Paplašinātā meklēšana
Meklējam vid.
Atrasts vārdos (630):
- vid:1
- vida:1
- vidā:1
- vide:1
- vidi:2
- vidi:1
- vido:1
- vids:1
- vidū:1
- vidāk:1
- vide!:1
- video:1
- vidēt:2
- vidēt:1
- vidin:1
- vidīt:1
- vidja:1
- vidot:1
- vidra:1
- vidua:1
- vidum:1
- vidus:1
- vidžu:1
- Svida:1
- vidais:1
- vidaks:1
- vidams:1
- vidass:1
- vidējs:1
- videle:1
- videne:1
- video-:1
- vidijs:1
- vidiks:1
- vidīns:1
- vidiņš:1
- viducī:1
- vidums:1
- vidus-:1
- vidzēt:1
- vidžēt:1
- dažvid:1
- kādvid:1
- pušvid:1
- apvids:1
- Arvida:1
- ārvide:1
- avidja:1
- Davida:1
- Dāvids:1
- Dāvids:2
- devids:1
- kovids:1
- Lavide:1
- Levide:1
- Ovidiu:1
- ruvido:1
- Savide:1
- vidains:1
- vidakeš:1
- vidauss:1
- vidējie:1
- videkeš:1
- videlca:1
- videlēt:1
- videnis:1
- videuca:1
- vidiena:1
- vidiene:1
- vidieši:1
- vidiķis:1
- vidiņas:1
- vidisks:1
- vidišks:1
- vidišķs:1
- vidkoki:1
- vidolca:1
- vidolcs:1
- vidrīši:1
- vidrobs:1
- vidruce:1
- vidsēta:1
- viducis:1
- vidukle:1
- vidusks:1
- vidūzis:1
- vidžīgs:1
- vienvid:1
- apvidie:1
- apvidus:1
- avidīns:1
- bovidae:1
- davidia:1
- gravida:1
- izvidot:1
- likvids:1
- Mežvidi:1
- novidus:1
- pavidam:1
- pavidēt:1
- pavidēt:2
- pavidot:1
- povidla:1
- pušvids:1
- revidēt:1
- savidot:1
- Savidža:1
- Sevidža:1
- švidris:1
- vidākais:1
- vidaviņš:1
- vidbalka:1
- viddiens:1
- vidējāds:1
- vidējais:1
- vidējība:1
- videklis:1
- vidētājs:1
- videzars:1
- videzers:1
- vidgalva:1
- vidiekši:1
- vidienis:1
- vidikons:1
- vidmedis:1
- vidnakts:1
- vidoklis:1
- vidrēkša:1
- vidriece:1
- vidrocis:1
- vidropis:1
- vidrucis:1
- vidskola:1
- vidspuse:1
- vidssēja:1
- vidsvēki:1
- vidtrops:1
- viducējs:1
- vidujāds:1
- viduklis:1
- vidūklis:1
- vidulājs:1
- vidupeņi:1
- vidusass:1
- vidutais:1
- vidutājs:1
- vidūtājs:1
- viduvējs:1
- viduvīte:1
- vidziema:1
- vidzināt:2
- vidzināt:3
- vidzināt:1
- vidželēt:1
- vidžerēt:1
- vidžerot:1
- vidžiens:1
- vidžināt:1
- vidžnana:1
- vidžurēt:1
- cervidae:1
- corvidae:1
- Covid-19:1
- dāvidija:1
- dienvidi:1
- dividivi:1
- evidence:1
- evidents:1
- Gvidions:1
- gvidrons:1
- Kvidzina:1
- likvidēt:1
- Mežavidi:1
- mežvidus:1
- pavidiem:1
- pavidzēt:1
- pievidus:1
- sausvids:1
- Svidnīka:1
- Svidņica:1
- Svidņika:1
- Svidvina:1
- vidānieši:1
- vidbaļķis:1
- viddienas:1
- videlicet:1
- videnieki:1
- videnieks:1
- videobārs:1
- videofons:1
- videologs:1
- videonoma:1
- videotēka:1
- videozāle:1
- viderlači:1
- videvdats:1
- vidgrieži:1
- vidinieks:1
- vidistaba:1
- vidišķība:1
- vidišķīgs:1
- vidmugura:1
- vidmugurs:1
- vidnedēļa:1
- vidriecis:1
- vidriekši:1
- vidrietis:1
- vidrikste:1
- vidsdiena:1
- vidssiena:1
- vidstrops:1
- vidsvētki:1
- vidtropis:1
- viducieši:1
- vidusauss:1
- vidusceļš:1
- vidusdaļa:1
- vidushol.:1
- vidusjoms:1
- viduskais:1
- vidusmērs:1
- viduspuse:1
- vidussēre:1
- vidustaba:1
- vidustece:1
- viduškais:1
- viduškijs:1
- vidutinis:1
- vidvasara:1
- vidzirkņi:1
- Andravida:1
- apviducis:1
- aviditāte:1
- dabasvide:1
- datorvide:1
- Davidenki:1
- Davidovka:1
- dienavidi:1
- dienavids:1
- dienvidāk:1
- dienvidis:1
- dienvidot:1
- dienvidus:1
- dividence:1
- dividenda:1
- dividende:1
- dividends:1
- galvvidis:1
- galvvidus:1
- hipervide:1
- izrevidēt:1
- kūtsvidus:1
- kvidzināt:1
- lavidieši:1
- likvidusa:1
- multivide:1
- nožvidzēt:1
- parevidēt:1
- pārvidiem:1
- plānvidus:1
- Prjevidza:1
- pusvidējs:1
- revidents:1
- sausvidis:1
- sētsvidus:1
- stividors:1
- svidzināt:1
- štividors:1
- švidrināt:1
- Tervidāni:1
- ūdensvide:1
- vidadzieši:1
- vidarsnīte:1
- vidējciems:1
- vidējkalne:1
- vidējkalni:1
- vidējtīkls:1
- videnietis:1
- videodisks:1
- videofilma:1
- videogrāfs:1
- videokarte:1
- videoklips:1
- videolente:1
- videomaģis:1
- videopasts:1
- videoplate:1
- videospēle:1
- videotekss:1
- vidgriezis:1
- vidiņnieki:1
- vidmēlenis:1
- vidmēnesis:1
- vidpilsēta:1
- vidrēksnis:1
- vidrieksne:1
- vidriekste:1
- vidriekšķi:1
- vidrīkstes:1
- vidsakmens:1
- vidsalieši:1
- vidsistaba:1
- vidspiekta:1
- vidstropis:1
- vidsustaba:1
- vidučējais:1
- vidujādība:1
- vidusdaiva:1
- vidusdiena:1
- vidusjosla:1
- vidusjosta:1
- viduslaiki:1
- vidusnakts:1
- vidusnervs:1
- vidusplāns:1
- vidusposms:1
- vidussiena:1
- vidusskola:1
- vidusspēle:1
- vidussvars:1
- vidussvēki:1
- vidusšķira:1
- vidusziema:1
- vidutājība:1
- vidūtājība:1
- viduvējība:1
- vidzemieši:1
- vidzemnīce:1
- vidzirksne:1
- almoravidi:1
- apvidvārds:1
- atvidžināt:1
- buividieši:1
- cholevidae:1
- ciparvideo:1
- Deganavida:1
- Deividsona:1
- dienavidus:1
- diensvidus:1
- dienuvidus:1
- dienvidluo:1
- dividesmit:1
- grūdējvide:1
- Hvidbjerga:1
- Hvidesande:1
- kultūrvide:1
- Manavidans:1
- mežvidieši:1
- Montevidea:1
- Montevideo:1
- naktsvidus:1
- nolikvidēt:1
- novidžerēt:1
- novidžināt:1
- novidžurēt:1
- pārrevidēt:1
- pavidžināt:1
- pavidžurēt:1
- pilsētvide:1
- pornovideo:1
- providence:1
- Providensa:1
- savidoties:1
- savidžināt:1
- savidžināt:2
- staļļvidus:1
- therevidae:1
- tīrumvidus:1
- uzvidžināt:1
- viddienpuse:1
- viddienvējš:1
- videhamukti:1
- videoatmiņa:1
- videoattēls:1
- videocentrs:1
- videoierīce:1
- videokamera:1
- videokasete:1
- videomāksla:1
- videopirāts:1
- videorežīms:1
- videosakari:1
- videoseanss:1
- videosižets:1
- videoteksts:1
- viderksnīte:1
- vidienietis:1
- vidjādharas:1
- vidrižnieki:1
- vidssalieši:1
- vidssprauga:1
- vidusaugšv.:1
- vidusbrunči:1
- vidusceliņš:1
- vidusistaba:1
- viduskrūtis:1
- viduslatīņu:1
- viduslīnija:1
- vidusmasīvs:1
- viduspunkts:1
- vidussiksna:1
- vidusslānis:1
- vidussvētki:1
- vidusvasara:1
- vidzemietis:1
- vidzemnieki:1
- vidzemnisks:1
- vidzirgsnes:1
- Arvidsjaura:1
- covididiots:1
- dienasvidus:1
- Dienvidalpi:1
- Dienvidbuga:1
- dienvidenis:1
- dienvidinis:1
- dienvidītes:1
- Dienvidķīna:1
- dienvidpols:1
- Dienvidpols:1
- dienvidpuse:1
- dienvidrīti:1
- Dienvidsala:1
- Dienvidsavo:1
- dienvidvējs:1
- dienvidvējš:1
- galvasvidus:1
- graviditāte:1
- individuāls:1
- individuels:1
- Lielvidzeme:1
- likvidācija:1
- likvidators:1
- likvidēties:1
- likviditāte:1
- mežvidnieki:1
- nožvidzināt:1
- Otvidaberja:1
- pašvidrināt:1
- pazvidzināt:1
- pažvidzināt:1
- pievidžināt:1
- pļavasvidus:1
- providentia:1
- punktdāvids:1
- ruvidamente:1
- uzžvidzināt:1
- viddienlaiks:1
- videobuferis:1
- videogrāfija:1
- videoiekārta:1
- videoimpulss:1
- videosignāls:1
- videosistēma:1
- videostudija:1
- videotehnika:1
- vidskolnieks:1
- vidsmuizieši:1
- vidspriegums:1
- viduslaicīgs:1
- viduslejasv.:1
- viduspirksts:1
- vidussalieši:1
- vidusskolēns:1
- davidovcieši:1
- davidovkieši:1
- dienavidinis:1
- Dienvidāzija:1
- dienvidnieki:1
- dienvidoties:1
- dienvidslāvi:1
- Dienvidurāli:1
- dienvidzemes:1
- eksdividende:1
- likvidambars:1
- mežvidenieki:1
- Ņūprovidensa:1
- primigravida:1
- providencija:1
- robežapvidus:1
- Sentdeividsa:1
- tervidānieši:1
- videoadapters:1
- videoierakste:1
- videoieraksts:1
- videokontrole:1
- videomikseris:1
- videomonitors:1
- videopārraide:1
- videopleijers:1
- videotehnisks:1
- videotelefons:1
- videotveršana:1
- vidsmuižnieki:1
- vidusmuizieši:1
- vidusskaitlis:1
- vidžnjānavāda:1
- Davidharadoka:1
- dienasviducis:1
- Dienvidāfrika:1
- Dienvidaltajs:1
- dienvidblāzma:1
- Dienvidčehija:1
- Dienviddakota:1
- Dienviddānija:1
- Dienvidkoreja:1
- Dienvidsudāna:1
- Dienvidsusēja:1
- Dienvidtirole:1
- dienvidvakari:1
- Finnmarksvida:1
- gravidofobija:1
- ievidžināties:1
- individuācija:1
- izvidžināties:1
- nelikviditāte:1
- pļavasviducis:1
- providenciāls:1
- pušdiensvidus:1
- revidentfirma:1
- savidžināties:1
- videoaparatūra:1
- videoapspriede:1
- videomateriāls:1
- videominiatūra:1
- videooperators:1
- videoprogramma:1
- videostandarts:1
- videotermināls:1
- vidpilsētnieks:1
- viduslaicīgums:1
- vidusmuižnieki:1
- vidusokeānisks:1
- vidusskolnieks:1
- vidussmadzenes:1
- vidusstruktūra:1
- vidzemniecisks:1
- arodvidusskola:1
- clavidiusculum:1
- Dienvidamerika:1
- Dienvidgruzija:1
- Dienvidholande:1
- Dienvidkarpati:1
- Dienvidkurzeme:1
- Dienvidlatvija:1
- Dienvidosetija:1
- dienvidrietumi:1
- dienvidrītenis:1
- Dienvidskotija:1
- Dienvidslāvija:1
- Dienvidstacija:1
- Dienvidsumatra:1
- dienvidvalstis:1
- Dienvidvidzeme:1
- divkāršvidējie:1
- individuālisms:1
- individuālists:1
- individualizēt:1
- izžvidzināties:1
- likvidatorisms:1
- pašlikvidācija:1
- pašlikvidators:1
- pazvidzināties:1
- superdividende:1
- videociparotājs:1
- videogaliekārta:1
- videokonference:1
- videonovērošana:1
- videorediģēšana:1
- videotelefonija:1
- videoterminālis:1
- vidusamerikānis:1
- ciparvideodisks:1
- demovideokasete:1
- dienvidaustrumi:1
- Dienvidinilčeks:1
- Dienvidjitlande:1
- Dienvidkarēlija:1
- Dienvidkarolīna:1
- Dienvidkvarkens:1
- dienvidlatgalis:1
- Dienvidmorāvija:1
- dienvidniecisks:1
- Dienvidnikosija:1
- Dienvidpohjanmā:1
- dienvidrietenis:1
- Dienvidrodēzija:1
- Dienvidsibīrija:1
- dienvidstrausis:1
- dividesmitnieks:1
- evidencialitāte:1
- individualitāte:1
- Sentdeividsheds:1
- videoatskaņotājs:1
- videodiagnostika:1
- videoinformācija:1
- videomagnetofons:1
- videostraumējums:1
- videotelefonisks:1
- videotvērējplate:1
- videssaimniecība:1
- arodvidusskolēns:1
- Dienvidatlantija:1
- dienvidaustrenis:1
- Dienvidbevelande:1
- Dienviddžordžija:1
- dienvidhalmaheri:1
- dienvidkorejieši:1
- dienvidskābardis:1
- dienvidsudānieši:1
- Jaundienvidvelsa:1
- providenciālisms:1
- videopārlūktabula:1
- videoreģistrators:1
- vidusperpendikuls:1
- dienvidamerikānis:1
- Dienvidaustrālija:1
- dienvidrietumvējš:1
- individuālistisks:1
- individualizācija:1
- stividorkompānija:1
- arodvidusskolnieks:1
- dienvidaustrumvējš:1
- Dienvidsaskačevana:1
- Dienvidsjerramadre:1
- videopastiprinātājs:1
- Dienvidaustrumāzija:1
- Dienvidrietumāfrika:1
- Dienvidrietumsomija:1
- individuālpsiholoģija:1
- paraskevidekatriafobija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- Ostjaku-Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} -- lagūna Francijas dienvidos.
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- audzes virsaugstums 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos.
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
- omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū.
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem.
- Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts.
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā.
- Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim.
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas.
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē.
- universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā.
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
- būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa.
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu,
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes.
- skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
- termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa.
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
- Alande Ālande, upe Dienvidkurzemes novadā.
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos.
- Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
- albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
- grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km.
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km.
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
- Alhesirasas līcis Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - ~10km.; Gibraltāras līcis.
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus").
- abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- proktoskopija Anālās atveres un hemoroidālā apvidus endoskopija.
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos.
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m.
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- dezaneksija Aneksijas likvidēšana.
- Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos.
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
- fotoanimācija Animācijas tehnika, kurā izmanto dzīvu aktieru uzņēmumus reālā vidē.
- UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme").
- Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos.
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
- translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū.
- mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs.
- puškārtiņ ap vidu.
- vidusjosta Ap vidukli apjožama josta.
- vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
- pusdilbs apakšdelma vidusdaļa.
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m.
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā.
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
- kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
- fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
- videoatskaņotājs Aparāts lāzervideoierakstu reproducēšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
- videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
- siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
- multivides jaunināšanas aprīkojums aparatūra un programmatūra, kas ļauj pārveidot standarta personālo datoru multivides personālajā datorā.
- videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
- multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē.
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem.
- videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā.
- Aizvīķi Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi.
- Valgale Apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs.
- lauku centrs apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
- Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
- Cīrava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs.
- Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
- Vaiņode Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs.
- Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas.
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem.
- Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
- Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
- Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas.
- Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
- Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā.
- Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Akmene Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Āres Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija".
- Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā.
- Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā.
- Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Auzumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
- Asīte Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
- Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā.
- Rumpļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
- Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā.
- Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Dunika Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas.
- Cāļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā.
- Aizpores Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā.
- Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Paipu ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Dorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā.
- Knīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
- Audari Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
- Bušugrava apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā.
- Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Dižilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Dižstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
- Ašisola Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Augstīkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Barani Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Bokši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Dunduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Dzērves Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Padole Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Pusloči Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Skūpova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Ūzulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā.
- Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā.
- Annasmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Bringi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Brīži apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Goreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Jakulinski apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Janiki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kākuči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaprani apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Ķeiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kopči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Kozuli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Masli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Meikulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mežainčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mikazāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Motori apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Otrie Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Otrie Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Rogukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Rulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Skūteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Stībrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Volkova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā.
- Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
- Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos.
- Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Dzidriņas Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
- Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
- Cekule Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
- Rumbula Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
- Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā.
- Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
- Garkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu pagastā.
- Mērnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ainažu pagastā.
- Kriškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Aiviekstes pagastā.
- Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
- Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
- Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs.
- Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
- Aizpuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta rietumu daļā.
- Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri.
- Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Aizputes pagastā.
- Strautiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alsviķu pagastā.
- Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
- Anna Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs.
- Ziemeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 13 km no Alūksnes; izloksnē - Zīmers.
- Mārkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 14 km no Alūksnes, pagasta centrs.
- Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
- Jaunlaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, pagasta centrs.
- Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
- Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
- Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
- Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
- Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
- Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
- Karva Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Jaunzemi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs.
- Matisene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja.
- Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns.
- Ģikši apdzīvota vieta (vidējciems) Amatas pagastā.
- Mariampole apdzīvota vieta (vidējciems) Andrupenes pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (vidējciems) Atašienes pagastā.
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
- Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils.
- Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
- Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
- Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs.
- Kroņauce apdzīvota vieta (vidējciems) Auru pagastā.
- Liepziedi apdzīvota vieta (vidējciems) Auru pagastā.
- Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
- Mencendarbe apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā.
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
- Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas.
- Vīksna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 13 km no Balviem, pagasta centrs.
- Vectilža Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 32 km no Balviem, pagasta centrs.
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
- Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
- Kubuli Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 7 km no Balviem; saukta arī "Balvu stacija".
- Naudaskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Balvu pagastā.
- Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli".
- Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs.
- Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (vidējciems) Barkavas pagastā.
- Viesturi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas.
- Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
- Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā.
- Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
- Budberga Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune.
- Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Ērgļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
- Jancikas Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Liellauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
- Elektriķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā.
- Lambārte Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
- Brunavišķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Krievgaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pāce Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Pīrāgi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
- Ādžūni Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā.
- Pastališķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
- Ceplis Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Jumprava Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Strēlnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
- Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
- Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
- Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Jaunsaule Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Ozolaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Zvaigzne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
- Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā.
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Bērzpils pagastā.
- Stūri apdzīvota vieta (vidējciems) Blīdenes pagastā.
- Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
- Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
- Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
- Cempmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā.
- Emburga Apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā.
- Krote apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
- Tadaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
- Kalngale apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā.
- Siguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā.
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
- Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
- Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
- Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Līvi Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Dukuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
- Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
- Pērkoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Rīdzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
- Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Demenes pagastā.
- Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas.
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
- Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules.
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
- Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
- Bunka Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs.
- Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs.
- Dzērvenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
- Dupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Rāva apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
- Ālande Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas.
- Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā.
- Bojas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes.
- Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas.
- Jūrmalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
- Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
- Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Vītiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs.
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
- Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
- Biksti Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs.
- Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
- Auri Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs.
- Bērzupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
- Lielbērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
- Aizstrautnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles.
- Lejasstradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
- Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Akācijas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
- Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
- Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā.
- Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
- Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
- Gatara apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā.
- Gatarta apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā.
- Kaļķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
- Kārļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
- Neveja apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
- Vīdale apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
- Mazirbe apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas un Kolkas pagastā.
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Ķesterciems apdzīvota vieta (vidējciems) Engures pagastā.
- Daksti apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
- Ķemere apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
- Ķempēni apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
- Vecgaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Gaiķu pagastā.
- Maltas Trūpi apdzīvota vieta (vidējciems) Galēnu pagastā.
- Priedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes novadā.
- Langstiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes pagastā.
- Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Glūdas pagastā.
- Gūžas apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
- Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
- Cimdenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
- Stāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene".
- Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
- Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
- Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
- Stradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri.
- Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
- Letes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Ozolkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Svelberģis Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- Krapa Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Stari Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Rimstavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
- Jānuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Sinole Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Gaujasrēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Rēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
- Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
- Kalniena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Ceļmalas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde.
- Rosme apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Ziemeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Zorģi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
- Nabala Apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā.
- Pašuliene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Rauda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte".
- Griķi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
- Meža miers apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
- Leveste apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunpils pagastā.
- Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
- Gārsene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes.
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
- Kūkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
- Vidsala Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs.
- Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
- Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
- Brodi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Laši Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Ancene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Vandāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
- Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
- Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils.
- Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
- Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Slate Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Antūži Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils.
- Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Liepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
- Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
- Jaunsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 23 km no Jelgavas.
- Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
- Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
- Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
- Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā.
- Bramberģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Dorupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Blukas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dzirnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kārniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Vecsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kaiguciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
- Vārpa Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Lielvircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Pēterlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Poķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Jēkabnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Tīreļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Vītoliņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Mūrmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Ziedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Ūziņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Muitas apdzīvota vieta (vidējciems) Kalkūnes pagastā.
- Ķeiši apdzīvota vieta (vidējciems) Kalupes pagastā.
- Kandavas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
- Rūmene apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
- Valdeķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (vidējciems) Kārķu pagastā.
- Rokaiži apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Štakeldanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Valāta apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
- Krogzemji apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
- Tožas apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
- Brandeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
- Grāveri Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1950.-2009. g. Krāslavas rajonā) 22 km no Krāslavas, pagasta centrs.
- Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
- Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova.
- Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
- Svariņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci.
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
- Kaplava Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Izvalta Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs.
- Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
- Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
- Ezerkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 4 km no Krāslavas, Krāslavas pagasta administratīvais centrs.
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
- Račeva apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Andžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas.
- Apaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Lupandi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Skaista Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists.
- Borovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
- Asūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs.
- Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Turaida apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
- Sunīši apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā.
- Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs.
- Zīlāni apdzīvota vieta (vidējciems) Kūku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
- Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
- Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Gudenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 30 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
- Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
- Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
- Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
- Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
- Vanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Sermīte Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Valtaiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
- Ķimale Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
- Ābele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- Novadnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Venta Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Ķikuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Padure Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā.
- Plakanciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Lapenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Odukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Rāmava apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā.
- Vimbukrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā.
- Stūrīši apdzīvota vieta (vidējciems) Laidzes pagastā.
- Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Lēdurgas pagastā.
- Kaibala apdzīvota vieta (vidējciems) Lielvārdes pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Liepas pagastā.
- Tūja apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
- Tūjasmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
- Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
- Vidriži Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 19 km no Limbažiem.
- Pāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs.
- Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
- Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
- Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Priedes Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Tiegaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā.
- Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Kaijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Lāde Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Lādezers Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Lejasozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Stiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
- Bīriņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem.
- Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
- Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu pagastā.
- Jersika Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem.
- Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
- Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Turki Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem, pagasta centrs.
- Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunsilavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Turku pagastā.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
- Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
- Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
- Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
- Istalsna Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas.
- Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
- Kušneri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
- Pilda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pildas pagastā 17 km no Ludzas, pagasta centrs.
- Kivdolova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs.
- Auzeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
- Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Ļustiki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
- Blonti apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 10 km no Ludzas, pagasta centrs.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
- Sausnēja apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā), 12 km no Ērgļiem.
- Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
- Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
- Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
- Lautere Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Zelgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Ošupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada austrumu daļā.
- Aizpurve Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas.
- Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
- Jāņukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
- Jaunlazdona Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā.
- Ozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
- Vecsaikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
- Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
- Lemešova apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā.
- Bozova Apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā.
- Upmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
- Sidgunda Apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
- Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
- Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Tāši apdzīvota vieta (vidējciems) Medzes pagastā.
- Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā.
- Stropi apdzīvota vieta (vidējciems) Naujenes pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
- Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzelmes apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Jumpravas pagastā.
- Lobe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā.
- Veckrape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā.
- Zādzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
- Ciemupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Jugla Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Suntažu pagastā.
- Upespils Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Suntažu pagastā.
- Daugavmala apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Jaunikšķile apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Ādamlauks Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
- Medemciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Pārolaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Pēternieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Stūnīši Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Šuškova apdzīvota vieta (vidējciems) Pasienes pagastā.
- Zaiceva apdzīvota vieta (vidējciems) Pededzes pagastā.
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
- Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
- Prīkuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs.
- Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
- Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
- Jaunaglona apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
- Līči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
- Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
- Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Kalnenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā.
- Saulaine apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā.
- Kūdums apdzīvota vieta (vidējciems) Raiskuma pagastā.
- Vērsis apdzīvota vieta (vidējciems) Ramatas pagastā.
- Rozes apdzīvota vieta (vidējciems) Raunas pagastā.
- Glāžšķūnis apdzīvota vieta (vidējciems) Rembates pagastā.
- Lizdēni apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā.
- Sauļi apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā.
- Bekši Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs.
- Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
- Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki.
- Lendži apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 17 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
- Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
- Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
- Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
- Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
- Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Krupi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
- Marientāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Ratnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Strūžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Janopole Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Jupatovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
- Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
- Vertukšne Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Zosna Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
- Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
- Rozentova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā 2 km no Maltas.
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
- Rasnupļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ciskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
- Kruki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Prezma Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Pustinka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Štikāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Tiskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
- Stoļerova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
- Adamova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Adamovas ezera rietumu krastā 4 km no Rēzeknes; Odumova.
- Škeņeva Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Sprūževa Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs.
- Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
- Valgalciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas novadā.
- Melnsils apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas pagastā.
- Ģipka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas pagastā.
- Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
- Baltezers Apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas.
- Kākciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu pagastā.
- Ķāķišķe apdzīvota vieta (vidējciems) Rucavas pagastā.
- Sieksāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā.
- Siekstāte Apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā.
- Tikaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rugāju pagastā.
- Mazbērstele apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā.
- Ziedoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā.
- Kastīre apdzīvota vieta (vidējciems) Rušonas pagastā.
- Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā.
- Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas.
- Korģene apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā.
- Saurieši apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
- Tilderi apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
- Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus.
- Zirņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 17 km no Saldus, pagasta centrs.
- Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
- Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
- Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
- Vadakste Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs.
- Pilsblīdene apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
- Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā.
- Grieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
- Ošenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Jaunlutriņu pagastā.
- Bruzilas Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
- Namiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
- Alši Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis.
- Ēvarži Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
- Līkupēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā.
- Priedula Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
- Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
- Striķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā.
- Sēja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem.
- Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
- Pabaži apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
- Liepkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Sausnējas pagastā.
- More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
- Allažmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Allažu pagasta dienvidu daļā.
- Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
- Jūdaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Siguldas pagastā.
- Kalnabeites apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
- Ķipari apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
- Nurmiži apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
- Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā.
- Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs.
- Mēmele apdzīvota vieta (vidējciems) Skaistkalnes pagastā.
- Zemkopības institūts apdzīvota vieta (vidējciems) Skrīveru novada Skrīveru pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
- Kušaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas pagastā.
- Sērmūkši apdzīvota vieta (vidējciems) Skujenes pagastā.
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
- Lobērģi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Vidzeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
- Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā.
- Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
- Vizla Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
- Silva Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Rauza Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Brutuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Rozēni apdzīvota vieta (vidējciems) Staiceles pagastā.
- Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā.
- Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
- Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
- Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā.
- Lieģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tadaiķu pagastā.
- Lībagi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem un 7 km no Stendes.
- Strazde Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Anuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs.
- Valdgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 3 km no Talsiem.
- Priedes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā.
- Dižliepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Lubezere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Nogale Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Jaundundaga apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
- Aizupes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara.
- Spāre Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- Tiņģere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā.
- Pitrags apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Kolkas pagastā.
- Paugurciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
- Roceži Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
- Zvirgzdi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
- Pļavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
- Aklaisciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
- Kaltene Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Rojas pagastā.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Lādzere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Brūzis Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Lēdas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Ķūļciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā, pagasta centrs.
- Zelmeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Tērvetes pagastā.
- Tome apdzīvota vieta (vidējciems) Tomes pagastā .
- Līzespasts Apdzīvota vieta (vidējciems) Trapenes pagastā.
- Ūdriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Trikātas pagastā.
- Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
- Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs.
- Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Degole Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā.
- Abavnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, Jaunsātu pagasta administratīvais centrs.
- Zemīte apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 14 km no Kandavas, pagasta centrs.
- Zentene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs.
- Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Sēme Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Garauši Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Degoles pagastā.
- Lancenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
- Pienava Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
- Apšuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas līča piekrastē.
- Bērzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Klapkalnciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Plieņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Sāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Vaski Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Jurģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
- Kukšas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
- Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
- Dzintars Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Lamiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
- Kaive Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
- Ozolnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Slampes pagastā 5 km no Tukuma.
- Grenči apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Cēre apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā, 9 km no Kandavas, pagasta centrs.
- Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Ūdrīšu pagastā.
- Sniķere apdzīvota vieta (vidējciems) Ukru pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Upmalas pagastā.
- Krīvi apdzīvota vieta (vidējciems) Vaives pagastā.
- Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
- Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Omuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Turna Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Veckārķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā.
- Lugaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Pedele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Mierkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Stepi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Taurkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valles pagastā 17 km no Valles.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
- Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
- Jeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs.
- Vilpulka Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
- Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
- Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
- Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
- Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā.
- Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
- Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
- Puntuži apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
- Stirniene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
- Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
- Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Vecsalienas pagastā.
- Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
- Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
- Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
- Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
- Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
- Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Vārve apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 8 km no Ventspils, pagasta centrs.
- Jorniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Stikli Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Dokupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Māteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
- Zūras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā.
- Malta apdzīvota vieta (vidējciems) Viļānu pagastā.
- Vitrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Viļķenes pagastā.
- Poļakas apdzīvota vieta (vidējciems) Vīpes pagastā.
- Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā.
- Ķevele apdzīvota vieta (vidējciems) Vītiņu pagastā.
- Sproģi apdzīvota vieta (vidējciems) Zalves pagastā.
- Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs.
- Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā.
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
- Ambrozi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī.
- Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Atkalni Apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
- Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā.
- Kamradži Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā.
- Aizbetņi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā.
- Andrecēni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem.
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
- Alijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_ʻAlīābād_), Kondozas vilajeta dienvidu daļā.
- Ain Rīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Rich_), Msīlas vilājas dienvidos.
- Arīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Aricha_), Tlīmsānas vilājas dienvidos.
- Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos.
- Ahavnadzora apdzīvota vieta Armēnijā, Vajocdzoras marza dienvidrietumu daļā.
- Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos.
- Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā.
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā.
- Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos.
- Aho apdzīvota vieta ASV (_Ajo_), Arizonas štata dienvidu daļā.
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē.
- Akutana apdzīvota vieta ASV (_Akutan_), Aļaskas štata dienvidos, Aelutu salu Foksu salu grupas Akutanas salā.
- Albija apdzīvota vieta ASV (_Albia_), Aiovas štata dienvidu daļā.
- Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā.
- Aleneva apdzīvota vieta ASV (_Aleneva_), Aļaskas štatā, Aļaskas līča Afognakas salas dienvidos.
- Aleksandrija apdzīvota vieta ASV (_Alexandria_), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā.
- Alegana apdzīvota vieta ASV (_Allegan_), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā.
- Anakonda apdzīvota vieta ASV (_Anaconda_), Montānas štata dienvidrietumu daļā.
- Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā.
- Antonito apdzīvota vieta ASV (_Antonito_), Kolorādo štata dienvidos.
- Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā.
- Ārmora apdzīvota vieta ASV (_Armour_), Dienviddakotas štata dienvidaustrumu daļā.
- Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas.
- Atlantika apdzīvota vieta ASV (_Atlantic_), Aiovas štata dienvidrietumu daļā.
- Atoka apdzīvota vieta ASV (_Atoka_), Oklahomas štata dienvidu daļā.
- Āva apdzīvota vieta ASV (_Ava_), Misūri štata dienvidu daļā.
- Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos.
- Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alendeila apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endrūsa Apdzīvota vieta ASV ("Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bambērga Apdzīvota vieta ASV ("Bamberg"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bisbī Apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju.
- Brendona Apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hemptona Apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mārtina Apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mišena Apdzīvota vieta ASV ("Mission"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stērdžisa Apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vunsokita Apdzīvota vieta ASV ("Woonsocket"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montpīljera Apdzīvota vieta ASV, Aidaho štata dienvidaustrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Arehavska apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Arechaŭsk_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Landena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provinces dienvidaustrumos.
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
- Ati Ardebe apdzīvota vieta Čadā (_Ati Ardébé_), Batas reģiona dienvidrietumu daļā.
- Nordbī apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fānē salas ziemeļu daļā.
- Marstale apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Ērē salā.
- Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē.
- Billunda apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā.
- Bramminge apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā.
- Tendere apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā.
- Vajena apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā.
- Skerna apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģiona dienvidrietumu daļā.
- Aleksandrija apdzīvota vieta Dienvidāfrikā (_Alexandria_), Austrumkāpas provinces dienvidos.
- Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aberdīna apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces rietumu daļā.
- Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā.
- Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas.
- Akuna apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akun_), Vārābas vilājas ziemeļrietumu daļā.
- Sentbrelāda apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā.
- Sentklimenta apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Rūnavika apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidaustrumu daļā.
- Saltangaroa apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
- Toftira apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
- Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu atzara dienvidos.
- Velbasteavura apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas dienvidrietumu daļā.
- Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos.
- Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos.
- Sumba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidos.
- Lopra apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidu daļā.
- Trondžisvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļā.
- Tvēroiri apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļas austrumos.
- Kvanasunda apdzīvota vieta Fēru salās, Vījojas salas dienvidrietumu daļā.
- Mīvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas dienvidu daļā.
- Fontenblo Apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.).
- Mērī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona dienvidu daļā.
- Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos..
- Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā.
- Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā.
- Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā.
- Sentmartina apdzīvota vieta Gērsnijā, salas dienvidaustrumu daļā.
- Jūgarna Apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts.
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
- Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē.
- Tasīlaka apdzīvota vieta Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiāna IX Zemes dienvidos.
- Ihlokortormiuta apdzīvota vieta Grenlandes ziemeļaustrumos, Skorsbija Zemes dienvidaustrumos.
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā.
- Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā.
- Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā.
- Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā.
- Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora.
- Akēna apdzīvota vieta Haiti (_Aquin_), Dienvidu departamentā.
- Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos.
- Ardu apdzīvota vieta Igaunijā (_Ardu_), Harju apriņķa dienvidu daļā.
- Avinurme apdzīvota vieta Igaunijā (_Avinurme_), Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera.
- Tudulinna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē.
- Haiba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Rīzipere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Turba apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Habaja apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa dienvidu daļā.
- Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos.
- Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā.
- Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos.
- Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā.
- Keina apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā salas dienvidaustrumos.
- Tabivere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa dienvidu daļā.
- Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
- Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
- Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
- Orava apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Kanepi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Pelgaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā.
- Tilsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķa dienvidu daļā.
- Tihemesta apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Tali apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidu daļā.
- Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
- Kivivigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Eidapere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā.
- Jervakandi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā.
- Laekvere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
- Rake apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
- Simuna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķa dienvidu daļā.
- Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā.
- Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos.
- Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē.
- Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā.
- Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos.
- Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē.
- Rengu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Hargla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa dienvidaustrumos.
- Miso apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Meniste apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Varstu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķa dienvidu daļā.
- Elzu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā.
- Halliste apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidu daļā.
- Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā.
- Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos.
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos.
- Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā.
- Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē.
- Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
- Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
- Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā.
- Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā.
- Ālūnī apdzīvota vieta Irānā (_Ālūnī_), Čahārmahālas un Bahtjārī ostāna dienvidaustrumu daļā.
- Angohrāna apdzīvota vieta Irānā (_Angohrān_), Hormozgānas ostāna dienvidu daļā.
- Asadīje apdzīvota vieta Irānā (_Asadīyeh_), Dienvidhorasānas ostānā.
- Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē.
- Virdžīnija apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistes dienvidrietumu daļā; Akaonuira.
- Belidžeimsdafa apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistes dienvidu daļā.
- Mūnkoina apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistes dienvidos.
- Siksmailbridža apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes dienvidu daļā.
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē.
- Skalla apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistes dienvidrietumu daļā.
- Retdauni apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistes dienvidu daļā.
- Lūisboro apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Klū līča,dienvidu krastā.
- Belinrouba apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos.
- Enfīlda apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos; Boharbuī.
- Kinegada apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidaustrumos.
- Mouta apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidrietumu daļā.
- Ročfortbridža apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidu daļā.
- Kārņū apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistes dienvidos.
- Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā.
- Ķirģibaijargleistira apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes austrumu daļā.
- Skougara apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes dienvidu daļā.
- Hedla apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes rietumos.
- Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos.
- Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā.
- Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā.
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē.
- Taulhknafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā.
- Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē.
- Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā.
- Houlara apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas dienvidrietumu daļā.
- Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē.
- Vīka apdzīvota vieta Islandes dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Eirarbahģi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Tordlaugshebna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Kvēragerdi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, austrumos no Reikjanesas pussalas.
- Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Flūdira apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumu daļā.
- Leigarvahdna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumu daļā.
- Kvolsvedlira apdzīvota vieta Islandes Dienvidu Zemē.
- Tourshebna apdzīvota vieta Islandes ziemeļaustrumos, Launganesa pussalas dienvidrietumos.
- Bolungarvika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dienvidu piekrastē.
- Reikjanesa apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dziļumā, pēdējā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
- Sūdavika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda otrā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
- Īsafjerdira apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda pirmā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
- Alberobello apdzīvota vieta Itālijā (_Alberobello_), Apūlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē.
- Albertauna apdzīvota vieta Jamaikā, Triloni pagasta dienvidu daļā.
- Ahvara apdzīvota vieta Jemenā (_Aḩwar_), Abjānas muhāfazas dienvidaustrumos.
- Ajosa apdzīvota vieta Kamerūnā, Centra reģiona dienvidaustrumos.
- Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos.
- Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Angusa-Bordena apdzīvota vieta Kanādā (_Angus-Borden_), Ontārio provinces dienvidu daļā.
- Arviata apdzīvota vieta Kanādā (_Arviat_), Nunavutas Teritorijas dienvidu daļā, Hudzona līča rietumu krastā.
- Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Asiniboija apdzīvota vieta Kanādā (_Assiniboia_), Saskačevanas provinces dienvidu daļā.
- Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā.
- Morisa apdzīvota vieta Kanādā (_Morris_), Manitobas provinces dienvidos.
- Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas.
- Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas.
- Kilarni apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
- Kristalsitija apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
- Manitu apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
- Mordena apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
- Pailotmaunda apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
- Plamkūli apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
- Rozorivera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
- Vinklera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos.
- Delorēna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos.
- Melita apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos.
- Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā.
- Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nuavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
- Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā.
- Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos.
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra.
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā.
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos.
- Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
- Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā.
- Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā.
- Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos.
- Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā.
- Akša apdzīvota vieta Krīevijā (_Akša_), Aizbaikāla novada dienvidos.
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā.
- Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos.
- Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos.
- Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos.
- Aleksandrovskijzavoda apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskij Zavod_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā.
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
- Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā.
- Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Altaiska apdzīvota vieta Krievijā (_Altajskoje_), Altaja novada dienvidaustrumos.
- Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā.
- Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā.
- Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos.
- Anapska apdzīvota vieta Krievijā (_Anapskaja_), Kranodaras novada dienvidrietumu daļā.
- Anavgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Anavgaj_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidienē.
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Apača apdzīvota vieta Krievijā (_Apača_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussaalas dienvidu daļā.
- Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā.
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā.
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā.
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā.
- Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos.
- Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā.
- Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā.
- Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos.
- Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē.
- Aspa apdzīvota vieta Krievijā (_Aspa_), Permas novada dienvidu daļā.
- Ašapa apdzīvota vieta Krievijā (_Ašap_), Permas novada dienvidu daļā.
- Atlasova apdzīvota vieta Krievijā (_Atlasovo_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidusdaļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos.
- Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana.
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
- Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
- Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kuva Apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū, <10000 iedzīvotāju.
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos.
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abatska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos.
- Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas.
- Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_).
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Hurzufa Apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks".
- Arutana apdzīvota vieta Kuka Salās (_Arutanga_), Dienvidu Kuka salu Aitutaki salā.
- Aksaja apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksay_), Gaņsu dienvidrietumu daļā.
- Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā.
- Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos.
- Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos.
- Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā.
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā.
- Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā.
- Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē.
- Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā.
- Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā.
- Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē.
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā.
- Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā.
- Leneli apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llanelli_), Velsas dienvidu daļā.
- Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā.
- Glastonberija Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē.
- Keterikgerisona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Dārlingtonas.
- Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā.
- Helstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā.
- Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē.
- Bridporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā.
- Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos.
- Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos.
- Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē.
- Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā.
- Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos.
- Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī.
- Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā.
- Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā.
- Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā.
- Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē.
- Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos.
- Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes.
- Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta.
- Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas.
- Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas.
- Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes.
- Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma..
- Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Ņūtonstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā.
- Lengholma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā.
- Mofata apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā.
- Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē.
- Brekona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidaustrumu daļā.
- Heverfordvesta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos.
- Pembruka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumu daļā.
- Blekvuda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
- Bridženda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
- Eberdēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
- Ebūlveila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
- Emanforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā.
- Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas.
- Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā.
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē.
- Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos.
- Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos.
- Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā.
- Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā.
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
- Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā.
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
- Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē.
- Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā.
- Staklišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Balbierišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
- Šilatova apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā.
- Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
- Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos.
- Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā.
- Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos.
- Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos.
- Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
- Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
- Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā.
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā.
- Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos.
- Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā.
- Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
- Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā.
- Mielaģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidaustrumos.
- Ģiedraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
- Jonišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos.
- Videnišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidrietumos.
- Inturķe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Saldutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
- Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā.
- Andžuka apdzīvota vieta Madagaskaras dienvidrietumos (_Anju_), Tuliaras provincē
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā.
- Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos.
- Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā.
- Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā.
- Aželtake apdzīvota vieta Māršala Salās (_Ajeltake_), to dienvidu atzarā.
- Portiraina apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā.
- Portsentmeri apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā.
- Belasela apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā.
- Kāsltauna apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā.
- Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā.
- Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā.
- Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos.
- Asaba apdzīvota vieta Namībijā (_Asab_), Hardapas reģiona dienvidos.
- Aiaisa apdzīvota vieta Namībijas dienvidos (_Ai-Ais_), Karasas reģionā.
- Nāldveika apdzīvota vieta Nīderlandē, Dienvidholandes provincē.
- Terapela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces dienvidaustrumos.
- Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā,
- Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos.
- Adoru apdzīvota vieta Nigērijā, Kogi štata dienvidu daļā.
- Akamkpa apdzīvota vieta Nigērijā, Riversas štata dienvidaustrumu daļā.
- Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
- Birkelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes dienvidu daļā.
- Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos.
- Kuovtakeaitnu apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes dienvidu daļā.
- Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos.
- Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā.
- Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos.
- Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā.
- Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā.
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā.
- Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos.
- Terroka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes dienvidos.
- Serdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos.
- Šerdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos.
- Jevnākere apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidos.
- Jārene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā.
- Rūa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā.
- Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā.
- Heuge apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes dienvidos.
- Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos.
- Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos.
- Skolevīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumos, Skageraka krastā.
- Sengne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā.
- Vennesla apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā.
- Vīgelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidos.
- Liknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidu daļā.
- Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā.
- Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
- Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā.
- Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos.
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas.
- Alaherme apdzīvota vieta Somijā (_Alahärmā_), Rietumsomijā, Dienvidpohjanmā reģiona ziemeļrietumos.
- Asmunti apdzīvota vieta Somijā (_Asmunti_), Lapzemes dienvidos.
- Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā.
- Ilitornio apdzīvota vieta Somijā (_Ylitornio_), Lapzemes dienvidaustrumu daļā.
- Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos.
- Juva apdzīvota vieta Somijā (_Juva_), Dienvidsavo reģionā.
- Mentiharju apdzīvota vieta Somijā (_Mäntyharju_), Dienvidsavo reģionā.
- Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos.
- Simo apdzīvota vieta Somijā (_Simo_), Lapzemes dienvidrietumos.
- Kangasniemi apdzīvota vieta Somijā, Dienvidsavo reģionā.
- Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē.
- Anjala Apdzīvota vieta Somijas dienvidaustrumu daļā.
- Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos.
- Alora apdzīvota vieta Spānijā (_Álora_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidu daļā.
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas.
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē.
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu.
- Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos.
- Hemnavo apdzīvota vieta Šetlendas salās, Jellas salas dienvidos.
- Sendviča apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas dienvidu izvirzījuma austrumu piekrastē.
- Simbistera apdzīvota vieta Šetlendas salās, Veilsejas salas dienvidrietumu daļā.
- Gštāde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā.
- Lenka apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā.
- Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
- Kanderštēge apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
- Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē..
- Seņležjē apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantona dienvidrietumu daļā.
- Flerjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā.
- Kolombjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā.
- Kuvē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidu daļā.
- Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā.
- Lida apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona dienvidu daļā.
- Ivonāna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā.
- Vilnēva apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Ženēvas ezera dienvidaustrumu krastā.
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos.
- Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā.
- Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- Bakuriani Apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
- Alamosa apdzīvota vieta un lidosta ASV (_Alamosa_), Kolorādo štata dienvidu daļā.
- Kekertarsuaka Apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē.
- Čavina Apdzīvota vieta un reliģiskais centrs Dienvidamerikā (9.-2. gs. p. m. ē.).
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Emliheima apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā.
- Neienhausa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā.
- Šitorfa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā.
- Špelle apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā.
- Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē.
- Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos.
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē.
- Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
- Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē.
- Skūrupa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Skurup_), Skones lēnes dienvidu daļā.
- Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā.
- Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā.
- Smēdjebakena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Frēdriksberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidos.
- Grengesberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā.
- Smēdjebākena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā.
- Lakso apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes dienvidrietumu daļā.
- Burgsvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
- Hemse apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
- Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā.
- Iterhūgdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Lilherdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā.
- Svega apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā.
- Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā.
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē.
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē.
- Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos.
- Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā.
- Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Orjenga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
- Nūrdmālinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos.
- Bjurholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Hernefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Holmsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Vennesa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Risbeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidrietumu daļā.
- Fredrika apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Timro apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā.
- Onge apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
- Vī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
- Estavalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
- Frensta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
- Matfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
- Stēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
- Alvastra Apdzīvota vieta Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, Esterjētlandē.
- Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- Askola apdzīvote vieta Somijā (_Askola_), Dienvidsomijas reģionā.
- Azova apdzīvpta vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā.
- izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos.
- mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu.
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice.
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
- Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča.
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
- Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
- Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas.
- Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas.
- Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā.
- Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
- Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā.
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- regions Apgabals, apvidus.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- tale Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- talija Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- vēders Apģērba daļa, kas aptver vidukli.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
- paduse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu.
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- skrote Apģērba vidus daļa, ap jostas vietu.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- ambients Apkārtējā atmosfēra, vide, ietekme, gaisotne.
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
- nedzīvā daba apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
- radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas.
- dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu.
- grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā.
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- konteksts Apkārtējās vides ietekmju kopums.
- peristatisks Apkārtējās vides noteikts.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- fiksēšana Apkārtējās vides pazīmju konstatācija drīz pēc piedzimšanas.
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- cirkumference Apkārtmērs; apkārtne, apvidus; aploce.
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide; vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- apvēra Apkārtne, apvidus.
- apvēris Apkārtne, apvidus.
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
- videonovērošana Apkārtnes novērošana ar videoiekārtu.
- apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē.
- fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju.
- lāzerepilācija Apmatojuma likvidēšana, iznīcinot matu sīpolus ar lāzera staru.
- Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m.
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
- Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- manšete Aproces veida nejutība plaukstas locītavas apvidū histērijas gadījumā.
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū.
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību.
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
- taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli.
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- pusgurns Aptuvens gurna vidus.
- pusliels Aptuvens liela vidus.
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus.
- Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti.
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
- mīnulauks Apvidus (akvatorijas) daļa, kurā izvietotas mīnas.
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- hammers Apvidus automašīna.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām. Paslēpenes.
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem.
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
- Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām.
- teritorijas skaitliskā karte apvidus karte, kuras saturs ir digitālā formā.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- džips Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- apvidus automašīna apvidus mašīna.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- aizkrāce Apvidus otrpus krācēm.
- aerofotogrammetrija Apvidus plāna sastādīšana, izmantojot aerofotouzņēmumus.
- krokijs Apvidus plāns, kas izgatavots pēc acumēra.
- uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra.
- pikete Apvidus punkts, kura augstums tiek noteikts ģeodēziski.
- pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
- bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām.
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
- epitalāms Apvidus virs redzes uzkalna.
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^.
- joms Apvidus, apgabals; posms.
- apvids Apvidus, apgabals.
- apvārza Apvidus, apkaime, apkārtne.
- apgaņģis Apvidus, apkaime.
- apvade Apvidus, apkārtne.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
- pamaliena Apvidus, nomaļš apvidus.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- mūsugals Apvidus, teritorijas daļa, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizkalnis Apvidus, vieta aiz kalna.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- aizpurvs Apvidus, vieta viņpus purva.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- apvērs Apvidus.
- apviducis Apvidus.
- novidus Apvidus.
- vids Apvidus.
- reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus.
- ābolajs Ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains.
- vēders Ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam).
- vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā.
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
- kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu.
- taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana.
- frajers Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- fucins Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- rahiopāgs Ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū.
- iegorains Ar padziļinājumu vidū.
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu.
- apars Ar zāli apaugusi eža apartu lauku vidū.
- bulla Ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums.
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums.
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt.
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1).
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros.
- ārvide Ārējā vide.
- ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana.
- abiotiskie faktori ārējās vides faktori: temperatūra, mitrums, apgaismojums u. c., kā arī konstrukcijas, ar kurām dzīvniekiem ir tieša saskare, - sienas, grīda utt.
- šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu).
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru.
- Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
- Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
- Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi.
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai.
- mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā.
- gada vidējais iedzīvotāju skaits aritmētiski vidējais iedzīvotāju skaits konkrētā gadā.
- vidējais vecums aritmētiski vidējais visu koku vecums audzē.
- Triumfa arka Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku).
- Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā.
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā.
- technikums Arodskola vidusskolas līmenī, kas sagatvo tehniķus dažādiem amatiem.
- AVS Arodvidusskola.
- profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis.
- arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne.
- arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis.
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos.
- palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
- aizart Arot likvidēt.
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā.
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā.
- privātārsts Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli.
- medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
- mezarterīts Artērijas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums.
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park").
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants.
- reperfūzija Asinsrites atjaunošana apvidū vai ķermeņa daļā, kas īslaicīgi bijusi ishēmiska.
- divkāršā ligatūra asinsvada nosiešana divos punktos, lai pēc tam to pārgrieztu vidū.
- medionekroze Asinsvada vidējā slāņa nekroze; bieži rada asinsvada plīsumus.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- vidusass Ass 2 (1), kas atrodas (kā) vidū.
- vidusass Ass 2 (2), kas atrodas (kā) vidū.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās.
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības.
- astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua.
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē.
- au astronomiskā vienība (_astronomical unit_); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
- ua Astronomiskā vienība (franču "unite astronomique"); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
- diksikrāts ASV demokrātu partijas dienvidštatu pārstāvis.
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
- Dixie ASV dienvidu štati.
- secesija ASV dienvidu štatu atkrišana no savienības, mēģinot nodibināt atsevišķu Amerikas valstu konfederāciju.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- Džordžija ASV štats ("Georgia"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Atlanta, platība - 153910 kvadrātkilometru, 9829200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.).
- zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids.
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Njama Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - debesu dievs, demiurgs, viņa sieva ir zemes dieviete.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža.
- Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām.
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
- nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- Korkovado līcis atdala Čilojes salas dienvidu daļu no Čonosu arhipelāga un Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- Skaistas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Skaistas pagasta ziemeļu daļā tika nodibināts tagadējais Skaistas pagasts, bet dienvidu daļā izveidots Kalniešu pagasts.
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni.
- Dienvidatlantija Atlantijas okeāna dienvidu daļa.
- Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra Ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
- Ķeltu jūra Atlantijas okeāna malas jūra, dienvidos no Īrijas un rietumos no Kornvolas pussalas.
- Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km.
- Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m.
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
- Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
- starppasātu pretstraumes Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna zemvirsas straumes ekvatoriālajos platumos, plūst no rietumiem uz austrumiem starp ziemeļpasātu un dienvidpasātu straumēm, ātrums \~1-3 km/h.
- superdividende Atlikuma dividende, dividende, ko bez galvenās jeb pamata dividendes izmaksā papildus, pēc īpaša pilnas sapulces lēmuma.
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja.
- videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- galviņa atmiņas ierīces sastāvdaļa, kas kontaktējas ar datu vidi vai atrodas tai ļoti tuvu un tieši veic informācijas ierakstīšanu, lasīšanu vai dzēšanu.
- paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu.
- atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri.
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām.
- Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem.
- Ānta atols Mikronēzijā (_Ahnd_), Ponpejas štatā, Seņavina salu dienvidrietumu daļā.
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
- dienvidot Atpūsties dienas vidū.
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē.
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
- Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
- lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL).
- vides kopne ātrdarbīgs kanāls audio- un videodatu pārraidei.
- pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
- noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu ātri, arī pārsteidzīgi ko neatzīt, likvidēt, bargi nokritizēt.
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes.
- Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni.
- Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
- Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis.
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
- Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Dienvidsendviču dziļvaga atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, lielākais dziļums — 8428 m zjl., desmitā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers.
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
- Jorkas pussala atrodas Austrālijas dienvidu daļā, Dienvidaustrālijas štatā, starp Spensera un Sentvinsenta līci, iepretim Ķenguru salai, no kuras to atdala Investigeitora šaurums.
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
- Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa.
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām.
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes.
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m.
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā.
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene.
- Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Torre del Paine nacionālais parks atrodas Čīles dienvidos, izveidots 1959. g., platība - 2273 km^2^.
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km.
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts.
- Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs.
- Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē.
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
- Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km.
- Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m.
- Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m.
- Ņēdžansana nacionālais parks atrodas Dienvidkorejā, izveidots 1971. g., platība - 81,6 km^2^.
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
- Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
- Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
- Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m.
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta.
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
- Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe.
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.).
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans.
- Evergleidsas nacionālais parks atrodas Evergleidsas zemienes dienvidu daļā, platība - 5500 kvadrātkilometru, dibināts - 1947. g.
- Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše.
- Evergleidas nacionālais parks atrodas Floridas štatā, ASV, Floridas pussalas dienvidos, izveidots 1917. g., platība - 6107 km^2^.
- Pireneju nacionālais parks atrodas Francijas dienvidos, Pireneju kalnos, izveidots 1967. g., platība - 457 km^2^.
- Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā.
- Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m.
- Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā.
- Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri.
- Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m.
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m.
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru.
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m.
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši.
- Fudzi–Hakone–Idzu nacionālais parks atrodas Japānā, uz dienvidrietumiem no Tokijas, izveidots 1936. g., platība - 1227 km^2^.
- Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.).
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Fjordlendas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidrietumos, izveidots 1952. g., platība - 12607 km^2^.
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera.
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
- Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
- Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^.
- Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru.
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
- Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m.
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni.
- Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m.
- Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m.
- Masaju Maras nacionālais parks atrodas Kenijas dienvidrietumos, izveidots 1961. g., platība - 1510 km^2^.
- Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
- Čīles lielieplaka atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums līdz 5738 m, gultnē sarkanais māls.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m.
- Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska.
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
- Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km.
- Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
- Džonstona atols atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidrietumiem no Havaju salām, platība — 2,6 kvadrātkilometri.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
- Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m.
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m.
- Krāslavas perspektīvais smilts laukums atrodas Krāslavas austrumu malā, platība - 400 ha, derīgā slāņa vidējais biezums - 12 m.
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m.
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu.
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru.
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Guansji Džuanu autonomais reģions atrodas Ķīnas dienvidu daļā ("Guangxi Zhuangzu Zizhigu"), administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m.
- Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas.
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m.
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m.
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
- Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha.
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments.
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
- Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana.
- Namiba-Naukluftas nacionālais parks atrodas Namībijā, Āfrikas dienvidrietumos, izveidots 1907. g., platība - 49768 km^2^.
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
- Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m.
- Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m.
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
- Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
- Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri.
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
- aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
- Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m.
- Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m.
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m.
- Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
- Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%.
- Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas.
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu.
- Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers.
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
- Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus.
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
- Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats.
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
- Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h.
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
- Lielais Subates ezers atrodas Subates pilsētā, platība - 51 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 16,5 m; Subatas ezers; Subates ezers.
- Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m).
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
- Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m.
- Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES.
- Jalas nacionālais parks atrodas Šrilankas dienvidaustrumu daļā, izveidots 1938. g., platība - 979 km^2^.
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
- Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
- Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m.
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
- Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
- Turkmēnijas Karakums atrodas Turānas zemienes dienvidu un dienvidaustrumu daļā, Turkmenistānā, platība - \~350000 kvadrātkilometru, garums - \~800 km, platums - \~450 km.
- Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m.
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta.
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba.
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
- Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds).
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu.
- Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^.
- Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā.
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
- Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Fonņa–Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- vivāče ātrs skaņdarbu izpildes temps (vidējs starp allegro un presto).
- elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim.
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- uzņēmējdarbības makrovide atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mēroga pastāvošās ekonomikās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi.
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m.
- etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
- MCL Atslēgas kaula viduslīnija.
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- atstarpe Atstatums starp datnēm, datu blokiem vai ierakstiem, kas seko viens otram datu vidē.
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā.
- bloku atstarpe attālums starp viena bloka ieraksta beigām un otra bloka ieraksta sākumu datu vidē, piemēram, magnētiskajā lentē vai diskā.
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus.
- mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
- dragūns Attiecīgais kavalērijas veids; vidēji smaga kavalērija.
- ingvinokutāns Attiecīgs uz ādu cirkšņu apvidū.
- jugulārs Attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula.
- iliopelvisks Attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu.
- bazibranhiāls Attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu.
- somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
- somatodīmija Attīstības kroplība, kam raksturīgs dvīņu savienojums vidumu apvidū.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- blastopors Atvere dzīvnieku organisma embrijā gastrulas stadijā; caur šo atveri embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
- vidrobs Atvere mucas augšdaļas vidū, caur kuru tajā iepilda šķidrumu.
- lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi.
- fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
- lietojumslāņa entītija atvērto sistēmu sadarbības videi piederošo lietojumprocesu elementu abstrakts attēlojums.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju.
- AVI audio/video mijas formāts.
- formāts AVI audio/video mijas formāts.
- raidieraksts audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē
- avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu.
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
- vienkārša audze audze, kuras koki izvietoti vienā stāvā (augstuma atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%).
- paratelioma Audzējs krūtsgala apvidū.
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
- kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums.
- tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē.
- vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
- Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m.
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem.
- higroskopiskas kustības auga vai tā daļu kustības, ko izraisa vides mitruma pārmaiņas.
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
- sāļmīļi Augi, kas aug ar sāļiem bagātā vidē.
- mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos.
- sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē.
- sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu.
- kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta.
- serde Augļa sēklotne; augļa vidusdaļa ar sēklotni.
- sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu.
- spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to dalām.
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
- epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē.
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
- autorēšanas valoda augsta līmeņa programmēšanas valoda datorizēta mācību kursa programmatūras izveidošanai, izmantojot multivides iespējas.
- programmēšanas valoda "Visual Basic" augsta līmeņa programmēšanas valoda lietojumprogrammu izstrādei _Microsoft Windows_ vidē.
- sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem).
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš.
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons.
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža.
- Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču.
- Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra.
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ.
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs.
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.
- Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m.
- oblast Augstākā pārvaldes vienība Dienvidslāvijā 1922.-29. g.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā.
- Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m.
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas.
- Pradeds Augstākā virsotne (1492 m) Augsto Jesenīku grēdā, Sudetu dienvidaustrumos, Čehijā.
- Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē.
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā.
- Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m.
- Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m.
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
- Belindas kalns augstākā virsotne Dienvidsendviču salās, augstums — 1372 m.
- Meriks Augstākā virsotne Dienvidskotijas augstienē - 843 m vjl.
- Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns.
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m.
- Kotaimalajs Augstākā virsotne Kardamona kalnmos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m.
- Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
- Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā.
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m.
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m.
- Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m.
- Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos.
- Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m.
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m.
- Peljagas kalns augstākā virsotne Retezata masīvā Rumānijas dienvidrietumos, augstums - 2509 m.
- Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti.
- Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m.
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
- Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m.
- Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m.
- Ensiansa kalns augstākā virsotne Taitao pussalā Čīles dienvidos, augstums - 1200 m.
- Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m.
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m.
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
- Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m.
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m.
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m.
- Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m.
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km.
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā.
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m.
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie.
- Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology".
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
- Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m.
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m.
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato.
- Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki).
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene).
- pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas.
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā).
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
- mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā.
- Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā.
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
- Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās.
- Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m.
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
- Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m.
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
- Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas.
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā.
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē.
- Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu.
- brahiheilija Augšlūpas vidusdaļas saīsinājums.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces.
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā.
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā.
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
- ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti.
- konnektīva Augu anatomijā vidējā saistošā daļa starp putekšņlapas abiem apcirkņiem.
- jarovizācijas stadija augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
- uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
- fitotrons Augu audzēšanas kamera, ko izmanto vides temperatūras, ogļskābās gāzes daudzuma, mitruma, gaismas režīma regulēšanai.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- augu dzīvesforma augu dzīvības forma — auga (vai augu grupas) ārējais veids, kurā atspoguļojas tā dzīvescikls un pielāgotība vides apstākļiem.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- termonastijas Augu kustības, ko izsauc apkārtējās vides temperatūras izmaiņas.
- organoģenēze Augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē).
- troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
- biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
- hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo.
- hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
- Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
- Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu.
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
- Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h.
- Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume.
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
- Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume.
- poikilotermija aukstasiņu dzīvnieku (bezmugurkaulnieku, zivju, rāpuļu u. c.) ķermeņa temperatūras atkarība no apkārtējās vides temperatūras
- pampeiri Auksti dienvidu vēji Dienvidamerikā.
- pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā.
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
- pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses.
- Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā.
- otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai.
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.).
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
- Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- ostrogoti Austrumgoti - gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā.
- Vidusdaugavas zemiene Austrumlatvijas zemienes dienvidu daļa, Latvijā, augstums - līdz 160 m.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu.
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū.
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē.
- bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- ESE Austrumu dienvidaustrumu virziena apzīmējums meteoroloģijā.
- faktorekoloģija Autekoloģija - ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām.
- C autoklases vidējās paaudzes apzīmējums
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- apmācīt automātiski pielāgot modeļa vai sistēmas parametrus atbilstoši kādiem apmācības datiem vai pieredzei apmācības vidē ar nolūku uzlabot tās darbību
- aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta.
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- Aginskas Burjatija autonoms apvidus Krievijas Aizbaikāla novadā, 76000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 19000 km^2^.
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā).
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
- Ažēna Ažāna, pilsēta Francijas dienvidrietumos.
- beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi.
- Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē.
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
- dārzpilsēta Bagātīgi apzaļumots paraugpilsētas tips lauku vidē.
- gravitācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kuras pamatā ir minerālo sastāvdaļu blīvuma un krišanas ātruma atšķirības ūdens vai gaisa vidē un suspensijās.
- bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvidamerikā
- Naso Bahamu salu galvaspilsēta (angļu val. "Nassau"), atrodas Ņūprovidensas salā, 253000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā.
- haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki.
- čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi.
- Selengas Daurija Baikāla Daurijas dienvidu daļa uz austrumiem no Selengas.
- sarms Baikāla vidusdaļā un Oļhonas salā raksturīgs stiprs, brāzmains ziemeļrietumu vējš (līdz 40 m/s).
- Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā.
- baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kongo Bakongi - tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū.
- anaerobijas Baktērijas, kas attīstās bezskābekļa vidē.
- Balagata Bālāghāta - pilsēta Indijas vidienē.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu.
- mežvidieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji.
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns).
- Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
- Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm).
- garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā.
- pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm.
- platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
- Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos.
- Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saltors Baltors, šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
- lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
- Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski.
- mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
- Benderabasa Bandarabāsa – pilsēta Irānas dienvidos.
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
- dāmara Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
- herero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
- ovaherero Bantu nēģeru cilts dienvidrietumu Āfrikā; hereri.
- kaferi Bantu nēģeru dienvidu grupa, kas mīt Dienvidāfrikas austrumu daļā.
- ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
- secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā.
- suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- pušdienas Barības deva, ko dod mājdzīvniekiem dienas vidū.
- fāžveidīgā putnu ēdināšana barības sastāva izmaiņas atkarībā no putnu ganāmpulka vidējās produktivitātes izmaiņām.
- kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.
- kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts.
- videobārs bārs, kura apmeklētājiem tik demonstrātas videofilmas.
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
- Izabela Basilana, pilsēta Filipānu dienvidos.
- basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā.
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns).
- tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji.
- Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants.
- Bavārijas brīvvalsts Bavārija, federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Freistaat Bayern").
- Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
- profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla.
- baptistērijs Baznīca ar baseinu vidū kristīšanai.
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
- Beberbeķi Beberbeķu ezers - dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība - 10,3 ha, vidējais dziļums - 1,7 m.
- philtrum Bedrīte virslūpas vidū.
- krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
- Pakhoja Beihai, pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā.
- Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
- Etandebērs Bērs - lagūna Francijas dienvidos.
- aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt.
- izberzēt Berzējot likvidēt.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- izberzt Beržot likvidēt.
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- viprignuķ Bez atļaujas aiziet, izstāties no kriminālvides.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi.
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- jauniešu bezdarbs bezdarbs gados jaunu sabiedrības locekļu vidū.
- salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
- Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
- Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m.
- Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- bomžatņiks Bezpajumtnieku pulcēšanās vieta; tai raksturīga vide, apstākļi.
- impersonāls bezsejas, individualitātes trūkums.
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
- autorapraksts Bibliogrāfisks apraksts, kas ietver individuālā autora uzvāru vai kolektīvā autora nosaukumu.
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars.
- adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus.
- perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- neobiheiviorisms Biheiviorisma attīstības virziens, kas revidēja tā pamatprincipus.
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
- Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
- Basutolenda Bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā ("Basutoland"), kopš 1966. g. - Lesoto.
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos.
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- obuļs bikšu kājvidus.
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
- biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai.
- idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību.
- metamorfoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku formas pārmaiņas to individuālās attīstības gaitā.
- atindēšana Bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana.
- bāze Bipolārā tranzistora vidējais slānis un atbilstošais izvads.
- medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā).
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas.
- sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- bitu blīvums bitu skaits, ko iespējams ierakstīt datu vides garuma vai laukuma vienībā.
- IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām.
- mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gastropors Blastopors - atvere dzīvnieku organisma embrijā caur kuru embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē.
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā.
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha.
- pašnovērsties Bojājuma likvidēšanās bez ārējas iejaukšanās.
- Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
- Bolīvijas Daudznacionālā Valsts Bolīvija, valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
- virsaugstuma bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc 100 augstāko vai resnāko koku vidējā augstuma 100, 50 vai 20 gadu vecumā.
- tekošā bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc pēdējo 6-10 gadu vidējā pieauguma.
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā.
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals.
- Botsvāna Botsvānas Republika - valsts Dienvidāfrikā (angļu val. "Botswana"), platība - 581730 kvadrātkilometru, 2029300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Gaborone, administratīvais iedalījums 10 distriktu.
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi.
- Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis.
- Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi.
- Brazīlijas Federatīvā Republika Brazīlija, valsts Dienvidamerikā ("República Federativa do Brasil").
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
- izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
- lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
- atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
- Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha.
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali.
- paisa Britānijas Indijas monētu sistēmas (līdz 20. gs. vidum) vienība un vara monēta vienāda ar 1/64 daļu no rūpijas, 1/4 annas un 3 pai.
- brīvais Brīvais noskrējiens - vidējais attālums, ko noiet daļiņa (elektrons, atoms, molekula) starp divām viena otrai sekojošām sadursmēm ar citām daļiņām.
- vidusdiena Brīvdiena, vidsdiena.
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos.
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda.
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos.
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs.
- sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
- maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un Ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos.
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
- pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
- daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
- armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas.
- bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
- Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam.
- Dāvida budleja budleju suga ("Buddleia davidii").
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
- Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha.
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- buļļterjers Bulterjers - vidēja lieluma suns ar baltu spalvu.
- bumbiere Bumbieru makrocistis - lamināriju rindas brūnaļģe dienvidu jūrās, līdz 60 m gara, peld pa ūdens virsu ar pūšļu palīdzību lapveidīgajos zaros.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai.
- bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss.
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- buras vēders buras vidusdaļas izliekums.
- Vel Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Vela Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū.
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- lauzt gaismas staru (arī gaismu) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- lauzt gaismu (arī gaismas staru) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
- piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
- piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- salt Būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.).
- spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
- tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
- smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- būvtehniķis Būvdarbu speciālists ar vidējo arodizglītību.
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve.
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
- pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
- caurlaidības koeficients cauri videi izgājušās starojuma plūsmas attiecība pret starojuma plūsmu, kas krīt uz vides virsmas.
- salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies.
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
- krustbūve Celtne, kuras daļas (vidū) savienotas krustveidā.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju).
- FIT Ceļojuma apzīmējums, kuru lieto ceļojumu aģentūrās un citos tūrisma uzņēmumos individuālo tūristu apzīmēšanai.
- karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
- koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām.
- mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs.
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
- centris Centrs; vidusdaļa.
- bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta.
- rostbifs Cepta liellopu gaļas šķēle ar neizceptu vidu.
- biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā.
- sombrero cepure ar platām malām, ko valkā gk. Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos.
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- kalabrēze Cepure ļoti platām malām un smailu augstu vidu.
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
- logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
- pueblo ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (gk. Meksikā un ASV dienvidrietumos).
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
- sola ciems, sādža pļavu vai meža vidū.
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids.
- audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību.
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
- slapjā malšana cietu materiālu malšana ūdens vai cita šķidruma vidē.
- sausā destilācija cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē.
- pusvadītājs Cietviela, kuras elektrovadītspēja ir vidēja starp metālu un dielektriķu elektrovadītspēju un palielinās, augot temperatūrai.
- suspendēties Cietvielas daļiņām vai dzīvām šūnām gāzveidīgā vai šķidrā vidē izveidot suspensiju.
- rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā.
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
- koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
- ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
- neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā.
- Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m.
- dehumanizācija Cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana (par indivīdiem un sociālo vidi) vai iznīdēšana.
- vidstropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
- vidstrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
- vidtropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
- vidtrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
- ekocīds Cilvēka apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
- portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- krists Cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām.
- vidus trops cilvēka ķermeņa vidus; torss.
- pušvids cilvēka ķermeņa vidusdaļa (viduklis).
- krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- dzīves pusdiena cilvēka mūža vidus.
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum.
- seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
- uzskati Cilvēka sociālās un dabiskās vides paradumu redzējumi.
- augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
- oža cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- bezsejas cilvēki cilvēki bez izteiktiem, raksturīgiem sejas pantiem, bez raksturīgas individualitātes.
- zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
- pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
- žukovitij Cilvēks no kriminālvides.
- žukovitijs Cilvēks no kriminālvides.
- žuks Cilvēks no kriminālvides.
- tvarjs Cilvēks, kam nav autoritātes kriminālvidē.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
- čorts Cilvēks, kas izliekas par kriminālvidei piederīgu.
- rogaķiks Cilvēks, kas izliekas piederīgs kriminālvidei.
- privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- Vaņka kresķjaņins cilvēks, kas kriminālvidē uzdodas par noziedznieku, bet tas nav.
- videopirāts Cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus.
- mironis Cilvēks, kas nereaģē uz vidi.
- individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
- setuks Cilvēks, kura augums mazāks par vidējo.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
- covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus.
- zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
- sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
- lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
- pamatjoslas pārraide cipardatu pārraides metode, kas noteiktā laika posmā paredz datu vidē tikai viena kanāla izveidi un viena signāla pārraidi; vairumā gadījumu tieši šī metode tiek izmantota datu pārraidei starp datoru un tā ārējām iekārtām, to izmato vairumā datoru tīklu, kā arī datu pārraides, kur izmantoti modemi.
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
- dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
- Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- cirsmas virziens cirsmas garuma virziens, ko nosaka valdošo vēju virziens (no ziemeļiem uz dienvidiem vai no ziemeļrietumiem uz dienvidrietumiem).
- joslu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz vidējā koka augstumu.
- āriene Cita vide, cita vieta; cituriene.
- citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē.
- introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
- joslene Cūka ar jostas veida svītru ap vidu.
- alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
- pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- centrocon Čārterkravu saīsināts nosaukums labības kravām Dienvidamerikā.
- Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m.
- opopanaks Čemurziežu dzimtas dienvidu augs.
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- galvenie horizonta punkti četri punkti (ziemeļu punkts, dienvidu punkts, austrumu punkts un rietumu punkts), kas veidojas matemātiskā horizonta krustpunktos ar debess meridiānu un debess ekvatoru.
- kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
- dzilkstēt Čivināt, vidžināt, vīterot.
- Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira.
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū.
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu.
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti.
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu.
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu.
- Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā.
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu.
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram.
- Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km.
- Lubāna līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā, platība — 1427 kvadrātkilometri, garums ziemeļu dienvidu virzienā — \~55 km, platums — \~45 km.
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu.
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu.
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi.
- Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km.
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
- Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces.
- Pieventas līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība 1062 km^2^, garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir \~60 km, platums no 30 km ziemeļos līdz 18 km dienvidos.
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā.
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini.
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km.
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā.
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu.
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu.
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu.
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km.
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni.
- Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu.
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini.
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
- Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju.
- Agsumals dabas apvidus Rietumsahārā (_Agsumal, Sebjet_).
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem.
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos.
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu.
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini.
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km.
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km.
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu.
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km.
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes.
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs.
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha.
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem.
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus.
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums).
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
- Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera.
- Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru.
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem.
- Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni.
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi.
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes.
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā.
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
- dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana.
- dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē.
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības.
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi.
- ekoloģiskais monitorings dabas vides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas informatīvā sistēma.
- Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m.
- dabasvide dabiska vide.
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- Arkas tilts dabiski izveidojies tilts (_Pont d'Arc_) pār Ardēšas upi Francijas dienvidaustrumos, Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamentā.
- apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām.
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas.
- ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži.
- keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
- Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m.
- geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū.
- vidolca Dakšiņa; videlca.
- videuca Dakšīņa; videlca.
- vidolcs Dakšīņa; videlca.
- zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1).
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
- pirmā puse daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā.
- Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas.
- Anholta dāņu sala Kategata vidū (_Anholt_), platība - 22 kvadrātkilometri, \~170 iedzīvotāju, bāka un meteostacija.
- obligātā veselības pārbaude darba devējs nodrošina obligātu veselības pārbaudi tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā.
- šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
- reizesdarbu ekonomika darba tirgus joma (angļu "gig economy"), kurā galvenokārt nelielus pasūtījumus uz īsu periodu uztic individuāliem komersantiem.
- rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
- maisīšana Darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi.
- revīzija darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
- hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas).
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu.
- likvidācija darbības izbeigšana, piemēram, kāda uzņēmuma, organizācijas darbības likvidācija.
- būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
- medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta.
- atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme.
- deponents darbības vārds darbības vārds, kam ir tikai ciešamās kārtas formas, bet darāmās vai vidējās kārtas nozīme.
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā.
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m.
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi.
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- Asama darbīgs vulkāns Japānā (_Asama-yama_), Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi.
- Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m.
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā.
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes.
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
- darba strīdu komisija darbinieku un darba devēju vēlēta komisija; obligāta pirmā instance, kam jāizšķir darbinieka un darba devēja savstarpējie individuālie strīdi.
- ateljē Darbnīca, kurā dažādus izstrādājumus izgatavo (retāk labo) pēc individuāliem pasūtījumiem.
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos.
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina.
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers.
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
- datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā.
- konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām.
- fiziskā dzēšana datnes magnētiskā ieraksta likvidēšana.
- datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru.
- lietojumprogramma "File Manager" datņu, direktoriju un disku pārvaldībai paredzēta lietojumprogramma _Microsoft Windows_ vidē, kas displeja ekrānā parāda diska direktoriju struktūru un tajos esošās datnes.
- datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana.
- saišu redaktors datora programma, kas paredzēta vienota ielādes moduļa izveidošanai no viena vai vairākiem neatkarīgi translētiem ielādes vai objektmoduļiem, kā arī šķērsatsauču likvidēšanai starp moduļiem.
- virtuālā realitāte datorā veidota mākslīga trīsdimensiju vide, kas rada realitātes ilūziju.
- datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai.
- uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku.
- krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus.
- attēlu apstrāde datorizēta grafikas attēlu (fotogrāfiju, zīmējumu, videoattēlu u. c.) analīze, pārveidošana, uzglabāšana un izspīdināšana displeja ekrānā.
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
- klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam.
- tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem.
- pakošanas blīvums datu apjoms, kas ierakstīts datu vides garuma, laukuma vai tilpuma vienībā.
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
- kataloģizēta datu kopa datu kopa, kas reģistrēta sistēmas katalogā ar indeksu vai indeksu hierarhiju, kas nosaka tās atrašanās vietu datu vidē (magnētiskajā diskā, magnētiskajā lentē u. c.).
- datu (pārraides) tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.
- datu tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.
- daudzkadru pārraide datu pārraide lokālajos tīklos, kad pēc kārtas tiek pārsūtīti vairāki kadri, neatbrīvojot datu pārraides vidi.
- platjoslas pārraide datu pārraides metode, kas paredz vienlaicīgu vairāku kanālu izveidi vienā datu vidē.
- multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls.
- datortīkls ALOHA datu pārraides tīkls, kurā kā pārraides vide izmantoti radiokanāli, izveidots Havaju salās, un tā nosaukums nozīmē sveicienu havajiešu valodā.
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
- apraides vide datu pārraides vide, pa kuru pārraidītais ziņojums ir pieejams visām tai pievienotajām stacijām.
- ierakste Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē.
- ierakstīšana Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē.
- reproducēšana datu vai signālu nolasīšana no ierakstes vides.
- atskaņošana Datu vai signālu nolasīšana no ierakstes vides.
- sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi.
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību.
- attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu.
- disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus.
- magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju.
- formatēšana datu vides (piemēram, magnētiskā diska, disketes) sagatavošana izmantošanai datu apstrādes procesā, ierakstot uz tās speciālu vadības informāciju.
- tukšums datu vides daļa, kurā nav ierakstītas rakstzīmes.
- izlaisties (arī izmesties) punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā).
- naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene.
- mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu; trešā dīgļlapa.
- sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu.
- autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība.
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā.
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta).
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
- Buddleia davidii Dāvida budleja.
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē.
- Viburnum davidii Dāvida irbene.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- Nātans Dāvida un Zālamana laika pravietis.
- davidia Dāvidijas.
- Davidia involucrata dāvidiju suga jeb dāvidija.
- heterestēzija Dažāda ādas jutība blakus apvidos.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
- aborigēnie mājdzīvnieki dažādu apvidu vai zemju vietējie, mazizkoptie mājdzīvnieki.
- augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū.
- parkūrs dažādu fizisku aktivitāšu veids un mākslas žanrs, kurā izpildītājs veic dažādu šķēršļu pārvarēšanu urbānā vai citā šķēršļotā vidē.
- degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
- kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
- digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā.
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē.
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
- bakalaurs Dažās valstīs - akadēmiskais grāds, ko iegūst, beidzot vidusskolu.
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti.
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas.
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala.
- bice Dažos apvidos aita.
- bika Dažos apvidos auns.
- bezniks Dažos apvidos bezdelīga.
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne.
- bimbaļi Dažos apvidos kartupeļi.
- gulbes Dažos apvidos kartupeļi.
- blužņa Dažos apvidos liesas nosaukums.
- bluzne Dažos apvidos liesas nosaukums.
- čiguzis Dažos apvidos mājas zvirbulis.
- nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
- ciguzis Dažos apvidos putnu nosaukums: zvirbulis, dzeltenā stērste.
- čāgāns Dažos apvidos rāpulis (čūska).
- naksnenīce Dažos apvidos rudzupuķe.
- pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
- čaba Dažos apvidos varde.
- kobiņš Dažos apvidos varde.
- biņģis Dažos apvidos vērsis.
- inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas.
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
- kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
- denārijs Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams.
- Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams.
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams.
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav.
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams.
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
- Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs.
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2.
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā.
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams.
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams.
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams.
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts".
- teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols.
- launags Debess puse - dienvidrietumi.
- debess meridiāns debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur debess poliem un šķērso horizontu dienvidu un ziemeļu punktā.
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m.
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
- Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām.
- Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
- krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
- tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas.
- Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
- dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā.
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
- vidiņš Dem. --> vidus.
- vidusceliņš Dem. --> vidusceļš.
- laulātība demogrāfisks process, kas raksturo laulību noslēgšanu; personas individuālais statuss attiecībā pret laulības institūtu.
- Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas.
- Augšreina departaments Francijā (_Haut-Rhin_), Lielo Austrumu reģiona dienvidaustrumos.
- Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe.
- Atlantijas Pireneji departaments Francijā (_Pyrěnées-Atlantiques_), Jaunakvitānijas reģiona dienvidriertumos.
- Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna.
- Augšgaronna departaments Francijas dienvidos (_Haute-Garonne_), Oksitānijas reģionā (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju reģionā).
- Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru.
- Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
- ofriīts Dermatīts uzacu apvidū.
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- pārlēcienu tests diagnostikas programma, ko izmanto disku un lenšatmiņas testēšanai un kas sevi atkārtoti iekopē atmiņas vidē.
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums.
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
- elektriskā stiprība dielektriska materiāla vai vides spēja nevadīt elektrisko strāvu; atkarīga no materiāla īpašībām.
- diengrāds Dienas vidējā ūdens temperatūra.
- dienasviducis Dienas vidus - pusdienas laiks.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1).
- dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienvidus (1).
- pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem.
- pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena 1 (1).
- dienauds Dienas vidus.
- dienavids Dienas vidus.
- diendesa Dienas vidus.
- viddiens Dienasvidus (1).
- dienuvidus Dienasvidus.
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
- south- Dienvid-, parasti vietvārdos.
- D- Dienvid-.
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
- afrikanders Dienvidāfrikā dzimušu balto ienācēju pēcteču apzīmējums.
- ZAF Dienvidāfrika, valsts trīsburtu kods.
- ANC Dienvidāfrikas afrikāņu nacionālais kongress (angļu "African National Congress").
- barosmīns Dienvidāfrikas auga "Barosma betulina" glikozīds.
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- DĀR Dienvidāfrikas Republika.
- Pretorija Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) galvaspilsēta (angļu val. "Pretoria"), atrodas DĀR ziemeļaustrumu daļā, Hautenas provincē 1738 m vjl., 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona.
- Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs.
- Dienvidāfrikas Savienība Dienvidāfrikas Republikas nosaukums 1910.-1961. g.
- Oranjes brīvvalsts Dienvidāfrikas Republikas provinces Frīsteitas senāks nosaukums.
- rands Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto un Namībijas naudas pamatvienība (=100 centu).
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
- Pamira grēda Dienvidaličuras grēda.
- Jaunzēlandes Alpi Dienvidalpi.
- čiča Dienvidamerikā - salds dzēriens ar niecīgu alkohola saturu.
- nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem.
- araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā).
- milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota.
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- nasturcija Dienvidamerikas augs, ko lieto kā salātus.
- Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā.
- dienvidamerikānis Dienvidamerikas iedzīvotājs.
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- Crotalus durissus Dienvidamerikas klaburčūska.
- angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza.
- bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds.
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē.
- Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags.
- Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija.
- Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā.
- banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam.
- vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska.
- lepidosirēna Dienvidamerikas saldūdens zivs, kas elpo ar žaunām un plaušām (divējādi elpojošu zivju pārstāve).
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- tamarillo Dienvidamerikas subtropu augs, t. s. koku tomāts.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle.
- jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
- para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
- Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.).
- krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus.
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens.
- Irena puella Dienvidaustrumāzijas zilvālodze.
- SE Dienvidaustrumi (angļu "South East", fr. "Sud Est").
- SO Dienvidaustrumi (vācu "Sudost").
- DA Dienvidaustrumi; dienvidaustrumu-; dienvidaustrumos.
- dienvidrīti Dienvidaustrumi.
- tuškumpuse Dienvidaustrumi.
- Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs.
- pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi.
- SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
- theni Dienvidaustrumu Āzijas tautu mitoloģijā - debesu pavēlnieki dažos pasaules radīšanas mītos.
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
- ierītiņš Dienvidaustrumu puse.
- tārpins Dienvidaustrumu un dienvidu vējš, pusdienas vējš.
- āzenis Dienvidaustrumu vējš.
- dienvidaustrenis Dienvidaustrumu vējš.
- dienvidaustrumvējš Dienvidaustrumu vējš.
- dienvidrītenis Dienvidaustrumu vējš.
- sausenis Dienvidaustrumu vējš.
- sauspūtis Dienvidaustrumu vējš.
- sausvējš Dienvidaustrumu vējš.
- zīdosts Dienvidaustrumu vējš.
- Lanius vittatus Dienvidāzijas čakste.
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
- čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai.
- malajiešu rase Dienvidāzijas rase.
- SGS Dienviddžordžija un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- Emberiza circlus Dienvideiropas stērste.
- baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā.
- mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis.
- melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis.
- dienvidzemes Dienvidi (2).
- S dienvidi (vācu "Süd").
- dienavidi Dienvidi.
- dienvidpuse Dienvidi.
- dienviži Dienvidi.
- pretziemelis Dienvidi.
- viddienas Dienvidi.
- sertuks Dienvidigaunijas novada "Setumā" iedzīvotājs.
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
- dravīdu rase Dienvidindijas rase, pārejas forma starp eiropeīdo rasi un ekvatoriālo (negroaustraloīdo) rasi.
- Jūdeja Dienvidizraēla (Dienvidu valsts) pēc valsts sadalīšanas pēc ķēniņa Zālamana nāves ap 930. g. p. m. ē.
- Transilvānijas Alpi Dienvidkarpati.
- Austrumserbijas kalni Dienvidkarpatu atzars Serbijas austrumos, garums - 200 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1809 m.
- Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
- Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km.
- Korejas Republika Dienvidkoreja, valsts Korejas pussalas dienvidu daļā, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas.
- Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju.
- KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons.
- menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem.
- pāvilostnieki Dienvidkurzemes novada (2009.-2021. g. Pāvilostas novada, 1990.-2009. g. Liepājas rajona) apdzīvotās vietas "Pāvilosta" iedzīvotāji.
- Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums.
- Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants.
- ozolnieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji.
- Gaviezne Dienvidkurzemes novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1919.-1927. g.
- Plosti Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Plostgals" nosaukuma variants.
- Funkengofskaja Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Funkenhof Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums.
- akmeņnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Akmene" iedzīvotāji.
- Jurģumuiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Cīrava" daļa.
- dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" iedzīvotāji.
- dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji.
- Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums.
- dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji.
- Prūsenieku ciems Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Prūšu ciems" nosaukuma variants.
- bindarnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji.
- dunalcnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dunalka" iedzīvotāji.
- Diždupļi Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants.
- Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Dubenalken Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums.
- duniķnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji.
- pampāļnieki Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Pampāļi" iedzīvotāji.
- ezernieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
- Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants.
- padonieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padone" iedzīvotāji.
- Raibāmuiža Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- durbenieki Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas iedzīvotāji.
- dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji.
- dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji.
- embūtnieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Embūte" iedzīvotāji.
- Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa.
- dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji.
- dižgavieznieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgavieze" iedzīvotāji.
- aizvīķnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" iedzīvotāji.
- Aizviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
- Āzviķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
- Āzvīķi Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Aizvīķi" nosaukuma variants.
- diždāmnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Diždāma" iedzīvotāji.
- Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā.
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņi" iedzīvotāji.
- Dubeņi 2 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Dubeņi" nosaukuma variants.
- Dubeņi 1 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Dubeņi" nosaukuma variants.
- Dubeņi 3 Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Dubeņi" nosaukuma variants.
- ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
- Kalleten Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta bijušais nosaukums.
- diždrodzenieki Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Diždroga" iedzīvotāji.
- Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums.
- bojenieki Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Bojas" iedzīvotāji.
- Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums.
- jūrmalciemnieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Jūrmalciems" iedzīvotāji.
- paipenieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Paipuciems" iedzīvotāji.
- pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants.
- banažnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banaži" iedzīvotāji.
- oteņķnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Otaņķi" iedzīvotāji.
- adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji.
- dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji.
- priekulnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Priekule" iedzīvotāji.
- pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
- Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
- Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
- Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
- ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji.
- Pievikas Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" daļa.
- Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums.
- Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums.
- aisternieki Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" iedzīvotāji.
- Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums.
- Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums.
- elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
- dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" iedzīvotāji.
- elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
- elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
- Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta.
- āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji.
- dižilmājenieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji.
- dižilmājnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji.
- dižstroķnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižstroķi" iedzīvotāji.
- katrīnieši Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
- rasūtnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Rasūte" iedzīvotāji.
- Dižlāņi Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums.
- Altenburgskaja Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Altenburg Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
- pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji.
- priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
- purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji.
- Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
- Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
- lubu laits dienvidlatgalis.
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Sylvia hortensis dienvidmežu ķauķis.
- čučmeks Dienvidnieks vai aziāts.
- čurka Dienvidnieks vai aziāts.
- secesionists Dienvidnieku (un vergturības) piekritēji ASV pilsoņu kara laikā.
- Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna.
- ģeogrāfiskais dienvidpols Dienvidpols.
- dienvidvakari Dienvidrietumi.
- launagi Dienvidrietumi.
- SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization").
- launagpuse Dienvidrietumu puse.
- tārpeņu vējš dienvidrietumu vai dienvidu vējš, pusdienas vējš.
- launaģis Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš.
- launags Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš.
- pūlevējš Dienvidrietumu vējš; brāzmains vējš.
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
- garais vējš dienvidrietumu vējš.
- pusvakarene dienvidrietumu vējš.
- danga Dienvidrietumu vējš.
- dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
- dienvidrietumvējš Dienvidrietumu vējš.
- lēnica Dienvidrietumu vējš.
- lēnīca Dienvidrietumu vējš.
- lents Dienvidrietumu vējš.
- ūdensvējš Dienvidrietumu vējš.
- valdzenis Dienvidrietumu vējš.
- zīdvests Dienvidrietumu vējš.
- čubasko Dienvidrietumu vētras Meksikas piekrastē.
- tārpiņš Dienvidrietumu, dienvidu vējš.
- Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru.
- nothofagus Dienvidskābarži.
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju.
- Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi").
- slaidais dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus nervosa").
- jugoslāvi Dienvidslāvi.
- TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija").
- DKS Dienvidslāvijas Komunistu savienība.
- dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji.
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
- DSFR Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika.
- Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija.
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
- četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem.
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
- Dodekanesas salas Dienvidsporādu salas Egejas jūrā.
- Sporādu salas Dienvidsporādu salas un Ziemeļsporādu salas.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.).
- SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs.
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
- dienvidsudānieši Dienvidsudānas Republikas pamatiedzīvotāji.
- Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki.
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka.
- Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
- Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
- Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m.
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m.
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe.
- Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
- Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
- dienvidvējš Dienvidu (1) vējš.
- dienavidinis Dienvidu (par vēju).
- dienvidinis Dienvidu (par vēju).
- Alonsoa meridionalis dienvidu alonsoja.
- krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
- Dicksonia antarctica dienvidu diksonija.
- Cissus antarctica dienvidu efejvīns.
- vasarasgals Dienvidu gals (celtnei).
- Hydrus Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Hyi Dienvidu Hidra, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Certhia brachydactyla dienvidu jeb īspirkstu mizložņa.
- Acrocephalus stentoreus dienvidu kāpelētājķauķis.
- Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur").
- Cordyline australis dienvidu kordilīne.
- arctocephalus Dienvidu kotiki.
- Hierochloe australis dienvidu mārsmilga.
- Hierohloe australis dienvidu mārsmilga.
- īspirkstu mizložņa dienvidu mizložņa.
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
- lielausainais oposums dienvidu oposums.
- Didelphis marsupialis dienvidu oposums.
- viddienpuse Dienvidu puse.
- lielā pūslene dienvidu pūslene.
- Utricularia australis dienvidu pūslene.
- aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras.
- dienvidu tropu loks dienvidu puslodes tropu loks jeb Mežāža trops 23°27' uz dienvidiem no ekvatora.
- Rheum australe dienvidu rabarbers.
- Dīvs Dienvidu slāviem milži vai tumsas dēmoni, kas dzīvo debesīs, negaisa mākoņu valstībā.
- zadruga Dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu.
- Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu.
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību.
- Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā.
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- tērpenis Dienvidu vējš, kas liek sniegam kust - "tirpt".
- svīdenis Dienvidu vējš; dienvidrietumu vējš, launaga vējš.
- jadals Dienvidu vējš.
- jedelis Dienvidu vējš.
- jedels Dienvidu vējš.
- tārpans Dienvidu vējš.
- vasaris Dienvidu vējš.
- dienvidnieki Dienvidu zemju iedzīvotāji.
- Mirounga leonina dienvidu ziloņronis.
- Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
- lietuspuse Dienvidu, dienvidrietumu puse.
- tārpenis Dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
- austrāls Dienvidu, saistīts ar dienvidiem.
- dienavidus Dienvidus.
- dienuds Dienvidus.
- šopens Dienvidvācijā šķidruma mērs; alus kauss.
- zaksenis Dienvidvējš, arī dienvidrietumu vējš.
- dienvidenis Dienvidvējš.
- dienvidis Dienvidvējš.
- dienvidvējs Dienvidvējš.
- jedals Dienvidvējš.
- lēnītis Dienvidvējš.
- vasarasvējš Dienvidvējš.
- vasarvējš Dienvidvējš.
- viddienvējš Dienvidvējš.
- Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā.
- Tikse Dieva vārds vairākās bantu valodās Āfrikas dienvidos.
- infortiatum Digestu (senās Romas juristu darbu krājuma) vidējās daļas nosaukums.
- DVD Digitālais video disks; ciparvideodisks.
- teritorijas skaitliskais modelis digitāls kartogrāfisks modelis, kas satur datus par apvidus objektiem un to raksturojumiem.
- miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks.
- diggeri Dimanta raktuvju strādnieki vai individuāli dimanta meklētāji; zeltrači.
- mecopiano Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji klusu.
- mecoforte Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji skaļi.
- Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi.
- Dengdīts Dinku (Dienvidsudāna) mitoloģijā - dievība debesu vērša izskatā, kas sūta zemei lietu.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- džoli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- joli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- bajoti Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- dīvati Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- felupi Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- filhami Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- timele Dionīsa altāris seno grieķu teātra orhestras vidū.
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- ciparvadība diskrētās tehnoloģijas izmantošana sistēmas darbības nosacījumu uzturēšanai pēc iespējas tuvu vēlamajām vērtībām neatkarīgi no izmaiņām sistēmas apkārtējā vidē.
- koloīds Dispersa sistēma ar dispersās fāzes daļiņu lielumu no 1-1000 nanometriem, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
- koloīdi dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi - no 10^-7^ līdz 10^-9^ m, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
- Alfrēda Nzo distrikts distrikts Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē (_Alfred Nzo_).
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla.
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
- luo Divas nilotu tautu grupas: dienvidluo (gk. Ugandas ziemeļrietumos) un ziemeļluo (Dienvidsudānā un Etiopijas rietumos).
- halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
- sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos.
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi.
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
- karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos.
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
- carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta.
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā.
- gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs.
- Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks).
- drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
- syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- strāvas cilpa divpunktu savienojuma četru vadu saskarne termināļu un datoru savienošanai līdz vairāku kilometru attālumam. Divus vadus izmanto raidīšanai un divus uztveršanai. Šādas saskarnes lieto arī videotermināļos.
- gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas.
- ādspindele Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hypodermatidae"), vidēji lieli (garums - 11-15 mm) kukaiņi.
- Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
- kovariācija Divu gadījumlielumu X, Y savstarpējās atkarības (korelācijas) mērs: K(X,Y)=E((X-EX)(Y-EY)), kur EX - gadījumlieluma X vidējā vērtība.
- kovariance Divvērtīgu sadalījumu noviržu reizinājuma vidējā statistiskā vērtība.
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos.
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
- funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā.
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
- Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka.
- gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki.
- vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas.
- vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas.
- dobjš Dobs, ar tukšu vidu.
- izdobējis Dobs; tāds, kas kļuvis vidū tukšs.
- Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
- Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā.
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni.
- liecība Dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi.
- akts juridiskais dokuments, ko izdod valsts institūcija un kas satur vispārnormatīvos un individuāli noteiktus priekšrakstus.
- ekodomāšana Domāšana, kas vērsta uz organisma un vides mijattiecību uzlabošanu.
- Nothofagus dombeyi Dombeja dienvidskābardis.
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa (piemēram, kādā vidē, apkārtnē).
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
- Sulina Donavas deltas vidējais atzars ("Bratul Sulina"), kas ir arī galvenais kuģuceļš, garums - 71 km.
- Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa.
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km.
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- Pūķu kalni Drakonu kalni Dienvidāfrikas Republikā.
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
- šarfe Drēbes josta ap vidu vai pār vienu plecu, arī garš un šaurs plecu lakats.
- maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam.
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā.
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā.
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem.
- arhīvdublējums Dublēšanas procedūra, kuras izpildes gaitā visas citajā diskā esošās datnes ar programmas starpniecību arhivācijas vajadzībām tiek pārkopētas citā datu vidē.
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
- Portnatāla Durbana, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās senāks nosaukums.
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
- pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots.
- omfalopāgs Dvīņauglis, kas savienots nabas apvidū.
- somatopāgs Dvīņi, kas saauguši kopā vidumu apvidū.
- lekanopāgs Dvīņi, kas savienoti ar iegurņiem un apakšējām viduma daļām.
- gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū.
- ksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi saauguši šķēpveida izauguma apvidū (līdz nabai).
- sternodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula apvidū.
- sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū.
- sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū.
- iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem.
- iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū.
- ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum.
- anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā.
- išiopags Dvīņu kroplis, savienots sēžas apvidū.
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
- ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- mezostihs Dzejolis, kurā katras vārsmas vidējie burti kopā veido vārdu vai teikumu (sal. akrostihs).
- kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
- Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu.
- jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.).
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
- Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Reihenbaha Dzeržoņova, pilsēta Polijas dienvidrietumos, tās vācu nosaukums.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām.
- gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
- Baikāls Dziļākais ezers pasaulē, atrodas Austrumsibīrijas dienvidu daļā, platība - 31500 kvadrātkilometru, garums - 636 km, lielākais platums - 79 km, lielākais dziļums - 1620 m, bagāta flora un fauna, pasaulē otrais lielākais ezers pēc tilpuma - 23600 kubikkilometru.
- Romanša dziļvaga dziļvaga Atlantijas okeāna ekvatora rajonā, atdala Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas zemūdens grēdas, dziļums - līdz 7758 m.
- Filipīnu dziļvaga dziļvaga Filipīnu jūras dienvidrietumu daļā, lielākais dziļums — 10540 m zjl., ceturtā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
- Tongas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna dienvidu daļā, uz austrumiem no Tongas salām, lielākais dziļums — 10882 m zjl., otrā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Marianas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, apliec Mariannas salas no dienvidiem un austrumiem, maksimālais dziļums — 10924 m zjl., pasaulē dziļākā dziļvaga.
- Aleutu dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna ziemeļos, stiepjas gar Aleutu salu dienvidu malu, lielākais dziļums - 7855 m.
- servi dzimtļaudis viduslaikos Rietumeiropā.
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
- depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā.
- spraugas angioma dzimumzīme embrionālās spraugas apvidū, piem., uz sejas vai uz kakla.
- kanceroderma Dzimumzīmēm līdzīgi plankumi uz vidukļa; plankumi dažreiz malignizējas.
- laulības produktivitāte dzimušo bērnu skaits laulātā pāra dzīves laikā; reālajai vai nosacītajai laulību kohortai to aprēķina kā vidējo dzimušo bērnu skaitu uz vienu laulību.
- barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
- Beberbeķu ezers dzirnavezers Beberbeķu dabas parka dienvidu daļā, platība — 10,3 ha, vidējais dziļums — 1,7 m.
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
- Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka.
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem.
- ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība.
- reāllaika videopārraide dzīvas (kustīgas) videoinformācijas pārraide.
- kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- biotiskie faktori dzīvās vides faktori, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību; izpaužas organismu savstarpējā mijiedarbībā.
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- aborigēni Dzīvie organismi, kas radušies tikai kādā apvidū un ir sastopami tur arī patlaban, autohoni.
- ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja.
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības.
- nometnieki dzīvnieki, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- monofiodonts Dzīvnieks, kura zobi individuālās attīstības gaitā nenomainās, t. i., dzīvnieks ar vienu dentīciju.
- diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
- pārraudzība Dzīvnieku individuāla produktivitātes un izcelšanās uzskaite un kontrole.
- hipodermatoze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina govju parastās un govju dienvidu spindeles kāpuri; entomoze.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- bioloģiskā daudzveidība dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.
- bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā.
- cenoze Dzīvu organismu saistība ar ārējo vidi.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
- Džeihana Džejhana - pilsēta Turcijas dienvidos.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos.
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
- karaīmi Ebreju sekta, kas neatzīst mutisko mācību un vēlākos rakstu mācītāju priekšrakstus; radusies 8. gs. vidū Bābelē.
- Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci.
- tapu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir tapas; ir smagās, vidējās un vieglās tapu ecēšas.
- refektorijs Ēdamzāle viduslaiku klosterī; remteris.
- pusdienas reize ēdienreize dienas vidū.
- pusdienas Ēdienreize dienas vidū.
- pušdienas Ēdienreize dienas vidū.
- pusēdām Ēdienreizes laikā, vidū.
- pusēdā Ēdienreizes vidū.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- pusdienas Ēdiens ēdienreizei dienas vidū.
- bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam.
- Megrēlijas grēda Egrisas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.).
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu.
- Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikše; Eikšu ezers.
- Dienvideira ezers Eira ezera dienvidu daļa, garums 65 km, platums - 24 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā.
- Ziemeļeiras ezers Eira ezera ziemeļu daļa, garums - 144 km, platums - 65 km, atrodas Austrālijas dienvidu daļā.
- taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
- ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
- Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
- galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām.
- Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā.
- sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pētī organismu kopu (cenožu) attieksmes ar vidi.
- populāciju ekoloģija ekoloģijas nozare, kurā pēta populāciju un vides mijiedarbību; demekoloģija.
- autekoloģija ekoloģijas virziens, kurā pēta vienas sugas indivīdu un vides mijiedarbību; faktorekoloģija.
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
- Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
- atbrīvošana Ekonomiskas vai tiesiskas pakļautības likvidēšana.
- edifikatorefekts ekosistēmas dzīvo organismu darbības izraisīta vides mainīšanās.
- gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē.
- ektoferments Ekstracelulārs enzīms, kas atdalās un darbojas apkārtējā vidē vai audos.
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns.
- Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- uzlādes strāva elektriskā strāva gāzveida vidē vai elektriskajā ķēdē, elektriskās enerģijas uzkrājējiem uzkrājot elektriskos lādiņus.
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli.
- akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- hidroakustiskais pārveidotājs elektroakustisks pārveidotājs ūdens vides akustisko svārstību enerģijas pārvēršanai elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi.
- elektrode Elektrods - elektrību vadošs konstruktīvais elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai no tās izvada elektrisko strāvu.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- elektroenerģijas sadale elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem.
- elektromagnētiskā lauka impulss elektromagnētiskā lauka kustības raksturlielums, kas vienāds ar vides dotajā tilpumā esošā elektriskā lauka enerģijas attiecību pret gaismas ātrumu šai vidē.
- videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa.
- mīkstā kopija elektroniska informācijas uzglabāšanas vai izvades forma kādā no personālajā datorā izmantojamajām datu vidēm, piem., disketē, cietajā diskā, lasāmatmiņas kompaktdiskā, magnētiskajā lentē, displeja ekrānā.
- programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem.
- apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
- e-dokuments elektroniskā vidē sagatavots dokuments, ko pārsūta elektroniski un, ja nepieciešams, paraksta ar elektronisko parakstu.
- dzēšana Elektroniskās informācijas likvidēšana.
- video Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku.
- gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū.
- monoskops Elektronu lampa, kas ģenerē fiksētu videosignālu no attēla, kurš veidojas uz elektroda lampas iekšienē.
- videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums.
- Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km.
- Vitbanka Emalahleni, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, tās nosaukums ("Witbank") līdz 2006. g.
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi.
- gadījuma izpēte empīrisks pētījums sociālajās zinātnēs, kas detalizēti un vispusīgi analizē kādu parādību tās dabiskajā vidē.
- melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus".
- ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti.
- mediastinoskops Endoskopijas instruments videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšanai.
- mediastinoskopija Endoskopijas veids, videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšana ar speciālu instrumentu.
- enerģijas sadale energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
- maksimumslodze Energosistēmas diennakts, mēneša, gada vai cita laika perioda lielākā vidējā slodze.
- siltuma daudzums enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
- Boharbuī Enfīlda - apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes dienvidos, tās nosaukums īru valodā.
- enkura kāts enkura vidusdaļa, pie kuras vienā galā ir tā ragi, bet otrā - šķērsis un gredzens.
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai.
- maldu gruntsūdens epizodisks gruntsūdens aerācijas zonā, kurš vietumis veidojas uz vājāk filtrējošu nogulumu slāņiem vai lēcām un atrodas virs attiecīgā apvidus gruntsūdeņu līmeņa; virsgruntsūdens.
- literārais (arī mākslas) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
- mākslas (arī literatūras) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
- literārs (arī mākslas) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs.
- mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām.
- Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- LIFE ES vides finansējuma instruments.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
- lejaskurzemnieki Etnogrāfiskā novada Lejaskurzeme (Kurzemes dienvidrietumu stūrī) iedzīvotāji.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs.
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
- videzars Ezera vidus.
- videzers Ezera vidus.
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
- Jalpuhs Ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km.
- Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers.
- Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers.
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
- Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers.
- Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains.
- Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
- Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
- Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers.
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers.
- Arhentino ezers ezers Argentīnas dienvidos (_Lago Argentino_), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m.
- Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers.
- Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
- Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Apokas ezers ezers ASV (_Apoka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā.
- Apopkas ezers ezers ASV (_Apopka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā.
- Aperklematas ezers ezers ASV (_Upper Klamath Lake_), Oregonas štata dienvidos, Kaskāžu kalnos.
- Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji.
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
- Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka.
- Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu.
- Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers.
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers.
- Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni.
- Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers.
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers.
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers.
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs.
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs.
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
- Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers.
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers.
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība.
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe.
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers.
- Baltezers Ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers.
- Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis.
- Zebrus ezers Ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers.
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%.
- Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers.
- Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers.
- Ušurs Ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers.
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%.
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune.
- Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers.
- Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
- Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
- Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
- Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
- Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru.
- Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos.
- Pulksteņezers Ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers.
- Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers.
- Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers.
- Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā.
- Kaļveits Ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers.
- Galšūns Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers.
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers.
- Kulis Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers.
- Balts Ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers.
- Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers.
- Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja.
- Bezdibeņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - <1 ha.
- Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers.
- Jaunarāju ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība - 2,8 ha.
- Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers.
- Celmu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 3,9 ha; Celma ezers.
- Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha.
- Reiņa ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 84,7 m vjl., platība - 23 ha, dziļums - līdz 2,8 m, iztek Ādģēre; Reiņu ezers.
- Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers.
- Brūveru Bezdibens ezers Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 2 ha; Bezdibenis; Bezdibena ezers.
- Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers.
- Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers.
- Munču ezers ezers Ērģemes pagasta dienvidu daļā, platība — <1 ha.
- Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers.
- Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers.
- Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas.
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers.
- Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
- Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha.
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers.
- Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis.
- Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā).
- Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
- Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
- Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
- Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā.
- Ilemistes ezers ezers Igaunijā, Tallinas pilsētā un tās dienvidu nomalē.
- Veisjervs ezers Igaunijā, Viljandi apriņķa dienvidaustrumu daļā.
- Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
- Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Ombergu ezers; Omberģis.
- Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē.
- Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē.
- Gāras ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes dienvidaustrumu daļā
- Gila ezers ezers Īrijā, Slaigo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, dienvidaustrumos no Slaigo pilsētas.
- Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
- Anau ezers ezers Jaunzēlandē (_Te Anau, Lake_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā.
- Teanava ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Te Anau"), Dienvidsalā, Dienvidalpos 206 m vjl., platība - 345 kvadrātkilometri, garums - 60 km, dziļums - 276 m, tektoniski glaciālas izcelsmes.
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
- Pukaki Ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru.
- Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
- Baltezers Ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m.
- Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe.
- Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā.
- Anikuni ezers ezers Kanādā (_Angikuni Lake_), Nunavutas teritorijas dienvidu daļā.
- Atikonaka ezers ezers Kanādā (_Atikonak Lake_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidrietumu daļā.
- Apererova ezers ezers Kanādā (_Upper Arrow Lake_), Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā.
- Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m.
- Vinipegs Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipeg"), 217 m vjl., platība - 24300 kvadrātkilometru, garums - 436 km, platums - līdz \~100 km, lielākais dziļums - 36 m.
- Vinipegosiss Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m.
- Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
- Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā.
- Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos.
- Ajames ezers ezers Kotdivuārā (_Ayamé, Lac ď_), Dienvidkomoe reģionā, caurtek Bia.
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
- Ustubnīks Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers.
- Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje.
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers.
- Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels.
- Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
- Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
- Kerets Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru).
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona.
- Vodlezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
- Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis
- Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
- Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
- Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
- Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%.
- Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers.
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers.
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda.
- Ajakumkels ezers Ķīnā (_Ayakkum Köl_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes.
- Taihu Ezers Ķīnas austrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi, 17 m vjl., platība - 2200-3600 kvadrātkilometru, atkarībā no sezonas, vidējais garums - 60 km, platums - līdz 45 km, dziļums - 12 m, \~90 salu.
- Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m.
- Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves).
- Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Jāšezers Ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers.
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
- Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
- Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
- Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
- Dziļezers Ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers.
- Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers.
- Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas.
- Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers.
- Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
- Dziļūts Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers.
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
- Sedzeris Ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains.
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis.
- Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers.
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels.
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala.
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%.
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km.
- Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
- Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav.
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers.
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru.
- Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers.
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza.
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
- Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers.
- Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers.
- O ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs un garš, dienvidrietumu gals netālu no Džūras šauruma ziemeļrietumu atzara, garums \~35 km.
- Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru.
- Morara ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, netālu no Slītas šauruma dienvidaustrumu piekrastes.
- Šina ezers ezers Lielbritānijas salas ziemeļos (_Loch Shin_), Skotijā, Saterlendā, ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā \~28 km garš un vidēji 0,5 km plats.
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu.
- Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos.
- Mastis ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā, Telšu pilsētas dienvidos.
- Stirņu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā.
- Didžulis Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha.
- Žuvints Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha.
- Dūņezers Ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers.
- Riebezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera.
- Dziļezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers.
- Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers.
- Lielais Zurzu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 77,2 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 16,9 m, 2 salas (1,3 un 0,1 ha).
- Porkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 157 m vjl., platība — 48,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 3,5 m.
- Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers.
- Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
- Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
- Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
- Samaņkas ezers ezers Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums — \~800 m, lielākais platums — \~400 m.
- Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers.
- Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%.
- Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā.
- Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā.
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
- Fliezers ezers Nīderlandē, Frīzlandes provinces dienvidrietumu daļā.
- Cjukemars ezers Nīderlandē, Frīzlandes provinces dienvidu daļā.
- Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas.
- Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
- Rannsfjūrs ezers Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā.
- Tirifjords Ezers Norvēģijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Oslo 63 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, līčains.
- Resvatne Ezers Norvēģijas vidienē, Nūrlannes filkā 374 m vjl., platība - 189 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 25 m, līčains.
- Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
- Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes.
- Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m.
- Līņezers Ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers.
- Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers.
- Duņieris Ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers.
- Mazais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu novadā, platība 199 ha, garums 2,5 km (dienvidu-ziemeļu virzienā), lielākais platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m.
- Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m.
- Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
- Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
- Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
- Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m.
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
- Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers.
- Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers.
- Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers.
- Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
- Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers.
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers.
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe.
- Bābelītis Ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers.
- Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
- Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris.
- Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
- Saukas ezers ezers Saukas pagastā, dabas parka "Sauka" teritorijā, 78,7 m vjl., platība — 771 ha, garums — 6,2 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais — 9,5 m.
- Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m.
- Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers.
- Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
- Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers.
- Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers.
- Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers.
- Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers.
- Klievezers Ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers.
- Kīvesi ezers Somijā (_Kyyvesi_), Dienvidsavo reģionā.
- Miekojervi ezers Somijā (_Miekojärvi_), Lapzemes dienvidrietumu daļā.
- Pihejervi Ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m.
- Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci.
- Pihlajavesi ezers Somijā (_Pihlajavesi_), Dienvidsavo reģionā.
- Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu.
- Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki.
- Pihejervi ezers Somijā, Satakuntas reģionā, uz dienvidiem no Kokemēnjoki, platība - 120 kvadrātkilometru, notece pa Eurajoki.
- Puruvesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas un Dienvidsavo reģionā.
- Haukivesi ezers Somijas austrumos (_Haukivesi_), Dienvidsavo un Ziemeļsavo reģionā, platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem.
- Peijenne Ezers Somijas dienvidos 78 m vjl., platība - 1080 kvadrātkilometru, garums - 120 km, lielākais platums - 28 km, lielākais dziļums - 95,3 m.
- Nesijervi ezers Somijas dienvidrietumos, Pirkanmā reģionā, 95 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 58 m, garš (ziemeļu-dienvidu virzienā), līčains.
- Pihejervi ezers Somijas dienvidrietumu daļā, Pirkanmā reģionā, pie Tamperes, Kokemeenjoki baseinā, platība - 132 kvadrātkilometri.
- Kallavesi ezers Somijas vidienē (_Kallavesi_), Ziemeļsavo reģionā, platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā).
- Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers.
- Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi.
- Sasaļu ezers ezers Sventes pagastā, 96 m vjl., platība — 27,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 4,5 m; Sazātu ezers.
- Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers.
- Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
- Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts.
- Fīrvaldšteterezers Ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m.
- Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m.
- Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
- Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
- Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers.
- Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
- Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers.
- Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
- Ammerezers ezers Vācijā (_Ammersee_), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
- Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m.
- Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m.
- Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m.
- Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers.
- Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers.
- Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
- Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers.
- Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
- Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers.
- Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m.
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers.
- Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers.
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers.
- Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers.
- Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Sūpes ezers ezers Viesītes pagasta dienvidu stūrī, Sūpes purva vidū, platība — 37,9 ha, garums — \~0,8 km, lielākais platums — \~0,7 km, lielākais dziļums — 5,4 m.
- Bangveulu Ezers Zambijā ("Bangweulu"), Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi.
- Apguldes ezers ezers Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Naudītes pagastā, 55 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,5 km, platums — 0,25 km, vidējais dziļums — 2,5 m.
- Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m.
- Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers.
- Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru.
- Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina.
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
- Mazbrenguļu ezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu pagastā, platība — 3,6 ha, garums — \~270 m, lielākais platums — \~140 m.
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena.
- Osundens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes dienvidu daļā.
- Svegsšēns ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā.
- Čegelvass ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Udjaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Vulvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Vuolvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
- Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
- Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
- Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā.
- Foksens ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumos.
- Bolmens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala.
- Osnens Ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas.
- Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers.
- Veterns Ezers Zviedrijas dienvidu daļā 89 m vjl., platība - 1900 kvadrātkilometru, garums - 130 km, lielākais platums - 31 km, vidējais dziļums - \~40 m, lielākais dziļums - 128 m.
- Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena.
- Stūršens Ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas.
- Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma.
- Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
- Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis.
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
- Saimā ezeri ezeru sistēma Somijas dienvidaustrumu daļā (somu val. "Saimaa"), platība - \~4400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 82 m.
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
- faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
- Vanderbeilparka Fandēlbeilparka, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
- pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
- profilslīpēšana Fasonvirsmu apstrāde ar slīpripu, ko pārvieto pa virsmas profilam ekvidistantu trajektoriju.
- frankolīni Fazānu dzimtas lielākā ģints, vidēji lieli putni (masa - 400-550 g); 41 suga Āfrikā un Dienvidāzijā.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Lejassaksijas zeme federālā zeme Vācijā ("Niedersachsen"), starp Ziemeļjūru (ziemeļrietumos) un Harcu (dienvidaustrumos), platība - 47618 kvadrātkilometru, 8001000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hannovere.
- Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste.
- Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū.
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi.
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
- fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai.
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā.
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs.
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus.
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi.
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs.
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā.
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā.
- buržuā Feodālisma laikmetā - pilsētnieks, vidējās (pilsoņu) kārtas pārstāvis.
- Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
- pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas.
- Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā.
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
- Verīnihinga Fierienihena - pilsēta Dienvidāfrikā.
- ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.
- rakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.; process --> ierakstīt (3).
- filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs.
- Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m.
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms.
- videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
- žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā.
- sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros.
- CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē. Komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai.
- koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam.
- uzlabotās savienojamības iespējas firmas _IBM_ izstrādātā programmatūra, kas ļauj personālajiem datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _DOS_ vidē, pieprasīt un nolasīt datus no lieldatora, kā arī izpildīt lieldatora komandas.
- videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_.
- multivides paplašinājumi firmas _Inftel_ izstrādāti _Intel Pentium_ saimes mikroprocesoru funkciju paplašinājumi, kas ļauj paātrināt multivides datu apstrādi.
- programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm.
- OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu.
- standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā.
- caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
- interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus.
- tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS.
- programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas.
- kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu.
- aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi.
- fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
- tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā.
- telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
- datu vide fizikālā vide (materiāls), kurā tiek ierakstīti dati.
- pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis.
- sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters.
- datu pārraides līnija fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi.
- operacionālā vide fizikālā vide, piemēram, temperatūra, mitrums, izvietojums un barošanas noteikumi, kas nepieciešami sistēmas pareizai funkcionēšanai.
- datu kopa fizikālo ierakstu apvienojums datu vidē, kam ir savs identifikators un kas atbilst vienam no datu apstrādes sistēmas, datu izvietošanas, glabāšanas un piekļuves organizācijas veidiem.
- izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
- kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4).
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- subantarktiskā josla fizioģeogrāfiskā josla Zemes dienvidu puslodē starp mēreno joslu ziemeļos un antarktisko joslu dienvidos.
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- ultraskaņas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstas frekvences mehāniskas svārstības eļļainā vai ūdens vidē.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna.
- Skudnēsfjords fjords Norvēģijas dienvidrietumos, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā.
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m.
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs.
- Flindersa Flindrsa grēda - kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums - \~400 km, augstums - līdz 1189 m.
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
- austrumevi Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo.
- džedži Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo.
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu.
- frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
- IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada.
- paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis.
- trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni.
- centrālslēdzējs Fotoaparātā abu objektīva elementu vidū ierīkots momenta un laika slēdzējs.
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru); fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- plumbikons Fotokonduktīva televīzijas pārraides lampa, kas izveidota uz vidikona bāzes, bet ar svina oksīda uztvērējelektrodu.
- citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības.
- Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu.
- Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
- ATF Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, teritorijas trīsburtu kods.
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete.
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība.
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi.
- chanson de geste franču viduslaiku varoņpoēma.
- ripuari Franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu.
- deviācija Frekvences maksimālā (t. i. modulējošā signāla maksimumam atbilstošā) novirze no vidējās vērtības.
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
- timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas.
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
- defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops).
- datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu.
- datu multipleksors funkcionāls bloks, kas nodrošina datu pārraides vidē vienlaicīgu vairāku kanālu izveidošanu un izmantošanu.
- tilts funkcionāls bloks, kas savieno divus lokālos tīklus, kuriem ir vienādi loģiskā posma vadības protokoli, bet kuriem var būt dažādi vides piekļuves protokoli.
- Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā.
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru.
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā.
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī.
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā.
- Kapsa Gafsa, pilsētas Tunisijas vidienē sens nosaukums.
- Gagauzija Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība Moldovas Republikas sastāvā, atrodas Moldovas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Komrata, platība - 1832 kvadrātkilometri, 159700 iedzīvotāju (2008.).
- pneimomediastins Gaisa ievadīšana videnē rentgenoloģiskas izmeklēšanas nolūkā.
- samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu.
- speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
- vietējie vēji gaisa masu plūsmas, kas raksturīgas tikai noteiktam apvidum, kur tās bieži atkārtojās un rada specifiskus klimatiskos apstākļus; vietējiem vējiem ir doti vietējie nosaukumi.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem.
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās.
- gaismas dispersija gaismas fāzes ātruma (vides laušanas koeficienta) atkarība no gaismas viļņa garuma (frekvences).
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās.
- opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi.
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
- gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija.
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n.
- gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri.
- pneimomediastins Gaiss videnē.
- Gajānas Kooperatīvā Republika Gajāna, valsts Dienvidamerikā.
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- abitūrija Gala pārbaudījumi vidusskolā.
- tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm.
- Men Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Mensa Galds, zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā.
- Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags.
- Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags.
- Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā.
- arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē.
- mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus.
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību.
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma.
- galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
- galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa.
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
- galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus.
- olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā).
- metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis.
- hipencefalons Galvas smadzeņu apvidus, ko veido vidussmadzenes, tilts un iegarenās smadzenes.
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- neiroplasticitāte Galvas smadzeņu pārmaiņas dzīves gaitā, kas notiek, mainoties videi, uzvedībai u. c. faktoriem.
- šķietelis Galvas vidus, matu celiņš.
- stenokrotāfija Galvaskausa sašaurinājums šķērsvirzienā deniņu apvidu.
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
- metopodīnija Galvassāpes pieres apvidū.
- ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
- protomediķis Galvenais ārsts (viduslaiku termins).
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka.
- galvasvidus Galvvidus.
- galvvidis Galvvidus.
- sklasts Galvvidus.
- vidgalva Galvvidus.
- vidriecis Gaļas viducis; speķis.
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
- Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
- gaučo Gans jātnieks Dienvidamerikā.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- māša Garā māša - vidējais pirksts.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
- Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei.
- grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži.
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
- longitudinālie viļņi garenviļņi, viļņi, kuros vides daļiņas svārstās viļņa izplatīšanās virzienā.
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
- mentalitāte Garīga individualitāte.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā.
- aivars garīgi atpalicis, pamuļķis (kriminālvidē).
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
- mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- pikts garšas ziņā stiprs; sīvs; vidējs starp sūru un rūgtu.
- jūras jūdze garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst meridiāna loka 1 minūtes vidējam garumam un ir 1852,2 metri = 10 kabeļtauvas = 6080 pēdas.
- Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā.
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas.
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
- adiabatiska plūsma gāzes plūsma, kurā nenotiek siltuma pārnese starp gāzi un apkārtējo vidi.
- Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai.
- izolējošā gāzmaska gāzmaska, kas pilnīgi norobežo elpošanas orgānus no apkārtējās vides; elpošanai nepieciešamo skābekli iegūst ķīmiskā ceļā vai no skābekļa balona.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
- ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu.
- baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- hidrogels Gels, kura dispersijas vide ir ūdens.
- gēna izpausme gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem.
- ģenētiskā homeostāze gēna dažādo alēļu frekvences stabilitāte populācijā, frekvences iepriekšējā stāvokļa atjaunošanās pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām izmaiņām.
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
- Jēteborga Gēteborga, pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos.
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
- andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu).
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m).
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums.
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā.
- miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas.
- Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- kolumella Gliemežu čaulā vidējais stabiņš (vārpsta), ap ko vijas čaula.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
- Baltijas – Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram.
- pārlūkprogramma "Viola" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas paredzēta izmantošanai sistēmas _X-Window_ vidē.
- internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
- globālais virtuālais privātais tīkls globāls organizācijas tīkls, kurš pārraidei izmanto citu kooperējošos organizāciju pārraides vides un kurš apgādāts ar aparatūru un programmatūru, kas neļauj piekļūt šim tīklam no ārpuses.
- glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu.
- aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
- gotiskais stils gotika, viduslaikos arhitektūra ar augstiem torņiem, smailiem spraišļiem utt.
- austrumgoti Gotu ciltis, kas dzīvoja uz austrumiem no Dņestras Dienvidkrievijas stepēs līdz Donai.
- vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
- bokss govs individuālā atpūtas vieta, kuru brīvās turēšanas kūtī ierobežo ar metāla konstrukcijām.
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku.
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
- apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū.
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām.
- Monahana grāfiste Īrijā, daļēji Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidu robežas ielokā.
- Kevana grāfiste Īrijā, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidrietumu robežas.
- Veksforda grāfiste Īrijas dienvidaustrumos, Sentdžordža šauruma krastā, robežojas ar Voterfordas, Kilkeni, Kārlovas un Viklovas grāfisti.
- Korka grāfiste Īrijas dienvidrietumos, robežojas ar Kerri, Limerikas, Sautiperēri un Voterfordas grāfisti.
- Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g).
- Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
- Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.).
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
- pirātizdevums Grāmata, skaņu ieraksts, videolente, datorprogramma u. tml., kas tiek kopēta un pārdota, autoram nesaņemot atlīdzību.
- neutrum Gramatikā vidējā dzimte (lat. "nekatrs" ne viens, ne otrs).
- librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
- pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā.
- gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām.
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
- vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
- kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas.
- šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
- gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums.
- izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
- Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala.
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā.
- marķiergredzena tīkls gredzentīkls, kas izmanto marķiera nodošanas procedūru un nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi, kā arī pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā; lai novērstu sadursmes, marķieris tiek nodots no vienas stacijas otrai, un ja stacija ir gatava pārraidei, tā notver marķieri un nodod datus pārraidei.
- Griškāni Greiškāni - apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 7 km uz austrumiem no Rēzeknes pilsētas.
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā.
- Grieķijas Republika Grieķija, valsts Eiropas dienvidos.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
- Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris.
- pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
- Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu.
- himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
- dromos Grieķu teātra skatuves vidējā daļa.
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
- ciliarotomija Grieziens starainās josliņas apvidū, kuru izdara, operējot glaukomu.
- bungnerva neiralģija griezīgu sāpju lēkmes ārējās auss ejas apvidū ar izstarojumu uz seju un aizauss apvidū.
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
- iegriezt Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe.
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m.
- Dvinas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidaustrumos, garums — 93 km, platums pie ieejas — 130 km, dziļums — līdz 125 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~1,4 m.
- Oņegas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidos, garums 185 km, platums 50-100 km, dziļums līdz 100 m, ledus sega no novembra līdz maijam.
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m.
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ieteka Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu.
- Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu.
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m.
- Pečoras līcis grīvlīcis Pečoras jūras dienvidu daļā, garums — \~100 km, platums — 40-120 km, dziļums — līdz 6 m.
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha.
- supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli.
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- Dienvidgruzija Gruzijas dienvidu daļa.
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
- džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti.
- catopidae Gružvaboļu dzimtas "Cholevidae" nosaukuma sinonīms.
- Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kantona Guandžou - pilsēta Ķīnas dienvidu daļā.
- kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas.
- konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā.
- gurnica Gūžu apvidus.
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m.
- homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām.
- ekoloģiskā ģenētika ģenētikas nozare, kas pētī gēnu izpausmes atkarību no ārējās vides apstākļiem.
- ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi.
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu.
- repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
- uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai.
- menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli.
- līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
- eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu.
- rekreācijas ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kas dabasvidi pētī no atpūtas un tūrisma saimnieciskās organizēšanas viedokļa.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- envaironmentālisms Ģeogrāfijas virziens, kas ģeogrāfiskās vides lomu sabiedrības un sabiedriskās ražošanas attīstībā uzskata par izšķirošo.
- antropoģeogrāfija Ģeogrāfijas virziens, kurā pēta cilvēka un sabiedrības vietu ģeogrāfisko parādību kompleksā, ņemot vērā vides faktorus.
- dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
- Centrālāfrika ģeogrāfiski nenorobežots un tādēļ dažādā nozīmē lietots jēdziens, ar ko saprot zemes Āfrikas kontinenta vidienē.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
- astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
- saberšanās Ģeoloģijā, iežu atlūzu smalcināšanās to pārvietošanās gaitā ūdens vai gaisa vidē, bet īpaši glaciālā transporta apstākļos.
- kvartārģeoloģija Ģeoloģijas nozare par kvartāra veidojumiem un vides attīstības vēsturi kvartāra periodā.
- stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs.
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
- aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
- svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
- batāvi Ģermāņu cilts, dzīvoja Reinas lejteces apvidū, no 4. gs. ietilpa franku cilšu savienībā.
- vestgoti Ģermāņu cilts, gotu rietumu atzarojums, kas 3.-4. gs. dzīvoja Dņestras lejteces apvidū; 4. gs. piedalījās lielajā tautu staigāšanā.
- heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem.
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē.
- ģimenes vidējais lielums ģimenes locekļu skaits vidēji vienā ģimenē.
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.).
- Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie.
- ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā.
- Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām.
- Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m.
- Gautenga Hautena - province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng").
- hulahups Havajiešu dejai līdzīgas kustības ar apli (to griežot ap vidukli); arī šāds aplis.
- Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos.
- biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus.
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
- Kamjanskas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, izveidota 1963.-1965. g., platība — 567 kvadrātkilometri, garums — 140 km, platums — līdz 20 km, vidējais dziļums — 4,3 m.
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m.
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m.
- Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
- gāzu dinamika hidroaeromehānikas nozare, kas pētī gāzveida vides kustību un tās mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem, pieņemot, ka vide ir saspiežama.
- alkogels Hidrogels ar alkoholu kā dispersijas vidi.
- hilomediastīns Hila vai limfas izplūdums videnē.
- Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m.
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā.
- Džambudvīpa Hinduisma un džainisma mitoloģijā - apaļš kontinents pasaules vidū.
- hipotakse Hipnozes otrā (vidējā) pakāpe.
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs.
- ēters Hipotētiska vide, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos.
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- pseidometaplāzija Histoloģiska akomodācija, šūnu formas pārmaiņas, piemērojoties mehāniskiem vides apstākļiem.
- hibari Hivari - indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas.
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- homotermisks Homotermiskie dzīvnieki - siltasiņu dzīvnieki, kas ir relatīvi neatkarīgi no vides temperatūras, piemēram, putni, zīdītāji.
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes.
- Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
- kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
- Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- mediastinoperikardīts Hroniska perikardīta izraisīts videnes audu iekaisums.
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes).
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- Gurzufa Hurzufa, apdzīvota vieta Krimas dienvidos.
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km.
- Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km.
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km.
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
- idus Īdas - mēneša vidus dienas seno romiešu kalendārā.
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- dešifrēt Identificēt vides objektus, noteikt to kvantitatīvos un kvalitatīvos raksturlielumus pēc aerofotouzņēmumiem.
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā.
- Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m.
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
- Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
- mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
- iedomātā rampa iedomāta līnija, kas norobežo filmēšanas vidi no kameras un ko kamera filmēšanas gaitā nedrīkst šķērsot.
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu.
- iegoznis Iedziļinājums lauka vidū.
- ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
- asomija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā rudimentārs viduklis un bezveidīga galva.
- akormija Iedzimta kroplība: vidukļa trūkums.
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
- traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū.
- torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu.
- sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū.
- fenoģenēze Iedzimto pazīmju attīstība ontoģenēzē idiotopa un vides faktoru mijiedarbības rezultātā.
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši, pirmiedzīvotāji.
- iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis.
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs).
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
- patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu).
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā.
- iedzīvotāju spiediens iedzīvotāju skaita un tā radīto faktotu kopums, kas ietekmē apkārtējās vides iespējas nodrošināt iedzīvotājus.
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
- plaušu karsonis iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; pneimonija.
- korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
- atmiņa iekārta vai datu vide, kurā var uzglabāt informāciju tās vēlākai izmantošanai.
- vēja elektrostacija iekārta vēja kinētiskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir vēja dzinējs, elektriskais ģenerators, vadības aparatūra un mehānismi, arī būvkonstrukcija un iekārtas saražotās elektriskās enerģijas akumulēšanai; būvē vietās, kur gada vidējais vēja ātrums ir lielāks par 5 m/s.
- maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs.
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- (aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- akustiskais kanāls iekārtu komplekss un fizikālā vide, kas pārnes skaņas un ultraskaņas signālus.
- uzsūkt Iekļaut savā vidē, sabiedrībā u. tml. (kādu).
- iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši).
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m.
- viscerotoms Iekšējā orgāna apvidus, kas apgādāts ar sensoriskām šķiedrām no viena spinālā nerva.
- viduspuse Iekšējā vide (ķermenim).
- iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
- panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums.
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa.
- Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā.
- Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai.
- Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases.
- Lekzirs Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
- Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā.
- Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m.
- Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m.
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m.
- klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu.
- iekļaustīt Ielikt ko vidū, iekļaut ar varu.
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa.
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- iekundēties Ieņemt vietu kādā vidē vai iestādē ar citu labvēlību.
- demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m.
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
- Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
- Brazīlijas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeāna dienvidu daļā, uz rietumiem no Dienvidatlantijas grēdas, garums no dienvidiem uz ziemeļiem — \~3000 km, lielākais dziļums — 6537 m.
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
- Sanhuljana ieplaka ieplaka Dienvidamerikā, Argentīnā, septītā pasaulē dziļākā sauszemes ieplaka - 105 m zjl.
- Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
- Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas.
- Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m.
- Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m.
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas.
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
- Belinshauzena lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Antarktīdu, Dienvidameriku, Klusā okeāna Dienvidu, Klusā okeāna Austrumu un Rietumčīles pacēlumu, garums — \~8000 kilometru, lielākais dziļums — 5290 m.
- Peru lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Dienvidameriku un Klusā okeāna Austrumu pacēluma ziemeļu daļu, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — >4200 km, platums — 2000 km, dziļums — līdz 5885 m, austrumu daļā Peru dziļvaga — līdz 8064 m.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru.
- Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas.
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- marginalizācija iepriekšējo sociālo saišu zaudēšana un jaunās sociālās vides kultūras un ētisko vērtību nepilnīga apgūšana.
- optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai.
- halometrs Ierīce eritrocītu vidējā diametra noteikšanai, izmērot to difrakcijas disku diametrus.
- vēderaizsargs Ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā).
- deflektors Ierīce magnētiskā kompasa deviācijas mērīšanai un likvidēšanai.
- teslametrs Ierīce magnētiskā lauka indukcijas vai sprieguma mērīšanai nemagnētiskā vidē.
- vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
- pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
- akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
- topotermesteziometrs Ierīce temperatūras sajūtas noteikšanai dažādos ķermeņa apvidos.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- skenējošais pārveidotājs ierīce, kas datora videoizvadi pārveido televīzijas standartsignālos, tādējādi ļaujot televīzijas ekrānu izmantot kā datora displeju.
- lasītājs Ierīce, kas nolasa datu vidē ierakstīto kodēto informāciju un pārveido to formā, kas piemērota tālākai apstrādei.
- atstarotā signāla korektors ierīce, kas novērš videosignāla rindu fāzes vai amplitūdas kropļojumus, kurus izraisa atstarotie signāli.
- vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija.
- telekodētājs Ierīce, kas pārvērš oriģinālos videosignālus pārraidei vajadzīgā veida signālos.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
- krāsu kodētājs ierīce, kas saņem sarkano, zaļo un zilo separācijas signālu un veido pilnīgu kodētu videosignālu.
- vairākpunktu vadības bloks ierīce, kas videokonferences vajadzībām savieno vairākas vietas un stacijas.
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli.
- dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas.
- ieroča remonts ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām.
- ievidžināties Iesākt vidžināt un tūlīt apklust.
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
- pilnekrāna lietojums iespēja izmantot visu displeja ekrāna laukumu, izpildot lietojumprogrammas logošanas vidē.
- videopasts Iespēja kopā ar e-pasta ziņojumiem nosūtīt arī videoklipus.
- pieprasījumaudio Iespēja nosūtīt audioprogrammu individuālai tīmekļa pārlūkprogrammai jebkurā brīdī, kad lietotājs to pieprasa.
- lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
- iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
- brusfalte Iešuve apģērba vidukļa daļā.
- Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe.
- IVN Ietekmes uz vidi novērtējums (spec.).
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
- okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos.
- Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju.
- spēļu pieslēgvieta ievadizvades pieslēguma vieta multivides papildierīču pievienošanai. Parasti tā ir 15 kontaktu ligzda personālā datora aizmugurē.
- izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi.
- Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari.
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- saaugt Ievērojami palielināties kādā vietā, vidē (par parādībām dabā).
- atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana.
- Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
- Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
- Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers.
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas.
- Idžebuode Iģebu Ode, pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ijebu Ode").
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas.
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
- ordinārs ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis.
- klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- durācija Ilgstamība - vidējais laika posms līdz skaidras naudas plūsmu dzēšanai no finanšu aktīva.
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
- Antalja ils Turcijā (_Antalya_), valsts dienvidrietumu daļā, Antaljas līča krastā.
- Adijamana ils Turcijas dienvidaustrumu daļā.
- Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja.
- Ajdina ils Turcijas dienvidrietumos (_Aydın_), robežojas ar Izmiras, Ušakas, Denzili un Muglas ilu.
- Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra.
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
- vietējā imunitāte imunitāte, kas norobežota noteiktos audos vai ķermeņa apvidū.
- Čemulpo Inčhona - pilsēta Dienvidkorejā.
- Inčona Inčhona - pilsēta Dienvidkorejā.
- eksotoksīns Inde, ko dzīvi mikroorganismi raida apkārtējā vidē.
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- Ind Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Indus Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- čoni Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi (ļauno garu kults), šamanisms.
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
- seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos.
- kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- mapučo indiāņu cilts Dienvidamerikā, gk. Čīlē; šīs cilts karš ar konkistadoriem ilga 260 gadu un pamiers tika noslēgts tikai 1883. g.
- apapokuri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
- čani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
- čirigvani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
- gvajaki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
- gvajani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
- ivapari Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
- kaingvi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
- kavahivi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- kokami Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- mavi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- munduruki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- ojampi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- parintintini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- tapirapi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- tenetehari Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- tupinambi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
- andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
- bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
- koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
- muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
- okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
- resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
- ačagvi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
- banivi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
- bari Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
- goakiri Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
- kampi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
- maniteneri Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
- pasi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
- piro Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
- arari indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- arekuni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- bakiri Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- čoko Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- karihoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- majogoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- makuši Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- motiloni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- panari Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- tapariti Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- vaivaji Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kasiks Indiāņu cilts virsaitis Centrālamerikā un Dienvidamerikā līdz 16. gs.
- varravi Indiāņu cilts, dzīvo Venecuēlā, Orinokas deltā un uz dienvidiem no tās, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo vairākos areālos valsts centrālajā un dienvidu daļā.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- kiči Indiāņu tauta, dzīvo gk. Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisms, senie ticējumi.
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
- kakčikeli Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - kristiānisms (katolicisms), arī pirmatnējie ticējumi.
- kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
- apači Indiāņu tauta, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, \~50000 cilvēku, valoda pieder pie nadenu saimes atapasku grupas.
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
- prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- Sipaju dumpis indiešu sacelšanās Britu Indijā 1857-59, kas sākās vietējo karavīru (sipaju) vidū.
- laheze Indīga (nāvīga) čūska Dienvidamerikā.
- bušmāsters Indīga Dienvidamerikas čūska.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- degazācija Indīgo kaujas vielu likvidēšana dažādos ārējās vides objektos.
- harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m.
- kolarieši Indijas pirmiedzīvotāji, kas dzīvojuši tur jau pirms dravidu ienākšanas; tumšu ādas krāsu, biezām lūpām.
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
- Himāčala Pradēša Indijas štats, atrodas valsts ziemeļrietumos, Himalaju dienvidrietumu piekājē, platība - 55673 kvadrātkilometri, 6550000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Šimla, valodas - dogru un hindi.
- dimetilaminoazobenzols Indikators pH robežās 2,9-4,0; skābā vidē krāsa sarkana, mazāk skābā - dzeltena.
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām.
- sociums Indivīda sociāla vide.
- pārvarēšanas mehānismi indivīda uzvedības modeļi, kas tiek lietoti, lai pārvarētu problēmas, piemērotos apkārtējās vides spiedienam vai prasībām, neatmetot sākotnējos mērķus.
- politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām.
- kultūras adaptācija indivīda vai grupas aktīvas pielāgošanās process konkrētās eksistences vides apstākļiem.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- perokorms Indivīds ar iedzimtu viduma kroplību.
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības.
- autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā.
- agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
- aizkaitināmība Individuāla īpašība - neadekvāti asa, negatīva reakcija uz noteiktu sociālo ietekmi.
- privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
- neirotisms Individuāla psiholoģiska īpatnība, kam raksturīgs pastiprināts nemiers, satraukums, arī bez redzama cēloņa.
- logoterapija Individuālā psihoterapijas metode, kuras pamatideja ir tā, ka galvenā cilvēka vajadzība ir atrast savas dzīves jēgu un savu ceļu dzīvē.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- iedzīvotāju reģistrs individuāla un nepārtraukta iedzīvotāju reģistrēšana pēc personas koda, dzimšanas vietas un dzīvesvietas.
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- personālais dators individuālai lietošanai paredzēts dators.
- automāts Individuālais automātiskais strēlnieku šaujamierocis.
- triecienšautene Individuālais automātiskais strēlnieku uzbrukuma ierocis.
- idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- i/u Individuālais uzņēmums (kopā ar nosaukumu).
- gāzmaska Individuālās aizsardzības līdzeklis, ierīce elpošanas orgānu aizsardzībai.
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
- iemācīšanās Individuālās pieredzes iegūšanas procesa rezultāts.
- uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
- darba sabiedriskošana individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
- pilsoniskā pretošanās individuāli vai grupveida valsts varas funkcionēšanu apzināti traucējoši rīcības akti.
- aizsargtērps Individuālie aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā ādu un apģērbu no indīgajām vielām, kā arī no citiem nevēlamiem faktoriem.
- antifoni Individuālie aizsarglīdzekļi pret trokšņiem.
- anonimizēti dati individuālie statistiskie dati, kas ir pārveidoti, lai novērstu privātpersonu un valsts institūciju identifikāciju.
- individuālists Individuālisma (2) piekritējs.
- savrupgājējs Individuālists, cilvēks, kas rīkojas savādāk nekā ierasts.
- depersonalizācija individualitātes zaudēšana.
- idiosinkrāzija Individualizēta īpatnība, šādu īpatnību kopums.
- fotoportrets Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija.
- IMP Individualizētā masu prece.
- atbalstīšana Individualizētas uzmanības izrādīšana pret cilvēku, emocionālā pieņemšana un palīdzība tad, kad tā ir nepieciešama.
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam.
- adresvedība Individuālo adrešu piešķiršana lokālajā tīklā.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
- medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā.
- individualizācija Individuālo un specifisko struktūru un funkciju rašanās embrionālās attīstības laikā.
- PSRS lauksaimniecības kolektivizācija individuālo zemnieku saimniecību vardarbīga apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās (kolhozos).
- FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- skafandrs individuāls hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas.
- kultisks Individuāls reliģiskas iedvesmas stāvoklis.
- lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes.
- individuels Individuāls.
- individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
- deontisms Individuālu pienākumu izvirzīšana.
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos).
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas.
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
- Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m.
- indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos.
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km.
- Kumari rags Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- modificētā līdzsvara vide inertu gāzu maisījuma vide augļu un dārzeņu uzglabāšanai.
- epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
- telpiskie dati informācija par apvidus objektu novietojumu un izmēriem, kā arī par objektu savstarpējām attiecībām.
- multivide Informācijas attēlošana un apstrāde ar vairāk nekā vienas vides palīdzību; tajā var būt ietverta tekstuālā, grafiskā informācija, audioinformācija un videoinformācija, arī animācija; multimediji.
- elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus.
- ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas abonentiem, kuri atrodas nelielā attālumā no telefona centrāles, nodrošina ātru multivides ciparinformācijas pārraidi.
- izohronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina tās piegādi saņēmējam ar zināmiem ierobežojumiem laikā, piemēram, multivides sistēmas šis režīms nodrošina tik ātru datu piegādi, cik ātri tie tiek attēloti displeja ekrānā, kā audioinformācijas sinhronizēšanu ar videoinformāciju.
- pārklājplēves Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; overleji.
- overleji Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; pārklājplēves.
- aerofotoizlūkošana Informācijas vākšana par pretinieku un apvidu ar aerofotografēšanas palīdzību.
- straumēšana Informācijas, parasti multivides audio vai/un video datņu pārraides process internetā, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā.
- kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā.
- galgans Ingvēru dzimtas Dienvidķīnas augs: zemesstumbrs labvēlīgi ietekmē kuņģa darbību.
- Pakaritampu Inku (vēst. Dienvidamerika) mitoloģijā - "Rašanās vieta", kurā inku pirmsenči iznākuši ārā no zemes.
- Mamakilja Inku (vēst., Dienvidamerika) mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva.
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu.
- virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē.
- ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē).
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
- encefalometrs Instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju.
- ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām.
- ceturtā koša intelekta jeb gudrības sfēra; vidžņamājākoša.
- sistēma DV-I interaktīvā ciparu videosistēma (angļu "Digital Video-Interactive").
- sistēma IV interaktīvā videosistēma.
- ciparvideo DVI interaktīvs ciparvideo
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- protokols CUSeeMe interneta protokols sinhronai video- un audioinformācijas apmaiņai.
- eksogēnā intoksikācija intoksikācija ar indēm no vides - alkoholu, nikotīnu, medikamentiem.
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- dezinvāzija Invāzijas slimību ierosinātāju iznīcināšana ārējā vidē.
- investīciju kvalitāte investīciju situācija, kad firmai - investēšanas objektam ir stabils balanss, laba kapitalizācija, pastāvīgi izmaksā dividendes un tiek atzīta par līderi savā nozarē.
- Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
- vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai.
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki.
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
- trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam.
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- maņu orgāns īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans.
- saki Irāņu tauta Khotanas novadā Turkestānas dienvidrietumos; indoskiti.
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- Dāvida irbene irbeņu suga ("Viburnum davidii").
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
- Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums.
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
- Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu.
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
- Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs.
- Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs.
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
- Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
- Donns Īru mirušo dievs, kurš dzīvo klinšainā salā Īrijas dienvidrietumu piekrastē; vētru un kuģu katastrofu dievs, kā arī lopu un ganāmpulku aizstāvis.
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm.
- Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu.
- Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni.
- Hūds Islāma mitoloģijā - pravietis, kas cēlies no leģendāras milžu tautas Hadramautas ielejā Dienvidjemenā.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā.
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
- brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
- asegajs Īss duramais šķēps zulu un citām karotāju tautām Dienvidāfrikā.
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē.
- vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
- vidistaba Istabas vidus.
- buržoazija Īstenībā pilsētnieki; pilsoņi; mantīgā šķira, īpašnieki, kapitālisti, arī vidējā šķira.
- naudas ekvivalenti īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kurus var ātri pārvērst naudā un risks, ka to vērtība mainīsies, ir neliels.
- refinansēšanas likme īstermiņa kreditēšanas likme, pēc kuras Latvijas banka izsniedz kredītus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu.
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- Vidusitālija Itālijas vidusdaļa.
- mocarella Itāļu (Dienviditālijas) maiga siera šķirne, balta biezpienveidīga siera bumba.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- sēžas (arī sēdes) tulzna izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
- spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
- dobens Izdobts, tukšu vidu.
- atestāts par vispārējo vidējo izglītību izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
- īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60-90 sekundēm
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
- līdzsvarojošā izlase izlase, kas noteiktos vides apstākļos veicina heterozigotu saglabāšanos.
- duga Izliekta dzelzs caurule, stienis (piem., apvidus automašīnas aizsargstienis).
- fotografēšana Izlūkošanas paņēmiens no gaisa un virs zemes, ko izmanto, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu, pretinieka aizsargbūvēm un aizsprostojumiem.
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
- salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- darbības izmaiņa izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības paplašināšana, kas var ietekmēt vidi.
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
- pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- glosopteriss Izmirusi paparžu ģints, kas bija plaši izplatīta Zemes dienvidu puslodē augškarbonā - akmeņogļu (karbona) periodā.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- daudzpaugurzobji Izmirusi savrupzvēru apakšklases zīdītāju grupa, nelieli, grauzējiem līdzīgi fitofāgi; dzīvojuši no triasa perioda līdz terciārā perioda vidum.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum.
- atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā.
- paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos.
- aizslaucīt Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā).
- nahrenizēt iznīcināt, likvidēt.
- izdobt Izņemt (vidu), veidojot dobumu.
- izovela Izoanemona - izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu vēja vidējo ātrumu.
- gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu.
- izoanemona Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu vidējo vēja ātrumu; izovela.
- portato Izpildījuma veids, kas ir vidējs starp "legato" un "staccato": visas skaņas tiek izpildītas viegli akcentēti un ir atdalītas cita no citas ar nelielām "elpas" pauzēm.
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
- plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
- pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju).
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
- piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
- pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
- piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
- spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
- Džons Izplatīts vīrieša vārds angļu valodas vidē.
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- Liepājas ezera apvadkanāls izrakts gar Liepājas ezera austrumu un dienvidu krastu, garums - 16 km.
- dépaysé izrauts no pierastās vides, apkārtnes.
- de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu.
- zostērs Izsitumi ap vidukli, it kā jostas veidā.
- iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas).
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības; arī apģērbs, tērps.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
- korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi.
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
- nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
- t-tests Iztvērumu vidējo vērtību salīdzinājums.
- printeris izvadierīce, kas no datora saņem kodētus datus, tos pārveido lasīšanai piemērotā formā un uz papīra vai citā vidē izveido atbilstošu tekstu vai grafiku.
- Linkolnas latviešu kopiena izveidojās 1948. g., kad ASV sāka ieceļot latvieši - 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~700-1000 latviešu, 1990. gadu vidū - \~350 latviešu.
- Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība.
- Salnavas pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā un ietver bijušā Kārsavas pagasta rietumu daļu, bijušā Baltinavas pagasta dienvidu malu un bijušā Tilžas pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu.
- Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- Upmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Vārkavas pagasta teritorijas dienvidrietumu malā.
- Sokolku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Viļānu pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta.
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
- Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
- Krišjāņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Tilžas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā.
- Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta.
- Ūdrīšu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem bijušā Krāslavas pagasta dienvidrietumu daļu un ļoti nelielu bijušā Izvaltas pagasta daļu.
- Susāju pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Viļakas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā.
- Strūžānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Dricānu pagasta ziemeļaustrumu daļa un bijušā Gaigalavas pagasta dienvidaustrumu stūris.
- Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1).
- iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m.
- Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m.
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā.
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū.
- vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam).
- fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c).
- idiogrāfiskā metode izziņas veids, kur koncentrējas uz konkrēto, individuālo, īpatnējo kādā parādībā, faktā.
- Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā.
- Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā.
- ceļš apkorēm ja ceļam vidus augstāks, malas nolaidenas.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
- Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe.
- Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe.
- ķīļšvērtjahta Jahta ar šauru un garu metāla ķīli (balastķīli), kuram vidū iebūvēts arī šverts.
- kompromisjahta Jahtu tips, kuram piederošajām jahtām ir garš, šaurs metāla ķīlis (balastķīlis), un tam vidū iebūvēts arī šverts.
- Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sērjana Jana Majena salas dienvidrietumu daļa.
- Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē.
- Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
- Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts.
- SEGA Japānā dibināta starptautiska video spēļu un aparatūras izstrādes firma (angļu val. "SErvice GAmes").
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- busido Japāņu samuraju uzvedības kodekss viduslaikos.
- oksers Jāšanas sportā - plats šķērslis, kas sastāv no divām paralēlām kārtīm ar dzīvžogu vidū.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- nojaukt Jaucot noārdīt, likvidēt.
- hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company".
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes.
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- mašiahs Jauns ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas ebrejiem tiks atsūtīts laiku beigās.
- kainoģenēze Jaunu pazīmju rašanās ontoģenēzes procesā ārējās vides ietekmē.
- Tokelau Jaunzēlandes aizjūras teritorija Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, platība - 10 kvadrātkilometru, 1400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Fakaofo.
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.).
- lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi).
- sakaru līnija jebkura pārraides vide, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp attālām stacijām.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- viļņu izplatīšanās ātrums jebkura viļņa punkta pārvietošanās attāluma attiecība pret laiku, kurā šis attālums noiets; atkarīgs no vides dielektriskās un magnētiskās caurlaidības.
- granitoīds jebkuras izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst skābajiem vai vidēji skābajiem magmatiskajiem iežiem - granītiem, plagiogranītiem, granodiorītiem un to pārejas formām kvarcdiorītos.
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
- maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras.
- Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
- Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos.
- Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā.
- vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā.
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts.
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli.
- Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība.
- mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte.
- ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla.
- vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū.
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts.
- sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
- sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
- jozmenis Jostas vieta, viduklis; plata josta.
- hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu.
- Kalē Jupitera pavadonis (_Kale_), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km.
- Adrāsteja Jupitera pavadonis ("Adrastea"), vidējais attālums no planētas - 128900 km, izmēri - 16 km.
- Aitne Jupitera pavadonis ("Aitne"), vidējais attālums no planētas - 23231000 km, izmēri - 3 km.
- Amalteja Jupitera pavadonis ("Amalthea"), vidējais attālums no planētas - 181400 km, izmēri - 168 km.
- Ananke Jupitera pavadonis ("Ananke"), vidējais attālums no planētas - 21276000 km, izmēri - 28 km.
- Aoide Jupitera pavadonis ("Aoede"), vidējais attālums no planētas - 23981000 km, izmēri - 4 km.
- Arhe Jupitera pavadonis ("Arche"), vidējais attālums no planētas - 22931000 km, izmēri - 3 km.
- Autonoja Jupitera pavadonis ("Autonoe"), vidējais attālums no planētas - 23039000 km, izmēri - 4 km.
- Kalliroja Jupitera pavadonis ("Callirrhoe"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 7 km.
- Karme Jupitera pavadonis ("Carme"), vidējais attālums no planētas - 23404000 km, izmēri - 46 km.
- Karpo Jupitera pavadonis ("Carpo"), vidējais attālums no planētas - 16989000 km, izmēri - 3 km.
- Haldene Jupitera pavadonis ("Chaldene"), vidējais attālums no planētas - 23179000 km, izmēri - 4 km.
- Killēne Jupitera pavadonis ("Cyllene"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 2 km.
- Elara Jupitera pavadonis ("Elara"), vidējais attālums no planētas - 11741000 km, izmēri - 78 km.
- Epimetejs Jupitera pavadonis ("Epimetheus"), vidējais attālums no planētas - 151400 km, izmēri - 119 km.
- Erinome Jupitera pavadonis ("Erinome"), vidējais attālums no planētas - 23279000 km, izmēri - 3 km.
- Eunante Jupitera pavadonis ("Euanthe"), vidējais attālums no planētas - 20799000 km, izmēri - 3 km.
- Eukelade Jupitera pavadonis ("Eukelade"), vidējais attālums no planētas - 23661000 km, izmēri - 4 km.
- Euporija Jupitera pavadonis ("Euporie"), vidējais attālums no planētas - 19302000 km, izmēri - 2 km.
- Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km.
- Ganimēds Jupitera pavadonis ("Ganymede"), vidējais attālums no planētas - 1070400 km, izmēri - 5262 km.
- Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km.
- Hēgemone Jupitera pavadonis ("Hegemone"), vidējais attālums no planētas - 23947000 km, izmēri - 3 km.
- Helike Jupitera pavadonis ("Helike"), vidējais attālums no planētas - 21263000 km, izmēri - 4 km.
- Hermipe Jupitera pavadonis ("Hermippe"), vidējais attālums no planētas - 21131000 km, izmēri - 4 km.
- Himalija Jupitera pavadonis ("Himalia"), vidējais attālums no planētas - 11461000 km, izmēri - 160 km.
- Iokaste Jupitera pavadonis ("Iocaste"), vidējais attālums no planētas - 21269000 km, izmēri - 5 km.
- Isonoja Jupitera pavadonis ("Isonoe"), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 4 km.
- Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km.
- Kallihora Jupitera pavadonis ("Kallichore"), vidējais attālums no planētas - 24043000 km, izmēri - 2 km.
- Kore Jupitera pavadonis ("Kore"), vidējais attālums no planētas - 24543000 km, izmēri - 2 km.
- Lēda Jupitera pavadonis ("Leda"), vidējais attālums no planētas - 11165000 km, izmēri - 18 km.
- Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km.
- Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km.
- Metīda Jupitera pavadonis ("Metis"), vidējais attālums no planētas - 128100 km, izmēri - 44 km.
- Mnēme Jupitera pavadonis ("Mneme"), vidējais attālums no planētas - 21069000 km, izmēri - 2 km.
- Ortosija Jupitera pavadonis ("Orthosie"), vidējais attālums no planētas - 20721000 km, izmēri - 2 km.
- Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km.
- Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km.
- Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km.
- Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km.
- Sponde Jupitera pavadonis ("Sponde"), vidējais attālums no planētas - 23487000 km, izmēri - 2 km.
- Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km.
- Tēbe Jupitera pavadonis ("Thebe"), vidējais attālums no planētas - 221900 km, izmēri - 98 km.
- Telksinoja Jupitera pavadonis ("Thelxione"), vidējais attālums no planētas - 21162000 km, izmēri - 2 km.
- Temisto Jupitera pavadonis ("Themisto"), vidējais attālums no planētas - 7507000 km, izmēri - 9 km.
- Tione Jupitera pavadonis ("Thyone"), vidējais attālums no planētas - 20940000 km, izmēri - 4 km.
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
- Grenlandes ieplaka jūras dibena reljefa padziļinājums Grenlandes jūras dienvidaustrumos.
- kelovejs Juras formācijas vidējā posma apakšiedalījums, pēc senākas angļu klasifikācijas.
- dogers Juras formācijas vidējais nodalījums, ko iežu dominējošās brūnās krāsas dēļ sauc arī par brūno juru.
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
- Ovīšu-Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km.
- Reikjanesas ieplaka jūras ieplaka Atlantijas okeānā, dienvidaustrumos no Grenlandes, līdz Islandei un Reikjanesas grēdai.
- Aleutu lielieplaka jūras ieplaka Beringa jūras dienvidrietumu daļā, lielākais dziļums - 4097 m.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- Smaragda krasts jūras krasts Francijas ziemeļrietumu daļā, Lamanša Senmalo līča dienvidu piekraste.
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas.
- Algoas līcis jūras līcis Āfrikas kontinenta dienvidaustrumos, Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas reģiona dienvidos.
- Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis.
- Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā.
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m.
- Biskajas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, starp Franciju un Spāniju, platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 1715 m, lielākais - 5120 m.
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē.
- Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā.
- Mardihansu līcis jūras līcis Baltijas jūrā, Igaunijas teritorijā, dienvidos no Hījumā salas Kepu pussalas.
- Pomerānijas līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidos, Vācijas un Polijas teritorija.
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m.
- Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Tallinas līcis jūras līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas ziemeļu piekrastē pie Tallinas.
- Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu.
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m.
- Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m.
- Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m.
- Fakses līcis jūras līcis Dānijā, Zēlandes salas dienvidaustrumos, dienvidos norobežo Mēnas sala.
- Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē.
- Sentobēnas līcis jūras līcis Džērsijas salas dienvidos.
- Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē.
- Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Masbates salas dienvidos.
- Ažaksjo līcis jūras līcis Francijā (_Ajaccio, Golfe d'_), Korsikas salas rietumu krasta dienvidu daļā.
- Hurnsunns jūras līcis Grenlandes jūras austrumos, Špicbergenas salas dienvidrietumos.
- Skāgafjords jūras līcis Grenlandes jūras dienvidos, Islandes ziemeļos, strp Skāgi un Tredlas pussalu.
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
- Hāpsalu līcis jūras līcis Igaunijas kontinentālās daļas rietumos, Noarosti pussalas dienvidos.
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m.
- Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m.
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis.
- Donmānusas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumos, Šīpshedas pussalas dienvidos.
- Belitidžas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumu piekrastē, Veksfordas grāfistes dienvidos.
- Lūsa līcis jūras līcis Īrijas jūras ziemeļos, starp divām pussalām Skotijas dienvidrietumos.
- Tralī līcis jūras līcis Īrijas rietumu piekrastē, starp Kerrihedu ziemeļos un Brendonhedu dienvidrietumos, Kerri grāfistes rietumu daļā.
- Bentri līcis jūras līcis Īrijas salas dienvidrietumos, starp Bēras un Šīpshedas pussalu.
- Kvalfjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča dienvidaustrumos.
- Kvāmmsfjords jūras līcis Islandes rietumu daļā, Breidafjorda atzars tā dienvidaustrumos.
- Padregsfjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā.
- Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis.
- Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē.
- Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m.
- Pētera Lielā līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļrietumu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, garums — 80 km, platums dienvidu daļā — \~200 km.
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis.
- Šeldervīkens jūras līcis Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijā, Skones lēnē.
- Akrotiri līcis jūras līcis Kipras salas dienvidos (_Akrotíriou, Kólpos_).
- Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m.
- Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci.
- Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi.
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
- Avačas līcis jūras līcis Krievijā (_Avačinskij zaliv_), Kamčatkas pussalas dienvidaustrumu piekrastē
- Sentbraidsa līcis jūras līcis Ķeltu jūras ziemeļu daļā, Sentdžordža šauruma austrumos, Īrijas piekrastē, starp Sentdeividshedu ziemeļos un Skomeras salu dienvidos.
- Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē.
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
- Mauntas līcis jūras līcis Lamanša ziemeļrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, starp Lendsenda un Lizarda ragu.
- Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus.
- Indola līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidos.
- Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals.
- Strangfordas līcis jūras līcis Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos, ar šauru ieeju dienvidos.
- Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m.
- Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē.
- Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m.
- Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas.
- Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos.
- Avateles līcis jūras līcis Niue salas dienvidrietumos (_Avatele Bay_), Klusajā okeānā.
- Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m.
- Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās).
- Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m.
- Haras līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Jumindas un Perispeas pussalu, Igaunijas ziemeļos.
- Eru līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Perispeas un Kesmu pussalu, Igaunijas ziemeļos.
- Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos.
- Stūrfjords jūras līcis Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā starp Špicbergenas salu rietumos un Edža un Barenca salu austrumos.
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē.
- Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos.
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m.
- Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos.
- Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m.
- Vācu līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidrietumu daļā, starp Ziemeļfrīzu un Austrumfrīzu salām.
- Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m.
- Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa.
- Antarktīdas šaurums jūras šaurums Atlantijas okeāna dienvidos (_Antarctic Sound_), atdala Antarktīdas pussalu un Andersona salu no Brensfīlda, Žuenvila un Dandī salas.
- Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m.
- Amčitkas šaurums jūras šaurums Beringa jūras dienvidrietumu daļā (_Amchitka Pass_), starp Retu un Andrejanova salām, ASV teritorija.
- Vadehavets jūras šaurums Dānijas dienvidrietumos, atdala Rēmē salu no Jitlandes pussalas.
- Skiuvojarfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu austrumos un Skiuvojas rietumos un Stoura Duimuna salu dienvidos.
- Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos.
- Sūrojarfjords jūras šaurums Fēru salās, starp Skiuvojas un Stoura Duimuna salu ziemeļaustrumos un Sūrojas salu dienvidrietumos.
- Basilanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidaustrumu daļā, atdala Basilanas un Mindanao salu.
- Vetaras šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā starp Vetaras un Timoras salu.
- Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos.
- Kāfa šaurums jūras šaurums Menas salas dienvidos, kas atdala Kāfofmenas salu.
- Abdallāha šaurums jūras šaurums Persijas līča ziemeļrietumos ("Khwar Abd Allāh"), Kuveitas ziemeļaustrumos un Irākas dienvidaustrumos.
- Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m.
- Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m.
- Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m.
- Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m.
- Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- Lusonas šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Lusonas salu (“Luzon Strait”), savieno Dienvidķīnas jūru un Kluso okeānu, platums — \~360 km, dziļums centrālajā daļā — >3540 m, salas sadala šaurumu 4 daļās: Baši, Lusonas, Balintangas un Babujanas šaurumā.
- Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m.
- Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h.
- Čakao šaurums jūras šaurums, kas atdala Čilojes salas ziemeļu galu no Dienvidamerikas kontinenta, savieno Kluso okeānu ar Ankudas līci.
- Taivānas šaurums jūras šaurums, kas šķir Taivānas salu no Āzijas kontinenta, garums — 398 km, platums — 139-383 km, savieno Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūru, dziļums — līdz 1773 m.
- pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
- pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide.
- dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m.
- JVP Jūras vides pārvalde.
- jūras bampļi jūras zvejas tīklu pludiņi, metāla (vai cita materiāla) bumbas ar tukšu vidu.
- kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
- mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
- portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos.
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim.
- justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- jumspuse Jūsu puse, jūsu apvidus.
- Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja.
- aizsargkabīne Kabīne, kas paredzēta aizsardzībai no apkārtējās vides iedarbības.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
- dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari.
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
- bioti Kāda apvidus flora un fauna.
- dabasskats Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas).
- pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums.
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- anelektrotonuss Kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu.
- involūcija Kāda orgāna vienkāršošanās, samazināšanās vai zudums organisma individuālās attīstības gaitā, piem., dzemdes savilkšanās pēc dzemdībām.
- apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne.
- trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
- enzootija Kādam apvidum raksturīga mājlopu infekcijas slimība.
- ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku.
- kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem.
- katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
- mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
- reintrodukcija Kādas sugas ieviešana apvidū, kur tā kādreiz mitusi, bet vēlāk izzudusi.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
- diaspora Kādas ticības piekritēju dzīvošana citticīgo vidū.
- disperģēšana Kādas vielas daļiņu (dispersas fāzes) vienmērīga izkliedēšana kādā citā vielā (dispersajā vidē).
- ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- vidienietis Kādas zemes vidienes iedzīvotājs.
- iekšzemnieks Kādas zemes, apvidus pastāvīgs iedzīvotājs.
- Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums.
- kadra demontāža kadra sadalīšana, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis un kā rezultātā iegūtie kadra lauki tiek nodoti loģiskā posma vadības apakšslānim.
- kadra montāža kadra sastādīšanas process, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis, izmantojot no loģiskā posma vadības apakšslāņa saņemtos kadra laukus.
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs).
- makaris Kāds noteikta virziens vējš (iespējams - austrumu-dienvidaustrumu vējš).
- videnietis Kāds, kas cēlies no Vidzemes vidienes.
- esība Kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā.
- Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos.
- Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
- mušu aerodroms kails (bez matiem) galvvidus.
- plešš Kails galvvidus.
- gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
- sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā.
- obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju.
- kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
- Kokanada Kākināda - pilsēta Indijas dienvidaustrumos.
- peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss.
- pejotkaktuss Kaktusu dzimtas augs, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu, aug Meksikā un ASV dienvidrietumos; meskals; peijote.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
- Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
- Behala Kalkātas (Indijā, Rietumbengālē) dienvidu priekšpilsēta, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs.
- singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos.
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
- Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.).
- Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m.
- Antero kalns kalna virsotne ASV (_Antero Mountain_), Kolorādo štatā, Savačas grēdas dienvidos, augstums - 4351 m.
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
- Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m.
- Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m.
- Āgdāgs kalna virsotne Irānā (_Āq Dāgh_), Ardabīlas ostāna dienvidos, augstums 3320 m.
- Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem.
- kalnotne Kalnains apvidus.
- Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā.
- Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m.
- Asamas kalni kalni Indijas ziemeļaustrumu daļā, pie Bangladešas robežas, garums — \~350 km, platums — līdz 200 km, vidējais augstums — 600-900 m, augstākā virsotne — Šillonga kalns (1961 m).
- Kāpas kalni kalni Āfrikas dienvidos, Dienvidāfrikas Republikā, garums - \~700 km, vidējais augstums - 1500-1700 m, augstākā virsotne - 2326 m; Kāpzemes kalni.
- Tališu kalni kalni Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā Azerbaidžānā un Irānā, garums - \~200 km, sastāv no 3 grēdām.
- Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m.
- Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
- Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m.
- Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni.
- Srednagora Kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns.
- Jesenīki Kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti.
- Šumava Kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas.
- Flindersa grēda kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums — \~400 km, augstums — līdz 1189 m.
- Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
- Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns).
- Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m).
- Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs.
- Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
- Kilbaki Kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns).
- Čugači Kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km.
- Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m.
- Taihanšaņs Kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā.
- Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m.
- Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m.
- Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
- Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem.
- Gereče Kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m.
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
- Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m.
- Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā.
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m.
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m.
- Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā.
- Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
- Juņnaņas kalniene kalniene Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Yunnan"),garums — \~1000 km, platums — līdz 400 km, augstums — līdz 4000 m un vairāk.
- Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m.
- Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā.
- Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m.
- Sajāni Kalniene Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums rietumu-austrumu virzienā - 850 km, ziemeļu-dienvidu virzienā - 500 km.
- Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m.
- Akdags kalniene Turcijas dienvidos (_Ak Dağlar_), Muglas un Antaljas ilā.
- Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m.
- Atī kalni kalnienne Lībijā (_‘Ațī, Jabal_), Murzūkas šebījas dienvidos.
- Singbuma Kalnrūpniecības rajons Indijā, Bihāras štata dienvidos, dzelzs rūdas, vara, hroma, mangāna, urāna rūdas, boksītu, kaolīna, kianīta ieguve.
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
- Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja.
- Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
- Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m.
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns.
- Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Vaskarans Kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs.
- Nabišaibs Kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m.
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m.
- Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns.
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta.
- Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m.
- Rugājkalns Kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena.
- Naudaskalns Kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m.
- Negojs Kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m.
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
- Krievukalns Kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns.
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m.
- Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m.
- Ušba Kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis.
- Atons kalns Grieķijā (_Áthos, Óros_), Ajonoras pussalas dienvidaustrumos, augstums - 2033 m.
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns.
- Lauvaskalns Kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m.
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns.
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas.
- Zerdkuhs Kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m.
- Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m.
- Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m.
- Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
- Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m.
- Akaška kalns Krievijas Baškorostānas Republikas austrumos (_Akkaška, gora_), Dienvidurālu kalnu masīva ziemeļrietumos, augstums 778 m.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes.
- Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
- Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m.
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
- kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
- kalnzeme Kalnu apvidus.
- čami Kalnu čami - tautību un cilšu grupa, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnu rajonos, arī Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers).
- Karatavs Kalnu grāda Rietumtjanšanā, Kazahstānas dienvidos, garums - 420 m, augstums - līdz 2176 m.
- Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts.
- Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
- Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m.
- Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
- Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
- Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji.
- Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē.
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi.
- Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā.
- Antiatlass kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos (_Anti-Atlas_), Marokā, augstums - līdz 2531 m.
- Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns).
- Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m.
- Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m.
- Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m).
- Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
- Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu.
- Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m.
- Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas.
- Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē.
- Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra.
- Narī grēda kalnu grēda Dienvidurālos, gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - 45 km, augstums - līdz 1328 m.
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m.
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži.
- Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m.
- Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums.
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Babas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba.
- Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi".
- Borkoldojs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~100 km, vidējais augstums - \~4300 m, augstākā virsotne - 5049 m, ziemeļu nogāzē apledojums.
- Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka.
- Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes.
- Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi.
- Aspromontes grēda kalnu grēda Itālijā (_Asppromonte_), Kalabrijas pussalas un Kalabrijas Apenīnu dienvidos, augstākā virsotne - 1955 m (Montalto).
- Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m.
- Troods Kalnu grēda Kipras salas dienvidos un centrālajā daļā, augstums - līdz 1951 m.
- Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m.
- Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Ikatas grēda kalnu grēda Krievijas Burjatijas Republikā, Piebaikālā, garums - >200 km, vidējais augstums - 1800-2000 m, lielākais - 2612 m, virsotnes lēzenas.
- Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas.
- Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra.
- Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m.
- Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas.
- Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda.
- Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns).
- Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti.
- Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m.
- Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m.
- Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā.
- Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas.
- Rakana grēda kalnu grēda Mjanmas dienvidrietumos, Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, lielākais augstums - 3053 m.
- Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m.
- Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži.
- Dienvidaličuras grēda kalnu grēda Pamira kalnu dienvidu daļā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5706 m.
- Hamardabans Kalnu grēda Piebaikālā, Baikāla dienvidu un dienvidrietumu piekrastē, Krievijā, garums - 420 km, augstums - līdz 2371 m.
- Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
- Jazgulemas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, starp Jazgulemu un Bartangu, Tadžikistānā, garums — 170 km, vidējais augstums — 4500-6000 m, lielākais — 6974 m, šļūdoņi.
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
- Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m.
- Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
- Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Barisan"), Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči).
- Aktau kalnu grēda Tadžikistānas dienvidrietumos (_Aqtau_), augstākā virsotne - 2233 m.
- Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas.
- Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi.
- Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m.
- Akčali kalni kalnu grēda Turcijā (_Akçali Dağlari_), Mersinas ila dienvidrietumos.
- Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos.
- Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m.
- Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi.
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
- Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m.
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
- alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos.
- Mauntlofti grēdas kalnu grēdas Dienvidaustrālijā, uz austrumiem no Spensera un Sentvinsenta līča, garums dienvidu-ziemeļu virzienā - >3000 km, augstums ziemeļu daļā - līdz 934 m (Braiana kalns), dienvidu daļā - eikaliptu meži un savanna.
- Serbijas kalniene kalnu grēdas un masīvi Dināru kalnienes dienvidaustrumu daļā, augstums līdz 2017 m.
- Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m.
- Sahāras Atlass kalnu grēdu un masīvu sistēma Atlasa dienvidos, Alžīrijā.
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m.
- Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno).
- Aksajas ieleja kalnu ieleja Kirgizstānā (_Ak Say öröönū_), Tjanšanā, dienvidos no Abaī grēdas.
- Munguntaiga Kalnu masīvas Krievijas Tivas Republikas dienvidrietumos, augstums - līdz 3976 m.
- Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags.
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m.
- Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
- Viktorijas Alpi kalnu masīvs Austrālijas Alpu dienvidu daļā.
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns).
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
- Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m.
- Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi.
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
- Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
- Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m.
- Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi.
- Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes.
- Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
- Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns).
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
- Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis.
- Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli.
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji.
- Kuskokvimas kalni kalnu masīvs Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Aļaskas grēdas, garums — >1000 km, lielākais augstums - 1374 m.
- Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne.
- Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m.
- Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m.
- Kongurs Kalnu masīvs un augstākā virsotne (7579 m.) Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnas rietumu daļā, apledojums, ziemeļu nogāzē šļūdoņi noslīd līdz 3800 m vjl., dienvidos - līdz 4500 m.
- Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti.
- Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki.
- Ānarisa kalni kalnu masīvs Zviedrijā, Jemtlandes dienvidrietumos, augstākā virsotne - 1423 m vjl.
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām.
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
- Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
- Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m.
- Alabelas pāreja kalnu pāreja Kirgizstānā (_Ala-Bel_), Kirgīzu Alatau dienvidu daļā, augstums - 3184 m.
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
- Anzobas pāreja kalnu paŗeja Tadžikistānā (_Anzob, aghbai_), Sugdas vilojata dienvidos, augstums - 3373 m.
- Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples.
- vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs.
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji.
- Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m.
- Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs.
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m.
- Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju.
- Apenīni kalnu sistēma Eiropas dienvidos (_Appennini_), Apenīnu pussalā Itālijā, garums - \~1200 km, vidēji augsti (1500-2000 m) kalni, augstākā virsotne - Korno Grande (2912 m).
- Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m.
- Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte.
- Austrumirānas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes vidienē, Irānas austrumos, garums - \~1000 km, ziemeļos augstums - līdz 2488 m, dienvidos - 4042 m.
- Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m.
- Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā.
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
- Džungārijas Alatau kalnu sistēma Kazahstānas dienvidaustrumos un Ķīnā, garums — \~450 km, platums — 50-190 km, lielākais augstums — 4464 m.
- Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m.
- Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m.
- Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m.
- Dienvidķīnas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi ielejas, garums >2000 km, augstums — pārsvarā 800-1000 m, lielākais — 2158 m.
- Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m.
- Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m.
- Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m.
- Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni.
- Aličuras grēda kalnu sistēma Pamirā, divas grēdas (Dienvidaličuras un Ziemeļaličuras grēda), katra \~150 km gara, augstums līdz 5929 m.
- Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m.
- Želica Kalnu sistēma Ungārijas dienvidrietumos, Baraņas meģes ziemeļos.
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
- Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m.
- Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos.
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs.
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
- konvektīvā kaltēšana kaltēšana gaisa, dūmgāzu vai pārkarsēta tvaika vidē.
- Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.).
- Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam.
- mazais kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla davidiana").
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m.
- Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju.
- akambi Kambi - tauta Kenijas dienvidos.
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km.
- Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi.
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
- videokamera Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
- mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens.
- spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj operatoram redzēt filmējamo vidi tieši caur uzņemšanas objektīvu.
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
- Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
- kabene Kamu putra - sens vidzemnieku ēdiens no miltaugu un pākšaugu maisījuma.
- Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
- Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV.
- Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.).
- B kanāls kanāls, kas tīklā ISDN nodrošina datu un audio- vai videoinformācijas pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē.
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
- Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē.
- KIVS Kandavas internātvidusskola.
- Mahanuvara Kandi, pilsēta Šrilankas vidienē.
- Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m.
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā.
- Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
- hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū.
- Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m.
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti.
- Kāpzemes kalni Kāpas kalni Dienvidāfrikā.
- kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe.
- fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā.
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
- Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju.
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā.
- teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum.
- lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
- Uravas līcis Karību jūras Darjenas līča šaurās dienvidu daļas nosaukums.
- kari Karijs - vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes.
- Puļķupe Kārklupes kreisā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- Poļu grāvis Kārklupes labā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
- Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m.
- plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
- kardināls karpu dzimtas zivs; satopama Ķīnas dienviddaļā, pazīstama kā akvārija zivs.
- piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā.
- annasmuizieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski.
- Ašysola Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukums latgaliski.
- Augstiekalni Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Augstīkolni" literarizēts nosaukuma variants.
- Bokšas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukuma variants.
- Bokšys Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukums latgaliski.
- Bringas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants.
- dzērvieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji.
- Dzērvis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" nosaukums latgaliski.
- kaķānieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķi" iedzīvotāji.
- padolieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Padole" iedzīvotāji.
- Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski.
- Rejenis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Rejeņas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
- aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu.
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
- solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim.
- iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā.
- situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums.
- kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā.
- iet savu (arī citu) ceļu Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- sabors kārtu pārstāvniecības institūcija (dažās dienvidu slāvu zemēs).
- kārtridžs Kasetne, konstruktīvi noslēgts lasāmatmiņas modulis, kurā par datu vidi izmantots disks, magnētiska lente u. c.
- kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- Zvejnieku ezers Kategrades ezera dienvidu daļas papildus nosaukums.
- auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai.
- vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū.
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
- Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
- čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
- karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu.
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- pubiotomija Kaunuma kaula pārgriešana simfīzes apvidū, lai atvieglotu dzemdības, ja ir šaurs iegurnis.
- Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m.
- Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī.
- ķirķis Kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug.
- tertium quid kaut kas trešais; vidējais starp (piemēram, diviem pretējiem uzskatiem).
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes.
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- Kāpstade Keiptauna, pilsēta Dienvidāfrikā.
- Godhavna Kekertarsuaka - apdzīvota vieta un osta Kekertarsuakas salas (senāk - Disko) dienvidu piekrastē, Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē.
- Uzboja Kelifas Uzboja - sengultne Karakuma dienvidaustrumos.
- Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos.
- Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans).
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.).
- Kenaja Kenajas līcis - Kuka līcis Aļaskas pussalas dienvidu daļā.
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
- izostatiskā presēšana keramisku prespulveru presēšana elastīgā matricā, uz kuru presējošā vide (šķidrums vai gāze) vienādi spiež no visām pusēm.
- Kergelēna Kergelēna arhipelāgs - atrodas Indijas okeāna dienvidos ("Archipel des Kerguelen"), Francijas teritorija, platība - 7215 kvadrātkilometru, viena liela un \~300 sīku salu.
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi.
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- Kermadeka Kermadeka dziļvaga - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, nosacīti Tongas dziļvagas turpinājums uz dienvidiem, garums - 1200 km, lielākais dziļums - 10047 m zjl., piektā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Brahtings Khmeru (Dienvidvjetnama) mitoloģijā - aizkapa pasaule, kurā atrodas mirušo cilvēku dvēseles.
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā.
- Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība.
- Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m.
- Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji.
- varioskopiskais kino kinematogrāfa veids, kurā, demonstrējot filmu uz ekrāna, attēla izmēri un kadra malu attiecība mainās, ja pāriet no kopplāna uz vidējo plānu un tuvplānu.
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā.
- Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- asi Kisi - tauta Sjerraleones ziemeļrietumos un Gvinejas dienvidos.
- giji Kisi - tauta Sjerraleones ziemeļrietumos un Gvinejas dienvidos.
- bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus.
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata").
- beachcomber Klaidonis, gk. Dienvidjūru salu un Austrālijas ostās.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- bezdelīgas aste klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali.
- Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m.
- Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m.
- aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
- ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
- vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā).
- pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
- smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
- Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%).
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
- vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija.
- vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- silts klimats klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
- karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- Labās Cerības rags klinšains rags Āfrikas dienvidos (angļu val. "Cape of Good Hope"), 45 km uz dienvidiem no Keiptaunas (DĀR).
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- Ādama klints klints Pitkērnas salas austrumu piekrastē (_Adam's Rock_), Klusā okeāna dienvidu daļā.
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu.
- Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru.
- Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru.
- vieglkļūda Kļūda, ko pati programma vai operētājsistēma var likvidēt.
- izdubt Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu).
- mizēt Kļūt jūtīgam (parasti par gļotādu) skābas vides ietekmē; pārklāties ar plānu kārtiņu.
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- sblatovatsja Kļūt kriminālvidē par savējo.
- iesakosties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū (par asām sāpēm); izraisīt asas sāpes sirds apvidū.
- iesaķerties sirdī kļūt sajūtamam sirds apvidū.
- piesilt Kļūt siltam (par telpu, apkārtni, vidi); pilnīgi sasilt.
- satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi.
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
- pietvanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis.
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus.
- stilbiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; kuņiņa.
- piuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- pivuļa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- pivulis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; piolis.
- vīvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; tītelītis.
- vāvuļiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai; vīvuļiņa.
- kuņiņa Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- piolis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- vijoklītis Kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- Kočina Koči - pilsēta Indijas dienvidos.
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu ievērojama samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- atsārņošana Kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana.
- Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
- Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu.
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators.
- Koimbatura Kojamputūra - pilsēta Indijas dienvidrietumos.
- šalē Koka ēka kalnu apvidū ar akmens cokolu.
- trums Koka izaugums bojājuma apvidū.
- kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā.
- džonka Koka platdibena burukuģis ar 2-4 mastiem; izplatīts Dienvidaustrumāzijas valstīs.
- oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
- braķis Koka sastatnis, ko liek siena vai labības gubiņas vidū.
- lieve Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva.
- lievs Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva.
- lieva Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva.
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma.
- vidkoki Koka vidējie, vidus zari.
- spērģis Koka vidū ieaudzis tukšums, ieplīsums.
- kokaīnkrūms kokaīnaugu dzimtas suga (_Erythroxylon coca_), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas.
- karambola Koks ("Averrhoa carambola"), aug Dienvidaustrumāzijā un Vestindijā; šī koka auglis.
- stobans Koks ar tukšu vidu.
- stobenis Koks ar tukšu vidu.
- stobens Koks ar tukšu vidu.
- benzilēšana koksnes apstrāde ar benzilhlorīdu C~6~H~5~-CH~2~Cl sārmainā vidē.
- koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā.
- koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā.
- MDF Koksnes pārstrādes produkts, vidēji blīvas kokšķiedras plātne (angļu "medium density fiber (fiberboard)").
- koksnes tvaicēšana koksnes termiskā apstrāde piesātināta tvaika vidē.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā.
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
- audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3.
- kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi.
- kokaugu ūdensrežīms koku un vides ūdens apmaiņa.
- kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū.
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
- mitkals Kokvilnas jēlaudums audekla pinumā no vidēji rupjas (18,5-15,4 teksi) kardu dzijas.
- kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
- Gārdenriča Kolkatas pilsētas Indijā rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, Hugli upes kreisajā krastā, Kolkatas dienvidrietumos.
- hidrokoloīds Koloidāla sistēma, kurā ūdens ir dispersijas vide.
- alkosols Koloidāls škīdums ar alkoholu kā dispersijas vidi.
- dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
- kompradoru buržuāzija koloniju un ekonomiski atpalikušo valstu buržuāzijas daļa, kas bija vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju kapitālu.
- kompradorburžuāzija Koloniju un mazattīstīto zemju uzņēmēji, kas uzstājas kā vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju lielkapitālu.
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot.
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandu vērtējums.
- komandu vērtējums komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandvērtējums.
- komandturnīrs Komandu turnīrs individuālā sporta veidā.
- Komarina Komarina rags - Kumari rags, Indostānas pussalas galējais dienvidu punkts.
- vispārīgā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo līnijas pēcnācēju vidējā prodiktivitāte daudzos krustojumos.
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju.
- komersants Komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
- Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus.
- ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD.
- lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā.
- Pyx Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pyxis Kompass, neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- tiesību normu piemērošana kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas
- Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
- viļņu pretestība kompleksās elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes attiecība elektromagnētiskajam šķērsvilnim vidē.
- multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti.
- labbūtība koncepts, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi sociālo, ekonomisko un vides aspektu ietekmē.
- kvazidaļina Kondensētas vides elementārie ierosinājumi, kuru īpašības ir līdzīgas kvantu daļiņu īpašībām.
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos.
- Mveela Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva.
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- fēns Konkrēta genotipa un konkrētu vides apstākļu nosacīta pazīme.
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso.
- sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (parasti kādā vietā, vidē).
- atkļūdot Konstatēt, uzmeklēt un likvidēt kļūdas programmās.
- tiešsaistes konsultēšana konsultāciju sniegšana, ko sarakstē, sarunā vai videoierakstā veic sociālais darbinieks vai pedagogs, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
- koučings konsultatīva atbalsta forma ar individuālo izaugsmes treneri jeb kouču, kurš palīdz privāto, biznesa un komandas mērķu sasniegšanā.
- integratīvi eklektiskā pieeja konsultēšanas un psihoterapijas koncepcija, kuras pārstāvji savā praksē lieto dažādu pieeju un skolu konsolidāciju atbilstoši klientu vajadzībām, terapeitiskajiem mērķiem un darba videi.
- Austrālija kontinents dienvidu puslodē (_Australia_), dienvidaustrumos no Āzijas, mazākais no pasaules kontinentiem, platība - 7,63 miljoni kvadrātkilometru, 6 štati un 2 teritorijas, 20,26 miljoni iedzīvotāju (2006. g.).
- Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju.
- Ziemeļamerika Kontinents rietumu puslodē, Amerikas ziemeļu daļa, platība - 20,36 mlj kvadrātkilometru (16% pasaules sauszemes), 524 mlj iedzīvotāju (2007. g.), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 7600 km, platums - 6400 km.
- Dienvidamerika Kontinents rietumu un dienvidu puslodē (neliela daļa arī ziemeļu puslodē), kopā ar Ziemeļameriku veido pasaules daļu Ameriku, platība - 17,8 mlj kvadrātkilometru (kopā ar salām), 371 mjn iedzīvotāju (2006. g.), garums 7150 km, lielākais platums - 5150 km.
- atbildes laika logs kontrolējams laika intervāls, kurš marķiermaģistrāles tīklā seko pēc vides piekļuves vadības kadra pārraides un kura laikā stacija, kas pārraidījusi šo kadru, pārtrauc pārraidi un gaida atbildi.
- Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru.
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
- kredītkooperatīvi Kooperatīvas kreditēšanas iestādes, kas Latvijas teritorijā sāka dibināties 19. gs. vidū un pastāvēja līdz 1940. g.
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- Kokneses pilskalns kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha).
- telpa kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem.
- alumnāts Kopdzīve pie vidējās mācību iestādes, kur audzēkņi saņem dzīvokli un uzturu.
- COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam.
- Melanēzija Kopējs Klusā okeāna rietumu daļas salu apzīmējums, sākot no Bismarka arhipelāga ziemeļos līdz Fidži salām dienvidaustrumos.
- stundisti Kopējs nosaukums krievu sektām, kas izveidojās no zemnieku kustības ap 19. gs. vidu un raksturojās ar celsmes sanāksmēm jeb stundām.
- alfūri Kopējs nosaukums vairākām malajiešu ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes.
- harafuri Kopējs nosaukums vairākām malaju ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes; alfūri.
- operētājsistēmas Windows atvērto sistēmu arhitektūra kopējs termins dažādām firmas _Microsoft_ programmēšanas saskarnēm, kas nodrošina lietojumprogrammu sadarbību operētājsistēmas _Windows_ vidē.
- "Reālā" talja kopienu zemes nodoklis Francijas vidienē un dienvidrietumos \~15.-18. gs.
- Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes.
- Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m.
- konventa nams kopmītnes tipa dzīvojamā māja viduslaikos, visbiežāk klosterī.
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana.
- oratorijs Kopš viduslaikiem - lūgšanu vietas, kas nav draudzes baznīcas.
- starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m.
- Ardasjeras rifs koraļļu sala (_Ardasier Reef_) Dienvidķīnas jūrā.
- Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_).
- Arno koraļļu sala Klusā okeāna Māršala salās (_Arno_), Rataka salu grupas dienvidu daļā.
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve.
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
- čondogjo Korejā 18. gs. vidū, kā reakcija uz krietietību, nodibināta jauna reliģija.
- Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- KR Korejas Republika (Dienvidkoreja), valsts divburtu kods.
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- bibimpabs Korejiešu ēdiens; tvaicēti rīsi podiņā ar dažādiem viegli apceptiem dārzeņiem, riekstiem, jūras zāli un papardes dzinumiem un ceptu olu pašā vidū.
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- kroņa vīruss koronavīruss _SARS-CoV-2_, ko pazīst arī kā _Covid-19_.
- korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses.
- bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes.
- kafri Kosi - tauta Dienvidāfrikā, nosaukums, ko tai XVIII gs. devuši eiropieši.
- amakosi Kosi - tauta Dienvidāfrikas Republikā.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos.
- laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- individuāla reaktīvā lidiekārta kosmonauta individuālā lidiekārta, ar kuru iespējama kosmonauta vadāma pārvietošanās atklātā kosmosā bez sasaites ar kosmosa kuģi; parasti darbojas ar gāzes raķešdzinējiem; izmanto kosmiskā lidaparāta montāžas, tehniskās apkopes, remonta un glābšanas operāciju veikšanai.
- Ziemeļkosova Kosovas neatkarību neatzīstošs apvidus faktiskā Serbijas sastāvā, "de iure" Kosovas daļa, platība 1200 kvadrātkilometri, 66000 iedezīvotāju (2006. g.).
- Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
- vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā.
- Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
- vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
- opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts.
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
- prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem.
- stafilions Kraniometrisks punkts cieto aukslēju viduslīnijas mugurējā malā.
- stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos.
- klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū.
- staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi.
- iluminācija Krāsains gotikas stila zīmējums, ar kādiem viduslaikos izrotāja rokraksta grāmatas.
- vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
- silts (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
- Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
- For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- burtnīcu vāku papīrs krāsots, līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu skolēnu burtnīcu vāku izgatavošanai.
- krāsu karte krāstabula jeb videopārlūktabula.
- orleans Krāsviela, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Bixa orellana".
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis.
- kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
- Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- puskravā Kravas kraušanas laika vidū.
- kravas piegādes ātrums kravas vidējais pārvietošanas ātrums diennaktī visā tās pārvadāšanas laikā.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
- kazarma Krievijā līdz 20. gs. vidum - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
- Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.).
- Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā.
- Stavropoles novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība — 66500 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.).
- Vladimiras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība - 29000 kvadrātkilometru, 1440000 iedzīvotāju (2009.).
- Ivanovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 21800 kvadrātkilometru, 1073000 iedzīvotāju (2009.).
- Kostromas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 60100 kvadrātkilometru, 692300 iedzīvotāju (2009.).
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
- Kurgānas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā, platība — 71000 kvadrātkilometru, 952700 iedzīvotāju (2009.).
- Maskavija Krievijas nosaukums viduslaikos.
- ORT Krievijas sabiedriskā televīzija (krievu "obščestvennoje rosijskoje televidenije").
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- Vostoka Krievijas zinātnskā stacija Austrumantarktīdā, Dienvidu ģeomagnētiskā pola rajonā 3488 m vjl., ledus biezums - 1748 m.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- arba Krimā un Dienvidukrainā - gari četrriteņu saimniecības rati.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- cvets Kriminālvide.
- svojs Kriminālvidei piederīgs.
- djavols Kriminālvides apzīmējums cilvēkam, kas, nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
- šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks.
- tolkovišče Kriminālvides saiets.
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
- Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- dekristianizācija kristietības likvidēšanas politika Lielās franču revolūcijas gados (gk. 1793. g.); tā bija savdabīga revolucionārā terora forma cīņā pret kontrrevolucionāro katoļu garīdzniecību.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
- sociālētika Kristīgās ētikas nozare, kas pētī cilvēku sadzīves ētisko normu problēmas; sadzīves ētisko normu sistēma; pretstats: individuālā ētika.
- tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
- augsmes robežas kritiskā situācija, kuru paredz ar datoraprēķiniem pamatots uzskats, ka pastāvīgais iedzīvotāju skaita pieaugums kopā ar Zemes dabisko resursu straujo izsīkšanu var novest pie vides katastrofas.
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam.
- kaimans Krokodilu kārtas aligatoru dzimtas rāpulis (2 sugas); izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu.
- Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m.
- Krūnstade Kronstate, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- išiomels Kroplis ar lieku locekli sēžas apvidū.
- gastromels Kroplis ar lieku locekli vidukļa priekšpusē.
- ciklops Kroplis ar vienu aci ģīmja vidū.
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos.
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- mītņi Krusti, apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- apļveida krustojums krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- rotācijas aplis krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- zvidzānieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zvidzāni" iedzīvotāji.
- Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā.
- Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā.
- cilpene Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ("Iberis"), savvaļā sastopams Kaukāzā un Dienvideiropā, vairākas sugas audzē arī kā krāšņumaugus.
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
- krūtaža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
- krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
- krūtežnieks Krūšu daļa, krūšu apvidus.
- torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi.
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām.
- Car Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Carina Kuģa Ķīlis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- kravas līnija kuģa sānos pret vidu ūdenslīnijas augstumā, uzkrāsota balta kravas markas līnija, kas norāda kuģa pieļaujamo iegrimi, kad to piekrauj.
- diametrālā plakne kuģa vai jahtas vertikālā griezuma plakne garenvirzienā tieši pa vidu.
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
- Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m.
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m.
- Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas).
- Vidusvācijas kanāls kuģojams kanāls Vācijas zemienes dienvidu nomalē, starp Emsu, Vēzeri un Elbu, garums - 325 km, dziļums - 3 m.
- Baltās – Baltijas jūras kanāls kuģošanas kanāls Krievijā, Karēlijas Republikā, savieno Oņegas ezeru ar Balto jūru, garums 227 km, 19 slūžu, 15 aizsprostu, 49 dambji, vidējais dziļums 5 m.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
- četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm.
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos.
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
- laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
- ūdensmērītājs Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zemesblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu.
- vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes.
- cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
- tīklcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- pūkmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
- pamuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi.
- laupītājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
- krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
- kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
- cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
- burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
- medniekmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem.
- mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
- dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
- raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
- samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
- cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
- ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
- dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
- tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
- taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
- strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
- dīķmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas.
- dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
- plēsējmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas.
- auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
- pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
- māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
- palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
- tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
- tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
- māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
- herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
- skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
- Kuldīga Kuldīgas lūzumzona - Rietumkurzemes izciļņa robežās izsekojamā nomatu sērija ar iegrimušu dienvidu un dienvidaustrumu spārnu, garums - \~60 km, nomatu amplitūda 60-200 m, visintensīvāk veidojusies silūra beigās un devona sākumā.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
- Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens.
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies.
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums.
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms.
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas.
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi.
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
- bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas).
- kultūrkanons Kultūrvides noteikta kolektīva uzvedība.
- sāksliņa kuņiņa - kociņš ar cauru vidu un caurumiņiem galos nātnas dzijas tīšanai.
- Kunmina Kuņmina, pilsēta Ķīnas dienvidos.
- Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums.
- krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
- Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji.
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt.
- Rīgas vietniecība kurā ietilpa Vidzeme un Dienvidigaunija pastāvēja 1783.- 1796. g.
- letalīns Kurāres grupas alkaloids Dienvidamerikas augā "Strychnos letalis".
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
- Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
- Kurdu kalni Kurdistānas kalni Āzijas dienvidrietumos.
- puskurē Kurēšanās laika vidusdaļā.
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
- Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē.
- Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.).
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
- gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. hibrīdus audzē kā krāšnumaugus.
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā.
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
- ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā.
- Dienvidkurzeme Kurzemes dienvidu daļa.
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- ekofeminisms Kustība, kas meklē garīgu apskaidrību, sintezējot feminismu un rūpes par apkārtējās vides aizsardzību.
- konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām.
- siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
- kūtsvidus Kūts vidējā daļa.
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu.
- Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.).
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
- mezopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība; vidējais pleistocēns; viduskvartārs; vecums \~300-100 gt.
- izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās.
- fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums).
- magnoni Kvazidaļiņas, kas atbilst spinu pagrieziena viļņiem magnētiski sakārtotā vidē.
- benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka.
- albiģietis Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans.
- klinča ar sprūdu ķēdes gredzena vidū iekalts balsts - stega jeb kontrforss, ko sauc arī par sprūdu.
- klinča Ķēdes loceklis (parasti enkurķēdei), ovāls gredzens ar sprūdu (balstu) vidū.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- Meluzīne Ķeltu (vēst. Rietumeiropa, Dienvideiropa) mitoloģijā - brīnišķīgā feja - čūska.
- kadurki Ķeltu cilts dienvidrietumos no arverniem Gallijā, starp Dordoņu un Averonu, bija pazīstami kā linu apstrādātāji.
- Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs.
- Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu; apvidus (3).
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli.
- sirds ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
- adukcija Ķermeņa daļas vai locekļa pievilkšana viduslīnijai.
- plecu josla ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
- virsskaņas ātrums ķermeņa kustības ātrums gāzveida vidē, kas lielāks par skaņas ātrumu šajā vidē.
- abdukcija Ķermeņa locekļa atvirzīšana no ķermeņa viduslīnijas.
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva; vidums.
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- somatoģenēze Ķermeņa uzbūves un īpašību izveidošanās atkāra no apkārtējās vides.
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- vidums Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis.
- nolaižams ķīlis ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
- ķīļšverts Ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
- Kībarti Ķībarti - pilsēta Lietuvas dienvidos.
- kizjaks Ķieģeļu formā sapresēti lopu mēsli ar salmiem, ko dienvidos, bezmežu rajonos lieto kurināšanai un celtniecībai.
- Kikkurn Ķikures muiža, kas atradās Dienvidkurzemes apriņķa Klosteres pagastā.
- jahta kompromiss ķīļjahta, kurai ir arī šverts, ka izlaists ķīlim pa vidu.
- Pitkanas rags Ķīļu (Kihnu) salas tālākais dienvidu izvirzījums Rīgas līcī.
- benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai.
- ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
- nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska.
- duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts.
- Dienvidķīna Ķīnas dienvidu daļa.
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
- neokonfūcisms Ķīniešu fīlozofiskā skola, kas izveidojās Sunu dinastijas laikā (10.-13. gs.) un pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
- Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
- taoisms Ķīniešu valststicība līdz 20. gs. vidum; daoisms.
- triāde ķīniešu vidū sastopama organizētās noziedzības forma.
- nan- Ķīniešu vietu vārdos: dienvidu.
- kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
- balzamgurķi Ķirbju dzimtas siltzemju augi, Dienvidāzijā.
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- kapitonāža Ķirurģiska cistas dobuma likvidēšana.
- timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
- stoma Ķirurģiski izveidota atvere, kas savieno dobu orgānu ar ārējo vidi.
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- RML Labā vidējā daiva (angļu "right middle lobe").
- trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma.
- punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību.
- serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas.
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos.
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
- Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m.
- Abi lagūna lagūna Ziloņkaula krastā, Kotdivuāras dienvidu piekrastē.
- hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām.
- Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
- lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis.
- vidējā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām vidējās Saules kulminācijām.
- stacijas aizkave laika intervāls starp kadra beigu norobežotāja pēdējā bita uztveršanu un tās pašas stacijas steidzamo datu pirmā bita pārraidi saskarnē starp fizikālo slāni un pārraides vidi.
- kadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai lokālo tīklu vides pieejas vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos pārejas procesi.
- starpkadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai vides piekļuves vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos kadra pārraides izraisītie pārejas procesi.
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
- rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi.
- pusdienaslaiks Laika posms dienas vidū no pulksten 12 līdz 14; laika posms, kad ēd pusdienas.
- mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās.
- atomlaikmets Laika posms no 20. gadsimta vidus, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks.
- pusdienlaiks Laiks (dienas vidū), kad parasti ēd pusdienas.
- bita pārraides ilgums laiks, kas vajadzīgs, lai vienu bitu pārraidītu pa pārraides vidi noteiktā attālumā.
- pussegta laiva laiva, kuras klājs nosegts tikai līdz vidum.
- pārklāšanas laka laka, kas izveido aizsargsegumu apkārtējās vides iedarbes novēršanai.
- Lakadivu jūra Lakšadvīpu jūra Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē.
- inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana.
- Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m.
- Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
- fakucis Lamuvārdam "fak!" atbilstošs žests ar augšup vērstu vidējo pirkstu.
- Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži.
- Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe.
- Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km.
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
- grumbotā peperomija lapas grumbotas, smaragdzaļas, ar tumšāku vidu, ziedi balti, vālītēs.
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
- andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos.
- ciparvideodisks DVD-ROM lasāmatmiņas ciparvideodisks.
- interaktīvais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas paredzēts īpaši formalizētu datu, audioinformācijas un videoinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai personālajos datoros un televizoros.
- Lasenvolkanika Lasenvolkanikas nacionālais parks, ASV, Kaskādu kalnu dienvidos, platība - 433 km^2^, dibināts 1916. g.
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- dienvidlatgalis Latgales dienvidu daļas iedzīvotājs.
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas.
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
- sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas.
- vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu.
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene.
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem.
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana.
- Dienvidlatvija Latvijas dienvidu daļa.
- Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā.
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Židiņu svīta Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas ietver agrā viduspleistocēna starpleduslaikmeta nogulumu kopumu.
- Lettia Latvijas nosaukums viduslaiku latīņu avotos.
- Mācītāju partija Latvijas Pirmā partija, kuras organizatoru un piekritēju vidū bija vairāki mācītāji, arī pati partija pēc savas ievirzes ir kristīgi demokrātiska.
- Viduslatvija Latvijas vidusdaļa.
- Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
- agroklimatoloģija Lauksaimniecības klimatoloģija, zinātne par klimatu kā lauksaimnieciskās vides faktoru, kas ietekmē ražošanu.
- iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
- LPTV Lauku profesionāli tehniskā vidusskola.
- fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā.
- foļverki Lauku saimniecības Latgalē ar vidējo platību ap 45 ha, kas izveidojās uz bijušo muižu zemes 1920. gadu agrārajā reformā.
- country Lauku; lauku videi raksturīgs; lauku izcelsmes.
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai.
- laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā.
- laulības atlikšana laulības noslēgšanas atlikšana uz noteiktu laiku, parasti sievietēm uz reproduktīvā perioda vidējo vai vēlīno posmu.
- kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- iet uz biksēm lauzties, vienam otru saķerot ap vidu un cenšoties nogāzt gar zemi.
- Lazareva Lazareva jūra - malas jūra Dienvidu okeānā, apskalo Antarktīdas krastus starp 0. un 14. austrumu garuma grādu, platība - 929000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - >4500 m.
- trifokālā lēca lēca no trim segmentiem ar dažādām refrakcijas spējām; augšējais skatīšanai tālumā, vidējais - vidējā atstatumā un apakšējais - tuvumā.
- izliekta lēca lēca, kuras vidusdaļa ir biezāka par malām.
- ieliekta lēca lēca, kuras vidusdaļa ir plānāka par malām.
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā.
- Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m.
- Ašera glečers ledājs Antarktīdā (_Usher Glacier_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļaustrumos, Litvina līča piekrastē.
- Vahdnajegidls ledājs Islandes dienvidrietumu daļā, no tā iztek daudzas upes ziemeļu, austrumu un dienvidu virzienā.
- Mirdalsjegidls ledājs Islandes Dienvidu Zemes vidusdaļā.
- Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā.
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m.
- nolasmanis Ledus strēmeles gar ūdens tilpnes (upes, ezera, dīķa) krastu, kad vidus vēl nav aizsalis.
- alerods leduslaikmeta beigu posma siltākā fāze starp vidējo un vēlo driasu.
- Ledismita Leidismita, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- Leidžovas pussala Leidžou pussala Ķīnas dienvidos.
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas.
- metatarsalģija Lēkmjveida sāpes IV, retāk III vai II pleznas kaula galviņas apvidū osteohondrozes gadījumā.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
- Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli.
- Kalmara lēne Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 11218 kvadrātkilometru, 233200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalmaras lēne lēne Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 11218 kvadrātkilometru, 233200 iedzīvotāju (2011. g.).
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
- krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā.
- Nor Leņķmērs, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
- Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (angļu val. "Lesotho"), anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu.
- džūks Lēts ceļmalas krodziņš ASV dienvidaustrumos.
- nolaidenums Lēzeni slīps (Latvijjā līdz 3 grādiem) zemes virsas apvidus, kas pazeminās vienā virzienā.
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma.
- Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
- Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
- Guandunas pussala Liaodunas pussalas dienvidrietumu gals ("Guandongbandao"), Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, platība — \~3500 kvadrātkilometru; Kvantuna.
- Nabatija Libānas muhāfaza, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā.
- Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā.
- Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā.
- avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts.
- Arnemas līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (_Arnhem Bay_), Austrālijas Ziemeļu teritorijas ziemeļos, Bakingema līča dienvidaustrumos.
- Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m.
- Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m.
- Hānes līcis līcis Baltijas jūrā, Zviedrijas dienvidaustrumu piekrastē, Skones un Blēkinges lēnes krastā.
- Mēklenburgas līcis līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. _Mecklenburger Bucht_), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~50km, dziļums — līdz 27 m.
- Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m.
- Kuskokvimas līcis līcis Beringa jūras austrumu daļā, Aļaskas dienvidrietumu piekrastē, ieplūst Kuskovimas upe.
- Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m.
- Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis.
- Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē (vjetnamiešu val. "Vinh Bac Bo"), garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis.
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci.
- Anamarijas līcis līcis Karību jūrā (_Ana Maria, Golfo de_), Kubas dienvidu / dienvidrietumu piekrastē.
- Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m.
- Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu.
- Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas.
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
- Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku.
- Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m.
- Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m.
- Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m.
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts.
- aerofotogrāfēšanas augstums lidmašīnas lidojuma augstums virs fotogrāfējamā rajona vidējā līmeņa virsmas.
- lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās.
- centroplāns Lidmašīnas spārna vidējā daļa, kura centrālajā daļā savienota ar fizelāžu un kuras galos piestiprināti spārna gali.
- Vol Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Volans Lidojošā Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Aklantikē lidosta lidosta Francijā (_Atlantique_), Atlantijas Luāras departamentā, dienvidrietumos no Nantes pilsētas.
- A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera.
- Aizpūre Līdumnieki - apdzīvota vieta (vidējciems), Ludzas novada Līdumnieku pagasta administratīvais centrs.
- līdz pusei Līdz (kā) vidum, vidusdaļai.
- rīkstes Līdz 19. gs. vidum izplatīts miesas sodu veids, ko Latvijā atcēla 1865. gadā.
- Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
- thalattosauria Līdz 2 m gari jūras zauri ar spuras veida ekstremitatēm vidējā un augšējā marinā triasā Ziemeļamerikā.
- puslieli Līdz puslieliem - līdz stilbu vidum, līdz kāju muskuļu resnākajai vietai.
- pustīruma līdz tīruma vidum.
- īsā krūškorsete līdz viduklim saīsināta krūškorsete.
- līdz pusei Līdz viduklim, jostasvietai.
- ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene.
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m.
- Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m.
- Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
- Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi.
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
- Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
- Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots.
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē.
- Augšzejas līdzenums līdzenums Pieamūrā, starp Tukuringas un Džagdi grēdu dienvidos un Stanovaja grēdāju ziemeļos, garums - \~300 km, augstums - līdz 500 m.
- Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles.
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri).
- Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši.
- Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā.
- Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži.
- blāknums Līdzenums, apvidus ar līdzenu plakanu virsu.
- fillodijs Līdzīgi lapas plātnei izplājies lapas kāts vai vidējais (galvenais) nervs.
- vidējais mēlenis līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos.
- unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos.
- mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā.
- laterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienā vai abās sānu daļās.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū.
- uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
- Nāsira ezers Lielā Asuānas aizsprosta ūdenskrātuve Nīlā, Ēģiptē un Sudānā, platība - 5000 kvadrātkilometru, garums - \~560 km (160 km Sudānā), platums - 10 km, vidējais dziļums - 32,8 m.
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- Rodžersa Kāple Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnē.
- Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi).
- Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
- laks Liela naudas vienība rūpiju skaitīšanai, lietota vairākās Dienvidaustrumāzijas zemēs (1 laks = 100 000 rūpiju).
- peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- dravīdi Liela tautu grupa Indijas dienvidos un Šrilankā; runā dravīdu valodās.
- anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m).
- Grandkanjons Lielais kanjons Kolorādo upes vidustecē, ASV.
- CMa Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Canis Major Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Canis Maior Lielais Suns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns).
- Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri.
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
- Streimoja lielākā no Fēru salām, uz rietumiem no Eisturojas salas, platība - 398 kvadrātkilometri, tās dienvidu daļā atrodas valsts galvaspilsēta Touršhavna.
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m.
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli.
- Gotlande lielākā sala Baltijas jūrā, Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Zviedrijas teritorija (zviedru valodā _Gotland_), platība - 2960 kvadrātkilometru.
- Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m.
- Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
- vidējais uzspīlējums lielākā un mazākā uzspīlējuma vidējā aritmētiskā vērtība.
- Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
- Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls.
- Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m.
- Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm.
- Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m.
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā.
- Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km.
- Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m.
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
- Saimā ezers lielākais no Saimā ezeriem Somijas dienvidaustrumos, platība - 1800 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 58 m.
- Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km.
- Gangotri šļūdonis lielākais šļūdonis Himalajos, Indijā, (angļu val. "Gangotri"), atrodas Himalaju ziemeļrietumu daļā Zaskara grēdas dienvidu nogāzē, garums — 32 km, platība — 300 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3800 m vjl.
- vidējā spēle lielākās un mazākās spēles vidējā aritmētiskā vērtība.
- Augstākā Būtne Lielās franču revolūcijas beigu posmā jakobiāņu diktatūras laikā veidotā jaunā reliģija, kas pastāvēja sptuveni 3 mēnešus, sākot no 1794. g. maija, oficiāli likvidēts pēc gada, pieņemot jauno konstitūciju.
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
- Dienvidāzijas rase lielās mongoloīdās rases dienvidu atzars (dienvidmongoloīdi) ar austroloīdās rases piejaukumu, parasti tiek uzskatīta par pārejas formu; malajiešu rase.
- Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (_Australian Alps_), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā.
- Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji, lielākais augstums - 347 m vjl.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem.
- Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra.
- Bečuanalenda Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā 1885.-1966. g., kopš 1966. g. Botsvānas Republika.
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Akrotiri bāze Lielbritānijas suverēnais bāzes apgabals Kiprā, atrodas Kipras salas dienvidos Akrotiri līča piekrastē
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
- ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem.
- krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā.
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā.
- LRVP Lielrīgas Reģionālā vides pārvalde.
- hanters Liels jājamzirgs, labs lēcējs, spēj aulekšos veikt garas distances pa šķēršļotu apvidu; šādus zirgus audzē Anglijā medību sportam.
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- lieldārzs Lielsaimniecību augļu dārzi PSRS dienvidu republikās ar optimālo platību 1200-1500 ha.
- omladina Lielserbu organizācija serbu tautas apvienošanai no 19. gs. vidus līdz 1. pasaules karam.
- harpijas Lielu kalnērgļu ģints Dienvidamerikā.
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
- lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais).
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā.
- vidējais augšanas temps lielums, kas izteic parādības izmaiņu vidējo intensitāti visā aplūkojamā periodā, to izsaka skaitļa 1 daļās vai procentos un aprēķina pēc ģeometriskā vidējā formulas.
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%.
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
- Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
- LLMV Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (rāj.).
- Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces.
- tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem.
- bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai.
- LMV Lietišķās mākslas vidusskola.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
- lietojumprogramma "Print Manager" lietojumprogramma, kas paredzēta lietošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas koordinē visu operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumprogrammu izpildes rezultātu drukāšanu.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- brabansoni Līgti kareivji vidus laikos franču un angļu dienestā.
- Konjas plato Likaonas līdzenums Turcijā, Anatolijas plakankalnes dienvidu daļā.
- Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
- turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).
- izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības); arī izraidīt.
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
- jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
- Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
- bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- likvidators Likvidatorisma piekritējs.
- mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- dzēst Likvidēt elektronisko informāciju (piem., ziņas, attēlus, video ierakstus).
- dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
- vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
- noslēpt pēdas likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus.
- iziet brīvgājienu likvidēt spēli.
- atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
- neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- noslēpt (visus) galus ūdenī likvidēt, noslēpt pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
- nožņaugt Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
- putināties Likvidēt, piemēram, savu saimniecību, iedzīvi.
- saīsināt Likvidēt.
- likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis.
- Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
- gastērija Liliju dzimtas augs, dzimtene Dienvidāfrika, ap 70 sugu, sukulenti ar pretējām, 2 rindās vai spirāliski sakārtotām lapām; Latvijā 3 sugas audzē kā telpu puķes.
- agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā.
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- albuka Liliju dzimtas sīpolaugs Dienvidāfrikā, audzē arī siltumnīcās un augu mājās, arī istabās.
- sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā.
- havorčija Liliju dzimtas sukulents augs, savvaļā Dienvidāfrikā aug aptuveni 155 sugas, Latvijā 2 sugas audzē kā telpu puķes.
- alstremērija Liliju kārtas ģints ("Alstroemeria"), brīvā dabā sastopama Dienvidamerikā, Čīles centrālajā daļā, kur aug ceļmalās.
- muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs.
- muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
- ofsetpapīrs Līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu deformāciju mitrā stāvoklī; lieto iespieddarbiem ofseta tehnikā.
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
- krītpapīra pamatne līmēts, mašīngluds, balts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu un ierobežotu lineāro deformāciju samitrinātā stāvoklī.
- relatīvā limfocitoze limfocītu procentuāls pieaugums leikocītu pārējo formu vidū, ko novēro gk. neitropēnijas gadījumā.
- parastā limfangioma limfvadu paplašināšanās norobežotā apvidū.
- Apriķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Dienvidkurzemes novadā, māla slāņa biezums 1-12,7 m, māls ļoti trekns, derģs keramzīta ražošanai.
- Kaltiķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Kuldīgas novadā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas, derīgais slānis (tumšbrūns un sarkanbrūns horizontāli slāņots māls) vidēji 4,4 m biezs (1-10 m).
- Limpopa Limpopo, upe Āfrikas dienvidos.
- vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- izohimēna līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros vidējā gaisa temperatūra ziemā ir vienāda.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- izotera Līnija, kas kartē savieno vietas ar vienādu vidējo vasaras temperatūru.
- termiskais ekvators līnija, kas uz zemeslodes savieno vietas ar augstāko vidējo mēneša vai gada gaisa temperatūru.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
- lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
- Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
- dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- Gētes biedrība literāra biedrība, dibināta 1885. g. Veimārā (Vācijā), apvieno \~4000 individuālo biedru no 50 valstīm, 34 valstīs darbojas patstāvīgas šādas biedrības.
- perineālā litotomija litotomija ar griezienu caur urīnizvadkanāla plēvaino daļu starpenes vidū.
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- pneimartrogrāfija Locītavas rentgenogrāfija pēc gaisa vai gāzes ievadīšanas, kuru izmanto par kontrastvidi.
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā.
- videologs Logs, kurā neatkarīgi no pārējās displeja ekrānā attēlotās informācijas izspīdina kustīgus videoattēlus.
- neaktīvais logs logu vidē, kas spēj vienlaicīgi atveidot uz displeja ekrāna vairākus logus, neaktīvais logs ir logs, ar kuru lietotājs pašreizējā brīdī nestrādā.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- Balkānu – Kaukāza rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara.
- Vidusjūras rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara.
- Viduseiropas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu un dienvidu zara pārejas formām.
- Alpu rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu un dienvidu zara pārejas formām.
- Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem.
- tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_.
- vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
- fizikālās vides piesaistes apakšslānis lokālā tīkla fizikālā slāņa daļa, ko veido vides piesaistes bloka funkcionālās shēmas un kas nodrošina secīgu bitu plūsmas pārraidi.
- vides piesaistes bloks lokālā tīkla stacijas ierīce, ar kuru datu galiekārtas pievieno datu pārraides videi.
- koplietojamās vides lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā visi mezgli savienoti ar kopīgu pārraides vidi, piemēram, līniju vai kabeli.
- pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties.
- loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
- loģiskā posma vadības protokols lokālo tīklu protokols, kas vada kadru pārraidi starp datu stacijām neatkarīgi no tā, kā izmantota datu pārraides vide; _LLC_ protokols.
- vides piekļuves vadības protokols lokālo tīklu protokols, kas, ievērojot lokālā tīkla topoloģiju, vada piekļuvi datu pārraides videi un nodrošina datu apmaiņu starp datu stacijām; _MAC_ protokols.
- magnētiskā lente lokanas lentes veida magnētiskais informācijas nesējs, kura darba slāni ieraksta procesā magnetizē, veidojot ieraksta celiņus; lieto audiomagnetofonos un videomagnetofonos, kinotehnikā, skaitļošanas tehnikā u. c.
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
- Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā.
- Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas.
- lumbokolotomija Lokzarnas atvēršana jostas apvidū.
- lumps Lombs, vidēja labuma cukurs; smalkais cukurs no sīrupa.
- logomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
- lomagi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
- tomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
- Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos.
- estansija Lopkopības uzņēmums Dienvidamerikas stepēs, vidēji ap 1000 ha norobežotas (ar dzloņstiepļu žogiem, bet dažreiz līdz 300000 ha) teritorijas ar pārvaldes un saimniecības ēkām vidū.
- teni Lordu nosaukums Skotijā viduslaikos.
- karteča Ložmetēja veida sešstobru šaujamierocis (19. gadsimta vidū).
- Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
- Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness.
- Ašusola Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukuma variants.
- Buzdas Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukuma variants.
- Buzdys Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukums latgaliski.
- Gadživņi Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" kļūdains nosaukuma variants.
- Gadžiunes Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukuma variants.
- Gadžiunis Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukums latgaliski.
- Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski.
- jaundzelmieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" iedzīvotāji.
- Kokari Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kokori" neprecīzs nosaukuma variants.
- Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski.
- lakšinieki Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Lakšinieki" iedzīvotāji.
- rancieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ranči" iedzīvotāji.
- mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem.
- Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu.
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- izlutinātība Lutināšanas audzināšanas stila rezultāts, kas izpaužas paaugstinātās pretenzijās un prasībās pret citiem, nekonstruktīvā neapmierinātībā ar apkārtējo vidi, kaprīzēs utt.
- ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā.
- ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
- apskandināt Ļaut skanēt dziesmām pa visu apvidu.
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
- pazīt kā savu kabatu ļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
- pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
- plunžerpāris Ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
- Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai.
- kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos.
- psihognostika Mācība par cilvēku pazīšanu, balstoties uz individuālo dažādību pētījumiem.
- fizioloģija Mācība par dzīva organisma funkcijām, par procesiem, kas noris organismā un tā daļās - orgānos, audos un šūnās un to struktūras elementos, kā arī to saistību ar vidi.
- stādu morfoloģija mācība par stādu formu, par stādu ārējo un iekšējo uzbūvi un formu veidošanos individuālajā (ontoģenēze) un vēsturiskajā (filoģenēze) attīstībā.
- tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties.
- studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- darba vidē balstītas mācības mācību organizēšanas un īstenošanas pieeja, kurā izglītības un tālākizglītības programmas teoriju un praksi izglītojamie apgūst pārmaiņus izglītības iestādē un uzņēmumā, organizācijā vai pie individuāla saimnieciskās darbības veicēja.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
- pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- lingafonijas kabinets mācību telpa, kur individuālās kabīnēs un pasniedzēja centrālajā pultī ir audioaparatūra; to gk. izmanto svešvalodu mācīšanai.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju.
- Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā.
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē.
- zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji.
- kontrolimpulss Magnētisks impulss, kas ierakstīts videolentes transversajā kontrolceliņā, lai iezīmētu robežu starp diviem attēliem.
- videoieraksta iekārta magnetofons televīzijas attēla un skanas ierakstam un reproducēšanai; videomagnetofons.
- magnetopauze Magnetosfēras robeža ar starpplanētu vidi.
- CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
- CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
- refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā.
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- vidsēta Māja (sēta), kas atrodas vidū starp citām.
- lietusgals Mājas dienvidu gals.
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- maklas Mākleri un citi darījumu vidutāji.
- Aidarkels māklsīgs sāļūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos, platība \~250x15 km.
- sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums (kādā vietā, vidē).
- bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
- ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi.
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā.
- videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- individuālā izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc pēcnācējiem, resp. pēc individuālā genotipa.
- videne Mākslīga šūnu vidējā siena.
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
- espināls Makvisa nosaukums Dienvidamerikā.
- pintaders Māla spiedogs ar reljefu ornamentu, sastopami dažādās kultūrās no neolīta līdz viduslaikiem.
- roste Mala, josta, viduklis (drānām).
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- anofelisms Malārijas odu pastāvīga mitināšanās kādā apvidū.
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m.
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m.
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
- Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m.
- Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m.
- Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru.
- Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra.
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
- Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m.
- Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m.
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- Dienvidmandžūrijas zemiene Mandžūrijas līdzenuma dienvidu daļa Ķīnas ziemeļaustrumos, garums - \~360 km, platums - līdz 120 km.
- Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m).
- Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- spredings Mantijas litosfēras plātņu savstarpēja atbīdīšanās, ko okeānu vidusgrēdu zonās rada konvekcijas strāvas; okeāna dibena izplešanās.
- Lorensu Markiša līcis Maputu līcis, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā ("Baia do Maputo"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā.
- kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
- ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi.
- stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu.
- Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
- dalītā maršrutēšana maršrutēšana dalītās datu apstrādes vidē. Pakešu vai ziņojumu pārraides maršruta kārtējo soli izvēlas tieši tajā tīkla mezglā, no kura paketi vai ziņojumu pārraida.
- kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners.
- ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos.
- Solnceva Maskavas pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Maskavas pilsētas dienvidrietumos, ārpus apvedceļa.
- kamuflāža maskēšanas veids, kurā izmanto apvidus krāsām atbilstošu, plankumainu aizsargkrāsojumu.
- delarte Masku komēdija - itāliešu teātra veids, kas radās 16. gs. vidū; raksturīga teksta improvizācija un tipveida maskas - personāži, kas atkārtojas katrā izrādē; delartiskā komēdija.
- otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs.
- drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai.
- gāzpūtējs mašīna gāzes plūsmas radīšanai (spiediena ziņā vidējs starp ventilatoru un kompresoru); pūtējs (5).
- darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
- apmācība mašīnmācīšanās kontekstā – modeļa vai sistēmas parametru automātiska pielāgošana atbilstoši kādiem apmācības datiem vai pieredzei apmācības vidē ar nolūku uzlabot tās darbību
- dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- nolietošanās Materiāla īpašību neatgriezeniska maiņa ekspluatācijas laikā; tā izpausmes ir mehāniskais nodilums, materiāla nogurums un korozija, paliekošās deformācijas un sagrūšana, ko rada berze, slodze, temperatūra, mitrums, starojums, agresīva vide.
- virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids.
- ķīmiskā izturība materiāla spēja pretoties agresīvas vides - gāzu, sārmu, skābju un ūdenī izšķīdušu sāļu - graujošajai iedarbībai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
- siltumvadītspēja Materiālās vides spēja nodrošināt siltuma pārnesi.
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis.
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- ekoloģiski tīri materiāli materiāli, no kuriem vai no kuru klājumiem apkārtējā vidē neizdalās kaitīgas vielas.
- slapjā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas nav nostiprināta, bet brīvi peld presējošajā vidē.
- vērpata Matu savijums galvas vidū.
- virpats Matu savijums galvas vidū.
- vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli.
- Lofti grēdas Mauntlofti kalnu grēdas Dienvidaustrālijā.
- Lucavdaugava Mazā Daugava, Daugavas vidējais atzars Rīgā.
- roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā.
- Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne.
- poligonālie veidojumi maza un vidēja izmēra un reljefa formas sezonālā un mūžīgā sasaluma apvidos, kas rodas, saplaisājot gruntij.
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- skaņas ātrums mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - \~330 m/s.
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
- šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana.
- seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris.
- seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu.
- benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
- kamkoders Mazgabarīta kasešu videomagnetofons kopā ar videokameru.
- ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū.
- MVU Mazie un vidējie uzņēmumi.
- deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt.
- paglēvs Mazliet vai viduvēji gļēvs.
- paslidens Mazliet, nedaudz vai viduvēji slidens, glums.
- Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas.
- MVUAC Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centrs (reģ., piem., Ventspils ~).
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā.
- Dienvidu Trijstūris mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļa malā (latīņu "Triangulum Australe", saīsinājums "TiA"), Latvijā nav novērojams.
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā.
- siklis Mazs purviņš pļavas, ganības, dažkārt meža vidū.
- degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
- Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams.
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Nelspreita Mbombela, pilsēta Dienvidāfrikā, tās nosaukums līdz 2009. gada oktobrim ("Nelspruit").
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- medicīnas māsa medicīnas darbiniece (arī darbinieks; dat.: māsam), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- vidējais medicīnas personāls medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
- provizora palīgs medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
- pusdokters Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris); pusārsts.
- pusārsts Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris).
- medicīniskā ģeogrāfija medicīnas un ģeogrāfijas saskarnozare, kurā pēta cilvēku slimību ģeogrāfisko izplatību, slimošanas cēloņus un ģeogrāfiskas vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji, runā bušmeņu un bantu valodās.
- medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā.
- Alestēnara megalīta piemineklis Zviedrijas dienvidos (_Ales stenar_), Skanijā, no akmeņiem veidota kuģa kontūra 67 m garumā, ko veido 59 lieli laukakmeņi, kas katrs sver līdz 5 tonnām, un akmeņi katrā galā ir ievērojami lielāki par pārējiem.
- Bēkēša Meģe Ungārijas dienvidaustrumos, platība - 5632 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Bēkēščaba.
- Čongrāda Meģe Ungārijas dienvidos ("Csongrad"), platība - 4263 kvadrātkilometri, 425800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Segeda.
- Baraņa Meģe Ungārijas dienvidrietumos ("Baranya"), starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju.
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji.
- Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons.
- Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta.
- Fejēra Meģe Ungārijas vidienē, Donavas labajā krastā, platība - 4358 kvadrātkilometri.
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus.
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
- šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības.
- cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika.
- videsatkarīgais interfeiss mehāniska un elektriska saskarne lokālajos tīklos starp pārraides vidi un vides piesaistes bloku.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- statīva galva mehānisks statīva mezgls, uz kura uzņemšanas laikā nekustīgi nostiprina fotoaparātu, videokameru vai kinokameru.
- Malina Mehelena, pilsēta Beļģijas vidienē, tās nosaukums no franču valodas "Malines".
- Makrānas kalni Mekrānas kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā.
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm.
- Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.).
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- hloazma Melazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņu likvidēšanas.
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
- savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
- perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē.
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
- papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei.
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- īdas Mēneša vidus diena seno romiešu kalendārā (martā, maijā, jūlijā un oktobrī - 15. diena, pārējos mēnešos - 13. diena).
- vidmēnesis Mēneša vidus.
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju.
- mežu zona mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
- moderato Mērenā tempā (vidējā starp andante un alegreto).
- veiņ Mēreni, viduvēji.
- bipolaritāte Mēreno ziemeļu puslodes joslu augu un dzīvnieku (sevišķi jūras dzīvnieku) izplatība apmēram tajos pašos platuma grādos dienvidu puslodē.
- mezza Mērens, vidējs.
- mezzo Mērens, vidējs.
- veiņads Mērens, viduvējs.
- Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
- topogrāfiskā uzņemšana mērījumu kopums apvidus attēlošanai kartē.
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
- sociālā atveseļošana mērķtiecīga darbība, organizēts process, kura rezultātā pastāvošā sociālās sistēma mainās pati, izmainot arī sociālo vidi.
- individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu.
- dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti.
- caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana.
- elektroķīmiskā apstrāde metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē.
- saksotromba Metāla pūšaminstruments, kas pēc savas skaņu caurules mensuras atrodas vidū starp sakshornu un mežragu.
- deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos.
- gumijošana Metāla, dzelzsbetona vai cita materiāla pārklāšana ar gumiju vai ebonītu, lai tos aizsargātu pret agresīvās vides iedarbību, koroziju, berzi.
- kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls.
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
- čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku.
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus.
- orionīdas Meteoru plūsma ar radiantu Oriona zvaigznājā; aktivitātes periods 18.-25. oktobrī, maksimums 22. oktobrī - vidēji 10-45 meteori stundā.
- leonīdas Meteoru plūsma, kam radiants ir Lauvas zvaigznājā; aktivitātes periods 3.-27. novembrī, maksimums 17. novembrī - vidēji 8 meteori stundā.
- modulārā programmēšana metode vidēju un lielu programmu projektēšanai no nelielām neatkarīgām apakšprogrammām (moduļiem).
- vides piekļuves vadība metode, ar kuru tiek vadīta lokālo tīklu staciju secīga piekļuve datu pārraides videi.
- nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
- nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
- aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas.
- jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga.
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- ciparfotogrāfija metožu kopums digitālu fotoattēlu veidošanai un apstrādei; attēli tiek veidoti kā bitkartes, un tos veido, vai nu izmantojot ciparkameru, vai iztverot kadru no videoiekārtas, vai arī skenējot parastu fotoattēlu.
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija.
- piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju.
- saistaudu mezgliņi mezgliņi ar nekrozes perēkļiem zemādas audos roku un kāju locītavu apvidū vēlīnā sifilisa gadījumā.
- reimatiskie mezgliņi mezgliņi, kas reimatisma gaitā attīstās zemādas audos locītavu apvidū; tās ir Ašofa un Talalajeva mezgliņu tipa granulomas.
- mezomērs Mezodermas vidējā daļa starp epimēru un hipomēru.
- Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā.
- meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
- mežainis Meža iedzīvotājs, tāds, kuram māja ir meža vidū vai ielokā; arī tāds, kas dzīvo zemnīcā mežā.
- Inčuki Meža Inčuki - Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants.
- virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
- apuriņš Meža vidū mazs klajums, bet laukā, pļavā mazs koku pudurs.
- vidulājs meža viducis.
- vēreje Mežains apvidus.
- vēriena Mežains apvidus.
- vēriene Mežains apvidus.
- vēriens Mežains apvidus.
- Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
- aizsargājamie meži meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt vides aizsardzību.
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
- saudzējamais mežs mežs, kura apsaimniekošanā līdzvērtīgi jāsavieno vides aizsardzība un kokmateriālu ieguve.
- iecirknis Mežsaimniecības un meža izstrādāšanas administratīvā vienība 1959.-1992. g. (vidēji ap 1000 ha meža).
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
- Mežawydy Mežvidu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- Bryngi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski.
- Bryngys Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski.
- Goreites Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukuma variants.
- Goreitis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukums latgaliski.
- Grivdinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" kļūdains nosaukuma variants.
- Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski.
- grivdenieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Grivdenieši" iedzīvotāji.
- Kaķi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaki" kļūdains nosaukuma variants.
- Kaprāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaprani" bijušais nosaukums.
- Kuorklinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski.
- Kaiseļi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukuma variants.
- Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Meža Inčuki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants.
- mežinčukieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežinčuki" iedzīvotāji.
- mežvidieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji.
- Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukuma variants.
- Mežavydi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukums latgaliski.
- Martuzāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants.
- Ūtrī Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Liuzinīki" nosaukums latgaliski.
- Reinis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Reiņas Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants.
- Rulani Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rulāni" nosaukuma variants.
- Rumpli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpļi" nosaukums latgaliski.
- Seili Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
- Skūteles Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukuma variants.
- Skūtelis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukums latgaliski.
- Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- Ūzuļnīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ūzulnīki" nosaukuma variants.
- Mežavydu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski.
- Ūtrī Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski.
- Mežavidu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants.
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
- pritons Midzenis, perēklis; zaņķis; vieta, kur uzdzīvo kriminālvidei piederīgie.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- periependimālais mielīts mielīts, kas skar muguras smadzeņu apvidu ap centrālo kanālu.
- difūzais mielīts mielīts, kas skar plašus muguras smadzeņu apvidus dažādās vietās.
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- atenuācija Mikrobioloģijā patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem.
- aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu.
- parahromofors Mikroorganisms, kas producē pigmentu, bet neizdala to savā ārējā vidē.
- amfimikrobs Mikroorganisms, kas var būt aerobs vai anaerobs atkarībā no vides apstākļiem.
- involūcija Mikroorganismu deģenerēšanās, izviršana nelabvēlīgā vidē.
- mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
- mikrobocenoze mikroorganismu kopums noteiktā teritorijā, vidē.
- tīklošanas mikroshēma mikroprocesors, kas nodrošina datu nosūtīšanu un saņemšanu (t. sk. audio- un videoinformāciju) datu pārraides tīklos tā, ka šo funkciju izpildei papildierīces nav nepieciešamas.
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
- operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai.
- Mic Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Microscopium Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
- emma Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū.
- deņikiniāde Militāra diktatūra (1918.-1920. g.), ko nodibināja A. Deņikins Dienvidkrievijā un Ukrainā.
- ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
- bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem).
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem.
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem.
- kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
- reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta.
- arbutīns Miltenāju glikozīds; sārmainā vidē sadalās hidrohinonā un glukozē.
- megatērijs Milzīgs, fosils nepilnzobju kārtas dzīvnieks, līdzīgs tagadējiem sliņķiem, to atliekas sastopamas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m.
- andezīns Minerāls plagioklazu grupā; raksturīgs magmatiskajiem iežiem ar vidēju silīcijskābes saturu.
- Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha.
- atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem.
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
- eksogēnā mirstība mirstība, ko izraisa nelabvēlīgi vides vai citi ārēji cēloņi.
- feihoja miršu dzimtas ģints ("Feijoa"), mūžzaļi koki un krūmi Dienvidamerikā; 3 sugas; audzē arī Gruzijas rietumu daļā, Azerbaidžānā.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- mirušo vidējais vecums mirušo personu vecuma aritmētiskais vidējais lielums noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
- Misisipija Misisipi, štats ASV dienvidos.
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km.
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.).
- higroskopiskais koksnes mitrums mitrums, kuru koksne uzsūc no apkārtējās vides (gaisa, tvaika, dūmgāzēm), vai saistītais mitrums.
- koksnes līdzsvara mitrums mitrums, uz kuru tiecas žūstoša koksne, ja to iztur vidē ar nemainīgiem parametriem (temperatūru un gaisa mitrumu).
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
- Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai.
- fenokopija Modifikācija, kura rodas, ārējai videi iedarbojoties uz gēna realizēšanos pazīmes attīstības procesā, un kura kopē pazīmes, kas raksturīgas citam genotipam vai atsevišķiem tā elementiem.
- iegūtās pazīmes modifikācijas, kas veidojas kā organisma reakcija uz ārējās vides faktoru iedarbību.
- detektēšana Modulēšana, nesējfrekvences sprieguma vai strāvas signāla pārveidošana modulācijas spriegumā (skaņas vai videofrekvences signālā); informācijas signāla atdalīšana no tā nesējviļņa.
- Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls.
- Mokpo Mokpho, pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā).
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
- Tomini līcis Moluku jūras līcis tās rietumu daļā ("Teluk Tomini"), Sulavesi salas austrumu piekrastē, garums - 440 km, platums pie ieejas - \~100 km, rietumu daļā - \~200 km, lielākais dziļums - 3573 m, līča vidū - Togianu salas, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,4 m.
- aktīvā jauda momentānās jaudas vidējā vērtība maiņstrāvas perioda laikā; apzīmējums P; mērvienība vats (W).
- Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
- Monaka Monako, valsts Eiropas dienvidos.
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- hasari Mongoloīdu tauta Afganistānas vidienē, runā persu valodā, ticīgie - šiīti.
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
- multifrekvenču monitors monitors, kas piemērots darbam ar visiem kāda noteikta frekvenču diapazona signāliem un tādējādi rada iespēju izmantot dažādus videostandartus.
- demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko).
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
- Montevidea Montevideo, Urugvajas galvaspilsēta.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- Žemaitijas augstiene morēnu pauguraine Lietuvas ziemeļrietumos, vidējais augstums — 120-150 m, lielākais — 234 m, daudz ezeru.
- simpatrija Morfoloģiski līdzīgu, bet fizioloģiski un ekoloģiski atšķirīgu sugu vai formu kopdzīve vienā un tajā pašā apvidū.
- pekarijs Mošus cūciņa, dzīvo Dienvidamerikā.
- hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons.
- motorallijs Motosporta sacensību veids - brauciens pa šķēršļotu apvidu.
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns.
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū.
- mielodisplāzija Muguras smadzeņu defektīva attīstība (sevišķi jostas un krustu apvidū).
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija.
- vidmugura Muguras vidus.
- vidmugurs Muguras vidus.
- abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
- Moha Muha, pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Moncha").
- Akaba muhāfaza (_Al ʻAqabaqh_) Jordānijas dienvidrietumos.
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts.
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.).
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām.
- frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus).
- vecuma angioma multipli, sīki, rubīnsarkani mezgliņi, galvenokārt uz sejas un lūpām, nereti arī uz vidukļa un locekļiem; paralēli kapilāriem ir akantoze, hiperkeratoze un papilomatoze.
- multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
- resursu apmaiņas datnes formāts multivides datu formāts, ko kopīgi izstrādājušas firmas _IBM_ un _Microsoft_ un kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādām aparatūras platformām.
- grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- vilcējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā katru nepieciešamo datu elementu lietotājs saņem tikai tad, ja ir to pieprasījis.
- vilcējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā katru nepieciešamo datu elementu lietotājs saņem tikai tad, ja ir to pieprasījis.
- salikta ierīce multivides ierīce skaņas vai cita veida speciālā datnē (piemēra, MIDI datnē) ierakstītas informācijas reproducēšanai.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
- Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
- demunicipalizācija Municipalizācijas likvidēšana; municipalizēto celtņu atdošana vecajiem privātīpašniekiem; municipālo uzņēmumu pārdošana privātām firmām un atsevišķām personām.
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam.
- vienspārna murds murds ar vienu murda vidū piestiprinātu spārnu.
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem.
- Marambidži Murumbiģi, upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee").
- Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru.
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku; šī virziena skaņdarbi.
- psihodinamiskā terapija mūsdienu psihoanalītiskā terapija, kas atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes var būt gan individuāla, gan arī grupveida.
- krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu.
- mošusvērsis Muskusvērsis - dobradžu dzimtas suga, vidēji liels pārnadzis ar garu apmatojumu un lieliem ragiem.
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
- mumspuse Mūsu puse, mūsu apvidus.
- mumspusietis Mūsu puses, mūsu apvidus cilvēks.
- Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas.
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
- Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
- medzo Mūzikā: vidēji, mēreni.
- amfibrahijs Mūzikas teorijā trīs daļu metriskā pēda ar uzsvaru uz pēdas vidējās daļas.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
- badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
- afrikandi Nācija, Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāji, ieceļotāju no Eiropas pēcteči, ticīgie - protestanti (reformāti); būri.
- Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
- Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī.
- Alpu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Alpine National Park_), Viktorijas štatā, Austrālijas Alpu dienvidos.
- Astribladaunsu nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Astrebla Downs National Park_), Kvīnslendas dienvidrietumu daļā.
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai.
- Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos.
- Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu.
- Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos.
- Peresa Rosalesa nacionālais parks nacionālais parks Čīlē, Longitudiālās ielejas dienvidu galā, platība - 1352 kvadrātkilometri, dibināts 1926. g.
- Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
- Abidžatas-Šallas ezeru nacionālais parks nacionālais parks Etiopijā (_Abijatta-Shalla Lakes National Park_), kurā var sastapt tūkstošiem flamingu, atrodas \~200 km uz dienvidiem no Adisabebas.
- Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m.
- Kamarga Nacionālais parks Francijas dienvidos, Ronas deltā, platība 720 kvadrātkilkometru, dibināts 1967. g. (rezervāts no 1928. g.), flamingu kolonija (lielākā Eiropā), gājputnu apmešanās un ziemošanas vieta, aizsargā bebrus un savvaļā pārgājušos zirgus un vēršus.
- Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos.
- Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi.
- Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā.
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
- Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos.
- Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Aoraki/Mount Cook National Park_), Dienvidsalā, Kenterberijas reģionā.
- Aspairinga kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Mount Aspiring National Park_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā.
- Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā.
- Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē.
- Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos.
- Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē.
- Alānijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā (_"Alanija", Nacionalʾnyj park_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži.
- Alakranesas rifa nacionālais parks nacionālais parks Meksikā (_Arrecife Alacranes, Parque Nacional_), Meksikas līča dienvidaustrumu daļā.
- Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā.
- Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku.
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks.
- Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos.
- Asīra nacionālais parks nacionālais parks Saūda Arābijā (_‘Asīr MP_), Asīras mintakas dienvidos.
- Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas.
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
- Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
- NVVC Nacionālais vides veselības centrs.
- Nagpūra Nāgpurs, pilsēta Indijas vidienē.
- Nigela Naidžela, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel").
- nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva.
- petonija Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints, kas cēlusies Dienvidamerikā; dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- brunsfelsijas Nakteņu dzimtas nelieli krūmi ar mūžzaļām lapām, savvaļā sastop Dienvidamerikā, ziedi sākumā tumši violeti, vēlāk izbalo un kļūst balti.
- baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem.
- pepino Nakteņu suga ("Solanum muricatum"), izcelsme - Dienvidamerika.
- naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu.
- pusnakts stunda Nakts vidus.
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
- vidnakts Naktsvidus, pusnakts.
- bugenvilejas Naktsziežu dzimtas ģints ("Bougainvillea"), kāpelējoši krūmi no Dienvidamerikas, audzē puķu podos.
- Mazā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Dienvidāfrikas Republikā.
- Tengrinurs Namco - ezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā.
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
- Nannina Naņnina, pilsēta Ķīnas dienvidu daļā ("Nanning").
- Bunguranas salas Natunas salas Dienvidķīnas jūrā.
- riska kapitāls nauda, ar ko specializētas firmas, komercbankas vai atsevišķas personas finansē vidēji ilgus komercpasākumus - gk. jaunu firmu izveidošanu vai jau izveidotu firmu paplašināšanu.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- vona Naudas pamatvienība Dienvidkorejā (Korejas Republikā) un Ziemeļkorejā (Korejas TDR).
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām.
- dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme.
- sū Naudas vienība (Francijā līdz 20. gs. vidum); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hvans Naudas vienība Dienvidkorejā.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- Ahsonnutli Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - augstākā dieviete, kas simbolizē pārmaiņas dabā un kas radījusi dienas gaismu, kā arī debesjumu.
- Jeji Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - gari - demiurgi.
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
- mezzo forte ne pārāk skaļi, vidēji stipri.
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri.
- Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri.
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
- linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra.
- novecošana Neatgriezenisks organisma individuālās attīstības process.
- valsts kontrole neatkarīga koleģiāla institūcija, kas revidē valsts mantas stāvokli un rīcību ar valsts mantu; tās darbība nav attiecināma uz Saeimu.
- ārējais revidents neatkarīga persona, kura revidē uzņēmuma finansu pārskatus un sniedz par tiem savu atzinumu.
- vidnedēļa Nedēļas vidus.
- abiotiskie faktori nedzīvās dabas vides apstākļu kopums, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību.
- vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji.
- Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi.
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
- Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams.
- Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums.
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums.
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi.
- Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams.
- Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams.
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- sfinkteralģija Neiralģiskas sāpes tūpļa slēdzējmuskuļa apvidū.
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
- Fertē ezers Neizīdles ezera nosaukums Ungārijā, kur atrodas šī ezera dienvidu gals.
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība Latvijā, līdz 22 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas izveidota pēc 1920. g. agrārreformas.
- dzirdes aparāts neliela individuāla skaņu pastiprinātāja ierīce, ko izmanto dažāda veida vājdzirdības gadījumos.
- priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- Lokerbi neliela pilsēta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā, virs kuras 1988. g. 21. decembrī eksplodēja pasažieru lidmašīna; vietvārds, kas kļuvis par simbolu teroristiskas darbības rezultātiem.
- Atertona neliela sala Antarktīdā (_Atherton Island_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos.
- Sirdseja neliela sala Atlantijas okeānā, Islandes salas dienvidrietumu piekrastē.
- Keinastu neliela sala Baltijas jūras Veinameri līča dienvidos, Muhu salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Maka neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Ramas un Eigas salas.
- Kena neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas.
- Kāfofmena neliela sala Īrijas jūrā, Menas salas dienvidrietumos, no kuras šķir Kāfa šaurums, Lielbritānijas kroņa zemes _Menas Sala_ teritorija.
- Altovelo neliela sala Karību jūrā (_Alto Velo, Isla_), dienvidos no Haiti salas, Dominikānas teritorija.
- Armatja neliela sala Krētas jūras dienvidaustrumu daļā (_Armathiá, Nísos_), ziemeļos no Kasas salas.
- Jaraga neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, dienvidrietumos no Ljogas salas.
- Mjūgleja neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidos.
- Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala.
- Stroma neliela sala Pentlendfērta šauruma dienvidu daļā, Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē.
- Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Hallmoneja neliela sala Špicbergenas arhipelāga dienvidu daļā, austrumos no Nēgerpintena.
- Senda neliela sala Ziemeļu šaurumā, dienvidaustrumos no Kintairas pussalas.
- lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis.
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos).
- lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula.
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams.
- Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7.
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī.
- pundurdinozaurs Neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu.
- Jēgilsardlouns neliels ezers Islandes dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna piekrasti un Vahdnajegidlu.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
- bedre Neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru).
- Sūknis neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē (latīņu "Antlia", sengrieķu "ἀντλία", saīsinājums "Ant"), spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams.
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
- buksuss Neliels, mūžzaļš dienvidzemju koks ar ļoti cietu koksni.
- fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos.
- Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_).
- Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos.
- Ambergrisu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna rietumos (_Am bergris Cays_), Kaikosu salu dienvidos, Tērksas un Kaikosas teritorija.
- Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
- Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
- onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū).
- nanisms Nenormāli mazs augums salīdzinājumā ar to, kāds tas vidēji ir attiecīgās sugas attiecīgā vecuma, dzimuma, populācijas, rases pārstāvjiem; pundurība.
- mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas.
- šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki.
- neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs.
- atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot).
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 14 zonu (pagaidu iedalījums), robežojas ar Ķīnu un Indiju.
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
- kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma.
- Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu.
- kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos.
- elastības teorija nepārtrauktās vides mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu elastīgo deformāciju.
- plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses.
- grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa.
- nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
- proģimnāzija Nepilna vidējā mācību iestāde.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- Trītons Neptūna lielākais pavadonis ("Triton"), vidējais attālums no planētas - 354800 km, izmēri - 2706 km.
- Despoina Neptūna pavadonis ("Despina"), vidējais attālums no planētas - 52500 km, izmēri - 148 km.
- Galateja Neptūna pavadonis ("Galatea"), vidējais attālums no planētas - 62000 km, izmēri - 158 km.
- Halimēde Neptūna pavadonis ("Halimede"), vidējais attālums no planētas - 1572800 km, izmēri - 61 km.
- Lāomedeja Neptūna pavadonis ("Laomedeia"), vidējais attālums no planētas - 23571000 km, izmēri - 40 km.
- Lārisa Neptūna pavadonis ("Larissa"), vidējais attālums no planētas - 73500 km, izmēri - 192 km.
- Najāda Neptūna pavadonis ("Naiad"), vidējais attālums no planētas - 48200 km, izmēri - 58 km.
- Nereīda Neptūna pavadonis ("Nereid"), vidējais attālums no planētas - 5513400 km, izmēri - 340 km, atklāts 1949. g.
- Nēso Neptūna pavadonis ("Neso"), vidējais attālums no planētas - 48387000 km, izmēri - 60 km.
- Protejs Neptūna pavadonis ("Proteus"), vidējais attālums no planētas - 117600 km, izmēri - 416 km.
- Psamate Neptūna pavadonis ("Psamathe"), vidējais attālums no planētas - 46695000 km, izmēri - 38 km.
- Sao Neptūna pavadonis ("Sao"), vidējais attālums no planētas - 22422000 km, izmēri - 40 km.
- Talasa Neptūna pavadonis ("Thalassa"), vidējais attālums no planētas - 50100 km, izmēri - 80 km.
- dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā.
- elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva.
- mieloshīze Nervu caurules nepilnīga noslēgšanās muguras smadzeņu apvidū.
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- pazaudēt sevi nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
- koaglutinācija Nespecifiska eritrocītu aglutinācija vidē, kurā notiek precipitācijas process.
- īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem.
- vidišķīgs Netiešs, viduvējs, vidējs.
- netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku.
- ovčina Neuzticams cilvēks tiesāto vidū.
- epilācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana no ķermeņa, likvidējot to no ādas kopā ar mata sīpolu.
- kaitējums Nevēlama iedarbība uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
- sadursme Nevēlama situācija pārraides vidē, kas rodas, ja vairākas lokālā tīkla stacijas raida vienlaikus.
- sekstings nevēlama, aizskaroša seksuāla rakstura ziņu, attēlu vai video sūtīšana, izmantojot modernās tehnoloģijas.
- kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
- Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos.
- paki Nicinošs pakistāniešu apzīmējums (gk. angliski runājošā vidē).
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- stuiver Nīderlandes bilona graša monēta, ko sāka kalt no 15. gs. vidus.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga.
- plīns Niedrēm apaugusi vieta ezerā starp krastu un dziļāku ūdeni ezera vidū.
- lumbālā nefrektomija nieres ekstraperitoneāla izņemšana caur griezumu jostas apvidū.
- nieres vārti nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai.
- Baltā Nīla Nīlas nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km.
- Ninsja Ninsjas Hueju autonomais reģions - atrodas Ķīnas vidusdaļā, administratīvais centrs - Iņčuaņa, platība - 66000 kvadrātkilometru, 6100000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Njasa Njasa ezers - Ņasas ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā.
- malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
- specijas dālderis no 1566. g. līdz 18. gs. vidum kalti dālderi 32 grašu vērtībā.
- kulta vietas no apkārtējās vides norobežotas vietas, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģisku rituālu veikšanai (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra.
- durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
- deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem.
- audu kultūra no dzīva organisma izolēti audi, kas aug mākslīgi sagatavotā vidē.
- reakcijas norma no genotipa atkarīga specifiska pazīmes reakcija uz vides apstākļu maiņu, dažādos vides apstākļos iespējamā pazīmes mainības amplitūda.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- mātesrausis No labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū.
- ola No organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem).
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
- kardu dzija no vidēja rupjuma un garuma kokvilnas šķiedrām iegūta dzija.
- cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
- vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- grigulis noapaļots zoss kauliņš ar tukšu vidu uz kura tin dziju.
- Mino-Ovari Nobi, līdzenums Japānā, Honsju slas dienvidaustrumos.
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā.
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
- rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- Serbedaru valsts nodibinājās Horasānā 1337. g. un pastāvēja līdz 1381. g., kad to likvidēja Timurs.
- Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu.
- Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā.
- Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
- ekonodoklis Nodoklis, kas jāmaksā tām nozarēm, kuru darbība atstāj negatīvu ietekmi uz vidi.
- aerofogrāfēšanas mērogs nofotogrāfētā rajona aerofotoainu mēroga vidējā vērtība.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
- fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos.
- Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- nofīrēt Nolikvidēt.
- ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
- kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas.
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota.
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
- starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
- tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
- te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- lumbo- Norāda uz jostas apvidu.
- lurabo- Norāda uz jostas apvidu.
- pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
- ilio- Norāda uz zarnkaulu vai tukšuma apvidu.
- tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, notiek.
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- malrotācija Normālas orgāna rotācijas trūkums embrioloģiskās attīstības laikā, piem., embrija viduszarnai.
- revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem.
- nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt (2).
- izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides.
- Mazais Balhans norobežota kalnu grēda uz dienvidiem no Lielā Balhana, garums - \~30 km, augstums - līdz 777 m.
- aizgalds Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli.
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā.
- kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu.
- krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni.
- eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
- uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos.
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
- Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai.
- kasete noslēgts atmiņas modulis, kas kā datu vidi izmanto magnētisko lenti.
- submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- orientēties noteikt debespuses, savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni.
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
- iedzīvotāju vidējais vecums noteikta iedzīvotāju kopuma indivīdiem aprēķinātais vidējais gadu skaits.
- formāts noteikta informācijas izkārtojuma struktūra, ko izmanto informācijas apstrādei, ierakstīšanai datu vidē, attēlošanai displeja ekrānā vai izdrukai.
- dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu.
- mirstības (vispārējais) koeficients noteiktā laikā mirušo skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
- laulību šķiršanas (vispārējais) koeficients noteiktā laikā šķirto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
- plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem.
- aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
- orientēšana noteikta stāvokļa radīšana (kam) attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām.
- tonzūra Noteiktā veidā izskūta, izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem un mūkiem).
- augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas.
- strāva Noteikta virziena (parasti gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē samērā šaurā joslā.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- kopgriezums Noteikta Zemes garozas laukuma vidējais ģeoloģiskais griezums.
- iedzīvotāju blīvums noteiktas teritorijas apdzīvotības biežums, ko parasti izsaka kā vidējo iedzīvotāju skaitu uz vienu km^2^.
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
- ekotips Noteiktiem vides apstākļiem piemērojusies dzīvo būtņu forma.
- izlase noteiktiem vides apstākļiem vislabāk pielāgoto formu izdzīvošana, nodrošinot maksimālu dzīvotspējīgo pēcnācēju skaitu.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- Kerra efekts noteiktu šķidrumu un gāzu īpašības iegūt dubultlauzošas vides īpašības, ja tos ievieto ārējā elektriskajā laukā.
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aizkraukles novads novads (2008.-2021. g.) Vidzemes dienvidu daļā, ietvēra Aizkraukles pagastu un Aizkraukles pilsētu.
- Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni.
- Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Grobiņas novads novads Kurzemes rietumu daļā, pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Grobiņas pilsētu un Bārtas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu; 2021. g. reformā teritorija iekļauta Dienvidkurzemes novadā.
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Lidija Novads Mazāzijas rietumu nomales vidusdaļā.
- mahra Novads un tauta Hadramūtas krastā Arābijas dienvidu nomales zemienē.
- Koknesas novads novads Vidzemes dienvidu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Bebru, Iršu un Kokneses pagastu, kas 2021. g. iekļauti Aizkraukles pagastā.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- karšu rekognoscēšana novecojušu topogrāfisko karšu satura korekcija atbilstoši jaunajām apvidus īpatnībām.
- izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
- iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā).
- sanēt Novēršot piesārņojumu, atjaunojot u. tml., uzlabot (teritoriju, vidi).
- nočviruļot Novidžināt.
- gravitācijas anomālija novirze no smagumspēka vidējā sadalījuma.
- ekskursija Novirze no vidējā stāvokļa; kustības apjoms; vibrācijas amplitūda.
- likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas; darba veids.
- mužiks Noziedznieks, kas neievēro "zagļu likumus", kriminālvides tradīcijas.
- Sutapitaka Nozīmīgākā theravādas budistu svēto rakstu kolekcija, ko veido Budas sprediķi, to vidū Dhammapada.
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū.
- Kvots Nueru (Sudānas dienvidi, Etiopija) mitoloģijā - pirmsencis, demiurgs, kultūrvaronis, kas radījis sauli un cilvēkus, kā arī visu citu, spēj cilvēkam parādīties sapnī, pareģojot grūtniecību vai nāvi.
- Negeša Nuguša, upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā.
- Gothoba Nūka, pilsēta Grenlandes dienvidrietumos.
- Malāvi ezers Ņasas ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā.
- ņemt (kādu) zem rokas ņemt, tvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- Oandu Oandu horizonts - vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums - 2-7 m, nodalīta Ziemeļigaunijā.
- Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta.
- Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Murzūka Oāze un apdzīvota vieta Murzūkas idhāna ziemeļu malā, Lībijas dienvidrietumos.
- Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra.
- Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi.
- Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš.
- videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
- gara fokusa objektīvs objektīvs, kura fokusa garums ir lielāks par vidējo; var uzņemt tālu esošus objektus un lielus sīku objektu attēlus.
- platleņķa objektīvs objektīvs, kura fokusa garums ir mazāks par vidējo un ar kuru var ietvert kadrā plašu filmējamās vides daļu.
- avots objekts (vide, izejmateriāls, ierīce u. tml.), no kā var iegūt, piemēram, vielu, enerģiju, materiālu.
- orientieris Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
- Īstā Somija Obūlande - apvidus Somijas dienvidrietumos, ietver piekrasti un Obū šēras.
- Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos).
- mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
- gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā.
- revīzija Oficiāla firmas grāmatvedības kontu pārbaude, ko katru gadu atbilstoši likumam veic kvalificēts revidents.
- petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajām valsts varas institūcijām.
- graulines Ogas, dažos apvidos (Latgalē) lācenes.
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
- Ziemeļu Ledus okeāns okeāns Arktikā, starp Eirāziju un Ziemeļameriku, platība — 14,75 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1220 m, lielākais dziļums — 5527 m.
- Oct Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Octans Oktants, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni.
- deokupācija Okupācijas pārtraukšana, pasākumi, kuru mērķis ir likvidēt okupāciju un tās sekas.
- Gaismas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems.
- Ālandu salas Olande, arhipelāgs Botnijas līča dienvidos.
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
- Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- oolīts Oolītu formācija, vecāks apzīmējums juras formācijai Anglijā, sevišķi formācijas vidējai un augšējai daļai, kur dominē oolītiski kaļķakmeņi.
- operacionālā apkārtne operacionālā vide.
- multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- hidrooptika optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos ūdens vidē.
- nehomogēnas vides optika optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos, gaismas izkliedi, gaismas absorbciju optiski nehomogēnās vidēs.
- komforta zona optimālā vides temperatūra, kurā dzīvnieks jūtas vislabāk.
- totalrefleksija Optiska parādība, ka gaisma pilnībā atstarojas no divu virsmu robežplaknes optiski blīvākajā vidē.
- refrakcijas koeficients optiskā starojuma izplatīšanās ātrumu attiecība divās vidēs; tādās vidēs, kurās notiek arī gaismas absorbcija, refrakcijas koeficients ir komplekss lielums, kura imaginārā daļa ir absorbcijas konstante
- videodisks optiskais disks, kas paredzēts tikai ierakstīto datu nolasīšanai un ko izmanto video- un ar to saistītās audioinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai.
- cietvielu lāzers optiskais kvantu ģenerators, kura aktīvā vide ir dielektriski kristāli un stikli, kas satur optiski aktīvus centrus (piemaisījumi – retzemju metālu vai pārejas metālu joni, krāsu centri), kuru enerģētiskie līmeņi tiek izmantoti inversijas apdzīvotības radīšanai.
- diaprojektors Optisks aparāts mazformāta un vidējā formāta diapozitīvu vai diafilmu projicēšanai uz ekrāna.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- dangari Oraoni - tauta Indijas dienvidaustrumos.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- diafīze Organisma garo kaulu vidusdaļa.
- deviācija Organisma orgāna individuālajā attīstībā radusies novirze, kuras cēlonis ir eksistences apstākļu maiņa orgāna veidošanās vidējās stadijās.
- morfoģenēze Organisma orgānu sistēmu un daļu rašanās individuālajā un vēsturiskajā attīstībā.
- adaptācijas sindroms organisma pārmaiņas, ko izraisa pielāgošanās apkārtējās vides apstākļiem.
- iedzimtība organisma spēja nodot pēcnācējiem savas sugas un individuālās pazīmes un attīstības īpatnības, kas ir ģenētiski noteiktas.
- eksterofekcija Organisma spēja reaģēt uz apkārtējās vides iedarbību, ko īsteno centrālā nervu sistēma.
- tauste organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- galvanotakse Organisma tieksme novietoties atbilstoši apkārtējās vides strāvām.
- ekoloģija Organisma un vides mijattiecības.
- organisma adaptācija organisma vai tā daļu (orgānu) jebkādas izmaiņas, kas ļauj tam pielāgoties videi un palīdz izdzīvot.
- eirihalīni Organismi (dzīvnieki), kas pielāgoti dzīvei vidē ar dažādu sāļuma pakāpi.
- termofili organismi organismi (gk. mikroskopiski), kas spēj dzīvot relatīvi augstā (līdz 70 ⁰C) temperatūrā; to dabiskā dzīves vide ir karstie avoti un termālie ūdeņi.
- halofili Organismi, kas dzīvo tikai sāļā vidē, piem., koraļļi.
- eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci.
- eiritermi organismi, kas spēj izturēt ievērojamas ārējās vides temperatūras svārstības.
- kriofili Organismi, kuru augšanai un attīstībai nepieciešama zema vides temperatūra.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- homoterms Organisms ar pastāvīgu ķermeņa temperatūru jebkuros vides apstākļos.
- stenohalīns Organisms, kas piemērojies dzīvei šaurā vides sāļuma diapazonā.
- aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
- filembrioģenēze Organismu individuālās attīstības gaitā radušās novirzes no vēsturiski raksturīgās attīstības gaitas.
- bletila Orhideju dzimtas ģints ("Bletilla"), savvaļā sastopama Ķīnas dienvidos, Eiropā audzē kā krāšņumaugu.
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt.
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- Ābadāna ostas pilsēta Irānas dienvidrietumos (_Ābādān_), Hūzestānā, 300000 iedzīvotāju, naftas pārstrāde, naftas un tās produktu eksports.
- Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m.
- Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
- Āfrika Otrais lielākais kontinents (aiz Eirāzijas) un pasaules daļa (aiz Āzijas), atrodas uz dienvidiem no Eiropas, vidusdaļu šķērso ekvators, platība - 29700000 km^2^ (kopā ar salām 30300000 km^2^), 933 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē.
- II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē.
- Atlantijas okeāns otrs lielākais (aiz Klusā okeāna) pasaules okeāns, platība - 76,76 miljoni kvadrātkilometru, par dienvidu daļas robežlīniju pieņemta 60 grādu dienvidu paralēle.
- Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m.
- Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- kokobacilis Ovāla mikroba šūna, vidēja starp koku un nūjiņu formām.
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
- Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu.
- ožas plakode ožas apvidus ektodermālais aizmetnis uz priekšējā smadzeņu pūslīša laterālās virsmas.
- Podolijas augstiene paaugstinājums Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, Dņestras kreisajā krastā, Ukrainas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 471 m, rietumos piekļaujas Austrumkarpatiem.
- pacēlums Paaugstinājums Zemes (planētas) virsā; paaugstināta vieta (kādā apvidū).
- stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību.
- zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga.
- paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
- Austrālijas-Antarktīdas pacēlums pacēlums Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā, starp 80 un 160 austrumu garuma grādiem, savieno Centrālo Indijas grēdu ar Klusā okeāna dienvidu pacēlumu, garums - 6000-6500 km, platums - 500-550 km, mazākais dziļums 1648 m austrumu daļā.
- Valdivijas sēklis pacēlums Vaļu grēdā Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums — 892 m.
- atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
- atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus.
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
- personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
- Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
- Wolkenburg Padebešu kalna viduslaiku pils.
- Padome Padomes skola - apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2).
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris.
- Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu.
- Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu.
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja.
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
- Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja.
- Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu.
- Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja.
- Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
- Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja.
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja.
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja.
- Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība.
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
- Otaņķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rudē, robežojas ar Grobiņas, Bārtas, Dunikas un Nīcas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Nīcas pagasta ziemeļu daļu, Grobiņas pagasta dienvidu daļu un nelielu Bārtas pagasta teritoriju.
- Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
- Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
- Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu.
- Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
- Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja.
- Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja.
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
- Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja.
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja.
- Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja.
- Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja.
- Rucavas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Nīcas un Dunikas pagastu, kā arī ar Lietuvu, rietumos apskalo Baltijas jūra; bijušie nosaukumi: vāciski — Rutzau, krieviski — Rutcavskaja.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
- Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja.
- Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
- Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja.
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu.
- Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā.
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri.
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja.
- Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā.
- Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
- Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja.
- Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja.
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja.
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā.
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
- Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri.
- Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu.
- Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
- Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova.
- Pušmucovas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mērdzenes, Blontu, Zvirgzdenes un Mežvidu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Mērdzenes pagasta dienvidrietumu daļā.
- Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja.
- Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja.
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu.
- Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu.
- Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā.
- Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
- Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu.
- Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem.
- Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu.
- Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
- Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa.
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu.
- Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja.
- Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja.
- Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu.
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja.
- Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja.
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
- Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja.
- aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks.
- sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u. c.).
- ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu.
- habituācija Pakāpeniska pielāgošanās kādam kairinājumam vai videi.
- globālā sasilšana pakāpeniska zemeslodes vidējās temperatūras paaugstināšanās, tiek uzskatīts, ka tas notiek pastiprināta siltumnīcefekta ietekmes rezultātā.
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties.
- savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
- savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm).
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
- opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- Aimelīka Palau Republikas štats (_Aimeliik_), Palau salu Babeldaopas salas dienvidrietumos.
- eocēns Paleogēna perioda vidējā epoha, kad masveidā parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
- savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides.
- andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam.
- Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra.
- pašterapija palīdzošajās profesijās strādājošo (sociālo darbinieku, psihoterapeitu, psihologu u. c.) personiskās terapeitiskās pieredzes iegūšanas un psihiskās veselības uzturēšanas process pie psihoterapeita vai psihologa, individuāli vai grupā.
- makroovalocīts Palielināts, ovāls eritrocīts, kam vidējais tilpums - >100 mm3; atrod asinīs megaloblastiskās anēmijas gadījumā.
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.).
- rīkkopa Palīgprogrammu kopa, kas atvieglo gan programmas izstrādāšanu konkrētam lietojumam konkrētā vidē, gan arī šīs programmas atkļūdošanu.
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai.
- hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija.
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
- vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
- beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli.
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- meža apsaimniekošanas plānošana pamatdokumentu izstrāde, lai nodrošinātu racionālu meža apsaimniekošanu, vides aizsardzību, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
- grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē.
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
- profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus.
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
- nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts).
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
- piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
- sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
- piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- atņemt Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
- pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
- turēt Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
- ģentrifikācija Panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem, kuras gaitā mainās ne tikai urbānā telpa, bet arī sociālā vide.
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- paņemt (kādu) zem rokas paņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- ara Papagaiļu dzimtas ģints ("Ara"), liels putns (līdz 1,10 m) bez cekula un ar garu asti, izplatīts Dienvidamerikā.
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali.
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
- ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
- līdzētājprogramma papildprogramma globālā tīmekļa pārlūkprogrammā, kas ļauj apstrādāt multivides datnes, kurās ir, piemēram, videoinformācija, audioinformācija un informācija par kustīgiem attēliem.
- nektārdisks paplašināts auglenīcas vidusdaļas (irbuļa) pamats, kur izdalās nektārs.
- Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs.
- foe Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojoša cilts ar savu reliģiju.
- baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari.
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari.
- Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.).
- kaitīgs Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
- nekaitīgs Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
- standartšķirne Par piemērotāko atzītā šķirne kādā apvidū noteiktā laika periodā.
- gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē.
- šķērsmodulācija Parādība, kas novērojama nelineārā vidē vai elementā (piem., jonosfērā, radiouztvērējā) un izpaužas kā modulācijas pārnese no vienas AF svārstības uz citu.
- gaismas atstarošana parādība, kas novērojama, ja gaisma krīt uz robežvirsmas starp divām vidēm, kurām ir dažādi laušanas koeficienti.
- ikuci rādīt parādīt starp rādītāju un vidējo pirkstu izbāztu lielā pirksta galu.
- Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu.
- kopālsveķi Pārakmeņoti dienvidaugu sveķi; lieto laku izgatavošanai.
- termiskais ekvators paralēle ar visaugstāko ilggadējo vidējo mēneša vai gada gaisa temperatūru.
- transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros.
- pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu.
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
- boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis.
- māsa Parasti savienojumā "medicīnas māsa": medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- pusvidējs Parasti savienojumā "pusvidējais svars": sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par vidējā svara kategoriju.
- tārtiņveidīgie Parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni.
- nīcināt Parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt.
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- iedzīvotāju paaudzes garums parasti vidējais laika intervāls starp vecāku un bērnu paaudzēm.
- botva Parasts cilvēks (kriminālvides izpratnē).
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- migranta adaptācija pārceļojušas personas pielāgošanās vides un sociālajiem mērķiem.
- ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum.
- sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
- migrācija Pāreja no vienas aparatūras vai programmatūras sistēmas uz citu sistēmu tā, lai esošos lietojumus un datus varētu izmantot citā datorā vai vidē ar citu operētājsistēmu.
- dermatosoma Paresninājums katra vārpstas pavediena ekvatora apvidū šūnas dalīšanās procesā.
- Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums.
- apikolīze Parietalās pleiras atdalīšana no krūšu sienas plaušu galotnes apvidū plaušu audu saspiešanas nolūkā; lieto plaušu tuberkulozes terapijā, ja galotnē ir kaverna.
- Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos.
- Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā).
- pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
- programmatūra CoolTalk pārlūkprogrammā "Netscape Navigator" iebūvēta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telefona sarunām, audiokonferencēm un tērzēšanas sesiju organizēšanai.
- alobioze Pārmaiņas fizioloģiskās norisēs, piemērojoties neparastiem, pārmainītiem vides apstākļiem.
- angiopātiskā retinopātija pārmaiņas tīklenes asinsvados pēc traumas; pelēcīgi balti perēkļi vēnu apvidū.
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums.
- retikulāra pigmentdermatoze pārmantotu dermatooftalmoloģisku anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): bez iepriekšēja iekaisuma rodas dažādas formas hiperpigmentēti plankumi, pārsvarā uz viduma un sejas ādas.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts.
- lenču priekšauts pārmaucamo vai sasienamo lenču krūšauta un apjožamā klēpjauta sašuvums vai vienlaidu piegriezums vienotā abpus vidukļa priekšautā.
- steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm.
- gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā.
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas.
- alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
- gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu.
- aktīvu rentabilitāte pārskata gada peļņas (vai zaudējumu) attiecība pret uzņēmuma aktīvu kopsummu (aktīvu vidējo atlikumu).
- Parta Partas valsts - sena vergturu valsts uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250. g. p. m. ē. - 224. g. m. ē.
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses.
- Zaļo partija partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- natamicīns Pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu.
- oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- E520 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - vidēji toksisks, alerģija, var ietekmēt dzimstību.
- E311 Pārtikas uzlabotājs - oktigallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - apēdot vidēji toksisks, kuņģa kairinājums.
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam.
- lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt.
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
- lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
- gaist Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
- maisīties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū); atkārtoti iet, parādīties (kur).
- jaukties Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- hiperskaņas ātrums pārvietošanās ātrums, kas lielāks nekā pieckārtīgs skaņas ātrums attiecīgajā vidē.
- pārmainīties Pārvietoties vienam otra, citam cita vietā, vidē u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
- himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
- sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
- apsaimniekošanas sistēma pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgo atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem (Ziemeļamerika un Dienvidamerika), platība - 42,5 miljoni kvadrātkilometru, \~784 miljoni iedzīvotāju, austrumu krastus apskalo Atlantijas okeāns, rietumu - Klusais okeāns, ziemeļu - Ziemeļu Ledus okeāns.
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
- jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles).
- pasātu straumes pasaules okeāna virsmas straumju sistēma, kas veidojusies valdošo vēju ietekmē ziemeļu un dienvidu puslodes tropu joslā.
- Dienvidpasātu straume pasaules okeānu virsas straume dienvidu puslodes tropu joslā, kas veidojas valdošo vēju (pasātu) ietekmē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h (atsevišķos posmos >3 km/h).
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
- WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture").
- 5. jūnijs Pasaules vides diena.
- pasažierkilometrs Pasažieru apgrozības rādītājs transportā, ko aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu.
- melmeņi Paslēpenes, jostas apvidus.
- melmini Paslēpenes, jostas apvidus.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
- Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
- Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Apriķu pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam, mūsu dienās teritorija ietilpst Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Ūziņu pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta dienvidaustrumu daļā.
- Abgunstes pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta teritorijas dienvidu daļā.
- Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā.
- meža monitorings pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai.
- lumbokolostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana lokzarnā ar griezienu jostas apvidū.
- izdegšana pastāvīgs emocionāls un fizisks izsīkums, kas radies saistībā ar pārmērīgas psihoemocionālas slodzes apstākļiem darbā, darba vidē.
- viens pats pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
- pats Pastiprina individuālas darbības vai stāvokļa nozīmi.
- Chivali Pašpasludinātās Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, 20000 iedzīvotāju (2009. g.).
- termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
- Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers.
- ateunācija Patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem.
- augu slimības patoloģiski procesi, kas noris augos slimību ierosinātāju ietekmē, kur ierosinātāji var būt gan dzīvi organismi, gan nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi.
- pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu.
- Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m.
- Vidusčehijas augstiene pauguraina augstiene Čehu masīva vidienē, Čehijā, garums — \~120 km, augstums — līdz 723 m.
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km.
- Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km.
- Daunsi Paugurainas kaļķakmeņu kuestu grēdas Lielbritānijas dienvidaustrumos, lielākais augstums - 294 m, garums - līdz 120 km.
- Otepē augstiene pauguraine Igaunijas dienvidaustrumos, augstums — līdz 217 m.
- Armaņakas plato paugurains apvidus Francijas dienvidos 230-280 m vjl., Garonnas zemienes dienvidos, kas izveidojies saplūstot Pireneju upju plašajiem iznesu konusiem.
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā; paugurains apvidus.
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- šķirtava pauris, galvvidus.
- šķiris Pauris, galvvidus.
- Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
- filamentācija Pavedienu veidošanās; dažu baktēriju formas pārveidošanās, augot nelabvēlīgā vidē.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
- baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā.
- pavidžurēt Pavidžināt; pavīterot.
- Pav Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Pavo Pāvs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
- subpolārās depresijas pazemināta gaisa spiediena apgabali; ziemeļu puslodē - Islandes un Aleutu depresija, dienvidu puslodē - subantarktiskās depresijas.
- fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
- Piejūra Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 10 ainavapvidus gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrati no Nidas līdz Ainažiem.
- Gaujaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe).
- Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
- Austrumlatgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes.
- Rietumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi.
- Daugavzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus ap Daugavu.
- Ventaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni.
- Augšzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi.
- Ziemeļvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus starp Piejūru un Gaujaszemi.
- Rietumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus Kurzemes dienvidu daļā starp Piejūras un Ventaszemes ainavzemi.
- Austrumzemgale Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos.
- Austrumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Ventaszemi, Piejūru un Rietumzemgali.
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi.
- Gaujava Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viens no 11 Gaujaszemes ainavapvidiem, kas aptver Gaujas daļu no Trikātas āraines līdz Piejūras ainavzemei.
- eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā.
- Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū.
- stabilizējošā izlase pēc noteiktas pazīmes vai pazīmju kompleksa populācijas modālajam tipam tuvu īpatņu izdzīvošana un savairošanās noturīgos vides apstākļos.
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra.
- iznēsāts teļš pēc vidējā grūsnības laika (285 dienām) piedzimis teļš.
- elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni.
- tarsoklāzija Pēdas deformācijas labošana greizkājības gadījumā ar forsētu redresāciju pēdas pamata apvidū.
- Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane.
- abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē).
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- ziemeļbasuti Pedi - tauta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, arī Zimbabves dienvidos un Bostvānas austrumos.
- pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija.
- Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers.
- pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
- sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
- kalsiņš Peldlīdzekļa ķīļplanka (laivai - vidējā planka).
- laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- hamadrija Pelēkais paviāns, mēteļpaviāns, pērtiķu suga; dzīvo Etiopijā un Nūbijas dienvidos.
- dividenda Pelņas daļa, kas iznāk uz katru akciju vai kādu citu kopēja kapitāla daļu; dividende.
- virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
- vidējā peļņa peļņa, ko kapitāla ieguldītājs saņem no avansētā kapitāla pēc vidējās peļņas normas.
- perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā.
- perikardiomediastinīts Perikarda un videnes iekaisums.
- svaidīšanās Periodiskas novirzes uz vienu un otru pusi no vidējā kursa, peldlīdzeklim rotējot ap vertikālo šķērsasi.
- Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku.
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī.
- efektīvā vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) vidēji kvadrātiskā vērtība; pēc sinusoidāla likuma mainīgiem lielumiem efektīvā vērtība ir mazāka par amplitūdas vērtību.
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
- klimatiskā vasara periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra ir stabili virs 15 Celsija grādiem.
- klimatiskā ziema periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra ir stabili zem 0 Celsija grādos.
- klimatiskais pavasaris periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra mainās 0-15 Celsija grādu robežās.
- klimatiskais rudens periods, kad gaisa vidējā diennakts temperatūra mainās 15-0 Celsija grādu robežās.
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs.
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur.
- spodrpernica Pernica, vidēji stipras lineļļas pernicas stiprumā, kas dod spīdīgumu un uzlabo žūšanu, nemainot nokrāsu.
- vidusperpendikuls Perpendikuls, kas atrodas (kā) vidū.
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
- pehlevi Persiešu valodas vidējais attīstības posms aptuveni no 2. gs. p. m. ē. līdz 7. gs.
- students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- tiražētājs Persona, kas nodarbojas ar iespieddarbu, skaņu ierakstu, videoierakstu vai datorierakstu pavairošanu pēc izdevēja pasūtījuma.
- likvidators Persona, kas pārvalda uzņēmumu likvidācijas procesā.
- štauers Persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu; stividors.
- zvērināts revidents persona, kas saņēmusi sertifikātu saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktajām prasībām.
- tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
- multivides personālais dators personālais dators, kas piemērots multivides lietojumiem un kas parasti ir aprīkots ar skaņu karti, lasāmatmiņas kompaktdiska dzini un augstas izšķirtspējas krāsu monitoru.
- aktīvā lappuse personālajā datorā ar krāsu videoadapteri - ekrānbufera lappuse, kurā lietotājs var ierakstīt datus, kamēr tā tiek parādīta displeja ekrānā kā vizuālā lappuse.
- augšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 megabaits, augšējā atmiņa ir pamatatmiņas daļa starp 640 kilobaitiem un 1 megabaitu, ko parasti rezervē dažādas aparatūras (piemēram, videoadapteru, seriālo pieslēgvietu u. c.) vadībai un lasāmatmiņas ievadizvades pamatsistēmai.
- Videoelektronikas standartu asociācija personālo datoru videoadapteru un monitoru ražotāju organizācija, kas nodarbojas ar videostandartu izstrādāšanu un uzlabošanu.
- vidusplāns Personas attēlojums vidējā mērogā; vidējais plāns.
- vidējais plāns personas attēlojums vidējā mērogā.
- interešu izglītība personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- personalitāte Personība, apzināta individualitāte.
- reliģiskā pieredze personiska un individualizēta apziņa par augstāku spēku klātbūtni, kādu lielāku jēgu un nolūku.
- PIN Personiskais identifikācijas numurs (angļu "personal identification number") - individuāls kods jeb ciparu grupa, ko persona lieto, izdarot operācijas ar norēķinu karti bankas automātā.
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- dzeltenīgā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria flavida"), Latvijā aizsargājama.
- Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns.
- individuālpsiholoģija Pētījumi par indivīdu un personības individuālajām atšķirībām.
- rekognoscēt Pētīt (piemēram, apvidu, klimatiskos apstākļus) pirms kādu darbu sākšanas.
- Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā.
- Pohana Phohana, pilsēta Dienvidkorejā.
- Puketa Phūketa, pilsēta Taizemes dienvidos ("Phuket").
- tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu.
- bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
- autoamputācija Piedēkļu vai hiperplastisku izaugumu (piem., polipu) pašlikvidēšanās, spontāni atdaloties no ķermeņa.
- marksistiskais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas uzsver individuālo un sociālo problēmu saikni ar nevienlīdzības ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, ko rada kapitālisms un šķiru sabiedrība.
- tehnoloģiju determinisms pieeja socioloģijā, saskaņā ar ko tehnoloģijas izraisa pielāgošanos un pārmaiņas sociālajā, politiskajā un kultūras vidē.
- Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km.
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs.
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci.
- Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos.
- Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km.
- kvinta Piektā klase vidusskolā.
- daptriinae Piekūnu dzimtas apakšdzimta, kas dzīvo Dienvdamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- herpetotherinae Piekūnu dzimtas apakšdzimta, kuras pārstāvji Latvijā nav sastopami, dzīvo Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas subtropu un tropu mežos.
- vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas.
- adaptācija Pielāgošanās videi.
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
- tolerance Pielaide, pieļaujamā atkāpe no normatīvajiem vidējiem izmēriem, sastāva vai citiem rādītājiem.
- piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
- piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
- piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
- pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- ērglene Pienaiņu ģints suga ("Lactarius uvidus").
- vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu.
- ierast Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem); arī iedzīvoties (1).
- sanācija piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti.
- pa tīro pilnīgi (novākt, aizvākt, likvidēt u. tml.).
- eta Pilnīgi beztiesisku iedzīvotāju kārta feodālajā Japānā no 4. gs. līdz 1871. g., kad formāli tika likvidēta.
- namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā).
- konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu.
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā.
- Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gaosjuna Pilsāta Taivānas salas dienvidrietumu krastā (ķīn. val. "Gaoxiong"), Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Bētleme Pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika.
- Atgara pilsēta Afganistānā (_Atghar_), Zābolas vilajeta dienvidu daļā.
- Čārīkāra Pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs.
- Kandahāra Pilsēta Afganistānas dienvidos ("Quqndahar"), vilajeta administratīvais centrs, 324800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Korča Pilsēta Albānijas dienvidaustrumos, ķarkas administratīvais centrs, atrodas ieplakā \~900 m vjl., 51200 iedživotāju (2011. g.).
- Ģirokastra Pilsēta Albānijas dienvidos ("Gjirokastra"), ķarkas administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berati Pilsēta Albānijas dienvidos, Osumi labajā krastā, ķarka administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju.
- Ain Azla pilsēta Alžirijā (_Aïn Azel_), Salīfas vilājas dienvidos.
- Ain el Milha pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Melh_), Msīlas vilājas dienvidu daļā.
- Ain Safra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Sefra_), Naāmas vilājas dienvidu daļā.
- Ain Abida pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Abid_), Konstantinas štata dienvidaustrumos.
- Agvāta Pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Blīda Pilsēta Alžīrijā, Alžīras piepilsēta tās dienvidrietumos, 180400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Īli pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.).
- Oksforda Pilsēta Anglijas dienvidos ("Oxford"), Temzas krastos, 151900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1249. g.).
- Hvambo Pilsēta Angolas vidienē ("Huambo"), provinces administratīvais centrs, 294000 iedzīvotāju (2004. g.), līdz 1975. g. saucās - Nova Ližboa.
- Ajakučo pilsēta Argentīnā (_Ayacucho_), Buenosairesas reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Alema pilsēta Argentīnā (_Alem_), Misjonesas provinces dienvidu daļā.
- Apostolesa pilsēta Argentīnā (_Apóstoles_), Misjonesas provinces dienvidrietumos.
- Riotersero Pilsēta Argentīnā ("Rio Tercero"), uz dienvidiem no Kordovas, 46300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Baijablanka Pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā, osta Atlantijas okeāna Elrinkona līča krastā, 313000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Riogaljegosa Pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Agaraka pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzas dienvidrietumos, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorisa Pilsēta Armēnijas dienvidaustrumos, Sjunikas marzā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kadžarana Pilsēta Armēnijas dienvidu daļā ("K'arajan"), Sjunikas marzā 2000 m vjl., 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aberdīna pilsēta ASV (_Aberdeen_), Dienviddakotas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altamonta pilsēta ASV (_Altamont_), Oregonas štata dienvidos, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ņūberi pilsēta ASV (_Newberry_), Dienvidkarolīnas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentendrūsa pilsēta ASV (_Saint Andrews_), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eikena Pilsēta ASV ("Aiken"), Dienvidkarolīnas štatā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Dienvidkarolīnas štatā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etmora Pilsēta ASV ("Atmore"), Alabamas štata dienvidu daļā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boforta Pilsēta ASV ("Beaufort"), Dienvidkarolīnas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bereja Pilsēta ASV ("Berea"), Dienvidkarolīnas štatā, 14300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Blaftona Pilsēta ASV ("Bluffton"), Dienvidkarolīnas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukingsa Pilsēta ASV ("Brookings"), Dienviddakotas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Dienvidkarolīnas štatā, 130100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čikāga Pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta.
- Klemsona Pilsēta ASV ("Clemson"), Dienvidkarolīnas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Dienvidkarolīnas štata administratīvais centrs, 132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konveja Pilsēta ASV ("Conway"), Dienvidkalorīnas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deividsona Pilsēta ASV ("Davidson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florensa Pilsēta ASV ("Florence"), Dienvidkarolīnas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gafni Pilsēta ASV ("Gaffney"), Dienvidkarolīnas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gūskrīka Pilsēta ASV ("Goose Creek"), Dienvidkarolīnas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Dienvidkarolīnas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvuda Pilsēta ASV ("Greenwood"), Dienvidkarolīnas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanahana Pilsēta ASV ("Hanahan"), Dienvidkarolīnas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hiltonhedailenda Pilsēta ASV ("Hilton Head Island"), Dienvidkarolīnas štatā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūrona Pilsēta ASV ("Huron"), Dienviddakotas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Janktona Pilsēta ASV ("Yankton"), Dienviddakotas štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Airontona Pilsēta ASV ("Ironton"), Ohaio štata dienvidos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
- Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Dienvidkarolīnas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losandželosa Pilsēta ASV ("Los Angeles"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 3928000 iedzīvotāju (2014. g).
- Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Floridas štata dienvidos, Atlantijas okeāna krastā, 430300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērtlbīča Pilsēta ASV ("Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mičela Pilsēta ASV ("Mitchell"), Dienviddakotas štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntplezanta Pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Dienvidkarolīnas štatā, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūprovidensa Pilsēta ASV ("New Providence"), Ņūdžersijas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortčārlstona Pilsēta ASV ("North Charleton"), Dienvidkarolīnas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortmērtlbīča Pilsēta ASV ("North Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okgrova Pilsēta ASV ("Oak Grove"), Dienvidkarolīnas štatā, 10300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orindžbērga Pilsēta ASV ("Orangeburg"), Dienvidkarolīnas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksnarda Pilsēta ASV ("Oxnard"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 205400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pārkera Pilsēta ASV ("Parker"), Dienvidkarolīnas štatā, 11400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pīra Pilsēta ASV ("Pierre"), Misūri krastos, Dienviddakotas štata administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Repidsitija Pilsēta ASV ("Rapid City"), Dienviddakotas štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokhila Pilsēta ASV ("Rock Hill"), Dienvidkarolīnas štatā, 70000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūfolsa Pilsēta ASV ("Sioux Falls"), Dienviddakotas štatā, 168600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sokastī Pilsēta ASV ("Socastee"), Dienvidkarolīnas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Spārtanbērga Pilsēta ASV ("Spartanburg"), Dienvidkarolīnas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spīrfiša Pilsēta ASV ("Spearfish"), Dienviddakotas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samervila Pilsēta ASV ("Summerville"), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samtera Pilsēta ASV ("Sumter"), Dienvidkarolīnas štatā, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vermiliona Pilsēta ASV ("Vermillion"), Dienviddakotas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votertauna Pilsēta ASV ("Watertown"), Dienviddakotas štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Providensa Pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alikuruna pilsēta Austrālijā (_Ali Curung_), Ziemeļu teritoriju vidusdaļā.
- Armideila pilsēta Austrālijā (_Armidale_), Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aivenho pilsēta Austrālijā (_Ivanhoe_), Jaundienvidvelsas štatā.
- Pīterboro pilsēta Austrālijā (_Peterborough_), Dienvidaustrālijas štatā, 1700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Olbani Pilsēta Austrālijā ("Albany"), Rietumaustrālijas štata dienvidos, 34000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Olberi Pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Brokenhila Pilsēta Austrālijā ("Broken Hill"), Jaundienvidvelsā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanbera Pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sesnoka Pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Džīlonga Pilsēta Austrālijā ("Geelong"), kontinenta dienvidu piekrastē, Viktorijas štatā, uz dienvidrietumiem no Melburnas, 137200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Hobārta Pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meitlenda Pilsēta Austrālijā ("Maitland"), Jaundienvidvelsas austrumos, 67100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Morvela Pilsēta Austrālijā ("Morwell"), Viktorijas štata dienvidaustrumos, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Orindža Pilsēta Austrālijā ("Orange"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Zilo kalnu priekškalnē 869 m vjl., 39800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Portpiri Pilsēta Austrālijā ("Port Pirie"), Dienvidaustrālijas štata dienvidos, rūdu izvedosta Spensera līča ziemeļaustrumu krastā, 14200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tamverta Pilsēta Austrālijā ("Tamworth"), Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumu daļā, 42000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Tūvumba Pilsēta Austrālijā ("Toowoomba"), Kvīnslendas štata dienvidu daļā, \~100 km uz rietumiem no Brisbenas, 90200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Vagavaga Pilsēta Austrālijā ("Wagga Wagga"), Jaundienvidvelsas dienvidos, pie Marambidži upes, 54000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Vaiala Pilsēta Austrālijā ("Whyalla"), Dienvidaustrālijas štatā, Spensera līča ziemeļrietumu krastā, 21800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Batērsta Pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu.
- Gosforda Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~50 km uz ziemeļiem no Sidnejas, 158200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Vollonona Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~60 km uz dienvidiem no Sidnejas, 184200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Goldkosta Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 454400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sanšaikosta Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Kvīnslendas štata dienvidu daļā, 87600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ipsviča pilsēta Austrālijas austrumos (_Ipswich_), Kvīnslendā, Brisbenas priekšpilsēta (39 km uz dienvidrietumiem), 200000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Melburna Pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Bendigo Pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos, Viktorijas štatā, 146400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pērta pilsēta Austrālijas dienvidrietumos (_Perth_), Rietumaustrālijas štata administratīvais centrs, 2066600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kalgurli Pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Alisspringsa Pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta.
- Bādene Pilsēta Austrijā ("Baden"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fillaha Pilsēta Austrijā ("Villach"), Karintijas federālās zemes dienvidos, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Auba pilsēta Austrumtimorā (_Aubá_), Timoras salas vidudsdaļā.
- Ismajilli Pilsēta Azerbaidžānā ("Ismayilli"), Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes piekājē, rajona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gaha Pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Zagatala Pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Fizuli Pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem.
- Astara pilsēta Azerbaidžānas dienvidos (_Astara_), Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Irānu, rajona administratīvais centrs, 16130 iedzīvotāju (2008. g.).
- Ordubada Pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
- Jeļska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala dienvidos, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Āmtali pilsēta Bangladešā (_Āmtali_), Barisālas apgabala dienvidu daļā.
- Barisāla Pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidrietumos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Čitagonga Pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kulna Pilsēta Bangladešas dienvidrietumos (angļu val. "Khulna"), osta Gangas deltas attekas krastā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Altavista pilsēta Belizā (_Alta Vista_), valsts vidusdaļas austrumos.
- Sanpedro Pilsēta Belizā ("San Pedro"), Ambergrisas pussalas dienvidos, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abomeja Pilsēta Beninā ("Abomey"), valsts dienvidu daļā, 75200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kotonu Pilsēta Beninā ("Cotonou"), valdības mītne un diplomātiskā galvaspilsēta, atrodas valsts dienvidos, Beninas līča piekrastē, 779300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Allada pilsēta Beninā, valsts dienvidu daļā.
- Aplahve pilsēta Beninas dienvidrietumos (_Aplahoué_), Togo pierobežā.
- Potosi Pilsēta Bolīvijas dienvidos ("Potosi"), Andos 4175 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta 1546. g. pie sudraba atradnēm, kas XVII gs. deva pusi no pasaules sudraba ieguves (XIX gs. izsīka).
- Lobace pilsēta Botsvānas dienvidaustrumos ("Lobatse"), Dienvidaustrumu distriktā, 29100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā.
- Alegreti pilsēta Brazīlijā (_Alegrete_), Riugrandi du Sula štata dienvidrietumu daļā.
- Alenparaiba pilsēta Brazīlijā (_Além Paraíba_), Minasžeraisas štata dienvidaustrumu daļā.
- Alfenasa pilsēta Brazīlijā (_Alfenas_), Minasžeirasas štata dienvidrietumu daļā.
- Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā.
- Alpinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alpinópolis_), Minasžeraisas štata dienvidrietumu daļā.
- Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos.
- Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā.
- Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos.
- Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā.
- Apiai pilsēta Brazīlijā (_Apiai_), Sanpaulu štata dienvidaustrumu daļā.
- Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos.
- Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos.
- Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā.
- Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos.
- Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos.
- Arojograndi pilsēta Brazīlijā (_Arroio Grande_), Riugrandi du Sula štata dienvidos.
- Asisbrazila pilsēta Brazīlijā (_Assis Brasil_), Akri štata dienvidos.
- Asisa pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā.
- Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā.
- Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleimparaiba pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidaustrumos.
- Bauru Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata vidienē, 367000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tubarauna Pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kampinasa Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Campinas"), Sanpaulu štatā, 1022000 iedzīvotāju.
- Riodežaneiro Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanpaulu Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Orupreta Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanvisenti Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Portualegri Pilsēta Brazīlijas dienvidos, Riugrandi du Sulas štata administratīvais centrs, jūras osta Patusas lagūnas krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju.
- Jambola Pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Dimitrovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haskova Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardžali Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagojevgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja.
- Petriča Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berberati Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Augšsangas prefektūras administratīvais centrs, 76900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Bambari Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidu daļā, Vakas prefektūras administratīvais centrs, 41400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Mundu Pilsēta Čadas dienvidos ("Moundou"), Logones kreisajā krastā, Rietumlogones prefektūras administratīvais centrs, 108700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sarha Pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodonīna Pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prahatice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 11190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mirotice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sedlice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Husineca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strmilova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bavorova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mirovice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vlahovo Bržezi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lomnice nad Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jistebnice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jindržihūvhradeca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca.
- Horni Plana pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kardašova Rešice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strakonice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 22920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Včelnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hīnova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rūdolfova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slavonice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viššī-Broda Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Hradi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Netolice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mlada Vožice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2710 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pīseka Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 29720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Voline Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plana pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Bistržice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tabora Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 35000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Suhdola pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zliva Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožmberka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Volari Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velešīna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Borovani Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lišova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Protivīna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trhove Svini pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Behine Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 5340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veseli pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blatna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vodnani Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaplice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sobesļava Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sezimovo Ūsti pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7310 iedzīvotāju (2012. g.).
- Deštna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dačice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vimperka Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tīna pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršebona Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāže pie Nežarkas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Milevsko Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brno Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs, 385900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kuržima Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jevišovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kijova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olešnice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blansko Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 20840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viškova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržeclava Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 24920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždānice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kunštāta Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podivīna Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Miroslava Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2910 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Znojmo Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
- Rajhrada Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valtice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rājeca-Jestršebi Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Židlohovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lanžhota Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zbīšova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bzeneca Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vracova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Adamova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Oslavani Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pohorželice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modržice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4890 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rousīnova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāžnice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rosice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hustopeče Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ivančice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dubņani Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bučovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Letovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šlapanice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mikulova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tišnova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 8920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Boskovice Pilsēta Čehijā, Diewnvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Puentealto Pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.).
- Sanbernardo Pilsēta Čīlē ("San Bernardo"), Santjago dienvidrietumu piepilsēta, 286200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Puntaarenasa Pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa.
- Asensa pilsēta Dānijā (_Assens_), Dienviddānijas reģionā, 5950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slāgelse pilsēta Dānijā (_Slagelse_), Zēlandes reģiona dienvidrietumos, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svendborga pilsēta Dānijā (_Svendborg_), Dienviddānijas reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vejle pilsēta Dānijā (_Vejle_), Dienviddānijas reģiona administratīvais centrs, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīle Pilsēta Dānijā ("Brylle"), Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hvidesande Pilsēta Dānijā ("Hvide Sande"), Vidusjitlandes reģionā, 3050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Outrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hameleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1010 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brobīverka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korinta Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1030 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nībela Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1040 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grejsa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesterskerninge Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Felsteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gredstedbro Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejnsviga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sommersteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beke Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Overjerstāla Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārsleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troense Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boldersleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1190 iedzīvotāju (2014. g.).
- Egebeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1190 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agerskova Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alsleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eberupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stubeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkesena Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1220 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klipleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorbase Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agerbeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ansagera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gisleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skodborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Āgārda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1320 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīlderupa-Bova Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ejlstrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varde Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tīregoda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tīstupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1380 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brenderupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ollerupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Brodī pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredebro Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edsteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestersotrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midelfarta Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nesbīhoveda-Brodī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Overhollufa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obenro Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erbeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1590 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tommenrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kverndrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1640 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesternbela Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1640 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moruda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alminda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stenstrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gelsteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1710 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendera Ome pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredstena Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Odense Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gerdinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīslinge Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skārupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askova Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rantzausminde Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendera Bjerta pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jelsa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerresundbī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lejta Kirkebī pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Egtveda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2280 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vindebī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grama Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārbī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tingleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ullersleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanktklemensa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brejninga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksbela Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senderse Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skerbeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holsteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visenbjerga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glamsbjerga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tūrebī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Augustenborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3280 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toftlunda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Broagera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Legumklostera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārsleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fredericija Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grānstena Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4230 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brerupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Padborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Striba Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gīve Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Runkēbinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Nebela pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Lindelse pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bellinge Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkopa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4960 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otterupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4960 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vamdrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koldinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 54900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Munkebo Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 5580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ringe Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rēdekro Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nordborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esbjerga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tendera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vojensa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 7650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rībe Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vejena Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grindstede Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 9660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senderborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Alsas salas dienvidrietumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerteminde pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļaustrumos, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogense pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fīnas salas ziemeļrietumu daļā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akornhuka pilsēta Dienvidāfrikā (_Acornhoek_), Mpumalanas provlnces ziemeļaustrumu daļā.
- Alivalnorta pilsēta Dienvidāfrikā (_Aliwal North_), Austrumkāpas provinces ziemeļos.
- Amanzimtoti pilsēta Dienvidāfrikā (_Amanzimtoti_), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna piekrastē.
- Atlantisa pilsēta Dienvidāfrikā (_Atlantis_), Rietumkāpas provinces dienvidrietumu daļā.
- Bhišo Pilsēta Dienvidāfrikā ("Bhisho"), Austrumkāpas provinces administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Emalahleni Pilsēta Dienvidāfrikā ("eMalahleni"), Mpumalanas provincē, 119500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Greiemstouna Pilsēta Dienvidāfrikā ("Grahamstown"), Austrumkāpas provincē, 67300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mafikena Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mafikeng"), Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mbombela Pilsēta Dienvidāfrikā ("Mbombela"), Mpumalanas provinces administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2012. g.); līdz 2009. gada oktobrim pilsētas nosaukums bija Nelspreita.
- Portelizabeta Pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Restenberha Pilsēta Dienvidāfrikā ("Rustenburg"), Ziemeļrietumu provincē, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kimberli Pilsēta Dienvidāfrikā (Kimberley), Labās Cerības raga provincē, 167000 iedzīvotāju, dimanta ieguves centrs.
- Albērtinija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Albertinia_), Rietumkāpas provinces dienvidu daļā.
- Aleksandērbāja pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alexanderbaai_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļrietumos, netālu no Atlantijas okeāna piekrastes un Namībijas robežas.
- Alkmāra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alkmaar_), Mpumalanas provincē.
- Amalija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amalia_), Ziemeļrietumu provinces Bophirimas distriktā.
- Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā.
- Amērsforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Ārnistona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Arniston_), Rietumkāpas provinces dienvidos, pie Adatas raga.
- Apingtona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Upington_), Oranžas upes krastos, Ziemeļkāpas provinces administratīvais centrs.
- Vustera pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Worcester_), Rietumkāpas province, 97100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blumfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Bloemfontein"), Frīsteitas provinces administratīvais centrs, 341700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Brakpana Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Brakpan"), Transvālā, viens no Vitvatersrandas zelta, urāna un akmeņogļu ieguves rajona centriem, 73000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kārltonvila Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Carletonville"), Ziemeļrietumu provincē, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čārlstauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Charlestown"), Mpumalanas provincē, \~10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džērmistona Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Germiston"), Hautenas provincē, 139700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Klērksdorpa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Klerksdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 186500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krīgersdorpa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Krugersdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 140600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leidismita Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Ladysmith"), Rietumkāpas provincē, Drakonu kalnu dienvidaustrumu nogāzē, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Naidžela Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Nigel"), Hautenas provincē, 38300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pārla Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Paarl"), Rietumkāpas provincē, 112000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pītermaricbērha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Pietermaritzburg"), Kvazulu-Natālas provinces administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Postmasberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Postmasburg"), Ziemeļkāpas provincē, kalnrūpniecības centrs, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Počefstroma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Potchefstroom"), Ziemeļrietumu provincē, 128400 iedzīvotāju (2016. g.).
- Randfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Randfontein"), Hautenas provincē, 80500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Springsa Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Springs"), Hautenas provincē 1627 m vjl., 121600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eitenhahe Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Uitenhage"), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fierienihena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Vereeniging"), Hautenas provincē 1400 m vjl., 66000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Velkoma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Welkom"), Frīsteitas provincē, 211000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keiptauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Durbana Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Durban"), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna krastā, 3,36 mlj iedzīvotāju (2007. g.), DĀR lielākā osta un 3 lielākā pilsēta.
- Īstlondona Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "East London", būru val. "Oos-London"), Austrumkāpas provincē, Indijas okeāna piekrastē, 194800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kvīnstauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provincē, 68900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ado pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Austrumkāpas provinces dienvidu daļā.
- Phuthaditičhaba Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Frīsteitas provincē, 251500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sebokena Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 217800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Fandēlbeilparka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, 95800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medranda Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Boksberha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aleksandra Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mamelodi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Benoni Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Orindžfārma Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kemptonpārka Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Soueto Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sošanguve Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Pretorijas piepilsēta, 248800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Rūdepurta-Mareburga Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā.
- Ņūkāsla Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, 49100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Umlazi Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Kvazulu-Natālas provincē, Durbanas piepilsēta, 386800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Khajeliča Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provincē, Keiptaunas piepilsēta, 314000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Stellenbosha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provinces dienvidrietumos, netālu no Keiptaunas, 155700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kronstate Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas vidienē ("Kroonstad"), Frīsteitas provincē, 97800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ītona Pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.).
- Čine Pilsēta Dienvidkorejā ("Chinhae", "Jinhae-gu"), osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 172000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Inčhona Pilsēta Dienvidkorejā ("Inchon"), osta Dzeltenās jūras krastā, Kjongido provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Pusana Pilsēta Dienvidkorejā ("Pusan"), Korejas jūras šauruma krastā, Dienvidkorejas lielākā osta, 3700000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tegu Pilsēta Dienvidkorejas dienvidaustrumu daļā ("Taegu"), Kjonsanpukto provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju.
- Kvandžu Pilsēta Dienvidkorejas dienvidos (angļu val. "Kwangju"), provinces centrs, veido atsevišķu administratīvu vienību - Kvandžu apgabalu, 1413400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhundžu Pilsēta Dienvidkorejas vidienē ("Chyngju"), Čhunčhonpukto provincē, Sobeksana grēdas ziemeļrietumu nogāzē, 211400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tedžona Pilsēta Dienvidkorejas viedienē (angļu val. "Daejeon"), Čunčonnamdo provinces administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhunčhona Pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suvona Pilsēta Dienvidkorejas ziemeļrietumos (korejiešu val. "Suwon"), uz dienvidiem no Seulas, Kjongido provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ife Pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas.
- Abvonga pilsēta Dienvidsudānā (_Abwong_), Džūnkalī vilājas ziemeļu pierobežā.
- Ajoda pilsēta Dienvidsudānā (_Ayod_), Džūnkalī vilājā.
- Akota pilsēta Dienvidsudānā (_Akot_), Buheirātas vilājā.
- Amadi pilsēta Dienvidsudānā (_Amadi_), Rietumu Ekvatorijas vilājas austrumu daļā.
- Averiala pilsēta Dienvidsudānā (_Awerial_), Buheirātas vilājas dienvidu daļā.
- Vāva Pilsēta Dienvidsudānā ("Wāw"), Rietumbahrelgazālas vilājas administratīvais centrs, 118300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Malakāla Pilsēta Dienvidsudānā, Augšnīlas vilājas administratīvais centrs, 102200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Asva pilsēta Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs.
- Ali Sabīha pilsēta Džibutijā (_Ali Sabīh_), valsts dienvidos, Etiopijas pierobežā.
- Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā.
- Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā.
- Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā.
- Gīza pilsēta Ēģiptē (_Al Jīzah_), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ašmūna pilsēta Ēģiptē (_Ashmūn_), Minūfījas muhāfazas dienvidu daļā.
- Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā.
- Helvana Pilsēta Ēģiptē ("Helwan"), Kairas piepilsēta (25 km uz dienvidiem), 643300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Suvaisa Pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca.
- Abū Simbela pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Abū Simbel_), Nāsira (Nasera) ezera rietumu krastā.
- Adindāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Adindǎn_), Nīlas (Nāsira ezera) labajā krastā.
- Asuāna pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Aswān_), osta Nīlas krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 247600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Idfū Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu.
- Komomba Pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Kom Ombo"), Nīlas labajā krastā, 335600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kena pilsēta Ēģiptes vidienē (_Qena_), osta Nīlas labajā krastā, muhāfazas administratīvais centrs, 230400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mellevī Pilsēta Ēģiptes vidienē ("Mallawi"), Nīlas kreisajā krastā, 152200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Asogesa pilsēta Ekvadorā (_Azogues_), Kanjaras provinces administratīvais centrs, atrodas provinces dienvidaustrumu daļā.
- Kvenka Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Loha Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Loja"), Andos 2200 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, 129000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Akurnama pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā, dienvidu pierobežā.
- Akonibe pilsēta Ekvatoriālajā Gvinejā, tās dienvidaustrumu daļā.
- Alemketema pilsēta Etiopijā (_'Alem Ketema_), Amaras muhāfazas dienvidu daļā.
- Alaba Kolito pilsēta Etiopijā (_Alaba Kʾolito_), Dienvidu tautu kililā.
- Alamata pilsēta Etiopijā (_Alamat’a_), Tigrajas kilila dienvidaustrumos.
- Aleta Vendo pilsēta Etiopijā (_Ālēta Wendo_), Dienvidu tautu kilila austrumu daļā.
- Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā.
- Areka pilsēta Etiopijā (_Āreka_), Dienvidu tautu kililā.
- Avašsebatkilo pilsēta Etiopijā (_Āwash Sebat Kīlo_), Afaras kilila dienvidos.
- Avasa pilsēta Etiopijā (_Āwassa_), Dienvidu tautu kilila administratīvais centrs, 131000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adišenu pilsēta Etiopijā (_ʻAdīshenu_), Tigrajas kilila dienvidaustrumu daļā.
- Džima Pilsēta Etiopijas dienvidrietumu daļā ("Jīma"), 1740 m vjl., 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aksuma pilsēta Etiopijas ziemeļu daļā (_Āksum_), 2130 m vjl., 56500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta ap 1. gt. vidu p. m. ē., ap 200.-700. g. bija Aksumas valsts galvaspilsēta, saglabājušies milzīgi obeliski - stēlas ar uzrakstiem senetiopu, grieķu un sabiešu valodā.
- Nasinu Pilsēta Fidži Republikā ("Nasinu"), Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 87400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ago pilsēta Filipīnās (_Agoo_), Launionas reģionā, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā.
- Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā.
- Atimonana pilsēta Filipīnās (_Atimonan_), Lusonas salas dienvidu daļā, Kesonas provincē, Lamonas līča rietumu piekrastē.
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē.
- Kabanatuana Pilsēta Filipīnās ("Cabanatuan"), Lusonas salas vidienē, Pampangas krastos, 272700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kavite Pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Legaspi Pilsēta Filipīnās ("Legaspi"), Bikolas reģiona Albajas provincē, zvejas osta Lusonas salas dienvidaustrumu krastā, 196600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Naga Pilsēta Filipīnās ("Naga"), Lusonas salas dienvidaustrumos, 196000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Pasaja Pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sanpablo Pilsēta Filipīnās ("San Pablo"), Lusonas salas dienvidu daļā, Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Davao Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kalookana Pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zamboanga Pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Heneralsantosa Pilsēta Filipīnās, Mondanao salas dienvidu daļā, 443500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Isabela Pilsēta Filipīnu dienvidos, Basilanas salā, Basilanas provinces administratīvais centrs.
- Ažaksjo pilsēta Francijā (_Ajaccio_; _Aiacciu_), Korsikas reģiona Dienvidkorsikas departamentā, otra lielākā pilsēta Korsikā, 65500 iedzīvotāju (2015. g.), kūrorts, Napoleona dzimtā pilsēta; Ajačjo.
- Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Arkašona pilsēta Francijā (_Arcachon_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, Arkašonas līča dienvidu krastā.
- Aržanta pilsēta Francijā (_Argentat_), Limuzēnas reģiona Korēzas departamenta dienvidu daļā, Dordoņas krastos.
- Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā.
- Avalona pilsēta Francijā (_Avallon_), Burgundijas-Franškontē reģiona Jonas departamenta dienvidaustrumu daļā.
- Andē pilsēta Francijā (_Hendaye_), Akvitānijas reģiona dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē; Endaija.
- Oša Pilsēta Francijā ("Auch"), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bakara Pilsēta Francijā ("Baccaratt"), Lotringas reģionā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Nansī, Mertas un Mozeles departamentā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blaņaka Pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buloņa-Bijankūra Pilsēta Francijā ("Boulogne-Billancourt), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Sēnas krastā, Parīzes dienvidrietumu piepilsēta, 114200 iedzīvotāju.
- Bretiņī pie Oržas pilsēta Francijā ("Brétigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28 km uz dienvidiem no Parīzes, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kaora Pilsēta Francijā ("Cahors"), Dienvidu-Pireneju reģiona Lo departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kastra Pilsēta Francijā ("Castres"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kolomjē Pilsēta Francijā ("Colomiers"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 35200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mijo Pilsēta Francijā ("Millau"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Montobāna Pilsēta Francijā ("Montauban"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas un Garonnas departamentā, Tarnas labajā krastā, 56300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mirē Pilsēta Francijā ("Muret"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kempēra Pilsēta Francijā ("Quimper"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, osta Bretaņas pussalas dienvidrietumu krastā, 63500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rodēza Pilsēta Francijā ("Rodez"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmora Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tarbe Pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba.
- Tūrnefei Pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Valansa Pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alesa Pilsēta Francijas dienvidos (_Alès_), Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.); Alē.
- Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā.
- Bēzjē Pilsēta Francijas dienvidos ("Béziers"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, osta Orbas kreisajā krastā, 73000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Monpeljē Pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
- Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
- Ažāna pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Agen_), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, Garonnas labajā krastā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tulūza pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Toulouse_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, osta Garonnas krastos, 441800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Baijonna Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Bayonne"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.).
- Biarica Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Biarritz"), Biskajas līča krastā, Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.); Miarice.
- Konjaka Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Cognac"), Šarantas ielejā, 19200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lurda Pilsēta Francijas dienvidrietumos, Pireneju piekājē, minerālūdeņu ieguves vieta, kopš XIX gs. svētceļojumu vieta.
- Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fransvila Pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Akaci pilsēta Ganā (_Akatsi_), Voltas reģiona dienvidaustrumu daļā.
- Akvatija pilsēta Ganā (_Akwatia_), Austrumu reģiona dienvidrietumu daļā
- Asamankese pilsēta Ganas dienvidos (_Asamankese_), Austrumu reģionā, 39400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nsavama Pilsēta Ganas dienvidos ("Nsawam"), pie Akras-Kumasi autoceļa, 44500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obuasi Pilsēta Ganas dienvidos ("Obuasi"), 115600 iedzīvotāju (2000. g.), zelta ieguves rajona centrs.
- Oda Pilsēta Ganas dienvidos ("Oda"), Austrumu reģionā, 60600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sekondi-Takoradi Pilsēta Ganas dienvidos ("Sekondi-Takoradi"), Rietumu reģiona administratīvais centrs, osta Gvinejas līča krastā, 445200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tarkva Pilsēta Ganas dienvidos ("Tarkwa"), Rietumu reģionā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinneba Pilsēta Ganas dienvidos ("Winneba"), osta Gvinejas līča krastā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Akosombo pilsēta Ganas dienvidu daļā (_Akosombo_), Voltas upes krastā, kur šaurā ielejā ir uzcelta HES uz Voltas upes.
- Kakortoka Pilsēta Grenlandē, salas dienvidu daļā, 3240 iedzīvotāju (2007. g.).
- Areopole pilsēta Grieķijā (_Aerópoli_), Peloponesas salas dienvidu daļā, Mesines līča austrumu krastā.
- Andra pilsēta Grieķijā (_Άνδρος_), Dienvidegejas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roda pilsēta Grieķijā (_Ρόδος_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumos, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Adamanta pilsēta Grieķijā ("Αδάμαντας"), Dienvidegejas perifērijā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anosira pilsēta Grieķijā ("Άνω Σύρος"), Dienvidegejas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνίας"), Dienvidegejas perifērijā, Sifnas salā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Artemona pilsēta Grieķijā ("Αρτεμώνος"), Dienvidegejas perifērijā, 930 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arhangela pilsēta Grieķijā ("Αρχάγγελος"), Dienvidegejas perifērijā, Rodas salas austrumu piekrastē, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ermupole pilsēta Grieķijā ("Ερμούπολη"), Dienvidegejas perifērijā, Siras salā, Kiklādu nomes administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iālisa pilsēta Grieķijā ("Ιαλυσός"), Dienvidegejas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ija pilsēta Grieķijā ("Ίος"), Dienvidegejas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iulisa pilsēta Grieķijā ("Ιουλίς/Ιουλίδα"), Dienvidegejas perifērijā, 630 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalimna pilsēta Grieķijā ("Κάλυμνος"), Dienvidegejas perifērijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karpata Pilsēta Grieķijā ("Κάρπαθος"), Dienvidegejas perifērijāā, tāda paša nosaaukuma salas austrumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karista pilsēta Grieķijā ("Κάρυστος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas dienvidos, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kastelloriza pilsēta Grieķijā ("Καστελλόριζο"), Dienvidegejas perifērijā, 490 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korisija pilsēta Grieķijā ("Κορησσία"), Dienvidegejas perifērijā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kremaste pilsēta Grieķijā ("Κρεμαστή"), Dienvidegejas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kosa pilsēta Grieķijā ("Κως"), Dienvidegejas perifērijā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkimme pilsēta Grieķijā ("Λευκίμμη"), Jonijas salu perifērijā, Kerkiras (Korfu) salas dienvidu daļā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Linda pilsēta Grieķijā ("Λίνδος"), Dienvidegejas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mikona pilsēta Grieķijā ("Μύκονος"), Dienvidegejas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Naksa pilsēta Grieķijā ("Νάξος"), Dienvidegejas perifērijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nisira pilsēta Grieķijā ("Νίσυρος"), Dienvidegejas perifērijā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ksilokastra pilsēta Grieķijā ("Ξυλόκαστρο"), Peloponesas perifērijā, Korintas līča dienvidu piekrastē, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Parikija pilsēta Grieķijā ("Παροικιά"), Dienvidegejas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Patma pilsēta Grieķijā ("Πάτμος"), Dienvidegejas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Serifa Pilsēta Grieķijā ("Σέριφος"), Dienvidegejas perifērijā, 1420 iedzīvotāju (2011. g.).
- Simi Pilsēta Grieķijā ("Σύμη"), Dienvidegejas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tina Pilsēta Grieķijā ("Τήνος"), Dienvidegejas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fira pilsēta Grieķijā ("Φηρά"), Dienvidegejas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tkibuli Pilsēta Gruzijā ("Tkibuli"), Imeretijas mhares ziemeļos, Račinas grēdas dienvidrietumu nogāzē, 31100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Chinvali Pilsēta Gruzijā, Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, Didi Liahvi krastos, 30000 iedzīvotāju (2012. g.); 1934.-1961. g. saucās Staļiniri.
- Lančhuti Pilsēta Gruzijā, Kolhīdas zemienes dienvidu daļā, Gurijas mharē, 8000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mcheta Pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs.
- Gardabani Pilsēta Gruzijā, uz dienvidaustrumiem no Tbilisi, Lejaskartlijas mharē, 19900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Marneuli Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, 20000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bolnisi Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ckaltubo Pilsēta Gruzijas rietumu daļā, Imeretijā, Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tamunenga Pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 10800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mangilau Pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 7790 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nzerekore Pilsēta Gvinejas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, 107300 iedzīvotāju (1999. g.).
- Kindija Pilsēta Gvinejas dienvidrietumos ("Kindia"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 96100 iedzīvotāju (1999. g.).
- Ansapitra pilsēta Haiti (_Anse-à-Pitres_), Dienvidaustrumu departamenta dienvidaustrumos, pie Dominikānas robežas.
- Lekē Pilsēta Haiti, Dienvidu departamenta administratīvais centrs, 55000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā.
- Pula Pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dubrovnika Pilsēta Horvātijas dienvidos ("Dubrovnik"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, osta Adrijas jūras krastā, 42600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Pelva Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Põlva"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 6580 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Veru pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Võru"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 12670 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1784. g.
- Tartu Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
- Paide Pilsēta Igaunijas vidienē, Jervas apriņķa administratīvais centrs, 8230 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Rakvere Pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru apriņķa administratīvais centrs, 20 km uz dienvidiem no Somu līča, 15260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Abohara pilsēta Indijā (_Abohar_, ਅਬੋਹਰ), Pendžabas štata dienvidrietumos, netālu no Indijas un Pakistānas robežas, \~211700 iedzīvotāju (2023. g.).
- Ābu Rouda pilsēta Indijā (_Ābu Road_), Rādžastānas štata dienvidu daļā.
- Ahraura pilsēta Indijā (_Ahraurā_), Utarpradēšas štata dienvidu daļā.
- Akalkota pilsēta Indijā (_Akalkot_), Mahārāštras štata dienvidu daļā.
- Aklera pilsēta Indijā (_Aklera_), Rādžastānas štata dienvidaustrumos.
- Alāpalli pilsēta Indijā (_Alāpalli_), Madhja Pradēšas štata dienvidos.
- Aliradžpura pilsēta Indijā (_Aliraipur_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumos.
- Almora pilsēta Indijā (_Almora_), Utarakhandas štata dienvidaustrumu daļā.
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Bihāras štata dienvidaustrumu daļā.
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Tripuras štata dienvidu daļā.
- Amarvāra pilsēta Indijā (_Amarwāra_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Ambāsamudrama pilsēta Indijā (_Ambāsamudram_), Tamilnādas štata dienvidrietumu daļā.
- Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Anantapurama pilsēta Indijā (_Anantapur_), Āndhra Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Andžada pilsēta Indijā (_Anjad_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumu daļā.
- Anta pilsēta Indijā (_Anta_), Rādžastānas štata dienvidaustrumu daļā.
- Arsikere pilsēta Indijā (_Arsikere_), Karnātakas štata dienvidu daļā.
- Arupukotaja pilsēta Indijā (_Aruppukkottai_), Tamilnādas štata dienvidu daļā.
- Ātmakūra pilsēta Indijā (_Ātmakūr_), Āndhra Pradešas štata dienvidaustrumu daļā.
- Atmākūra pilsēta Indijā (_Atmākūr_), Āndhra Pradešas štata vidusdaļā.
- Atingala pilsēta Indijā (_Attingal_), Keralas štata dienvidu daļā.
- Aurangābāda pilsēta Indijā (_Aurangābād_), Bihāras štata dienvidos.
- Gaja Pilsēta Indijā ("Gaya"), Bihāras štata dienvidu daļā, 385400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kavarati Pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Maisūru Pilsēta Indijā ("Mysore"), Karnātakas štata dienvidu daļā, 742300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ābu pilsēta Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, >10000 iedzīvotāju.
- Atara Pilsēta Indijā, Utarpradešas štata dienvidos.
- Kančipurama Pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi.
- Dindigula Pilsēta Indijas dienvidos ("Dindigul"), Tamilnādas štatā, 207300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koči Pilsēta Indijas dienvidos ("Kochi"), Keralas štatā, Lakšadvīpu jūras krastā, 607000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolargoldfīlsa Pilsēta Indijas dienvidos ("Kolar Gold Fields"), Karnatakas štatā, 163600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kumbakonama Pilsēta Indijas dienvidos ("Kumbhakonam"), Tamilnādas štatā, 140200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metūra Pilsēta Indijas dienvidos ("Mettūr"), Tamilnādas štatā, 52800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nagarkoila Pilsēta Indijas dienvidos ("Nagercoil"), Tamilnādas štatā, 224800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Thiruvananthapurama Pilsēta Indijas dienvidos ("Thinuvananthapuram"), Lakšadvīpu jūras piekrastē, Keralas štata administratīvais centrs, 957700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tūtukuti Pilsēta Indijas dienvidos ("Thoothukudi"), Tamilnādas štatā, osta Mannāras krastā, 410800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velūra Pilsēta Indijas dienvidos ("Vellore"), Tamilnadas štatā, Palaras krastos, 484700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čennai Pilsēta Indijas dienvidos (angļu val. "Chennai"), osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa.
- Maduraja Pilsēta Indijas dienvidos (angļu val. "Madurai"), Tamilnādas štatā, Vaigaji krastā, 901000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Badravati Pilsēta Indijas dienvidos, Karnatakas štatā, Badras krastos.
- Kojamputūra Pilsēta Indijas dienvidrietumos ("Coimbatore"), Tamilnādas štatā, 977000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belagāmvi Pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi.
- Karnūlu Pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirunelveli Pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā (angļu val. "Bangalore", kannaru val. "Bengaluru"), Karnatakas štata galvaspilsēta (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Mumbaja Pilsēta Indijas rietumos (angļu val. "Mumbai"), Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja.
- Sūrata Pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras piekrastē, 2433800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Akola pilsēta Indijas vidienē (_Akola_), Mahārāštras štatā, 427000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bālāghāta Pilsēta Indijas vidienē ("Balaghat"), Madhja Pradēšas štatā, Vaigangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.).
- Durga Pilsēta Indijas vidienē ("Durg"), Čhatīsgarhas štatā, Šivnatas krastos, 232500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Bhandāra Pilsēta Indijas vidienē, Mahārāštras štatā, Vaingangas labajā krastā, 91850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē.
- Ampana pilsēta Indonēzijā (_Ampana_), Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē, Tomini līča dienvidu piekrastē.
- Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā.
- Anabanu pilsēta Indonēzijā (_Anabanu_), Sulevesi salā, Dienvidsulavesi provincē.
- Bandžarmasina Pilsēta Indonēzijā ("Bandjarmasin"), Kalimantānas (Borneo) salā, Dienvidkalimantānas provinces administratīvais centrs, osta Baritas deltā, 576400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Madiuna Pilsēta Indonēzijā ("Madiun"), Javas salas vidusdaļā, 175800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Magelanga Pilsēta Indonēzijā ("Magelang"), Javas salas vidienē, 118200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Makasara Pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Palembana Pilsēta Indonēzijā ("Palembang"), Sumatras salā, Dienvidsumatras provinces administratīvais centrs, naftas izvedosta Musi lejtecē (pieejama arī jūras kuģiem), 1323200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Surakarta Pilsēta Indonēzijā ("Surakarta"), Javas salas vidienē, Centrālās Javas provincē, 489900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bandarlampuna Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidos, Lampunas provinces administratīvais centrs, 790100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Džambi Pilsēta Indonēzijā, Sumatras salas dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 531900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Basra Pilsēta Irākas dienvidaustrumos (arābu val. "Al-Basrah"), Šatelarabas krastā, 90 km no Persijas līča, muhāfazas administratīvais centrs, 837000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilla Pilsēta Irākas vidienē ("Hilla"), Bābilas muhāfazas administratīvais centrs, 335800 iedzīvotāju (2003. g.).
- Alāmarvdašta pilsēta Irānā (_‘Alā’ Marvdasht_), Fārsas ostāna dienvidrietumu daļā.
- Ābgarma pilsēta Irānā (_Ābgarm_), Kazvīnas ostāna dienvidrietumu daļā, \~6300 iedzīvotāju (2016. g.).
- Agādžārī pilsēta Irānā (_Āghājārī_), Hūzestānas ostāna dienvidaustrumu daļā.
- Ājaska pilsēta Irānā (_Āyask_), Dienvidhorasānas ostāna ziemeļos.
- Āgkanda pilsēta Irānā (_Āqkand_), Austrumazerbaidžānas ostāna dienvidaustrumos.
- Ārijanšahra pilsēta Irānā (_Āriyan Shahr_), Dienvidhorasānas ostānā.
- Arvandkenāra pilsēta Irānā (_Arvand Kenār_), Hūzestānas dienvidrietumos.
- Āstāne pilsēta Irānā (_Āstāneh_), Markazī ostāna dienvidrietumu daļā.
- Āvadža pilsēta Irānā (_Āvaj_), Kazvīnas ostāna dienvidu daļā.
- Avaza pilsēta Irānā (_Avaz_), Fārsas ostāna dienvidos.
- Ābdāna Pilsēta Irānā ("Ābdān"), Būšehras ostāna dienvidu daļā, 6100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kermāna Pilsēta Irānas dienvidaustrumos ("Kirman"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Šīrāza Pilsēta Irānas dienvidos (persiešu val. "Shīrāz"), Farsas ostāna administratīvais centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Behbehāna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Behbehān"), Hūzestānas ostanā, 378500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kāzerūna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Kāzerūn"), Fārsas ostāna rietumu daļā, 140900 iedzīvotāju (2017. g.).
- Horamšahra Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Masdžedsoleimāna Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Masjed Soleymān"), Hūzestānas ostānā, 103400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ebifīla pilsēta Īrijā (_Abbeyfeale_), Limerikas grāfistes dienvidrietumos, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Moništirnafēla.
- Karikmakrosa pilsēta Īrijā (_Carrickmacross_), Monahanas grāfistes dienvidu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kāslreja pilsēta Īrijā, Belfāstas dienvidu piepilsēta, apgabala administratīvais centrs.
- Korka pilsēta Īrijas dienvidos (angļu val. _Cork_, īru val. _Corcaigh_), grāfistes administratīvais centrs, 119200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Selfosa Pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, 6140 iedzīvotāju (2007. g.).
- Njardvika pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā, 3960 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ķeblavika Pilsēta Islandes dienvidrietumu daļā, zvejas osta Fahsabloui līča krastā, 8230 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestmadnaeijara pilsēta Islandes dienvidu daļā, Heimaejas salā, 4070 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agireiri pilsēta Islandes ziemeļu daļā, Eijafjorda rietumu krastā, tā dienvidu galā, 16800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andrija pilsēta Itālijas dienvidaustrumos (_Ándria_), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 100500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barleta Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Barletta"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, osta Adrijas jūras krastā, 94700 iedzīvotāju (2014. g.), XII-XV gs. arhitektūras pieminekļi.
- Brindizi Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Brindisi"), Apūlijas reģiona Brindizi provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benevento Pilsēta Itālijas dienvidos ("Benevento"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozenca Pilsēta Itālijas dienvidos ("Cosenza"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molfeta Pilsēta Itālijas dienvidos ("Molfetta"), Apūlijas reģiona Bari provincē, osta Adrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neapole Pilsēta Itālijas dienvidos ("Napoli"), Vezuva piekājē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, Kampānijas reģiona administratīvais centrs, 958000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arara pilsēta Izraēlā (_‘Ar‘ara_), Haifas apgabala dienvidrietumos.
- Arada pilsēta Izraēlā (_‘Arad_), Dienvidu apgabalā.
- Arara Banegeva pilsēta Izraēlā (_Ar‘ara-BaNegev_), Dienvidu apgabalā.
- Ako Pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā.
- Holona Pilsēta Izraēlā ("Holon"), Telavivas dienvidu piepilsēta, 188800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ašdoda pilsēta Izraēlā, Vidusjūras piekrastē, dienvidos no Telavivas, 204200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Eilata Pilsēta Izraēlas dienvidos ("Eilat"), osta Akabas līča krastā, 47800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā.
- Aioi pilsēta Japānā (_Aioi_), Hjogo prefektūras dienvidu daļā.
- Akkeši pilsēta Japānā (_Akkeshi_), Hokaido prefektūrā, Hokaido salas dienvidausrtrumos.
- Ako pilsēta Japānā (_Akō_), Hjogo prefektūras dienvidos, Seto jūras Harimas līča piekrastē.
- Ato pilsēta Japānā (_Atō_), Honsju salas dienvidrietumu daļā, Jamaguči prefektūrā.
- Aidzuvakamacu Pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akaši Pilsēta Japānā ("Akashi"), Honsju salas dienvidrietumu daļā, osta Seto jūras krastā, 291000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Asahigava Pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fudzisava Pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fukujama Pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hakodate Pilsēta Japānā ("Hakodate"), Hokaido salas dienvidos, osta pie Cugaru šauruma, 279100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Himedži Pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Hiracuka Pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jamagata Pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas vidienē, Gifu prefektūrā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jamaguči Pilsēta Japānā ("Yamaguchi"), Honsju salas dienvidrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 196600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ibaraki Pilsēta Japānā ("Ibaraki"), Honsju salas dienvidaustrumos, 32900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ičinomija Pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Jokaiči Pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jokohama Pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta.
- Jonedzava Pilsēta Japānā ("Yonezawa"), Honsju salas ziemeļos, Jamagatas prefektūras dienvidos, 85500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ise Pilsēta Japānā ("Ise"), Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča krastā, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itami Pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itihara Pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ivakuni Pilsēta Japānā ("Iwakuni"), Honsju salas dienvidos, osta Hirosimas līča krastā, 143900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kagošima Pilsēta Japānā ("Kagoshima"), Kjusju salas dienvidos, osta Kagošimas līča krastā, prefektūras administratīvais centrs, 604500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kakogava Pilsēta Japānā ("Kakogawa"), Honsju salas dienvidrietumos, 267000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kanadzava Pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kasugai Pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kisivada Pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kumagaja Pilsēta Japānā ("Kumagaya"), Honsju salas vidienē, 198400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kurasiki Pilsēta Japānā ("Kurashiki"), Honsju salas dienvidos, 483600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kure Pilsēta Japānā ("Kure"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Seto jūras krastā, 228000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Mijadzaki Pilsēta Japānā ("Miyazaki"), Kjusju salas dienvidaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 401100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Murorana Pilsēta Japānā ("Muroran"), Hokaido salas dienvidrietumos, 88600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nara Pilsēta Japānā ("Nara"), Honsju salas dienvidos, prefektūras administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2012. g. ).
- Nisinomija Pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Numadzu Pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.).
- Obihiro Pilsēta Japānā ("Obihiro"), Hokaido salas dienvidos, 169300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Odavara Pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Okadzaki Pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ocu Pilsēta Japānā ("Otsu"), Honsju salā, Bivas ezera dienvidu krastā, Šigas prefektūras administratīvais centrs, 341000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Šimidzu Pilsēta Japānā ("Shimizu Ward"), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Surugas līča krastā, 2449000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šimonoseki Pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Šunana Pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojohaši Pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tojonaka Pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tottori Pilsēta Japānā ("Tottori"), Honsju salas dienvidrietumos, netālu no Japāņu jūras, prefektūras administratīvais centrs, 193700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Cu Pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ube Pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Čiba Pilsēta Japānā (千葉市; Chiba-shi), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Tokijas līča krastā, 929400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Akitakata Pilsēta Japānā, Honsju sala dienvidrietumu daļā, Hirosimas prefektūrā.
- Osaka Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā.
- Kobe Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Curuga Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Okajama Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ašikaga Pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs.
- Mijakonodžjo Pilsēta Japānā, Kjusju salas un Mijadzaki prefektūras dienvidos, 165000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Numea Pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Anau pilsēta Jaunzēlandē (_Te Anau_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Anau ezera dienvidu galā.
- Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā.
- Aperhata pilsēta Jaunzēlandē (_Upper Hutt_), Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā.
- Manukau Pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Timaru Pilsēta Jaunzēlandē ("Timaru"), Dienvidsalas austrumos, Kenterberijas līča krastā, 29000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vananui Pilsēta Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalas dienvidrietumu piekrastē, osta Fananui grīvā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kraistčērča Pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Kenterberijas reģiona administratīvais centrs, 178500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Nelsona Pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, reģiona administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Inverkārgila Pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Sautlendas reģiona administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2006. g.).
- Danīdina Pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidaustrumos, Otago reģiona administratīvais centrs, 111000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mangeri Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta.
- Manurevu Pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta.
- Kvīnstauna Pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģionā, 14300 iedzīvotāju (2016. g.).
- Muha Pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Al Mukhā"), osta Sarkanās jūras krastā, 16800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Santamarija Pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Akoma II pilsēta Kamerūnā (_Akom II_), Dienvidu provinces rietumu daļā.
- Akonolinga pilsēta Kamerūnā (_Akonolinga_), Centrālās provinces dienvidaustrumu daļā.
- Kumba Pilsēta Kamerūnā, Dienvidrietumu reģionā, 125600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Buea Pilsēta Kamerūnas rietumos, Kamerūna dienvidaustrumu nogāzē, Dienvidrietumu provinces administratīvais centrs, 119000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Alistona pilsēta Kanādā (_Alliston_), Ontārio provinces dienvidu daļā.
- Amerstbērga pilsēta Kanādā (_Amherstburg_), Ontārio provinces dienvidos.
- Amo pilsēta Kanādā (_Amos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Arborga pilsēta Kanādā (_Arborg_), Manitobas provinces dienvidu daļā.
- Aperliārda pilsēta Kanādā (_Upper Liard_), Jukonas teritorijas dienvidaustrumu daļā.
- Kičenera Pilsēta Kanādā ("Kitchener"), Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā, 204700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Landona Pilsēta Kanādā ("London"), Ontārio provinces dienvidos, 353100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Medisinheta Pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nipigona Pilsēta Kanādā ("Nipigon"), Ontārio provinces dienvidos, Augšezera ziemeļu krastā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentkatarinsa Pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sarnija Pilsēta Kanādā ("Sarnia"), Ontārio provincē, Hūrona ezera dienvidu piekrastē, 71600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Šērbruka Pilsēta Kanādā ("Sherbrooke"), Kvebekas provinces dienvidos, Apalaču piekājē, 162600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinzora Pilsēta Kanādā ("Windsor"), Ontārio provinces dienvidos, 216500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Vankūvera Pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Ašisaja pilsēta Kazahstānā (_Așșısay_), Dienvidkazahstānas apgabalā.
- Atakenta pilsēta Kazahstānā (_Atakent_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos.
- Atasu pilsēta Kazahstānā (_Atasw_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
- Džetisaja Pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs.
- Šimkenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem.
- Šardara Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Tirkistana Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, 156300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kentau Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Atirivera pilsēta Kenijā (_Athi River_), Austrumu provinces dienvidrietumu daļā.
- Nakuru Pilsēta Kenijas vidienē ("Nakuru"), Riftveli provinces administratīvais centrs, 256300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tika Pilsēta Kenijas vidienē, 82700 iedzīvotāju (1999. g.).
- Atjena pilsēta Kiprā (_Athiénou_), Kipras Republikā, pie demarkācijas līnijas, uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas Nikosijas.
- Sulukta Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Oša Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kizilkija Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā.
- Andesa pilsēta Kolumbijā (_Andes_), Antjokijas departamenta dienvidos.
- Pasto Pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos ("Pasto"), vulkāna Pasto piekājē 2594 m vjl., Narinjo departamenta administratīvais centrs, 321400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Popajana Pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1760 m vjl., Kaukas departamenta administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju.
- Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos.
- Manono Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju.
- Uvira Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, 235100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bukavu Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provinces administratīvais centrs, osta Kivu ezera dienvidu krastā. 471800 iedzīvotāju (2004. g.), senāk saucās Kostermanvila.
- Lubumbaši Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Mbužimaji Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga.
- Dolizi Pilsēta Kongo Republikas dienvidrietumos ("Dolisie"), Niari departamentā, 83800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ansona pilsēta Korejas Republikā (_Ansŏng_), Kjongido provinces dienvidos.
- Kjondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kyongju"), 256200 iedzīvotāju (2011. g.), apkaimē vairāki vēsturiski arhitektūras pieminekļi.
- Kunsana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kunsan"), osta Kimganas grīvlīča labajā krastā, netālu no Dzeltenās jūras, 278500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Masana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Phohana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Samčoka Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Samchok"), osta Japāņu jūras krastā, 72400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čindžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; "Chinju"), Kjonsannamdo provincē, Namganas krastos, 337900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Josu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; "Yosu"), Čollanamdo provincē, osta Korejas šauruma krastā, 295400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ansana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; hangilā: 안산시 ; handžā: 安山市), Seulas piepilsēta, 705000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čedžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čedžudo salā, Čedžudo īpašās autonomās provinces administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhonana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonnamdo provincē, 532000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhodžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čhunčhonpukto provinces administratīvais centrs, 623900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sunčhona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, 270400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mokpho Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollanamdo provincē, osta Dzeltenās jūras krastā, 243300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Iksana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provincē, 313600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Čollapukto provinces administratīvais centrs, 633300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vondžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kanvondo provincē, 298800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Phjontheka Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongido provincē, 402500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kimhe Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjonsannamdo provincē, 465000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kumi Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjonsanpukto provincē, 391900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čhanvona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, 503900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ulsana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, osta Japāņu jūras krastā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Anjana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta (hangilā: 안양시 ; handžā: 安養市 ; angļu val. _Anyang_), Kjongido provincē, 624200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kunpho Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 275400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Phadžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 303800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvanmjona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 313000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hvasona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 372000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sihina Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 390600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ijdžonbu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 421900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Namjandžu Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 492300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jonina Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 800300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pučhona Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 864000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kojana Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 924800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sonnama Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 954000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Suphuna Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļrietumu daļā ("Supung"), uz dienvidiem no Supunho ūdenskrātuves.
- Ferizaji Pilsēta Kosovas dienvidaustrumu daļā, 71800 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ģakova Pilsēta Kosovas dienvidrietumu daļā, 94600 iedzīvotāju (2011. g.); Džakovica.
- Prizreni Pilsēta Kosovas dienvidu daļā ("Prizren"), 107600 iedzīvotāju (2003. g.).
- Adiake pilsēta Kotdivuārā (_Adiaké_), Dienvidkomoe reģionā.
- Divo Pilsēta Kotdivuārā, Dienvidbandamas reģiona administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (1998. g.).
- Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
- Artjoma pilsēta Krievijā (_Artëm_), Piejūras novada dienvidu daļā, 102400 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Kolpina Pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā.
- Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Puškina Pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Borzja Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada dienvidos, 29800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Petrovska-Zabaikaļska Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada dienvidu daļā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Zavitinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
- Šimanovska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļvičegodska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šenkurska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baimaka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidaustrumos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Meleuza Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidrietumos, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trubčevska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Babuškina Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla dienvidu krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Kjahta Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidos, Mongolijas pierobežā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zakamenska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidrietumos, Džidas labajā krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1959. g. saucās Gorodoka.
- Zlatousta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biļibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Peveka Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Čeļabinska Pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetskaja Gavaņa pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidaustrumos, osta pie Tatāru šauruma, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjazemska Pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bikina Pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, rajona administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Abaza Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
- Ļantora Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomais apvidū - Jugrā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pokači Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jugorska Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitjaha Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langepasa Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurga, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radužnija Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Megiona Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņagaņa Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kogalima Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 61000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uraja Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Kondas labajā krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņevartovska Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 266000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surguta Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 332300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belojarska Pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malgobeka Pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, Terekas grēdas dienvidu nogāzē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baikaļska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Šeļehova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova.
- Sļudjanka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Baikāla ezera dienvidu piekrastē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zima Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Okas krastos, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuluna Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Ijas krastos, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņeudinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičuga Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala vidienē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saļeharda Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nojabrska Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 107400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novijurengoja Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 115700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarkosaļe Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkinska Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Labitnagi Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai).
- Muravļenka Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pereslavļzaļeska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa.
- Kozeļska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidaustrumos, Žizdras krastos, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žizdra Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidos, Žizdras krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena.
- Pravdinska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande.
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Jeļizova Pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada dienvidos, Avačas krastos, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pudoža Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikas dienvidaustrumos, Vodlas krastos, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltana Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mikuņa Pilsēta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada dienvidrietumos, rajona centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ilanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 92100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Divnogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Užura Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Petuhova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumiha Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučje Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidrietumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikaļova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boksitogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Zadonska Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zveņigova Pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ožereļje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jegorjevska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaraiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voskresenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjori Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stupina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puščina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščerbinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Zveņigoroda Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podoļska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Domodedova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37 km uz dienvidiem no Maskavas, 108200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovdora Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidrietumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandalakša Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņeftejuganska Pilsēta Krievijā, Nantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 125800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerepanova Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Pervomaiska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navašina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžje Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lukojanova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla dienvidaustrumos, Tjošas krastos, 14200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kalačinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala dienvidaustrumos, Omas kreisajā krastā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjukaļinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala vidienē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļiļecka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrovska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala dienvidrietumos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereščagina Pilsēta Krievijā, Permas apgabala dienvidrietumos, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čaikovska Pilsēta Krievijā, Permas novadā, osta Votkinskas ūdenskrātuves dienvidrietumu krastā, 82900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Partizanska Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidos, Sučanas upes ielejā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās Sučana.
- Spaska-Daļņija Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidrietumos, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arseņjeva Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidu daļā, Daubihes labajā krastā, 54000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Novosokoļņiki Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neveļa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novorževa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Omska Pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skopina Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala dienvidrietumos, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Proļetarska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidos, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taganroga Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neveļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gornozavodska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē.
- Aldana Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Tommota Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novouzenska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša.
- Roslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Jeļņa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lomonosova Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā.
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Zeļenokumska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidaustrumos, Kumas kreisajā krastā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kislovodska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Lielā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs 700-1000 m vjl., 130000 iedzīvotāju (2014. g.), liels balneoloģiskais un klimatiskais kūrorts (darbojas no 1803. g.).
- Pjatigorska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas krastos, 146000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esentuki Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas upes ielejā 600-650 m vjl., 103100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irbita Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kamišlova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogdanoviča Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Degtjarska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoufimska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Uvarova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buguļma Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, 87200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļmetjevska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Buinska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, Karlas krastos, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetjuši Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jalutorovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidos, Tobolas krastos, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavodoukovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantimansijska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nadima Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starica Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostaškova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoslobodska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjužna Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Bogučara Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos.
- Usmaņa Pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novosibirska Pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska.
- Zernograda Pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja.
- Žeļeznovodska Pilsēta Krievijas Stavropoles novada dienvidos 570-650 m vjl., 24400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Marjanao Pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ačena pilsēta Ķīnā (_Acheng_), Heilundzjanas provincē, aptuveni 40 km uz dienvidaustrumiem no Harbinas.
- Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos.
- Aņluna pilsēta Ķīnā (_Anlong_), Guidžou provinces dienvidrietumos.
- Aņpu pilsēta Ķīnā (_Anpu_), Guandunas provinces dienvidrietumos.
- Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē.
- Nasji pilsēta Ķīnā (_Naxi_, _Anfu_), Sičuaņas provinces dienvidu daļā.
- Haikou Pilsēta Ķīnā ("Haikou"), Hainaņas salā, Dienvidķīnas jūrā, Hainaņas provinces administratīvais centrs, 534000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Hotena Pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana.
- Jaaņa Pilsēta Ķīnā ("Ya'an"), Sičuaņas provincē, uz dienvidrietumiem no Čendu, 1507000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leidžou Pilsēta Ķīnā ("Leizhou"), Guandunas provinces dienvidos, 1500000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Šigadze Pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence.
- Tunliao Pilsēta Ķīnā ("Tongliao"), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidaustrumos, 3139000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džandžou Pilsēta Ķīnā ("Zhangzhou"), Fudzjaņas provinces dienvidos, Dzjulundzjanas labajā krastā, 567900 iedszīvotāju (2000. g.).
- Džaņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Zhanjiang"), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 719700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Maomina Pilsēta Ķīnā, Guandunas provinces dienvidrietumos, 455100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ļuišuņa Pilsēta Ķīnā, Liaoninas provincē, Liaodunas pussalas dienvidos, 324800 iedzīvotāju (2010. g.); Portartura (1898.-1905. g.).
- Čandži Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Changzhi"), Šaņsji provinces dienvidaustrumos, 484200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Finfina Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Fengfeng"), Hebejas provinces dienvidrietumos.
- Naņjana Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang"), Henaņas provinces dienvidos, 531200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Venčana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos ("Wenchang"), Hainaņas provincē, Hainaņas salas ziemeļaustrumos, 115000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Fošaņa Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Foshan"), Guandunas provincē, 768700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Fudžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Fuzhou"), osta Miņdzjanas krastā, Fudzjaņas provinces centrs, 1,22 mlj iedzīvotāju.
- Gaņdžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Ganzhou"), Dzjansji provinces dienvidos, Gaņdzjanas augšteces rajonā, 494600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Henjana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Henguang"), Hunaņas provincē, osta Sjandzjanas krastos, 640500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šaojana Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Shaoyang"), Hunaņas provincē, osta Dzišujas labajā krastā, 7072000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Veņdžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wenzhou"), Džedzjanas provincē, osta Oudzjanas krastos, netālu no tās ietekas Austrumķīnas jūrā, 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Udžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wuzhou"), Guansji Džuanu autonomajā reģionā, osta Sjidzjanas kreisajā krastā, 492300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čanša Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changsha"), Hunaņas provinces administratīvais centrs, osta Sjandzjanas krastā, 2,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Čandžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changzhou"), Dzjansu provinces dienvidos, osta Lielā kanāla krastā, 978000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Beihai Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, osta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 572000 iedzīvotāju (20101. g.); Pakhoja.
- Šeņdžeņa Pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳 Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čuncjina Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana.
- Čendu Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Chengdu"), Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Aņšuņa pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (_Anshun_), Guidžou provincē, \~300000 iedzīvotāju.
- Gedzju Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā ("Gejiu"), Juņnaņas provincē, 453300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kuņmina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Guijana Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Naņnina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Nanning"), upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šaņtou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Shantou"), osta Handzjanas grīvā, Dienvidķīnas jūras krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Svatou.
- Guandžou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (广州 Guǎngzhōu), upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona.
- Jekena Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Yarkant"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, Jarkantas kreisajā krastā, oāzes centrs.
- Kašgara Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, oāzē Tjanšana dienvidu piekājē, 340600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tiaņšui Pilsēta Ķīnas vidienē ("Tianshui"), Gansu provinces dienvidaustrumos, Veihes krastos, 3263000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Baodzji Pilsēta Ķīnas vidienē, Šaaņsji provincē, 496100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Atapī pilsēta Laosā (_Attapu_), valsts dienvidos, provinces administratīvais centrs.
- Pāksē Pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Luangprabanga Pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru.
- Durbe Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Grobiņa Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Aizpute Pilsēta Latvijā, Dienvidurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1962.-2009. g. Liepājas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs), 186 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
- Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
- Kuldīga Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 150 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
- Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
- Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
- Ikšķile Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā.
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.).
- Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Lielvārde Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis.
- Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
- Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada.
- Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Ilūkste Pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā.
- Sūra Pilsēta Libānā (arābu: صور, Ṣūr, feniķiešu: צור, Ṣur), senāk Tīra (ivritā: צוֹר, Tzor, grieķu: Τύρος, Týros; latīņu: Tyrus), Dienvidlibānas muhāfazā, 117100 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ain Ata pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas dienvidos.
- Saida Pilsēta Libānā, Dienvidlibānas muhāfazas administratīvais centrs, 149000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Aitā eš Šaaba pilsēta Libānā, Nabatijas muhāfazas dienvidos.
- Adema pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos (_Al ʻAdam_), uz dienvidiem no Tubrukas.
- Īstborna pilsēta Lielbrinājā (_Eastbourne_), Anglijas dienvidos pie Lamanša, 101500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ēra pilsēta Lielbritānijā (_Ayr_), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Beizingstoka pilsēta Lielbritānijā (_Basingstoke_), Anglijas dienvidos, 87300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Birmingema pilsēta Lielbritānijā (_Birmingham_), Anglijas vidienē, 1092000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bišopstortforda pilsēta Lielbritānijā (_Bishop's Stortford_), Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē, Stortas upes krastos.
- Bognorrīdžisa pilsēta Lielbritānijā (_Bognor Regis_), Anglijas dienvidos, Rietumsaseksas grāfistes Erunas distriktā, Lamanša krastā.
- Bridžvotera pilsēta Lielbritānijā (_Bridgwater_), Anglijā, Somersetas grāfistes vidusdaļā, Paretas upes krastos.
- Kenterberija pilsēta Lielbritānijā (_Canterbury_), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence.
- Česterfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Chesterfield_), Anglijā, uz dienvidiem no Šefīldas, 104300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čipnema pilsēta Lielbritānijā (_Chippenham_), Anglijas dienvidrietumos, Eivonas upes krastos.
- Kolčistera pilsēta Lielbritānijā (_Colchester_), Anglijas dienvidaustrumos, 121900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koventri pilsēta Lielbritānijā (_Coventry_), Anglijas vidienē, 316900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kroli pilsēta Lielbritānijā (_Crawley_), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.); pilsētas teritorijā atrodas Londonas Getvikas lidosta.
- Dārbi pilsēta Lielbritānijā (_Derby_), Anglijas vidienē, 248800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dorčestera pilsēta Lielbritānijā (_Dorchester_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Dorsetas grāfistes administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Duvra pilsēta Lielbritānijā (_Dover_), Anglijas dienvidaustrumos, Padekalē krastā, \~28000 iedzīvotāju; Dovera.
- Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras.
- Aimuta pilsēta Lielbritānijā (_Eyemouth_), Skotijas dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
- Felmuta pilsēta Lielbritānijā (_Falmouth_), Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā, Lamanša krastā.
- Folkstona pilsēta Lielbritānijā (_Folkestone_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gilingema pilsēta Lielbritānijā (_Gillingham_), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Greitjārmuta pilsēta Lielbritānijā (_Great Yarmouth_), Anglijas dienvidaustrumos, 58000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Heiverila pilsēta Lielbritānijā (_Haverhill_), Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos pie Eseksas robežas; Heiverhila.
- Jovila pilsēta Lielbritānijā (_Yeovil_), Anglijas dienvidu daļā, Somersetas grāfistes dienvidaustrumos.
- Invernesa pilsēta Lielbritānijā (_Inverness_), Skotijas ziemeļu daļā, osta Marifērta dienvidu krastā un Kaledonijas kanāla ziemeļaustrumu galā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aivibridža pilsēta Lielbritānijā (_Ivybridge_), Kornvolas pussalas dienvidu daļā.
- Kilmārnoka pilsēta Lielbritānijā (_Kilmarnock_), Skotijas dienvidrietumos, 46350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija.
- Mensfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Mansfield_), Anglijas vidienē, 99600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mārgeita pilsēta Lielbritānijā (_Margate_), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Velsas dienvidrietumu daļā; Kāsnevīza.
- Nanītona pilsēta Lielbritānijā (_Nuneaton_), Anglijas vidienē, Koventri piepilsēta, 81900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Penzensa pilsēta Lielbritānijā (_Penzance_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pūla pilsēta Lielbritānijā (_Poole_), Anglijas dienvidos, osta Lamanša krastā, 147600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Rāmsgeita pilsēta Lielbritānijā (_Ramsgate_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras krastā, nozīmīga osta un kūrorts Anglijas dienvidaustrumos.
- Rediča pilsēta Lielbritānijā (_Redditch_), Anglijā, 24 km uz dienvidiem no Birmingemas, 85200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Rojaltanbridžvelsa pilsēta Lielbritānijā (_Royal Tunbridge Wells_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidrietumos, nozīmīgs tūrisma centrs un kūrorts.
- Roterema pilsēta Lielbritānijā (_Rotherham_), Anglijas vidienē, 257300 iedzīvotāju (2011.g.).
- Ragbi pilsēta Lielbritānijā (_Rugby_), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs.
- Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šefīlda pilsēta Lielbritānijā (_Sheffield_), Anglijas vidienē, 552700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sautenda pilsēta Lielbritānijā (_Southend-of-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Steforda pilsēta Lielbritānijā (_Stafford_), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.).
- Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Strauda pilsēta Lielbritānijā (_Stroud_), Anglijas dienvidrietumos, Glosteršīras grāfistē, Frūmas upes krastos.
- Svindona pilsēta Lielbritānijā (_Swindon_), Anglijas dienvidrietumos, 182400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tontona pilsēta Lielbritānijā (_Taunton_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tetforda pilsēta Lielbritānijā (_Thetford_), Anglijā, Norfolkas grāfistes dienvidos Litlūzas un Tetas upju satekā.
- Torkī pilsēta Lielbritānijā (_Torquay_), Anglijā, Devonas grāfistes dienvidos, Laima līča rietumu piekrastē.
- Troubridža pilsēta Lielbritānijā (_Trowbridge_), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trūro pilsēta Lielbritānijā (_Truro_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas grāfistes administratīvais centrs, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alverstona pilsēta Lielbritānijā (_Ulverston_), Anglijā, Kambrijas grāfistes dienvidu daļā.
- Volsola pilsēta Lielbritānijā (_Walsall_), Anglijas vidienē, Birmingemas piepilsēta, 67600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veimuta pilsēta Lielbritānijā (_Weymouth_), Anglijas dienvidos, osta un kūrorts Lamanša krastā, 52300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Vokinga pilsēta Lielbritānijā (_Woking_), Anglijā, Londonas dienvidrietumu piepilsēta, 62800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vērtinga pilsēta Lielbritānijā (_Worthing_), Anglijas dienvidos, kūrorts Lamanša krastā, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bārnsli Pilsēta Lielbritānijā ("Barnsley"), Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bognorīdžisa Pilsēta Lielbritānijā ("Bognor Regis"), Anglijas dienvidos, Lamanša krastā, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Četema Pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gosporta Pilsēta Lielbritānijā ("Gosport"), Anglijas dienvidos, Portsmutas piepilsēta, osta pie Lamanša, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grimsbi pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, Hambera dienvidrietumu piekrastē, 88200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kingstona Pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metloka Pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Matervela Pilsēta Lielbritānijā ("Motherwell"), Skotijā, Glazgovas dienvidaustrumu piepilsēta, 31900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Lielbritānijā ("Newcastle"), Ziemeļīrijas dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē, 7400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Porttolbota Pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Redinga Pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ronda Pilsēta Lielbritānijā ("Rhondda"), Velsas dienvidos, 59600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ročdeila Pilsēta Lielbritānijā ("Rochdale"), Anglijas vidienē, 211700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentdeividsa Pilsēta Lielbritānijā ("St Davids"), Velsā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Torbeja Pilsēta Lielbritānijā ("Torbay"), Anglijas dienvidos, osta Laima līča rietumu krastā, 131000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vimbldona Pilsēta Lielbritānijā (Wimbledon"), Anglijā, Lielās Londonas dienvidaustrumu daļā, 68200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bāta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā (_Bath_), dienvidaustrumos no Bristoles, 84000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meklsfīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidos no Stokportas.
- Kiderminstera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Birmingemas.
- Boltona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Dienvidaustrumu Lankašīras konurbācijā, \~200000 iedzīvotāju.
- Tevistoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē, Rietumdevonas distrikta administratīvais centrs.
- Ņūtonebota pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē.
- Litlhemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Erunas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta; nozīmīgs Anglijas dienvidu piekrastes kūrorts.
- Fīlikstova pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
- Sadberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos.
- Imingema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas un Trentas kopējā estuāra, Hamberas dienvidrietumu krastā.
- Spoldinga pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Velendas upes krastos, Linkolnšīras grāfistes Dienvidholendas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.
- Bridlingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Flemboroheda.
- Bornmuta Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, Lamanša piekrastē, 167700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Northemptona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Lafboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, starp Notingemu un Lesteru.
- Svodlinkota pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļā, starp Birmingemu un Notingemu.
- Elgina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Losimutas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vid.