Paplašinātā meklēšana
Meklējam kati.
Atrasts vārdos (54):
- kati:1
- katica:1
- katins:1
- Ankati:1
- Ļukati:1
- Zakati:1
- katināt:1
- kations:1
- katisma:1
- Arakati:1
- narkati:1
- uzskati:1
- alkatis:1
- čakatis:1
- skatiks:1
- basakati:1
- Fraskati:1
- Kanikati:1
- malakati:1
- Ajkatila:1
- akatists:1
- Bukatina:1
- lakatiņi:1
- lakatiņš:1
- namkatis:1
- skatiens:1
- vilkatis:1
- caurskati:1
- hakatisti:1
- pakatināt:1
- sīkskatis:1
- slokatiņš:1
- tālskatis:1
- naktsskati:1
- apskatiens:1
- dekatieris:1
- paskatiens:1
- ūdeņskatis:1
- uzskatiens:1
- katinēlieši:1
- čikatilisks:1
- plākškatiņš:1
- vanckatiene:1
- katillārijas:1
- kakllakatiņš:1
- lakatiņveida:1
- papasakaties:1
- pekatifobija:1
- kabatlakatiņš:1
- lakatiņveidīgs:1
- silikatizācija:1
- predikativitāte:1
- stereotālskatis:1
- akrocefalosindkatilija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (745):
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- ā pas ā, paskaties taču!
- apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- kārībnieks Alkatis.
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation").
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu.
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā.
- Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila.
- verte Apgriez; skaties otrā pusē.
- demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi.
- iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- noviedēt Ar ļaunu skatienu kaitēt.
- noskatīt Ar ļaunu skatienu noburt.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
- vecais Ādams ar pagātni saistīti nevēlami ieradumi, uzskati.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- samesties (ar) acīm ar skatieniem sazināties.
- saskatīties Ar skatieniem sazināties.
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt.
- cīrēt Ar skatienu iztaustīt, lūrēt.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
- pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) atbilstoši saviem uzskatiem, domām.
- pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
- iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām.
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
- apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu; arī ātri apskatīt.
- skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
- pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
- no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos).
- bēgošs skatiens ātrs, arī izvairīgs skatiens.
- acuzmetiens Ātrs, īslaicīgs skatiens.
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem.
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda.
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- pretstats Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos.
- glenofobija Bailes no lelles skatiena.
- arau Bet raugi, skaties.
- izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- patapīgi Bez iebildumiem, bez saviem uzskatiem.
- prizmatiskais binoklis binoklis, kura konstrukcijas pamatā ir Keplera tālskatis; tieša attēla iegūšanai prizmatiskajā binoklī iebūvēta apgriezējsistēma.
- diskrēcija Brīvība vai pilnvaras lemt pēc saviem ieskatiem (amatpersonai vai institūcijai).
- būt no cita kaula būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem; būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
- būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem; būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
- sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
- liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
- veidot Būt par cēloni, ka rodas (īpašības, uzskati, attieksme).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- disidents Cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
- spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
- domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
- biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pretīrunātājs Cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
- izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
- teleskopacis Dažu dziļjūras zivju acis, kas izstieptas garumā "kā tālskatis".
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- balta acs dusmīgs skatiens.
- baltas acis dusmīgs skatiens.
- nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- iet savu ceļu dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem, neļauties citu ietekmei.
- ēna emocionālā stāvokļa, domu, pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā)
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
- mordobojņiks Filma ar kautiņu skatiem.
- papiere Galvas lakatiņš, ko apsien nosedzot pieri.
- skareņa galvas lakatiņš.
- skusteņš galvas lakatiņš.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
- glūnactiņa Glūņa; kāds, kam ir slepus vērojošs skatiens.
- virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem.
- tekošās pirktspējas grāmatvedība grāmatvedības metode, kura ņem vērā inflācijas ietekmi uz grāmatvedības pārskatiem, lietojot nemainīgas monetārās vienības (faktiskās summas tiek pareizinātas ar vispārējo cenu indeksu).
- mīmijambi Grieķu dramatiskā dzejā ikdienējas dzīves skati ar jocīgu nokrāsu.
- Kēnejs Grieķu mitoloģijā - milzis vilkatis no Tesālijas lapitu cilts, kas piedalījās kentauru un lapitu cīņā.
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
- Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs.
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
- doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati.
- citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem.
- boopija Histērijas slimnieku sapņainais skatiens.
- pretīrunāt Iebilst; runāt, izteikties pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
- akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- uzsprikstēt Iemirdzēties (par skatienu).
- iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
- iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku).
- mīriorāma Ierīkojums, ar kuru no atsevišķi uzzīmētiem skatiem var sastādīt lielu pulku jaunu skatu.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
- iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
- ieslēgt Ietvert (skatienā).
- aptvert Ietvert redzes lokā; uztvert (par skatienu).
- plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
- radikālis ikviens, kam ir galējāki uzskati par valsts ietekmīgākās partijas vai partiju pamatnostādnēm.
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
- optisks instruments (arī aparāts) instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- domas dalās ir dažādi uzskati, viedokļi.
- uzskatiens Īslaicīgs skatiens.
- uzskatījiens Īslaicīgs skatiens.
- mirkšķiens Īss acu skatiens.
- mirkšķis Īss acu skatiens.
- uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem.
- runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
- arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
- izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
- spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2).
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3).
- atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām.
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
- bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- nāzdauciņš Kabatas lakatiņš.
- nazdaudziņš Kabatas lakatiņš.
- slaucis Kabatas lakatiņš.
- šnupdrāna Kabatas lakatiņš.
- pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
- šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete.
- mutes drāna kabatlakatiņš.
- nošneica kabatlakatiņš.
- šņustyks kabatlakatiņš.
- niezdaugs Kabatlakatiņš.
- nošnica Kabatlakatiņš.
- puņķene Kabatlakatiņš.
- puņķlupata Kabatlakatiņš.
- puņķlupats Kabatlakatiņš.
- snīpslauķis Kabatlakatiņš.
- šņurkulis Kabatlakatiņš.
- šņustukiņš Kabatlakatiņš.
- zīdauts Kabatlakatiņš.
- acmete Kāda, kas met acis (skatienus) uz kādu.
- gribis Kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis.
- ķīķernieks Kāds, kas skatās ar tālskati.
- iet savu (arī citu) ceļu Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- Catillaria athallina katillāriju suga.
- Catillaria atropurpurea katillāriju suga.
- Catillaria elachista katillāriju suga.
- Catillaria globulosa katillāriju suga.
- Catillaria lenticularis katillāriju suga.
- Catillaria silvestris katillāriju suga.
- Catillaria sphaeroides katillāriju suga.
- Catillaria vernicea katillāriju suga.
- tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem).
- subjektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis kā uzņemamā procesa dalībnieka skatiens.
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata").
- kollimācijas kļūda kļūda, kas rodas instrumentam, ja kollimācijas līnija nav perpendikulāra horizontālajai asij, ap ko tālskatis griežas.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
- nostiprināties Kļūt dziļākam, aptverošākam, arī stabilākam (piemēram, par attieksmi, uzskatiem).
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6).
- stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas); atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam).
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas); atklāties (skatienam).
- novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3).
- novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- apmilzināt Kļūt tumšam, neskaidram, trulam (par acu skatienu).
- izplatīties Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem).
- ciets Koncentrēts, arī bargs (par acīm, skatienu); ciešs (6).
- apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- brūderhofieši Kristiešu protestantu atzars, kas pēc reliģiskiem uzskatiem ir tuvs menonītiem.
- herēzija Kristietībā - no Baznīcas doktrīnas atšķirīgi uzskati.
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
- kultūrievirzīta neobjektivitāte kultūras ietekmēti cilvēka uzskati vai pieņēmumi par kādu citu cilvēku, grupu vai kopienu.
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- atpakaļvirziens Kustības vai skatiena virzienam pretējs virziens.
- herēze Ķecerība, no baznīcas mācības atšķirīgi reliģiskie uzskati.
- Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
- autenis Lakatiņš.
- lakatiņveidīgs Lakatiņveida.
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
- liberalitāte Liberāla izturēšanās; liberāls raksturs; liberāli uzskati.
- klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums.
- klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- ekshumācija Līķa izrakšana tiesas medicīnas ekspertu izmeklēšanai, ietver līķa apskati, kurai jānotiek saskaņā ar tās nosacījumiem.
- linoleāti Linolskābes sāļi, mangāna un kobalta sāļi (sikativi), veicina eļļu, krāsu un laku žūšanu.
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
- atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
- neatlaidīgs Ļoti ciešs, ilgs (par skatienu).
- apēst vai ar acīm ļoti klaji (ar skatienu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu, iekārot to.
- Medūzas skatiens ļoti nepatīkams skatiens.
- pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
- šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
- šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
- urbjošs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbīgs.
- urbīgs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu); urbjošs (2).
- caururbjošs Ļoti vērīgs, uzmanīgs (par acīm, skatienu).
- psiholoģiskā tiesību teorija māca, ka tiesību avots ir tā cilvēka gara darbības joma, kur norisinās tiesiskas emocijas, kur veidojas tiesiskas atziņas, tiesiskie ieskati, tiesiskā apziņa un pārliecība.
- aizmaskēt Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
- aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot.
- masovka masu skati.
- peles acis mazas acis ar šaudīgu skatienu.
- palakatīte Mazs lakatiņš, ko izmantoja zīdaiņa gurnu ietīšanai.
- sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- moderantisms Mērena valdības sistēma, mēreno partijas politiskie uzskati.
- kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- spožs Mirdzošs (par acīm, skatienu).
- spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
- krustoties Mīties, īsu brīdi sastapties (par skatieniem).
- krustoties Mīties, savstarpēji saskarties (par atšķirīgām, arī pretējām, idejām, domām, uzskatiem u. tml.).
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
- īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem.
- nacboli Nacionālboļševiki - cilvēki, kuru uzskatiem raksturīgs nacionālistiskas un komunistiskas (boļševistiskas) ideoloģijas savienojums, nacionālboļševistiskas partijas (organizācijas) biedri.
- teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens.
- nav (arī nevar būt) divu domu nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
- būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajai stājai.
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana.
- netolerants Neiecietīgs pret citu uzskatiem.
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
- kolimators Neliels tālskatis teleskopu vai citu instrumentu kolimācijas noteikšanai.
- liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
- iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
- ierobežotība Nepilnība, šaurība (atziņām, mācībām, uzskatiem u. tml.).
- domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ; atšķirīgi uzskati, atšķirīgas domas.
- aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
- pirmšķietami No pirmā acu skatiena (latīņu "Prima facie").
- no pirmā acu uzmetiena no pirmā skatiena; no paša sākuma.
- no pirmā acu uzmetiena, arī pirmajā acu uzmetienā no pirmā skatiena; no paša sākuma.
- mitella No trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai.
- uz Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
- priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
- tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
- prom norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
- pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
- revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem.
- iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību).
- atvērst Novērst (acis, skatienu).
- izvairīt Novērst (acis, skatienu).
- aizvērst Novērst (parasti acis, skatienu).
- samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (starp uzskatiem, parādībām u. tml.).
- nogriezt acis novērst skatienu (no kā).
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- atrauties Novērsties (par acīm, skatienu).
- nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu.
- binoklis optiska ierīce ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
- laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena; pagriezties prom.
- pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- gūsts Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- freimvorks Pamatnostādne, pamatuzskati.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- ciklodrāma Panorāma, kur rādāmie skati novietoti uz apkārt griežama cilindra.
- daat Papildu zefirota, kas atrodas starp "hokma" un "bina" un tās harmonizē, pēc dažiem uzskatiem simbolizē intelektuālo starojumu.
- kust Par acīm, skatienu, balsi.
- aizslīdēt Par acīm, skatienu.
- glūnēt Par acīm, skatienu.
- pietumst Par acīm, skatienu.
- akulturācija Par asimilāciju mērenāks citas kultūras pārņemšanas veids, kad etnoss pārņemot cita etnosa kultūru, pārveido to atbilstoši saviem uzskatiem.
- sadurties Par pretējiem uzskatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- pārredzēt Par skatienu, acīm.
- derēt Par uzskatiem, pārdzīvojumiem u. tml.
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
- apmīļot Parasti savienojumā ar "(ar) acīm", "ar skatienu": sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp kreisajām un labējām partijām.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
- pask Paskati.
- paska Paskati.
- sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, uzskati, nacionālā pašapziņa.
- saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
- vendzelks pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; veikšs; veikšeits.
- veikšs pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; vendzelks.
- tumst Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- pavērt Pavērst (skatienu).
- nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu); noliekt (galvu).
- novērst Pavērst prom, uz ko citu (skatienu, acis).
- pacelt acis pavērst skatienu uz augšu.
- pacelt skatienu (arī skatu, acis) pavērst skatienu uz augšu.
- pacelt skatu (arī skatienu, acis) pavērst skatienu uz augšu.
- nolaist acis pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
- nolaist skatienu (arī acis) pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml).
- deklarācija Paziņojums (par kādām domām, ieskatiem).
- ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis; viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
- empirejs Pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis.
- pēc deguniem pēc subjektīviem ieskatiem, savām simpātijām.
- ļauna acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu, kas it kā var noskaust vai noburt.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- iekrist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- (ie)krist acīs pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
- iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
- pūst vienā taurē pielāgoties kāda uzskatiem, nostājai, rīcībai.
- pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
- saistīt skatienu pievērst sev kāda skatienu.
- uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši.
- paskatīties Pievērst skatienu, parasti uz īsu brīdi; pavērst skatienu (kur, kādā virzienā), parasti uz īsu brīdi.
- uzskatīt Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam); arī uzlūkot (1).
- apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm; arī apskatīt.
- kavēties Pievērsties (kam) - parasti par domam, skatienu.
- atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) - par skatienu, acīm.
- nomesties Pievērsties (par skatienu).
- simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
- pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu); ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- plākškata Plākškatiņš - zvagulis ("alectorolophus major").
- pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
- frakcija politiskas partijas daļa, kuras uzskati var nesaskanēt ar partijas kopīgo līniju.
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu).
- izveide Process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs; cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
- progresists Progresīvās partijas biedrs; vispār persona ar progresīviem uzskatiem.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- periblepsija Psihiska vai drudža slimnieka neprātīgais skatiens.
- gaile Psihiska vai fizioloģiska stāvokļa (parasti naida, skumju, sāpju) izpausme (acīs, skatienā).
- grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils.
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- dēņa Rīcības brīvība, kad drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- pārsarunāties Runājot apmainīties domām, uzskatiem.
- manifests Sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
- klasisks saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs; arī antīks
- subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri.
- acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
- acis šaudās (uz visām pusēm) saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
- acis šaudās uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
- acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
- skadras acis saka par skaidru, možu skatienu, acīm.
- acis svilst (arī deg) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
- acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
- acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
- kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
- kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
- acis met zibeņus saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma, izaicinājuma, neapmierinātības pilnus skatiens.
- skatiens ieduras saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
- acis paceļas saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu.
- kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi.
- sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
- satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
- saķīķerēt Saskatīt ar tālskati.
- izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml).
- veņ Savienojumā "ek veņ" - skaties tur.
- iemest Savienojumā ar "acs", "skatiens": ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
- pārdzīvot Savienojumā ar "savu laiku": kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- mest Savienojumos "mest acis", "mest skatienu": ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- ar acīm pavadīt sekot ar skatienu.
- pavadīt ar acīm (arī ar skatienu) sekot ar skatienu.
- pavadīt ar skatienu (arī ar acīm) sekot ar skatienu.
- diagonālkapitells Senajā Romā lietota joniskā kapitella forma ar vienlīdzīgiem skatiem no visām 4 pusēm.
- palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- koncepcija Sistematizēti sakopoti uzskati par kādu parādību, procesu.
- dzidrs Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
- ače Skat; skati.
- quod vide skati (sk.).
- iztaisīt lielas (arī apaļas) acis skatienā izpaust izbrīnu.
- sataisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu.
- taisīt lielas acis skatienā paust izbrīnu.
- uzskatīšana skatiena vēršana (pret ko, kādu)
- mirklis Skatiens (parasti neilgs).
- acu pametiens skatiens (parasti paviršs).
- acs Skatiens; redzes loks.
- noņemties Skatienu nenovēršot, nenovēršoties.
- ekvei Skaties, aplūko.
- veve Skaties, vai redz?!
- vide! skaties!
- zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
- ķīķerēt Skatīties ar tālskati.
- mest (acu) zibeņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
- mest (acu) zibšņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
- ļauna acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- oftalmofobija Slimīgas bailes no cieša skatiena.
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.).
- iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
- iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) -- par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
- tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās.
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
- liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
- zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
- zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
- mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
- dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
- iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā); iegailēties.
- zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- ISU Starptautiskā Slidošanas savienība (angļu "International Skating Union").
- nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceļš (2).
- glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
- kaulaina acs stings skatiens; arī nenovīdīgs, pārmetošs skatiens.
- pašaut Strauji pavērst (acis, skatienu).
- pašauties Strauji pavērsties (par acīm, skatienu).
- traukt Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
- traukties Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
- ezerrieksts Šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga.
- atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
- tālu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā lielā attālumā.
- tuvu Tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
- bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml.; neitrāls; neieinteresēts.
- divkosīgs Tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem.
- daudznozīmīgs Tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi.
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
- daiļrunīgs Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
- predikatīvs tāds teikums vai teikuma daļa, kurā ir realizēts izteicējs; tāds, kam piemīt predikativitāte
- nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu); stings.
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās, aizstāv tos, rīkojas saskaņā ar tiem.
- atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
- patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2).
- reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām; tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- plakans Tāds, kam ir raksturīgs vienpusīgums, šauri uzskati, šaura izpratne.
- radikāls Tāds, kam ir stingri, konsekventi uzskati; tāds, kura uzskatiem, darbībai ir raksturīgs radikālisms (2).
- diskrecionārs Tāds, kam ļauts rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu); blāvs (3).
- miglains tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu)
- neapzinīgs Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība (par acīm, skatienu).
- šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, arī plašuma, dziļuma (par uzskatiem, domām, interesēm u. tml.).
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
- stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti ir nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
- neizteiksmīgs Tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma (piemēram, par seju, skatienu).
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji zaudējis savu dzīvīgumu, možumu (par skatienu, acīm).
- stabils Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām, uzskatiem).
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs; tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai (piemēram, par domam, uzskatiem); [personīgs]{s:1548}.
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai individuāli (piemēram, par domām, uzskatiem); [personisks]{s:1552}.
- nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- liekulīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- izvairīgs Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
- šaudīgs Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
- izlīdzniecisks Tāds, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem); tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem).
- viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti sejā, skatienā).
- slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, uzskatiem, arī neapmierina (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- nenovērsīgs Tāds, kas nenovēršas, ciešs (par skatiennu), nenovērsts, nelokāms, stingrs.
- čikatilisks Tāds, kas nogalina sievietes; pēc sērijslepkavas Čikatilo uzvārda.
- vairīgs Tāds, kas novēršas (par acīm, skatienu).
- pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- visuredzīgs Tāds, kas redz visu iespējamo, nepieciešamo (parasti par acīm, skatienu).
- lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst noteiktam prasībām, uzskatiem (par parādībām sabiedrībā).
- zibsnīgs Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2).
- vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
- skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
- patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
- bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos); pētījošs (2).
- pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
- dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
- dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
- pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem); dusmīgs (2).
- dzelmains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
- dzelmjains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
- izsalkt Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
- nelabs Tāds, kurā izpaužas kas draudīgs, naidīgs (parasti par acīm, skatienu).
- glūnīgs Tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) - par acīm, skatienu.
- piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
- glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku.
- glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku.
- glaudīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu).
- šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu); greizs (3).
- greizs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu).
- pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
- durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3).
- vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
- nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu).
- brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
- tumšs Tāds, kurā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis (piemēram, par skatienu).
- runīgs Tāds, kurā kas izpaužas, no kura kas ir secināms (piemēram, par skatienu, žestu).
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- vērtīborientēts tāds, kura rīcība, darbība tiek virzīta saskaņā ar noteiktām vērtībām, kvalitātēm, uzskatiem, kuru pamatā ir izpratne par priekšmetu vai parādību pozitīvajām un negatīvajām īpašībām
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstošs noteiktām prasībām, uzskatiem.
- pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
- taisnība tajā nozīmē, kādā to lieto tiesu iestādes, izriet no ieskatiem, kurus izteic tiesa vai šķīrējtiesa, kad, izšķirot juridiskus strīdus, tā pamatojas uz vispārējiem taisnības motīviem.
- kollimātors Tālskatis kāda virziena apzīmēšanai dažu astronomisku instrumentu pārbaudīšanai.
- Galileja tālskatis tālskatis, kura okulārs ir izkliedējoša optiska sistēma, kas dod tiešu attēlu.
- Keplera tālskatis tālskatis, kura okulārs ir sakopojoša optiskā sistēma, kas dod apgrieztu attēlu; tieša attēla iegūšanai Keplera tālskatī izmanto apgriezējsistēmu.
- ķīķis Tālskatis, ķīķeris.
- ķīķeklis Tālskatis.
- ķīķere Tālskatis.
- ķīķerglāze Tālskatis.
- ķīķeris Tālskatis.
- ķīķīzeris Tālskatis.
- skatīklis Tālskatis.
- tāļskatāmais Tālskatis.
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu.
- teleskopējāds Teleskopam vai tālskatim līdzīgs.
- tālskats Teleskops, tālskatis.
- tāļskats Teleskops, tālskatis.
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
- augustīnisms Teoloģijas virziens, kas seko Sv. Augustīna (354.-430. g.) teoloģiskajiem uzskatiem.
- Lebensraum teritorija, kāda pēc valsts vai nācijas uzskatiem nepieciešama tās normālai attīstībai; _burtiski_: "dzīves telpa" (sākotnēji, 20. gs. 30. gados, par dzīves telpu runāts attiecībā uz Vāciju).
- dispozīcijas tiesība tiesības, kas atļauj zināmos atgadījumos kādā lietā rīkoties pēc paša ieskatiem, piem. testamentu sastādot.
- ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
- noslīgt Tikt lēni pavērstam lejup (par skatienu).
- slīgt Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
- noslīdēt Tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu.
- skatiens (arī skats) pagriežas tikt pavērstam (par skatienu).
- skats (arī skatiens) pagriežas tikt pavērstam (par skatienu).
- pavērties Tikt pavērstam (par skatienu).
- noslīdēt Tikt pavērstam lejup (par skatienu).
- pievērsties Tikt pievērstam (par acīm, skatienu).
- nokrist Tikt strauji pievērstam (kam), parasti lejup (par skatienu).
- uzlūkot Tikt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- vērsties Tikt vērstam (par acīm, skatienu).
- krist Tikt vērstam (uz ko) - par skatienu.
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk).
- pēctecība Turpinājums priekšgājēju darbam, uzskatiem, tradīcijām.
- Kavarava Upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera.
- apstāties Uz brīdi pievērsties (par skatienu).
- uz manu (arī tavu, savu) galvu uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
- tautas ticējumi uz nepilnīgas informācijas vai māņticības pamata radušies un izteicienos ietverti tautas vērojumi un uzskati par dabas un cilvēku dzīves parādībām un likumsakarībām.
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne.
- turēt zem sava goda uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
- noķert Uztvert (kāda skatienu).
- izlasīt Uztvert (ko, parasti acīs, skatienā).
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
- klaigas Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
- atēna Vāja, arī neskaidra (pārdzīvojuma) izpausme (parasti sejā, skatienā).
- gars Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā).
- vecais raugs veci paradumi, tikumi, uzskati.
- taustīt Vēlīgi apskatīt; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- taustīties Vērīgi skatīties; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- ciešs Vērīgs, koncentrēts (par skatienu).
- sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
- virzīt Vērst (piemēram, skatienu noteiktā virzienā).
- griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, skatienu, seju).
- koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
- raidīt Vērst (skatienu), parasti uz cilvēku.
- raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem; skatīties (1).
- skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko).
- nodurt acis vērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
- veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu); vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
- aizklīst Vērsties tālumā (par skatienu).
- lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
- skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
- raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību).
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (3).
- nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
- mērīt ar savu olekti vērtēt tikai no sava viedokļa, saskaņā ar saviem priekšstatiem, uzskatiem.
- vērtētāja sistemātiskā kļūda vērtētēju nosliece sekot saviem personiskajiem ieskatiem vai priekšstatiem, kas bieži noved pie datu izkropļošnas (psihometrijā).
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- pseidooftalmoplēģija Vidussmadzeņu jumta bojājuma simptomi: skatiena sānkustības paralīze ar vestibulāro nistagmu; viena labirinta kairinājums izraisa acābola novirzīšanos paralīzei pretējā virzienā, otra labirinta kairinājums - acābola novirzīšanos uz paralīzes pusi.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pavērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
- filozofu akmens viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
- vienprātīgs Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati.
- dominance Vienas smadzeņu puslodes pārsvars ķermeņa kustību un runas kontrolē; vienas acs pārsvars skatiena fokusēšanā uz kādu objektu.
- vienkārša teikuma paradigma vienkārša teikuma struktūras shēmas formu sistēma, kas balstās uz teikuma gramatisko nozīmi - predikativitāti, kuru veido sintaktiskā modalitāte un sintaktiskais laiks.
- slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
- kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
- apskatiens Vienreizējs skatiens visapkārt, apskatīšanās.
- līdzgaitnieks Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
- ulpis Vilkatis.
- līnija Virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
- garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
- krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
- burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.
- revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
- atzinums Zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kati.