labi attīstīts, arī tāds, kurā nav defektu, slimības procesu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
savienots Tāds, starp ko attīstības gaitā ir izveidojies anatomisks saistījums (par organisma daļām).
sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
eksterorecepcija Tādu kairinājumu uztveršana, kas iedarbojas uz dzīvu organismu no ārējās vides; tā notiek ar eksteroceptoriem, eksterocepcija.
eksterocepcija Tādu kairinājumu uztveršana, kas iedarbojas uz dzīvu organismu no ārējās vides; tā notiek ar eksteroceptoriem; eksterorecepcija.
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu.
mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām.
talibi Talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā; tālibi.
tālibi Talibi - talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā.
tallijs Tālmanis.
telijs Tālmanis.
tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā.
kala Tantrismā spēcīga smalkā enerģija, ko sievietes organismā rada uzbudinājums un orgasms.
tapieris Tapers - pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām.
relikts Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
rezerve Tas (parasti viela), ko (organisms) uzkrāj sevī izmantošanai vajadzības gadījumā.
kukaiņēdājs Tas (tāds), kas barībai izmanto kukaiņu organisma slāpekļa savienojumus, kukaiņus ķerot ar pārveidotām lapām (par augiem).
slāpekļsaistītājs Tas (tāds), kas saista molekulāro gaisa slāpekli (par mikroorganismiem, augiem).
peldētājs Tas (tāds), kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai (par dzīvniekiem).
publiskās un privātās tiesības tās tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķas persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības.
panģenēze Tas, ka visas organisma pazīmes saplūst dzimumšūnās un tādējādi pāriet pēcnācējiem (pēc hipotēzes, kuru pieņēma arī Č. Darvins).
pārpalikums Tas, kas (piemēram, organismā) netiek pilnībā izmantots, uzkrājas vairāk par normu.
vienēdājs Tas, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem (par organismiem); monofāgs.
zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā.
omega-3 Taukskābes, kas atrodas zivju eļļā un nodrošina svarīgas organisma funkcijas.
metiloksidēšanās Taukskābju oksidēšanās organismā, kas sākas ar metilgrupu molekulas galā (omega stāvoklī).
taukmaiņa Tauku bioķīmiskās pārvērtības organismā.
taupnieks Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
taupulis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
hazareji Tauta Afganistānā, Irānā, runā hazareju valodā, kas tuva dari valodai, pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi.
dehizeinati Tauta Afganistānā, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
teimuri Tauta Afganistānā, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
taimeni Tauta Afganistānas vidienē, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
džemšidi Tauta Afganistānas ziemeļrietumos, arī Irānas ziemeļaustrumos, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
firuzkuhi Tauta Afganistānas ziemeļrietumos, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
beludži Tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi.
tofi Tauta Irkutskas apgabalā Krievijā, Austrumsajānu ziemeļu daļā; valoda pieder pie tjurku valodām; līdz 20. gs. bija saglabājuši šamanismu.
dolgani Tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms.
afgāņi Tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji.
pašaji Tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme.
afšari Tauta, dzīvo gk. Irānas Azerbaidžānā, arī dažos citos Irānas rajonos, Turcijā, Afganistānā, >300000 cilvēku, valoda pieder pie tjurku valodu grupas, tuvu radniecīgi azerbaidžāņiem (dažkārt uzskatīti par to etnogrāfisko grupu), reliģija - islams (šiītisms).
nasi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), saglabājušies tradicionālie ticējumi (koku kults), šamanisms.
brahuji Tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
kirgīzi Tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
mundžani Tautība Afganistānas ziemeļaustrumos, kā arī Pakistānas ziemeļos, viena no pamiriešu tautībām, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šīīti ismailīti).
oroki Tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms.
mongori Tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu.
mogoli Tautība, dzīvo atsevišķās grupās Afganistānas ziemeļrietumos un vidienē, daļa runā arhaiskā mongoļu valodas dialektā, pārējie - dari valodā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), cēlušies no mongoļu ienācējiem (XIII gs.), reliģija - islāms (sunnisms).
dahuri Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, pie Nundzjanas upes, valoda pieder pie mongoļu grupas, pēc izcelsmes - mongolizēti evenki, saglabājies šamanisms.
čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
Herīrūda Tedženas upes nosaukums tās augštecē, Afganistānā.
valkājamierīce tehniska ierīce (aparatūra), ko var valkāt pie ķermeņa un, piemēram, integrēt apģērbā, lai apkopotu datus par organisma funkcijām, aktivitāti un ieradumiem.
dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un pētī šo starojumu iedarbību uz cilvēka organismu.
raudzēšana Tehnoloģisks process, kurā mikroorganismu, fermentu vai citu vielu ietekmē notiek pārtikas produkta sastāvdaļu bioķīmiskas izmaiņas.
bojans Teiksmains dziesminieks senkrievu folklorā, šamanis, kas ar vieda vārda palīdzību varēja pārvērsties gan vilkā gan ērglī.
mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas.
stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem; telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
termotakse Temperatūras regulācija organismā.
semipelagianisms Teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagianismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
centroīda Teorētiska līkne, ko apraksta plakanas figūras plakaniskas kustības momentānais ātrumu centrs.
epiģenēze Teorija par organismu embrionālo attīstību kā secīgu jaunveidojumu rašanās procesu.
monoģenēze Teorija par visu organismu attīstīšanos no vienas šūnas.
autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ.
mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem.
saindēta zona teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
ģeoķīmiskā anomālija teritorija, kurā ķīmisko elementu saturs iežos, augsnē, ūdenī, dzīvajos organismos vai citi ģeoķīmiskie rādītāji atšķiras no ģeoķīmiskā fona.
nokodināties Termiski apstrādāties (par sēklām), lai iznīcinātu mikroorganismus.
polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
pavediens Tievs, garš organisma veidojums.
šķiedra Tievs, garš veidojums organismā; arī garena, pavedienam līdzīga šūna vai šādu šūnu kopums.
ieaugt Tikt apņemtam (ar augošu organismu, tā daļām) - parasti par svešķermeni.
izmantoties Tikt izmantotam (par barības vielām organismā).
izadalīties Tikt izvadītam no organisma.
vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
laukarutks Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkaņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonejas Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkoņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonis Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkons Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkūne Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkūni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuņpuķe Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēra Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svieres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
zeltene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
zvēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
fizioloģiskā bilance to vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā).
anafilatoksīns Toksiska nespecifiska viela, kas atbrīvojas sensibilizētā organisma audos anafilaktiskā šoka laikā.
anafilotoksīns Toksiska nespecifiska viela, kas atbrīvojas sensibilizētā organisma audos anafilaktiskā šoka laikā.
toksalbumīns Toksisks albumīns mikroorganismos, augos vai dzīvniekos.
Nādī Tradicionālajā indiešu metafizikā kanāli, pa kuriem smalkā enerģija izplatās visā organismā no vienas čakras uz citu.
vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas.
priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām.
indēt Traucēt vai paralizēt organisma funkcijas (par indīgu vielu, tās iedarbību).
presbikardija Traucētas sirds funkcijas novecošanas gadījumā, notiek līdztekus pārējām organisma pārmaiņām.
bālā treponēma treponēmu suga ("Treponema pallidum"), mikroorganisms, kas izraisa sifilisu.
trīsskanis Trijskanis (1).
tonikas trijskanis trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
trijdaļība Trijskanis.
kinurēnskābe Triptofāna metabolisma starpprodukts; atrodams suņu urīnā, bet cilvēka urīnā tad, ja organismā ir B6 vitamīna deficīts.
pirogallols Trīsvērtīgais fenols - organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli.
ātrais dilonis tuberkulozes forma, kad ar tuberkulozi inficējas viss organisms; miliārā tuberkuloze.
tuberkuloproteīns Tuberkulozes mikobaktēriju proteīns, kas nav toksisks normālam organismam, bet pret tuberkulozi alerģiskā organismā izraisa vispārēju un vietēju reakciju, kas izpaužas ar drudzi, iekaisumu un nekrozi.
Ātešāns tuksnesis Afganistānā (_Āteshān, Dasht-e_), Herātas vilajeta rietumu daļā.
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes.
melanoze Tumšas krāsas rašanās organisma virsmas audos.
haimols Tumši brūns organisks dzelzs preparāts, satur līdz 3% dzelzs.
hemols Tumši brūns organisks dzelzs preparāts, satur līdz 3% dzelzs.
homologi Tuvi organiski savienojumi, kas atšķiras tikai ar grupu -CH2- skaitu molekulā.
alopatrija Tuvu radniecīgu organismu grupu izolēta eksistence.
lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.).
kubla krāsvielas ūdenī nešķīstošas organiskas krāsvielas, kas bāziskā vidē reducējas ar Na2S2O4 par šķīstošiem leikosavienojumiem.
tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu un augu sastāvā.
hidrāti Ūdeni saturoši neorganisko un organisko vielu produkti, kas veidojas hidratācijā.
hidropēnija Ūdens iztrūkums organismā.
reofobi Ūdens organismi, kam nepatīk straumes un kas dzīvo stāvošos ūdeņos.
perifitons Ūdens organismi, kas mājo uz citiem dzīviem organismiem vai nedzīvās dabas priekšmetiem.
infauna ūdens organismu kopums, kas mīt ūdenstilpju dibena nogulās.
pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs.
slāpes Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
hidratācija ūdens uzņemšana vai ievadīšana organismā hipohidratācijas vai dehidratācijas gadījumā.
neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu.
dehidratācija ūdens zudums (piemēram, organismā).
minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
bentāle Ūdenstilpes dibens un tam pieguļošais ūdens slānis, kur dzīvo organismi, bentālā zona, bentoss.
eitrofikācija Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu.
acetilācija Ūdeņraža aizvietošana ar acetilu organiskajos savienojumos.
dehidrogenizācija Ūdeņraža atomu atšķelšana no organiska savienojuma.
saprobitāte Ūdeņu piesārņotība ar organiskām vielām.
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbes rezultāts organismā.
sonogrāfija Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
ultraskaņdiagnostika Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā.
Andarāba upe Afganistānā (_Andarāb_), Baglānas vilajetā, Kondozas labā satekupe.
Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka.
Argestāna upe Afganistānā (_Arghestān_), Pseinbouras labā krasta pieteka.
Bāmijāna Upe Afganistānā ("Bāmīān").
Morgāba Upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
Kabula Upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā.
Kāšāna Upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka.
Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā.
Farāha Upe Afganistānā, Gouras un Farāhas vilajetā, ietek Sāberī ezerā uz Irānas robežas, izteka Zanga grēdas ziemeļu nogāzē.
Čāla Upe Afganistānā, Kondozas labā krasta pieteka.
Tedžena Upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda.
Hāšrūda Upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst.
Animasa upe ASV (_Animas River_), Kolorādo štatā, Ganisonas kreisā krasta pieteka.
Pandža Upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai.
Hilmenda Upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros.
Murgapa Upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur saucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
Guški Upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst.
Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
urinācija Urīna izvadīšana no organisma.
izčurāt Urinējot izvadīt no organisma.
diūreīdi Urīnvielas un organisku skābju amīdveidīgi savienojumi.
vārdspēle Uz dažādas nozīmes vārdu skanisko līdzību balstīta izteiksme, ko izmanto komiska vai asprātīga efekta iegūšanai.
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu.
morfoloģija Uzbūve, forma (organismam, tā daļām).
deponēt uzkrāt kaut kādas vielas (par cilvēka organismu).
uzkrāt Uzņemot organisma kādas vielas, palielināt (to) daudzumu - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
akolāde Uzņemšana bruņinieku kārtā, jaunuzņemto apkampjot un tam uz pleca plakaniski uzsitot ar zobenu.
inficēties Uzņemt organismā slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
polifilija Uzskats, ka dzīvnieku un augu organismu sugas cēlušās no daudzām izejformām.
polifāgija uztura režīms, kurā organismi izmanto dažādu sugu augus un dzīvniekus.
stenofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto noteiktu sugu augus un dzīvniekus.
monofāgija Uztura režīms, kurā organismi izmanto vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augus vai dzīvniekus.
pārvadīt Uztvert un izplatīt tālāk organismā (kairinājumu, impulsu u. tml.).
krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām).
žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi.
žults izvadceļi vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
kolpīts Vaginīts - dzemdes kakla gļotādas iekaisums, ko izraisa patogēnie mikroorganismi.
poligēni Vairāki gēni, kas organisma attīstību ietekmē vienā aspektā.
dietilparanitrofeniltiofosfāts Vairāku fosfororganisko preparātu, akaricīdu un insekticīdu (piemēram, tiofosa) iedarbīgā viela - (C2H5O)2PSOC6H4NO2.
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību.
veģetatīvā vairošanās vairošanās bez apaugļošanās, kādai vecākorganisma daļai attīstoties par jaunu organismu.
eksogāmija Vairošanās tips, kam gk. raksturīga neradniecisku organismu pārošanās.
endogāmija Vairošanās tips, kam gk. raksturīga tuvradniecisku organismu pārošanās.
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
ciānūdeņražskābe Vāja, bet ļoti indīga neorganiska skābe ar rūgto mandeļu smaržu, zilskābe.
silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša neorganiska polimēra skābe.
indēt Vājināt, bojāt (organismu ar kaitīgām vielām).
vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka vai dzīvnieka) organismā.
potentāts Valdnieks, kronēta persona; augstmanis.
runas valoda valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
fonoloģiskā analīze valodas skanisko elementu funkciju un skaņu attieksmju (saistīšanās) modeļu noteikšana.
variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības.
skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus - zilbes un skaņas; fonogrāfiskā rakstība.
fonogrāfiskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstzīmēm atveido valodas skaniskos elementus - zilbes un skaņas; skaniskā rakstība.
tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru.
ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
tautas etimoloģija vārda cilmes nezinātnisks skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam.
zookumarīns Varfarīns - organisks zoocīds, pulverveida preparāts, plaši izmanto peļveidīgo grauzēju, īpaši žurku apkarošanai.
kuprāti Varu saturošu elementorganisko savienojumu klase.
pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai.
ventrāls Vēdera, tāds, kas attiecas uz organisma vēderpusi.
metabolija Veida maiņa (organismam).
nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kurš sastāv no šķiedru kūlīšiem un kura funkcija ir saistīt centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
kanāls Veidojums (organismā) informācijas pārraidei.
loks Veidojums (organismā), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
skrimstala Veidojums (organismā), kas galvenokārt sastāv no skrimšļaudiem.
gliemežnīca Veidojums cilvēka vai dzīvnieka organismā, kas atgādina gliemeža čaulas formu.
substrāts Veidojums, vide (dabā), kas ir pamats, nepieciešams priekšnoteikums organismu eksistencei.
sintezēt Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošajām vielām.
vingrot veikt īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
darboties Veikt noteiktus uzdevumus (par cilvēka vai dzīvnieka organismu, tā daļām).
neodarvinisms Veismanisms - viena no hipotēzēm iedzimtības teorijas attīstībā.
mefistofelisks velnišķīgs, sātanisks, dēmonisks; sarkastisks.
putnu mēsli vērtīgs, iedarbīgs un koncentrēts organiskais mēslojums, kas satur visas augiem nepieciešamās barības vielas.
restitūcija Vesela organisma atjaunošanās no nelielas ķermeņa daļas.
zuduma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā patskanis ir zudis, no divskaņa palicis tikai otrais komponents no diftongiskā savienojuma - zilbiskais skanenis.
gardiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir garš patskanis.
īsdiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir īss patskanis.
biota Vēsturiski izveidojies kādas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums; bioma.
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
trīsenis Vibrants - līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals izdara pret alveolām ritmiskus piesitienus - vibrācijas.
flagelāti Vicaiņi - protozoji, kam kustības orgāni ir viciņas, tie dzīvo ūdenī vai parazitē dzīvnieku un cilvēka organismā.
modifikatīvā mainība vides apstākļu (klimata, barības u. c.) dažādības izraisītā neiedzimstošā mainība, ko ierobežo organisma ģenētiski nosacītā reakcijas norma.
modifikācija Vides apstākļu nosacīta, neiedzimstoša organisma pazīmju pārmaiņa; viens no organisma dabiskās pielāgošanās veidiem.
Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns).
teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
krioprotektors Viela vai proteīni, kas stiprina šūnas struktūras un pazemina organisma šķidrumu saslšanas temperatūru.
vitamērs Viela vai sintētiska mazmolekulāra, vitamīniem radniecīga organiska viela, kam ir tāda pati iedarbība kā vitamīniem.
indikāns Viela, kas dzīvos organismos izveidojas no olbaltumvielu sairšanas produktiem.
anafilaktogēns Viela, kas izraisa anafilakses stāvokli pret šo vielu sensibilizētā organismā.
prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
antioksidants Viela, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos skābekļa ietekmē.
aizsargviela Viela, kas pasargā (no kā organismam kaitīga).
metabolīts Viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā.
sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
autospermatoksīns Viela, kas spēj aglutinēt spermatozoīdus dzīvnieka organismā, kurā tie veidojušies.
inde Viela, kas, iedarbojoties uz organismu, jau samērā mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.
rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu.
izdalījumi Viela, vielu maisījums, ko izdala organismi, orgāni.
toksicitāte Vielas indīgums, tās kaitīgā iedarbība uz organismu.
sintēze Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
patēriņš Vielas, enerģijas izmantojums dzīvības procesu uzturēšanai organismā, tā daļās.
antimetabolīti Vielas, kas aizkavē bioloģiski aktīvu vielu darbību organismā.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām; arī humuss.
antiseptiskie līdzekļi vielas, kas iznīcina uz ādas vai gļotādas mītošus mikroorganismus vai kavē to attīstīšanos, piem., joda šķīdums spirtā, kālija permanganāts.
antiķermeņi Vielas, kas izveidojas organismā, ja tajā ievada dažādas svešas olbaltumvielas (antigēnus); antiķermeņi neitralizē olbaltumvielu kaitīgo iedarbību.
imūnsupresori Vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnatbildi.
konservanti vielas, kas noteiktos uzglabāšanas apstākļos pagarina pārtikas produktu uzglabāšanas laiku, aizsargājot no mikroorganismu izraisītas bojāšanās.
anaboliskās vielas vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi, anabolikas.
anabolikas Vielas, kas organismā pastiprina olbaltumvielu sintēzi.
antiradi Vielas, kas palielina polimēru u. c. organisku savienojumu izturību pret jonizējošo starojumu iedarbību.
diurētiskie līdzekļi vielas, kas veicina urīna veidošanos nierēs un tā izdalīšanos no organisma.
endogēnās vielas vielas, kas veidojas organismā.
indīgās vielas vielas, kas, iedarbojoties uz organismu, jau mazās devās izraisa saindēšanos vai nāvi.
biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu.
oglekļa savienojumi vielas, kuru sastāvā ir ogleklis; parasti ar tiem domā organiskās vielas.
kancerogēni Vielas, un faktori, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, var izraisīt ļaundabīgu audzēju; tāds, kas veicina vēža šūnu attīstību.
ekskrēts Vielmaiņas galaprodukts, kas tiek izvadīts no organisma.
atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto.
anabolisms Vielmaiņas procesi organismā, kuros no vienkāršākām vielām veidojas komplicētākas organiskās vielas.
pamatvielmaiņa Vielmaiņas procesu kopums, kas nepieciešams, lai organismam saglabātos dzīvotspēja.
tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā.
taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
vielmaiņa vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju; metabolisms.
asimilācija Vielu uzņemšana un izmantošana organismam nepieciešamu savienojumu sintēzei.
alēlomorfisms Viena gēna dažādi varianti, kas vienā un tai pašā aspektā atšķirīgi ietekmē organisma pazīmes.
homoplastika Viena indivīda organisma audu vai orgānu pārstādīšana otram tās pašas sugas indivīdam, piem., viena cilvēka ādas pārstādīšana otram cilvēkam.
transformācija Viena mikroorganisma īpašību pāriešana uz citu mikroorganismu ar DNS starpniecību.
oni Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, 1975. g. mirusi pēdējā šīs cilts pārstāve, valoda pieder pie čonu grupas, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
jagani Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1960. g. bija \~50 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
alakalufi Viena no 3 Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāju ciltīm, ap 1975. g. bija \~100 cilvēku kopiena, valoda savrupa, animistiskie ticējumi, šamanisms, buršana.
tetraciklīns Viena no antibiotikām, ko izstrādā dažas sēnes un kas ir iedarbīga uz mikroorganismiem.
miksīnveidīgie Viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem.
lizīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
valīns Viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm.
dari viena no divām galvenajām (līdztekus puštu) Afganistānas literārajām valodām.
bakterioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošajām organismu grupām, kas enerģiju gūst gan no saules gaismas, gan no organiska materiāla, pie tās pieder baktērijas un vienšūnas organismi arheji.
virioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, kas aptver visus ūdenī brīvi peldošos vīrusus, kuru mērķis ir inficēt citus organismus un vairoties to šūnās.
mikoplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, planktona sēnes, kas barojas no atmiruša organiskā materiāla, vai dzīvo kā parazīti citos planktona masas organismos, pamazām apēdot to ķermeņa substanci.
glikonskābe Viena no organiskām skābēm, ko satur tējas sēnes dzēriens.
mīmāmsā Viena no ortodoksālām brahmanisma sistēmām indiešu filozofijā.
sargulemi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumos.
iškašimi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki.
vahani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata dienvidos, Afganistānas ziemeļaustrumos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos.
rušani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
šugnani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
fuksīns Viena no pirmajām mākslīgi iegūtajām sarkanajām organiskajām krāsvielām.
leikomaīns Viena no slāpekli saturošām bāzēm, kas veidojas organismā normālā vielmaiņā atšķirībā no ptomaīna, kas veidojas pūšanas gaitā.
pelagra Viena no slimībām, kas rodas, ja organismā trūkst nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu.
segzvīņa Viena no zvīņām, kuru galvenā funkcija ir segt organisma, tā daļas virsmu.
pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms.
heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam).
poliploīdu rinda vienas sugas vai ģints dažādas poliditātes pakāpes organismu rinda.
klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi.
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
kārta viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa
proteīns vienkārša olbaltumviela, dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa.
glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā.
karbolskābe Vienkāršākais fenols, ko gk. lieto organiskajā sintēzē.
hologāmija Vienkāršākais vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - saplūst nevis gametas, bet paši organismi, kas dzimumprocesā funkcionē kā gametas.
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā.
dalīšanās Vienkāršo organismu šķelšanās bezdzimuma vairošanās procesā; process --> dalīties (2).
galvanofaradizācija Vienlaicīga galvaniskās un faradiskās strāvas lietošana terapijā.
savienotājpatskanis vienotājpatskanis.
folijskābe Viens no B vitamīniem, dzeltena, kristāliska viela; folijskābes nepietiekamība organismā rada mazasinību.
kalkosferīts Viens no daudzajiem graudiņiem, kas sastāv no kalcija sāļiem (galvenokārt fosfātiem un karbonātiem) un organiskas vielas; tos atrod audos, kuros notiek pārkaļķošanās.
dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem; kārta.
anabolija Viens no dzīvnieku organismu orgānu evolūcijas veidiem, organismiem mainoties embrioģenēzes beigās.
somatotropīns Viens no hipofīzes priekšējās daivas hormoniem, kas ietekmē vielmaiņas procesus un organisma augšanu.
urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
sinerģists Viens no organismiem vai orgāniem, kas funkcionē kopīgi ar kādu citu organismu vai orgānu.
pirogēnkrāsvielas Viens no sēraino organisko krāsvielu apzīmējumiem.
vecumperiods Viens no trijiem cilvēka organisma pārveidošanās periodiem - parapubertāte (2-3,5 gadi), pubertāte (12-15 gadi) un klimaktērijs.
Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu) veidiem; paveids.
arhalakse Viens no veidiem, kādā dzīvnieku organisma orgāni evolucionē embrionālu pārmaiņu ceļā, kad orgāna attīstība jau agrā embrioģenēzes stadijā norisinās jaunā virzienā un neatkārto priekšteča attīstību.
hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c).
baktērija Vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
merotomija Vienšūnas organismu vai šūnu sagriešana daļās, lai izpētītu atsevišķo daļu funkcionālo nozīmi.
patogēnās sēnes vienšūnas un daudzšūnu organismi, kas ierosina mikozes - augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšslimības.
biotehnika Vienšūnas vai ģenētiski modificētu organismu izmantošana dažādos procesos (medicīnā, notekūdeņu attīrīšanā u. c.).
radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos.
audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas.
stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
apvelings Vieta ar stāviem jūras krastiem, kas pakļauta stipra vēja un viļņu iedarbībai un kur krasts daļēji izskalojas; ūdenī daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc tur ir daudz dzīvo organismu.
sāls laizītava vieta, kur meža dzīvniekiem novieto vārāmo sāli (NaCl); nātrijs dzīvnieku organismā veicina pepsīna veidošanos, kas nepieciešams gremošanas procesam, tas veicina arī matu maiņu un uzlabo asinsriti; sāls dzīvniekiem sevišķi nepieciešams laikā, kad tie pāriet no sulīgās barības uz sauso barību un otrādi.
depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas.
ieejas vārti vieta, pa kuru organismā iekļūst mikrobi, izraisot infekciju.
džirga Vietējo cilšu padome Pakistānā un Afganistānā.
Gaznī vilajets Afganistānā, valsts austrumu daļā.
Nangarhāra Vilajets Afganistānas austrumu daļā, administratīvais centrs - Džalālābāda, robežojas ar Paktijas, Kabulas, Lagmānas un Konaras vilajetu, kā arī ar Pakistānu.
Bāmijāna Vilajets Afganistānas centrālajā daļā ("Bāmīān"), robežojas ar Samangānas, Baglānas, Parvānas, Vardakas, Gaznī, Dājkondī, Gouras un Sarepolas vilajetu.
Kandahāra Vilajets Afganistānas dienvidu daļā, robežojas ar Helmandas, Orūgzānas un Zābolas vilajetu, kā arī ar Pakistānu.
Herāta Vilajets Afganistānas rietumu daļā, robežojas ar Bādgīsas, Gouras un Farāhas vilajetu, kā arī ar Irānu un Turkmenistānu.
Balha Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, administratīvais centrs Mazārešarīfa, robežojas ar Kondozas, Samangānaa, Sarepolas un Džouzdžānas vilajetu, kā arī ar Uzbekistānu un Tadžikistānu.
Kondoza Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, robežojas ar Tahāras, Baglānas, Samangānas un Balhas vilajetu, kā arī ar Tadžikistānu.
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
gamofāgija Vīrišķā un sievišķā elementa izzušana vienšūnas organismu savienošanās aktā.
apaugļošanās Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana, tā rezultātā veidojas kvalitatīvi jauna šūna - zigota, no kuras attīstās jauns organisms.
augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana.
kortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē gk. ogļhidrātu maiņu organismā; glikokortikoīds.
dezoksikortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē ūdens un minerālvielu maiņu organismā; minerālkortikoīds.
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti, kas ietekmē ogļhidrātu olbaltumvielu un tauku maiņu, pazemina organisma reaktivitāti.
bioloģiskie mutagēni vīrusi, organisma novecošanās u. c.
papilomavīrusi Vīrusu ģints, kuri cilvēka un dzīvnieku organismā ierosina papilomu veidošanos; piemīt augsts sugspecifiskums, tropisms pret zvīņepitēliju, daži var izraisīt malignizēšanos.
citotropisms Vīrusu, baktēriju, medikamentu īpašība ietekmēt noteiktas organisma šūnas.
ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna.
jatrofizika Virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem; jatromehānika.
jatroķīmija Virziens medicīnā 16.-18. gs., kas slimības rašanos izskaidroja ar ķīmisko procesu traucējumiem organismā un meklēja to ārstēšanai ķīmiskas vielas (piem., sāļus, metālus).
ievadīt Virzot (kādu ierīci, piemēram, zondi), panākt, ka (tā) iekļūst (kādā organisma daļā).
somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
mikrobi Visas sīkbūtnes, izņemot mikroskopiskās aļģes, vienšūņus un vīrusus; mikroorganismi.
ūdens krājumi visi Zemes hidrosfēras ūdeņi (1386 milj. km^3^, no tiem 96,5% Pasaules okeāns), kas ietver litosfēras augšējo slāņu ūdeņus, atmosfēras tvaikus un ūdeņus biosfēras organismos.
hronaksija Visīsākais laika sprīdis, kas nepieciešams, lai līdzstrāva, kuras spriegums ir divas reizes lielāks par sliekšņa spriegumu, iedarbotos uz dzīvnieka organisma audiem un izraisītu fizioloģisku reakciju; hronaksija raksturo dzīvās matērijas kairināmību un tās atkarību no kairinātāja iedarbības ilguma.
siltuma dūriens vispārēja organisma pārkaršana, ilgstoši atrodoties paaugstinātā temperatūrā.
piaimija Vispārēja organisma saindēšana ar strutu baktērijām.
podagra vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanos, piemēram, locītavās, zemādā; ģikts.
veģetatīvā distonija vispārīgas sūdzības, kas radušās psihiskas pārslodzes dēļ un kam nav organisku cēloņu.
mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija.
organiskums Vispārināta īpašība --> organisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaniskums Vispārināta īpašība --> skanisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmsēnes Visprimitīvākās sēnes - mikroskopiski vienšūnas organismi, kas dzīvo mitrā vidē (piemēram, ūdenī uz aļģēm, mitrā zemē vai sauszemes augu šūnās) un kas vairojas ar zoosporām.
ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
mikroorganismi vissīkākie organismi, kas saskatāmi tikai mikroskopā; mikrobi.
koka fitomasa visu koka daļu masa, izteikta masas mērvienībās, parasti nosaka absolūti sausu organisko vielu masu kopā ar koka šūnās ietilpstošajām minerālvielām.
genotipiskā vide visu organisma gēnu kopums, kas specifiski ietekmē noteikta gēna izpausmi.
genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums.
entelehija Vitālismā - īpaša nemateriāla sākotne, kas virza organismu attīstību.
antivitamīns Vitamīna struktūras analogs; organismā, ieņemot vitamīna vietu (piem., kofermentā), var izraisīt vitamīna atbilstošās funkcijas trūkumu.
ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns.
aneirīns Vitamīns B1 - organiska viela, kas nepieciešama normālai nervu sistēmas darbībai.
nikotīnskābe vitamīns, kas piedalās oksidācijas fermentu veidošanā organismā (PP vitamīns); niacīns.
puspatskanis Vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis; glaids.
IKS-AR XR - bakteriālas izcelsmes sevišķi indīgs botulisma toksīns, kas nokļūstot cilvēka organismā izraisa smagus nervu nerrvu sistēmas traucējumus.
asimilētājaudi Zaļo augu pastāvīgie audi, kuros notiek organisko vielu veidošanās no neorganiskām vielām (fotosintēze).
zāļu deva zāļu līdzekļa daudzums, ko ievada organismā.
hydragoga Zāļu līdzekļi, kas veicina ūdens izdalīšanos no organisma.
agonists Zāļviela, kas saistās ar noteiktiem šūnu receptoriem un izraisa fizioloģisku reakciju virkni, kuras normāli nodrošina organisma vielas.
imūnsupresīvie līdzekļi zāļvielas, kas nomāc organisma imunitāti.
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem); atmirt.
deģenerēties Zaudēt normālās bioloģiskās īpašības, pazīmes (par orgāniem, organisma daļām).
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās; organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā.
zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
ķērpis Zemāko augu nodalījums ("Lichenes"); tajā apvienoti organismi, kuriem ir divas sastāvdaļas - sēnes un aļģes, \~20000 sugu, Latvijā >460 sugu; iedala krevju (aug uz akmeņiem, zemes, kokiem), lapu (aug uz klintīm, koku stumbriem un zemes), krūmu ķērpjos (aug mežos un purvos).
izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - divu morfoloģiski vienādu, bet fizioloģiski un bioķīmiski atšķirīgu gametu (dzimumšūnu) saplūšana.
negatīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā projām no cieta ķermeņa.
stereotropisms Zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni vai prom no tā.
pozitīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni.
micētozoji Zemāko organismu grupa, gļotsēnes.
stereotakse Zemāko organismu kustība pieskāriena virzienā.
hidrotaksija Zemāko organismu virzīšanās no sausas augsnes uz mitrāku augsni vai pretējā virzienā.
pozitīvā hidrotaksija zemāko organismu virzīšanās uz to pusi, kur mazāk mitruma.
negatīvā hidrotaksija zemāko organismu virzīšanās uz to pusi, kur vairāk mitruma.
ekosfēra Zemes apvalks, kurā var eksistēt dzīvi organismi; biosfēra.
azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu.
grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
upjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Platanistidae"), 4 sugas, visas dzīvo saldūdeņos, piem., Indijas upjdelfīni (Indijā, Nepālā, Bangladešā), Amazones delfīns (D-Amerikā).
NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation").
homozigota Zigota vai organisms, kas attīstījies no divām gametām, kuras ir identiskas pēc gēnu kvalitātes, kvantitātes un strukturālā izvietojuma.
garā zilbe zilbe, kuras kodolu veido garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk - diftongisks savienojums.
galvanokaustika Zīmējuma iededzināšana metālā ar galvaniskās strāvas palīdzību.
farmakoloģija Zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu.
elektrobioloģija Zinātne par augu un dzīvnieku organismu elektriskām norisēm.
fotobioloģija Zinātne par bioloģiskajiem procesiem, ko izraisa gaisma, iedarbojoties uz organismiem.
anatomija Zinātne par dzīva organisma formu un uzbūvi; attiecīgais mācību priekšmets.
biofizioloģija Zinātne par dzīvā organisma ģenēzi un funkcijām; ietver organoģenēzi, morfoloģiju un fizioloģiju.
dzīvnieku fizioloģija zinātne par dzīvnieku funkcijām un procesiem, kas norit to organismā.
biotoksikoloģija Zinātne par indēm, ko producē dzīvi organismi, par to izcelšanos un iedarbību.
heksioloģija Zinātne par organisma attiecībām pret apkārtējo vidi.
biometeoroloģija Zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem.
protistoloģija Zinātne par vienšūnas organismiem; protozooloģija.
ģeobioloģija Zinātne par zemē mītošiem dzīviem organismiem, to dzīvības nozarēm.
juvenoloģija zinātne, kas pētī cilvēka organisma rezerves un iespēju saglabāt jaunības pazīmes ilgu laiku.
ekoloģija Zinātne, kas pētī organisma un vides mijattiecības.
rentgenradioloģija Zinātne, kas pētī rentgenstarojuma un radioaktīva starojuma ietekmi uz dzīvu organismu.
bioenerģētika Zinātne, kurā ar fizikālām metodēm pēta enerģijas pārveidošanās mehānismus dzīvajos organismos.
imunoloģija Zinātne, kurā pēta aizsargreakcijas, kas nodrošina cilvēka un dzīvnieku organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
elektrofizioloģija Zinātne, par elektriskajām parādībām organismos.
genomika Zinātnes nozare, kas jebkuru procesu organismā pētī genoma līmenī.
konioloģija Zinātnes nozare, kas pēta atmosfēras putekļu iedarbību uz organismu.
toksikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī indīgu vielu iedarbību uz organismu, kā arī izstrādā pretindes un pasākumus saindēšanās profilaksei un ārstēšanai.
kokaugu fizioloģija zinātnes nozare, kas pētī koku un krūmu organisma dzīvības procesu norises mijiedarbībā ar vidi.
mikrobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī mikroorganismus, tiem nepieciešamos dzīves apstākļus un to izmantošanas iespējas.
teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus organismos.
paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstības vēsturi.
paleobioloģija Zinātnes nozare, kurā pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus.
bioloģija zinātņu komplekss, kuras pētī dzīvus organismus un dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu u. tml. līmenī)
taņbuks Zirneklis; tanis.
ilīnijs Zona augsnes profilā, kur nogulsnējas no augsnes virskārtas izskalotās organiskās vielas vai minerālvielas.
ilūvijs Zona augsnes profilā, kur nogulsnējas no augsnes virskārtas izskalotās organiskās vielas vai minerālvielas.
promorfoloģija Zooloģijā morfoloģijas ievada mācība par organismu pamatformām no ģeometriskā viedokļa.
dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž.

anis citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: