Paplašinātā meklēšana

Meklējam kn.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

1 kn

Atrasts skaidrojumos (7855):

monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
(pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
ligzda [cirknis]{s:1981}
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
zaļais 50 rubļu banknote.
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē.
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē.
acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem.
actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem).
acainis Aceknis.
aciknis Aceknis.
mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs.
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis.
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls.
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids.
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne.
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei.
agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu.
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
Kniphofia praecox agrā knifofija.
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
plaktis Aitu aknu slimība.
plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
aizbāža Aizbāznis; aizbāzeknis.
aizbāzis Aizbāznis; aizbāzeknis.
aizbāzs Aizbāznis; aizbāzeknis.
aizperdeļot Aiziet, nikni rājoties.
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs.
nokniedēt Aizkniedēt.
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji.
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji.
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
akadēmists Akadēmijas audzēknis.
Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām.
hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts.
hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums.
ķepanas Aknas; ķepenas.
akna Aknas.
aknes Aknas.
eknas Aknas.
jeknas Aknas.
ķepenas Aknas.
ļivers Aknas.
plūtis Aknas.
ukiņa Aknas.
fistulina Aknenes.
fistulinaceae Akneņu dzimta.
Oknist Aknīste.
aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji.
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā.
mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji.
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants.
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums.
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji.
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji.
aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji.
Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums.
Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
parahepatīts Aknu apaudu iekaisums.
hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija.
hepatofīma Aknu audzējs vai abscess.
aknu dēle aknu blakts.
plakts Aknu blakts.
hepatorāfija Aknu brūces sašūšana.
preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
redija Aknu dēles attīstības stadija.
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
Fasciola hepatica aknu fasciola.
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums.
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija.
dishepātija Aknu funkcijas traucējums.
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests").
ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti.
hepatīts Aknu iekaisums.
hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
dehepatizācija Aknu izoperēšana.
holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana.
holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana.
holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās.
hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana.
hepatikorāfija Aknu izvadkanālā sašūšana.
hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība.
hepatoptoze Aknu noslīdējums.
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
hepatocīts Aknu parenhīmas šūna.
akngaļa Aknu pastēte.
perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums.
hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze.
hepatorekse Aknu plīsums.
distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts.
hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums.
hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae".
hepaticae Aknu sūnu klase.
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
hepatolīze Aknu šūnu sairšana.
steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums.
hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā.
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums.
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
līkknābja vangačakste āķknābja vangačakste.
Vanga curvirostris āķknābja vangačaste.
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes.
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis.
aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu.
hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu.
hepatikogastrostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kuņģi.
hepatikojejunostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un tukšo zarnu.
hepatikoenterostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un zarnu.
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās.
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
kūns Apaļš, trekns.
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai.
kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
kaniks apcirknis klētī.
arods Apcirknis labības glabāšanai.
apcirksnis Apcirknis.
apcirtnis Apcirknis.
arads Apcirknis.
cirknis Apcirknis.
miega Apcirknis.
orūds Apcirknis.
sirobs Apcirknis.
apkašāt Apcirst, nocirst (virkni objektu).
apdienēt Apdarīt (virkni darbu).
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Balda Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Audriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs.
Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs.
Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā.
Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā.
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu.
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā.
Treuhi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Brukāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Rogozovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Čapkova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tihanovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Kļasica Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Rogs Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Liuzinīki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Laļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Mortišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Antonopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Baļucki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Belobabina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jekimovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Karnopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Krasutina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Odumāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ostrovski Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zahariha Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tūmuži Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Austrumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Kukalēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā.
Kalnageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Kalnarāciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Kalnaraupi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Kaņupaites apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Kungudruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Navicki apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Stūrageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā.
Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi.
Ķevieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā.
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā.
Vērēmes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā 8 km no Rēzeknes.
Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mežāres apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Lielā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mazā Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mazā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Asači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Davidovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Drebi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Fiļkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Goruškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Hvorobina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Janīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Jegorovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Krīvmaizes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kuciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Līpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Lounīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mivrinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Muhi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Novaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Samrekovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Skredeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Strankaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Šuļohi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Tabakirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Vusari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Zīmeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Augstikalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Čumine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Grebeiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Juzupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Klopotova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Ļetki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Lītaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Maļejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Maļiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Mediņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Micāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Nirīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Palsinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Pesčanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Petuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Steivanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Teļakalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Uļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Uškaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vecināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vidne Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vovernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Pirmie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Otrie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mazie Barīsi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Melnais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Baltais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Anci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Balbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Baļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bandari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Besovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bratova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Broliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Buši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Dergilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Foļvarkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Golenti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Īvuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kaipi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Karpuškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kazeiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kazuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kisluhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Knutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kolpaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kovaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kupčinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Lipušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mahoņina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mežāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mitri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Petuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Piskuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Plīns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Putrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Račiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rečeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Silagoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Šņitniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Soboļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Sokorņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tarkilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tilīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Uškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Vagaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Vaičuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Zīdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Žurīli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Aļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Armuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Abramovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Aizupīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Apšinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Asinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Batarāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Beleviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ceglineica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Češļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Čirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Drinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Jaunlesna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kakarvieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kises Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Lempi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Lizdiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Mortuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Mosāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ozinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piļcine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Plasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Poikas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Raibie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rūbežneica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rudzusīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Semuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Skūškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Smaudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Smuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Špuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Taunaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Trimaļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Turcines Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Vacainīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Veitulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Vēršukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Viļumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zakari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zarečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zileņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zimkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zuiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā.
Meža Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Mazie Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Adamiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Akminīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Černoste Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Červjakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Cibļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Dubina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Dudari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Ezergailīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Grudes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Kancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Kazmirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Leinakolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Leperi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Liska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Maļinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Meļderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Pūdnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Rušenica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Šahmovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Šejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Seksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Skrauči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Timošiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Vainova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Valaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Veideri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Vorslovāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Apšinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Atlaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dērvaniene Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dūliņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dziļāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Karitoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Krēsle Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kučkauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kuderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Liepusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Stribas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Vilnauce Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Žogotkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Dervāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Dreizi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Geikina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Ignašāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jeroškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Košeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Litavniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Manuhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Minkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Niperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Pocelujevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Punduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Račeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Šļahotska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Sļesarovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Smuškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Staroščiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Taraputki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tumenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Vipinga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Zemesgols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Blantiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Čudarāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Danči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ērzeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gleizdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Goliševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gorsvani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ivgulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ivoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jekimāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Klaugi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Kozudauņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Kūkoji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Letki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lucatnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Plešaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puskundži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Reidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Rogozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Sološnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Stogoršņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Turlaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Vaņkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Vecgailumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Voseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zaļūkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Žogoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Bancuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Ciskāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Dundas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Kantinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Klementinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Leimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Mihalki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Mīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Piertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Romanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Sūļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zīmeļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zirkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Astici Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta".
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Asticu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Ababļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Akmenīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Antropova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Batņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bridiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bukateņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Čerņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Golišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Graši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Idzepole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Izoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Kalinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Karpiņje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Katkovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Labovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Lamaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Leiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Lesinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Malinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Marguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Meški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mihailovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mozgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mukoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Namjoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Novinka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pārtova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Piliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Rozalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Silvestrina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Skadeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Šļakoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Spirgini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Sprestišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Sprūževnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Vecsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Vilkakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Virvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Zabeļje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Apši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Biži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Brusova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ceplīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ciskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Danski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Kozubērži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Križini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Leimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Leški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Livza Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Midziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Morcinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Pokuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Poznane Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Požogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skobuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Suņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Taudejāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Vilkusola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Voskāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Voverova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Zabalotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ismeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas.
Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Astiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Dupāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Harčenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ivuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Kivleņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Markova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Mostovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Pušbāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Regži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rubčinska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Skradeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Stilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Turčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ūzuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Višķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Bereznīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Bungas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Plīna Romani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Krievu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Latviešu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Dvarči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Galdeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Gineviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jaunstašuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jegorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Krepši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Ļoļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Luciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Malukšta Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Martušovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Melteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Milka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Novaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Pozņaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Purviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rukmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rusiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Škrjabi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Staraja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stepiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stikuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stiļbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Utāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Vecstašuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Zeļenopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Zeļonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bički Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bikaunīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Brīžgoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Černoste Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dupini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dzementova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dzeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Garkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Griščati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jakoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jevtišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Kiseļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Lapatiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Lejnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Locukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Mīškoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Paškeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Pinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Šmeiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Solomenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Špieļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Strodziškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Viškeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Zagajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Drabāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Īdeņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Ļodāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Orenīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Sūļagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Teirumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Terumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Zvejsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
Meikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis.
Dekteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Ruduki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Bierzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Bilinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Bliseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Brožgola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Caunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Cepleiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Čornie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Drikaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Gabri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Gļaudas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Gleizdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Goldadiervīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Īvulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Jaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Jaudzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Jaundzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Jūrdži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Kapiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Kloneites Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Kristiņkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Kuciņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Laigolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Laizani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Leškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Livzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Lozdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Maigļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Mazuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Miglinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Miglinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Mikitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Miurinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Obrumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Opiņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Pārkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Piļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Pujati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Pūramola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Razgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Rejeņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Rūbežnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Rudukova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Sārņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Saukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Šķesteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Smilktinis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Soloviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Sosiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Upeitnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Ūzuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Vilkadūbīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Znūteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Zuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Andronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Benislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Deimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Gaiduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Groverišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Jeroščenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Kampišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Kivki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Križevņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Losi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Maremonts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Škvarki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Ūsveiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Dreijerovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Jaunsaimnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Ratinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Spundžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Voronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Akmenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Balda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dītlovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Gulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kirkiliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kristceļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Lazareva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Liuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Ostrovīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Parma Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Peirāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Šauriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Siugaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Svātova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Virbuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Vocīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Žagari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Žierkļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Asnīņis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Babrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Baļtina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Dagumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Dzipšļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Jaunrikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Jezupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Joksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Kūrpinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Liuzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Makuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Medinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Mihalki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Osnīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Piertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Piliskolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Pļuskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Sameņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Skujaunīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Solaviersi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Žagatnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Aļhovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Apari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Bolbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Bondarevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Boriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Cerkovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Deičmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Garanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Gurilišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Keidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Komulteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kraupeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kukuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kurtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lukna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mežalovnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mežasorgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mihejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Odotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pedeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pilveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pivteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Rjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Skromelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Spočinoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Stirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Studeni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Subinaite Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Uļjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Žabrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Agejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Beloglazovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bodrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Burlakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Čulki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Danilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Deneliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Feklistovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gasuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Groveriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gruzdeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Hatki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ignatovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Indričāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jaskina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jaunružina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kļonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kurteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kvasovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Lisovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Losa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Māmulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Paramonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Paški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Rubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Sopri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Špēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Sprinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Šutovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tarakanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zabolotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zaikovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zakutajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zemski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Akremi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Dilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Garjuša apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Jaunmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Jugermani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Parapani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Podļizovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Antonišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Asāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Batari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Dilāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Doroškeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Fomkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Gudakovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Mihalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Ostrovskie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Pokrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Poludņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Rikopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Rozeļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Viši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Zakati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Zverinci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Biksinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Burzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Djogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gabinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gajova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Iugulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jaunborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jermolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jurki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Juškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Kleperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Krampova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Labvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Meļņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Mežagaiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Obricki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Olūtnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Plikpūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Pūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Pustinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Rubļevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Rūdzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Škierbinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Skudras Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Stučeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Taudejāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Vecborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Veremes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Aleksandropole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Blūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs.
Pleikšņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri.
Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
Gārsene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Bekši Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs.
Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki.
Lendži apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 17 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores.
Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
Krupi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Marientāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Ratnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
Strūžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Janopole Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jupatovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Vertukšne Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Zosna Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
Rozentova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā 2 km no Maltas.
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
Rasnupļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ciskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kruki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Prezma Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Pustinka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Štikāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tiskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Stoļerova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
Adamova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Adamovas ezera rietumu krastā 4 km no Rēzeknes; Odumova.
Škeņeva Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Sprūževa Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs.
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Vecrikava Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā.
Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša.
Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka.
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei.
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā.
Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants.
virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis.
pumpāt Apgādāt ar pumpām, izrotāt ar pogām, knopēm.
robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā.
apstrādāt Apgrauzt, apknābāt.
maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā.
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai.
apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku.
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
apknābt Apknābāt, knābāt, knābt.
apknāpāt Apknābāt.
apkņapāt Apknābāt.
apknāpt Apknābt.
apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst.
apknubināt Apknibināt.
apkņudis Apknidis.
apkniest Apknist 2.
apkņubināt Apknubināt.
rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu.
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
izseģināt Apsegt (virkni objektu).
maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties.
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
acekņains Ar aceknīšiem izausts.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
divplakņu Ar divām plaknēm.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
ieknābt Ar knābi iecirst.
knierēt Ar knābi kārtot (spalvas, par putnu).
izknotēties Ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu).
izknosīties Ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu).
knairīties Ar knābi knosīties spalvās.
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
knūbāties Ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem.
knūbāt Ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt.
knozāties Ar knābi tīrīt apspalvojumu.
knierēties Ar knābi tīrīt spalvas.
kosīties Ar knābi tīrīt spalvas.
pluzināties Ar knābi tīrīt spalvas.
knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
knuzināt Ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem.
knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
knusināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem).
knobāt Ar knābi vai zobiem kasīt.
knobāties Ar knābi vai zobiem kasīties.
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
uzkniepēt Ar kniepadatām uzspraust.
sipnīce Ar koka dēļiem norobežots apcirknis klētī.
tektoniskais bloks ar lūzumiem norobežots Zemes garozas iecirknis.
skaidrs ar monētām, banknotēm (par norēķināšanos).
lepuškāt Ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu).
kable Ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei.
kluiga Ar sakni izcirsts koks.
raka Ar sakni izrakts koks.
pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
sfigmogramma Ar sfigmogrāfu iegūtā līkne.
daļējs griezums ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements.
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
trīsplakņu Ar trim plaknēm.
hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
knotēt Ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu.
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē.
Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs.
MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja.
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri.
Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
arodskolēns Arodskolas audzēknis vai audzēkne.
arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis.
arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne.
arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis.
nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm.
arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
Symphytum officinale ārstniecības tauksakne.
bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
Saponaria officinalis ārstniecības ziepjusakne.
ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā.
arteriogramma Artērijas pulsa līkne.
ežektorfiltrs Artēziskais dziļsūknis gruntsūdens līmeņa pazemināšanai.
AWG Arubas guldenis; Arubas valūtas kods, sīknauda - cents.
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
valūta Ārvalstu banknotes, monētas u. c.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai).
hepatohēmija Asins sastrēgums aknās.
acharnement asinskārs niknums.
prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis.
dromogramma Asinsrites ātruma līkne.
hepatorāģija Asiņošana no aknām.
Geospiza difficilis asknābja zemesžube.
askniebes Asknaibles.
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
ekvatoriālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir debess ekvatora plakne un pamatvirziens – pasaules ass.
ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass.
horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni.
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents.
Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes).
kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π).
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi).
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni.
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
repetēt Atkārtot cita kuģa raidītus signālus informācijas tālāknodošanai, vai arī apstiprinot saņemšanu.
knābelēt Atkārtoti knābāt.
knazerēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
knazierēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
uzknaibīt Atkārtoti knaibot ievainot.
noknāpāt Atkārtoti noknābt, nokapāt.
atkribināt Atknibināt, atlupināt; atkrubināt.
atkrubināt Atknibināt, atlupināt.
atknabināt Atknibināt.
atkņibināt Atknibināt.
atknubināt Atknibināt.
atkņubināt Atknibināt.
atkņubrināt Atknibināt.
atrubināt Atknibināt.
panadze Atkniedējamā nagla, kniede.
atniedēt Atkniedēt.
Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
norocīt Atlocīt piedurknes.
apdūris Atloks, piedurknes atloks.
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem.
retikulārais blīvums atomu (jonu) skaits uz laukuma vienību kristāliskā režģa kādā plaknē.
atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
štikmuttere Atraitnīte; atraiknīte.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
notrukšķināt Atraut, noknapināt.
tērkt Ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas.
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.).
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers.
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis.
Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m.
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m.
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m.
Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers.
Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
Glušanka ezers atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 4,3 ha.
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo.
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha.
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms.
Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis.
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers.
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers.
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus).
raitīties atrotīt (piedurknes).
šļaucīt Atrotīt (piedurknes).
atbrucināties Atrotīt piedurknes.
atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus).
atbrauces Atrotītas piedurknes.
mezgls Ātruma mērvienība - 1852,2 metri jeb viena jūras jūdze stundā (=0,5145 m/s); saīsinājums - kn (angļu "knot").
kn Ātruma mērvienība - mezgls (angļu "knot").
atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
siept Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
kņābiens Atsevišķs knābiens.
važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
noknakšēties Atskanēt atsevišķam knakšķim.
noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust.
atkačāt Atsūknēt.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
hepatolienāls Attiecīgs uz aknām un liesu.
hepatorenāls Attiecīgs uz aknām un nierēm, piem., sindroms.
hepatolentikulārs Attiecīgs uz aknām un uz lēcveida kodolu smadzenēs.
hepatoportāls Attiecīgs uz aknu portālo sistēmu.
alifātisks Attiecīgs uz organiskiem savienojumiem ar vaļēju virkni.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
primārā atvasināšana atvasināšana no saknes.
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
prokambijs Audi, kas veido jaunas daļas augu orgānos (stublājos, saknēs); šie audi ir pamats primārajiem vadaudiem.
miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā.
hepatizācija Audu konsolidācija par aknām līdzīgu masu; novēro plaušās pneimokoku pneimonijas gadījumā.
audzēklis Audzēknis; audžubērns.
audzēksnis Audzēknis; audžubērns.
audže Audzēknis.
audzētnis Audzēknis.
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis.
naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas.
piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni.
piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
kāja Auga sakne.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi.
vasas augi augi, kam ir vasas un saknes.
hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem.
kokcicefālis Auglis ar knābjveida galvu.
levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze.
puņķis augoņa sakne.
monotona virkne augoša vai dilstoša virkne.
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru.
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
lādzeknis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne.
lādzeksnis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne.
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi.
nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.).
oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma.
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda; kalnu sistēma.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem).
cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem).
aerotropisms Augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma.
aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās.
biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē.
sūnas Augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna.
uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
organoģenēze Augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē).
aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
ksilēma Augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms.
aukstais starts aukstā sāknēšana.
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā.
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
rēzeknieši Autobuss, kas kursē no Rēzeknes vai uz Rēzekni.
hepatarģija Autointoksikācija kā aknu nepietiekamas atindējošās funkcijas sekas.
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka.
Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka.
Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
manats Azerbaidžānas manats - naudas vienība Azerbaidžānā, sīknauda - kapeika.
AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
mamons Bagātība kā ļaunuma sakne.
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents.
BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils.
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
Balda Baldas dzirnavu ezers - uzpludināts uz Baldas upes Rēzeknes novada Pušas pagastā.
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
hitons Baleta tērps bez piedurknēm.
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
balsta sakne balstsakne
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā.
plerēze balta uzšuve uz sēru tērpa piedurknēm un apkakles.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
neodikumarīns Balts pulveris; līdzīgi dikumarīnam kavē protrombīna un prokonvertīna veidošanos aknās.
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis.
emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
banknota Banknote.
kredītnauda Banknote.
šeine Banknote.
kā vārnas barā, nikni, plēsonīgi; ar ziņkāri.
BBD Barbadosas dolārs; Barbadosas valūtas kods, sīknauda - cents.
barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints.
Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes.
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne.
trofiskā ķēde barošanās ķēde, organismu virkne, kuras dažādie locekļi cits no cita pārtiek.
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt.
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs.
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji.
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
Saponaria ocymoides bazilika ziepjusakne.
dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis.
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
Bebrīte Bebrupe Kokneses novadā.
Bebrupīte Bebrupe Kokneses novadā.
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km.
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
BZD Belizas dolārs; Belizas valūtas kods, sīknauda - cents.
benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
BMD Bermudu Salu dolārs; Bermudu Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis.
knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis.
knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis.
knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis.
tušķis Bērnu knupis.
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu.
BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās).
lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta.
aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints.
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm.
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena.
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima").
burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals.
kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs.
čūkslis Biezoknis, biežņa.
bignis Biezoknis, brikšņi.
biežņa Biezoknis, drūzma.
saaudznis Biezoknis, saaudze.
biezēklis Biezoknis; biezājs.
biezēknis Biezoknis; biezājs.
biezenis Biezoknis; biezājs.
čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas.
biezājs Biezoknis.
bieziena Biezoknis.
biezotnis Biezoknis.
biežotnis Biezoknis.
biezuklājs Biezoknis.
biezums Biezoknis.
pabieznis Biezoknis.
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
Bubalornis albirostris bifeļputns jeb bifeļu audējputns, arī baltknābja bifeļputns.
Čudarānu dzirnavezers bija uzpludināts Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Rēzna Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rozenmuiža Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums.
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems.
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava.
Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
kadra beigu ierobežotājs bitu virkne vai īpašs signāls, kas norāda kadra pārraides beigas.
kadra sākuma ierobežotājs bitu virkne, kas norāda kadra pārraides sākumu.
kadra vadības lauks bitu virkne, kas raksturo kadra tipu un dažas vadības funkcijas.
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
Amblystegium compactum blīvā strupknābe.
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja).
BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš.
kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami.
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
tuktys brangas, gatavotas no koka saknēm.
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
seseli Briežsaknes.
muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
britns Brikns un bailīgs.
braukšķēt Brikšķēt, knakšķēt.
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
brasku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums.
brisku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums.
paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2).
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens.
zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga.
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm.
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis, ko vadīja komturs.
Bugru ezers Bugru ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - <1 ha.
Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
izbuknīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
izbukņīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
uzbokņīt Buknījot panākt, ka pieceļas; buknījot uzmodināt.
ķilas Bumbuļi pie kāpostu saknēm, rodas kāpostu slimības dēļ.
karotas Burkānu suga ar resnu, strupu sakni.
apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki.
atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī.
identifikators Burtu, ciparu, simbolu virkne, ar ko apzīmē kādu programmas elementu.
BIF Burundi franks; Burundi Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut zilu zēveli būt ļoti dusmīgam, sašutušam, saniknotam.
skatīties baltām acīm būt ļoti niknam.
spļaut uguni būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spļaut zilas ugunis būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties.
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
niknoties Būt niknam, paust niknumu.
aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
zālāt Būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi.
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs.
mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs.
takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai.
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus").
kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus.
ceceris Celms ar saknēm.
neatvasināts celms celms, ko veido tikai sakne bez afiksiem.
pirmatnīgs celms celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem; primārs celms.
atvasināts celms celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni).
salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
ceļa plāns ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
centrifugālais sūknis centrbēdzes sūknis.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms.
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem.
antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem.
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni.
cigoreņš Cigoriņa sakne.
pentožu cikls ciklisku, fermentatīvu, aerobisku glikozes oksidēšanās reakciju virkne, kuras galaprodukti ir ūdens un oglekļa dioksīds.
AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās).
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi).
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
taisns cilindrs cilindrs, kura cilindriskā virsma (veidule) ir perpendikulāra tā plaknēm (pamatiem).
puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes.
Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m.
figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
kruknis Cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž.
bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
saknes rādītājs cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām.
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem.
hepatolizīns Citolizīns, kas noārda aknu šūnas.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
ķiugs Cūkas augšžokļa ilknis.
čukra Cūkas gaļas treknums.
cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūknātra Cūknātre.
scrophularia Cūknātres.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
cūknātraugi Cūknātru dzimta ("Scrophulariaceae").
scrophulariaceae Cūknātru dzimta.
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga.
cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos.
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
torēnija Cūknātru dzimtas ģints ("Torenia").
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas.
vīrcele Cūknātru dzimtas senāks nosaukums.
scrophulariales Cūknātru rinda.
acanthaceae Cūknātru rindas akantaugu dzimta.
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos.
spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama.
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
nopūtas Cūku liekumi (aknas, plaušas).
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi.
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka.
CZK Čehijas krona; Čehijas Republikas valūtas kods, sīknauda - hellers.
morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem).
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
CLP Čīles peso; Čīles Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Černaja Čornaja - apdzīvota vieta un pagasts Rēzeknes novadā.
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Oph Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs.
Ophiuchus Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs.
Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7.
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums.
aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē.
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu.
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus.
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē.
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas.
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
valodas zīmes patvaļīgums dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi.
faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24).
bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
sasauksme Darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko).
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
atsūknēšana Darbība, process --> atsūknēt.
atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties.
tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
niknot Darīt niknu.
kniedētājs Darītājs --> kniedēt.
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate.
lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
izkārtojumprogramma datorizdevniecības programma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku, kā arī veikt virkni operāciju ar tekstu un attēliem.
datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju.
kopnes sekotājs datu satekne, kas saņem datus no kopnes vedēja.
digitālais paraksts datu virkne, kas apliecina, ka datu paketē, kas izsūtīta ar šādu parakstu, nav veiktas nekādas izmaiņas; ciparparaksts.
efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1.
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
atknābāt Daudzkārt knābājot atbrīvot (mezglu, saiti).
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis.
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes.
tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
vēza Daudzums, rinda, virkne.
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus).
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas.
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni.
amfigastrijas Dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē.
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju.
ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru.
debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
snaps Deguns, knābis.
snāpis Deguns; knābis.
plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā.
klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus.
audzēknītis Dem. --> audzēknis.
galokniņa Dem. --> galokne.
galoksniņa Dem. --> galokne.
knābiņš Dem. --> knābis.
knābītis Dem. --> knābis.
knaiblītes Dem. --> knaibles.
knakšķītis Dem. --> knakšķis.
knāpiņš Dem. --> knāpis.
knausītis Dem. --> knausis.
knaušelis Dem. --> knauslis.
knauslītis Dem. --> knauslis.
knētiņš Dem. --> knēts; gnīdiņa.
knēveliņš Dem. --> knēvelis.
knibītis Dem. --> knibis.
kničelis Dem. --> knicis.
knipšelis Dem. --> knipšis.
knisītis Dem. --> knisis.
knislītis Dem. --> knislis.
liekniņa Dem. --> liekna.
piesūceknītis Dem. --> piesūceknis.
saknīte Dem. --> sakne.
staipeknītis Dem. --> staipeknis.
sūknītis Dem. --> sūknis.
veleknīte Dem. --> velekne.
MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens.
dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes.
sensors devējs - mērpārveidotājs, kas tieši uztver mērījamo lielumu (spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu utt.) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
adenīndezamināze Dezaminētājs ferments, kas katalizē adenīna pārvēršanu hipoksantīnā; rodas aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā.
magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs.
magnetorezonanse Diagnostikas metode, kas dod iespēju iegūt orgānu un sistēmu asu attēlu vairākās plaknēs.
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē.
KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
dīgļsaknīte Dīgļsakne.
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
distomum Distomum hepaticum - aknu fasciolas "Fasciola hepatica" nosaukuma sinonīms.
saknubis Divd. --> saknubt.
saniknots Divd. --> saniknot.
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
akantaugi Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Acanthaceae"), lakstaugi, krūmi, retumis koki.
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā.
reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
bilaterālā simetrija divpusējā simetrija (caur objektu var novilkt tikai vienu simetrijas plakni).
bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā).
bisegmentektomija Divu aknu segmentu, t. i., vienas daivas rezekcija; hepatiskā lobektomija.
iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē).
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
dubultsvārsts divu svārstu sistēma, kurā otrs svārsts iekārts virknē kādā punktā pie pirmā svārsta.
konkatenēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasaistīšana vienā veselā; savirknēšana.
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem.
Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri.
svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints.
Geospiza magnirostris dižknābja zemesžube.
coccothraustes Dižknābji.
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
zaļais Dolārs, iesauka iegūta banknošu zaļās krāsas dēļ.
DOP Dominikānas peso; Dominikānas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t.
VND Dongs; Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - hao = 0,1 dongs un xu = 0,01 dongs.
AMD Drams; Armēnijas Republikas valūtas kods, sīknauda - luma.
aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
memme Drukna, neveikla meitene.
tusņi Drukni, plati.
stampa Drukns cilvēks.
stampals Drukns cilvēks.
stieblaks Drukns cilvēks.
stepis Drukns pusaudzis.
rembis Drukns zēns.
štakāns Drukns, labi kopts vīrietis.
tepča Drukns, lempīgs cilvēks.
repsis Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
repšs Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
repšīgs Drukns, muskuļains, spēcīgs.
stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
ķemīgs Drukns, pabrangs.
borka Drukns, plecīgs puisis.
brožs Drukns, plecīgs, miesās apjomīgs.
brožīgs Drukns, plecīgs, spēcīgs.
brozls Drukns, plecīgs.
gabalains Drukns, plecīgs.
svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks.
dampīgs Drukns, resns; spēcīgs.
stakans Drukns, spēcīgs vīrs.
stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs.
bekains Drukns.
depīgs Drukns.
paducīgs Drukns.
plecots Drukns.
rempans Drukns.
zukrs Drukns.
eirisomija Druknums.
aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu.
Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
dūknēja Dūknējs.
dūknējs Dūkstains; duknējs.
duknējs Dūkstains; dūknējs.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns.
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g.
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
kūpekļi Dūmojoši objekti, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem.
bumplis Dumpis – gārņu dzimtas putns ar garu kaklu, garu, smailu knābi un garām kājām.
diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri.
limosella Dūņenes - cūknātru dzimtas ģints.
torakocentēze Dūriens krūšu dobumā, lai izsūknētu šķidrumu.
badēt Durstīt, bakstīt; buknīt.
badīt Durstīt; bakstīt; buknīt.
dēsteklis Durteknis.
paceļamās durvis durvis, kuras atver vai aizver, tās pārvietojot vertikālā plaknē.
apkaišana Dusmas, niknums.
furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi.
sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku).
punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks.
dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks.
purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
greits Dusmīgs, nikns; īgns; noskaities.
aizkaitināts Dusmīgs, nikns.
apkreties Dusmīgs, saskaities, saniknots.
sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
bargot Dusmoties, niknoties.
sirdoties Dusmoties, niknoties.
kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi.
anabola Dzeju virkne ar dažādiem iestarpinājumiem.
genciānas sakne dzeltenās drudzenes jeb genciānas saknenis; līdzeklis pret gremošanas traucējumiem.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus").
Pyrrhocorax graculus dzeltenknābja klinškovārnis.
Buphagus africanus dzeltenknābja vēršstrazds.
Urocissa flavirostris dzeltenknābja zilžagata.
Eurylaimus oshromalus dzeltenmelnais strupknābis.
Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
dziļoksnis Dziļums; biezoknis; dzelme.
rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo.
zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
Vecmelderu dzirnavezers dzirnavezers Aknīstes pagastā, platība — 1,6 ha.
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs.
mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā.
JEP Džērsijas mārciņa; Džērsijas Teritoriālās Vienības valūtas kods, sīknauda - penss.
DJF Džibutijas franks; Džibutijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm.
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese.
ūluoknis ēdiens no piena, olām, cūkgaļas un bīdelētiem miltiem; ūlaknis.
olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis.
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
Loxia curvirostra egļu krustknābis.
mazais krustknābis egļu krustknābis.
skuts Egļu mežs, biezoknis; sīks, biezi saaudzis krūmājs; skuta.
EGP Ēģiptes mārciņa; Ēģiptes Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda – piastrs.
Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā.
subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
Lycopus europaeus Eiropas vilknadze.
aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē.
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā.
izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu).
atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
vibromasažieris elektrisks aparāts, kas rada vibrāciju kādā ķermeņa iecirknī, lai stimulētu asinsriti un vielmaiņu.
Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai.
elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā.
levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
indukcijas sūknis elektromagnētiskais sūknis.
elektromiogramma Elektromiogrāfiskās līknes attēls.
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija).
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem.
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
ksantīnoksidāze Enzīms, kas katalizē purīnbāžu ksantīna un hipoksantīna oksidēšanu par urinskābi; plaši izplatīta dabā, iegūst no aknām, piena.
nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā.
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni.
plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs.
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
glutārskābe Etilēndikarbonskābe; veidojas no lizīna dažu dzīvnieku aknu homogenātos.
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
Liskas ezers ezers — atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība — 7,4 ha; Liska ezers.
Mežmaļu ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 1,4 ha.
Lielais ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 8,8 ha; Lielezers.
Luknājs ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,4 ha, Lukna ezers; Luknais ezers; Luknas ezers; Luknica ezers.
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers.
Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Melnezers ezers Kokneses pagastā, platība - 1,1 ha.
Ragaļu ezers ezers Kokneses pagastā, platība - 6,7 ha; Ragāļezers.
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers.
Galdacis Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m.
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers.
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers.
Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers.
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m.
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers.
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers.
Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%.
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers.
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis.
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m.
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers.
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu.
Luknica ezers ezers Luknājs Andzeļu pagastā.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka.
Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m.
Zarežnoje ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - <1 ha.
Vusars Ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers.
Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers.
Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
Provala ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1 ha.
Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers.
Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers.
Līduča Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers.
Marientāles ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība — 2,9 ha.
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers.
Zileņu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 2,8 ha
Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers.
Lempu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība 6,2 ha; Pustoška ezers; Pustoškas ezers; Pustošku ezers.
Lapuku ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 1,7 ha
Dziļūkšņu ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 11,5 ha; Dziļukšņas ezers.
Līdacis Ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
Vēveru ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 8,1 ha.
Arhipovka ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Aklis Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha.
Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha.
Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers.
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers.
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
Niperovas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā, plkatība — 13,3 ha.
Sivēnu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - <1 ha.
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers.
Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha
Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers.
Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers.
Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers.
Orehovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,3 ha; Orehova ezers.
Daņilova Ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers.
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers.
Noviku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha.
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers.
Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers.
Liepukalna ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — \~1 ha.
Marguču ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 16 ha.
Mazais Sprestišku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 3 ha; Sprestiškas ezers.
Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers.
Joniku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,7 ha; Bidzānu ezers; Eniķu ezers; Eničku ezers.
Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka.
Vurvuļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 3,3 ha, dziļums - līdz 6,2 m.
Mežgaiļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 5,6 ha.
Voskānu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība — 4,3 ha.
Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m.
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers.
Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha.
Boltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta rietumu daļā, platība - 26 ha; Baltais ezers; Baltezers.
Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers.
Baltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 158,4 m vjl., platība — 26,0 ha, lielākais dziļums — 7,5 m; Baltezers.
Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis.
Dēlinis Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,3 ha; Dēliņa ezers.
Rusišķu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,7 ha; Rusičku ezers; Rusiška ezers.
Meruškas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,8 ha.
Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers.
Cirvītis Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 2,5 ha.
Padieleits Ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis.
Krievu Viraudas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — <1 ha.
Krievu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 2 ha.
Smagaņu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 3 ha, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m; Smageņu ezers.
Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers.
Lubāniņš Ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers.
Līdaciņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,7 ha.
Šķērzlateņa ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,7 ha.
Šaudiņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 5,4 ha.
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers.
Maltas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 4,5 ha.
Griščatu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 5,1 ha
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers.
Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka.
Rubuļu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha.
Tēveņu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha.
Podberezjes ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,6 ha.
Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers.
Saukuma ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha.
Gluhars Ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha.
Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers.
Brālīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 3,2 ha.
Lielais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 4 ha, Budjanka ezers; Buzanka ezers; Buzjanka ezers.
Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers.
Usvīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha.
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers.
Poļivaru ezers ezers Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, stipri aizaudzis.
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers.
Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha.
Purišs Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers.
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers.
Žierkleits Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis.
Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha; Ošara ezers; Ošuru ezers.
Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha.
Pilveļu ezers ezers Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, platība — 8,5 ha.
Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha.
Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha.
Gluhoje Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha.
Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers.
Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha.
Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha.
Timseņš Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers.
Veduščeje Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha.
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers.
Aprūbs Ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha.
Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers.
Polūdņu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 2,4 ha.
Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers.
Zverinca ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 7,5 ha
Rikapoles ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 12,4 ha; Rikopoles ezers.
Stoļerovas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 16,7 ha.
Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers.
Vizulītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 11,6 ha, dziļums - līdz 5,3 m.
Nirītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš.
Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
Meļņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — <1 ha.
Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers.
Lukstenītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers.
Radopoles ezers ezers Rēzeknes novada Viļānu pagastā, platība — 1,2 ha.
Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers.
Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks.
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
guanāze Ferments aknās un liesā, kas katalizē guanīna pārvēršanos ksantīnā.
glikociamināze Ferments aknās, kas katalizē glikociamīna hidrolīzi urīnvielā un glikokolā.
glikogenāze Ferments aknās, kas katalizē glikogēna hidrolīzi vienkāršākos cukuros.
fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi.
argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos.
karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā.
hepatotrombīns Fibrīna faktors, kas rodas aknās; pārejot asinīs, tas savienojas ar leikotrombīnu un veido trombīnu.
FJD Fidži dolārs; Fidži Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij).
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
PHP Filipīnu peso; Filipīnu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
animācija Filmēšanas tehnika, uzņemot filmu kā statisku attēlu virkni, kurus projicējot, rada kustības ilūziju.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
hepatikostomija Fistulas izveidošana aknu izvadkanālā.
fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12.
mata maisiņš folikuls, kurā ietverta mata sakne.
FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss.
redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums.
tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās.
nopicināt Formēt (knapsieriņus).
sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes.
glikofosfolipīns Fosfolipīns, kurā ir ogļhidrāta radikālis; atrodams aknās.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi.
mizanscēnas izkadrējums fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos.
izkadrējums Fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos.
aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni.
fotoobjektīva gaismasspēja fotoobjektīva projicētā optiskā attēla apgaismojuma attiecība gaismjutīgā materiāla atrašanās plaknē pret fotografējamā objekta apgaismojumu.
dziļuma asums fotoobjektīva spēja vienlīdz asi vienā plaknē projicēt telpiski izvietotus objektus; tas atkarīgs no fotoobjektīva fokusa attāluma, diafragmas atvēruma lieluma un attāluma līdz fotografējamam objektam.
ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu.
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei.
timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum").
Lycopodium annotinum gada staipeknis.
neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu).
Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
gaiselis Gaiseknis.
gaisers Gaiseknis.
gaisīklis Gaiseknis.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
levorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana pa kreisi.
magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts.
Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā.
naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes.
GYD Gajānas dolārs; Gajānas Kooperatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru.
galaktopeksija Galaktozes saistīšana aknās.
bacvinis Galda biete (sakne).
galokņa Galotne; galokne.
galoksne Galotne; galokne.
galone Galotne; galokne.
galote Galotne; galokne.
galotnis Galotne; galokne.
apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums.
encefalomieloradikulīts Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un spinālo nervu saknīšu iekaisums.
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
bleini Gaļas izaugumi gailim zem knābja.
baltums Gaļas treknums, taukums.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
sedi Ganas sedi - naudas vienība Ganas Republikā, sīknauda - peseva.
GHS Ganas sedi; Ganas Republikas valūtas kods, sīknauda - peseva.
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
klēriķis Garīgā semināra audzēknis.
auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
mūru garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium murale").
krasta garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium ripariodes").
rhynchostegium Garknābītes.
Mergus serrator garknābja gaura.
Neodrepanis coruscans garknābja māņnektārputns.
Ramphocaenus melanurus garknābja odķērājs.
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
surcot Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
surcotte Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
ingvers Garšviela, kas iegūta no šā auga sakneņa.
turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma.
picināt Gatavot knapsieriņus.
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne.
genciopikrīns Genciānas saknes glikozīds.
gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm.
gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību.
GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss.
GIP Gibraltāra mārciņa; Gibraltāra valūtas kods, sīknauda - penss.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki.
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
hiperglikogenolīze Glikogēna pastiprināta šķelšanās (aknās).
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa).
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
kampstīties Grābstīties, knakstīties.
demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne.
aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu.
kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības.
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
sakarīgs grafs grafs, kurā ikkatras divas virsotnes savieno šķautņu virkne (maršruts).
supletīva forma gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa.
semantiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto dažādas saknes vai celmus vienas paradigmas robežās.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
Griškāni Greiškāni - apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 7 km uz austrumiem no Rēzeknes pilsētas.
Hymenostylium recurvirostrum greizknābīša mietvācelīte.
gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm.
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu.
Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves.
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls.
pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
hepatotomija Grieziens aknās.
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
UAH Grivna; Ukrainas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
kužināties Grozīties, knosīties (sēžot, guļot).
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm.
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām.
brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
Scrophularia nodosa gumainā cūknātre.
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vanginīks gūsteknis.
gūstnieks Gūsteknis.
ķērums Gūsteknis.
plennais Gūsteknis.
prisonnier Gūsteknis.
sagūstītais Gūsteknis.
vaņģinieks Gūsteknis.
PYG Gvarani; Paragvajas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
GNF Gvinejas franks; Gvinejas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra.
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha.
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā pēta telpas figūru un ķermeņu attēlošanu plaknē, izmantojot projekcijas.
Eiklīda ģeometrija ģeometrijas uzskatāmā sistēma plaknē un telpā, kura apraksta Eiklīda aksiomas (ieskaitot paralēļu aksiomu).
riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē.
traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
ģimnāzists Ģimnāzijas audzēknis.
gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm.
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
heknijs heknejs - aizjūga rikšotāju zirgu suga.
hakneijs Heknijs.
haknejs Heknijs.
hekni Heknijs.
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
hemignathus Hemignathus wilsoni - pusknābja havajputniņš.
hemosideroze Hemosiderīna nogulsnēšanās aknās u. c. orgānos un audos.
pleirohepatīts Hepatīts ar aknām tuvās pleiras daļas iekaisumu.
poliēteri Heteroķēžu polimēri, kuru galvenajā virknē ir ēteru grupas -C-O-C-.
poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas.
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
reversīvs hidroagregāts hidroagregāts, kas ir piemērots gan elektroenerģijas ražošanai, gan ūdens pārsūknēšanai.
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta.
koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu.
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas.
sansāra Hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos; samsāra.
amigdalotripsija Hipertrofītas mandeles sašķaidīšana ar stiprām platknaiblēm; pēc tam sašķaidīto daļu izgriež.
hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā).
batigrāfiskā līkne hipsogrāfiskās līknes daļa, kas raksturo jūru un okeānu dziļuma sadalījumu.
holanopoēze Holskābes, tās atvasinājumu vai sāļu veidošanās aknās.
kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu.
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents.
rinda horizontāla izklājlapas šūnu virkne, kas šķērso visu izklājlapu. Datu bāzēs ar rindu parasti saprot ierakstu.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos.
lokuss Hromosomas iecirknis, kurā atrodas gēns; gēna vieta hromosomu kartē.
limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi.
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
kapsulārā ciroze hronisks perihepatīts jeb kapsulārā pseidociroze - fibrozs aknu kapsulas sabiezējums, kas skar arī parenhīmu.
hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas.
dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm.
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa.
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km.
Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā.
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
ieknaibīt Iebiedēt ar kniebšanu.
sabūkāt Iebuknīt.
piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm.
valda Iecirknis.
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1).
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse.
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
polarimetrs iekārta, ar ko mērī gaismas polarizācijas plaknes pagrieziena leņķi.
hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
iekņazāt Ieknābāt, ieēst.
ieknozāt Ieknābāt, ieēst.
iekņābt Ieknābt.
ieknāpt Ieknābt.
iekņāpt Ieknābt.
ieknubināt Ieknibināt.
ieknīpēt Iekniebt, sakniebt.
iekņiebt Iekniebt.
ieknukšēties Ieknukstēties.
ieknukšķēties Ieknukstēties.
sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2).
vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
eļļas uztvērējs ierīce motora karterī, no kuras eļļa tiek iesūkta eļļas sūknī.
epilators Ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni.
siltumsūknis Ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
termostabiņš Ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem.
sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
mutoskops Ierīce zīmējumu vai fotogrāfisku attēlu virknes ātrai demonstrēšanai.
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
blīvuma mērītājs ierīce, ar ko mērī šķidruma vai gāzu blīvumu, parastākie veidi ir aerometrs un piknometrs; blīvummērs.
elektromagnētiskais sūknis ierīce, ar kuru pārsūknē šķidrus metālus un elektrolītus, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu.
dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
aplikators Ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu.
predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā.
aplāgs Ierobežots iecirknis; apgaita.
jauktā ierosme ierosme, kurā vienlaikus izmanto virknes un paralēlos ierosmes tinumus.
virknes ierosme ierosme, kuras tinumi slēgti virknē ar enkuru.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties.
ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
aizknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties.
ieknakšēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties.
ieknaukšēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
aizknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties.
ieknikšēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknosīties Iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
ieknipāt Iesist knipi.
ieknipēt Iesist knipi.
ieknaidīt Iesist, iekniedēt.
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties.
izcilnis Iespieddarbu salikumā trekni, pustrekni, kursīvi u. c. izcili burti.
autorsērija Iespieddarbu virkne, kas apvieno viena autora darbus.
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
iekniedēt Iestiprināt (kniedi).
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
iepumpēt Iesūknēt.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ.
svārstveida migrācija ikdienas vai arī iknedēļas iedzīvotāju pārvietošanās uz darbu vai mācībām no vienas apdzīvotas vietas uz citu.
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
hepatosplenopātija Ikviena slimība, kas skar aknas un liesu.
recurvirostridae Īlenknābju dzimta.
recurvirostra Īlenknābju dzimtas ģints.
parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS).
knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
sakluknēt Ilgāku laiku kluknēt.
knābāties Ilgāku laiku knābāt (1); laiku pa laikam knābāt (1).
kribināties Ilgāku laiku knibināt, knibināties.
knibināties Ilgāku laiku knibināt.
noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties.
izknābāties Ilgāku laiku, daudz knābāties.
izknaibīt Ilgāku laiku, daudz knaibīt.
izknaibīties Ilgāku laiku, daudz knaibīties.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izknibināties Ilgāku laiku, daudz knibināties.
izniknoties Ilgāku laiku, daudz niknoties.
kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes.
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties.
atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti.
knakšināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
knakšķināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt.
knikšināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
knikšķināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt.
knakšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt.
knikšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt.
ilksna Ilknis (1).
ilkse Ilknis.
ilksne Ilknis.
ilksnis Ilknis.
ilkss Ilknis.
ilksts Ilknis.
ilktis Ilknis.
ilkts Ilknis.
ilte Ilknis.
ilts Ilknis.
triecējzobs Ilknis.
dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu.
INR Indijas rūpija; Indijas Republikas valūtas kods, sīknauda - paiss.
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
indoksilsērskābe Indoksila savienojums ar sērskābi (aknās); tiek izvadīts no organisma caur nierēm kā kālija sāls (indikāns).
IDR Indonēzijas rūpija; Indonēzijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sens.
pārvede Indosaments - žiro prasījuma tālāknodošanas forma vērtspapīru tiesībās.
stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus.
ārstniecības ingvers ingveru dzimtas suga ("Zingiber officinale"), kuras sakneņus izmanto par garšvielu.
skripts Instrukciju virkne, kas nosaka, kā programmai jāveic kāda specifiska procedūra, piem., ieiešana elektroniskā pasta sistēmā.
aksiometrs Instruments dažos ģeodēzijas aparātos, ar kuru mērī aparāta ass attālumu (novirzi) no sākumplaknes.
knaibles Instruments zīmju iespiešanai vai izkniebšanai.
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
viscerotoms Instruments, ko lieto iekšējo orgānu (aknu) pēcnāves paraugu iegūšanai.
pericentriskā inversija inversija, kurā invertētais iecirknis ietver centromēras rajonu.
interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101.
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas.
atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti.
divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms.
gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru.
IQD Irākas dinārs; Irākas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils.
IRR Irānas riāls; Irānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - dinārs, praktiski netiek lietota.
dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu.
bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm.
ponariks Īsa, kupla piedurkne.
Pericrocotus brevirostris īsknābja dzelkņspalvenis.
dzeltenā filepita īsknābja māņnektārputns ("Neodrepanis hypoxantha").
Neodrepanis hypoxantha īsknābja māņnektārputns.
Anser brachyrhynchus īsknābja zoss.
klips Īslaicīga knakšķa atdarinājums.
mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi.
harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis.
ISK Islandes krona; Islandes Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
Žagatu ezers Ismeru-Žagatu ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
rempelis Īss un resns, drukns cilvēks.
rempucis Īss un resns, drukns cilvēks.
rempulis Īss un resns, drukns cilvēks.
duprs Īss un resns, drukns.
pusainis Īss virskrekls ar piedurknēm.
noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
noknakšināt Īsu brīdi knakšināt un pabeigt knakšināt.
noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pabeigt knakšķināt.
noknaukšināt Īsu brīdi knaukšināt un pabeigt knaukšināt.
noknaukšķināt Īsu brīdi knaukšķināt un pabeigt knaukšķināt.
noknikšināt Īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt.
noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt.
nobrikstēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt.
noknakšēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšēt.
noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
noknaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšēt.
noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest 1.
noknikšēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšēt.
noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu.
Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
izsakņot Izaugt saknēs, bez augļa.
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm).
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
izbuksnīt Izbuknīt.
izbukstīt Izbuknīt.
pļintavāt Izcirst krūmus ar saknēm.
koksne izejviela, ko iegūst no koku stumbriem, zariem, saknēm.
koksne izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu.
izčāgāt Izknābāt kodolu un čaulu atstāt.
izčagāt Izknābāt.
iztirst Izknābāt.
izknāpt Izknābt.
izkņāpt Izknābt.
izknubināt Izknibināt (1).
izknubināt Izknibināt (2).
izkņubināt Izknibināt.
izknorēties Izknopēties.
ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
izlakņāt Izlaknīt.
izlakņīt Izlaknīt.
iznagāt Izlauzīt, izknaibīt.
lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi.
žabārkstis Izmeklētas koku saknes.
augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes.
telpiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā atsevišķi locekļi novietoti neparalēlās plaknēs.
plakniskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā visi locekļi atrodas vienā plaknē vai vairākās paralēlās plaknēs.
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
noriesties Iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem); iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem kādā platībā).
izcīpslot Izņemt cīpslas, atdalīt cīpslas no gaļas, aknām u. c.
optiskie izomēri izomēri, kas atšķiras savā starpā vienīgi ar spēju pagriezt polarizētas gaismas stara plakni savstarpēji pretējos virzienos, to struktūras savā starpā attiecas kā spoguļattēli.
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē.
izgāzt žulti izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
virzuļkompresors Izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam. Bieži lieto vairākpakāpju v-us.
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu.
eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana.
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt.
ekstrūzija Izspiešana, izvilkšana; izspiešanās, piem., zoba izspiešanās uz āru no sakodiena plaknes.
izpumpēt Izsūknēt.
izpumpēties Izsūknēties.
izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
participācija Izteikti ciešas saiknes starp objektiem jeb personām.
klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām).
izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko).
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
apsakņoties Izveidot saknes (par spraudeņiem).
Mēķes polderis izveidots 1963. g., ietver bijušo Mēķes ezeru, platība — 2371 ha, iekārtota sūkņu stacija ūdens atsūknēšanai.
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen").
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers.
IYKWIM Ja saproti, ko es domāju (angļu "if you know what I mean"; īsziņās).
IYKWIMAITYD Ja saproti, ko es domāju, un es domāju, ka tu saproti (angļu "if you know what I mean and I think you do"; īsziņās).
IYDKIDKWD Ja tu nezini, tad es nezinu, kurš zina (angļu "if you don't know I don't know who does"; īsziņās).
apjādelēt Jājot šur un tur, apmeklēt virkni objektu.
bezrocis jaka, džemperis bez piedurknēm
JMD Jamaikas dolārs; Jamaikas valūtas kods, sīknauda - sens.
Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
pedicularis Jāņeglītes - cūknātru dzimtas ģints.
Coccothraustes personatus Japānas dižknābis.
vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
izpeķoties Jārēties, knakstīties.
mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
PEN Jaunais sols; Peru Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
TWD Jaunais Taivānas dolārs; Taivānas (Ķīnas Republikas) valūtas kods, sīknauda - fiņa.
salu loki jaunas, lineāri orientētas kalnainas salu virknes, kas atrodas pārejas zonā starp kontinentu un okeānu.
Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu.
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau.
hepatopātija Jebkura aknu kaite.
hepatomegālija Jebkuras izcelsmes aknu palielinājums.
somatomedīns Jebkurš no vairākiem peptīdiem, kas veidojas aknās u. c. audos un atrodas plazmā; veido kompleksus ar proteīniem un veicina šūnu augšanu un dalīšanos, gk. kaulos un muskuļos.
diamidīns Jebkurš savienojums, kas sastāv no divām amidīna grupām, savienotām savā starpā ar ogļūdeņraža virkni.
glokalizācija jēdziens, kas apzīmē globālo un lokālo procesu saikni, pievēršot uzmanību ekonomisko un kultūrsociālo globālo procesu ietekmei lokālā līmenī un otrādi.
sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās.
Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums.
naftas pārstrāde jēlnaftas pārstrāde pēc tās izsūknēšanas no zemes - gāzu, ūdens, sāļu un mehānisko piemaisījumu atdalīšana un naftas pārtvaice.
YER Jemenas riāls; Jemenas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils.
JPY Jena; Japānas valūtas kods, sīknauda - sens, izņemts no apgrozības.
JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs.
loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
CNY Juaņa renminbi; Ķīnas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - dzjao (1/10) un fiņa (1/100).
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa.
ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus).
Amblystegium jungermannoides jungermanniju strupknābe.
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā.
ramforinhs Juras laikmeta lidojošs zvīņnesis ar knābveida žokli un garu asti.
Vestrejfērts jūras šaurums Atlantijas okeāna Orkneju salās, starp Vestrejas un Rouzi salu, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā.
Pentlendfērts jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Orkneju salām.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis.
kursants Jūrskolas audzēknis.
CVE Kaboverdes eskudo; Kaboverdes Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
trūda Kāda augu slimība, kas bojā saknes.
kaldzene Kāda augu suga, kas aug meža biezoknī un satur riebīgu sulu.
kolombo Kāda Indijas auga sakne ar sīvu smaržu un sūru garšu, lieto medicīnā.
cūkčamariņš Kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi).
epīra Kādas figūras projekciju rasējums plaknē, kas iegūts, savietojot projekciju plaknes.
mobilizācija Kādas vielas atbrīvošanās no rezervēm, piem., glikogēna atbrīvošanās no aknām.
Coccothraustes carnipes kadiķu dižknābis.
Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
pūknāsis kāds ar spalvainu knābi vai degunu.
brizeles Kāds augs, kura saknes izmantoja audumu krāsošanai.
lukne Kāds dīķa augs ar biezām un maigām saknēm un apaļām lapām.
pursliķis Kāds, kas ir nikns, ātri sadusmojas, iekaist.
purslis Kāds, kas ir nikns, ātri sadusmojas, iekaist.
knakstētājs Kāds, kas knakst, rada knakstošas skaņas.
špetņuks Kāds, kurš ir špetns jeb nikns.
knābiķis Kāds, kurš knābā, cērt.
paknikšķināties Kādu brīdi knikšķināt.
izkņubināties Kādu laiku knibināties.
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1.
KYD Kaimanu Salu dolārs; Kaimanu Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
sirubs Kaķētu apaļkoku apcirknis.
kniebavas Kalēja knaibles.
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni.
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
Naudaskalns Kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m.
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes.
Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm.
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m.
Zvanu kalns kalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, absolūtais augstums — 205 m vjl., relatīvais augstums — līdz 60 m.
Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
Seseli libanotis kalnu briežsakne.
Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners).
Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m.
Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m.
kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā.
citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā.
stars kambija darbības rezultātā izveidojušās radiālas šūnu rindas, kas nodrošina vielu horizontālo pārvietošanos stipri diferencētos orgānos (stumbros, saknēs).
Kampišķi Kampišķu purvs - Losu purvs Rēzeknes novadā.
CAD Kanādas dolārs; Kanādas valūtas kods, sīknauda - cents.
Maltas-Rēzeknes kanāls kanāls, kas novada Maltas ūdeņus uz Rēzeknes upi Nagļu pagastā.
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm.
apkāpelēt Kāpelējot apkārt, sakāpt (virknē objektu).
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes.
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
vaidenieks Karagūsteknis.
vaidinieks Karagūsteknis.
vaidnieks Karagūsteknis.
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā).
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
kara gūsteknis karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā; karagūsteknis.
ekonostats Karburatora ierīce, kas patreknina pārlieku vāju degmaisījumu dažos motora darbības režīmos.
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā.
plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu.
savācējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas savāc vagonus no iecirknī esošajām starpstacijām un kravu stacijām un nogādā tos šķirošanas stacijā.
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
knosīties Kasīties; arī knibināties.
knībāties Kašņāties, knābāties.
knīpāties Kašņāties, knābāties.
QAR Kataras riāls; Kataras Valsts valūtas kods, sīknauda - dirhēms.
kļeruks Katoļu garīgā semināra audzēknis.
kļoruks Katoļu garīgā semināra audzēknis.
komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
Kauguru ezers Kauguris, ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Symphytum caucasicum Kaukāza tauksakne.
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm.
hašs Kaukāziešu virtuves ēdiens: trekna jēra gaļas zupa.
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers.
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās.
zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
Kauša Kauša ezers - Kovšu ezers Rēzeknes pilsētā.
kava Kaut kā virkne, aptvere; spēļu kāršu komplekts.
moraks Kaut kas liels, drukns, pilnīgs.
čāparis Kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
knīpa Kaut kas mazs, nokniebts.
smigucis Kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas.
šmetekls Kaut kas trekns (par gaļu, par augsni).
mecekls Kaut kas trekns un smags.
gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
CDR KDR franks; Kongo Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
KES Kenijas šiliņš; Kenijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea.
Kūriņš Kiuriņš, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē.
Kivki Kivku ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 14,1 ha; Kiuku ezers; Ķivku ezers.
Kivleņi Kivleņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1 ha.
MMK Kjats; Birmas/Mjanmas valūtas kods, sīknauda - pja.
porkšķināt Klabināt, kalt koku ar knābi.
klegnēt Klaknēt.
klaukstēt Klaudzēt, knakšķēt.
mugurbruncis Kleita bez piedurknēm, parasti ar plecu lencēm.
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
klinkstēt Kluknēt (1).
klugnēt Kluknēt 1(1).
kluknīt Kluknēt 1(1).
korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu.
iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
apsirdīties Kļūt dusmīgam, saniknoties, saskaisties; apskaisties.
iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
iesacirstiēs Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
aizkaisties Kļūt niknam, dusmīgam.
aizsirdīties Kļūt niknam, dusmīgam.
ieniknoties Kļūt niknam.
iesadražnīties Kļūt niknam.
niknāties Kļūt niknam.
iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu., ar ko).
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
treknēt Kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem).
tuklēt Kļūt treknam.
apkaitināties Kļūt viscaur niknam, sadusmoties.
saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem).
saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem).
saknābt knābājot apēst.
saklecēties knābājot pieēsties (par vistām).
tirst Knābāt ar knābi.
Plagiomnium rostratum knābīša skrajlape.
platlapu knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium angustirete").
nemanāmā knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium hians").
knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
Carex rhynchophysa knābja grīslis.
Ziphius carvirostris knābjdelfīns.
aizknābt knābjot neskart
pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot.
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
kraģēt Knaģēt ar knaģi.
sprangs knaģis, kas aizstāj apģērba pogu.
spranga knaģis, sprungulītis, kas aizstāj paģērba pogu.
knaibeklis Knaibles; kniebējs.
kniebtuves Knaibles; kniebtavas.
mehāniskais satvērējs knaibļu vai spīļu veida satveršanas mehānisms.
nikšķis Knakšķis, knikšķis.
knaucis Knauķis, knēvelis.
cerokslis Knēvelis, knauķis.
snēvelis Knēvelis, knauķis.
piņģierēt knibināties ap kaut ko.
skotīties knibināties, knosīties, laizīties.
mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama.
sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
atkniebt Kniebjot atdalīt; nokniebt.
pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kniebjot pārdalīt.
rapļot Kniebt (ar knaiblēm).
kņaupēt Kniebt, knaibīt.
kņaupt Kniebt, knaibīt.
spilēt kniebt.
sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
knaulēt Kniedēt, aizkniedēt.
agrā knifofija knifofiju suga ("Kniphofia praecox").
Kniphofia uvularia knifofiju suga.
izkraukšināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
izkraukšķināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
izkraukstināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
knerba Knīpa, knauķis.
ķilpe Knipelis knipelēšanai.
knusulis Knislis, ods; knusis.
knotāji Knitāji (1), knutāji.
meķerēt Knosīt, knosīties.
knaušoties Knosīties; knaušus dzenāt.
knosēties Knosīties; knosāties.
Knovu Knovu purvs - Kņāvu purvs Rēzeknes novadā.
Pycnothelia papillaria knupjveida piknotēlija.
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis.
kūvēt Kņudēt, kniest.
mikroprogramma Kodēts komandas izpildei nepieciešamās mikrooperāciju virknes pieraksts.
drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu.
kodolepopeja Kodolfizikas, kodolenerģētikas, kodolbruņošanās u. tml. attīstības nozīmīgu notikumu virkne.
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas.
čagums Koka celms ar atsegtām saknēm.
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm.
cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm.
ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola.
snieggāze koka izgāšana ar saknēm sniega masas ietekmē.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
iedzītne Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos.
iedzītnis Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos.
kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
Kokenhusen Koknese.
Kokenhusen Kokneses muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
bebrēnieši Kokneses novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Bebri" (senāk - "Vecbebri") iedzīvotāji.
pērsieši Kokneses novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
vecirsieši Kokneses novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Vecirši" iedzīvotāji.
Hirschenhof Kokneses novada Iršu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kaplavieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji.
pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji.
radalcieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Radalka" iedzīvotāji.
atradzieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Atradze" iedzīvotāji.
bilstēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bilstiņi" iedzīvotāji.
Balbieri Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" senāks nosaukums.
kalnakrodzinieki Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kalnakrogs" iedzīvotāji.
ratnīcēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Ratnīcēni" iedzīvotāji.
skudrēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" iedzīvotāji.
skudrinieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" iedzīvotāji.
urdzēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Urgas" iedzīvotāji.
viskālieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Viskāļi" iedzīvotāji.
Kokenguzenskaja Kokneses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kokenhusen Kokneses pagasta bijušais nosaukums.
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām.
kaba Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmantoja kā spāri.
kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba.
tetrakoks Koks, kas dalās divās perpendikulārās plaknēs un veido četru šūnu grupu.
klambens Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā.
klambins Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā.
klimbins Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā.
ķinis Koks, zars, sakne ūdenī, kas zivis aizkavē.
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas).
polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas).
prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns.
koloidopeksija Koloīdu saistīšana organismā vielmaiņas procesā (aknām piedēvēta funkcija).
COP Kolumbijas peso; Kolumbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
urbšanas–dobšanas mašīna kombinētā kokapstrādes darbmašīna urbšanai horizontālā plaknē un iegarenu gropju frēzēšanai.
komercskolnieks Komercskolas audzēknis.
KMF Komoru Salu franks; Komoru Salu Savienības valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā.
singulārs punkts Kompleksās plaknes punkts, kurā dotā funkcija nav analītiska.
topogrāfiskā diagramma komplekso skaitļu plaknes punktu kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes atbilstošo punktu potenciālus.
burtu garnitūra komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma un slīpuma.
komenda Komturija - bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis.
pārklājuguns Koncentrēta vai masveida artilērijas uguns, kad visas baterijas (divizioni) šauj vienlaikus uz visu mērķu laukumu (mērķu iecirkni).
piknokonīdijas Konīdijas, kas attīstās piknīdās.
hepatolitiāze Konkrementu veidošanās aknu žultsvados.
konservatorists Konservatorijas (2) audzēknis.
vilkt kuba sakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
šauro vietu analīze kontrolinga un stratēģiskās plānošanas instruments, kurā tiek salīdzināta mērķuzdevumu līkne ar prognozes līkni.
kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem.
CUC Konvertējams peso; Kubas Republikas konvertējamās valūtas kods, sīknauda - sentavo.
koordināte Koordināta - viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi.
Dekarta koordinātas koordinātu sistēma ar divām (plaknē) vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm, pret kurām punkta koordinātas ir attiecīgi (x, y) vai (x, y, z).
atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
lakrica Kopā ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
Kokneses pilskalns kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha).
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne.
telpiska kopne kopne, kurā stieņi atrodas telpā dažādās plaknēs.
plakana kopne kopne, kurā visi stieņi atrodas vienā plaknē.
sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās.
Hypositta corallirostris koraļknābja vangačakste.
corallorhiza Koraļļsaknes.
Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
NIO Kordovas oro; Nikaragvas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
elektronistagmogrāfija Korneoretinālā potenciāla pārmaiņu līknes grafisks attēlojums nistagma noteikšanai.
klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam.
skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm.
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns.
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS.
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns.
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu.
rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos.
katehols Kosmētikas sastāvdaļa, modificētājs, izmanto matu krāsās un ādas kopšanas līdzekļos, var būt toksisks aknām, asinsrites orgāniem, nervu sistēmai un imūnsistēmai, tetratogēns.
mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām.
satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
villāt Kost, knābt u. tml., piemēram, jaucot, plūkājot (apmatojumu, apspalvojumu).
CRC Kostarikas kolons; Kostarikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
Kovševas ezers Kovšu ezers Rēzeknes pilsētas teritorijā.
Rēzeknes ezers Kovšu ezers Rēzeknes pilsētas teritorijā.
Kauša Kovšupe, Rēzeknes pieteka.
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
Rhynchostegium ripariodes krasta garknābīte.
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna.
pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu.
tīširts Krekls bez pogām ar īsām piedurknēm.
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus.
Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli.
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
RUB Krievijas rublis; Krievijas Federācijas valūtas kods, sīknauda - kapeika.
Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
trigonalās hiposingonijas skalenoedrs kristāla forma, kas ierobežota ar 12 nevienādu malu trijstūru plaknēm.
tetragonalās singonijas skalenoedrs kristāla forma, kas ierobežota ar 8 nevienādu malu trijstūru plaknēm.
līnijdefekts Kristāla veidojošo daļiņu precīza periodiskā sakārtojuma izkropļojums, ko veido virkne punkta defektu.
ciānkoblamīns kristāliska viela, B~12~ vitamīns, kas nepieciešams eritrocītu veidošanai, atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā.
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
heksagonāls kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti sešstūra prizmas pamatnes virsotnēs un centrā, kā arī trīs atomi starp pamatņu plaknēm.
dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
gencianoze Kristālisks trisaharīds genciānas saknē.
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži.
čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas.
Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
Kromaņu kalns Kromonu kalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
kokcicefāls Kroplis ar knābjveida galvu.
kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
brukšņi Krūmu biezoknis.
šķuta Krūmu biezoknis.
žagzdas Krūmu biezoknis.
kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
krustdegunis Krustknābis.
leitene Krustknābis.
loxia Krustknābji.
egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis.
priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus").
slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas.
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
CUP Kubas peso; Kubas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m.
garšuve Kuģa ārējās apšuves un klāja plāšu kniežu savienojums, kas iet gareniski kuģim.
galvenais klājs kuģa korpusa augšējā (horizontālā) noslēdzošā plakne.
(kurss) pie vēja kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
(kurss) pret vēju kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
kuģa cirkulācija Kuģa kustība pa līkni, mainot kursu (kustības virzienu); arī kuģa kursa maiņa, kad tam ir pagriezta stūre.
diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere.
bunkuris Kuģa ogļu apcirknis; bunkurs.
diametrālā plakne kuģa vai jahtas vertikālā griezuma plakne garenvirzienā tieši pa vidu.
nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
donka Kuģniecībā lietojams tvaika virzuļsūknis.
entofagi Kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas.
dundurs Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
boreidae Kukaiņu klases knābjgalvju kārtas dzimta.
kukņot Kuknēt.
kukņoties Kuknēt.
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies.
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
sapufēt Kupli sakrokot (parasti piedurknes).
pufe Kupls krokojums (parasti piedurknēm).
kurcenis Kurceknis.
vaļgalvis Kurpjknābis - reti sastopams Āfrikas purvu putns.
cvikstengas Kurpnieka knaibles.
kursists Kursants - kursu audzēknis, kursu klausītājs.
kursiste Kursu audzēkne, kursu klausītāja.
arnika Kurvjziežu dzimtas augs ("Arnica"), kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
ķirspēle Kurzemes hercogistes landtāga vēlēšanu iecirknis 1562.-1795. g., kurā piedalījās tikai muižnieki.
zeseris Kurzemes hercogistes sudraba sīknauda, vienāda ar 1/6 florīna.
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu.
važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa.
hepatopeksija Kustīgu vai noslīdējušu aknu fiksācija.
kņudzināt Kustināt, knibināt; mudžināt.
KWD Kuveitas dinārs; Kuveitas Valsts valūtas kods, sīknauda - fils.
kompleksa skaitļa modulis kvadrātsakne no kompleksa skaitļa reālās daļas kvadrāta un imaginārās daļas kvadrāta summas.
tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
AOA Kvanza; Angolas valūtas kods, sīknauda - santīms.
kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
uzknābt Ķerot, cērtot ar knābi, nomedīt.
ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē.
rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu.
d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais).
Coccothraustes migratorius Ķīnas dižknābis.
czjao Ķīnas Tautas Republikas sīknaudas vienība, vienāda ar 0,1 juaņu (10 fiņām).
lakstīgala Ķīniešu lakstīgala - sarkanknābja saulesputns.
hepatostomija Ķirurģiskas atveres izveidošana aknās.
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Lācītis Lacenu ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
ladzes Ladzes pļava - mitra, lekna pļava ar garu zāli.
Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha.
Megarhynchus pitangua laivknābja tirānputns.
glycirrhyza Lakricas jeb lakricsaknes.
dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
flambergs Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens.
taloms laponis - zemāko augu (aļģu, ķērpju u. c.) un sēņu ķermenis, kas nav sašķēlies sastāvdaļās - stumbrā, lapās un saknēs
amblystegiaceae Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimta.
dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga.
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
GEL Lari; Gruzijas valūtas kods, sīknauda - tetri.
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
LVL Lats; Latvijas Republikas valūtas (līdz 2013. g. 31. decembrim) kods, sīknauda - santīms; nomainīts ar eiro.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
Polycnemum arvense lauka poliknēms jeb lauka skrimslene.
skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga.
antirrhinum Lauvmutītes - cūknātru dzimtas ģints.
Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m.
tauks Lekns (1).
trekns Lekns (1).
tumīgs Lekns (1).
tauks Lekns (2).
trekns Lekns (2).
lēkns Lekns.
taukums Leknums.
ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars.
HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
izknuzināt Lēnām izknābāt (par vistām).
peilēšana Leņķa noteikšana starp novērojamā objekta virzienu un kādu no pamatplaknēm (parasti starp novērošanas vietas meridiāna un novērojamā objekta vertikālo plakni).
orpēšanas leņķis leņķis horizontālā plaknē starp gaisakuģa garenasi un pārvietošanās virzienu attiecībā pret gaisa masu.
magnētiskā variācija leņķis horizontālā plaknē starp ģeogrāfiskā meridiāna un kompasa meridiāna ziemeļu virzieniem, kuru atskaita no ģeogrāfiskā meridiāna pulksteņa rādītāju kustības virzienā ar zīmi "+" un pretējā virzienā ar zīmi "–".
īstais kurss leņķis pie kompasa rozes centra, skaitot (pulksteņa rādītāju kustības virzienā) no īstā meridiāna ziemeļu gala līdz peldlīdzekļa diametrālajai plaknei - no 0 līdz 360 grādiem.
vertikālais leņķis leņķis starp brīvi pakārtu magnēta adtu un horizontālo plakni.
pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi.
virsotnes leņķis leņķis starp divu griezējasmens nogriežņu projekcijām uz pamatplaknes.
īstā vēja leņķis leņķis starp īstā vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni.
vēja leņķis leņķis starp īsto vēju un jahtas diametrālo plakni (īstā vēja leņķis)
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
ķīļleņķis leņķis starp mugurvirsmu un griešanas plakni.
mugurleņķis leņķis starp mugurvirsmu un griešanas plakni.
skaidleņķis leņķis starp skaidvirsmu un griešanas plaknei perpendikulāru plakni.
griešanas leņķis leņķis starp skaidvirsmu un griešanas plakni.
stūres leņķis leņķis starp stūres lāpstas virsmu un peldlīdzekļa laterālo plakni (garenplakni).
vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
šķietamā vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni.
vimpeļvēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni.
sānsveres leņķis leņķis starp ūdensvirsmas normāli un peldlīdzekļa diametrālo plakni.
vēja leņķis leņķis starp vēja virzienu un buras plakni
magnētiskais azimuts leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
iedarbības leņķis leņķis starp vimpeļvēja virzienu un buras plakni.
spīdekļa deklinācija leņķis starp virzienu uz spīdekli un ekvatora plakni.
direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni.
spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
ekliptikas slīpums leņķis, ko veido ekliptikas plakne ar debess ekvatora plakni; tā vērtība ir 23° 26'.
inklinācija Leņķis, ko veido kādas planētas orbītas plakne ar Zemes orbītas plakni.
drifte Leņķis, ko veido peldlīdzekļa diametrālā plakne ar virzienu, kādā faktiski peldlīdzeklis pārvietojas vēja ietekmē.
gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
SLL Leone; Sjerraleones Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
BGN Leva; Bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks.
t-sadalījums Lēzenas līknes formas normālsadalījums.
LBP Libānas mārciņa; Libānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs, izņemts no apgrozības.
libanotis Libanotis montana - kalnu briežsaknes "Seseli libanotis" nosaukuma sinonīms.
LRD Libērijas dolārs; Libērijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā.
LYD Lībijas dinārs; Lībijas valūtas kods, sīknauda - dirhēms.
licejists Liceja audzēknis.
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci.
kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
profils Lidojuma trajektorijas vai tās daļas ortogonālā projekcija uz vertikālu plakni, kas iet caur gaisakuģa trajektorijas projekciju uz Zemes virsmu.
nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm.
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni.
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles.
blāksna Līdzenums; blāknums.
blāksnis Līdzenums; blāknums.
hepatoīds Līdzīgs aknām vai aknu vielai.
jauktas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar paralēlās un virknes ierosmes tinumiem; paralēlas ierosmes tinumu savieno paralēli ar enkura tinumu, virknes ierosmes tinumu – virknē ar abiem iepriekšējiem tinumiem.
virknes ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar virknē slēgtu enkura un ierosmes tinumu.
virknes ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kura ierosmes tinumi slēgti virknē ar enkuru.
lieknis Liekna (1).
Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā.
Liekņa Liekna, Jurģupes kreisā satekupe.
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe.
Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
varzu varzām lielā daudzumā, virknēm.
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
grēda Liela mākoņu gubu rinda; augstu viļņu virkne.
izskrāpēt acis (kādam) lielā niknumā vērsties pret kādu.
izskrāpēt acis kādam lielā niknumā vērsties pret kādu.
ģeosinklināle Liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās.
Lielezers Lielais ezers Aknīstes pagastā.
Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers.
Lielais Āžuknis Lielais Ožukns Skaistas pagastā.
Lielais Ožuknas ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Ožukna ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Ožuknas ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
luškas Lielas knaibles kalvē.
omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā.
parenhimatozie orgāni lielie iekšējie orgāni, kuriem nav dobumu (aknas, liesa).
kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu.
svēdra Liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām.
blesīgs Liels, pamatīgs, drukns (par cilvēka vai dzīvnieka augumu).
sebris Liels, resns, nikns suns.
strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika.
spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
Symphytum grandiflorum lielziedu tauksakne.
splenohepatomegālija Liesas un aknu palielināšanās.
budūc Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
budūcs Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
budūks Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
kniks Lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi.
boū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
bū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
ļer Lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi.
līkšņibītis Līkknābja šņibītis ("Calidris ferrugunea").
Calidris ferruginea līkknābja šņibītis.
līknaģītis Līknadzītis.
hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
adiabāta līkne termodinamiskajā vielas stāvokļa diagrammā, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu.
sindinama līkne, gar kuru komētas astē izvietojas aptuveni vienāda izmēra daļiņas, kas nemitīgi pamet komētas kodolu.
sinhrona līkne, gar kuru komētas astē izvietojas sīkas daļiņas, kas vienlaikus pamet komētas kodolu.
funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu.
elektroretinogramma Līkne, kas grafiski attēlo elektriskās svārstības tīklenē, to apgaismojot.
politropa Līkne, kas grafiski attēlo politropiska procesa atkarību no sistēmas termodinamiskajiem parametriem.
polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem.
telpas līkne līkne, kas ir divu virsmu šķēluma līnija.
hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs.
izliekta (uz leju) līkne līkne, kas katrā punktā atrodas virs savas pieskares.
laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H).
kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā.
izopters Līkne, kas savieno vienāda redzes asuma punktus tīklenē.
indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos.
loksodromija Līkne, kas visus zemes meridiānus šķērso vienādā leņķī.
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni.
konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu.
rinogramma Līkne, ko iegūst rinogrāfijas procesā, raksturo bronhu un bronhiolu muskulatūras tonusu, kā arī diafragmas un vēdera muskulatūras aktivitāti.
epicikloīda Līkne, ko iezīmē ar riņķi nekustīgi saistīts punkts, šim riņķim veļoties pa citu riņķi.
evolūta Līkne, ko plaknē veido visi tās liekuma centri, t. i., šīs līknes normāļu saimes apliecēja.
ovaloīda Līkne, kurai ir ovāla veids un ko apraksta attiecīgs vienādojums.
trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni.
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.).
brahistohrona Līkne, pa kuru materiāls punkts smagumspēka iespaidā sasniedz no viena dotā stāvokļa otru minimālā laikā.
kurve Līkne.
hipsometriskā līkne līknes daļa, kas raksturo sauszemes augstumu izplatību.
loks Līknes daļa.
normālplakne Līknes pieskarei perpendikulāra plakne, kas iet caur pieskaršanās punktu.
rektifikācija Līknes, loka garuma aprēķināšana.
līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu.
knietēt Likt knist (dīgt), diedzēt.
virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes.
bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
Jāgerītis liķieris _Jagermeister_ 35%, kas gatavots no 56 dažādām zālēm, augļiem, saknēm un garšvielām
SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents.
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns.
tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu.
sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
ieroča apvārsnis līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru.
Apriķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Dienvidkurzemes novadā, māla slāņa biezums 1-12,7 m, māls ļoti trekns, derģs keramzīta ražošanai.
atrisinājums lineārai vienādojumu sistēmai ar n nezināmajiem - n skaitļu virkne (vektors), kas apmierina šo sistēmu.
malas dislokācija līnija kristālā, gar kuru izbeidzas ("apraujas") kāda no kristāliskā režģa plaknēm.
mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
LTIe Līniju tehniskais iecirknis.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
knatas Linu vai kaņepju paliekas, knatāji.
neolipoģenēze Lipīdu sintēze no ogļhidrātiem (saistaudos un aknās).
gravilāts Literatūrā sastopams apzīmējums gailīšiem un bitenēm, kuru saknes izmantoja ārstniecībā.
LTL Lits; Lietuvas Republikas valūtas (līdz 2014. g. 31. decembrim) kods, sīknauda - cents; nomainīts ar eiro.
sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps.
Livžanka Liužanka, Rēzeknes pieteka.
Saltupīte Liužankas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā.
Lūzeņa Livžanka, Rēzeknes labā krasta pieteka.
Liuzene Livžanka, Rēzeknes pieteka.
Livšonka Livžanka, Rēzeknes pieteka.
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
lodes segments lodes daļa, kas veidojas, ja lodi šķeļ ar plakni.
jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē.
konkatenācija loģiska datu elementu savirknēšana, lai radītu jaunu datu elementu.
lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes.
kolohepatopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie aknām.
koknijs Londonietis, arī londoniešu akcents (angļu "cockney"); koknejs.
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
LSL Loti; Lesoto Karalistes valūtas kods, sīknauda - sente.
Amblystegium serpens ložņu strupknābe.
planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi.
Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
Astoņpadsmit svētību lūgšana lūgšanu virkne, galveno sinagogas dievkalpojuma lūgšana.
tefila Lūgšanu virkne, kurā pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
Luknais ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
Luknas ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
Lukna ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
Lukna ezers Luknas ezers Višķu pagastā.
Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka.
Lūkne Lukne, Sventājas pieteka.
Ģeišupe Luknes labā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Luknas ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
Mices ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
Miču ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
Luknes ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā.
Lukiņezers Luknu ezers Ances pagastā.
Lūkinezers Luknu ezers Ances pagastā.
Luknas ezers Luknu ezers Ances pagastā.
Lukņu ezers Luknu ezers Ances pagastā.
knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis.
pleidaks Lupatnieks, tāds, kas staigā ar noplīsušām piedurknēm.
Ļaudiņu Ļaudiņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,3 ha.
ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs.
hepatoma Ļaundabīga adenoma, primārs aknu audzējs, kas attīstās no aknu šūnām.
hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus.
baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs.
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
kā lauva ļoti drosmīgi, ar lielu intensitāti, enerģiju; nikni, dusmīgi; ļoti stiprs.
kā lapsene ļoti dusmīgs, nikns; dusmīgi, nikni.
grasis ļoti maza naudas summa; arī sīknauda.
vērdiņš Ļoti maza naudas summu; arī sīknauda.
plēsīgs Ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms.
plēsonīgs Ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms.
zvērīgs Ļoti nikns (par dzīvniekiem).
plunžerpāris Ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī.
psihotrīns Ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids.
zili melns ļoti sadusmots, saniknots, nespējīgs valdīt pār sevi.
atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā.
psihosomatika Mācība par saikni starp psihiskām ciešanām un fiziskiem traucējumiem.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
apmeklēšana mācīšanās (kursos, skolā), būšana skolas audzēknim, kursu dalībniekam
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
kuslis Maigais, knēvelis.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās.
lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām.
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
mājturībniece Mājturības kursu audzēkne.
nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
Volkenbergs Mākoņkalns - kalns Rēzeknes novada Mākoņklana pagastā.
Padebešu kalns Mākoņkalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai.
pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem.
tēlotāja māksla mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes.
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā.
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
kvača Malāvijas kvača - naudas vienība Malāvijas Republikā, sīknauda - tambala.
MWK Malāvijas kvača; Malāvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - tambala.
eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
malkcirkne Malkcirknis.
malkcirksne Malkcirknis.
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km.
Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km.
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km.
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne.
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Maltas-Rēzeknes pārrakums Maltas-Rēzeknes kanāls.
Cnidium dubium mānīgā knīdija.
apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
mikromārketings Mārketings atsevišķas kompānijas līmenī, kas nodrošina saikni starp ražotājiem un patērētājiem.
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms.
pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi.
kokgāzis Mašīna vai iekārta augošu koku gāšanai ar saknēm.
gāzes mašīna mašīna, kas pārveido gāzes enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piemēram, kompresors, ventilators, vakuumsūknis, pneimocilindrs, gāzturbīna).
hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna.
lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne.
algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas.
nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās.
izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās.
mātes saknīte mātsakne.
liekna matu liekne jeb loknes - cirtas.
MUR Maurīcijas rūpija; Maurīcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
skutka Maza meitene; knīpa.
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
knirba Maza, sīka meitene; knīpa.
Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Mazais Āžuknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Ožukna ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Ožuknas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Mazais Džunas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā.
Mazais Āžūknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagatā.
Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā.
ķesalas Mazi knišļi.
Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
aizknābāt Mazliet apknābāt; _(biežāk)_ ieknābāt.
pakniebt Mazliet iekniebt.
paplest Mazliet ieplest (muti, knābi).
paknābt Mazliet knābāt.
pieknapināt Mazliet knapināt.
ieknosīt Mazliet pakasīt ar knābi.
locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
(iz)locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
ieknābāt Mazliet, arī vietumis saknābāt.
patupties Mazliet, mazliet pietupties, kniksēt.
Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos.
jēmurs Mazs knēvelis.
knapzaķis Mazs knēvelis.
ķesels Mazs knisītis.
ķīnis Mazs knislis vai muša, kas ganībās uzklūp zirgam.
gnūža Mazs knislis.
knuselis Mazs knislis.
krietele Mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus.
knauslis Mazs puisēns, knauķis.
depšis Mazs, drukns cilvēks, pundurs.
kveris Mazs, dusmīgs knēvelis, kliedzējs.
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
lomēt Medībās ielenkt meža iecirkni.
hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī aknu un žults ceļu uzbūvi un funkciju, kā arī aknu un žults ceļu slimību cēloņus, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu u. c.
mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe.
hordiālā medus sviede medus sviede, kurā kāres plakne vērsta pret cilindra sienām; izplatītākās ir četru apkāru hordiālas medus sviedes.
pantogrāfs Mehāniska ierīce līdzīgu plaknes figūru zīmēšanai.
mēroga inversori mehāniskas ierīces fototransformatoros, kas nodrošina ainas un projekcijas plakņu saistītos attālumus ar objektīva galveno plakni.
rotors Mehanizēta ūdens sūknēšanas ierīce.
Peucedanum ostruthianum meistarsakne.
MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo.
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
gandrs Melnais stārķis - stārķu dzimtas suga, liels putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi, Latvijā ligzdo līdz 1000, iespējams, pat vairāk pāru, kas ziemo Āfrikā.
filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe.
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas.
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas.
saldsakne Melnsakne ("Scorconera hispanica").
skorcionars Melnsakne ("Scorconera hispanica").
skorcioneri Melnsakne.
saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā.
Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka.
IMP Menas Salas mārciņa; Menas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
Merinkas ezers Merinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība -16,6 ha; Merinka ezers.
liekums Mērs plaknes līknes atvirzei no pieskares pieskaršanās punkta apkārtnē, kas ir apgriezti proporcionāls attiecīgā riņķa rādiusam.
trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt.
grimzītis Metāla sīknaudas gabals.
cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai.
MZN Metikals; Mozambikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu.
kuisiens Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs.
kuits Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs.
undžava Meža biezoknis, mūžamežs.
skutnis meža biezoknis.
skuta Meža biezoknis.
tūksna Meža biezoknis.
kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes.
knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa.
meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
drāksns Mežu biezoknis.
mieta sakne mietsakne.
Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes").
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
kladioze Mikoze zemādas mezgliņu virknes veidā, kuri ar laiku atmiekšķējas un sačūlo.
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
lancene Mīksta, jauka zāle, kas aug lankās (leknās pļavās).
ļacens Mīksts, labi nobarots, trekns sivēns.
ļocans Mīksts, labi nobarots, trekns sivēns.
mentene Milicija; policija; policijas (senāk milicijas) iecirknis.
kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
koska Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
koza Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
Kerbers modrs un nikns sargs.
cerbers Modrs un nikns sargs.
MDL Moldovas leja; Moldovas Republikas valūtas kods, sīknauda - bans.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne).
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās, (piem., vācu val. "binden, band, gebunden").
asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam.
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes.
gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa.
radikuloganglionīts Muguras smadzeņu nervu mugurējo saknīšu un to gangliju iekaisums.
mugurējā rizotomija muguras smadzeņu nervu mugurējo, sensorisko saknīšu pārgriešana (sāpju vai spastiskās paralīzes novēršanai).
priekšējā rizotomija muguras smadzeņu nervu priekšējo, motorisko saknīšu pārgriešana.
radikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
radikulektomija Muguras smadzeņu nervu saknīšu izgriešana.
poliradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu multipls iekaisums.
radikulopātija Muguras smadzeņu nervu saknīšu slimība.
meningoradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu un to apvalku iekaisums.
radikuloneiropātija Muguras smadzeņu nervu un to saknīšu slimība.
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
mieloradikulīts Muguras smadzeņu un to nervu mugurējo saknīšu iekaisums.
mieloradikulopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu patoloģija.
radikulomielopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu slimība.
meningomieloradikulīts Muguras smadzeņu, to apvalku un nervu saknīšu iekaisums.
ruksaks Mugursoma; knapsaks.
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
dumūksnis Muklājs, slīksnājs meža biezoknī.
Mūkukalns Mūku kalns, pilskalns Kokneses pagastā.
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
ģerkle Murda iedzirknis; ieeja murdā.
ģerkste Murda iedzirknis.
Rhynchostegium murale mūru garknābīte.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
ērsalka Mutīga, nikna sieva.
mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski.
minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
ģeometriskais vidējais n-tās pakāpes sakne no n skaitļu reizinājuma.
enterohepatocēle Nabas trūce bērniem; tās maisā atrodas zarnas un aknas.
hepatomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā ietilpst aknu daļa.
oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni.
nahimovietis Nahimova karaskolas audzēknis Krievijā.
NGN Naira; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - kobo.
ERN Nakfa; Eritrejas Valsts valūtas kods, sīknauda - cents.
mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
NAD Namībijas dolārs; Namībijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
nanoknaibles Nanoizmēru knaibles.
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
Monodon monoceros narvaļu suga, kuras vīrišķiem īpatņiem raksturīgs 2-3 m garš uz priekšu vērsts ilknis.
timpa nauda, sīknauda
kuna naudas pamatvienība Horvātijas Republikā no 1994. g. līdz 2022. g. 31. decembrim, sīknauda - lipa.
kvanza Naudas vienība Angolas Republikā, sīknauda - santīms.
taka Naudas vienība Bangladešas Tautas Republikā, sīknauda - poiša.
pula Naudas vienība Bostvānas Republikā, sīknauda - tebe.
nakfa Naudas vienība Eritrejas Valstī, sīknauda - cents.
birs Naudas vienība Etiopijas Fedratīvajā Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - cents.
dalasi Naudas vienība Gambijas Republikā, sīknauda - bututs.
lari Naudas vienība Gruzijā, sīknauda - tetri.
ketsals Naudas vienība Gvatemalas Republikā, sīknauda - sentavo.
gurds Naudas vienība Haiti Republikā, sīknauda - santīms.
lempīra Naudas vienība Hondurasas Republikā, sīknauda - sentavo.
tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa.
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
kips Naudas vienība Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - ats (izņemta no apgrozības).
ariari Naudas vienība Madagaskaras Republikā, sīknauda - iraimbilanja.
ringits Naudas vienība Malaizijā, sīknauda - sens.
rūfija Naudas vienība Maldīvijā, sīknauda - lari.
ugija Naudas vienība Mauritānijas Islāma Republikā, sīknauda - kums.
metikals Naudas vienība Mozambikas Republikā, sīknauda - sentavo.
naira Naudas vienība Nigērijas Federatīvajā Republikā, sīknauda - kobo.
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea.
tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene.
dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms.
leone Naudas vienība Sjerraleones Republikā, sīknauda - cents.
lilangeni Naudas vienība Svazilendas Karalistē, sīknauda - cents.
somons Naudas vienība Tadžikistānas Republikā, sīknauda - dirams.
bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs.
paanga Naudas vienība Tongas Karalistē, sīknauda - seniti.
sums Naudas vienība Uzbekistānas Republikā, sīknauda - tijins.
skaidra nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums – monētas, banknotes.
likumīgais maksāšanas līdzeklis naudas zīmes, kuras saskaņā ar likumu ir obligātas pieņemšanai parādu dzēšanaidotās valsts teritorijā: banknotes, valsts kases (naudas) zīmes un maiņas nauda (sīknauda).
arkla nazis nazis, kas atgriež aramsloksni vertikālā plaknē un izveido gludu vagas sienu.
Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam.
kņābulēt Nedaudz knābāt.
knābuļot Nedaudz knābāt.
ienikns Nedaudz nikns, dusmīgs.
apknābāt Nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt).
piebuknīt Nedaudz, īslaicīgi buknīt.
paknaisīties Nedaudz, mazliet knosīt.
bļaurīgs Negants, nikns, briesmīgs.
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē).
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
paknakšēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
paknakšināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
paknikšināt Neilgu laiku, mazliet knikšināt.
paknikšēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
paknosīt Neilgu laiku, mazliet knosīt.
paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
pasagražīties Neilgu laiku, mazliet niknoties.
paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana.
kniedēšana Neizjaucamu mašīnu un aparātu elementu savienojumu iegūšana, izmantojot kniedes.
čūksnis Nekopta, piegružota vieta; biezoknis.
centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu.
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
Sulsteka neliela sala Atlantijas okeānā, rietumos no Orkneju salām.
bārkšķi Nelielas saknes.
drucka Neliels drukns zirģelis; neliels, drukns puisis.
niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
knābulis Neliels knābis.
zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1).
metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
nibe Neliels putna knābis (bērnu valodā).
druķis Neliels, drukns zirdziņš; neliels, drukns puisis.
dentikuli Nelielu paralēlskaldņu formas izciļņu virkne zem dzegas vai sienu sadalošām joslām, zobiņi.
noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
ziepjsakne Neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā; ziepjusakne; ziepju sakne.
Eurhynchium hians nemanāmā knābīte.
sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
aknu ciroze nenormāla blīvu saistaudu savairošanās ("cirrhosis hepatis"), kas iznīcina aknu šūnas, rodas no indēm, gk. alkohola, un dažām infekcijām.
mikrohepatija Nenormāli mazas aknas.
odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē.
NPR Nepālas rūpija; Nepālas valūtas kods, sīknauda - paisa.
červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu).
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā.
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis.
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni.
dermatotlāzija Nepārvarama dziņa berzēt, knaibīt vai kasīt ādu.
šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
kverpis Nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis.
bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
rabbioso Neprātīgi, nikni, mežonīgi.
kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs.
fraktālis Neregulāra līkne vai virsma, ko iegūst, veicot atkārtotu dalīšanu sīkākās daļās.
katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
ramits Nerva saknītes iekaisums.
ramīts Nerva saknītes iekaisums.
rizanestēzija Nervu saknīšu anestēzija; pie tās pieder arī spinālā anestēzija.
radikulalģija Nervu saknīšu neiralģija.
rizotomija Nervu saknīšu pārgriešana.
rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā.
bezsatura vārdi nesakarīgs vārdu savirknējums.
perati Nesaprotama vārdu virkne.
atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2).
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
determinatīvs Neskaidras nozīmes vārda saknes elements, kas pievienojies ide sākotnējai saknei.
čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis.
nevaldu Nevaldāms, straujš, nikns.
rūši Nezāļu saknes uzartā laukā.
IDK Nezinu (angļu "I don't know"; īsziņās).
BTN Ngultrums; Butānas Karalistes valūtas kods, sīknauda - čhetrums.
ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents.
Paradoxornis heudei niedrāju papagaiļknābulis.
niekaļāties Niekoties, knibināties.
kniestēt Niezēt, kniest.
knūt Niezēt, kņudēt, knūst.
bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis.
karčavnīca Nikna govs.
grieztauka Nikna sieva.
plēsauka Nikna sieva.
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
džakāt Nikni sist (atkārtoti).
iūkšēt Nikni zviegt, niķīgi dusmās brēkt (par zirgu).
adirato Nikni, dusmīgi.
rabbiosamente Nikni, dusmīgi.
urzakoties Niknoties.
dusmīgs Nikns (par dzīvniekiem).
pikts Nikns (par dzīvniekiem).
ērka Nikns cilvēks.
zmeja Nikns dzīvnieks.
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vellabērns Nikns, agresīvs cilvēks.
razga nikns, bļaustīgs cilvēks.
sertuks Nikns, dusmīgs u. tml.
īdrs Nikns, īgns, ass.
abuzis Nikns, ķildīgs cilvēks.
žultains Nikns, ļauns (par cilvēku).
ģiftīgs Nikns; dzēlīgs.
spīvs Nikns; varmācīgs.
nikms Nikns.
knapšināt Niknumā ar zobiem radīt klabošu skaņu.
raptuss Niknuma lēkme.
dusmas Niknums (dzīvniekiem).
naids Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem).
ummas Niknums, dusmas, ļaunums.
blāgums Niknums, dusmas.
žults Niknums, ļaunums (pret kādu); arī sarūgtinājums.
bļaurība Niknums; bet arī niknais, negantais.
niknība Niknums.
kustību nistagms nistagms piem., vilciena pasažieriem (horizontālā plaknē) vai šahtu strādniekiem (vertikālā plaknē), ja tie skatās uz apkārtējiem priekšmetiem.
ingvereļļa No "Zingiber officinalis" saknēm, pārtvaicējot tās ar ūdens tvaiku, iegūstama zaļgandzeltena bieza eļļa.
karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
vācelis No bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs.
celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka.
galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
alfabētzīmju virkne no dotā alfabēta rakstzīmēm sastāvoša virkne.
mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces.
gadījumprocess No laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu.
krens No mārrutka saknes gatavota ēdiena piedeva.
rokas satečsūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
rokas bilžu sūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
sakņenieks no saknēm pīts grozs.
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra.
križuka No saknēm vai zariem pīts neliels groziņš.
ēdesis No sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām.
ietvarstāds No sējeņa izaudzēts stāds, kas pārstādīts un vēl 1-2 gadus audzēts izolētā, saknes ietverošā substrātā.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
uzknīberēt No zemes uzknābāt.
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
Viļānu novads nodibināts 2009. g. bijušā Rēzeknes rajona rietumu daļā, ietvēra Viļānu pilsētu, Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagastu, 2021. g. iekļauts Rēzeknes novadā.
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
apdīrāt Nodīrāt (virkni objektu).
ķēķa masts nogabals medību iecirknī, kurā droši ir medījums.
ekspozīcija Nogāžu orientācija attiecībā pret debess pusēm, horizonta plakni vai gaisa masām.
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi.
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas.
noknosāt Noknābāt (2).
nokņābāt Noknābāt.
atknāpt Noknābt.
nokņābt Noknābt.
nokņāpt Noknābt.
noknakstēt Noknakšķēt.
nokņaukšēt Noknaukšķēt.
noknaukstēt Noknaukšķēt.
nokņibināt Noknibināt.
noknubināt Noknibināt.
nokaitēties Noknibināties.
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
atmiegt Nokniebt.
nokņiebt Nokniebt.
šņiebt Nokniebt.
šņiept Nokniebt.
snīpt Nokniebt.
nokniestēt Nokniest.
noknikstēt Noknikšķēt.
noknietēt Noknitināt.
noknodzēt Noknocēt.
nokņubināt Noknubināt.
nokņubelēties Noknubināties.
nokņubināties Noknubināties.
nokņust Noknubt, noknūbēt.
noknukstēties Noknukšēties.
apkraistīt Nokrejot (atkārtoti virkni objektu).
apkriet Nokrejot (virkni objektu).
diskrēts signāls nolasījumu virkne, kas iegūta, diskretizējot analogsignālu; šādu virkni var veidot sprieguma, strāvas, gaismas utt. impulsi.
nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu).
apmērīt Nomērīt (veselu virkni objektu).
aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku).
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
nopleknēt Nopērt ar plekni.
uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
hepat- Norāda uz aknām.
hepato- Norāda uz aknām.
hepatiko- Norāda uz aknu izvadkanālu.
riz- Norāda uz sakni.
rizo- Norāda uz sakni.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
morītes Noragu suga, meža krūmu augs, kura sakni lieto ārstniecībā.
akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
NOK Norvēģijas krona; Norvēģijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra.
simetrijas elementi nosacīti ģeometriski palīgtēli (plaknes, asis, centrs), ar kuru palīdzību raksturo kristālu.
kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu).
nopumpēt Nosūknēt.
Tuzers Nosusināts ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
lotēt Noteikt horizontālo vai vertikālo plakni.
burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts.
līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne).
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem.
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.).
virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne.
cikls Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums, kas veido atsevišķu posmu (procesu, norišu, darbību) virknē, ķēdē.
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
komplanaritātes nosacījums noteikums, ka vektoriem, kas iet no projekcijas centriem uz objekta punktu un vektoram, kas savieno projekcijas centrus (bāzi), jāatrodas vienā plaknē.
stāsts notikums, notikumu virkne vai situācija, ko kāds uztver kā vienotu veselumu ar sākumu un beigām
ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Koknesas novads novads Vidzemes dienvidu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Bebru, Iršu un Kokneses pagastu, kas 2021. g. iekļauti Aizkraukles pagastā.
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints.
pusdienas līnija novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija.
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām.
epopeja Nozīmīgu notikumu virkne.
jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
rādīt zobus ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
asemblāža Objektu mākslas paveids - dažādu (citām vajadzībām paredzētu) priekšmetu apkopojums plaknē vai telpā.
kņuīšis Ods, knislis.
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
oligosaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no dažiem monosaharīdiem (disaharīdi, trisaharīdi, tetrasaharīdi) līdz dažiem desmitiem monosaharīdu (glikoproteīnu o. virknes).
Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā.
Saponaria x oliviana Olivjē ziepjusakne.
OMR Omānas riāls; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - baiza.
CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju.
kreisā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa kreisi.
labā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa labi.
totalrefleksija Optiska parādība, ka gaisma pilnībā atstarojas no divu virsmu robežplaknes optiski blīvākajā vidē.
astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
projekcija optiskas sistēmas veidots priekšmeta attēls uz plaknes.
saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem.
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
bikvarcs Optisks instruments polarizācijas plaknes noteikšanai, kas sastāv no divām kvarca pusripām.
nepiesātinātie ogļūdeņraži organiski savienojumi, kuru atomu virknē ir vismaz viena divkārša vai trīskārša saite (C=C, C=C).
alifātiskie savienojumi organiski savienojumi, kuru uzbūves pamatā ir ogļūdeņraži un to atvasinājumi ar vaļēju taisnu vai sazarotu oglekļa atomu virkni.
Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
aliciklisks Organisks savienojums, kuram ir gan alifātiskas (ar vaļēju virkni), gan cikliskas (ar slēgtu virkni) īpašības.
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī.
ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
cementoblasts Osteoblasts, kas veido zoba saknes cementu.
ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms.
konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
Uzul-Muyža Ozolu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā.
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti.
portālā hipertensija paaugstināts asinsspiediens vārtu vēnas sistēmā pāri normai; rodas no portālās asinsrites sastrēguma aknu cirozes vai portālās trombozes dēļ.
tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi.
pabokņīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabuksnīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabukstīt Pabuknīt, pagrūstīt.
pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
blīvot Padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus.
ņemt gūstā padarīt par gūstekni.
aptreknot Padarīt treknu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
sūkņpadeve Padeve ar sūkni.
Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
pasirdīgi Padusmīgi; panikni.
izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu.
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm.
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā).
Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja.
Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja.
Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja.
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja.
Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu.
Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri.
Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja.
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja.
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja.
Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja.
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja.
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā.
Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja.
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja.
Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja.
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu.
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos.
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja.
Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu.
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja.
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja.
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu.
Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu.
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu.
Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja.
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu.
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem.
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu.
Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja.
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja.
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā.
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts.
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas.
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja.
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas.
Strūžānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Nautrēnu un Dricānu pagastu.
Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu.
Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Stoļerovas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Kaunatas, Čornajas un Griškānu pagastu, kā arī ar Ludzas novadu.
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja.
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja.
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
PKR Pakistānas rūpija; Pakistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - paisa.
padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt.
pačipstēt Paklusi nožvadzēt (par sīknaudu).
paknūbāt Paknābāt; paknibināt.
pakņābāt Paknābāt.
pakņābt Paknābāt.
pakņapāt Paknābāt.
paknūbāties Paknābāties; paknubināties.
pakņaibīt Paknaibīt.
pasakņaibīties Paknaibīties.
pakņibināt Paknibināt.
paknibinēt Paknibināt.
paknubināt Paknibināt.
pakņubināt Paknibināt.
paknibinēties Paknibināties.
paknubināties Paknibināties.
pakņubināties Paknibināties.
nokniksēt Pakniksēt.
paknidēt Paknist.
pasakņosīties Paknosīties.
paknuzināt Paknubināt.
paknubinēt paknubināties.
paknuzināties Paknubināties.
pakņudināties Paknudināt.
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
palēcenis Palēcekne.
palēktave Palēcekne.
lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
laktacidēmija Palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ.
urobilinūrija Palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā.
pabūdīgs Paliels, padrukns, ar platām krūtīm.
Paradoxornis webbianus palieņu papagaiļknābulis.
Lycopodium inundatum palu staipeknīša "Lycopodiella inundata" nosaukuma sinonīms.
Lycopodiella inundata palu staipeknītis.
pirmsakne Pamata sakne.
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
ievadīt Panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā).
līdzināt Panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
knakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
knikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
ieniknot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst nikns.
iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
panorpatae Panorpidae - knābgalvju kārtas dzimta.
pansionārs Pansijas (1) audzēknis.
šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
Camarhynchus psittacula papagaiļknābja dzeņžube jeb papagaiļknābja darvinžube.
papagaiļknābja darvinžube papagaiļknābja dzeņžube.
paradoxornis Papagaiļknābuļi.
nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem.
kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām".
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta.
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas.
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
izkraukšēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt.
izkraukšķēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt.
izkraukstēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt.
bļitka Papīra sīknauda Pirmā pasaules kara laikā (līdzīga pastmarkai).
paknīpāties Paplūkāt, paknābāties.
gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam.
stereoskopiskais nulles efekts parādība, kad aplūkojot stereopāri, redzams telpisks attēls plaknē.
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
translācija paralēlā pārnese – ģeometriska transformācija plaknē vai telpā, pārbīdot figūru vai koordinātu sistēmu par noteiktu nogriezni (vektoru) un nemainot koordinātu asu virzienus.
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
ortogonāla projekcija paralēlprojekcija, kuras plakne ir perpendikulāra projicēšanas virzienam.
taisns paralēlskaldnis paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
Fistulina hepatica parastā aknene.
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare").
Polypodium vulgare parastā saldsaknīte.
zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes").
Coccothraustes coccothraustes parastais dižknābis.
Recurvirostra avosetta parastais īlenknābis.
dzeltas Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
dzeltra Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
dzeltre Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
dzeltres Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
staipekļi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
staipekņi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
seklais plakanstaipeknis parastais plakanstaipeknis.
Diphasium complanatum parastais plakanstaipeknis.
sakne Parasti savienojumā "funkcijas sakne": punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas nulle.
sakne Parasti savienojumā "vienādojuma sakne": reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.
haruspekss Pareģis, zīlēšanas speciālists, kas pareģoja pēc aitu vai mājputnu aknām.
hepatomantija Pareģošana pēc aitu vai mājputnu aknām.
saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas.
diskretizācija Pāreja no izejproblēmas uz diskrēto problēmu virkni.
normoblasts Pārejas stadija starp normālu eritrocītu un proeritroblastu; tam ir piknotisks kodols un hemoglobīns citoplazmā.
patemātiskais mutisms pārejošs mēmums, ko rada izbailes vai niknums.
cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu.
apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu).
pārcirst Pārknābt.
pārkņiebt Pārkniebt.
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā.
leicinoze Pārmērīga leicīna rašanās, piem., aknās, īpaši akūtās dzeltenās atrofijas gadījumā.
hepatoreja Pārmērīga žults vai kādas citas vielas izdalīšanās no aknām.
slapjaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums nepārsniedz 30 cm un koku saknēm vēl ir saskare ar minerālaugsni.
brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai.
sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas.
amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību.
nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
kalcija sulfīts pārtikas piedeva E226 (sērpaskābes sāls), konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumu, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību.
kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus.
kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību.
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
zilcs Pārtikas produkts, ko gatavo no gaļas, mēlēm, aknām u. c. subproduktiem.
E123 Pārtikas uzlabotājs - amarants, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, kancerogēns, var ietekmēt aknas, nieres.
E150c Pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām.
E284 Pārtikas uzlabotājs - borskābe, konservants, iespējamā iedarbība - toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
E127 Pārtikas uzlabotājs - eritrozīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - kanserogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, var iespaidot aknas, vairogdziedzeri, kuņģi, vairošanās funkciju.
E227 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, var ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
E226 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas un kuņģa kairinājums, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību.
E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
E914 Pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas.
E231 Pārtikas uzlabotājs - ortofenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kancerogēns, krampji, nelabums, iedarbojas uz CNS un aknām.
Kaunata Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Kaunatas strauts Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Pārtava Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partova Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partovka Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Pērtaja Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe.
novērsties Pārtraukt saikni (ar ko).
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
hidrostatiskais pārvads pārvads, kas pārvada mehānisko enerģiju, izmantojot šķidruma statiskā spiediena radīto spēku; galvenās sastāvdaļas ir statiskās darbības hidrosūknis un hidromotors.
izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
piesaknis Pasaknis.
aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis.
pasikne Pasekne.
pasekme Paseknis.
noslapstīt Paslēpt, noslēpt (virkni objektu).
apkacēt Pasniegt visiem (virknei objektu).
pastakņāties Pastaknīties.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā.
Miglinieku pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas rajonā 1990.-1998. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā.
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā.
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā.
Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Radopoles pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā, bet tā paša gada beigās pārdēvēts par Viļānu pagastu.
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā.
Bikavas pagasts pastāvēja līdz 1925. g. Rēzeknes apriņķī, pārdēvēts par Gaigalavas pagastu.
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Čakšu ezers pastāvēja Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, nosusināts; Gaigalu ezers; Gaigaļu ezers.
fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi.
rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut.
raušus Pastiprina ar tās pašas saknes darbības vārdu izteiktas darbības intensitāti; ar rāvienu; strauji.
papumpēt Pasūknēt.
anemoklinogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja nolieci pie horizonta plaknes.
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu.
tematisks patskanis patskanis, kas savieno darbības vārda sakni ar galotni.
Pandiveres augstiene pauguraine Igaunijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 166 m, osu virknes, silūra kaļķakmeņu atsegumi, karsta procesi.
Cygnus olor paugurknābja gulbis.
kaupra Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura.
kaupris Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura.
kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne.
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
rēve pauguru virkne.
lādēt Paust niknumu (par dzīvniekiem, parasti kaķi, kad tas ātri kustina asti).
knaipīties Paust niknumu (par dzīvnieku).
kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu).
aizkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizkniedēt.
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2).
piekniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt.
sakniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt.
savirknējams Paveikta darbība, rezultāts --> savirknēt.
uzkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt.
virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (1).
virknējums Paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (2).
zīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi).
artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas.
AKA Pazīstams arī kā (angļu "also known as"; īsziņās).
anthocerotidae Pēc dažu autoru iedalījuma - aknu sūnu klases ragvācelīšu apakšklase.
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
tarsus Pēdas pamats jeb sakne.
abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē).
piegrūst kā uguni pēkšņi sadusmot, saniknot kādu.
negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums); šāda emocionāla stāvokļa izpausme; arī strīds.
grimstošs Peldlīdzeklis ir grimstošā stāvoklī, ja tā tilpnēs ieplūst vairāk ūdens, nekā iespējams izsūknēt, vai arī tas atrodas līdzsvarā starp abiem šiem stāvokļiem.
diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere.
horizontālās šķērssvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē perpendikulāri tā pārvietošanās virzienam; kopējo (summāro) šķērssvārstību satāvdaļa.
horizontālās garensvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē tā pārvietošanās virzienā; kopējo (summāro) garensvārstību sastāvdaļa.
sānprojekcija Peldlīdzekļa teorētiskā zīmējuma daļa - korpusa teorētiskās virsmas projekcija diametrālplaknē.
laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni).
bagars Peldoša dziļuma palielināšanas iekārta, kas ar kausiem vai sūknēšanu izceļ grunti no ūdens.
lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens.
nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma.
kniebis Pensnejs (degunkniebis).
penstemon Penstemone - cūknātru dzimtas ģints.
perikambijs Pericikls - saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
elektroneirogrāfija Perifērisko nervu impulsu vadīšanas ātruma grafisks pieraksts līknes veidā.
ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras.
normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā.
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 5 km; Lielā Atradze.
Mazā Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe.
Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija.
divpavalstniecība Personas saikne vienlaikus ar divu valstu pilsonību, pavalstniecību.
daudzpavalstniecība Personas tiesiska saikne vienlaikus ar vairāku valstu pilsonību, pavalstniecību.
dzīves kvalitāte personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu.
pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos.
stereogrāfija Perspektīvs ģeometrisku ķermeņu attēlojums plaknē.
prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
griešanas plakne pie griežņa galvenā griezējasmens konstruēta teorētiska pieskarplakne griešanas virsmai.
piebokņīt Piebuknīt, piegrūst.
piebukņīt Piebuknīt, piegrūst.
piebukstīt Piebuknīt, piegrūst.
zilais Piecu rubļu banknote.
sufikss piedēklis (1) - afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes.
nagpiedurkne piedurkne bez paduses daļas.
elks Piedurkne rokas locītavas vietā.
elkus Piedurkne rokas locītavas vietā.
dilbpiedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz elkonim.
7/8 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz plaukstas locītavai.
3/4 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz pusdilbam.
reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
īspiedurkne piedurkne, kuras garums sniedzas līdz pusdilbam.
piedraknis Piedurkne; piedrakne.
piedreknis Piedurkne; piedrakne.
pidurkne piedurkne.
pirdākne piedurkne.
jakmāk Piedurkne.
piedarkne Piedurkne.
piedārkne Piedurkne.
piedārpne Piedurkne.
piederkne Piedurkne.
piedikņ Piedurkne.
piedorkne Piedurkne.
piedorksne Piedurkne.
piedrakne Piedurkne.
piedraukle Piedurkne.
piedraukne Piedurkne.
piedrekne Piedurkne.
piedrokne Piedurkne.
piedroknis Piedurkne.
piedrukle Piedurkne.
piedrukne Piedurkne.
piedrūkne Piedurkne.
piedrunkne Piedurkne.
piedurksne Piedurkne.
piedurne Piedurkne.
piedurtne Piedurkne.
pieroce Piedurkne.
pierokne Piedurkne.
pirdokne Piedurkne.
pirnote Piedurkne.
pirnute Piedurkne.
roka Piedurkne.
rokāvs Piedurkne.
šļauksts Piedurkne.
apdūre Piedurknes atloks; izrakstīta krekla aproce.
atroce Piedurknes atloks.
štulpe Piedurknes atloks.
elkūne Piedurknes daļa elkoņa vietā.
elkonis Piedurknes daļa šīs locītavas vietā.
durugals Piedurknes gals (bez aproces).
dūrgals Piedurknes gals.
rokgals Piedurknes gals.
rokriņķis Piedurknes izgriezums (tērpam, adījumam u. tml.).
šķiebtene Piedurknes šuvuma veids.
ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes.
garās piedurknes piedurknes, kas sniedzas līdz plaukstas pamatnei.
marksistiskais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas uzsver individuālo un sociālo problēmu saikni ar nevienlīdzības ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, ko rada kapitālisms un šķiru sabiedrība.
atkniedēt Piekniedēt.
pieknīdēt Piekniedēt.
piekņubt Pieknupt.
medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
pozitīvs ģeotropisms piemīt saknēm, sevišķi mietsaknēm.
pierindot Piepildīt ar virkni, rindu.
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
netiešs pierādījums pierādījums, kas nopamato pierādāmo apstākli ar kaut kādu faktu starpniecību, izmantojot loģisko secinājumu virkni.
piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
biksnīt Pieskatīt, buknīt.
knaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar knaģi.
piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt).
pievicēt Piestiprināt ar mīkstu zaru vai sakni - vici.
haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību.
piepumpēt Piesūknēt (1).
piepumpēt Piesūknēt (2).
uzpumpēt Piesūknēt (ar gāzveida vielu).
aproce Piešuve piedurknes nobeiguma daļai, parasti, lai to sašaurinātu.
izknierēties Pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas.
apcīnīt Pieveikt (piem., virkni darbu).
pierindot Pievienot virknei, rindai.
hromatopeksija Pigmenta saistīšana, piem., žults pigmenta saistīšana aknās.
pycnothelia Piknotēlijas.
knupjveida piknotēlija piknotēliju suga ("Pycnothelia papillaria"), Latvijā aizsargājama.
heteropiknoze Piknotisku kodolu īpašība nevienādi krāsoties - daļēji tumšāk (pozitīvā h.), daļēji gaišāk (negatīvā h.).
uzmest spuru piktoties, niknoties; kļūt iedomīgam.
Pilcyny Pilcines muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova.
hepatektomija Pilnīga vai daļēja aknu izgriešana.
sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
krodains Pilns ar grabažām, pilns ar saknēm.
kupols Pilotāžas figūra - augstuma uzņemšana vertikālajā plaknē līdz pilnīgai ātruma zaudēšanai un sekojoša krišana uz leju ar korpusa pagriezienu uz vienu vai otru pusi un pāreju stāvā pikējumā.
virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē.
Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā.
Laknava Pilsēta Indijas ziemeļos (angļu val. "Lucknow"), Gomati krastos, Utarpradēšas štata administratīvais centrs, 2600000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jelounaifa Pilsēta Kanādā ("Yellowknife"), Greitsleiva ezera ziemeļu krastā, Ziemeļrietumu Teritoriju administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2010. g.).
Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
Breknela pilsēta Lielbritānijā (_Bracknell_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē.
Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā.
Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā.
Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā.
Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā.
Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā.
Aufūsa pilsēta Marokā (_Aoufous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā.
Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā.
Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
Miknēsa Pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.).
Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs.
Frunze Pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Otači Pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Cerknica Pilsēta Slovēnijā ("Cerknica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
Baknanga Pilsēta Vācijā ("Backnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 35000 iedzīvotāju (2013. g.).
Erknere Pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Markneikirhene Pilsēta Vācijā ("Markneukirchen"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m.
Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms.
Smagaņu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, plakums - apaļš ar diametru \~30 m, gandrīz visu pilskalna nogāzi apliec terase, precīzs datējums nav zināms.
Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m.
Lopatišķu Karņecka kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, reljefa pacēlums 5-7 m virs apkārtnes, plakums - \~30 x 20 m, atrastās senlietas datējamas ar 6. gs. un agrāk.
Leimanišķu baterijas kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, Šentes kalnu mežā pie Leimanišķu ciema, \~15 m augsts paugurs, plakuma garums - 150 m, platums - 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns.
Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
pilskunga tiesa pilskunga iecirknis.
pīļdegunis Pīļknābis ("Ornithorhynchus anatinus").
pīļdeguns Pīļknābis ("Ornithorhynchus anatinus").
Ornithorhynchus anatinus pīļknābis.
knābainis Pīļknābis.
ornithorhynchidae Pīļknābju dzimta.
ornithorhynchus Pīļknābju dzimtas ģints.
garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru.
švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis.
rinduks Pirmais un pēdējais tīkls zvejas tīklu virknē.
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst.
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
Pyrmuos Drankys Pyrmuos Drankys - Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Drankas" nosaukums latgaliski.
dzeltlapas Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum"); dzelta.
dzelta Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum").
kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā).
nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā.
neplakniskums plakanas virsmas formas defekts: reālās virsmas formas neatbilstība ideālai ģeometriskai plaknei.
knīpstengas Plakanknaibles; knaibles.
plaķenes Plakanknaibles.
plakstangas Plakanknaibles.
platstangas Plakanknaibles.
ploskogubcas Plakanknaibles.
ploskogubci Plakanknaibles.
plakanis Plakans kartupeļu bumbulis vai dārzāju sakne.
lentkabelis Plakans, plāns vairākvadu kabelis, kurā vadi izvietoti viens otram blakus vienā plaknē.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta: attiecīgais skatījums (uz kādu objektu).
pieskarplakne Plakne, kam ar doto virsmu ir tikai viens kopīgs punkts.
pieslejplakne Plakne, kam ar līkni dotajā punktā ir pieskaršanās ar kārtu n >2.
griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu; šķēlums.
spēkpāra plakne plakne, kas iet caur abu paralēlo spēkpāra spēku darbības taisnēm.
bisektors Plakne, kas iet caur divplakņu kakta šķautni un dala kaktu uz pusēm.
garenplakne Plakne, kas ir paralēla (kā) garumam.
horizonta plakne plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
kristāla skaldne plakne, kas norobežo kristālu un atspoguļo tā iekšējās uzbūves īpatnības.
šķēlējplakne Plakne, kas nošķeļ ģeometrisku ķermeni.
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
plāksma Plakne.
plāksne Plakne.
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
konforms attēlojums plaknes attēlojums sevī, kas saglabā leņķus starp visām līnijām (piem., līdzības transformācija).
homotētija Plaknes attēlu transformācija citā mērogā; lieto attēlu palielināšanai un samazināšanai ar pantogrāfa palīdzību.
segments Plaknes daļa starp līkni un hordu.
pusplakne Plaknes daļa, kas atrodas vienā pusē no kādas plaknē dotas taisnes.
aplis Plaknes daļa, ko ierobežo aploce; [riņķis]{s:460}
plaknes kvadrants plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
superelipse Plaknes figūra, starpposms starp elipsi un taisnstūri. Izgudrojis Piets Hains.
polārās koordinātas plaknes koordinātu sistēma, kurā punkta M (r, φ) stāvokli raksturo ar tā rādiusvektora OM garumu r un nogriežņa OM leņķi φ ar fiksētu staru OA (polāro asi).
rumbs plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība - 1/32 daļa (jūras navigācijā) vai 1/16 daļa (meteoroloģijā) no horizonta riņķa līnijas.
strēķis plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība (11,25 grādi jeb 11 grādi un 15 minūtes), kas ir 1/32 daļa no horizonta riņķa līnijas, virziens (no novērotāja) uz horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm.
radiāns plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 radiāns ir leņķis starp diviem riņķa līnijas rādiusiem, kuru ietvertā loka garums ir vienāds ar rādiusu; 1 rad = 180⁰/π ≈ 57⁰ 17' 44,8".
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju.
cisoīda Plaknes līkne ar vienādojumu x^3^=y^2^(a-x).
spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, tiem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem.
Arhimēda spirāle plaknes līkne, ko iegūst, punktam vienmērīgi kustoties pa staru, kas vienmērīgi rotē ap savu sākumpunktu.
cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni.
parabola Plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no fiksēta punkta (fokusa) un fiksētas taisnes (direktrises).
evolvente Plaknes līkne, kuras evolūta ir dotā līkne.
algebriska līkne plaknes līkne, kuras vienādojumā F ir polinoms ar reāliem koeficientiem.
kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^.
strofoīda Plaknes līkne, kuras vienādojums polārajās koordinātās ir r = -a cos2y/cosy.
singulārs punkts Plaknes līknes punkts, kurā līkne vairs nav gluda (piem., mezglpunkts, atgriezes punkts).
pārliekuma punkts plaknes līknes punkts, kurā mainās tās izliekuma virziens un pieskare krusto līkni.
apliecēja Plaknes līkņu saimei atbilstoša līkne, kura katrā punktā pieskaras vienai no šīs saimes līknēm.
afīna transformācija plaknes vai telpas lineāra transformācija, kas katru taisni pārveido taisnē.
plāksns Plākns.
plakņveidīgs Plaknveida.
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
plānimetrija Planimetrija - ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
klāja vidējā planka planka, kas atrodas peldlīdzekļa diametrālajā plaknē un pie tās pienāk visi klāja planku gali.
azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
Anas clypeata platknābis.
Platalea leucorodia platknābjibiss jeb platknābja ibiss.
Eurhynchium angustirete platlapu knābīte.
apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm).
dūrgalis Plaukstas locītava; piedurknes aproce.
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu.
hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
porocefaloze Plaušu, aknu, trahejas vai deguna dobuma infestācija ar porocefālu.
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
albumīns Plazmas olbaltumviela, kas tiek pilnīgi sintezēta aknās.
piedurkņu plecģērbs plecģērbs, kura rocēs ir iešūtas vai atdalāmi ierocētas piedurknes, piem., ar rāvējslēdzēju ierocējamo piedurkņu veste, mētelis, žakete.
rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis).
kresns Plecīgs, drukns.
staņķīgs Plecīgs, drukns.
druķīgs Plecīgs, spēcīgs, drukns.
savillot Plēšoties sakost, saknābāt u. tml., izplūkājot, izjaucot apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvniekiem).
sfigmopletismogrāfs Pletismogrāfs, kas attēlo pulsa pierakstu kopā ar tilpuma svārstību līkni.
skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu.
kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas.
plīte Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca").
plītne Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca").
blicis Plicis ("Blicca bjoerkna"), karpzivju dzimtas suga.
aerodinamiskais profils plūdlīniju ķermeņa vai spārna šķēlums ar plakni paralēli bāzes plaknei; profilu raksturo ar formu (simetrisku, rombveida, trīsstūra u. c.), hordas garumu, relatīvo biezumu (maksimālo spārna biezuma attiecību pret profila hordu) un izliekumu.
pļedums Pļāpa, tukšu vārdu virknētājs.
pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
diagonālā riepa pneimatiskā riepa, kuras karkasa un brekera korda diegi novietoti 30–40° leņķī pret tās simetrijas plakni.
laparokaustika Pneimoperitoneju koriģējoša operācija plaušu tuberkulozes terapijā: aknu un diafragmas (vai liesas un diafragmas) saaugumu pārdedzināšana.
Polesie Podļesjes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
atiestates poga poga vai slēdzis, kas ļauj izpildīt datora restartu - silto sāknēšanu.
puga Poga, knope.
dekstrorotācija Polarizācijas plaknes rotācija pa labi.
cirkumpolarizācija Polarizētas gaismas polarizācijas plaknes rotācija pa labi vai pa kreisi.
obezjaņņiks Policijas iecirknis.
polycnemum Poliknēmi.
lauka poliknēms poliknēmu suga ("Polycnemum arvense"), ko dēvē arī par lauka skrimsleni.
depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija.
polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās.
polifenilēni Polimēri, kuru galvenā virkne sastāv no benzola gredzeniem.
polisulfoni Polimēri, kuru makromolekulu virknēs ir -SO2- grupas.
statiskie kopolimēri polimēri, kuru virknēs savstarpēji regulāri mainās atšķirīgo monomēru elementārvienības.
sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina.
odontoklasts Polinukleāra milzu šūna, kas uzsūc piena zoba sakni.
inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
Pulkarona Polkorones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs.
kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās.
Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds.
astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs.
hidrotermāla atradne Praktiski izmantojamu termālo ūdeņu izplatības iecirknis Zemes garoza.
prepozitūra Prāvesta amats un tituls, arī prāvesta iecirknis.
ieskaņas s prefiksāls saknes paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu sakņu varianti.
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
ķizikas Priekšmetu virkne.
ķīzikas Priekšmetu virkne.
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
Loxia pytyopsittacus priežu krustknābis.
čeres Priežu saknes, no kurām dedzina darvu.
uzņemšana pilsonībā procedūra, kuras rezultātā persona iegūst konkrētās valsts pilsonību - pilsoņa tiesisko statusu, ciešu tiesisku un arī politisku saikni ar valsti, gūst iespēju izmantot šīs valsts likumos noteiktās pilsoņa tiesības un pildīt pilsoņa pienākumus.
martingals Process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību.
tīklojuma veidošana process sosiālajā darbā, kura mērķis ir pilnveidot un attīstīt sociālās saiknes starp klientu un viņam tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem.
cikls process vai darbību virkne, kas periodiski atkārtojas.
iztaisnošana Process, kas slīpi uzņemtu fotogrāfiju projicē uz horizontālas plaknes.
cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes.
cikls Programmēšanā, komandu virkne, kas programmas izpildes gaitā tiek daudzkārt atkārtota.
proģimnāzists Proģimnāzijas audzēknis.
pārprojicēt Projicēt citā plaknē.
aminopolipeptidāze Proteolītisku fermentu grupa zarnu gļotādā, raugā, nierēs, liesā un aknās.
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
Przemysl Pšemišļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā.
butilamīns Ptomaīns ar diurētisku iedarbību zivju aknu eļļā.
tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
BWP Pula; Bostvānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tebe.
sāngāzums Pulkas ass vai riteņa slīpums transportlīdzekļa garenasij perpendikulārā plaknē.
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
funkcijas nulle punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas sakne.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni.
figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
badadzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
sekvenēšana Purīnbāzes (adenīnu un guanīnu) un pirimidīnbāzes (citozīnu un timīnu vai uracilu) saturošu nukleotīdu secības (sekvences) noteikšana polinukleotīdu (DNS, RNS) virknēs.
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
Angelica palustris purva mātsakne.
čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis; vieta, kur ir daudz čūsku.
Aizkraukles purvs purvs Aizkraukles pagasta ziemeļaustrumos un Kokneses pagasta rietumu malā, ietilpst dabas liegumā _Aizkraukles purvs un meži_.
Teirumnīku purvs purvs Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 159 ha, tajā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., platība — 141 ha).
Lubāna purvs purvs Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, Lubāna līdzenumā, starp Maltas (Vecmaltas) un Suļķas upi, platība — 2204 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m, zem kūdras līdz 1,2 m biezs sapropeļa slānis.
purvājsaknis Purvsaknis.
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
stebis Pusaudzis, drukns zēns.
mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m).
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni.
degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos.
šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu.
gūra Putns, garknābja gaura.
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni.
stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga.
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās.
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas.
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs.
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu.
ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss.
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga.
mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā.
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos.
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu.
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga").
žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās.
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
racinis Rācenis; rāceņa sakne.
aktinomorfisks Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm.
aktinomorfs Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm.
rad Radiāns (plaknes leņķa mērvienība).
dubultradi Radinieki, kurus saista vairākas radniecības saiknes (kas rodas, piemēram, brāļiem apprecot māsas).
marķiera radiobāka radiobāka, kas atrodas noteiktā attālumā no lidlauka uz skrejceļa ass un raida radiosignālus vertikālā plaknē, pēc kuriem pilots var noteikt attālumu līdz lidlaukam.
frekvences pārveidotājs radiotehnikā lietojama ierīce signāla spektra pārbīdīšanai uz citu frekvenču diapazona iecirkni.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
noskrimšķēt Radīt čīkstošu, knakšķošu, krācošu skaņu.
knokšināt Radīt knakšķošu skaņu.
noknirkšēt Radīt knakšķošu skaņu.
noknirkšķēt Radīt knakšķošu skaņu.
vaukšķināt Radīt knakšķus.
izvīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
vīterēt Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
pasist knipi radīt troksni ar knipi.
uzsist knipi radīt troksni ar knipi.
braikšķināt Radīt virkni brīkšķu vai līdzīgu skaņu.
ņirgt rādīt, atsegt zobus, parasti aiz niknuma
multiplikators Rādītājs, kas mēra atgriezeniskās saites efektu ekonomiskās mainīgās līknes izmaiņu rezultātā.
heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos.
Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā.
Ragāļezers Ragaļu ezers Kokneses pagastā.
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
urināties Rakņāties, knābāties (par vistām).
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
norobežotājs Rakstzīme vai rakstzīmju virkne, ko izmanto dažu elementu un valodas konstrukciju atdalīšanai, kā arī to sākuma un beigu apzīmēšanai.
tukšumzīme Rakstzīme, kas veido tukšumu grafisku rakstzīmju virknē.
pieejas kods rakstzīmju un ciparu virkne, kas ļauj lietotājam piekļūt datoram.
vārds Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru.
ziņojums Rakstzīmju virkne, kas izveido datu bloku, kuru pārraida datoru tīklos.
elektroniskā pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē kādas personas elektroniskās pastkastītes atrašanās vietu.
literālis Rakstzīmju virkne, ko programma uztver kā nemainīgu kopumu, kas izteic noteiktus datus: skaitļus, tekstu, adreses utt.
reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā.
Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
mest tiltu rast saikni, veidot sakarus starp ko.
(pār)mest (arī celt) tiltu rast, (iz)veidot saikni (starp ko).
Raudinka Raudiņa, Luknas ezera pieteka.
saldsakne Raudupes sakne, iesaldenu garšu, lietoja arī kā kafijas surogātu.
Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni.
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
raudzeklis Raudzeknis - raksts, musturs, paraugs.
rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
lepuška Rauknis.
rauklis Rauknis.
rausis Rauknis.
rauteve Rauknis.
rautuve Rauknis.
ķibināt Raustīt, knibināt.
Skrobe Rāznas ezera pieteka Rēzeknes novadā.
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā; Rēznas ezers.
Rēznas ezers Rāznas ezers Rēzeknes novadā.
reālists Reālģimnāzijas vai reālskolas audzēknis.
BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
reālskolnieks Reālskolas audzēknis.
minorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav lielāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību.
mažorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav mazāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību.
augoša virkne reālu skaitļu virkne, kurai katrs nākamais loceklis ir lielāks par iepriekšējo
dilstoša virkne reālu skaitļu virkne, kurai katrs nākamais loceklis ir mazāks par iepriekšējo
puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
redusis Redīsa sakne.
radise Redīss - dārza augs ar sarkanu, apaļu vai garenu sakni.
garāmejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atrodas posmā un atļauj vai aizliedz vilcienam aizņemt blokiecirkni.
sakniebties Refl. --> sakniebt (1).
sakniepties Refl. --> sakniept.
savirknēties Refl. --> savirknēt; tikt savirknētam.
savirpināties Refl. --> savirknēt; tikt savirpinātam.
sūknēties Refl. --> sūknēt; tikt sūknētam.
virknēties Refl. --> virknēt (1); tikt virknētam.
virknēties Refl. --> virknēt (2); tikt virknētam.
simetrija Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra.
bīdes reģistrs reģistrs, kurā informāciju ievada pakāpeniski – bitu pēc bita; ievadot kārtējo informācijas bitu, iepriekš ievadītais automātiski pabīdās uz priekšu par vienu pozīciju; virknes reģistrs.
kava Reibīgs austrāliešu dzēriens, ko pagatavo no kāda piparauga saknēm.
šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
ZAR Rends; Dienvidāfrikas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
repulis Rēpulis, resns, drukns cilvēks.
Corvus macrorhynchos resknābja vārna.
dupučka Resna, drukna meitene.
īsknābja kaira resnknābja kaira.
Uria lomvia resnknābja kaira.
Acrocephalus aedon resnknābja kāpelētājķauķis.
Phylloscopus schwarzi resnknābja lapuķauķis.
Rhodopechys githaginea resnknābja tuksneškeģis.
Euryceros prevostii resnknābja vangačaste.
Geospiza fortis resnknābja zemesžube.
rēpulis Resns, drukns cilvēks.
ducka Resns, drukns, neizveicīgs cilvēks, vai tāds dzīvnieks.
rons Resns, drukns, smags, rupjš.
drūkts Resns, drukns; biezs.
bloņķīgs Resns, drukns.
ducīgs Resns, plecīgs, drukns.
meža retējs retēju suga ("Potentilla silvestris"), kura sakneņus lieto par savelkošu līdzekli.
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
radioreleju līnija retranslatoru virkne, kas nodrošina signāla pārraidi vajadzīgajā tālumā; retranslatori atrodas augstos torņos vai mastos 40-70 km cits no cita.
cementoblastoma Rets, labdabīgs, odontogēns audzējs, kas attīstās no zoba cementa un proliferē pie zoba saknes.
Rēva Reva, Rēzeknes pieteka.
dzeņānieši Rēzekne novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
Rezekne Rēzekne, Lubāna ezera pieteka.
Rāksne Rēzekne.
Rositen Rēzekne.
Rositten Rēzekne.
Rzežyca Rēzekne.
rēzeknieši Rēzeknes apkārtnē, Rēzeknē.
RA Rēzeknes augstskola.
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts.
Vagaļu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums — 8 km; Vogule.
Geikinu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas un Griškānu pagastā, garums - 12 km.
Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru.
Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km.
Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera.
Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine.
Križutu strauts Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Griškānu pagastā, garums — 12 km.
Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja.
Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
Rzežica Rēzeknes muiža, kas atradās Rēzeknes pilsētā un tās lauku teritorijā.
Biržgalis Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukuma variants.
Dekšores Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Dekšāres" nosaukuma variants.
Dekšuoris Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Dekšāres" nosaukums latgaliski.
Vīmani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" bijušais nosaukums, kas minēts 1752. g. draudzes dokumentos.
Krāce Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" dažkārt lietots nosaukums.
Feimani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" nosaukums latgaliski.
Vīmaņi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" vēstures avotos 1752. g. minētais nosaukums.
Gaigolova Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Gaigalava" nosaukuma variants.
Greiškāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Griškāni" retāk lietots, bet precīzāks nosaukums.
Gailumi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" nosaukums līdz 1989. gadam.
rēzeknieši Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums.
Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
Silamola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants.
Silmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants.
Jaunstružāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Strūžāni" otrs nosaukums.
audrinieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" iedzīvotāji.
Audreņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukuma variants.
Audreni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukums latgaliski.
davidovcieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Davidovka" iedzīvotāji.
davidovkieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Davidovka" iedzīvotāji.
Drebeja Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Drebi" nosaukuma variants.
Drebeji Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Drebi" nosaukuma variants.
Goruški Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruškas" nosaukuma variants.
gorušcieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" iedzīvotāji.
goruškieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" iedzīvotāji.
Goruškys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" nosaukums latgaliski.
greivulieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" iedzīvotāji.
Greivuli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
Janeiši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Janīši" nosaukuma variants.
kaulacieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaulači" iedzīvotāji.
Kļuovi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski.
Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski.
krupieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupi" iedzīvotāji.
kucinieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" iedzīvotāji.
Kucines Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukuma variants.
Kucinis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukums latgaliski.
Lielais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" bijušais nosaukums.
Lelī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
Leluo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
Lielie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants.
Lielā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants.
Lovnīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lounīki" nosaukuma variants.
Mozuo Fiļkina Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Fiļkina" nosaukums latgaliski.
Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski.
Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski.
Mežarejas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants.
Mežāri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants.
Mežarejis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukums latgaliski.
mivrenieki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrenieki" iedzīvotāji.
Miurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukuma variants.
Myurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukums latgaliski.
puderieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Puderi" iedzīvotāji.
Seili Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
Skredeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski.
Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants.
Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski.
Šulehi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Šuļohi" neprecīzs nosaukuma variants.
Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski.
Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski.
Tabakerkas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants.
Tabakirki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants.
Vabales Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants.
Jiuseri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vusari" nosaukuma variants.
Zeļteņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
Zīmeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zīmeļi" nosaukums latgaliski.
Mazā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Lielā Puderova” nosaukuma variants.
Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums.
Mazie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” nosaukuma variants.
Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos.
Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants.
bērzgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
Bieržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski.
biržgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Biržgalis" iedzīvotāji.
čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji.
Kozlovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" nosaukuma variants.
Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski.
Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants.
marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji.
Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā.
Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants.
meirānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji.
Meirani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" nosaukuma variants.
micānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" iedzīvotāji.
Micani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukuma variants.
Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski.
Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants.
Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Palsinieki" nosaukuma variants.
Peščanka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pesčanka" nosaukuma variants.
Petini Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukuma variants.
Petyni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukums latgaliski.
Pūriskie Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants.
Pūriskī Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
Reiņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
Rejeņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
uļjanovieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji.
Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants.
Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants.
Viecināni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukuma variants.
Viecynāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukums latgaliski.
Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants.
Vuovernīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vovernīki" nosaukums latgaliski.
Anči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants.
Aņči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants.
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji.
Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants.
Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
baltinieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
baļinovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" iedzīvotāji.
Balinova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" nosaukuma variants.
Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums.
borisieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Borisi" iedzīvotāji.
bratovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bratova" iedzīvotāji.
Buļāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bulāni" nosaukuma variants.
Dukszltygal Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" bijušās muižas nosaukuma variants.
čornajieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" iedzīvotāji.
Čornā Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants.
Dūkstigals Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants.
Čornuo Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukums latgaliski.
dūkstigalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Dūkstigals" iedzīvotāji.
foļvarkieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji.
foļvarkovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji.
Goļanti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Golenti" nosaukuma variants.
īvuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" iedzīvotāji.
Īvuškas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukuma variants.
Īvuškys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukums latgaliski.
Kaļnejie Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukuma variants.
Kaļnejī Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukums latgaliski.
kolpakieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" iedzīvotāji.
Kalpaki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" nosaukuma variants.
Kovali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" nosaukums latgaliski.
Kaļveiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" otrs nosaukums latgaliski.
Laduši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ladusi" nosaukuma variants.
lipuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
Lipuški Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipušķi" nosaukuma variants.
Luoci Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski.
Luoči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski.
Loči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants.
Barīsi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" kļūdains nosaukuma variants.
Mozī Bareisi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" nosaukums latgaliski.
Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants.
Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski.
Mežori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukuma variants.
Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski.
mitrānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mitri" iedzīvotāji.
Asinovka Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants.
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" bijušais nosaukums.
Otrie Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" nosaukuma variants.
Otrie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" bijušais nosaukums.
Pirmie Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukuma variants.
Pirmie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukums latgaliski.
punculieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
putrīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" iedzīvotāji.
Putreiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" nosaukuma variants.
račikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Račiki" iedzīvotāji.
ratinieki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji.
ratniecāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
Ratinīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
Ratnīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
rāznieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rāzna" iedzīvotāji.
Rečiņa Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants.
Rečiņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants.
Rečeni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukums latgaliski.
rēznieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzna" iedzīvotāji.
Ryvuoni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rivoni" nosaukums latgaliski.
razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji.
rozenmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža", vēlāk - "Rēzna" iedzīvotāji.
Soboļova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļeva" nosaukuma variants.
Sokuorni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņi" nosaukums latgaliski.
spruktānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji.
šņitņikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitņiki" iedzīvotāji.
Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums.
tilīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" iedzīvotāji.
treuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" iedzīvotāji.
Triuhi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" nosaukuma variants.
triuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Triuhi" iedzīvotāji.
tučenieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji.
Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants.
Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
uškānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Uškāni" iedzīvotāji.
Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski.
žagatieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žagati" iedzīvotāji.
Žogoti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukuma variants.
Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
žogotieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" iedzīvotāji.
Žureilas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants.
Žureili Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants.
Žureilys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukums latgaliski.
Armuškys Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Armuškas" nosaukuma variants latgaliski.
atspukieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" ("Atspuki") iedzīvotāji.
Eleonora Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
Bokoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukuma variants.
Bokuoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski.
dekšārieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Dekšāre" iedzīvotāji.
eleonorieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Eleonora" iedzīvotāji.
garancieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
Otrie Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukuma variants.
Ūtrī Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukums latgaliski.
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji.
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
Ožinīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukuma variants.
Rūbežnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants.
aļņānieši Rēzeknes novada Dekšāru pagasta apdzīvotās vietas "Aļņi" iedzīvotāji.
brukānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Brukāni" iedzīvotāji.
Brukani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Brukāni" nosaukuma variants.
Češli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Češļi" nosaukums latgaliski.
Čirkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Čirkas" nosaukums latgaliski.
Daukstis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" nosaukums latgaliski.
Drebeinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drebejnīki" nosaukuma variants.
Dreimani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" nosaukums latgaliski.
Dricēni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" bijušais nosaukums.
dricānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" iedzīvotāji.
Dricani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" nosaukuma variants.
Drycāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" nosaukums latgaliski.
Drynki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski.
Drynkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski.
Drinkas Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants.
Eļkšņi Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants.
Eļkšni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
Igauni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Igauņi" nosaukums latgaliski.
kakarvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kakarvieši" iedzīvotāji.
kokorvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorvieši" iedzīvotāji.
kuzmieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kuzmi" iedzīvotāji.
Kipļuki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants.
lempieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Lempi" iedzīvotāji.
Luoči Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
Muortuži Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuži" nosaukums latgaliski.
Mosani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mosāni" nosaukuma variants.
Muosāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mosāni" nosaukums latgaliski.
Uozinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozinīki" nosaukums latgaliski.
Piļkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Piļkas" nosaukums latgaliski.
Poikys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Poikas" nosaukums latgaliski.
Putrani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" nosaukuma variants.
Raibī Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Raibie" nosaukums latgaliski.
Semuli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Semuļi" nosaukums latgaliski.
Sylagaili Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
skuškovieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Skuškava" iedzīvotāji.
smaudžānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Smaudži" iedzīvotāji.
smaudzieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Smaudži" iedzīvotāji.
Susekli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
Taunoga Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" nosaukuma variants.
Troškys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski.
Turcinis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Turcines" nosaukums latgaliski.
Ugulova Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" nosaukuma variants.
Veituļnīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Veitulnīki" nosaukuma variants.
Vieršukolns Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēršukolns" nosaukuma variants.
Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums.
Zimkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zimkas" nosaukums latgaliski.
Dricanskaja Rēzeknes novada Dricānu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
pilcenieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pilcene" iedzīvotāji.
putrānieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" iedzīvotāji.
ratniecāni Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
skuškavieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Skuškava" iedzīvotāji.
taunadzieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" iedzīvotāji.
Adamiškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukima variants.
Adamiškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukums latgaliski.
Akmenīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Akminīši" nosaukuma variants.
Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski.
černostieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Černoste" iedzīvotāji.
dubinieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dubina" iedzīvotāji.
ezergailīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" iedzīvotāji.
Azara Gaileiši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" nosaukuma variants.
feimanieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Feimaņi" iedzīvotāji.
Grudi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukuma variants.
Grudis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukums latgaliski.
kazimirovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
kazmirovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
Kazimirova Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazmirova" nosaukuma variants.
kovališkieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" iedzīvotāji.
Kavališķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
Kavališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
Kovališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski.
Kavališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants.
Kovališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants.
krācieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krāce" iedzīvotāji.
Krupeniškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukuma variants.
Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski.
leinakalnieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinakalns" iedzīvotāji.
Lieperi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leperi" bijušais nosaukums.
Lyska Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Liska" nosaukums latgaliski.
Mozī Pīzāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Pīzāni" nosaukums latgaliski.
Melderi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" literarizēts nosaukuma variants.
Meļderes Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukuma variants.
Meļderis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukums latgaliski.
Pirmā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" bijušais nosaukums.
Pizāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" nosaukuma variants.
podnieki Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji.
rogozovcieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rogozovka" iedzīvotāji.
Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants.
Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski.
Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums.
Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums.
Rušiuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" nosaukuma variants.
sekstieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" iedzīvotāji.
Sjaksti Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" nosaukuma variants.
skraucieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Skrauči" iedzīvotāji.
timošišķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji.
timošišķieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji.
tučenieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji.
Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
vainovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vainova" iedzīvotāji.
veiderieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Veideri" iedzīvotāji.
Varslavāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukuma variants.
Vuorslovāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukums latgaliski.
Apšinīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Apšinieki" nosaukuma variants.
bikavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" iedzīvotāji.
Bikova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukuma variants.
Bykova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukums latgaliski.
Brīžusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
Cīmotys Foļvarka Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Cīmotas Foļvarka" nosaukums latgaliski.
dervanienieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniene" iedzīvotāji.
Diervanīne Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dērvaniene" nosaukuma variants.
Druobys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Drobas" nosaukums latgaliski.
Dūlenis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūleņas" nosaukums latgaliski.
Dūleņas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūliņas" nosaukuma variants.
dziļarieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļari" iedzīvotāji.
Dziļori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukuma variants.
Dziļuori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukums latgaliski.
gaigalavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalava" iedzīvotāji.
garancieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
gribulieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" iedzīvotāji.
karītānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji.
karitonieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji.
Kareitoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukuma variants.
Kareituoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukums latgaliski.
Līpusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepusala" nosaukums latgaliski.
Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
Ūzulsola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukuma variants.
Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants.
Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski.
puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji.
Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants.
Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski.
stružānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji.
Strūžani Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants.
Vecstrūžāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants.
Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
Susekli Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
svētenieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
svētinieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
Svietiņi Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
šaurīšāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurīši" iedzīvotāji.
Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants.
Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski.
Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants.
Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
Vilneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukuma variants.
Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski.
žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
žogotieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
Žogotkokts Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotkakts" nosaukuma variants.
Bikovskaja Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
čacieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji.
Diervani Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dervāni" nosaukuma variants.
Atpūta Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreizi" daļa.
dreizānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreizi" iedzīvotāji.
Gajova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants.
griškānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Griškāni" iedzīvotāji.
jaroškinieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Jaroškina" iedzīvotāji.
Kašeļova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Košeļeva" nosaukuma variants.
Košeļeva Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Košeļeva" nosaukuma variants.
Laduši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ladusi" nosaukuma variants.
Lītovnīki Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Litavniki" nosaukuma variants.
ļipskānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļipski" iedzīvotāji.
ļipskieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļipski" iedzīvotāji.
pocelujevkieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Pocelujevka" iedzīvotāji.
pundurieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
Račova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants.
runieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ruņi" iedzīvotāji.
rūnieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ruņi" iedzīvotāji.
Rūni Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski.
skangalieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
Skangali Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
sļesarovcieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" iedzīvotāji.
sļesarovkieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" iedzīvotāji.
Sļesarevka Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" nosaukuma variants.
sprūževieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževa" iedzīvotāji.
Sprūžova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževa" nosaukuma variants.
staroščikieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Staroščiki" iedzīvotāji.
Šļahotski Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotska" bijušais nosaukums.
šļahotskieši Rezēknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotski" iedzīvotāji.
Taraputkas Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukuma variants.
Taraputkys Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukums latgaliski.
tūčenieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji.
Lejas Tuči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Lejas Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski.
vipindzieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji.
vipingānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji.
vipingieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji.
Vypinga Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" nosaukums latgaliski.
Zemisgols Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Zemesgols" nosaukuma variants.
babrieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji.
Krīvu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Latvīšu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" nosaukuma variants.
Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski.
Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums.
čaksieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji.
Čūdarāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čudarāni" nosaukuma variants.
Eļkšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants.
Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
gailumieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gailumi" iedzīvotāji.
Golačakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gola Čakši" nosaukuma variants.
Gološova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants.
Gorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants.
Gorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants.
Guorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
Guorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski.
ilzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ilzāni" iedzīvotāji.
ilzeskalnieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" iedzīvotāji.
Iugolova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants.
Iugulova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants.
Īvoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivoni" nosaukuma variants.
Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski.
Klaugas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukuma variants.
Klaugys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukums latgaliski.
Kozudaune Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants.
Kozudavņa Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants.
Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
Kipļuki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants.
ladānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ladi" iedzīvotāji.
ladieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ladi" iedzīvotāji.
letkēnieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" iedzīvotāji.
letkieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" iedzīvotāji.
Letkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants.
Ļetkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants.
Ļetki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants.
Letkys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukums latgaliski.
Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski.
Lucatnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lucatnieki" nosaukuma variants.
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants.
Pirmā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants.
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants.
Otrā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants.
Martuzāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants.
Plešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants.
Pliešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants.
Puškundži Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puskundži" nosaukuma variants.
puškrīvieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puškrīvi" iedzīvotāji.
reidzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" iedzīvotāji.
Reidzani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" nosaukuma variants.
Rogozas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukuma variants.
Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski.
Sološnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Sološnieki" nosaukuma variants.
Stoguoršni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Stogoršņi" nosaukuma variants.
šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji.
Pirmie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants.
Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski.
Otrie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants.
Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski.
vecgailumieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" iedzīvotāji.
Vacgailumi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" nosaukuma variants.
Vuoseli Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Voseļi" nosaukuma variants.
Zaliukšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukuma variants.
Zaliukšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukums latgaliski.
Žogotas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukuma variants.
Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski.
Pyrmuo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 1” nosaukums latgaliski.
Ūtruo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 2” nosaukums latgaliski.
Banculi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Bancuļi" nosaukums latgaliski.
Cyskāni Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Ciskāni" nosaukums latgaliski.
Dundi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundas" nosaukuma variants.
dundieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" iedzīvotāji.
Dundys Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" nosaukums latgaliski.
kantinieki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kantinieki" iedzīvotāji.
Kantinieki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kantinīki" literarizēts nosaukuma variants.
kašānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaši" iedzīvotāji.
Kristceli Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukums latgaliski.
leimaniškieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" iedzīvotāji.
Leimaniškas Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" nosaukuma variants.
leimanieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
Leimani Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
Lyuža Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Liuža" nosaukums latgaliski.
livzieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Livža" iedzīvotāji.
paurānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Pauri" iedzīvotāji.
paurieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Pauri" iedzīvotāji.
Pertnīki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Piertnīki" nosaukuma variants.
suļānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Suļi" iedzīvotāji.
sulieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Suļi" iedzīvotāji.
Zyrkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
Zyrkova Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski.
Zirkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants.
Akminīši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīši" nosaukuma variants.
Malukšta Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" bijušais nosaukums.
asticieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" iedzīvotāji.
Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums.
Batni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski.
Batnis Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski.
Batnes Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants.
Bydzāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bidzāni" nosaukums latgaliski.
Kolna Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Lejas Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" nosaukuma variants.
Bukateni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bukateņi" nosaukums latgaliski.
Černiki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Čerņiki" nosaukuma variants.
dubulieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" iedzīvotāji.
Dubuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
Dzierkaļi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Dzierkali Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
Gajova Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants.
Golyšovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Golišovka" nosaukums latgaliski.
grasieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji.
Idzipole Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Idzepole" nosaukuma variants.
jaunslabadieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunslabada" iedzīvotāji.
Novaja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsloboda" bijušais nosaukums.
Juguli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
Kaļinovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļinovka" nosaukuma variants.
kaunatieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kaunata" iedzīvotāji.
Kaunota Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kaunata" nosaukuma variants.
Lobovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Labovka" nosaukuma variants.
Maļinovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Malinovka" nosaukuma variants.
Matuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Matuļi" nosaukums latgaliski.
Mukuoni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Mukāni" nosaukums latgaliski.
Mukāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Mukoni" nosaukuma variants.
Nameti Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Namjoti" bijušais nosaukums.
Pyntāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
rodzieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Rogi" iedzīvotāji.
Rozaļina Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" nosaukuma variants.
skadenieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji.
Skadeni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" nosaukums latgaliski.
Spirgiņi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgini" nosaukuma variants.
Sprestiškas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukuma variants.
Sprestiški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukuma variants.
Sprestiškys Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukums latgaliski.
Sprūžaunīki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževnieki" nosaukuma variants.
stradieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
vecslobadieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecslobada" iedzīvotāji.
Staraja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" bijušais nosaukums.
Vacsloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" nosaukuma variants.
Vilkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukuma variants.
Vylkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukums latgaliski.
Vyrvi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Virvi" nosaukums latgaliski.
Kaunatskaja Rēzeknes novada Kaunatas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Poznaņa Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas _Poznane_ nosaukuma variants.
Beiži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Biži" bijušais nosaukuma variants.
Beižagols Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Biži" nosaukuma variants.
Cepleiši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants.
Cyskova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski.
Dekšni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
Kuotāni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski.
Kozubierži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kozubērži" nosaukuma variants.
Kryžyni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Križini" nosaukums latgaliski.
Laimani Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski.
lendžānieši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Lendži" iedzīvotāji.
lendzieši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Lendži" iedzīvotāji.
Leškas Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leški" nosaukuma variants.
Leškys Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leški" nosaukums latgaliski.
Lyuzinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
Liuza Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Livza" nosaukuma variants.
Lyuza Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Livza" nosaukums latgaliski.
Midzini Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Midziņi" nosaukums latgaliski.
Muorcinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Morcinīki" nosaukums latgaliski.
Pokuli Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski.
Pūriskie Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants.
Pūriskī Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski.
Rūni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski.
Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
Sarkanes Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
Taudejāni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" daļa.
Skangali Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
Skiņči Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skinči" nosaukuma variants.
Skuobuļnīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļnīki" nosaukums latgaliski.
Taudejāņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāni" nosaukuma variants.
Vylkusola Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkusola" nosaukums latgaliski.
Vuoverova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Voverova" nosaukums latgaliski.
Zeļteņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
Dupini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukuma variants.
Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski.
glužņevieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Glužņeva" (tagad - "Lūznava") iedzīvotāji.
Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski.
Īvuškas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants.
Īvuški Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants.
Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski.
Kiuliņi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukuma variants.
Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski.
ķivlēnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķivlēni" iedzīvotāji.
Dlužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants.
Glužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants.
lūznavieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" iedzīvotāji.
mostovajieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Mostovaja" iedzīvotāji.
pustoškieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums.
rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji.
regžānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Regži" iedzīvotāji.
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants.
rutkānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji.
skradelieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" iedzīvotāji.
Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski.
Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski.
Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants.
Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants.
Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski.
turčenieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčena" iedzīvotāji.
veczosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" iedzīvotāji.
Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski.
Viertiukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukuma variants.
Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski.
vertūkšņāni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertūkšņa" iedzīvotāji.
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji.
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants.
zosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Zosna" iedzīvotāji.
Biržgeļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bereznīki" bijušais nosaukums.
Bungys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" nosaukums latgaliski.
Gaļdeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukuma variants.
Gaļdeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukums latgaliski.
Giņeviči Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Gineviči" nosaukuma variants.
Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants.
Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski.
Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants.
Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski.
Ļipuški Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" bijušais nosaukums.
lipuškieši Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski.
mākoņkalnieši Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Mākoņkalns" iedzīvotāji.
Meļteņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukuma variants.
Meļteni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukums latgaliski.
Mylka Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Milka" nosaukums latgaliski.
Plīna Romāni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Plīna Romani" nosaukuma variants.
Purvini Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" nosaukums latgaliski.
Rukmuoni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rukmoni" nosaukums latgaliski.
Rusiškas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukuma variants.
Rusiškys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukums latgaliski.
Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums.
Stepeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukuma variants.
Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski.
Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski.
Škrabi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Škrjabi" nosaukuma variants.
Vacstašuļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukuma variants.
Vacstašuli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukums latgaliski.
Zundys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski.
Zundas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
Zundes Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
Jaunā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas “Novaja” bijušais nosaukums.
Byčki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
Bykaunīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunīki" nosaukums latgaliski.
Brīžguoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Brīžgoni" nosaukums latgaliski.
Dupāni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" bijušais nosaukums.
Dupyni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" nosaukums latgaliski.
Zementova Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzementova" bijušais nosaukums.
Kolna Dzeniški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeniški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Lejas Dzeniški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeniški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Garīkolni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkolni" nosaukuma variants.
Jaudzemki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" kļūdains nosaukuma variants.
Jevcišovka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jevtišovka" bijušais nosaukums.
Kisiļevka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļovka" kļūdains nosaukuma variants.
Lapatiškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiškas" nosaukums latgaliski.
Lapatišķi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiški" literarizēts nosaukuma variants.
Lapatiškas Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiški" nosaukuma variants.
leimaniškieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" iedzīvotāji.
Leimanišķi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" literarizēts nosaukuma variants.
Leinīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" kļūdains nosaukuma variants.
Lejniki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" nosaukuma variants.
Luocukolns Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Locukolns" nosaukums latgaliski.
Zamostje Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" daļa.
maltieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" iedzīvotāji.
Borovaja Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" nosaukums līdz 1936. g.
mašānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mešāni" iedzīvotāji.
Mīškuoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mīškoņi" nosaukums latgaliski.
Pynki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski.
Pynkys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski.
Pinkas Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants.
rozentavieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Rozentova" iedzīvotāji.
rozentovieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Rozentova" iedzīvotāji.
skutānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Skutāni" iedzīvotāji.
solomincieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Solominka" iedzīvotāji.
Strodziški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants.
Strodziškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukums latgaliski.
Šmeili Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Šmeiļi" nosaukums latgaliski.
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji.
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji.
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji.
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji.
Špēļi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukuma variants.
Špieli Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukums latgaliski.
višķerieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji.
zamostieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Zamoste" iedzīvotāji.
Rozentovskaja Rēzeknes novada Maltas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Biernāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
Ļuodāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" nosaukums latgaliski.
naglieši Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" iedzīvotāji.
Nagli Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
Uorenīši Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Orenīši" nosaukums latgaliski.
Bērzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bierzinīki" nosaukuma variants.
Bliseņas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukuma variants.
Bliseņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukuma variants.
Blisenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukums latgaliski.
blisinieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Blisiņi" iedzīvotāji.
Bruožgola Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brožgola" nosaukums latgaliski.
Civkori Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukuma variants.
čaksieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji.
Čornī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čornie" nosaukums latgaliski.
desatnieki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Desatnieki" iedzīvotāji.
desetnieki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Desetnieki" iedzīvotāji.
Drikaški Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Drikaškas" nosaukuma variants.
Drykaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Drikaškas" nosaukums latgaliski.
Gļaudys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudas" nosaukums latgaliski.
Jaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaškas" nosaukums latgaliski.
Jaudzemli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
Jaudzemi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" nosaukuma variants.
jurdžānieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jurdži" iedzīvotāji.
jurdzieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jurdži" iedzīvotāji.
Kapini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Kapinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Kapines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants.
Kluoneitis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kloneites" nosaukums latgaliski.
Kuorklinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
kristinki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristinki" iedzīvotāji.
kristinkieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristinki" iedzīvotāji.
Kristiņki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristiņkas" nosaukuma variants.
kucinieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" iedzīvotāji.
Kucines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukuma variants.
Kuciņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukuma variants.
Kucinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukums latgaliski.
Laigalova Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laigolova" neprecīzs nosaukuma variants.
laizānieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji.
Laizāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laizani" nosaukuma variants.
Leški Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Leškas" nosaukuma variants.
Leškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Leškas" nosaukums latgaliski.
Liuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants.
Lyuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski.
Lozdys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski.
Maigli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski.
Maiglis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski.
Maigles Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants.
Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Meikales Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants.
Myurinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miurinīki" nosaukums latgaliski.
Opiņkas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opiņki" nosaukuma variants.
Opiņkys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opiņki" nosaukums latgaliski.
Ūtruos Drankys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Drankas" nosaukums latgaliski.
Pyntāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski.
Rancani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" nosaukuma variants.
rasnuplieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" iedzīvotāji.
Rasnupli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" nosaukums latgaliski.
Razgali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Razgaļi" nosaukums latgaliski.
Rejeņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņas" nosaukuma variants.
Rejenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukums latgaliski.
sārnieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sārņi" iedzīvotāji.
Sārni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sārņi" nosaukums latgaliski.
Saukani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Saukāni" nosaukuma variants.
Smiļktines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukuma variants.
Smiļktinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukums latgaliski.
Suosini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Suosinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski.
Sosines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants.
Škesteri Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķesteri" nosaukuma variants.
Vylkadūbīši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkadūbīši" nosaukums latgaliski.
Znūteni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Znūteņi" nosaukums latgaliski.
Žogotys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
Zaļmuižas pagasts Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
andronovieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Andronova" iedzīvotāji.
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums.
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants.
Pūpoli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" bijušais nosaukums.
bekšānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" iedzīvotāji.
bumbišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" iedzīvotāji.
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
deimanieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" iedzīvotāji.
Deimani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" nosaukums latgaliski.
dzenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
Gaiduli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaiduļi" nosaukums latgaliski.
groverišķi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji.
Gruoveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Gruoveriškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Groveriškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants.
Groveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants.
kampišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" iedzīvotāji.
Kampiškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants.
Kampiški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants.
Kampiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukums latgaliski.
Kiukas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants.
Kiuki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants.
Kiukys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukums latgaliski.
Križevnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukuma variants.
Kryževnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukums latgaliski.
laizānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji.
Laizani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants.
losānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" iedzīvotāji.
Luosi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" nosaukums latgaliski.
maremontieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonti" iedzīvotāji.
Marimonts Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonts" nosaukuma variants.
ozolainieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji.
Pauleni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
paulinieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" iedzīvotāji.
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants.
Pleikšni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pleikšņi" nosaukums latgaliski.
plekšņānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Plekšņi" iedzīvotāji.
pūpolieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pūpoli" iedzīvotāji.
ritinieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" iedzīvotāji.
Rubuļnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukuma variants.
Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
runcānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji.
runcieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji.
Skujis Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski.
škvarkānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" iedzīvotāji.
Škvarkas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" nosaukuma variants.
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji.
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
Tievināni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji.
Uzulmuižskaja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Usvīši Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha.
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
Avots Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" daļa.
Dreiverovka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" nosaukuma variants.
drejerovcieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji.
drejerovkieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji.
garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji.
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji.
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
kivkānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" iedzīvotāji.
Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski.
Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski.
Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski.
Gaišais ceļš Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" daļa.
Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski.
ļaļānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji.
ļalieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji.
Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski.
slabadieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" (kas senāk saucās "Sloboda" un "Slabada") iedzīvotāji.
ozolmuizieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
Ūzulmuiža Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" nosaukuma variants.
Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants.
Piliskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
Piļskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji.
ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji.
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants.
skujānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji.
Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
spundžānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Spundžāni" iedzīvotāji.
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji.
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
Tievināni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
Varanova Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Voronova" nosaukuma variants.
kozorieši Rēzeknes novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" iedzīvotāji.
krīvinieši Rēzeknes novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" iedzīvotāji.
babrieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji.
Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
dietlavieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dietlavi" iedzīvotāji.
dītlovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dītlovi" iedzīvotāji.
dorotpolieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dorotpole" iedzīvotāji.
Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants.
Kirkiliškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukuma variants.
Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski.
Krisceļnīki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" nosaukuma variants.
lācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lāci" iedzīvotāji.
Lazarova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazareva" nosaukuma variants.
lazerevieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazereva" iedzīvotāji.
Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski.
locieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" iedzīvotāji.
Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
Patmalnieki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļnīki" literarizēts nosaukuma variants.
pīrādzieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
pušānieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Puša" iedzīvotāji.
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants.
Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski.
stradieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
svātovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" iedzīvotāji.
Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants.
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants.
Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski.
vācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vācieši" iedzīvotāji.
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski.
vocieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" iedzīvotāji.
Vociši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" neprecīzs nosaukuma variants.
Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski.
Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums.
žerklieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žerkļi" iedzīvotāji.
Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants.
Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski.
asnīnieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīni" iedzīvotāji.
Asnīnes Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" neprecīzs nosaukuma variants.
Asņīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukuma variants.
Asnīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukums latgaliski.
baltinieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltina" iedzīvotāji.
Dzipšli Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzipšļi" nosaukums latgaliski.
jaunrikavieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrikava" iedzīvotāji.
Jaunrikava Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrikova" literarizēts nosaukuma variants.
kalnasētieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnasēta" iedzīvotāji.
kolnasātieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnasātu" iedzīvotāji.
kurpinieki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji.
kurpiņīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji.
kurpnieki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji.
Kurpnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kūrpinīki" kļūdains nosaukuma variants.
Livzi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzi" nosaukuma variants.
Lyuzi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzi" nosaukums latgaliski.
livzānieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzi" iedzīvotāji.
ļodānieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" iedzīvotāji.
makuzieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Makuži" iedzīvotāji.
medinskieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Medinski" iedzīvotāji.
mihalkieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalki" iedzīvotāji.
pertnīcāni Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" iedzīvotāji.
Pertnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piertnīki" kļūdains nosaukuma variants.
Pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliskolns" nosaukuma variants.
Piļskolns Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliskolns" nosaukuma variants.
pilskalnieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji.
pļuskovieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pļuskova" iedzīvotāji.
rikavieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" iedzīvotāji.
Rikova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" nosaukuma variants.
Rykova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" nosaukums latgaliski.
Skujavnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Skujaunīki" kļūdains nosaukuma variants.
Solavierši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Solaviersi" nosaukuma variants.
Ugulova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" kļūdains nosaukuma variants.
vecrikavieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecrikava" iedzīvotāji.
Žagatnes Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnis" nosaukuma variants.
Žagatņi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnis" nosaukuma variants.
Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski.
Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski.
Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants.
Bondarovka Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bondarevka" nosaukuma variants.
Boreņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" neprecīzs nosaukuma variants.
Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski.
ciskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji.
Ciskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskādi" nosaukuma variants.
Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
Ciskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants.
deičmanieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" iedzīvotāji.
Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski.
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
gurilišcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
guriliškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski.
Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski.
Kauline Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
Komuļteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukuma variants.
Komuļteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukums latgaliski.
Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski.
Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji.
Kurteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukuma variants.
Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski.
laizānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji.
Laizani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants.
Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski.
markovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Markovka" iedzīvotāji.
Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski.
mortiškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortiški" iedzīvotāji.
Mortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukuma variants.
Muortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukums latgaliski.
Odotys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Odotas" nosaukums latgaliski.
Pedeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļi" nosaukums latgaliski.
Piertnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" nosaukuma variants.
Piļveļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukuma variants.
Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski.
Pyuteli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
Pyutelis Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
Piuteles Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants.
Piuteļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants.
sakstagalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" iedzīvotāji.
Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants.
silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji.
Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants.
Skangali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Skromeliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
Skromuliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
Skromuliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
stirānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" iedzīvotāji.
Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski.
Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants.
Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski.
subinaitieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" iedzīvotāji.
Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski.
tiskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji.
uļjanovieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji.
vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
žabrovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Žabrovka" iedzīvotāji.
Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants.
Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants.
Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski.
garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
baļuckieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Baļucki" iedzīvotāji.
Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants.
beloglazovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji.
beloglazovkietis Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji.
Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants.
Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
ciskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji.
čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji.
Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants.
Denelišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Deneliški" literarizēts nosaukuma variants.
denelišķieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Denelišķi" iedzīvotāji.
Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants.
gasulieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" iedzīvotāji.
Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski.
Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants.
gorņicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gorņica" iedzīvotāji.
Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants.
Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski.
groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji.
Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski.
Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants.
jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji.
Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants.
Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
krukānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kruki" iedzīvotāji.
Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants.
Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski.
Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants.
Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants.
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants.
ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji.
Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants.
Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants.
piegāznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Piegāžņi" iedzīvotāji.
pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji.
Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants.
mežajurieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežajuri" iedzīvotāji.
ostrovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" iedzīvotāji.
paramonovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji.
prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji.
pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji.
Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski.
putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji.
rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji.
Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski.
Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants.
ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
silmalieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" iedzīvotāji.
Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
sprindieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" iedzīvotāji.
Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski.
Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants.
Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants.
Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski.
štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji.
Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants.
Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski.
Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants.
tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji.
Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants.
Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants.
Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski.
Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants.
Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski.
tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji.
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
vecružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji.
vecružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji.
Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants.
Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants.
Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski.
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski.
Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants.
antoniškieši Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Antoniški" ("Antonišķi") iedzīvotāji.
Antoniški Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants.
Bokoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukuma variants.
Bokuoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski.
Dylmani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Dilmaņi" nosaukums latgaliski.
Jugormani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Jugermani" nosaukuma variants.
Podlizovka Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Podļizovka" neprecīzs nosaukuma variants.
Ostroņa Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Ustroņi" bijušais nosaukums.
asānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Asāni" iedzīvotāji.
Dylāni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski.
doroškevicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Doroškeviči" iedzīvotāji.
fomkinieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkina" iedzīvotāji.
Fomkina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkini" nosaukuma variants.
Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski.
Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski.
Mihaļina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalina" nosaukuma variants.
Ostrovski-1 Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" kļūdains nosaukuma variants.
Ostrovski Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukuma variants.
Ostrovskī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukums latgaliski.
Poludni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Poludņi" nosaukums latgaliski.
Rykapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski.
Rykopole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski.
Rikapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikopole" nosaukuma variants.
rosicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rosica" iedzīvotāji.
Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums.
rozenmuizieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" iedzīvotāji.
stoļerovieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Stoļerova" iedzīvotāji.
Lielie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Mazie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
višānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" iedzīvotāji.
Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
Zaciši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Zatiši" nosaukuma variants.
seilieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji.
sīlieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
stružānieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji.
Odumova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" bijušais nosaukums.
adamovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
burzavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Burzava" iedzīvotāji.
burzovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Burzova" iedzīvotāji.
Dzjogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" bijušais nosaukums.
Diogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" kļūdains nosaukuma variants.
Gabynova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gabinova" nosaukums latgaliski.
Gajeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gajova" bijušais nosaukums.
Greivuli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski.
Ivgolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants.
Ivgulova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants.
Iugolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" nosaukuma variants.
ivgolieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Ivgolova" iedzīvotāji.
Jermoli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukuma variants.
Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski.
Jurkas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukuma variants.
Jurkys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukums latgaliski.
jurcieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurķi" iedzīvotāji.
Jūškāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Juškāni" bijušais nosaukums.
ančupānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Ančupāni" iedzīvotāji.
kleperovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Kleperova" iedzīvotāji.
labvārdieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Labvārži" iedzīvotāji.
Lejis Ančupāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Ančupāni" nosaukums latgaliski.
lejasančuānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasančupāni" iedzīvotāji.
Lobuorži Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski.
makašānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašāni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji.
makašēnieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašēni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji.
meļņavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņava" iedzīvotāji.
meļņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņeva" iedzīvotāji.
Meļņeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņova" kļūdains nosaukuma variants.
Mežagaili Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Mežagaiļi" nosaukums latgaliski.
Plykpūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Plikpūrmaļi" nosaukums latgaliski.
Pūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pūrmaļi" nosaukums latgaliski.
Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski.
Rudzi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdzes" bijušais nosaukums.
Skudrys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" nosaukums latgaliski.
Stučova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Stučeva" nosaukuma variants.
Šķeņova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škeņeva" nosaukuma variants.
Škerbinīki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škierbinīki" neprecīzs nosaukuma variants.
šķeņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Šķeņeva" iedzīvotāji.
Taudejāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāņi" nosaukuma variants.
tūmuzieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Tūmuži" iedzīvotāji.
vecborisovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" iedzīvotāji.
Vacborisova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" nosaukuma variants.
Verēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants.
Vērēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants.
Veremis Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" nosaukums latgaliski.
vērēmieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vērēmi" iedzīvotāji.
zeltinieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļteņi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants.
Zeļteni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski.
Makašāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušā nosaukuma variants.
Makašēni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušais nosaukums.
aleksandropolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandropole" iedzīvotāji.
Bieči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants.
Blūzmes Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants.
Blūzmis Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants.
Jūškas Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants.
Jūški Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants.
Jūškys Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants.
lagonieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lagoni" iedzīvotāji.
ogrinieki Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ogrinieki" iedzīvotāji.
Orneicāni Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants.
Puoči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukuma variants.
privsieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" iedzīvotāji.
Priuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants.
Pryuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants.
radopolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Radopole" iedzīvotāji.
rampānieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" iedzīvotāji.
Rampani Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" nosaukuma variants.
RPKK Rēzeknes piena konservu kombināts (raj.).
Režica Rēzeknes pilsētas nosaukums dažos poļu avotos 16.-18. gs.
Rēzeknes ielejveida pazeminājums Rēzeknes senleja.
Rēzīte Rēzeknes upe.
Rēznīte Rēzeknes upe.
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora.
Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km.
Rēzne Rēzeknes upes senāk lietots nosaukuma variants.
dzelzs priekškars Rīcība, apstākļu kopums, kas pilnīgi pārtrauc saiknes (starp ko)
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu.
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
Rybiniszki Riebiņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
radiālā riepa riepa, kurā korda diegi novietoti radiālā virzienā, perpendikulāri riepas simetrijas plaknei, – riepai ir laba elastība un maza rites pretestība.
Rykopol Rikapoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
knīpāties Rīkoties, darboties (ar pirkstiem vācot, raisot, šķirojot u. tml. ko mazu, sīku); knibināties.
knībāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, škirojot ko mazu, sīku); knibināties.
duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks.
knurra Rīkste; knurga.
rinka Rinda, virkne.
verdzene Rinda, virkne.
MYR Ringits; Malaizijas valūtas kods, sīknauda - sens.
lielais riņķis riņķa līnija, pa kuru sfēru šķeļ plakne, kas iet caur sfēras centru.
ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu.
Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts.
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
Roskosz Roskošas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
plakanspārnu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenā sastāvdaļa ir rotors ar radiālā virzienā izgrieztām spraugām, kurās ievietoti plakani spārni.
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne.
važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne.
Roza-Muyža Rozenmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
RWF Ruandas franks; Ruandas Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli.
luknenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Lukne" iedzīvotāji.
Klauenhof Rūdolves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
rudzarods Rudzu apcirknis (klētī).
MVR Rūfija; Maldīvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - lari.
RON Rumānijas leja; Rumānijas valūtas kods, sīknauda - bans.
rumenogramma Rumenogrāfa pieraksts, līkne, kas rāda spurekļa kontrakciju frekvenci, stiprumu un raksturu.
duļģis Rupja auduma vīriešu krekls bez piedurknēm.
Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
ruduks Rutka sakne.
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens.
sabokņīt Sabuknīt.
sabukšķināt Sabuknīt.
sabuksnīt Sabuknīt.
blokpostenis Sadales punkts bez sānceļiem dzelzceļa iecirknī, kas apgādāts ar automātiskas un pusautomātiskas bloķēšanas ierīcēm.
metakinēze Sadalījušos hromosomu pāru novietošanās šūnas ekvatoriālajā plaknē ar izliekto pusi pret tās centru.
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
darba šuve saduršuves plakne starp cietējošo un svaigo betonmasu, radusies betonēšanas pārtraukuma rezultātā.
aizkairināt Sadusmot, saniknot.
aizsirdīt Sadusmot; saniknot.
izbesīt Sadusmot; saniknot.
izbesīties Sadusmoties; saniknoties.
pirmskolnieks Sagatavošanas klases audzēknis.
padrazas Sagrieztas (atkritumos) biešu un kāpostu saknes un lapas.
grūdums Sagrūstas saknes lopiem.
apgūstīt Sagūstīt, saņemt gūstā (virkni objektu).
subjunkcija Saikne "ja - tad".
pavediens Saikne (parasti starp cilvēkiem, parādībām, darbībām).
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
pašreferenciāls Saiknē ar sevi esošs.
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
Leader Saiknes starp darbībām lauku ekonomikas attīstībai ("links between actions for the development of the rural economy").
sociālās attiecības saiknes, saites un saistības, kas rodas atkārtotas sociālās mijiedarbības rezultātā un kurām piešķir personisku nozīmi.
granuloma saistaudu veidojums ar iekaisuma raksturu zoba saknes galā.
diskurss Saistītu izteikumu virkne; teksts; konkrēts valodas lietojums; runa.
kā ziepes saka (_parasti_ nepatikā) par ļoti treknu gaļu.
kā sviests saka par auglīgu, treknu, mālainu zemi.
kā sviests saka par ko lekni augušu (biežāk par zāli).
acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
kā pūce saka par ļoti dusmīgu, niknu sievieti.
kā zebiekste saka par ļoti niknu, naidīgi noskaņotu, spīvu cilvēku.
kā odze saka par ļoti niknu, sadusmotu sievieti.
kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku.
žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums.
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns.
saiet lielajā saka, ja kāds ir sadusmots, nikns.
atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma.
kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni.
kā cerbers saka, ja kāds modri uzrauga ko, ir bargs, nikns.
rūc kā lācis saka, ja kāds runā nikni, neapmierināti.
kā kāposti saka, ja kas ir audzis lekni, ja ir viegli pļaut.
asinis vārās dzīslās (kādam) saka, ja pārņem liels niknums, dusmas.
asinis vārās saka, ja pārņem niknums.
kā vilks saka, uzsverot niknumu, plēsonīgumu, naidīgumu.
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
iekaitīt Sakaitināt, saniknot.
apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa.
disociācija sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos); domāšanas un darbības saiknes sairums.
sakarnis Sakārnis - koka stumbra daļa ar zariem un saknēm.
Sakārņu Sakārņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 7,6 ha; Sokomu ezers; Sokorņu ezers.
savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt.
laikrinda Sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos.
sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni).
piekņapāt Saknābāt (kā) lielāku daudzumu.
sakņapāt Saknābāt, arī sabojāt.
saklecēt saknābāt; kārīgi apēst
saknāpāt Saknābāt.
sakņābt saknābt.
saknāpt Saknābt.
sakņāpt Saknābt.
saknaidīt Saknaibīt, sadrupināt (ar pirkstiem).
sakņaibīt saknaibīt.
sakņaipīt Saknaibīt.
stateklis Saknājs.
tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
krenis Sakne, celms, cieti saaudzis koks.
radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne).
sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes; sānu sakne.
bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne.
piesakne Sakne, kas veidojas, attīstās no auga stumbra.
specija Sakne, ko lieto kā garšvielu; garšviela.
balstsakne sakne, kurai ir auga balsta funkcija
alrauns Sakne, kurai ir cilvēka ķermeņa forma.
stigmaria Saknei līdzīgi veidojumi (rizofori) izmirušām sigilarijām un lepidodendriem karbona slāņos.
rhizina Saknenes.
zemesstumbrs Saknenis.
rhizinaceae Sakneņu dzimta (ko dažkārt izdala no rumpuču dzimtas).
uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta.
endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta.
aritmētiskā sakne saknes ^n^√a reālā nenegatīvā vērtība, kur a ir reāls skaitlis (a≥0).
dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī.
pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_.
čavans Saknes gals.
ietvarsējeņi Saknes ietverošos 50-500 cm2 substrāta veidojumos no iesētām sēklām izaudzēti sējeņi, ko izmanto apmežošanā; var stādīt jebkurā laikā, kamēr zeme nav sasalusi.
umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
kaliptra Saknes uzmava augošā saknes galā.
plikas (arī atkailinātas) saknes saknes, kas nav segtas ar augsni.
kroda Saknes, koka gabali.
pulksts Saknes, nezāles vai zemes pika, kas ecējot rodas uz lauka.
duālā sāknēšana sāknēšana, kas dod iespēju uzsākt datora darbību, izmantojot vienu no divām datora atmiņā ievadītām operētājsistēmām.
programmas sākumielāde sāknēšanas programma, kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu.
sakniept Sakniebt (lūpas).
saņiebt Sakniebt, aizspiest (muti).
saknīpāt Sakniebt.
čūkstele Sakniebtas, izstieptas lūpas.
dakniedēt Sakniedēt; pabeigt kniedēt.
saknīdēt Sakniedēt.
saniedēt Sakniedēt.
sanitavāt Sakniedēt.
sakņāji Sakņaugu saknes.
parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm.
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu.
ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs.
džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm.
iešmaukstēties Sākt knakšķēt, paukšķēt.
apkņudēt Sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības).
Fēra sala Atlantijas okeānā (_Fair Isle_), Ziemeļjūras rietumos, Orkneju salu ziemeļos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Meinlenda sala Atlantijas okeānā, lielākā no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Sandeja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļaustrumu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Vestreja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļrietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Nortronaldseja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Īdeja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Rouzi sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Šeipinseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Stronseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to austrumu malā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Sautronaldseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to dienvidaustrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Hoja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to dienvidrietumu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija.
Simušira Sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne.
Lainas salas salas Klusā okeāna centrālajā daļā ("Line Islands"), abpus ekvatoram, platība - \~600 kvadrātkilometru (lielākā - Kirisimasi, 577 kvadrātkilometri), izvietotas >2000 km garā virknē 11 atolu un neapdzīvotu rifu.
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
glicirizīnskābe Salda kristāliska viela, atrodama lakricas saknē nātrija un kālija sāļu veidā.
kliņģeris Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā.
polypodiaceae Saldsaknīšu dzimta.
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
polypodium Saldsaknītes un polipodijas.
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm.
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
Māršala salas salu grupa Mikronēzijas austrumos, 27 atoli un 867 sīkas salas, kas izvietotas 2 virknēs: Rataku salas austrumos un Raliku salas rietumos, augstums nepārsniedz 10 m vjl.
Sulu arhipelāgs salu virkne Klusajā okeānā, Filipīnu dienvidrietumos, no Kalimantānas līdz Mindanao, kopējā platība — 4068 kvadrātkilometri, norobežo Sulu jūru no Mindanao jūras.
SVC Salvadoras kolons; Salvadoras Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
panegants Samērā nikns, nesavaldīgs, grūti prognozējams.
pašpetns Samērā nikns.
pempelis Samērā resns, drukns cilvēks.
padrukns Samērā, arī mazliet drukns.
palekns Samērā, arī mazliet lekns.
panikns Samērā, arī mazliet nikns.
patrekns Samērā, arī mazliet trekns.
Noltona samtīte samtīšu suga ("Bryum knowltonii"), Latvijā aizsargājama.
ņirkt Saniknot, atņirgt (zobus).
eksasperēt Saniknot, sadusmot.
raskerosiņiķ Saniknot.
fūrija Saniknota, ļauna sieviete.
apgremzties Saniknoties, kļūt dusmīgam.
saņircis Saniknots, sadusmots.
ērkšis Saniknots, trakojošs cilvēks.
derivācija Sāniska (lodes, šāviņa) novirzīšanās no šaušanas plaknes (to) griešanās virzienā.
sāņsakne Sānsakne.
samsāra Sansāra - hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos.
linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
sapleknēt Sapērt ar plekni jeb pletni.
hepatalģija Sāpes aknās.
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3).
brikets Sapresēts ķieģeļveida kurināmais no akmeņogļu smalknēm, kūdras, zāģu skaidām, avīžpapīra; brikete.
kraulis Sapuvis koka gabals, saknes gabals.
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
knibeklains Sarežģīts, knibeklīgs.
letkiss Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
Symphytum x rubrum sarkanā tauksakne.
sarkanais Sarkanas krāsas banknote (piemēram, 10 rubļu naudaszīme).
Laganosticta senegala sarkanknābja amarantžubīte.
Quelea quelea sarkanknābja audējputns.
bifeļputns Sarkanknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis niger").
Bubalornis niger sarkanknābja bifeļputns.
sarkanknābja Alpu kovārnis sarkanknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax pyrrhocorax").
Pyrrhocorax pyrrhocorax sarkanknābja klinškovārnis.
Hylexetastes perrotii sarkanknābja kokložņa.
Leiothrix lutea sarkanknābja saulesputns; "ķīniešu lakstīgala".
Emberiza caesia sarkanknābja stērste.
Buphagus erythrohynchus sarkanknābja vēršstrazds.
Urocissa erythrorhyncha sarkanknābja zilžagata.
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti.
jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
apniknoties Saskaisties, saniknoties.
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
saziņa Saskarsme (1); arī saikne.
hepatisms Saslimšana kā aknu funkcijas traucējuma sekas.
hiperhepatisms Saslimšana kā aknu pastiprinātas funkcijas sekas.
raupēt sasmalcināt (dārzeņu saknes) ar kapājamo dzelzi.
raupi sasmalcinātas dārzeņu saknes un lapas (kā lopbarība).
sažņiebt Saspiest, sakniebt.
krokodīls Saspraude ar rievotām malām; knaģis.
aizkniepēt Saspraust ar kniepadatām.
planētu gredzeni sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas riņķo ap planētu tās gravitācijas ietekmē pa savstarpēji tuvām riņķveida orbītām planētas ekvatora plaknē.
sapumpāt Sasūknēt.
sapumpēt Sasūknēt.
satečsūknis Sateču sūknis - stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis.
sakarsēt asinis (kādam) satraukt, saniknot, izraisīt kaislības.
SAR Saūda Arābijas riāls; Saūda Arābijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - halala.
pampasa Sausa, asa zāle purvainās pļavās, aug čemuriem, saknes cieši savijas kopā un izveido ciņus.
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas.
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
švaibīt Saviebt, sakniebt.
Rāznas kanālas savieno Rāznas un Zosnas ezeru Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
vilknītis Savienojumā "ar vilknīti aizsiet" - aizsiet ar mezglu, ko viegli atraisīt pavelkot aiz viena no galiem.
daudzplakņu savienojumā "daudzplakņu kakts": telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts.
mēnestiņš Savienojumā "naga mēnestiņš": gaiša lokveida josla pie naga saknes.
SWOT Savienojumā "SWOT analīze" - metode, ko lieto, lai izvērtētu kādas parādības vai procesa stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (angļu "strengths, weakneses, opportunities, threats").
šaldu Savienojumā "šaldu, baldu" raksturo nekārtīgu darbību virkni, sajukumu.
dzenītis Savienojumā ar "zivju": mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
būten Savienojumā ar citu tās pašas saknes vārdu pastiprina šā vārda nozīmi.
bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne.
skrietin Savienojumā ar tās pašas saknes verbu izsaka nozīmes pastiprinājumu.
knapa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas.
knipa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas.
turbomolekulārais Savienojumos "turbomolekulārais sūknis" un "turbomolekulārais vakuumsūknis" - vakuumsūkņa veids.
kniedēt Savienot ar kniedēm (1); veidot (savienojumu) ar kniedēm (1).
kniedēt Savienot, rotāt ar kniedēm (2).
aizvirknēties Savirknējoties, sarindojoties citam pie cita, aizdoties.
monokoks Savrups koks (lodveida mikrobs), kas nav savienots ar citiem virknē, pārī vai grupā.
Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns.
vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne; arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums.
gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
kaskāde savstarpēji savienotu elektromašīnu virkne; radioaparatūras bloks.
saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
žubursakne Sazarota sakne.
piepotētie kopolimēri sazaroti polimēri, kuri sastāv no ķīmiski saistītām galvenajām un sānu virknēm, kas atšķiras ar sastāvu un (vai) struktūru.
artikulācija Secīgas skaņu virknes izpildījuma veids mūzikas instrumentu spēlē vai dziedāšanā.
vārddarināšanas ķēde secīgi darinātu un savstarpēji motivētu vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums.
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
pavediens Secīgs (kā, piemēram, darbības, parādības) sastāvdaļu kopums; secīga (kā, piemēram, darbību, parādību) virkne.
sērija secīgs (piemēram, darbību, notikumu, parādību) kopums, virkne.
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
šuve secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta
pasāža Secīgu, parasti strauji mainīgu, elementu virknējums.
Ephippiorhynchus senegalensis seglknābja stārķis.
segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
seģināt segt (virkni objektu).
SCR Seišelu rūpija; Seišelu Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla).
ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli.
sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes.
sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās.
bārzde Sekste pie gaiļa knābja.
nipis Sekste, kas tītaram karājas pāri knābim.
anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā.
ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos.
smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
seminārists Semināra (2) audzēknis.
seminārists Semināra (3) audzēknis; arī cilvēks, kas ir beidzis semināru.
pepinjēra Semināra audzēkne, kas gatavojas skolotājas amatam.
Zvejsalas apmetne sena dzīvesvieta Rēzeknes novada Nagļu pagastā, reljefa pacēlumā Vecmaltas labajā krastā, bijusi apdzīvota vidējā neolītā.
temenos Senā Grieķijā svētais iecirknis, kurā atradās templis.
siluri Sena tauta Dienvidvelsā, tumšu ādas krāsu un sprogainiem matiem, niknāk pretojās romiešiem un tika pakļauti 76.-78. g.
pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas.
gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis).
kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls.
fokača Senas izcelsmes itāļu maize, līdzīga picai, bet ar biezu pamatni un treknāka.
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks.
Stribogs Senkrievu mitoloģijā - vēja dievs, kas ar saknēm izrauj kokus un nogalina cilvēkus.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
sesterce Senromiešu sudraba (vēlāk misiņa) sīknauda, denāra ceturtdaļa.
d sens angļu sīknaudas penija (lat. "denarius") apzīmējums
heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes.
RSD Serbijas dinārs; Serbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - para.
Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām.
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
pavadonis Sfērisks hromosomas iecirknis, ko no pārējās hromosomas atdala sekundārā iežmauga.
šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
pasiena Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2).
pasiene Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2).
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles.
knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš.
topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu.
plecis Sieviešu jaka bez piedurknēm.
puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā.
rotonda Sieviešu virstērps - garš apmetnis bez piedurknēm.
sekvencers Signālu virknes ģenerators.
masaļi Sīkas mušiņas; knišļi.
briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
smūdži Sīki, mazi kukaiņi (piem., mušas, odi, knišļi).
poiša Sīknauda Bangladešas Tautas Republikā, takas simtdaļa.
feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa.
tebe Sīknauda Bostvānas Republikā, 0,01 pula.
bututs Sīknauda Gambijas Republikā, dalasi simtdaļa.
peseva Sīknauda Ganas Republikā, Ganas sedi simtdaļa.
tetri Sīknauda Gruzijā, lari simtdaļa.
lipa Sīknauda Horvātijas Republikā, kunas simtdaļa.
orars Sīknauda Islandē, 0,01 krona.
fils Sīknauda Jemenā, Jemenas riāla simtdaļa.
tiņa Sīknauda Kazahstānas Republikā, tenges simtdaļa.
dzjao Sīknauda Ķīnā.
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa.
iraimbilanja Sīknauda Madagaskaras Republikā, ariari simtdaļa.
tambala Sīknauda Malāvijas Republikā, Malāvijas kvača simtdaļa.
lari Sīknauda Maldīvijas Republikā, rūfijas simtdaļa.
kums Sīknauda Mauritānijas Islāma Republikā, ugijas simtdaļa.
menge Sīknauda Mongolijā, tugrika simtdaļa.
kobo Sīknauda Nigērijas Federatīvajā Republikā, nairas simtdaļa.
baiza Sīknauda Omānas Sultanātā, Omānas riāla simtdaļa.
sentesimo sīknauda Panamā (1/100 balboa) un Urugvajā (1/100 peso).
toea Sīknauda Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, kinas simtdaļa.
sene Sīknauda Samoa Neatkarīgajā Valstī, talas simtdaļa.
halala Sīknauda Saūda Arābijas Karalistē, Saūda Arābijas riāla simtdaļa.
dirams Sīknauda Tadžikistānas Republikā, somona simtdaļa.
fiņa Sīknauda Taivānā (Ķīnas Republikā), jaunā Taivānas dolāra simtdaļa.
satangs Sīknauda Taizemes Karalistē, bāta simtdaļa.
seniti Sīknauda Tongas Karalistē, paangas simtdaļa.
miljems Sīknauda Tunisijas Republikā, Tunisijas dolāra simtdaļa.
kurušs Sīknauda Turcijā, monēta, vienāda ar 0,01 liru.
tenge Sīknauda Turkmenistānā, Turkmenistānas manata simtdaļa.
tijins Sīknauda Uzbekistānas Republikā, suma simtdaļa.
hao Sīknauda Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, donga desmitdaļa.
xu Sīknauda Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, donga simtdaļa.
ngvē Sīknauda Zambijas Republikā, Zambijas kvačas simtdaļa.
kauss Sīknauda, feniņš, hellers.
altuški Sīknauda.
grāši Sīknauda.
mēločs Sīknauda.
šaiba Sīknauda.
sīcene Sīknauda.
sīkaļi Sīknauda.
feniņš Sīknaudas gabals.
grivņiks Sīknaudas gabals.
peniņš Sīknaudas gabals.
ēre sīknaudas monēta Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1 ē = 1/100 kronas).
hellers Sīknaudas vienība (Čehijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
kintars Sīknaudas vienība Albānijā, bija vienāda ar 0,01 leku, izņemta no apgrozības.
luma Sīknaudas vienība Armēnijā, vienāda ar 0,01 dramu.
grasis sīknaudas vienība Austrijā līdz 2002. g. 28. februārim (100 grašu = 1 šiliņš).
gopiks Sīknaudas vienība Azerbaidžānā, 100 gopiki = 1 manats.
kapeika sīknaudas vienība Azerbaidžānā, manata simtā daļa.
kapeika sīknaudas vienība Baltkrievijā, rubeļa simtā daļa.
čhetrums Sīknaudas vienība Butānas Karalistē, vienāda ar 0,01 ngultrumu.
agora sīknaudas vienība Izraēlā (=0,01 šekelis).
rins Sīknaudas vienība Japānā 1/10 sena jeb 1/1000 jenas; par riniem sauca 1873.-1884. g. kaltas monētas.
kapeika sīknaudas vienība Krievijā (arī PSRS) - rubļa simtā daļa.
santīms Sīknaudas vienība Latvijā 1922.-1941. g. un 1993.-2013. g., lata simtā daļa; attiecīgā naudas zīme, monēta.
sente Sīknaudas vienība Lesoto Karalistē.
franks Sīknaudas vienība Marokā, dirhēma simtā daļa.
paisa Sīknaudas vienība Nepālā un Pakistānā, attiecīgās rūpijas simtdaļa.
grasis sīknaudas vienība Polijā (1/100 zlota); attiecīgā naudas zīme, monēta.
santīms Sīknaudas vienība Šveicē un vairākās valstīs, kur valūtas pamatvienība ir franks, vienāda ar 0,01 franku (līdz 2002. g. arī Francijā un Luksemburgā).
kapeika sīknaudas vienība Ukrainā, grivnas simtā daļa.
dens Sīknaudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā, denāra simtā daļa.
spurgaliņa Sīks šūnu izaugums saknes galā.
Amblystegium tenax sīkstā strupknābe.
Solujeny Silajāņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
līpstiķi Silta jaka bez piedurknēm.
svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls).
frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs.
parole Simbolu virkne, kas dod iespēju identificēt datorsistēmas lietotāju.
algebriska izteiksme simbolu virkne, kas veidota no burtiem un skaitļiem, izmantojot algebrisko operāciju zīmes.
SGD Singapūras dolārs; Singapūras Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
trohorizokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi un novirze horizontālajā plaknē.
kardiohepatomegālija Sirds un aknu palielināšanās.
SYP Sīrijas mārciņa; Sīrijas Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
Falculea palliata sirpjknābja vangačaste.
kult Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem).
bungot Sist ar knābi, radot troksni (par putniem).
pleknēt Sist ar pletni, plekni.
knipināt Sist knipi.
kniukšķināt Sist knipi.
knipēt Sist knipjus.
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
ziedlapprinteris Sitienprinteris rakstzīmju virknes drukāšanai, kura drukājošais elements veidots rotējoša diska veidā ar ziedlapveidīgiem, burtus saturošiem izciļņiem.
knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi.
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem.
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
noknipēt Sitot ar knipi kādu pievārēt.
noknipot Sitot ar knipi kādu pievārēt.
domino efekts situācija, kur viens notikums izraisa virkni citu savstarpēji saistītu notikumu.
sknabarga Skabarga; sknabarda.
sknabars Skabarga; sknabarda.
sknabats Skabarga; sknabarda.
abudi Skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
imaginārā vienība skaitlis i=√–1 (kvadrātsakne no mīnus viena), kuru pievieno reālajiem skaitļiem, lai konstruētu kompleksos skaitļus.
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes.
algebrisks skaitlis skaitlis, kas ir algebriska vienādojuma f(x)=0 sakne (f(x) – polinoms).
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā.
laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
radikands Skaitlis, no kura izvelkama sakne (pamatskaitlis).
IP adrese skaitliska adrese, kas identificē katru datoru interneta tīklā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 148.158.16.151.
bipolārās koordinātes skaitļi, kas nosaka punkta vietu plaknē atkarībā no diviem izraudzītiem punktiem, kurus sauc par poliem.
grafikators Skaitļotāja izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu.
harmoniska virkne (arī rinda) skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3, utt.).
Fibonači skaitļi skaitļu virkne 1, 1, 2, 3, 5, 8,..., kuras katrs skaitlis ir iepriekšējo divu summa.
ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu
progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem.
īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes.
Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm.
Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm.
deka Skaņu aparatūras bloks (parasti ar plaknisku virsmu), kurā atrodas ierakstes/atskaņošanas mehānisms.
iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, _dzenu_ un _dzinu_).
alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos.
traidairīdi Skaņu virknējums jautras dziesmas refrēnā.
Symphytum asperum skarbā tauksakne.
skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
šerps Skarbs, ass, arī nikns.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
saknabināt sknābāt.
Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā.
skolēns Skolas audzēknis vai audzēkne.
praktikants Skolas audzēknis, augstskolas students, kas ko apgūst praksē (3).
skolnieks Skolas audzēknis.
izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
kursa līnija skrejceļa ass līnijai vistuvākā punktu ģeometriskā vieta jebkurā horizontālā plaknē, kurā signālu modulāciju starpība ir vienāda ar nulli.
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
gnozīt Skrubināt, knosīt.
cilnis Skulpturāla tēla veidojums uz plaknes.
reljefs Skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis.
bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns.
trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi.
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
lemniskāta Slēgta līkne cipara 8 veidā.
hipocikloīda Slēgta līkne, ko veido aploces punkts, kas ripo, neslīdēdams pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi.
epitrohoīda Slēgta līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas ārpus vai iekšpus aploces, kura veļas bez slīdēšanas pa citas aploces ārmalu.
hipotrohoīda Slēgta līkne, kuru veido punkts aploces iekšpusē vai ārpusē, ja šī aploce neslīdēdama ripo pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi.
riņķa līnija slēgta plaknes līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā r (r - riņķa līnijas rādiuss) no fiksēta punkta - riņķa līnijas centra; riņķa līnijas garums ir 2πr.
kolūzija Slēpta saikne.
apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu.
ceļa garenprofils sliežu ceļa trases projekcija vertikālajā plaknē; sastāv no horizontāliem un slīpiem ceļa elementiem.
plikans Slikts, sājš bezgaršīgs; pliekns 2.
hipohepatisms Slimība pazeminātas aknu funkcionēšanas dēļ.
retikuloendotelioze Slimība, kam raksturīga hemopoētisko orgānu (liesas, kaulu smadzeņu, limfmezglu, aknu) hiperplāzija, proliferējot retikulārajām šūnām.
hronisks hiperplastisks perihepatīts slimība, kuras gadījumā aknu virsma izskatās kā klāta ar glazūru.
dzelte Slimīgi dzeltena ādas nokrāsa aknu un žults slimniekiem.
nogāze Slīpa zemes virsma (attiecībā pret horizontālu plakni).
Slabada Sloboda - Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" senāks nosaukums.
kahektiskās aftas smaga zīdaiņu saslimšana, ko raksturo čūlas zem mēles, liesas un aknu palielināšanās un deģenerācija, ādas pigmentācija.
kefalotripsija Smagās dzemdībās nedzīvā augļa galvas saspiešana ar īpašām knaiblēm.
holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju.
Oxyruncus cristatus smailknābis; cekulainais ugunsgalvis.
tievā smailknābīte smailknābīšu suga ("Oxitegus tenuirostris"), Latvijā aizsargājama.
Heteralocha acutirostris smailknābja maoristrazds.
oxyruncus Smailknābji.
oxyruncidae Smailknābju dzimta.
smalksme Smalce, atauga; smalkne.
malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež; šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu).
smalksme Smalki, sīki atkritumi, atliekas; smalkne.
smalkme Smalkne (2).
smelkne Smalkne (2).
smelte Smalkne (2).
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs.
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm.
bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
laktes Smiltis, kas pieķērušās pie saknēm.
koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem.
Sokolki Sokolku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā.
SOS Somālijas šiliņš; Somālijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
TJS Somons; Tadžikistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - dirams.
KGS Soms; Kirgizstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa.
Soreits Soročkas ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
stotinks Sotinka - sīknaudas vienība Bulgārijā.
sprūde Spailes, knaibles.
bolero Spāņu tautastērpa daļa - īsa jaciņa bez piedurknēm.
kogulītis Sparģeļa sakne.
kogurs Sparģeļa sakne.
laminārs aerodinamiskais profils spārna profils ar laminārās applūsmas pāreju uz turbulento plūsmu tālu no profila priekšējās malas bez papildenerģijas (robežslāņa atsūknēšanas, virsmas dzesēšanas u. tml.) lietošanas.
spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
Scrophularia umbrosa spārnainā cūknātre.
Scrophularia alata spārnainās cūknātres "Scrophularia umbrosa" nosaukuma sinonīms.
spārniņsūknis Spārnu sūknis.
spatula Spatula clypeata - platknābja "Anas clypeata" nosaukuma sinonīms.
pontons speciāla tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē); norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
kostotoms Speciālas knaibles vai nazis ribu pārgriešanai.
sekators Speciālas šķēres vai knaibles koku un krūmu dzinumu un sauso zaru noņemšanai.
lidjosla Speciāli sagatavots zemes iecirknis, kas nodrošina lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos divos savstarpēji pretējos virzienos.
artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu.
trako krekls speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem.
aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām".
prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība.
skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi.
sūcējspēks Spēks, ar kādu (kas) tiek sūkts, sūknēts.
plakanisku spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki darbojas vienā kopējā plaknē.
lašiņa Speķis, trekna gaļa; žāvēta, vītēta gaļa.
lašinis Speķis, trekna gaļa.
karonspēle spēle, kurā ar knipi sit kauliņus uz speciāla galdiņa.
sūcenis Spiediena sūknis.
kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
atžņiebt Spiežot nolauzt, atkniebt.
nomaidzīt Spiežot nonāvēt; nokniebt.
veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis.
kabe Spīlīte, knaģis.
skrūves līnija spirālveida līkne telpā, ko apraksta vienmērīgi ap fiksētu asi rotējoša nogriežņa galapunkts, ja nogrieznis pārvietojas paralēli sev ass virzienā.
krumšķēt Sprakšķēt, knakšķēt.
parametriskais stabilizators stabilizators, kas satur stabilitronu un virknē ar sprieguma avotu slēgtu rezistoru; slodzi pieslēdz paralēli stabilitronam.
kompensācijas stabilizators stabilizators, kas stabilizē spriegumu ievērojami efektīvāk nekā parametriskais stabilizators; satur virknē ar slodzi ieslēgtu regulējošo elementu, parasti tranzistoru, kas maina cauri plūstošo strāvu atkarībā no izejas sprieguma.
sateču sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis.
bilžu sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdenssūknis.
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
staipekņi Staipeknis.
lycopodiella Staipeknīši.
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
staipeknīši Staipeknītis.
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā.
iebūvētā funkcija standartfunkcija, kuras aprēķināšanas programma ietverta programmēšanas sistēmas realizācijā (piemēram, logaritmi, kvadrātsaknes, trigonometriskās funkcijas).
tangas Stangas, knaibles.
tengas Stangas, kniebes.
cangas Stangas; knaibles.
stārastija stārasta tiesas un pārvaldes iecirknis.
Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
dziednieciskā pedagoģija starpdisciplinārs pedagoģijas virziens, kas balstās uz holistisku skatījumu un apvieno humānās, speciālās, sociālās pedagoģijas un attīstības psiholoģijas atziņas par cilvēka un dabas saikni.
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
storija Stāsts; notikumu virkne.
storijs Stāsts; notikumu virkne.
dinamikas rinda statistisko rādītāju secīga virkne, kas skaitliski raksturo kādu parādību laikā.
piederība Stāvoklis, attieksme, kam ir raksturīgas ciešas saiknes (ar ko).
nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav saistījuma, saiknes.
apgūstīt Steidzīgi paveikt (virkni darbu).
GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss.
papagaiļknābja dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus psittacula"); papagaiļknābja darvinžube.
šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
šķērssvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens ir perpendikulārs objekta garenasij vai garenplaknei.
garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni.
reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums.
VEF Stiprais bolivārs; Venecuēlas Bolivāra Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo.
uzsist asinis (kādam) stipri sadusmot, saniknot, satracināt, satraukt, aizraut.
sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
Sterniany Stirnienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā.
Stolarowszina Stoļerovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem.
krist pie piedurknes (arī rokas) strauji noliekties un skūpstīt (piedurkni, roku).
krist pie rokas (arī piedurknes) strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem); ieklupt.
ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km.
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes.
replikons Strukturāli un funkcionāli vienots DNS molekulas iecirknis, kas replicējas neatkarīgi no citiem DNS iecirkņiem.
konkatenācija struktūru savirknējums ķēdes veidā, piemēram, palielinātu limfmezglu virkne.
amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints.
eurylaimi Strupknābjputni.
eurylaimidae Strupknābju dzimta.
calyptomena Strupknābju dzimtas ģints.
eurylaimus Strupknābju dzimtas ģints.
pseudocalyptomena Strupknābju dzimtas ģints.
zaļais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Calyptomena viridis").
dzeltenmelnais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Eurylaimus ochromalus").
zilrīkles strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Pseudocalyptomena graueri").
blīvā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium compactum"), Latvijā aizsargājama.
tīmekļu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium confervoides"), Latvijā aizsargājama.
upes strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium fluviatile"), Latvijā aizsargājama.
zemā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium humile"), Latvijā aizsargājama.
Jungermanniju strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium jungermannoides"), Latvijā aizsargājama.
ložņu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium serpens").
sīkstā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium tenax"), Latvijā aizsargājama.
mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes.
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes.
Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
Sophienhof Stuķēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
aksiometrs Stūres mehānisma ierīce, kas rāda stūres leņķi pret kuģa diametrālo plakni.
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās.
SDG Sudānas mārciņa; Sudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
tanga Sudraba sīknauda Vidusāzijā.
helleris Sudraba vai vara monēta viduslaikos un jaunajos laikos, sīknauda jaunākos laikos.
suknas Sukna.
piesūknēt Sūknējot (šķidrumu, gāzi), piepildīt (ar to, piemēram, tvertni).
aizsūknēt Sūknējot aizgādāt projām.
nosūknēt Sūknējot atdalīt (no kā).
nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā).
izsūknēt Sūknējot iztukšot (piemēram, trauku).
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
sasūknēt Sūknējot panākt, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārpumpēt sūknējot pārvietot šķidrumu starp tilpnēm.
atpumpēt Sūknējot piegādāt.
piesūknēt Sūknējot pievadīt (ko).
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu).
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
spillāt sūknēt (ūdeni), sanēsāt.
lencēt Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm.
lenčot Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm.
kačāt Sūknēt.
pumpēt Sūknēt.
rembēt Sūknēt.
pumpēties Sūknēties.
būvpumpis Sūknis būvbedres atbrīvošanai no ūdens.
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus.
membrānsūknis Sūknis suspensiju un šķidrumu pārsūknēšanai, kur darba šķidrums atdalīts no suspensijas ar membrānu.
rotorsūknis Sūknis, kam darbīgā daļa ir rotors.
plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām.
spiedējsūknis Sūknis, kas ar spiedienu (ko) pārvieto, koncentrē.
spiralsūknis Sūknis, kas darbojas ar caurulē visā garumā rotējošu spirāli.
spiedsūknis Sūknis, kas darbojas lielāka spiediena apstākļos un spēj pacelt ūdeni 10 un vairāk metru augstumā.
centrifugalsūknis Sūknis, kas dzen šķidrumu ar ātri rotējoša spārnrata palīdzību.
strūklsūknis Sūknis, kas rauj šķidrumu līdz ar gaisa vai tvaika strūklas palīdzību.
kondukcijas sūknis sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu.
motorsūknis Sūknis, ko darbina ar motoru.
sūcējsūknis Sūknis, kura darbības pamatā ir sūkšanas process.
virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
strūklas sūknis sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju.
ežektors Sūknis, kurā izmanto pamatstrūklas (šķidruma, gāzes vai tvaika) radīto retinājumu.
inžektors Sūknis, kurā izmanto šķidruma, gāzes vai tvaika strūklas radīto spiedienu.
Ant Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
Antlia Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
pumpis Sūknis.
gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
Sūļagala purvs Sūļagola purvs Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Sūļagals Sūļagols Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Soļupīte Sūļupe, Rēzeknes pieteka.
ogive Summu līkne.
UZS Sums; Uzbekistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tijins.
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi.
SRD Surinamas dolārs; Surinamas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
bezpiedurknis Svārki, jaka vai veste bez piedurknēm.
luktšķēre Sveču šķēres, nokniebjamās šķēres.
konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām.
podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa.
Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna.
sinhidroze Svīšana, kas saistīta ar kādu citu slimīgu stāvokli; svīšana kā blakne.
ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotās debess vai tās daļas attēlojums plaknē.
kāpa Šādu pauguru virkne vai grēda (parasti piekrastēs).
Xenopirostris xenopirostris šaurknābja vangačaste.
Phalaropus lobatus šaurknābju pūslītis.
šautru Šautru sakne - dižzirdzene ("Angelica archangelica").
purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos.
rabarbers Šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā.
lakricsakne Šī auga sakne un saknenis.
rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai.
biete šī auga sakne.
burkāns Šī auga sakne.
kālis Šī auga sakne.
kūziks Šī auga sakne.
mārrutks Šī auga sakne.
pastinaks Šī auga sakne.
ruks Šī auga sakne.
runckulis Šī auga sakne.
rungulis Šī auga sakne.
rutks Šī auga sakne.
redīss Šī dārzeņa sakne.
mārruka Šī garšauga sakne.
mērruka Šī garšauga sakne.
runkulis Šīs bietes sakne.
pīle Šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas.
gārnis Šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
grīslis Šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
cigoriņš šīs dzimtas ģints ("Cichorium") ar baltu vai iedzeltenu sakni, ģintī 10 sugu, Latvijā sastopama 1 suga.
vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
čakste Šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
brūnkāte Šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
zīlīte Šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
saldsaknīte Šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vilkvālīte Šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
āžloks Šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
skalbe Šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte.
dzērve Šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama.
jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
sloka Šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
svīre Šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja.
taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
pīļknābis Šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
Aecidium asperifolii šīs ģints suga, kas Latvijā atrasta uz skarbās tauksaknes.
jenotsuns Šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
Skuszkowo Škoškavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
Mozuo Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukuma variants.
Mozā Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukums latgaliski.
līmenis Šķautņu skaits no koka virsotnes līdz tā saknei.
Šķerbinieki Šķerbinieki 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Šķerbinieki Šķerbinieki 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
dvarsā Šķērsām peldlīdzeklim, perpendikulāri tā diametrālajai plaknei.
Lielais purvs Šķibu purvs Kokneses novada Bebru pagastā.
gāzlifts Šķidruma pacelšanas ierīce, kurā saspiesta gāze, sajaucoties ar sūknējamo šķidrumu, rada par to vieglāku emulsiju, kas ceļas uz augšu.
izsūknēšana šķidruma piespiedu izvadīšana no tilpnes/rezervuāra, ko veic, izsūcot šķidrumu ar speciālu izsūknēšanas iekārtu (piemēram, nolietotās eļļas izsūknēšana no motora kartera pa iepildes urbumu).
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
tekstildrāna šķiedru un pavedienu saistījums plakniskā tekstilizstrādājumā, kura virsmas laukums ir daudzkārt lielāks nekā biezums un kuru raksturo pietiekama mehāniskā stiprība; drāna.
inicializēšanas virkne šķietami nenozīmīgu rakstzīmju virkne (faktiski _AT_ komandas), ko nosūta modemam, lai to aktivizētu savienojuma izveidošanai.
SLA Šķīstošais aknu antigens (angļu "soluble liver antigen").
sūcējšļūtene Šļūtene, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
cukurbietes Šo augu sakne.
puscukurbietes Šo augu saknes.
LKR Šrilankas rūpija; Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
stampštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē; tā iet no klīverbomja priekšgala uz kuģa (vai jahtas) priekšgalu.
martinštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi.
šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
metafāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknē.
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT.
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi).
CHF Šveices franks; Šveices Konfederācijas valūtas kods, sīknauda - santīms; apgrozībā arī Lihtenšteinā.
bijons Šveices sīknauda 20. gs. 1. pusē.
beizerēt Švībināt, čuknīt.
beizerēties Švībināt, čuknīt.
atzeles Tā dažos apvidos sauca atvases, kas aug no auga augšējām daļām, ne no celma vai saknēm.
tālu Tā, ka ir maz kopīga, vienojoša (ar ko); tā, ka nav garīgas saiknes, tuvības (ar ko).
neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt; tā, ka pašam nav tiešas saiknes (ar ko).
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts).
zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmantozeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi.
karstā saite tāda saikne starp diviem lietojumiem, kad mainot vienu lietojumu mainās arī otrs lietojums.
garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes.
gaisa saknes tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
pseidogadījumskaitļi Tādas skaitļu virknes locekļi, kas veidota pēc fiksēta matemātiska algoritma un kas apmierina noteiktus statistiskus testus.
zarains Tāds (augs), kura dalās (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; arī šādas (auga) daļas.
zaļgalvains Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
zaļgalvaiņš Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
zaļgalvis Tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā.
tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
sākotnējs Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
knābjains Tāds (piemēram, kukainis), kam ir knābim līdzīgs veidojums.
imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
saknaiņš Tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes.
sakņains Tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes.
aksiāls tāds aizstājēja novietojums ciklā, kad saite "cikls-aizstājējs" ir apmēram perpendikulāra molekulas galvenajai plaknei.
īsroku Tāds apģērbs, kam ir īsas [piedurknes]{s:2268}.
aksonometrisks Tāds attēls (parasti rasējums), kas plaknē attēlo telpisku figūru tā, lai vienlaicīgi redzētu objekta trīs dimensijas.
cauraudzis tāds gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu (parasti par cūkgaļu)
aciklisks Tāds molekulas vai molekulas daļas veids, kurā atomi ir savā starpā saistīti vaļējās virknēs.
ekvatoriāls tāds novietojums ciklā, kad saite "cikls–aizstājējs" ir apmēram paralēla molekulas vidējai plaknei.
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
spriegumu rezonanse tāds režīms maiņstrāvas ķēdē ar virknes slēgumu, ka ķēdes reaktīvā pretestība ir nulle; spriegumu rezonansi var iegūt, mainot induktīvo vai kapacitīvo pretestību vai frekvenci; šai režīmā ķēdē ir vislielākā strāva.
vakuumblīvs Tāds savienojums vai norobežojums, kas nodrošina gāzes atsūknēšanu un vakuumu.
kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni.
riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm.
monomorfēmisks Tāds vārds vai vārdforma, kurā ir tikai viena morfēma - sakne.
polimorfēmisks Tāds vārds vai vārdforma, kurā ir vismaz divas morfēmas - sakne un afikss vai vairākas saknes un afiksi.
nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku); tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
tāls Tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības; tāds, par ko ir maza interese; arī svešs, vienaldzīgs.
smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
kājains Tāds, kam ir (parādījušās) saknes.
skroķains Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
skroķaiņš Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
sakņveida Tāds, kam ir auga saknes forma, veids.
čāparains tāds, kam ir daudzas saknes.
garknābja Tāds, kam ir garš knābis.
nikns Tāds, kam ir izraisījies niknums (par cilvēku).
paugurknābja Tāds, kam ir knābis ar pauguru.
knābjveida Tāds, kam ir knābja forma, veids.
kumpains Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm).
gūžīgs Tāds, kam ir lielas gūžas; drukns.
lielknābis Tāds, kam ir liels knābis.
slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
plakņveida Tāds, kam ir plaknes forma, veids.
rāceņveida Tāds, kam ir rāceņa (parasti tā saknes) veids, forma.
plecīgs Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); arī padrukns.
strups Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem).
patāls Tāds, kam ir samērā vājas saiknes (ar ko); arī pasvešs.
sakņāts Tāds, kam ir sānsaknes, piesaknes.
sarkanknābja Tāds, kam ir sarkans knābis.
treknlapains Tāds, kam ir treknas lapas.
starāts Tāds, kam ir vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarots stumbrs.
saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir, parasti ievērojami, samazināts.
kulains Tāds, kam nav aproces (par piedurkni).
kulaiņš Tāds, kam nav aproces (par piedurkni).
hepatotropisks Tāds, kam piemīt afinitāte uz aknu audiem un kas specifiski ietekmē aknas.
plakans Tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē.
neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic bez tiešas saiknes (ar ko), neatrodoties notikuma vietā.
lipotrops Tāds, kas aizkavē tauku nogulsnēšanos aknās.
perpendikulārs Tāds, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi.
slīps Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi.
pūcains tāds, kas atgādina pūci (vista vai gailis ar kuplu apspalvojumu ap knābi).
odontinoīds Tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa.
aizaknu Tāds, kas atrodas aiz aknām.
intrahepatisks Tāds, kas atrodas aknās.
perihepatisks Tāds, kas atrodas ap aknām.
ekstrahepatisks Tāds, kas atrodas ārpus aknām; ar aknām nesaistīts.
galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais; tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
mediālais Tāds, kas atrodas tuvāk viduslīnijai vai vidusplaknei.
mezotropisks Tāds, kas atrodas vidusplaknē vai vērsts tās virzienā.
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
nazociliārs Tāds, kas attiecas uz acīm, uzacīm un deguna sakni vai deguna un starenes nervu.
tetragēns Tāds, kas attiecas uz mikroorganismu, kas dalās divās plaknēs, veidodams četru šūnu grupu.
neirosegmentāls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu mugurējo vai priekšējo saknīšu pāri apvidū, ko tas inervē.
radikulomedulārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm.
radikulomedullārs Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm.
parasagitāls Tāds, kas attiecas uz plakni vai taisni, kura paralēla sagitālajai plaknei vai taisnei.
tetrakrotisks Tāds, kas attiecas uz pulsa līkni ar četriem izciļņiem ciklā.
kardiohepātisks Tāds, kas attiecas uz sirdi un aknām.
sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
piesakne Tāds, kas augam ir izveidojies pie saknes, saknes tuvumā.
mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs.
rumpīgs Tāds, kas ir drukns, platiem pleciem, paresns.
kasinis Tāds, kas ir izrakts ar visu sakni un ko izmanto dažādu priekšmetu detaļām, arī būvniecībā (par tievu koku).
priekšējs Tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā; arī pirmais.
tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
pundurīgs Tāds, kas ir maza auguma, drukns.
labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
horizontāls Tāds, kas ir paralēls horizonta plaknei.
parumpīgs Tāds, kas ir samērā drukns, plecīgs.
norobežots Tāds, kas ir savrups, tāds kam nav saiknes (ar ko).
pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
netiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību; tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
lādzīgs Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
lāga Tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
lēndabīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
lēnīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
lēns Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
labs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvnieku).
knakstaža Tāds, kas knakstās.
knaksteklis Tāds, kas knakstās.
knaksts Tāds, kas knakstās.
knakstulis Tāds, kas knakstās.
knibiķis Tāds, kas knibina, vai kaut kas, ko knibina.
knaibīgs Tāds, kas kniebj (3); dzeļošs (1).
antiholagons Tāds, kas mazina žults izvadi; tāds, kas vājina aknu funkciju.
hepatogēns Tāds, kas nāk no aknām.
sprasts Tāds, kas nav lekns (par zāli).
rāms Tāds, kas nav nikns, agresīvs (par dzīvniekiem).
vājš Tāds, kas nav sātīgs, trekns, kalorijām bagāts (par ēdienu).
antiholagogs Tāds, kas pamazina žults izvadi; kas pavājina aknu funkciju.
plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
lipotropisks Tāds, kas pasargā aknas no taukainās infiltrācijas vai distrofijas.
slēgts Tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu; tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu).
hepatofugāls Tāds, kas plūst prom no aknām (pa aknu vēnu).
holangiogēns Tāds, kas saistīts ar aknu izvadkanāliem vai kas sākas no tiem.
vairākplakņu tāds, kas sastāv no vairākām plaknēm.
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
tāls Tāds, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml.; arī turpmāks.
sakņojošais Tāds, kas veido saknes.
statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
vertikāls Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
neklātiene Tāds, kas veidojas (kāda) iztēlē, bez (viņa) tiešas saiknes ar īstenību (parasti par pasākumu).
pieejams Tāds, kas viegli veido saikni ar citiem, ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, arī atklāts.
hepatopetāls Tāds, kas virzās vai plūst virzienā uz aknām.
priekšpēdējais Tāds, kasvienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises).
sīks Tāds, ko veido, parasti viendabīgu, neilgu elementu virkne (par norisi, darbību).
vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu 1; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu 1 sakneņiem.
supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
lekns Tāds, kurā ir auglīga, trekna augsne (par vielu, lauku).
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
nikns Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) niknums.
naidīgs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
sirdīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums, arī sašutums.
saniknots Tāds, kurā izpaužas niknums.
reglāns Tāds, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
knifīgs Tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs; knifelīgs.
pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
spirāle Tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni; tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni.
viencirkņa Tāds, kuram ir viens cirknis (par auga sēklotni).
koniska virsma tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Aknīstes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta gandrīz visa pirmskara Aknīstes pagasta teritorija, izņemot tās ziemeļu stūri, kas pievienots tagadējā Jēkabpils novada Leimaņu pagastam, un liela daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas.
valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā.
strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens.
jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem.
dvars Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un kuģa sāna virzienu uz attiecīgo priekšmetu.
dvarss Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz attiecīgo priekšmetu.
slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
perpendikuls Taisne, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi.
galvenais stars taisne, kas iet caur projekcijas centru perpendikulāri aeroainas plaknei.
horizontāle Taisne, kas ir paralēla horizonta plaknei.
pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram.
sekante Taisne, kas krusto līkni divos punktos.
simetrijas ass taisne, kas sadala plaknes figūru divās daļās, kas ir viena otras spoguļattēls, attiecībā pret šo taisni.
direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums.
asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
horda taisnes nogrieznis, kas savieno divus kādas līknes punktus.
vaļēja kopa taisnes, plaknes vai telpas punktu kopa, kas nesatur nevienu savu robežpunktu (piemēram, vaļējs intervāls (a, b)).
circenis Taisnspārņu kārtas apakškārtas virsdzimta ("Gryllodea"), drukni, 17-50 mm gari kukaiņi ar cilindrisku ķermeni, \~2000 sugu.
BDT Taka; Bangladešas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - poiša.
WST Tala; Samoa Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - sene.
aptamborēt Tamborējot izveidot malas rotājumu (piem., apkaklītei, piedurknēm).
TZS Tanzānijas šiliņš; Tanzānijas Savienotās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers.
Tarasiene Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Tarasina Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Tarasine Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Terasīne Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
Teresina Tarasīne, Rēzeknes pieteka.
kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā.
Skudrinka Tartaks, Dubnas (Luknas ezera) pieteka.
avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis.
sloka Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Scolopacidae"), nelieli vai vidēji lieli putni ar garu vai pagaru knābi, 23 ģintis, 85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji.
puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints ("Limosa"), putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi, ziemeļu puslodē 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu.
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas.
gardegunis Tas (tāds), kam ir garš knābis, snuķis, purns.
garknābis Tas (tāds), kam ir garš knābis.
plakanknābis Tas (tāds), kam ir plakans knābis.
kūpeklis Tas, kas kūp (parasti viela); dūmojošs objekts, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem.
tāls Tas, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml.; arī turpmākais.
ievadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, ko parasti izmanto, lai norādītu, ka pabeigta kāda rakstzīmju virknes ievade; operētājsistēmās tas norāda, ka jāizpilda komanda, bet datu bāzu programmās - ka ieraksta ievade ir pabeigta un jāpāriet uz jaunu ierakstu.
Tawdowiany Taudajānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Līksnas pagastā.
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle.
taukulība Taukainums, treknums.
svarīgs tauks, trekns.
speķbānis Tauks, trekns.
glumine Tauksakne ("Symphytum").
symphitum Tauksaknes ("Symphytum").
symphytum Tauksaknes.
Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
pūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm).
pāvacis Tauriņu kārtas dzimta ("Saturniidae"), drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi, gk. tropos, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 2 aizsargājamas sugas.
sfings Tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
zīdtauriņš Tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu.
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
tauroholanopoēze Tauroholskābes sintēze aknās.
smidzis Tautas nosaukums knišļiem, odiem u. c. sīkiem divspārņiem.
novadtekne Tekne (kā) novadīšanai.
vibrotekne Tekne ar vibratoru, kas veicina kravas pārvietošanos uz leju.
aerotekne Tekne birstoša materiāla transportēšanai kopā ar gaisu - poraina auduma starpsiena tās apakšā, kas laiž cauri tikai gaisu, kurš plūstot irdina un pārvieto materiālu; lieto pneimatiskajos izkliedētājos.
mēslu rine tekne, kanāls, pa kuru no kūts aizvāc kūtsmēslus.
jumta tekne tekne, kas savāc nokrišņu ūdeni no jumta un novada tālāk uz notekcaurulēm; izgatavo no skārda vai plastmasas.
drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi.
Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis.
tēlotājmāksla Tēlotāja māksla - mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
skarlauks Telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi.
mašīntelpa Telpa, iecirknis, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas.
oktants Telpas daļa, ko atdala trīs savstarpēji perpendikulāras plaknes (piem., koordinātu plaknes).
kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
šķērsas taisnes telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce; redzes lauks.
redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
ceļa trase telpiska līkne, ko veido ceļa ass uz zemes virsmas.
projekcija telpiskas figūras vai ķermeņa attēlojums plaknē (projekcijas plaknē) izmantojot taišņu sistēmu kuras iet cauri visiem figūras punktiem un krusto šo plakni.
berzes konuss telpisks konuss, kura veidule ir pilnā reakcija (normālās reakcijas un berzes spēka summa), ja ķermeni cenšas pārvietot pieskarplaknē visos iespējamos virzienos.
galerija Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
kavalkāde Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
diafilma Tematiski saistītu fotogrāfisku attēlu virkne uz pozitīvas kinolentes (viens no diapozitīvu veidiem).
KZT Tenge; Kazahstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa.
centroīda Teorētiska līkne, ko apraksta plakanas figūras plakaniskas kustības momentānais ātrumu centrs.
sigmatika Teorētiska saikne starp zīmi un objektu, ko tā apzīmē, resp., zīmes nesēju.
termogramma Termogrāfa pierakstījuma līkne.
reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
helenīns Terpēns, iegūts no Helēna alantu ("Inula helenium L.") saknēm.
Oxystegus tenuirostris tievā smailknābīte.
galotne Tievais gals (saknei).
vimbaļi Tievas dārza saknes.
garknābja kaira tievknābja kaira.
Uria aalge tievknābja kaira.
Numenius tenuirostris tievknābja kuitala.
Calandrella acutirostris tievknābja sīkcīrulis.
Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā.
iesūknēties Tikt iesūknētam.
izgāzties Tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) - piemēram, par dusmām, niknumu.
izsūknēties Tikt izsūknētam.
tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem.
Amblystegium confervoides tīmekļu strupknābe.
knoderēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi.
knoterēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi.
pieterītis Tīruma pēterene ("knautia arvensis").
kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm.
Tiskaty Tiskadu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā.
paškaitējums tīša sava ķermeņa savainošana bez pašnāvības nolūka, kas var tikt veikta ar mērķi atvieglot citādi grūti pārvaldāmas emocijas, saiknes zudumu ar realitāti un nejutīgumu.
šņergals Tītara sekste uz knābja.
makrozamīns Toksisks glikozīds "Zamia" palmu ģints sēklās un lapās; neoplastiska iedarbība uz cilvēka aknām, nierēm, zarnām un plaušām; liellopiem izraisa letālus gastrointestinālus un aknu darbības traucējumus.
klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers.
Rosarium Tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
kritienpunkts Trajektorijas krustpunkts ar šaušanas līmeni (horizontālu plakni, kas iet caur izlidošanas punktu).
konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
balstiekārta Transportlīdzekļa ierīču kopums, kas veido elastīgu saikni starp atsperoto un neatsperoto masu, resp., starp riteņiem un virsbūvi.
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
vācelīte trauciņš, kas darināts no koka mizas, saknēm vai zariem; dem. --> [vācele]{s:2222}.
Djuāra trauks trauks ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām izsūknēts gaiss, lai nodrošinātu siltuma izolāciju.
Corallorhiza trifida treidaivu koraļļsakne.
Corallorhiza innata treidaivu koraļļsaknes "Corallorhiza trifida" nosaukuma sinonīms.
Diphasium tristachyum trejvārpu plakanstaipeknis.
asāks trekna pļaviņa māju tuvumā sēka pļaušanai.
biezs Trekns (piens).
speķenieks Trekns baroklis.
verans Trekns, stiprs.
tums Trekns, tauks.
puļīgs Trekns, tukls.
pikns trekns.
lesns Trekns.
lukns Trekns.
bruslis Treknulis.
krušņiks Treknums starp cūkas kaklu un priekškājām.
ļumekls Treknums, speķis.
luknība Treknums.
katatrikrotisms Trešā pulsācija sfigmogrammas līknes lejupējā daļā (divi pulsa papildsitieni).
kuba sakne trešās pakāpes sakne no skaitļa.
terciars Trešo vietu pēc kārtas zināmā virknē ieņemošs.
trifurkācija Trijzarošanās, piem., augšējo lielo dzerokļu saknēs.
T-shirt trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm, teniskrekls, "T-krekliņš".
TTD Trinidādas un Tobāgo dolārs; Trinidādas un Tobāgo Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
emodīns Trioksimetīlantrachinons, atrodams rabarberu saknēs kā chrizofanskābes pavadonis.
Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš.
Krivoje ezeri trīs ezeri Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība 4,9 ha, 1,7 un 1,5 ha; Križevnieku ezeri; Līkie ezeri.
trinītis Trīs rubļi; trīs rubļu banknote.
troika Trīs rubļi; trīs rubļu banknote.
pavadītājtriedrs Trīs savstarpēji perpendikulāru līknes vienības vektoru sistēma, kas veidojas, ja šie vienības vektori iet caur vienu un to pašu līknes punktu un ir vērsti pa līknes pieskari, galveno normāli un binormāli.
vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode.
latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem.
kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
šistosomatoze Tropu slimība, ko izraisa sūcējtārpi, var būt aknu un nieru bojājumi.
hepatocēle Trūce, kurā ietilpst aknu daļa.
truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes.
Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās).
MNT Tugriks; Mongolijas valūtas kods, sīknauda - menge.
sistēmiskā mastocitoze tuklo šūnu infiltrācija audos ar ādas bojājumiem vai bez tiem, parasti tiek skartas aknas, liesa, kauli, limfmezgli un gremošanas trakts.
paseknis Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne (2); paseksnis (2).
pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; paseknis (2); paseksnis (2).
ķeskāties Tūļāties, knosīties.
TND Tunisijas dinārs; Tunisijas Republikas valūtas kods, sīknauda - miljems.
TRY Turcijas lira; Turcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kurušs.
manats Turkmenistānas manats - naudas vienība Turkmenistānā, sīknauda - tenge.
TMT Turkmenistānas manats; Turkmenistānas valūtas kods, sīknauda - tenge.
Renkina cikls tvaika dzinēja ideālais termodinamiskais cikls, ko veido izobāriska siltuma pievade (tvaika katlā), adiabatiska tvaika izplešanās (tvaika dzinējā), izobāriska siltuma novade (kondensatorā) un adiabatiska kondensāta saspiešana (katla barošanas sūknī).
katla barošanas ūdens tvaika katlā ar katla barošanas sūkni (ar vajadzīgo spiedienu) ievadāmais attiecīgi sagatavotais ūdens.
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
īpatnējais debits ūdens daudzums, ko izsūknējot iegūst no akas, ja līmenis tajā pazeminās par 1 m.
lencēšana Ūdens izsūknēšana no peldlīdzekļa satecēm (bilžām).
hidroakumulācija Ūdens pārsūknēšana un uzkrāšana augstākā līmenī, lai slodzes maksimuma laikā to izmantotu elektroenerģijas ražošanai.
gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas.
stikāns Ūdens putns garām kājām un knābi.
ūdenssūknēšana Ūdens sūknēšana.
ūdenssūknētava Ūdens sūknētava.
ūdenssūknis Ūdens sūknis.
ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
Ratnieku ūdenskrātuve ūdenskrātuve Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība — 2,5 ha.
Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks.
Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m).
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas.
ūdenspumpis Ūdenssūknis.
Dīveja ūdenstece Aizkraukles novada Kokneses pagastā, ietek Lobes ezerā.
Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte.
Salas grāvis ūdenstece Babītes novada Babītes pagastā, tek cauri Babītes polderim, ūdeni pārsūknē Babītes ezerā.
Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu.
Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka.
Akmenīšu strauts ūdenstece Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, iztek no Akmenīšu ezera, ietek Rāznas ezerā, garums - 3 km.
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts.
Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe.
Purvicu upe ūdenstece Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ietek Rāznas ezera dienvidrietumu daļā.
Deimanka Ūdenstece Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, ietek Losu ezerā, garums - 9 km.
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča.
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru.
Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka.
Strūžānu ūdenskrātuve ūdenstilpe Rēzeknes novada Strūžānu pagastā, platība — 5 ha.
UGX Ugandas šiliņš; Ugandas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
MRO Ugija; Mauritānijas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - kums.
Patmalnieku ezers Umaņu ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā.
virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību.
Tartaks Upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe.
Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā.
Rītupe Upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja.
Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute.
Rēzekne Upe Rēzeknes novadā, iztek no Rāznas ezera, ietek Lubānā, garums - 116 km, kritums - 71 m; Rezekne; Rēzne.
Ķikans Upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna.
Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
Pīte Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī.
Amblystegium fluviatile upes strupknābe.
akvadroms Upes, ezera vai jūras iecirknis, kur apkalpes mācās vadīt tankus uz ūdens un zem ūdens.
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
UYU Urugvajas peso; Urugvajas Austrumu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo.
Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens.
uzpiedurknis Uz piedurknes uzvelkams plānas drēbes uzrocis, ko viegli izmazgāt.
bakterioidi Uz tauriņziežu augu saknēm dzīvojošo baktēriju, kas saista brīvo gaisa slāpekli, attīstības stadija ar lielāku slāpekļa uzkrājumu.
vircas laistītājs uz traktorpiekabes vai automobiļa uzmontēta cisterna vircas, arī citu šķidrumu iesūknēšanai, transportēšanai un izkliedēšanai uz lauka.
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu).
uzdzirdīt Uzbarot dzirdinot ar treknu šķidrumu.
dražnīt Uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
uzbuksnīt Uzbuknīt.
plakanspārnu kompresors uzbūvē un darbībā plakanspārnu sūknim līdzīgs kompresors; atšķiras ar to, ka kompresors gāzi ne tikai pārvieto, bet arī saspiež (tāpēc statora dobumam ir apaļa cilindra veids).
uzknābt Uzcirst ar knābi.
dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis.
salest Uzknābāt (ar knābi uzlasīt).
uzknābt Uzknābāt.
uzknāpāt Uzknābāt.
uzkņāpāt Uzknābāt.
uzknāpt Uzknābt.
uzkņopēt Uzknopēt.
atbraukāt Uzlocīt piedurknes.
šlaucīt Uzlocīt piedurknes.
uzraitīt Uzlocīt piedurknes.
iegriezt pretvējā uzlūvēt, panākt jahtas diametrālās plaknes sakrišanu ar vēja virzienu.
notūkt Uzpampt, kļūt visai treknam.
pumburis uzpampums, kas izveidojies dunduru vai knišļu koduma vietā.
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs.
Rhizina undulata uzpūstā saknene.
Rhizina inflata uzpūstās saknenes "Rhizina undulata" nosaukuma sinonīms.
pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
saraistīt Uzrotīt (piedurknes).
eksemplārisms Uzskats, ka lietu izziņa iespējama ar Dieva apgaismības palīdzību, un visu lietu pirmsakne meklējama Dievā.
uzpumpēt Uzsūknēt.
ševrons Uzšuvums uz kreisās piedurknes dienesta pakāpju apzīmēšanai.
sakne uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi.
biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni.
piesaradināties Uzturēt saikni ar daudziem radiniekiem.
kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis.
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
sakņu kaitēkļi vaboļu, divspārņu, taisnspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kuru kāpuri dzīvo augsnē un bojā augu saknes.
eizenahieši Vācijas strādnieku kongresā 1869. g. Eizenahā A. Bēbeļa un V. Lībknehta vadībā dibinātās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedri.
Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
pfennig Vācu sīknauda 20. gs., markas simtdaļa.
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
sūcējvads Vads, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
knāģeris Vadzis, āķis; knaģis.
Vogule Vagaļu strauts, Rēzeknes pieteka.
bukņīt Vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bokņīt; buknīt.
iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
knābāt Vairākkārt knābt (1).
ieknaibīt Vairākkārt knaibot, iebojāt.
aizknaibīt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
aizkņubināt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
aizkribināt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
knaibīt Vairākkārt kniebt (1).
knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
ieplēsināt Vairākkārt rīdot, panākt, ka (suns) kļūst nikns.
plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
kribināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem; knibināt.
knaibīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kniebt (2).
knipot Vairākkārtīgi sist ar knipi.
saķēdēt vairāku elementu secīga sasaistīšana virknē.
loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
polipleirodiafragmotomija Vairāku ribu rezekcija un diafragmas pārgriešana, lai piekļūtu aknu augšējai virsmai.
Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā.
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
fokšatagas izliekums vājam iedarbojoties uz buru, fokštaga izliecas un neatrodas jahtas diametrālajā plaknē.
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
elektronlampa vakuumēta, vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, stikla balons, no kura izsūknēts gaiss un kurā atrodas divi vai vairāki elektrodi, starp kuriem tiek radīta brīvo elektronu plūsma.
priekšvakuuma sūknis vakuumsūknis, kas samazina spiedienu vakuumsistēmā līdz \~10,0-0,1 Pa, nodrošinot augstvakuuma sūkņu normālu darbību.
valks Valgs, velgans, trekns.
likopodijs Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
priviči Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
prīvīši Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
staipakle Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
staipekles Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
staipekļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
staipēkļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
staipeklis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
staipekņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
zaķprievietis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
zeltene Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
zeltiņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
Lycopodium clavatum vālīšu staipeknis.
Lokno struktūra Valmieras-Lokno izcilnis.
Pleskavas-Valmieras valnis Valmieras-Lokno izcilnis.
izolējošās valodas valodas, kurās vārdi parasti sastāv no vienas vai vairākām vienzilbes saknēm, kuras var lietot patstāvīgi (piemēram, senā ķīniešu valoda).
ģenealoģiskā valodu klasifikācija valodu iedalījums pēc to radniecības un saiknes ar kādu no pirmvalodām.
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
pludmales tērps vaļīgas bikses un jaka ar īsām piedurknēm.
Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers.
bezroķis Vamzis bez piedurknēm.
klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
peļu klijāns vanagu dzimtas klijānu ģints suga ("Buteo buteo", senāk "Buteo vulgaris"), plēsīgs putns ar līku knābi un noapaļotu asti.
vandzenieks Vaņģinieks, gūsteknis.
kaparnauda Vara sīknauda.
celms Vārda daļa - vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
derivatīva nozīme vārda gramatiskā nozīme, ko izsaka ar afiksu pievienošanu saknei.
iekšējā forma vārda morfoloģiskās struktūras saikne ar vārda celma morfēmu sākotnējo semantiku.
iedēklis Vārda pirmatnējā saknē iesprausts nāsāls elements; infikss.
priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā; afikss.
afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus).
nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija.
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
vārddarināšanas ligzda vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums.
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
motivācija Vārddarināšanas pazīme, kas norāda uz semantisku saikni starp darinājumu un vārdu vai vārdu savienojumu, no kura tas darināts.
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus.
neatvasināts vārds vārds, kurā ir tikai sakne vai sakne un galotne.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
atvasināšana Vārdu darināšana, vārda saknei vai celmam pievienojot afiksu - piedēkli, priedēkli vai derivatīvo galotni - atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem.
derivatīvais paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens ar afiksa pievienošanu saknei.
anmnominācija Vārdu rotaļa, atkārtojot kāda vārda sakni dažādos atvasinājumos.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
parastais krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus corax"), putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi, Latvijā sastopams samērā bieži.
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži.
hepatokupreīns Varu saturošs proteīns, līdzīgs hemokupreīnam; izolēts no aknām.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
salube Vatēts apmetnis ar lielu apkakli, bez piedurknēm; pusmētelis, arī villaine, kas bija pārmetama pār pleciem.
VUV Vatu; Vanuatu Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
Vecānu Vecānu ezers - atrodas uz Rēzeknes un Ludzas novada robežas Stoļerovas un Pureņu pagastā, platība - 14,9 ha; Vecinas ezers; Veciņu ezers.
Stary Myšl Vecdomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā.
mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām.
Manju Vēdisma mitoloģijā - dusmu dievība un niknuma personifikācija, galvenokārt dieva Indras dusmas.
loks Veidojums (organismā), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
saistīt Veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko).
atvasināt veidot jaunu vārdu, kāda cita vārda saknei vai celmam pievienojot vienu vai vairākus afiksus — piedēkli, priedēkli vai galotni
sakņoties Veidot saknes (parasti augsnē) - paraugiem.
10 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 24,5-28,4 m/s, stipra vētra, vējš izrauj kokus aar visām saknēm, sagāž izturīgas celtnes.
pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes).
aizejošs vējš vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
dvarsa vējš vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei.
vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi.
komplanāri vektori vektori, kas paralēli vienai plaknei.
vektoriālais reizinājums vektors a x b, kas perpendikulārs abu doto vektoru a, b veidotajai plaknei un vērsts tā, ka sistēmai (a, b, a x b) ir labā orientācija.
rādiusvektors Vektors, kas iet no elipses vai hiperbolas, parabolas fokusa uz patvaļīgu šīs līknes punktu.
komplanaritāte Vektoru paralelitāte vienai plaknei.
velekna Velekne.
veleklis Velēknis.
velēkns Velēknis.
velēksne Velēknis.
velekņu Velekņu beņķis - velēknis.
ķilpa Veļas knaģis.
flebogramma Vēnas pulsācijas līkne.
bagatins Venēcijas sīknauda viduslaiku beigās.
Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
bebrenājs Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints.
bebrene Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints.
zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika.
virknēt Vērt, saistīt virknē (2).
lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm.
robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
kolonna Vertikāli novietota simbolu vai ierakstu virkne tabulā vai matricā (divdimensiju masīvā).
aile Vertikāli novietota simbolu vai ierakstu virkne tabulā vai matricā; kolonna.
garensvere Vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa garenasi.
sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes.
glisādes slīpums vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un glisādes plakni, parasti no 2 līdz 4 grādiem.
vietas leņķis vertikāls leņķis starp novērotāja atrašanās vietas horizontālo plakni un gaisakuģa virzienu.
Vertūkšņe Vertukšne, apdzīvota vieta Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava).
Vjačko Vetseke - Kokneses valdnieks 13. gs. (viņa vārds Novgorodas hronikā).
impulstraucējums Videosistēmā nevēlams signāls, kas sastāv no impulsu virknes.
Golan Vidsmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu.
vidusskolēns Vidusskolas audzēknis vai audzēkne.
vidusskolnieks Vidusskolas audzēknis.
pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai.
safari uzvalks viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un četras uzšūtas kabatas ar ielocēm.
teniskrekls Viegls, plāns virskrekls (parasti triko) ar īsām piedurknēm.
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos.
heparīns Viela, hormons, kas aizkavē trombu veidošanos un pazemina holesterīna līmeni; atrodas aknu u. c. audos.
hepatotoksīns Viela, kas bojā aknu šūnas.
antihormons Viela, kas darbojas pretēji hormonam, piem., grūtnieču asinīs atrodamās vielas, kas neitralizē hipofīzes pakaļējās daļas hormonu, novēršot dzemdes kontrakcijas; arī insulināze, kas noārda insulīnu aknās.
aspidinols Viela, kas izdalās no melnās ozolpapardes sakneņiem.
žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
ceroīds Viela, ko atrod taukos aknu eksperimentālajā cirozē, ja barībā trūkst metionīna.
kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām.
putnu tehnoloģiskās slimības vielmaiņas funkcionāli traucējumi, ko izraisa hipokinēze, kanibālisms, sprostnogurums, histērija, aptaukošanās, aknu taukainā deģenerācija.
fontu saime viena burtveidola dažāda lieluma fontu kopa, t. sk. piemēram, šo fontu slīpraksta un treknraksta variācijas.
skalena Viena no 12 skalenoedra trijstūra plaknēm trigonalās hiposingonijas gadījumā.
sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
Tumsaliņa Naktaliņa viena no divdabīgo nakts garu virknes, kas cilvēkam sagādā briesmas tumšajā laikā atrodoties ceļā
binormāle Viena no līknes normālēm, kas ir perpendikulāra tās galvenajai normālei.
albaspidīns Viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām.
knosāt Vienam otru ar zobiem viegli kodīt, knaibīt.
konvolūcija Vienas elementu virknes pārvēršana citā pēc kāda algoritma.
tautoloģija vienas saknes dažādu vārdškiru vārdulietojums vienā frāzē, teikumā.
klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi.
ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu grupa (vārdnīcas šķirklī).
biezenis viendabīga masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot, izberžot caur sietu vai citādi sasmalcinot augļus, ogas, saknes pākšaugus, arī gaļu un zivis.
melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām.
volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos.
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas).
donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem.
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda.
dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu.
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
triviālais datņu pārsūtīšanas protokols vienkāršs datņu pārsūtīšanas protokols, ko izmanto sāknēšanas programmu lejupielādei bezdisku darbstacijās.
hepatonefrīts Vienlaicīgs aknu un nieru iekaisums.
haori Vienlaidu griezuma apmetnis (līdz ceļiem) ar piedurknēm, kuru valkā virs kimono.
apvienošana Vienota faila, datu virknes vai masīva izveidošana no divām tādām pašām datu kopām atbilstoši to uzbūves likumiem.
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1).
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2).
kniebiens Vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3).
dermatoms Viens no ādas segmentiem, kuros sadalās visa ķermeņa virsa atkarībā no attiecīgo spinālo saknīšu inervācijas.
pelangi viens no batikas veidiem Indonēzijā, kas nozīmē "varavīksne" un simbolizē saikni starp debesīm un zemi.
koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
A12 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova).
A13 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi).
A15 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rēzeknes apvedceļš.
pārdebesis Viens no lietus mākoņu virknes.
Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers.
urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
sinusoīds Viens no terminālajiem kapilāriem aknu, liesas u. c. iekšējo orgānu venozās asinsrites sistēmā.
rekurents lielums viens no virknes lielumiem, ko nosaka iepriekšējie lielumi.
priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
vienkāršs termins vienvārda termins, kurā ir viena sakne; viensaknes termins.
viensaknes termins vienvārda termins, kurā ir viena sakne.
seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne.
vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
lauzs Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis.
lauzenis Vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras.
cīneklis Vieta mežā, līduma tuvumā, kur novieto saknes, zarus u. tml.
pacere Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
sakarņa bedre vieta zem koka saknēm.
pasiekste Vieta zem koku saknēm upē, vēža ala; vieta zem siekstas.
pasiekstene Vieta zem koku saknēm upē, vēža ala.
pasakne Vieta zem saknēm.
izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē.
bedriens Vieta, kur ir daudz bedru, kur ir virkne bedru.
redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa; noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
atknaibīt Vietām nolobīt, nokniebt.
vīkstulis Vīksteknis.
Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku.
tehniskais ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu un ātruma samazināšanas papildlaiku.
iecirkņa ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku starpstacijās.
maršruta ātrums vilciena kustības vidējais ātrums maršruta iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku visos sadales punktos.
lycopus Vilknadzes.
Eiropas vilknadze vilknadžu suga ("Lycopus europaenus").
matiņa sakne vilnas matiņa sakne.
šķērsvilnis Vilnis, kura raksturojošais vektoriālais lielums atrodas plaknē, kas ir perpendikulāra viļņa izplatīšanās virzienam.
Wiliany Viļēnu, arī Viļānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
kalanētika vingrinājumu ar nelielu amplitūdu daudzkārtēja atkārtošana; šādu vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija (_Callan Pinckney_, ASV).
hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds.
maika Vīriešu apakškrekls bez piedurknēm.
garnašs Vīriešu apģērba virssvārki 14. gs. pirmajā pusē, ar pusgarām, iegrieztām, platām piedurknēm.
tūtainis Vīriešu krekls ar gludām piedurknēm (bez uzšuvēm).
vērtene Virkne (1).
vērtene Virkne (1).
vērtine Virkne (2).
virksnis Virkne (2).
karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne.
Kumrānas raksti virkne jūdu sektas (domājams, esenu) rokrakstu, kas 1947.-1965. g. tika atrasti alās netālu no Kumrānas.
termoelektriskā baterija virknē slēgtu termoelementu savienojums.
konverģenta virkne virkne, kurai eksistē robeža, kad n neierobežoti aug (n–>∞).
diverģenta virkne virkne, kurai neeksistē robeža.
ierobežota virkne virkne, kurai visi elementi pēc moduļa ir mazāki par kādu noteiktu konstanti
rekurenta virkne virkne, kuras jebkuru nākošo locekli var noteikt, zinot tās iepriekšējos locekļus, piem., progresija.
bezgalīga virkne virkne, kuras loc. skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli.
plene Virkne, rinda.
strēķis Virkne, rinda.
virtadziene Virkne, virtene.
rīzika virkne.
daza Virkne.
vērtedzine Virkne.
verzele Virkne.
virķele Virkne.
virtedzene Virkne.
seriāls Virknei raksturīgs, tai piederīgs.
nenoteiktība virknes vai funkcijas robežas vērtība 0/0, ∞/∞, 0·∞, ∞–∞, 0^0^, 1^∞^ vai 0^∞^, ko novērš, pārveidojot sākotnējo izteiksmi.
vērt Virknēt (vārdus).
virkņot Virknēt.
virknoties Virknēt.
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
archidiecēze Virsbīskapa amata iecirknis.
latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē.
pušainis virskrekls ar īsām piedurknēm.
šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls.
rotācijas virsma virsma, ko iegūst, ja plaknes līnija (veidule) rotē ap asi, kas atrodas tai pašā plakne (piemēram, taisns riņķa cilindrs, sfēra).
paraboloīds Virsma, ko pārvietodamās veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulārām; ja abu parabolu asīm ir vienāds vērsums, tad veidojas eliptisks paraboloīds, bet, ja asīm vērsums ir pretējs, - hiperbolisks paraboloīds.
konoīds Virsma, ko veido taisna līnija, virzoties paralēli dotajai plaknei un krustojot doto taisni.
izliekta virsma virsma, kuras katrā punktā eksistē plakne (atbalstplakne), no kuras visa virsma atrodas vienā pusē.
profils Virsmas šķēluma līnija ar plakni.
normālšķēlums Virsmas šķēlums ar kādu no plaknēm, kas iet caur virsmas normāli dotajā punktā.
periepitelioma Virsnieru audzējs, kam ir metastāzes aknās.
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormoni, kas ietekmē glikozes metabolismu, pavairojot glikogēnu aknās un glukozi asinīs.
Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m.
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem); šāds sazarojums kopā ar saknēm.
serumhepatīts Vīrushepatīts - vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) ar sūkni.
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
kartogrāfiskās projekcijas visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
beigas Visattālākā vieta (telpai); gals (virknei).
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz.
briknums Vispārināta īpašība --> brikns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
druknums Vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
knašība Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
knašums Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kniebīgums Vispārināta īpašība --> kniebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
leknums Vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
leknums Vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
niknums Vispārināta īpašība --> nikns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tauknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
treknums Vispārināta īpašība --> trekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (2).
treknums Vispārināta īpašība --> trekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (3).
treknums Vispārināta īpašība --> trekns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
treknums Vispārināta īpašība --> trekns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
treknums Vispārināta īpašība --> trekns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
treknums Vispārināta īpašība --> trekns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Rīmaņa virsma vispārināta kompleksā plakne – vairākplakņu virsma ar griezumiem, kuru izmanto komplekso funkciju nepārtrauktai attēlošanai.
vektorgrafika Visplašāk pazīstamais grafisku datu attēlošanas veids, ko izmantojot, datora izvadierīces vektorus attēlo, pa punktiem zīmējot tiem atbilstošas taisnes un līknes.
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne.
luknieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukna" iedzīvotāji.
ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns.
zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
Volkenberga Volkenbergas viduslaiku pils - Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
umro Vudū kulta svētnīca, kas parasti ir būdiņa meža biezoknī ar laukumu upurēšanai, kurš pārsegts ar jumtiņu.
salu koki vulkānisku salu un zemūdens kalnu grēdu virknes litosfēras plātņu robežjoslā subdukcijas zonās, stiepjas kontinenta pusē no okeāna dziļvagām paralēli tām; raksturīga liela seismiskā aktivitāte un vulkānisms, jaunas kontinentālās Zemes garozas veidošanās.
Laki Vulkānu virkne Islandes dienvidos ("Laki"), uz dienvidrietumiem no Vatnajēlkuda ledāja, augstums - līdz 818 m, gar 25 km garo tektonisko plaisu atrodas 115 krāteru.
garenzāģēšana Zāģēšana, kura zāģējuma plakne ir paralēla koksnes šķiedrām.
bluzdi Zaimi, niknas, negantas lamas.
zaķaknas Zaķa aknas (kā pārtikas produkts).
SBD Zālamana Salu dolārs; Zālamana Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
Calyptomena viridis zaļais strupknābis.
pūrduļs zaļknābis.
ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kroklapes zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Sanionia").
dižsirpe Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Scorpidium"), \~3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi.
čamariņš Zāļu sakne, kuru sažāvētu lieto dažās lopu slimībās.
lūkns Zāļu vai matu cekuls ar visām saknēm.
agonists Zāļviela, kas saistās ar noteiktiem šūnu receptoriem un izraisa fizioloģisku reakciju virkni, kuras normāli nodrošina organisma vielas.
kvača Zambijas kvača - naudas vienība Zambijas Republikā, sīknauda - ngvē.
ZMK Zambijas kvača; Zambijas Republikas valūtas kods, sīknauda - ngvē.
dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu.
dumburis Zarains koka gabals kopā ar saknēm un atvasēm.
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni.
zelta sakne zeltsakne.
hidrastis Zeltsakne.
Amblystegium humile zemā strupknābe.
stucka Zema, drukna, vecīga sieva.
stučka Zema, drukna, vecīga sieva.
kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
Janopoles purvs zemais purvs Rēzeknes novada austrumu daļā, uz austrumiem no Janopoles, platība - 775 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,9 m, lielākais dziļums - 9 m.
Ladušu purvs zemais purvs Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 544 hs, kūdras slāna lielākais dziļums - 3 m, ar drenāžu nosusināti 148 ha, ko izmanto par ganībām.
Veczosnas purvs zemais purvs Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 960 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,3 m.
Losu purvs zemais un augstais purvs Rēzeknes novadā ap Losu ezeru, platība — 592 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m; Kapišķu purvs.
Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
azotogens Zemes pote ar gumu baktērijām, kas dzīvo uz tauriņziežu saknēm un spējīgas saistīt brīvo gaisa slāpekli.
analemma Zemes pusložu attēlojums plaknē.
zemes dievi zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību.
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli).
diadinamiskās strāvas zemfrekvences modulētas pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā.
bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
kubis Zīdaiņa knupis.
sosks Zīdaiņa knupis.
trupķis Zīdaiņa knupis.
truksnis Zīdaiņa knupītis.
knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupis (1).
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1).
tūšķis Zīdeklis, knupītis.
oldējējs Zīdītāju kārta - primitīvākie zīdītāji, kas dēj olas; raksturīgākie pārstāvji ir pīļknābji un skudreži.
bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga.
vēdeklis ziedkopa ar vienu sānasi katrā zarojuma vietā, zarojumu vienā plaknē un abpusējiem zariem.
sirpis ziedkopa, kam labi attīstīta tikai viena sānass katrā zarojuma punktā, zari atrodas vienā plaknē vienā ass pusē.
kārtns zieds zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās.
nekārtns zieds zieds, caur kuru var novilkt vienu simetrijas plakni, kas to dala divās vienādās daļās
daikons ziemas redīss ("Raphanus sativus var. longipinnatus"), tas ir maigas garšas, parasti raksturīgas ātri augošas lapas un gara, balta sakne.
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
KPW Ziemeļkorejas vona; Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - čons.
ziepju sakne ziepjsakne.
ziepene Ziepjusakne ("Saponaria").
ziepjusaknes Ziepjusakne ("Saponaria").
saponaria Ziepjusaknes.
Symphytum azureum zilā tauksakne.
bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dziļāka satura.
Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
hepatoskopija Zīlēšana pēc aitu vai mājputnu aknām.
Pseudocalyptomena graueri zilrīkles strupknābis.
ZWL Zimbabves dolārs; Zimbabves Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
kubiksakne Zināma skaitļa trešās pakāpes sakne jeb skaitlis, kas kāpināts trešjā pakāpē dod zināmo skaitli.
ikonoloģija Zinātniska metode, kas palīdz noskaidrot mākslas darba saikni ar laiku un vidi, kurā tas radīts.
Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē.
purva zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica palustris"), kas Latvijā ir freta un aizsargājama; purva mātsakne.
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
dižzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pisauridae"), lieli (garums 11-22 mm), drukni tumšas krāsas zirnekļi ar garām kājām, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas, dzīvo mitrās, krūmiem aizaugušās pļavās, purvos, ūdeņu tuvumā.
zivjdzenītis Zivjdzenīšu dzimtas suga ("Alcedo atthis"), neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivju dzenītis.
lēveri Zivju (parasti mencu) aknas.
zliekne Zlēkne - villaine, zīdene.
PLN Zlots; Polijas Republikas valūtas kods, sīknauda - grasis.
apekss ZMP orbītas punkts, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem no Zemes ekvatora plaknes.
cementoklāzija Zoba saknes cementa progresējoša resorbcija.
apikoektomija Zoba saknes galotnes rezekcija.
periodonts Zoba saknes plēve.
inleja Zoba stumbra mākslīga atjaunošana, izpreparējot saknes kanālu.
endodontija Zobārstniecības nozare - zoba saknes kanāla saslimšanas diagnostika, ārstēšana un profilakse.
avosete Zobenknābis, jūrmalas putns sloku dzimtā, lauku baloža lielumā, garām kājām, īlenveidīgu līku knābi un melni baltām spalvām.
acuzobs Zobs, kas atrodas blakus priekšzobiem; ilknis (dzīvniekiem).
Jezofijel Zofinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe.
hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt.
zošaknas Zosu aknas (kā pārtikas produkts).
gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi.
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis.
Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
batviņas Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
bočiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
borciņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
bučiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas.
baršķi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm.
plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe.
SEK Zviedrijas krona; Zviedrijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra.
mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas.
čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis.
Žogoty Žagatas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni.
kurkuma Žāvēta un pulverī saberzta šī augu sakne, kas satur dzeltenu krāsvielu, ko lieto pārtikas produktu un audumu krāsošanai.
ginzengs Žeņšeņs - arāliju dzimtas panaksu ģints suga, lakstaugs ar sakni, kas satur bioloģiski aktīvas, tonizējošas vielas.
baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs.
parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
holerēze Žults izdale no aknām.
holerāģija Žults izplūšana, piem., caur aknu abscesa fistulu.
parapedēze Žults pigmentu izdalīšanās no aknu šūnām nevis žultsvados, bet asinsvados.
holehromopoēze Žults pigmentu sintēze aknās.
holepoēze Žults veidošanās process aknās.
hepatikolitotomija Žultsakmens izņemšana no aknu izvadkanāla.
hepatikolitotripsija Žultsakmens sašķaidīšana aknu izvadkanālā.
holangiogramma Žultspūšļa un aknu izvadkanālu rentgenogramma.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa kn.