Paplašinātā meklēšana

Meklējam Stra.

Atrasts vārdos (52):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1322):

Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
Kāķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Šķieneri Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Stāķi Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
Antāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani.
Lejasstradi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Mācītājmāja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Mezīši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Nātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Samiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Zeltaleja Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā.
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā.
Gravas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Mazstrazde Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Saulīšciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā.
Siljāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Sturņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Annasciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā.
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Ceļmalas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā.
Vējiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā.
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes.
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē.
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā.
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā.
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m.
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km.
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m.
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji.
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km.
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums.
Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums).
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju.
stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji.
Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants.
Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski.
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā).
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
parastais elsis elšu suga ("Stratiotes aloides").
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers.
Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
Lazdags Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers.
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha.
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers.
Straumenes ezers ezers Demenes pagastā, platība — 1,6 ha; Straumes ezers.
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers.
Mezītis Ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers.
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers.
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu.
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers.
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers.
Vardulis Ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers.
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers.
Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis.
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiršu ezers; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers.
Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha.
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers.
Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha.
Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha.
Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha.
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji.
Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants.
ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji.
lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji.
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji.
palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji.
pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji.
stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji.
stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji.
Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa.
stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji.
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji.
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums.
stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
straumieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
Apolimas šaurums jūras šaurums Samoa salās (_Apolima Strait_), starp Savaii un Upolu salu.
Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju (angļu val. "Bass Straits"), savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m.
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums.
Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. _Denmark Strait_), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m.
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes.
Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m.
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m.
Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m.
Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu.
Lusonas šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Lusonas salu (“Luzon Strait”), savieno Dienvidķīnas jūru un Kluso okeānu, platums — \~360 km, dziļums centrālajā daļā — >3540 m, salas sadala šaurumu 4 daļās: Baši, Lusonas, Balintangas un Babujanas šaurumā.
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā.
Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m.
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km.
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā.
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
Ķiršu ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Ķiržu-Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte).
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
Lazdaga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
Lazdoga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
Lazdagas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
Lazdogas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā.
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji.
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā.
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā.
Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā.
elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem.
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
Mezīša ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
Mežītes ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
Mezīšu ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā.
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9.
RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca.
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja.
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja.
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu.
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu.
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja.
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja.
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja.
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns.
plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji.
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā.
Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā.
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
PSKS Paula Stradiņa klīniskā slimnīca.
PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile.
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers.
Strasburga Pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Straldža Pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Stražica Pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
Strasbūra Pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Stradella Pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.).
Šteinava Pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Štrālene Pilsēta Vācijā ("Straelen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
Štrālzunde Pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.).
Štrāsburga Pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Štraubinga Pilsēta Vācijā ("Straubing"), Bavārijas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.).
Štrausberga Pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns.
Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā.
Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi.
Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta.
Plaudes ezers Plaužu ezers Straupes pagastā.
Plaudis Plaužu ezers Straupes pagastā.
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
Palles ezers Pulles ezers Straupes pagastā.
Ikuļu ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
Paricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
Puricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
Pūricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
Purica ezers Pūricu ezers Straupes pagastā.
Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums.
Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants.
Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski.
Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā.
RSU Rīgas Stradiņa universitāte ( < LMA).
Stradi Rīgas Stradiņa universitāte.
Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski.
stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku.
stradieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski.
Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski.
Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski.
strazdinieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdiņi" iedzīvotāji.
strantenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stranta" iedzīvotāji.
straumēnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Straumēni" iedzīvotāji.
Sārums Sārumezers Straupes pagastā.
Sārmes ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā.
Saruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā.
Sāruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā.
START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m.
Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums.
Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums.
straumieši Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji.
anoopsija Strabisma forma, kurā acs pavēršas uz augšu.
strabotomija Strabisma labošanas operācija.
Stradžu grāvis Stradzes grāvis Vārves pagastā.
stragans Stragns.
straglums Stragnums.
straigņa Straignājs.
strapuls Strampals.
strenga Stranga - iejūga velkamā virve.
Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā.
stranvaesia Stranvēzijas.
strasts Strastis.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem.
SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology").
SBL Stratēģiskā bruņojuma limitēšana.
peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm.
kopuzņēmums Stratēģiska savienība, kurā partneri cieši sadarbojas, parasti, izmantojot kopīgi dibinātu organizāciju, lai īstenotu kopīgās intereses.
SAI Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva.
dzimumstratifikācija Stratifikācija pēc dzimuma - tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību.
hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus.
biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes.
stratosfaira Stratosfēra.
SOFIA Stratosfēras infrasarkanās astronomijas observatorija (angļu "Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy").
lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā.
sadursme Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās.
sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās.
galops Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā.
tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm.
uzvaras gājiens Strauja attīstība; panākumu, sekmju gūšana.
karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā.
furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu.
polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika.
steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika.
domu lidojums Strauja domāšanas gaita.
kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem.
atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml).
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā).
iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2).
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko).
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1).
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko).
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt.
tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
grūdiens Strauja izelpa.
kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā.
kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
spridzene Strauja ķēve.
pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
pikēšana Strauja lidaparāta nolaišanās pa trajektoriju, kas ar Zemes virsmu veido >30 grādu leņķi.
pieciršana Strauja makšķeres pievilkšana, kad zivs ir pieķērusies pie āķa.
tahifilakse Strauja medikamenta vai fizioloģiski aktīvas vielas iedarbīguma samazināšanās jau pēc dažām devām.
karstumdūriens Strauja pārkaršana.
obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks.
zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks.
skreja Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika.
sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā.
segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
revulsija Strauja sulu kustēšanās.
skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
grūba Strauja vieta (Daugavā).
rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā.
liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrība).
džiga Strauja, dzīvespriecīga īru deja.
uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
lēkme Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās; samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme.
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta notikumu norise, spēcīga pārdzīvojuma izpausme.
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
žicka Strauja, trakulīga sieviete.
moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās).
vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt.
Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km.
izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
atsisties Strauji (bieži ar troksni) atvērties.
ievirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
(no)krist gar zemi Strauji (no)gulties zemē.
ātri Strauji (paiet - par laika posmu subjektīvā uztverē).
žigli Strauji (paiet) - par laika posmu subjektīvā uztverē.
ieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem.
pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
atkrist Strauji (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties vaļā.
aizsaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
aizšaut Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
aizgāzt Strauji aizliet (kur, aiz kā u. tml.).
aizcirst Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā; strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
aizmutuļot Strauji aizplūst apļveidā, spēcīgi viļņojoties.
palēkt Strauji aizritēt (par kādu laika sprīdi).
aizdzīties Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
aizrauties Strauji aizslēpties (aiz kā).
aizarauties Strauji aizslēpties.
aizacirsties Strauji aizvērties.
aizkrist Strauji aizvērties.
aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.); strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
apzvelt Strauji apgāzt.
apcirsties Strauji apgāzties, apsviesties.
apsperties Strauji apgāzties.
apsviest Strauji apgriezt, apvērst (uz otru pusi, otrādi).
apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
apmesties Strauji apgriezties (guļot).
apsasviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā.
apsviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā.
apmesties Strauji apgriezties uz pretējo pusi.
apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
apšauties Strauji apgriezties; strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apcirsties Strauji apgriezties.
apcirst Strauji aplikt (rokas).
apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt.
apsisties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atsviest Strauji atbīdīt, atgrūst (parasti aizkaru).
atraut Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni); strauji izvilkt (atvilktni).
nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
izlādēties Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
atraut Strauji atdalīt (no kā) - par vēju, ūdeni.
noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
sprikstēt Strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.).
atcirsties Strauji atdurties, atsisties (pret ko).
atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atsaskrieties Strauji atkāpties.
pasprukt Strauji atlaisties vaļā (parasti par rokām).
atraut Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
iemesties Strauji atsisties (pret ko).
atsisties Strauji atšķirties (no citiem).
atcirst Strauji attaisīt (apģērbu).
atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
rosīties Strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām).
atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
atsprāgt Strauji atvērties (par pumpuriem).
atlēkt Strauji atvērties.
atraut Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
atcirst Strauji atvirzīt atpakaļ; atmest.
atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
atsarauties Strauji atvirzīties.
hondrosarkoma Strauji augošs skrimšļa audzējs.
jemties Strauji augt (par augiem).
šauties Strauji augt garumā (par augiem).
sisties Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.).
lakstīt Strauji birt.
šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
cirsties Strauji brāzties, triekties (kur, pret ko, ap ko) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
cirsties Strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) - par lietu, vēju, sniegu u. tml.
plīst Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
gāzties Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.).
šķīst Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kampt Strauji elpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
atelpoties Strauji elpot kādu brīdi (pēc fiziskas piepūles), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
gūstīties Strauji elpot.
likties Strauji gāzties, mesties (kur iekšā).
novirpuļot Strauji griezties, dejot (visu laikposmu) un pabeigt griezties, dejot.
iešņāpt Strauji griežot, radīt, ieveidot (kādā virsmā robu).
uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
badēt Strauji grūst (ar ragiem, pieri).
badīt Strauji grūst (ar ragiem, pieri).
raut Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
iešļopnīt Strauji iebērt.
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
iesvilties Strauji iedegties, uzliesmot.
iesviest Strauji iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iesviest Strauji iedzert (parasti nelielu trauku alkoholiska dzēriena).
iespert Strauji iedzert.
iekampt Strauji ieelpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
ieraut Strauji ieelpot (gaisu).
tvert Strauji ieelpot (ko).
saraut Strauji ieelpot.
iegrūt Strauji iegrimt (par zemi); sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
iebadīt Strauji iegrūst, iesist (ar ragiem, pieri).
iemesties Strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā).
iekampt Strauji iekost (kādam).
ielēkt Strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
iesprāgt Strauji ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
iešaut Strauji ieliet (kur iekšā).
iešaut Strauji ielikt, iemest.
iecirst Strauji iemest, ietriekt.
iekampt Strauji ieņemt (mutē).
ieskriet Strauji ieplūst (kur iekšā) - par šķidrumu.
iegāzties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par bieziem dūmiem.
iesisties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisa strāvām.
iešauties Strauji ieplūst (kur iekšā).
saskriet Strauji ieplūst (kur) - par lielāku kā (parasti šķidruma, gāzes) daudzumu.
iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
ieklupt Strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā); iemesties.
dasamesties Strauji iesēsties, ieklupt transportlīdzeklī.
izšaustīt Strauji iesist (piemēram, zirgam).
atcirst Strauji iesist pretī.
iekrampt Strauji ieskrāpt.
iesanesties Strauji ieskriet.
atsisties Strauji iestāties (par laika apstākļiem).
kasīt Strauji iet, doties.
ieraut Strauji ievest (parasti vezumu).
iegrūst Strauji ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur), piemēram, sitot, brīdinot.
ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku, kāju).
iebraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
ieraut Strauji ievirzīt (kur iekšā) - par straumi, vēju u. tml.
iegrābt Strauji ievirzīt (kur iekšā) un pagrābt.
ietraukt Strauji ievirzīt (kur iekšā).
iemest Strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu.
iesviest Strauji ievirzīt (par vēju).
iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
iešaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi krāsnī).
iesaut Strauji ievirzīt ar lizi (maizi) krāsnī.
iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
ieskriet Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par uguni.
ielauzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par vēju; iebrāzties.
iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
ietriekties Strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko) - par transportlīdzekli.
iekrist Strauji ievirzīties (kur iekšā).
ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
apsirties Strauji izaugt, sadīgt viscaur.
noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kūsāt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
kūsēt Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
kūsot Strauji izdaloties ogļskābes gāzei, radīt daudz burbuļu (piemēram, par alu, šampanieti).
izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
izskriet Strauji izgaist (piemēram, par dūmiem, smaržu).
izšķīst Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
izlidot Strauji izkrist, parasti jājot, braucot.
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izskriet Strauji izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
izsprāgt Strauji izlidot (piemēram, par dzirksteli).
izskriet Strauji izlidot cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
izžļāgt Strauji izliet.
izžulnīt Strauji izliet.
iztrakot Strauji izlietot (enerģiju, spēku).
izspert Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
sasviesties Strauji izmainīt savu stāvokli, parasti uz sāniem (piemēram, par transportlīdzekli).
izraut Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
iešalkot Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
iešalkt Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
izskriet Strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm).
pārskriet Strauji izplatīties ķermenī (par sajūtām).
noskriet Strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
gāzties Strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.).
izsprāgt Strauji izplaukt (piemēram, par lapām, ziediem).
izgāzties Strauji izplūst (piemēram, par dūmiem).
izkampt Strauji izraut (ko kādam) - par cilvēku.
izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
saslieties Strauji iztaisnot augumu; strauji iztaisnoties (parasti par augumu, pleciem).
apbērt Strauji izteikt (daudz jautājumu, pārmetumu u. tml.).
izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt savas domas un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
iesviest Strauji izteikt, izkliegt; pēkšņi iestarpināt.
izacelties Strauji izveidoties (par tulznu, uztūkumu u. tml.).
izraut Strauji izvilkt, izvest (piemēram, transportlīdzekli).
izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
izšaut Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
izsisties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsperties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
izsperties Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izlauzties Strauji izvirzīties, izplūst (par vēju, gāzi).
aiztraukt Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
uzšņaukt Strauji kam uzsist.
uzskriedināt Strauji karsējot (šķidrumu) ļaut tam iet pāri trauka malām.
gāzties Strauji krist (ar lejup virzienā vērstu kādu ķermeņa daļu, piemēram, muguru).
gāzties Strauji krist, arī velties (lejup).
gāzties Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
mest kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
jāt Strauji krist.
jāties Strauji krist.
lobt Strauji krist.
pļosnīt Strauji krist.
vēcināties Strauji kustēties no vienas puses uz otru, šurp turp (piemēram, par rokām).
sisties Strauji kustēties šurpu turpu.
spriņģēt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
dancāt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parastik par dzīvniekiem).
diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
apvīcināt Strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā) apkārt.
sprukt Strauji laisties vaļā (parasti par rokām).
uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
diet Strauji lidināties (parasti par kukaiņiem).
gāzt Strauji liet.
žļāgt Strauji liet.
spiets Strauji mainīgs (domu, jūtu u. tml.) kopums.
apsisties Strauji mainīt virzienu (par vēju); strauji mainīties (par laiku).
kulstīt Strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
kult Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
putot Strauji maisīt (šķidru vai pašķidru masu), lai radītu putas.
klapēt Strauji maisīt.
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
piekulčināt Strauji maisot pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
izkult Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzkult Strauji maisot, panākt, ka rodas, izveidojas (putas).
sakult Strauji maisot, panākt, ka, piemēram, kādā vielā rodas (kas, parasti putas).
ieklapēt Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam); iekult.
iekult Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam).
piekult Strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
uzkult Strauji maisot, uzputot.
ķerstīties Strauji meklēt (vārdus), lai izteiktos.
gāzt Strauji mest, arī bērt, kraut.
šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
krist Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
nolidot Strauji nogāzties (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
nokrist uz mutes Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
nokrist uz mutes (retāk uz acīm) Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
nokrist gar zemi Strauji nogulties zemē.
pakrist Strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku.
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nolēkt Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
nosprāgt Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
nolidot Strauji nokrist.
noskriet Strauji nokust (parasti par sniegu).
nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml) - par putniem, kukaiņiem.
iecirst Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
nogāzt Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
nogāzties Strauji nomesties uz ceļiem, rāpus u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
iekrist Strauji nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī, parasti miegā, nesamaņa).
noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
noskriet Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
degt Strauji norisēt (par cīņām, kaujām u. tml.).
nokrist Strauji noslīdēt (uz kā) -par matiem.
noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus); strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
noraut Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
noraut Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
nosviest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nomest (3).
nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest (3).
nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
kampt Strauji ņemt (mutē) - par dzīvniekiem; strauji kost.
raut Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
uzlēkt Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
uzlēkties Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
pacirst Strauji pacelt, pavērst, pagriezt (ķermeņa daļu, parasti galvu).
uzšauties Strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām).
sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
atsviesties Strauji pagriezties (atpakaļ).
pasacirsties Strauji pagriezties (parasti par zirgu).
pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu).
atcirsties Strauji pagriezties atpakaļ; apcirsties.
atmesties Strauji pagriezties atpakaļ.
atsasviesties Strauji pagriezties atpakaļ.
pasasviesties Strauji pagriezties.
pārsviesties Strauji pagriežoties, mainīt sava ķermeņa stāvokli; arī pārmesties (2).
pasalikties Strauji pakrist.
pasvaidīties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2).
pamētāties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2).
pamētāt Strauji pakustināt (ķermeņa daļu).
paskriet Strauji palidot (kur, kādā virzienā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
paskriet Strauji palidot garām (kam), arī gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
spurtot Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
pakult Strauji pamaisīt (kādu vielu).
paķert Strauji paņemt.
izsisties Strauji parādīties (piemēram, par liesmu, gaismas staru).
izsisties Strauji parādīties (piemēram, par sviedriem).
ielauzties Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
noraut Strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru).
apmesties Strauji pārmainīties (par laika apstākļiem).
izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
pāršalkt Strauji pārņemt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārskriet Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šķidrumu.
pārsviesties Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko).
lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saskrieties Strauji pārvietojoties, skart (ko), arī savstarpēji saskarties (piemēram, par transportlīdzekļiem).
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
aizraut Strauji pārvietot (par straumi, vēju u. tml.).
pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju.
pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
pāršauties Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabrukt Strauji paslīdēt lejup.
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
grūt Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
pašaut Strauji pavērst (acis, skatienu).
pašauties Strauji pavērsties (par acīm, skatienu).
padancināt Strauji pavēzēt (piemēram, pātagu).
paraut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par straumi, vēju u. tml.
pašaut Strauji pavirzīt (parasti priekšmetu, ķermeņa daļu).
paraut Strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
parauties Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
piešaut Strauji piebērt, pieliet (ko).
piesviesties Strauji piebiedroties (kādam).
piesviest Strauji piebilst.
pielaist Strauji piebraukt.
pietraukt Strauji piecelt.
uzrauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
uzšauties Strauji piecelties (kājās, sēdus).
piesatrūkties Strauji piecelties (no guļas vai sēdus stāvokļa).
saslieties Strauji piecelties, pacelties (sēdus).
pietraukties Strauji piecelties.
uzsperties Strauji piecelties.
piebadīt Strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt).
piecirsties Strauji pieiet; piesteigties.
piespurgt Strauji pielidot, pielaisties (par putniem).
piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
piecirst Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
piesviest Strauji piepildīt (ko).
piegrūst Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
pieskriet Strauji pieplūst (parasti ar šķidrumu, gāzi).
saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
piemesties Strauji pieskarties.
dasanesties Strauji pieskriet.
piecirst Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
piešaut Strauji pievirzīt (ko degošu), lai aizdedzinātu (ko).
pieķert Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piešauties Strauji pievirzīties (par uguni).
piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemesties (3).
piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
sprāgt Strauji plaisāt, parasti palielinoties spiedienam, spriegumam.
skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
mutuļot Strauji plūst apļveidā; spēcīgi viļņoties.
brukt Strauji plūst, brāzties (kur) - par ūdeni, vēju u. tml.
krist Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) - par ūdeni.
virt Strauji plūst.
strautupīte Strauji plūstošs strauts.
straujūdens Strauji plūstošs ūdens.
burzguļot Strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm).
samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
RPGN Strauji progresējošs glomerulonefrīts (angļu "rapidly progressive glomerulonephritis").
aizraut Strauji raujot, aiztaisīt, aizvērt.
ķert Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
griezt Strauji riņķojot, dejot (kādu deju).
griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā.
griezties Strauji riņķveida virpuļot (par ūdeni).
traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
traukties Strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml,).
traukt Strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
raut Strauji rīt (ko); strauji ieelpot (ko).
steigt Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposma); skriet (7).
steigties Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu); skriet (7).
līt Strauji ritēt, pilēt (par asarām, sviedriem).
skriet Strauji ritēt, risināties subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem).
saslieties Strauji sacelties stāvus (par matiem, ķermeņa daļām).
salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekli.
saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
pucēt Strauji sākt (parasti fizisku darbību).
raut Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
dakrist Strauji sākt darīt (ko).
mesties virsū Strauji sākt darīt (ko).
rauties Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
salēkties Strauji sakustēties (piemēram, par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
samesties Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
sažaut Strauji saliet, daudz ieliet.
sagāzt Strauji saliet.
saklipt Strauji saļimt.
sakulstīt Strauji samaisīt (ko).
sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
sakampt Strauji saņemt (mutē) - parasti par dzīvniekiem.
sašļākt Strauji saplūst (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa dalu).
piekampt Strauji satverot (barību), piepildīt (ar to muti) - parasti par dzīvniekiem.
nosviest Strauji satverot, nogāzt (kādu) zemē.
aizgrābt Strauji satvert (aiz kā).
pakampt Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) - par dzīvniekiem.
paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā; paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
paķert Strauji satvert (mutē) - par dzīvniekiem; pakampt (2).
izķert Strauji satvert un atņemt.
izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
uzķert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
pakampt Strauji satvert, paņemt (ko); pagrābt.
nokampt Strauji satvert, sagrābt.
paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
sakampt Strauji satvert, saņemt (ko); sagrābt (2).
ieķert Strauji satvert, saņemt.
saķert Strauji satvert, saņemt.
samest Strauji savienot, arī strauji novietot (kādā stāvoklī, piemēram, apģērba daļas).
sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šaut Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
mesties Strauji sisties, triekties (pret ko).
sviesties Strauji sisties, triekties (pret ko).
sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
iecirst Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
sist Strauji skarot ko, radīt skaņas.
notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
ķert Strauji skart.
tvert Strauji skarties (pie kā).
trakāt Strauji skriet, lēkt, spert (par dzīvnieku).
nasāties Strauji skriet, skraidīt.
uzslaukt Strauji slaucot, panākt, būt par cēloni, ka veidojas (putas piena virspusē).
apsperties Strauji speroties, apgriezties.
sveilēt Strauji strādāt.
lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
straust Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
straut Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
strauties Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
strāvēt Strauji tecēt, ātri plūst, pludināt, šļākties.
sasadzīties Strauji tikt izlietotam (par produktiem).
putinēt Strauji tikt virzītam (par smiltīm).
cirst Strauji triekt, durt (kur ar ko asu).
cirst Strauji triekt, durt (kur ko asu).
cirsties Strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu.
iemesties Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem); ieklupt.
ieklupt Strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem).
pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
ķerties Strauji tvert ar zobiem, lai kostu (parasti par suni).
kampt Strauji tvert, ņemt (ko); grābt.
ķerties Strauji tvert, ņemt (pie kā, aiz kā u. tml.).
ķert Strauji tvert, ņemt.
sašļāgt Strauji un ar troksni sačurāt.
iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
ieskruķēt Strauji un pavirši iebīdīt.
degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Strauji un spēcīgi degt.
sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt (par fizioloģisku stāvokli).
drāzt Strauji un spēcīgi sviest.
pagrābt Strauji un stingri paņemt, satvert (ko).
nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml).
sagrābt Strauji un stingri satvert, saņemt (ko).
grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
uzsist Strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti).
uzraut Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
uzcirsties Strauji uziet, uzskriet (kur augšā).
sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
uzšauties Strauji uzlidot - par putniem, kukaiņiem.
uzraut Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; uzgāzt (2).
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
uzcirst Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
uzsist Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
raut Strauji vadīt dūmus (par apkures ierīcēm); vilkt.
ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
kūsēt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
kūsot Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
traukt Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
traukties Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
raut Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
krist Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
dancināt Strauji vēzēt (parasti sitot).
mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
ķert Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
spert Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
šaut Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī); strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
spļaut Strauji virzīt ārā no mutes (piemēram, siekalas, krēpas, nevēlamus priekšmetus, vielas).
spļaut Strauji virzīt ārā no mutes, parasti siekalas, krēpas.
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
mest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
sviest Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
noraut Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par straumi.
mest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, kara materiālus, transportlīdzekļus).
sviest Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
sist Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
šaudināt Strauji virzīt.
klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
grūt Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
šļākties Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
lakstīt Strauji virzīties uz augšu, uz dažādām pusēm (par dzirkstelēm).
klupt Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šķīst Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
kūsēt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
kūsot Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
likties Strauji virzīties, triekties (pret ko).
plēst Strauji virzīties.
raut Strauji virzīties.
ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
aizraut Strauji virzot roku (parasti pa kāda negluda priekšmeta virsmu), iedurt (aiz naga, ādas).
iesisties Strauji virzoties, atsisties (pret šķērsli).
iesasisties Strauji virzoties, ietriekties.
piedzīt Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju.
atcirsties Strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ).
pakaļdzīties Strauji virzoties, traucot, censties panākt (kādu).
aizgūties Strauji, aizrautīgi; aizgūtnēm.
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
sukāt Strauji, ar lielu kāri ēst.
iesukāt Strauji, ar lielu kāri ieēst.
izsukāt Strauji, ar lielu kāri izēst.
nosukāt Strauji, ar lielu kāri noēst.
aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
gāzties Strauji, ar lielu sparu plūst, parasti lejup (piemēram, par straumi).
zvelties Strauji, ar lielu sparu plūstot, sisties (pret ko, piemēram, par straumi).
sagāzties Strauji, ar lielu sparu saplūst (piemēram, par lielu ūdens daudzumu).
iegāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni ieiet, ienākt, iesteigties (kur iekšā).
izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
ieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā).
pieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.); aizcirst, aizsist.
piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst (2).
aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) - par baru, pūli.
izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
cirst Strauji, ar sparu vērt.
izarauties Strauji, ar spēku atbrīvoties no tā, kas saista, aiztur.
ūmākām Strauji, ar spēku.
pumpēties Strauji, ar strūklu virzīties (uz augšu); šļākties.
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
uzsist Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
aizsist Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
mest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
sviest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
krist Strauji, arī nespēkā gulties.
nokrist Strauji, arī nespēkā nogulties.
nokrist Strauji, arī nespēkā nosēsties; strauji nomesties tupus, četrrāpus.
sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
dauzīt Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
iegāzties Strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
izgāzt Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
izgāzt Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, papildināt (kā daudzumu).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi lejot, piepildīt (piemēram, trauku).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pasisties Strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu).
saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
mesties virsū Strauji, arī pēkšņi uzbrukt.
piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
kampt Strauji, arī steigā ēst, dzert (ko) - par cilvēkiem.
iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
iegumzīt Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem apēst.
izgumzīt Strauji, arī steigā, lieliem kumosiem izēst.
nosadrāzties Strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt.
sažarīt Strauji, ātri iebraukt (kur iekšā).
apsperties Strauji, ātri paskriet zem kā.
spurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
plūkšķināt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot.
šņurkstēt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot.
aumaši Strauji, ātri.
boikai Strauji, ātri.
sklabiņu Strauji, aulekšiem.
impetuoso Strauji, brāzmaini.
sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
veemente Strauji, dedzīgi; nevaldāmi; spēcīgi.
dungot Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
rīt Strauji, dziļi ieelpot.
mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
joņot Strauji, intensīvi norisēt (par psihiskām norisēm).
valcēt Strauji, it kā dejā virzīties pa apli.
noklupt Strauji, klupšus nosēsties (zemē).
putināt Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
atgāzties Strauji, negaidot atvērties (parasti ar troksni.).
sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to dalām.
nobrāzties Strauji, nevienmērīgi noplūst (piemēram, par ūdeni).
brāzt Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
piesist Strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis).
sist Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2).
mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
nokrist Strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu); strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu).
virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem).
ieurbties Strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties.
apšņāpt Strauji, pavirši apgriezt.
paderbelēt Strauji, pavirši kaut ko padarīt.
atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties.
aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
spurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi.
sašauties Strauji, pēkšņi parādīties; strauji, pēkšņi izpausties.
pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
piegumzīties Strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm.
piesprāgt Strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm.
iesisties Strauji, pēkšņi pieskarties (par šķērsli).
jemt Strauji, pēkšņi sākt.
iesisties Strauji, pēkšņi skart (piemēram, par gaisa strāvām).
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
drāzt Strauji, smagi krist.
triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā); šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
ielobt Strauji, spēcīgi iesist.
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievirzīt (kur iekšā).
ietriekt Strauji, spēcīgi ievirzīt (parasti dūri).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
izvirt Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
drēbt Strauji, spēcīgi krist.
spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
piecirst Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.); piesist, piespert.
piesist Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
piespert Strauji, spēcīgi pielikt (kāļu, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
piecirst Strauji, spēcīgi piesist (ar ko).
piecirst Strauji, spēcīgi piesist (priekšmetu pie kā).
uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
dauzīties Strauji, spēcīgi pukstēt (par sirdi), paātrināti, spēcīgi pulsēt (par asinīm).
klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt; klauvēt (2).
klauvēt Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
cirst Strauji, spēcīgi sist, spert (ko pret ko).
uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu).
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
šļākt Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
virpuļot Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
kūsāt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
kūsēt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
kūsot Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
virt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
virpulis Strauji, spraigi norisošs notikumu, procesu kopums.
mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
aizrīties Strauji, steidzīgi (ēst, runāt u. tml.).
aumašām Strauji, steidzīgi, bez apdoma; pārpilnam.
iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
iesagrūsties Strauji, steigā, arī nevērīgi tikt ieliktam, ievietotam.
precipitoso Strauji, trauksmaini.
brioso Strauji, uzbudināti, dedzīgi.
briozo Strauji, uzbudināti, dedzīgi.
lēkāt Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) - par straumi, viļņiem u. tml.
pusskriešus Straujiem, steidzīgiem soļiem, gandrīz skriešus.
trauksmains Straujš (1).
steidzīgs Straujš (par tempu, ritmu).
raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu).
boiks Straujš (par zirgu).
jautrs Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu).
ātrs Straujš (raksturs).
spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
laidiens Straujš brauciens.
svelonis Straujš cilvēks.
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
kūlenis Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim).
apcirtiens Straujš pagrieziens, apgrieziens.
laidiens Straujš skrējiens, liels lēciens.
ataka Straujš uzbrukums, lēkme, piem., podagras, astmas lēkme.
aulaks Straujš zirgs.
kruts Straujš, ass (ceļa pagrieziens).
spērslīgs Straujš, ātras dabas.
drēberīgs Straujš, ātrs (par zirgu).
skubrs Straujš, ātrs; steidzīgs, pēkšņs.
aumaša Straujš, ātrs.
kruts Straujš, ātrs.
nevaldāms Straujš, brāzmains; ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi).
deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks.
zēvelnīca Straujš, dedzīgs, ātras dabas sievišķis.
pirkšķis Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
pirkšumnīca Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
pirkšums Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks.
joņains Straujš, intensīvs (par norisi).
stirkšķis Straujš, neapdomīgs cilvēks.
strubulis Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs cilvēks.
sterbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs.
sturbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs.
aumalīgs Straujš, neapturams.
buktīgs Straujš, neapvaldīts; dusmīgs.
motorisks Straujš, nemainīgs (par skaņdarba, tā daļas ritmu).
motorika Straujš, nemainīgs (skaņdarba, tā daļas) ritms.
spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem).
spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem).
špindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs.
traukulīgs Straujš, nemierīgs.
virska Straujš, nesavaldīgs cilvēks.
ātrsirdīgs Straujš, nesavaldīgs.
iekaisīgs Straujš, nesavaldīgs.
nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu).
laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot).
mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē).
grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
šaudrīgs Straujš, šaudīgs.
šaudrs Straujš, šaudīgs.
klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos).
karstdabīgs Straujš.
naujš Straujš.
pažarniecisks Straujš.
straujīgs Straujš.
straujots Straujš.
strauļš Straujš.
straums Straujš.
sturbulis Straujšs, paviršs strādnieks.
katarakts Straujtece Nīlā.
straujums Straujtece.
mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
žiglums Straujums (norisei, procesam, darbībai); ātrums (2).
ātrums Straujums (norisei, procesam, darbībai).
karstība Straujums, ātrsirdība, kārība.
karstums Straujums, temperamentīgums, kaislīgums.
aumaļība Straujums, trauksmainība, nevaldāmība.
brio Straujums, uzbudinājums; dzīvīgums, degsme.
bāme Straujums; trieciens; trauksme.
straujība Straujums.
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā.
Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka.
Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka.
Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka.
Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka.
straumulot Straumalot.
dibenstraume Straume ūdenstilpes apakšējos slāņos.
pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem.
apakšstraume Straume, kas plūst zem kādas citas straumes.
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
atplūdstraume Straume, kas veidojas atplūstot.
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam.
tekme Straume, tecēšana.
Straumes ezers Straumenes ezers Demenes pagastā.
Straumes Straumes ezers - atrodas Biķernieku pagastā, platība - <1 ha.
Straumes Straumes ezers - Straumenes ezers Demenes pagastā.
gurtene Straumes griešanās jūrā pie stāva zemes raga.
sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā).
arstraumi Straumes virzienā.
Roop Straupe.
lielstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstraupe" iedzīvotāji.
mazstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstraupe" iedzīvotāji.
Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums.
Rāvlica Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" nosaukuma variants.
straupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Straupe" iedzīvotāji.
Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums.
matteuccia Strauspapardes.
onocleaceae Strauspaparžu dzimta.
onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām.
osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām.
strauši Strauss.
strausis Strauss.
ptilium Straussūnas.
dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā.
struthio Strausveidīgo kārtas ģints.
strutnioniformes Strausveidīgo putnu kārta.
deibiņa Strauta forele.
nīga Strauta forele.
nigatiņš Strauta forele.
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
sniegogulājs Strauta sniegoga.
Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka.
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera.
matspārņi Strautenes.
plecoptera Strautenes.
krikūži Strauteņu kāpuri; spāru kūniņas upēs.
brachyptera Strauteņu kārtas ģints.
pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm.
valka Strautiņš, upīte.
čurga Strautiņš, urga.
čurkste Strautiņš, urga.
elmidae Strautnagaiņu dzimta.
valks Strauts, neliela ūdenstece.
upēle Strauts, neliela upīte.
upēlis Strauts, neliela upīte.
upis Strauts, neliela upīte.
upītis Strauts, neliela upīte.
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā.
stedzere Strauts, valks 2.
steģere Strauts, valks.
rūce Strauts.
strauta Strauts.
tērce Strauts.
urdaviņa Strauts.
cordulegasteridae Strautspāru dzimta.
cordulegaster Strautspāru dzimtas ģints.
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus").
hydraenidae Strautvaboļu dzimta.
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs.
hydraena Strautvaboļu dzimtas ģints.
strazdulēns Strazda mazulis.
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā.
Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā.
Dzegužu kalns Strazdes pilskalns Strazdes pagastā.
sturnus Strazdi.
Strazdiņi Strazdiņu ezers - Stradu ezers Prodes pagastā.
špaks Strazds.
spiedze Strazds.
spiedzīte Strazds.
strads Strazds.
stragzds Strazds.
trekšķis Strazds.
gurba Strazdu būris.
kozavs Strazdu būris.
pulcenis Strazdu būris.
puņķis Strazdu būrītis kokā.
aule Strazdu būrītis.
gurbs Strazdu būrītis.
sturnidae Strazdu dzimta.
zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī.
acridotheres Strazdu dzimtas ģints.
aplonis Strazdu dzimtas ģints.
buphagus Strazdu dzimtas ģints.
creatophora Strazdu dzimtas ģints.
gracula Strazdu dzimtas ģints.
Stradu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā.
Strodu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā.
strazdene Strazdu mātīte.
strazdiene Strazdu mātīte.
stradulēns Strazdu mazulis.
grallinidae Strazduļu dzimta jeb Austrālijas strazdu dzimta.
corcorax Strazduļu dzimtas ģints.
grallina Strazduļu dzimtas ģints.
struthidea Strazduļu dzimtas ģints.
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km.
mazstrazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji.
mazstrazdnieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji.
Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums.
strazdenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji.
strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji.
Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi.
Kaķu dīķis ūdenskrātuve Straupes pagastā, platība — <1 ha.
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā.
Aldas valks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Strantes ciema.
Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka.
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers.
Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve.
Igluma ezers Vardulis, ezers Straupes pagastā.
Vārnkalns Vārnas kalns Straupes pagastā.
Vārnkalni Vārnskalns, apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Stradzes grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā; Stradžu grāvis.
Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze.
Vība Vības grāvis - Platūnes kreisā krasta pieteka pieteka Straupes pagastā.
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā.
Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Stra.