Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāvoklis.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (55):
- aizmugures (pozīcija) stāvoklis
- amorfs stāvoklis
- aplenkuma stāvoklis
- ārkārtas stāvoklis
- ārkārtējais stāvoklis
- bezsvara stāvoklis
- bīstams stāvoklis
- darba stāvoklis
- darbderīgs stāvoklis
- darbnederīgs stāvoklis
- dominējošais stāvoklis
- draudošs stāvoklis
- emocionāls stāvoklis
- gaissauss stāvoklis
- ģeogrāfiskais stāvoklis
- ģimenes stāvoklis
- ierosināts stāvoklis
- iestrēgšanas stāvoklis
- indiferents līdzsvara stāvoklis
- izglābt stāvokli
- izglābt stāvokli (arī situāciju)
- izņēmuma stāvoklis
- kara stāvoklis
- kinokameras stāvoklis
- kondensēts stāvoklis
- krēslas stāvoklis
- kritiskais stāvoklis
- kvazistacionārs stāvoklis
- labils līdzsvara stāvoklis
- laulātības stāvoklis
- līdzsvara stāvoklis
- metastabilais stāvoklis
- mezomorfs stāvoklis
- miera stāvoklis
- nelikumīgs ietekmējams stāvoklis
- nepieciešamības stāvoklis
- nestrādes stāvoklis
- nodrošināts stāvoklis
- nogaides stāvoklis
- objektīvs kinokameras stāvoklis
- oneiroīds stāvoklis
- patoloģiskais dzēruma stāvoklis
- patvaļīgs stāvoklis
- sabiedriskais stāvoklis
- sākuma stāvoklis
- sferoidāls stāvoklis
- skatpunkta kinokameras stāvoklis
- stabils līdzsvara stāvoklis
- stacionārs stāvoklis
- stiklveida stāvoklis
- subjektīvs kinokameras stāvoklis
- suspendēts stāvoklis
- tehniskais stāvoklis
- termināls stāvoklis
- veselības stāvoklis
Atrasts skaidrojumos (1229):
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
- agregātveids Agregātstāvoklis.
- pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis.
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
- pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
- ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu.
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā.
- oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- predormicija Apziņas krēslas stāvoklis īsi pirms aizmigšanas.
- predormīcija Apziņas krēslas stāvoklis pirms aizmigšanas.
- autopilots Apziņas nekontrolēts stāvoklis, bezdomu stāvoklis.
- dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
- elektroncaurums Ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
- maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots.
- kolapss Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis.
- atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi.
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2.
- terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā).
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni.
- ceta Atslābināšanās stāvoklis, atsvešinātība.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3).
- oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; sakodiens.
- hibernācija Augu un dzīvnieku ziemas guļas stāvoklis.
- kriopātija Aukstuma radīta slimība vai slimīgs stāvoklis.
- baciloze Baciļu ierosināts stāvoklis vai slimība.
- dižmanība Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
- bezceris Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
- bezcers Bezcerība; bezcerīgs stāvoklis.
- necerība Bezcerības stāvoklis.
- bezcerība Bezcerīgs stāvoklis.
- aponija Bezdarbības stāvoklis; stāvoklis bez ciešanām.
- īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums.
- kranti Bezizejas stāvoklis.
- tupiks Bezizejas stāvoklis.
- agāms Bezlaulības stāvoklis.
- insomnija Bezmiegs, miega trūkums; traucēts miegs; ilgstošs stāvoklis, kurā nav iespējams iemigt.
- bezfilma Bezsamaņa; apziņas nekontrolēts stāvoklis.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- eksanimācija Bezsamaņas stāvoklis.
- anodīnija Bezsāpju stāvoklis.
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis.
- elle briesmīga, mokoša, nomācoša vieta vai stāvoklis
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- bezdeficīta budžets budžeta stāvoklis, kad valsts izdevumi ir vienādi ar valsts nodokļu u.c. ieņēmumiem.
- circulus vitiosus burvju loks; argumentēšana ar tādu tēzi, kas pati izriet no tēzes, kuru grib pierādīt; bezizejas stāvoklis.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērsība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
- nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
- darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
- raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- iepriekšsaspriegtās konstrukcijas būvksonstrukcijas, kuru elementos izgatavošanas vai montāžas procesā tiek radīts sākotnējs spriegumstāvoklis.
- robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance).
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
- pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- akcija cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums.
- iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- sabiedrības krējums cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
- lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
- pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
- pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
- izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
- citotoksikoze Citotoksīna radīts slimīgs stāvoklis.
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- mikrodaļiņu izkliede daļiņu sadursmes process, kura rezultātā mainās daļiņu impulss, to iekšējais stāvoklis vai arī veidojas citas daļiņas.
- apsardzība Darbība, stāvoklis --> apsargāt.
- uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (1).
- uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (2).
- saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
- uzlabojums darbības vai procesa rezultāts, kurā organisma vai tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
- nogaides stāvoklis datora centrālā procesora stāvoklis, kurā apturēta instrukciju izpilde un procesors gaida datus no ievadizvades ierīcēm vai atmiņas.
- sistēmas piesātināšana datu apstrādes sistēmas stāvoklis, kurā tā vairs nespēj pietiekami ātri apstrādāt visus pieprasījumus.
- multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas.
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- ziemas (arī vasaras) miegs dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
- imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- topocentriskās koordinātas debess ķermeņa stāvoklis koordinātu sistēmā, par kuras sākumpunktu izraudzīta novērošanas vieta.
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- ftīze Dilonis, izdiluma stāvoklis.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
- kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
- vairākbērnu grūtniecība divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis.
- vairākbērnu dzimšana divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis.
- bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas.
- (cieta) zeme (arī pamats) zem kājām drošs, stabils stāvoklis.
- cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos.
- nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
- koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar smadzeņu darbības traucējumiem.
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
- sāpinājums dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisījusi kāda cilvēka darbība vai attieksme
- nativitāte Dzimšana, dzimšanas brīdis, zvaigžņu stāvoklis cilvēka dzimšanas brīdī.
- labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
- fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot.
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību.
- einuhisms Einuha stāvoklis.
- krīze Ekonomikas stāvoklis, kurā strauji pazeminās galvenie ekonomikas attīstības rādītāji (samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, deformējas finanšu sistēma u. tml.).
- kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma.
- aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis.
- darbgatavība Elementa stāvoklis, kurā tas var izpildīt tam paredzētās funkcijas.
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis.
- embrionisms Embrionāls stāvoklis.
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis (dzīvniekiem).
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
- ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
- hipotaksija Emocionāls saskaņas stāvoklis hipnozes sākumā starp slimnieku un hipnotizētāju.
- vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
- nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
- bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
- derdzība Emocionāls stāvoklis, kuru izraisa kas pretīgs, riebīgs.
- sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums, pārdzīvojums; izjūta (1.1).
- turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
- moha Ezoterismā neziņas, muļķības un apjukuma stāvoklis.
- džāgrat Ezoterismā nomoda stāvoklis, pretēji miegam.
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
- transs Ezoterismā stāvoklis, kad astrālais ķermenis apzināti atstājis fizisko ķermeni.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- videhamukti Ezoterismā stāvoklis, kurā cilvēks var iegūt atbrīvošanos un iziet no sava ķermeņa.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- avastha Ezoterismā trīs apziņas stāvokļi - nomoda stāvoklis, sapņu pasaule un dziļš miegs.
- kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
- kvazistacionārs stāvoklis fizikālās sistēmas stāvoklis, kur šo sistēmu raksturojošie fizikālie lielumi laikā mainās lēni.
- stacionārs stāvoklis fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tās stāvokļa parametri nav atkarīgi no laika (piemēram, šķidruma plūsma atrodas stacionārā stāvoklī, ja tās ātrums vai citi lielumi ikvienā plūsmas punktā ir nemainīgi).
- jaunpiedzimušo apnoja fizioloģisks bezelpas stāvoklis pēc piedzimšanas, kamēr asinis vēl piesātinātas ar skābekli.
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
- ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemguļa.
- eistēnija Fiziskā spēka un aktivitātes normāls stāvoklis.
- bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
- jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
- oma Garastāvoklis, noskaņojums.
- jušana Garastāvoklis, pašsajūta.
- filiņš Garastāvoklis; sajūtas.
- dūša Garastāvoklis.
- štimme Garastāvoklis.
- distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums.
- izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā.
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas
- BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
- daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
- gaidības Grūtniecības stāvoklis; grūtniecības pēdējās dienas.
- fetācija Grūtniecības stāvoklis.
- jaņi Grūts, nepatīkams stāvoklis, situācija.
- zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis; situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
- stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
- atraitnība ģimenes stāvoklis personai, kurai ir miris laulības partneris un kura nav noslēgusi atkārtotu laulību.
- preskleroze Hipertonijas stāvoklis, arteriosklerozes priekšstadija.
- somnipātija Hipnotiska transa stāvoklis.
- narkohipnoze Hipnozes stāvoklis, ko panāk, ievadot narkozes līdzekli.
- neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni.
- hroniosepse Hronisks septisks stāvoklis.
- epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai.
- inspirācija Iedvesma; radošs stāvoklis; apskaidrība.
- epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
- klinodaktilija Iedzimts noliekts vai saliekts pirkstu stāvoklis.
- apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- bojājums Iekārtas defekts vai neparedzēts stāvoklis, kas var izraisīt šīs iekārtas vai ar to saistīto ierīču darbspēju traucējumu.
- impasse Ieliņa bez izejas; grūts stāvoklis.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības.
- ilgtermiņš Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
- pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
- tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- tetānisms Ilgstošs, stingumkrampjiem līdzīgs krampju stāvoklis.
- radžasa Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir kaislību, rosības un aktivitātes stāvoklis.
- satva Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir līdzsvara, samērības un visa labā stāvoklis.
- tamasa Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir nelaimes un vienaldzības stāvoklis.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
- kultisks Individuāls reliģiskas iedvesmas stāvoklis.
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
- nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija.
- tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- ambušūrs Īpašs mutes muskuļu, lūpu un mēles stāvoklis, spēlējot pūšaminstrumentus.
- ekonomiskā krīze īpašs stāvoklis ekonomikā, kad strauji pazeminās galvenie ekonomiskie attīstības rādītāji.
- paramnēzija Īpatnējs apziņas stāvoklis, kurā šķiet, ka tas, kas patlaban notiek, ir jau kādreiz agrāk pārdzīvots.
- ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu ir (rodas) noteikts garastāvoklis.
- īstermiņš īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- augstums Izcils stāvoklis; situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
- neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
- fīlings izjūta, noskaņojums, garastāvoklis.
- šalkas Izjūtas, ko izraisa psihisks stāvoklis.
- gulums Izkapts asmens horizontālais stāvoklis.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis.
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civivilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- habitus Izturēšanās, ārējais izskats; stāvoklis, īpašība; drānas, rota; kāda organisma ārējā forma.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- tifobaciloze Jebkurš ilgstoša drudža stāvoklis ar tīfa simptomiem.
- tireoze Jebkurš slimīgs stāvoklis, ko izraisa vairogdziedzera disfunkcija.
- putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām.
- personības tiesiskais statuss juridiski nostiprinātais personības stāvoklis sabiedrībā.
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim.
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
- anelektrotonuss Kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu.
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
- ģeogrāfiskais stāvoklis kādas vietas, areāla vai objekta stāvoklis attiecībā pret apkārtējām teritorijām vai objektiem; matemātiski vietas atrašanos var izteikt ar ģeogrāfiskajām koordinātām.
- pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- kakopātija Katrs nopietns, ļaundabīgs stāvoklis vai slimība.
- distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
- subjektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis kā uzņemamā procesa dalībnieka skatiens.
- skatpunkta kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, atrodoties kāda notikuma dalībnieka pozīcijā.
- objektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, kad tā darbojas kā neredzams notikuma vērotājs.
- zaudēšana kļūšana tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūšana tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis)
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- uzpūst Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- uzpūsties Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
- rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma.
- ģeneratīvs tests konkrēta testēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešamo darbību specifikācija, kurā norādīts testa rumpis un tā izpildes sākumstāvoklis.
- stabilitāte konstrukcijas vai tās elementu līdzsvara stāvoklis, kas saglabājas slogojumā līdz kritiskai slodzei.
- pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
- kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā.
- apskaidrošanās Kristieša stāvoklis mūžībā, kur viņš vairs nebūs pakļauts iznīcības draudiem.
- kriška Kritisks stāvoklis.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
- nokutināt Kutinot panākt, ka izraisās (kāds stāvoklis).
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
- ierosināts stāvoklis kvantu sistēmas (atoma, molekulas, atoma kodola, kristāla) stāvoklis, kura enerģija ir lielāka par minimālo iespējamo (pamatstāvokļa) enerģiju.
- supratekamība Kvantu šķidruma (sk. Bozes šķidrums) stāvoklis, kurā šķidrums bez berzes izplūst caur kapilāriem.
- polarons Kvazidaļiņa cietvielā; saistīts elektrona un fonona stāvoklis.
- polaritons Kvazidaļiņa, saistīts fonona vai fotona stāvoklis.
- klinostatisms Ķermeņa guļus stāvoklis.
- poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu.
- svecīte ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta
- bezsvara stāvoklis ķermeņa stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- mehāniskais līdzsvars ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
- līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- eitrofija Labs barojuma stāvoklis.
- labprātība Labs garastāvoklis, gandarīts.
- čapenieks Labs garastāvoklis.
- eitīmija Labs garastāvoklis.
- labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis.
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk.
- pirms laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime.
- latence Latents infekcijas stāvoklis, laiks no kairinājuma sākuma līdz uzbudinājuma stāvokļa pirmajām pazīmēm.
- gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
- diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem.
- konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms; tas lido kā parasta lidmašīna, bet paceļas un nolaižas vertikāli.
- aerastēnija Lidotāju psihoneirotisks stāvoklis ar elpas trūkumu un vieglu depresiju.
- līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- izostasija Līdzsvara stāvoklis zemes garozā.
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- rīcībnespēja Likuma noteikts stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
- nivo Līmenis; netieši: pakāpe, stāvoklis (piem., izglītības).
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
- burta kalpība ļoti formāla, birokrātiska attieksme; stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- hipermānija Ļoti izteikts maniakālais stāvoklis.
- nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
- garastāvoklis uz nulles ļoti slikts garastāvoklis.
- garastāvoklis zem nulles (arī uz nulles) ļoti slikts garastāvoklis.
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis; arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli).
- feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts).
- ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju.
- karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
- viesis māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis
- koribantisms Maniakāls stāvoklis ar bezmiegu, satraukumu un redzes halucinācijām.
- masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem.
- referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
- sākuma stāvoklis materiālā objekta stāvoklis pret atskaites sistēmu kustības pētīšanas sākumā.
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
- godība Materiālās vērtības; labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
- hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- līdzsvara stāvoklis mehāniskās sistēmas stāvoklis, kurā visi tās punkti ir nekustīgi attiecībā pret izvēlēto atskaites sistēmu.
- mēles pacēlums mēles virsmas augstākā punkta stāvoklis mutes dobumā vertikālā dimensijā.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- vēsums Mērena aukstuma sajūta, ko rada mitrums, temperatūras pazemināšanās, arī psihisks stāvoklis.
- iemidziens Miega stāvoklis tikko kā aizmiegot.
- iemidzis Miega stāvoklis, īpaši par nesen aizmigušu cilvēku.
- nomidzis Miega stāvoklis.
- parasomnija Miegam līdzīgs stāvoklis bez reakcijas uz verbāliem kairinājumiem, bet ar saglabātiem refleksiem.
- statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
- idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis.
- tonus Miesas orgānu un audu normālais stāvoklis, viņu spraigums.
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības; barojums.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- nobarojuma kondīcija miesas stāvoklis, kad dzīvniekam ir lieli tauku uzkrājumi zem ādas, muskuļaudos un ap iekšējiem orgāniem.
- vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās.
- miksomatoze Miksomatozā jeb gļotainā deģenerācija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga multipla miksoma.
- kvēla Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis; grūts (4).
- pavalstniecība Monarhijās - personas valstspiederības un pakļautības stāvoklis.
- svaiga galva možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- izometriska kontrakcija muskuļa savilkšanās veids, kurā mainās spraiguma stāvoklis, bet nemainās muskuļa garums.
- taska Narkotiskā reibuma stāvoklis.
- narkoze Narkotisku vielu izraisīts cilvēka stāvoklis.
- mūžīga nakts nāve; stāvoklis pēc nāves.
- gruzons Neapmierinošs emocionālais stāvoklis.
- neesība nebūtība; stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- biezs gaiss Nedrošs, bīstams, nepatīkams stāvoklis.
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- snauds Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- hroniska vientulība negatīvs psihoemocionāls stāvoklis, ko izraisa ilgstoši neapmierinātas sociālās vajadzības un emocionāli nozīmīgu sociālo saikņu trūkums.
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- bizdings Neizprotams garastāvoklis, dīvaina uzvedība.
- mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- hipersensibilizācija Nenormāli paaugstinātas jutības stāvoklis vai šāda stāvokļa radīšana.
- mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas.
- šķērsguļa Nenormāls, patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
- vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
- dandas Nenoteiktība, svārstīgs stāvoklis.
- ostektopija Nepareizs kaula stāvoklis.
- splenektopija Nepareizs liesas stāvoklis; klaiņliesa.
- zirga pēda nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
- odontoloksija Nepareizs, neregulārs zobu stāvoklis.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- jezda Nepatīkama situācija, stāvoklis; nepatikšanas.
- škrobīgs Nepatīkams (piem., stāvoklis); tāds, kas izraisa dusmas.
- bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas; domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem; raizes.
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- beite Nepatīkams, slikts stāvoklis, situācija; bezizejas stāvoklis.
- hipogonādisms Nepietiekamas dzimumdziedzeru funkcionēšanas nosacīts klīnisks stāvoklis.
- trombopātija Nepilnīga, nepietiekama asinsrece; stāvoklis, kam raksturīga spontāna asiņošana bez trombopēnijas.
- glūki Nereāls apziņas stāvoklis.
- nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- sinkope Nespēka vai pamiruma stāvoklis (ģībonis, kollapss); īslaicīgs apziņas zudums.
- amba Neveiksme, bezizejas stāvoklis, krahs, beigas.
- aplauziens Neveiksme; nepatīkams stāvoklis.
- aplauzums Neveiksme; nepatīkams stāvoklis.
- gūsts Nevēlams piespiedu stāvoklis.
- rūpes Nevēlams, nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; psihisks stāvoklis, ko izraisa šāds gadījums, stāvoklis, apstākļi.
- anizotropija Nevienāds dažādu auga orgānu stāvoklis viena un tā paša ārējā faktora ietekmē (piem., lapu horizontālais un stublāju vertikālais stāvoklis pret krītošo gaismu).
- disparitāte Nevienlīdzība, nevienāds stāvoklis.
- perpleksitāte Neziņa, apmulsums, bezpadoma stāvoklis.
- niceklis Nicināms stāvoklis.
- anteversija Noliekšanās uz priekšu; dzemdes normāls stāvoklis.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
- disforija nomākts garastāvoklis, kas saistās ar īgnumu, nemieru, ļaunumu, raksturīgs, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem.
- nelaba sirds Nomākts, smags garastāvoklis.
- apzinātība Nomoda stāvoklis, kurā notiek pašrefleksija.
- starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11).
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
- starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme.
- vēl norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis; arī pēc 2 (1).
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- pirms tam norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms 2.
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
- da Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- līdz tam norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- no Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis; arī kopš (1).
- kamēr norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis; norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis
- kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- starp Norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- pret Norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība.
- pie Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
- no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
- nekad Norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā.
- neparko Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
- sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
- reize Norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā.
- pārāk norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; arī tagad.
- tāpat Norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam); norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim).
- tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- pie Norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- ortergāzija Normālas funkcionēšanas stāvoklis.
- eibolisms Normālas vielu maiņas stāvoklis.
- ortocitoze Normāls asins formelementu stāvoklis.
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
- eiholija Normāls žults stāvoklis.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- štimmungs Noskaņojums, garastāvoklis; noskaņa.
- garīgais Noskaņojums, garastāvoklis.
- štīme Noskaņojums, garastāvoklis.
- štimungs Noskaņojums, garastāvoklis.
- lipotīmija Nospiests gara stāvoklis.
- radikālisms Nostādne, ka stāvoklis jāmaina pašos pamatos; radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana.
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
- noskaņojums Noteikts garastāvoklis.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); pamatstāvoklis.
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); sākuma stāvoklis.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā).
- konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju.
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta.
- statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
- trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu.
- nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis).
- davilkt Novilcināt darbību, norisi, līdz rodas kāds nevēlams stāvoklis.
- misere Nožēlojams stāvoklis, posts, trūkums, nelaime.
- eiforija Objektīviem apstākļiem neatbilstoša bezrūpība, pacilāts garastāvoklis, bezdarbīgums, apmierinātība ar sevi un citiem (pārsvarā slimības izpausmes).
- oms Oma 1, garastāvoklis.
- homologi orgāni orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
- toksikoze Organisma patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi kādu vielu vai kaitīgu faktoru iedarbība uz organismu.
- meteopātija organisma slimīgs stāvoklis, ko izraisa laikapstākļu maiņa.
- dekompresija Organisma stāvoklis, ko izraisa (piemēram, gaisa, ūdens) spiediena strauja pazemināšana.
- anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes, un spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
- badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās.
- pirmsvēzis Organisma stāvoklis, slimība, kas var izraisīt vēzi.
- trofisms Organisma vai tā daļas barojuma stāvoklis.
- nostādīt Organizēt, vadīt (ko) tā, lai (tam) izveidotos vēlamais stāvoklis.
- sekunde Otrais pamatstāvoklis (parade), uzbrukums un atbilde, paukojot (lejup un uz āru, turot rapieri ar nagiem uz leju).
- katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
- vagotonija Paaugstināts parasimpātiskās nervu sistēmas tonusa stāvoklis.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
- taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
- sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis.
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs; panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
- gaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- nodzenāt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
- nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4).
- izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
- izdzēst Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
- klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- noremdināt Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis).
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme); izraisīt (1).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
- pārtraukt Panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
- pakļaut Panākt, ka (kādu) pilnīgi pārņem (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis, ka ļaujas (tam); pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- paturēt Panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas.
- sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
- pieslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas) neizpaužas pilnīgi.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- izklaidēties Panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1).
- pamodināt Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- atjaunot Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, psihisks vai fizisks stāvoklis).
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- aizgaiņāt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- aizgainīt Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- darba kondīcija par vaislas kondīciju mazliet vājāks miesas stāvoklis, kad dzīvnieki spēj attīstīt lielu fizisku spēku un saglabāt savu dzīvmasu.
- padarīšana Parādība, apstāklis, stāvoklis.
- atbilstība parādība, stāvoklis, kad kāda parādība atbilst citai parādībai.
- amorfisms Parādība, stāvoklis, kad kāda viela ir amorfa; amorfums.
- faktiskā maksātnespēja parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.
- kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
- paģībšana Parasti asins trūkuma, retāk asins pārpilnības smadzenēs izsaukts nesamaņas stāvoklis.
- sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
- hipnogoģija pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas.
- dislokācija Pārkārtots, pārveidojies sākotnējais (arī pareizais, normālais) stāvoklis; process --> dislocēt (2).
- pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība.
- inversija Pārstatījums, apvērsts stāvoklis.
- izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- šķērsguļa Patoloģiski šķērsenisks (orgāna) stāvoklis.
- fotonoze Patoloģisks stāvoklis no ilgas atrašanās spilgtā gaismā, piem., sniega aklums.
- krioglobulinēmija Patoloģisks stāvoklis, kad asinīs ir krioglobulīns; novērots leikozē, multiplajā mielomā u. c.
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu vai apstāšanās dēļ organismā trūkst skābekļa un uzkrājas ogļskābā gāze.
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām.
- apziņas traucējumi patoloģisks stāvoklis, kad reālās pasaules atspoguļojums iegūst izkropļotu raksturu.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- mieloblastoze Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts mieloblastu daudzums asinīs.
- gestoze Patoloģisks stāvoklis, kas dažreiz rodas grūtniecības laikā un kam raksturīgi vielmaiņas, neirohumorālās regulācijas un asinsrites sistēmas darbības traucējumi.
- hiperkortizonisms Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no ilgstošas kortizona vai adrenokortikotropā hormona ievadīšanas.
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
- siltuma (ari karstuma) dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.
- karstuma (arī siltuma) dūriens patoloģisks stāvoklis, kas rodas, pārkarstot.
- tireoīdisms Patoloģisks stāvoklis, ko izraisījusi vairogdziedzera hiperfunkcija vai hormonu preparātu pārdozēšana.
- saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība.
- hematoporfirīnisms Patoloģisks stāvoklis, ko raksturo hematoporfinēmija un jutība pret saules gaismu.
- angiomatoze Patoloģisks stāvoklis, ko raksturo multiples angiomas.
- zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu.
- kriminoze Patoloģisks stāvoklis, kurā slimnieka rīcība uzrāda noziedzīgas tieksmes.
- psihālija Patoloģisks stāvoklis, saistīts ar redzes un dzirdes halucinācijām.
- sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- pāvestība Pāvesta amata stāvoklis, vara.
- pazemotība Pazemota cilvēka izjūtu kopums; apziņa, ka ir pazemots, stāvoklis, kad ir pazemots.
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums); šāda emocionāla stāvokļa izpausme; arī strīds.
- peerage Pēra stāvoklis, gods; pēru kārtas apzīmējums Anglijā, agrāk arī Francijā.
- komilitonis persona, kam ar kādu citu vienāds stāvoklis.
- nodarbinātības statuss personas vai iedzīvotāju grupas stāvoklis darba ziņā.
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- kvinta Piektais dūriens, cirtiens vai stāvoklis (parāde) paukošanas mākslā (apdraudot pretinieku augšā pa kreisi).
- paralīze pilnīgas bezpalīdzības stāvoklis; nespēja aktīvi darboties.
- nibāna Pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, saplūšana ar dievišķo; centrālais jēdziens budismā; nirvāna.
- pirmstāvoklis Pirmatnējais (kā) stāvoklis.
- agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums.
- dehiscence Plaisāšana; brūces vaļējs stāvoklis.
- splenizācija Plaušu stāvoklis pneimonijas indurācijas stadijā, kad plaušu audi krāsas un konsistences ziņā ir līdzīgi liesai.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam); pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības; pozitīvs stāvoklis.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- Kasandras fenomens prāta stāvoklis, kurā cilvēks neuzticas brīdinājumiem vai brīdinošiem signāliem.
- einoja Prāta un gribas normāls stāvoklis.
- sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa.
- premjerība Premjera (1) amata stāvoklis, pilnvaru kopums, darbība.
- pamats zem kājām priekšnoteikumi normālai eksistencei, darbam, stabils, drošs stāvoklis, materiāls nodrošinājums; garīgs līdzsvars.
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- aptaukošanās Process --> aptaukoties; slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
- dēdēšana Process, arī stāvoklis --> dēdēt (1,2).
- uzlabošanās process, kurā emocionālais stāvoklis kļūst labāks
- kvazistacionārs process process, kura izplatīšanās ātrums izraudzītajā ierobežotajā sistēmā ir tik liels, ka laikā, kurā process izplatās pa visu sistēmu, tās stāvoklis praktiski nemainās.
- uzlabošanās process, kurā kāda sabiedriska parādība vai stāvoklis sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- uzlabošana process, kura laikā organisma un tā daļu funkcionēšana vai fizioloģisks stāvoklis kļūst labāks
- uzlabošana process, kurā psihiskais vai emocionālais stāvoklis kļūst labāks
- uzlabošanās process, kurā veselības stāvoklis vai ķermeņa funkcijas klūst labākas
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet (8).
- aprūpība Process, stāvoklis --> aprūpēt.
- deģenerācija Process, stāvoklis --> deģenerēties (1).
- deģenerācija Process, stāvoklis --> deģenerēties (2).
- pārziņa Process, stāvoklis --> pārzināt (2).
- iestrēgšanas stāvoklis programmas stāvoklis, kurā sistēma uzdevumu nepalaiž un nepieprasa procesora laiku.
- pseidoparalīze Progresīvajai paralīzei simptomatoloģiski līdzīgs patoloģisks stāvoklis, piem., alkohola intoksikācija.
- hipoproteinoze Proteīnu iztrūkums uzturā; stāvoklis vai saslimšana, kas no tā rodas.
- vienranga entītija protokola hierarhiskās struktūras slāņa entītija, kurai ir tāda pati nozīme, stāvoklis vai rangs kā citām tā paša slāņa entītijām.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
- robežlīnija Psihiatrijā - tāds stāvoklis, kad cilvēks atrodas uz robežas starp neirozi un psihozi.
- melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība.
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis ar murgiem, redzes halucinācijām.
- monotonija Psihiskās aktivitātes atslābuma stāvoklis.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām; suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- pārsteigums psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts.
- izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
- žēlums Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- iespaids Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa ārējās pasaules lietas un parādības.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- žēlabas Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
- apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- dereisms Psihisks stāvoklis, kad slimnieks iegrimst fantāzijā un izslēdz apkārtējo vidi.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- jūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīga emocionāla pacilātība, dziļš saviļņojums.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
- apgarojums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas cēlas jūtas, iekšēja skaidrība, sajūsma.
- apsēstība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas neatlaidīgas bieži uzmācīgas domas, priekšstati, jūtas.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- emocionāls stāvoklis psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes.
- karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; arī apātija.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs radošs pacēlums, iedvesma, arī aizrautība.
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās.
- ciešanas Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar bēdām, izmisumu.
- frustrācija Psihisks stāvoklis, kas var izveidoties, ja cilvēkam ceļā uz nozīmīgu mērķi rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- bezcerība Psihisks stāvoklis, ko izraisa cerību, izredžu trūkums.
- pustonis Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju; šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
- pazemojums Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- velniņš Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, šāda stāvokļa, parasti spilgta, izpausme.
- iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm.
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- iemācītā bezpalīdzība psiholoģisks stāvoklis, kad cilvēks vai cilvēku grupa nerīkojas atbilstoši savām interesēm vai vajadzībām, jo netic iespējai ietekmēt, kontrolēt vai mainīt notiekošo.
- autisms psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga kompulsīva uzvedība, noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
- nomiedzis Pusmiega stāvoklis, snauda.
- nomidzis Pusmiega stāvoklis; snauda.
- pusnomidzis Pusmiega, pusnomoda stāvoklis.
- atmaigs Pusmiegs, miegains stāvoklis.
- ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus; panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- monoblepsija Redzes stāvoklis, kurā katrai acij atsevišķi ir labāka redzesspēja nekā abām kopā.
- poliopija Redzes traucējumi; stāvoklis, kur viena priekšmeta atspulga vietā veidojas vairāki.
- noregulēt Regulējot panākt, ka (iekārtai, ierīcei u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- nostādināt Regulējot panākt, ka (kam) rodas noteikts, parasti līdzsvara, stāvoklis.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- apsikums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1).
- apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (1).
- apsikums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2).
- apsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> apsīkt, apsikt (2).
- iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt 1 (1).
- iesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> iesmakt.
- izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (1).
- izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (2).
- izsīkums Rezultāts, arī stāvoklis --> izsīkt 1 (3).
- piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt (1).
- piesmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> piesmakt 2.
- sasmakums Rezultāts, arī stāvoklis --> sasmakt.
- aizlūzums Rezultāts, stāvoklis --> aizlūzt (2).
- aplenkums Rezultāts, stāvoklis --> aplenkt (1).
- aplenkums Rezultāts, stāvoklis --> aplenkt (2).
- apstulbums Rezultāts, stāvoklis --> apstulbt; pastiprināts apmulsums.
- atskurbums Rezultāts, stāvoklis --> atskurbt.
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (1).
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (2).
- atslābums Rezultāts, stāvoklis --> atslābt (3).
- pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (1).
- pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (2).
- pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (3).
- ieturēt Rīkoties tā, ka nemainās (ierīces, darba rīka stāvoklis, kustības virziens); darbojoties nemainīt (stāvokli, kustības virzienu) - par ierīci, darba rīku.
- aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
- termināls stāvoklis robežstāvoklis starp dzīvību un nāvi, dzīves pēdējā stadija.
- metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu rodas (ir) noteikts garastāvoklis, noteikta fiziskā pašsajūta.
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- balss runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis; arī intonācija
- konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi.
- krējumsabiedrība Sabiedrības krējums - cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- sociālā vienlīdzība sabiedrības locekļu vienlīdzīgs stāvoklis cilvēku tiesību un brīvību izmantošanā, pienākumu pildīšanā, materiālo un garīgo labumu sadalē.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- dzīveskārta sabiedriskais stāvoklis, nodarbošanās.
- piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums.
- līdzīgi saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājumu attieksmi un to, ka abās teikuma daļās raksturotā situācija, darbība vai stāvoklis noteiktā aspektā norit aptuveni tādā pašā veidā
- līdzīgi saista teikuma locekļus, norādot, ka to darbība, norise, stāvoklis izpaužas aptuveni tādā pašā veidā
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- pārlaime Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
- pārlaimība Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
- garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
- sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
- sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
- sirds (retāk iekšā) kut saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
- grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
- viegla sirds saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
- viegli ap sirdi saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
- sirds saviļņojas saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
- kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
- sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
- ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
- dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis.
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts.
- konkusija Sakratīšana, satricinājums; grūdiens; kontūzija; slimīgs stāvoklis pēc satricinājuma.
- tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- metastabilais stāvoklis salīdzinoši stabils atomu vai molekulu ierosināts kvantu stāvoklis.
- kvēla Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- kvēle Sārtums (piemēram, sejā, vaigos), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- drudzis Saslimšana, slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar paaugstinātu temperatūru un drebuļiem.
- turgors Saspriegts šūnapvalka stāvoklis, ko rada šūnas satura spiediens uz šūnapvalku.
- aumoņi Sava veida pusapziņas stāvoklis (miega, slimības laikā).
- savantisms Savantisma sindroms - stāvoklis, kad vienlaikus ar mentālās attīstības traucējumiem cilvēkam piemīt neparastas spējas.
- superelastisks Savienojumā "superelastiskais stāvoklis" - polimēra fizikālais stāvoklis, kurā tam piemīt sevišķi liela elastība.
- vajāšana Savienojumā "vajāšanas mānija": slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas.
- tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas.
- avantāžs Sekmīgi veikts darījums, izdevīgs stāvoklis.
- akrīnija Sekrēcijas vai ekskrēcijas samazināšanās; šo funkciju pilnīga zuduma stāvoklis.
- demi-mondaine sieviete, kurai ir apšaubāms sociālais stāvoklis un tikumība.
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- pantomorfija Simetrijas stāvoklis.
- stabils līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tā atgriežas pēc nelielām ierosmēm uz koordinātām un ātrumiem.
- nestabils līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tā neatgriežas pēc nelielām ierosmēm uz koordinātām un ātrumiem.
- ķīmiskais līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
- atteice Situācija vai stāvoklis, kad pārtrauc vai beidz realizēties process.
- robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija.
- štelle Situācija, stāvoklis.
- luciditāte Skaidrība, skaidras apziņas stāvoklis; slimības simptomu mazināšanās psihiskiem slimniekiem.
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- prediabēts Slēpta ogļhidrātmaiņas traucējuma stāvoklis; latents diabēts.
- besis Slikts garastāvoklis, depresija.
- gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas.
- garīgais zem nulles slikts garastāvoklis.
- auzas Slikts, nepatīkams stāvoklis.
- konioze Slimība vai slimīgs stāvoklis no putekļu ieelpošanas.
- nāves cēlonis slimība, patoloģisks stāvoklis vai trauma, kas ir izraisījusi nāvi vai veicinājusi to, kā arī nelaimes gadījums vai vardarbības akts, kura rezultātā ir iestājusies nāve.
- klīniska aina slimības gaita, stāvoklis, simptomu kopums.
- klīniskā aina slimības gaita, stāvoklis, simptomu kopums.
- lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- vajāšanas mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- autopsihoze Slimīgs stāvoklis ar traucētu priekšstatu par paša personu.
- endokrinoze Slimīgs stāvoklis sakarā ar endokrīno orgānu funkciju traucējumu.
- dzimumnespēks Slimīgs stāvoklis, kad vīrietis nespēj veikt dzimumaktu vai veic to nepilnīgi.
- onkoze Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga audzēju rašanās.
- ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana.
- ohlēze Slimīgs stāvoklis, kas rodas, uzturoties pārpildītās telpās ar nepietiekamu ventilāciju.
- trūkstamkaite Slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar miega traucējumiem.
- disbārisms Slimīgs stāvoklis, ko ierosina spiediena diference starp kopējo apkārtējo barometrisko spiedienu un brīvo un izšķīdušo gāzu kopējo spiedienu ķermeņa audos, šķidrumos un dobumos.
- hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina.
- septicēmija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa patogēnu mikrobu un to toksīnu iekļūšana asinīs.
- aeropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa straujas pārmaiņas atmosfēras spiedienā.
- jūras slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās, braucot ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi, lidaparātu.
- hiperproteoze Slimīgs stāvoklis, kura cēlonis ir palielināts proteīnu daudzums uzturā.
- hemorāģiskā diatēze slimīgs stāvoklis, kura galvenā pazīme ir asiņošana.
- embriokardija Slimīgs stāvoklis, kurā sirds toņi atgādina augļa sirds toņus; pirmais no otrā toņa gandrīz nav atšķirams.
- alkoholatkarība Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
- alkoholisms Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
- patoze Slimīgs stāvoklis.
- letarģija slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
- oneirisms Smadzeņu automātisma stāvoklis; sapņiem līdzīgu pārdzīvojumu stāvoklis.
- eklampsija Smaga krampju lēkme un bezsamaņas stāvoklis.
- spraids Smaga situācija; stāvoklis, no kura grūti atrast izeju, krīzes situācija.
- iesnaudiens Snauda; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- alerģiskais šoks spēcīgas alerģiskas reakcijas izraisīts organisma šoka stāvoklis, kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība; liela aizrautība, dedzība.
- saviļņojums Spēcīgs emocionāls stāvoklis.
- šoks Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
- uzbudinājums Spēcīgs, parasti emocionāls, aktīvs, psihisks stāvoklis.
- patētika Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis; spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- stēnija Spēka un aktivitātes stāvoklis.
- erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis.
- uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis.
- akrīzija Spriešanas spēju un kritikas trūkums; nenoteikts stāvoklis slimībā.
- nodrošināts stāvoklis stabils (parasti materiālais) stāvoklis.
- status quo starptautiskajās tiesībās un starptautiskajās attiecībās - stāvoklis, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk.
- tumsa stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- parādu verdzība stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
- parādu kalpība stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- nokdauns stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā atgūstas un ir spējīgs turpināt cīņu.
- gaiss sabiezē stāvoklis saasinās, kļūst bīstams.
- sociālā anomija stāvoklis sabiedrībā, kuru raksturo daļējs vai pilnīgs stingri noteiktu morāles normu trūkums.
- mats stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- noblesse oblige stāvoklis uzliek pienākumus.
- nepieciešamības stāvoklis stāvoklis, apstākļi, kad pret nelikumīgu apdraudējumu var aizstāvēties vienīgi ar nelikumīgu darbību.
- slimošana stāvoklis, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir slims
- brīve stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2).
- miera stāvoklis stāvoklis, kad (kā) ātrums ir nulle.
- pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats; vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta.
- pilna vaļa stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
- pārvaldība stāvoklis, kad (kas, piemēram, teritorija, organizācija vai process) tiek kontrolēts, uzraudzīts.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir caurstrāvots, piepildīts ar (kādas parādības) spēcīgu izpausmi; stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts (kā) spēcīgai ietekmei.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- tuvība Stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams.
- uzvara Stāvoklis, kad (kas) nevēlams (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir pārvarēts, zudis.
- acs lēcas apduļķojums stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- varas bezdarbība stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- slimošana stāvoklis, kad augs ir slims
- pamestība Stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši; stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- saticība stāvoklis, kad cilvēki, cilvēku grupa nemēdz ķildoties, strīdēties; saticīgums
- stouns stāvoklis, kad cilvēks ir marihuānas ietekmē.
- nāves miegs stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
- neatkarība stāvoklis, kad cilvēks neatrodas kāda cita varā, ietekmē, pakļautībā
- poikiloploīdija stāvoklis, kad dažādās šūnās ir dažāds hromosomu skaits
- konjunkcija stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- darbderīgs stāvoklis stāvoklis, kad ir nodrošināta spēkratu, to sistēmu un mehānismu funkcionēšana, lai lietotājs tos var tūlīt izmantot, nodrošinot kvalitatīvu darba izpildi un nenodarot kaitējumu apkārtējai videi un spēkratu vadītājam.
- vakuums stāvoklis, kad ir pilnīgs (kā) trūkums; tukšums.
- līdzatkarība stāvoklis, kad kāds ir kļuvis līdzatkarīgs
- vajadzība stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kā skaitliskā vērtība kļūst mazāka
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kas kļūst vājāks, mazāk intenstīvs vai ievērojams
- neatkarība stāvoklis, kad kaut kas nav saistīts ar ko citu; stāvoklis, kad kaut kas eksistē patstāvīgi
- dzēšana stāvoklis, kad lielāka spēka tiesības un pienākumi dzēš mazāka spēka tiesības un pienākumus.
- svabadība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1).
- brīve stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības; brīvība (1).
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- brīvestība stāvoklis, kad nav pakļautības, atkarības; brīvība (1).
- daudzvalodība stāvoklis, kad noteikta sabiedrība, tās daļa vai atsevišķs indivīds prot un saziņā lieto vairākas vai daudzas valodas; multilingvisms; plurilingvisms.
- pārapdzīvotība stāvoklis, kad noteiktā teritorijā pieejamais zemes un citu resursu daudzums nav pietiekams esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem; dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu pārblīvētību konkrētā mājoklī.
- bagātinošā divvalodība stāvoklis, kad otrās valodas prasme papildina pirmās valodas prasmi, nevis to nomāc.
- dubultā grāmatvedība stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir patiesībai atbilstoša, bet otra fiktīva.
- stūre cieši pie borta stāvoklis, kad stūres pinne pagriezta (nolikta) pie vien no jahtas bortiem (cik tuvu vien iespējams).
- neatkarība stāvoklis, kad tauta vai valsts nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
- zaudējums Stāvoklis, kad trūkst (kādas ķermeņa daļas), izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis); rezultāts --> [zaudēt]{s:973}.
- skurbums stāvoklis, kad uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); stāvoklis --> skurbt (1); reibums (1).
- spēkā neesamība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam).
- privāto tiesību duālisms stāvoklis, kad valstī līdzās civilkodeksam vēl pastāv tirdzniecības kodekss (piemēram, Francijā, Vācijā, Japānā); šajās valstīs tirdzniecības kodeksiem attiecībā pret civiklkodeksiem ir speciālo juridisko aktu loma.
- asimetriskā divvalodība stāvoklis, kad vienas valodas prasme bilingvam ir zemākā līmenī nekā otra.
- savantisma sindroms stāvoklis, kad vienlaikus ar mentālās attīstības traucējumiem cilvēkam piemīt neparastas spējas.
- aizstājošā divvalodība stāvoklis, kad, apgūstot otrās valodas prasmi, pirmā valoda zaudē savas sociolingvistiskās funkcijas vai vispār netiek lietota.
- latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi.
- status quo ante bellum stāvoklis, kāds bija pirms kara.
- bīstams stāvoklis stāvoklis, kāds izveidojas, ja vējš un viļņi dzen jahtu uz krastu vai kādu citu šķērsli.
- slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu.
- gaissauss stāvoklis stāvoklis, kas raksturīgs vielai, materiālam u. tml., kurš ir izžāvēts līdz nemainīgai masai.
- darba stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību tiešajam darbam, to galveno funkciju veikšanai; darba stāvoklī mehānismu ieslēdz (iestāda) parasti no nestrādes stāvokļa.
- nestrādes stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību transporta, drošas glabāšanas un tamlīdzīgām darbībām, bet ne galveno funkciju veikšanai.
- miega bads stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
- rekrūtība Stāvoklis, kas saistīts ar rekrūšu vervēšanu; rekrūšu stāvoklis.
- deprivācija stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam, grupai vai kopienai ir liegta vai ierobežota iespēja apmierināt savas fiziskās, sociālās, emocionālās vajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika posmā; tas pazemina dzīves kvalitāti un palielina sociālo atstumtības un citu sociālo problēmu veidošanās riskus.
- cerebrālā pseidoneoplazma stāvoklis, ko radījis venozā sinusa aizsprostojums un smadzeņu tūska.
- menstruālā intoksikācija stāvoklis, ko raksturo dermatoze, galvassāpes, vemšana, astmas lēkmes; novēro menstruāciju laikā.
- suspendēts stāvoklis stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- zināšana stāvoklis, kurā kādam ir informācija
- dielektriskā polarizācija stāvoklis, kurā katram dielektriķa tilpuma elementam ir noteikts elektriskais dipolmoments.
- optimālais fokuss stāvoklis, kurā konkrētais objektīvs konkrētajā apertūrā ir visprecīzāk fokusēts attiecībā pret noteiktā attālumā esošo filmējamo objektu.
- vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas.
- Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados.
- mehāniskās sistēmas līdzsvars stāvoklis, kurā mehāniskās sistēmas sastāvdaļas atrodas mierā vai kustas vienmērīgi taisnā kustībā.
- zinātība stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt
- pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa; klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras.
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- gaisakuģu ierinda stingri noteikts savstarpējs gaisakuģu stāvoklis kopējā lidojumā un manevrēšanā; izkārtojumu raksturo distance, intervāls un augstuma starpība.
- atrubons Stipra reibuma stāvoklis.
- atrubs Stipra reibuma stāvoklis.
- bezfilma Stipra reibuma stāvoklis.
- fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to.
- status controversialis strīdīgs, apstrīdams stāvoklis.
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem.
- narkoma Stuporozs stāvoklis narkotiskas vielas ietekmē.
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- pārestība Šādas rīcības izraisīts (cietēja) emocionālais stāvoklis.
- labpatika Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
- labsajūta Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
- tīksme Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- nomatot Šaha spēlē - panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
- opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli.
- problēma šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts.
- pieteikt matu (arī šahu) šaha spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir mata (šaha) stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota attiecīgā pozīcija, pateikt vārdu "mats" ("šahs").
- pagaidām Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- pieteikt šahu šajā spēlē izveidot pozīciju, kurā pretiniekam ir šaha stāvoklis; brīdinot pretinieku par to, ka ir izveidota šāda pozīcija, pateikt vārdu "šahs".
- Dediona tilts šarnīra dzenošais tilts, kurā riteņu rumbu savstarpējais stāvoklis nav atkarīgs no balstiekārtas elastīgo elementu deformācijas.
- šķērsums Šķērsvirziena stāvoklis.
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
- peldēšana Šķidrumā vai gāzē daļēji vai pilnīgi iegrimuša cieta ķermeņa hidrostatiskais līdzsvara stāvoklis.
- pārkarsēts šķidrums šķidrums, kura temperatūra ir augstāka par tā viršanas temperatūru; šāds šķidruma stāvoklis ir metastabils, un, ievadot tajā viršanas centru, notiek šķidruma spontāna vārīšanās (iztvaikošana), kuras sekas var būt arī sprādziens; izmanto elementārdaļiņu reģistrēšanai speciālās kamerās.
- elektrošoks Šoka stāvoklis, kurā cilvēks nonāk elektriskās strāvas iedarbības rezultātā.
- kariostāze Šūnas kodola miera stāvoklis, pretstatā kariokinēzei.
- interkinēze Šūnas stāvoklis starp pirmo un otro mejotisko dalīšanos.
- par traku tā, ka (stāvoklis, norise u. tml.) pārsniedz parasto, vēlamo intensitāti, ietekmīgumu.
- ārkārtīgi tā, ka īpašība, pazīme, stāvoklis izpaužas pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
- mala Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību); tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts.
- viss Tā, ka pilnībā izpaužas pazīme, darbība, stāvoklis, norise.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- skaļš Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas ir saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- kluss Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
- virskritisks Tāds (piemēram, stāvoklis), kad kas atrodas, eksistē virs kritiskā 1 (2) (piemēram, stāvokļa).
- piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- galīgs Tāds (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis), ko ļoti spēcīgi pārdzīvo, izjūt.
- jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
- beztiesisks Tāds (stāvoklis, dzīve, politisks režīms), kad trūkst politisko vai civilo tiesību.
- bezrūpīgs Tāds (stāvoklis, laiks), kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm.
- bezsvara Tāds (stāvoklis, periods), kad pilnīgi izzūd ķermeņa svars.
- bezdarbīgs Tāds (stāvoklis, rīcība), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
- bezdomu Tāds (stāvoklis), kad nenoris (spraigs) domāšanas process; tāds, kas liecina par šādu stāvokli.
- bezizredžu Tāds (stāvoklis), kurā nav izredžu uz pozitīvu atrisinājumu.
- apzināšanās Tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā.
- sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses.
- saimnieciskā vaislas gatavība tāds fizioloģiskais stāvoklis, kad dzīvnieks ir pilnīgi nobriedis pilnvērtīgu pēcnācēju radīšanai.
- brīvgājiens Tāds mehānisma stāvoklis, kad no viena tā locekļa, kas darbojas, kustība netiek pārnesta uz citu vai citiem mehānisma locekļiem.
- treniņa kondīcija tāds miesas stāvoklis, kad dzīvnieks ir sagatavots maksimālā ātruma, spēka un izturības pārbaudēm.
- trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas.
- liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas.
- ģenētiskais līdzsvars tāds populācijas stāvoklis, kad vairākās cita citai sekojošās paaudzēs saglabājas nemainīga populācijas ģenētiskā struktūra, t. i. noteiktas gēna dažādo alēļu frekvences.
- kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru.
- nelikumīgs ietekmējams stāvoklis tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj likumā noteiktos ierobežojumus.
- izostāzija Tāds Zemes garozas un mantijas stāvoklis, kur to masas ir līdzsvarā; nogulumiem uzkrājoties, atsevišķi Zemes garozas bloki grimst, bet, iežiem izskalojoties, - paceļas.
- daļējs Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā.
- Saules aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst tieši starp Sauli un Zemi; atkarībā no savatarpējā izvietojuma iespējams pilns, gredzenveida vai daļējs aptumsums.
- Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums.
- pilns Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā.
- pusēnas Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness šķērso tikai Zemes pusēnu.
- smeldzīgs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- smeldzošs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- spirgts Tāds, kam ir aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, tāds, kam šāds stāvoklis nodrošina aktīvu darbību; arī možs.
- augstāk (arī augstu) stāvošs tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- smags Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).
- svarīgs Tāds, kam ir ievērojams sabiedriskais stāvoklis.
- līksmīgs Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
- līksms Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
- omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
- maniakāli depresīvs tāds, kam ir periodiskas patoloģiskas garastāvokļa izmaiņas: pacilāts garastāvoklis (mānija) mainās ar nomāktību (depresiju).
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- priecīgs Tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
- spējīgs Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
- īdzīgs Tāds, kam ir slikts garastāvoklis; nelaipns, sadrūmis.
- augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā); tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
- nadzīgs Tāds, kam viegli izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
- lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā; lāga (3).
- lāga Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
- lāga Tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē.
- pagaidu Tāds, kas ir pieņemts darbā, kam ir uzdots ko veikt līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis.
- pagaidu Tāds, kas pastāv, noris līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- pārpilns Tāds, kur (kāda norise, stāvoklis, apstākli) izpaužas ļoti spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: labils.
- spirgts Tāds, kurā izpaužas aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
- smeldzīgs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piemēram, ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- kvēlains Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
- kvēls Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis; tāds, kas ir saistīts ar šādu emocionālo stāvokli.
- sāpīgs Tāds, kura izpaužas šāds emocionālais stāvoklis.
- tumšs Tāds, kurā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis (piemēram, par skatienu).
- žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs; možs, mundrs.
- mundrs Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs; možs.
- možs Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; arī aktīvs, darbīgs.
- sāpīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis.
- smeldzīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
- izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības (parasti par seju, acīm).
- iepriekšsaspriegts Tāds, kuram ir sākotnējs spriegumstāvoklis.
- status nascendi tapšanas stāvoklis, rašanās brīdis.
- obliterējošais apendicīts tārpveida piedēkļa kairinājuma vai subakūta iekaisuma stāvoklis, kas rada gļotādas salipumus, lūmena obliterāciju un fibrozu deģenerāciju.
- murgi Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim; mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
- izsmiekls Tas (stāvoklis, fakts, parādība u. tml.), kas izraisa šādu vērtējumu.
- liktenis Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē; stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
- identitāte Tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis).
- šaurība Tautsaimniecībā stāvoklis, kad vajadzību apmierināšanai nepieciešamo labumu ir par maz.
- graforeja Tieksme pierakstīt daudzas lappuses ar nesakarīgiem vārdiem; pārejošs stāvoklis, visbiežāk maniakāliem slimniekiem.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- ģimenes stāvoklis tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
- dominējošais stāvoklis tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem.
- fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
- koprēmija Toksisks stāvoklis, pastāvot ilgstošam zarnu aizcietējumam.
- miotonija Toniski muskuļu krampji vai pārejoša rigiditāte; stāvoklis, kurā kontrahēts muskulis atslābst ļoti lēni.
- transseksualitāte Transseksuālas esamības stāvoklis.
- terce Trešais stāvoklis paukošanās mākslā: roka pagriezta ar dilbi uz iekšu, nagiem uz leju.
- ūdens tvaiks ūdens gāzveida agregātstāvoklis – tipiska reālā gāze.
- erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis.
- kinokameras stāvoklis uzņemšanas tehnika, kas nosaka uzņemamā notikuma redzējumu no skatītāja viedokļa: objektīvs kinokameras stāvoklis, skatpunkta kinokameras stāvoklis vai subjektīvs kinokameras stāvoklis.
- monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību.
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija.
- nostate Uzspridzinātāja pārslēdzēja stāvoklis.
- inkubācijas režīms vajadzīgais apstākļu komplekss inkubatorā embriju attīstības laikā – noteikta temperatūra, mitrums, gaisa apmaiņa, olu stāvoklis sietos u. c.
- sinhronija Valodas stāvoklis kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā.
- valodas noturība valodas stāvoklis, kādu spēj uzturēt valodas kolektīvs, vismaz dažās sociolingvistiskajās funkcijās saglabājot savu valodu nelabvēlīgos ekonomiskos un politiskos apstākļos.
- stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos.
- sociālā drošība valsts pieņemtie likumi un veiktie pasākumi iedzīvotāju aizsardzībai; stāvoklis, kurā indivīds jūtas aizsargāts un drošs sociālā riska gadījumā.
- nacionālā drošība valsts un sabiedrības mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības stabilitāte un brīva attīstība.
- kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu; stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- pēc tam vēlāk; tad, kad ir izbeidzies kāds laikposms; tad, kad ir izbeigusies kāda darbība, process, stāvoklis.
- verdzība Verga (1) stāvoklis.
- vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām.
- obnubilācija Viegls apziņas aptumsuma stāvoklis.
- šķidrums Viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums; vielas agregātstāvoklis, kas pēc savām fizikālajām īpašībām ierindojams starp gāzveida un cieto agregātstāvokli.
- cietviela vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga formas stabilitāte un daļiņu termiskā kustība, daļiņām veicot mazas svārstības ap līdzsvara stāvokļiem.
- gāze Vielas agregātstāvoklis, viela bez noteiktas formas un tilpuma, tā cenšas piepildīt visu telpu, kurā atrodas.
- pārdzesēšana Vielas atdzesēšana līdz temperatūrai, kurā tai cits agregātstāvoklis ir stabilāks.
- kritiskais stāvoklis vielas divfāžu sistēmas stāvoklis, kur abas koeksistējošās, līdzsvarā esošās fāzes kļūst pēc fizikālajām īpašībām neatšķiramas.
- deģenerācija vielas stāvoklis tik augstā temperatūra, ka visi elektroni ir atrauti no atomu kodoliem, piemēram, neitronu zvaigznēs.
- amorfa viela vielas stāvoklis, kam raksturīga īpašību izotropija un kam nav noteiktas kušanas temperatūras; nav stingras periodiskas struktūras.
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija).
- mezomorfisks vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības; mezomorfs.
- mezomorfs stāvoklis vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma, gan kristāliskas vielas īpašības.
- termodinamiskais (arī siltuma) līdzsvars vielas stāvoklis, kurā visi tās parametri (parasti spiediens, tilpums, blīvums, temperatūra) neierobežoti ilgi paliek nemainīgi.
- paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis.
- ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav izcilu notikumu, darbu, domu.
- pekle Vieta, arī apstākļu kopums, kas izraisa lielas grūtības, arī briesmas; grūts, arī briesmīgs stāvoklis.
- investīciju tirgus vieta, kur pārdot vērtspapīrus u. c. investīciju instrumentus; tirdzniecības stāvoklis ar citiem instrumentiem.
- patvērums Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā); stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
- erekcija Vīriešu (vai vīrišķo īpatņu) dzimumlocekļa muskulatūras un asinsvadu sprieguma stāvoklis, lai veiktu dzimumaktu.
- piesaistītais virpulis virpulis, kura stāvoklis ir fiksēts attiecībā pret applūstamo ķermeni.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts.
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- malta Viskoza, pusšķidra viela, naftas oksidēšanās un polimerizācijas produkts seklās iegulās; starpstāvoklis starp naftu un asfaltu; izmanto gudrona un tehnisko bitumu ieguvei.
- mialģiskā astēnija vispārēja noguruma stāvoklis, savienots ar muskuļu sāpēm.
- sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piemēram, klasē, skolā, mācību iestāžu sistēmā).
- pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
- atpalicība Vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā.
- bezperspektivitāte Vispārināta īpašība --> bezperspektīvs stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (1).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (3).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (4).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (1).
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (3).
- sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis.
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
- eihilija Zarnu limfas normāls stāvoklis.
- heloti Zemkopji Senajā Spartā - spartiešu iekaroto vietu iedzīvotāji, kurus uzskatīja par valsts īpašumu un kuru stāvoklis līdzinājās verga stāvoklim.
- iloti zemkopji senajā Spartā, viņi piederēja valstij un viņu sabiedriskais stāvoklis gandrīz neatšķīrās no vergu stāvokļa.
- putna brīvība zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- korektopija Zīlītes ekscentrisks, nepareizs stāvoklis.
- infraoklūzija Zoba stāvoklis, kurā tas nesniedzas līdz zobu saskares plāksnei.
- konstellācija Zvaigznāju savstarpējais stāvoklis.
- zvaigznes vieta zvaigznes stāvoklis uz debess sfēras, to nosaka astronomisko koordinātu pāris.
stāvoklis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV