Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ķī.

Atrasts vārdos (550):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5807):

daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs.
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
P [fosfora]{s:1933} ķīmiskais simbols
O [skābekļa]{s:1932} simbols ķīmijā (latīņu _Oxigen_).
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
abuliņballe Āboliņa ķīpa.
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze.
alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes.
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī.
biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai.
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai.
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī.
litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts.
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs.
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs.
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt.
āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus").
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus").
žeiris Āķītis uz ratiņa spoles.
speine āķītis.
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā.
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā.
kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija.
alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās.
adepts Alķīmijas meistars.
Saturns Alķīmiķiem - svina nosaukums.
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
alchimists Alķīmiķis; zelta taisītājs.
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem.
alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
Lūna Alķīmiķu nosaukums sudrabam.
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
Al Alumīnijs (ķīm. elements).
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
Sn Alva (ķīm. elements).
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana.
analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus.
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī.
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb.
Sb Antimons (ķīm. elements).
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
spotka Apakštase, neliels šķīvis.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
Bellis rotundifolia apaļlapu mārpuķīte.
polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
komparators Aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai.
kotonizators Aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā.
zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
deaerators Aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai.
lizimetrs Aparāts vielas šķīdības noteikšanai.
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā.
Ārna apdzīvota vieta Igaunijā (_Aarna_), Pelvas apriņķī.
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī.
Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī.
Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē.
Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī.
Alavere apdzīvota vieta Igaunijā (_Alavere_), Harju apriņķī.
Alu apdzīvota vieta Igaunijā (_Alu_), Raplas apriņķī.
Ansekila apdzīvota vieta Igaunijā (_Ansekūla_), Sāremā apriņķī, Serves pussalas ziemeļu daļā.
Are apdzīvota vieta Igaunijā (_Are_), Pērnavas apriņķī.
Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes.
Kurtna apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī.
Mētaguze apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķī.
Vīmsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas dienvidrietumos.
Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē.
Pīnsi apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas ziemeļrietumos.
Arukila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Jiri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Kīli apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Kīza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Kostvere apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Koze-Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Lāgri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Lehtmetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Lo apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Oru apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Ravila apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Rāziku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Saku apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī.
Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā.
Sūremeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu daļā.
Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē.
Emmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas dienvidos.
Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā.
Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Kārepere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Kuremā apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Laijuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Palamuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Pūrmani apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Sāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Sīmusti apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Torma apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Vaimastvere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī.
Imavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Kabala apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Koigi apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Oizu apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Serevere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Tarbja apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Tiri-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Vētsa apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī.
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās.
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā.
Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā.
Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Himmaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Krotuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Mammaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Moste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Vastsekūste apdzīvota vieta Igaunijā, Pelvas apriņķī.
Sauga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, aptuveni 5 km uz ziemeļiem no Pērnavas.
Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes.
Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes.
Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā.
Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Audru apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Jēpre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Lavasāre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Selja apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Suigu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Hagudi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kaerepere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kaiju apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kehtna apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kodila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Kuimetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Lelle apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Raikila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Tamme apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Valgu apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī.
Āspere apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Esu apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Haljala apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Kadrina apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Lepna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Pajusti apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Roela apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Semeru apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Uhtna apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Ulvi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Vao apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Veikemārja apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Vinni apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Viru-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Rietumviru apriņķī.
Kuivastu apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas dienvidaustrumos.
Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē.
Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā.
Aste apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Keljala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Persama apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Pihtla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos.
Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos.
Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos.
Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē.
Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā.
Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā.
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā.
Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Ilenume apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Ilmatsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Kambja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Kervekila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Lohkva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Lūnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Melliste apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Neo apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Roiju apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Tervandi apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Ulila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Vara apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Vennu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī.
Sangaste apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī, pils, pagasta centrs.
Eru apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī.
Kēni apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī.
Lātre apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī.
Tsirgulīna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī.
Hānja apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Koze apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Reuge apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Semerpalu apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Vastselīna apdzīvota vieta Igaunijā, Veru apriņķī.
Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī.
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā.
Eizu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Kerstna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Paistu apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Ramsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Sārepēdi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Sigavere apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Usna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Ūsna apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Vastemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Vīratsi apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Kukruze Apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī.
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī.
Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī.
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī.
Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī.
Babti apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Betīgala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Bukoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Čeķišķe apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Ģirkalne apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Gudiena apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Išlauža apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Josvaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Karmēlava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kaulaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kraķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kulautuva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Kulva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Labūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Lančūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pravienišķes II apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Neveroņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pakone apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Pelēdnaģi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Piļona apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Raudondvare apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Ringaudi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Rukla apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Rumišišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šēta apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šili apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Skraudži apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šlienava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Šveicarija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Upninki apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Užusaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vainotišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vandžogala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Veiveri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Vilaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Žasļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Žeimji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī.
Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī.
Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī.
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī.
Balninki apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kazitišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kuktišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Kurkļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Ļeļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Naujasoda apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Skiemoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Suģinči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Tauragni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Tolieji apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Vidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Vīžonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī.
Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī.
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt.
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties.
aprakste Apķīlāšanas akts.
noķīlāt Apķīlāt (1).
izķīlāt Apķīlāt (2).
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
apķibelēt Apķīlāt.
apķīlas Apķīlātas lietas.
niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs.
ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts.
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties.
saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt).
saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.).
saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī.
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
bornēts Aprobežots, muļķīgs, nejēga.
tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums.
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem.
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos.
murlīt Apsmulēt, aptašķīt.
nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt.
nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt.
aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt.
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt.
apsmullāt Apsmulēt, notašķīt.
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties.
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties.
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties.
rākāties Apsmulēties, aptašķīties.
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties.
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
hromēt apstrādāt ar hroma sāls šķīdumu.
alkalizēt Apstrādāt ar sārmu vai tā šķīdumu.
sārmošana Apstrāde ar sārmu vai tā šķīdumu.
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu).
noplančkāt Aptašķīt (ar kādu šķidrumu).
notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem.
nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem.
izšnorgāt Aptašķīt ar puņķiem.
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
lorzāt Aptašķīt, apsmulēt.
nolezēt Aptašķīt, apsmulēt.
nomuļīt Aptašķīt, apsmulēt.
nopļuņčot Aptašķīt, apsmulēt.
nopurzāt Aptašķīt, apsmulēt.
nošmudurēt Aptašķīt, apsmulēt.
nostemēt Aptašķīt, apsmulēt.
noteslāt Aptašķīt, apsmulēt.
pieķerlāt Aptašķīt, apsmulēt.
saķerlāt Aptašķīt, apsmulēt.
sašļuncināt Aptašķīt, apsmulēt.
smekšēt Aptašķīt, apsmulēt.
šmudurēt Aptašķīt, apsmulēt.
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt.
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt.
saželināt Aptašķīt, aptraipīt.
ķezināt Aptašķīt, nosmērēt.
nostraikšķīt Aptašķīt.
nostrakšķīt Aptašķīt.
saslāt Aptašķīt.
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu).
nolēcināties Aptašķīties (nejauši).
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties).
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem.
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem.
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties.
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties.
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties.
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties.
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties.
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties.
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties.
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties.
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties.
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties.
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties.
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties.
zabināties Aptašķīties, apsmulēties.
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties.
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram.
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem.
murzēties Aptašķīties, nosmulēties.
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties.
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties.
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties.
nošmurklāties Aptašķīties.
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties.
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet.
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt.
traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi.
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
noķērināt Apziest, aptašķīt.
argentācija Apziešana ar sudraba nitrāta šķīdumu.
antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem.
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
dziedzerkuņģis Ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana.
hromatogramma Ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu.
koacervāts Ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
atķīlēt Ar ķīli atdauzīt kokam mizu.
pievadžot Ar ķīli piestiprināt, ieķīlēt.
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus.
liz- Ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni).
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
piespiedu spalvu maiņa ar zootehnisko, hormonālo vai ķīmisko metodi izraisīts bioloģiskais spalvu nomaiņas process, lai saīsinātu dējējputnu neproduktīvo periodu.
ķimiomorfoze Ārējā izskata maiņa ķīmiska procesa rezultātā.
parāde Ārējais efekts; ārišķība.
parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība.
brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
cuneus Arhitektūrā ķīļveidīgs sektors (vadzis), kādos sadalījās skatītāju vietas.
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 ).
ārišķīgums Ārišķība (1).
ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte.
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura; arī banāls.
lakstīgs Ārišķīgs, koķets, klīrīgs.
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms.
spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
ārīgs Ārišķīgs.
saltumīgs Ārišķīgs.
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā.
kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos.
dumprātā Ārprātīgs, muļķīgs.
miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja.
faradejs Ārpussistēmas mērvienība, kas lietota elektroķīmijā elektriskā lādiņa mērīšanai.
arenāls Arsēna preparāts, bezkrāsaini, viegli šķīstoši kristāli.
osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem.
kobris Asara un ķīša apzīmējums.
kobrs Asara un ķīša apzīmējums.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē.
fibrinolizīns Asins plazmas ferments, kas šķīdina asins trombus, recekli.
termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
eiglobulīns Asins seruma globulīnu frakcija, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst vājos neitrālo sāļu šķīdumos.
naftizīns Asinsvadu sašaurinātājs līdzeklis, balts vai dzeltenīgs pulveris, kas labi šķīst ūdenī; sanorīns.
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana kamoliņa kapsulas dobumā un pirmurīna veidošanās.
filtrācija Asiņu plazmas un tajā izšķīdušo vielu nokļūšana šunstarpā kapilāru arteriālajā galā un šūnstarpas šķidruma veidošanās.
C vitamīns askorbīnskābe - ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā.
nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
planētu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta planētu un to pavadoņu uzbūvi, fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un tajos norisošos procesus.
astrokodolfizika Astrofizikas virziens, kas, izmantojot teorētiskās un eksperimentālās kodolfizikas atzinumus, pēta procesus, kas saistīti ar ķīmisko elementu sintēzi zvaigznēs.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas.
atķīlēt Atbrīvot no ķīļiem.
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs.
Dubļainā Sikspārņu ala atgādina milzīgu šķīvi \~6 m diametrā.
piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
pāršķīt Atkārtoti, vietām plūkt, šķīt.
šķaidoņa Atkusnis, šķīdonis.
šķaidonis Atkusnis, šķīdonis.
difūzijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā novērš lietu metālu ķīmisko nevienmērību - lējumu karsē līdz augstai temperatūrai, iztur un dzesē gaisā.
hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas.
atmircināt Atmiekšķēt, atšķīst.
relatīvā atommasa atoma masa, izteikta atommasas vienībās; ķīmiskā elementa relatīvā atommasa aptuveni ir vienāda ar šā elementa kārtas skaitli.
hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas.
ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
kristaloķīmija Atomu ķīmisko saistību un to telpiskā novietojuma pētīšana kristālos.
fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci.
izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu.
švitināt Ātri griezt riņķī vai šūpot.
izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis.
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m.
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h.
Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
nogulsnis Atsevišķa šķīdumā neizšķīdušās vielas daļiņa.
slons Atslēga, mūķīzers.
vidra Atslēga, mūķīzers.
sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
atsveķošana ar ķīmisko stimulāciju atsvešošanas brūču apstrāde ar ķīmiskām vielām, lai paildzinātu sveķu iztecēšanu vai palielinātu sveķu daudzumu.
borta augstums attālums metros no kuģa galvenā klāja līdz ķīlim.
iegrime Attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums.
tonēšana Attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus.
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
ķimiofarmakodinamisks Attiecīgs uz ķīmisko sastāvu un bioloģisko vai farmakoloģisko aktivitāti.
bivalents Attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus.
aktīnisks Attiecīgs uz spektra ķīmiski aktīvajiem stariem.
centinormāls Attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu.
hidrisks Attiecīgs uz ūdeņradi ķīmiskā savienojumā.
fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba.
fiziolīze Audu dabiskā noārdīšanās un izšķīšana.
tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli.
imbibīcija Audu piesūcināšana ar šķidrumā izšķīdinātām vielām.
macerācija Audu sadalīšanās šūnās, izšķīstot starpšūnu vielai.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
atsmitēšana Auduma šķēru atbrīvošana no smites ar ķīmisko vai bioloģisko paņēmienu.
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
džigers Audumu krāsošanas mašīna, kurā audums daudzas reizes tiek vilkts caur krāsas šķīdumu.
elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas.
rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers.
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem.
rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru.
sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu.
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju.
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā.
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
šķīvošana Augsnes virspusējas (4- 10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ķo izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām.
ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam.
Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem.
uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu.
aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
lipovakcīna Augu eļļā šķīdināta vakcīna.
basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
hemonastija Augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē.
lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
alēlopātija Augu savstarpēja iedarbība ar ķīmisku vielu starpniecību.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
lipohroms Augu un dzīvnieku pigments, kas šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī.
ksilēma Augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām.
aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā).
cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā.
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Dunhaja Austrumķīnas jūra.
Mogera insularis Austrumķīnas mogera.
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai.
aumanīgs Aušīgs, bezjēdzīgs, muļķīgs.
driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks.
amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
liberīgs Aušīgs, muļķīgs.
autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
kalabahs Automašīnu mūķīzeris.
vorotoks Automobiļa mūķīzers.
kļunkurs Auzu ķīselis.
žūra Auzu ķīselis.
sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos.
šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis.
šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
Avogadro Avogadro Amedeo - itāļu fiziķis un ķīmiķis (9. 08. 1776. - 9. 07. 1856.).
azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu.
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus.
sinofobija Bailes no ķīniešiem un Ķīnas kultūras.
dēmonofobija Bailes no sātana, ļauna gara, nešķīsteņiem.
Tonkinas līcis Bakbo līcis Dienvidķīnas jūrā.
peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
ķimiotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidācija.
hemotrofija Baktēriju barošanās veids, kurā enerģijas avots ir ķīmiska reakcija, piem., oksidēšana.
bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas.
ritums Baķī saritināts noausts audums.
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
hemopallidektomija Bālās lodes daļas iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu.
hemopallidotalāmektomija Bālās lodes daļas un redzes uzkalna iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu.
pallidektomija Bālās lodes izoperēšana, ekstirpācija ar citiem līdzekļiem (ķīmijpallidektomija).
tetranitrometilanilins Bāli dzelteni ūdenī nešķīstoši kristāli, ko iegūst nitrējot dimetilanilinu.
ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu.
Buonaventura Baloži, Rīgas apriņķī
levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma.
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
kubebskābe Balta vaskveida masa, kas gaismā kļūst brūna un ko iegūst no kubebas; šķīst alkoholā, ēterī un sārmainos šķīdumos.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
izsālījumi Balti izdalījumi uz keramikas izstrādājuma virsmas; rodas no drumstalas, difundējot šķīstošiem sāļiem.
izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā.
dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera.
Kurkses šaurums Baltijas jūras šaurums Igaunijas ziemeļrietumos, Harju apriņķī, starp Pakri salām un kontinentu.
diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī.
dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī.
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā.
diprofēns Balts kristālisks pulveris C22H2NOSHCl, šķīst ūdenī.
hloridīns Balts kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, šķīst alkoholā.
meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā.
ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā.
heksenāls Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī, narkozes līdzeklis.
ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis.
hlorakons Balts kristālisks pulveris, vāji šķīst ūdenī, labi alkoholā.
dinezīns Balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī; lieto ekstrapiramidālo bojājumu terapijā (parkinsonisms, torsijas distrofija u. c.).
metazīds Balts kristālisks pulveris; nešķīst ūdenī, šķīst skābēs.
bromurāls Balts kristālisks pulveris; šķīst alkoholā, vāji ūdenī.
difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī.
diprazīns Balts pulveris C17H20N2SHCl, šķīst ūdenī.
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai.
dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu.
apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā.
abazīns Balts, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas.
aprofēns Balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis.
trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā.
ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls.
lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
zootehniskā analīze barības līdzekļu un dzīvnieku produktu pētīšana, izmantojot ķīmiskās, fizikālās, bioloģiskās u. c. analīzes metodes.
bariums Bārijs - ķīmiskais elements.
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem.
bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
berkelijs Berklijs – ķīmiskais elements.
fantasmatomorija Bērnišķība vai demence ar absurdu fantāziju.
puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās.
dromofīlija Bērnišķīga bēgšana.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
stūknīties Bērnišķīgi izturēties.
emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks.
bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums.
bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.
bērnišks Bērnišķīgs.
infantilisms Bērnišķīgums.
laktols Beta naftola pienskābais esteris, šķīst alkoholā, bet nešķīst ūdenī.
etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
nokābelēties Bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties.
mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
pneimorapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem.
pneimatiskās stelles bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu.
hidrauliskās stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu.
rapīru stelles bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem.
kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C.
alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
heptilrezorcīns Bezkrāsains kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
dioksāns bezkrāsains šķidrums, lieto polimēru, eļļu, laku un krāsu šķīdināšanai.
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
halīts bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmā sāls; akmeņsāls.
akmeņsāls Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; vārāmās sāls iegulas.
hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
bezmērķīgums Bezmērķība.
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma.
durenēt Bezmērķīgi atmaldīties.
durinēt Bezmērķīgi atmaldīties.
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt.
šlīherēt Bezmērķīgi dzīvot; slinkot.
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
izvazāt Bezmērķīgi izvadāt.
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā.
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot.
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties.
bultēt Bezmērķīgi maisīt (ēdienu).
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
nodiršļāt Bezmērķīgi noskraidīt, neko nedarot.
noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku.
novazāt Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
pavazāt Bezmērķīgi pavadāt.
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot.
nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties.
nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties.
stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties.
pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā.
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot.
noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku.
notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku.
ryukalēt Bezmērķīgi skraidīt apkārt.
ryukuot Bezmērķīgi skraidīt apkārt.
kreičat Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
lānot Bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
slemerēt bezmērķīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ.
laķāt Bezmērķīgi staigāt vai skraidīt.
šļeberēt Bezmērķīgi staigāt, blandīties.
nosavalačīties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
nosavalkāties Bezmērķīgi, arī bez rezultāta staigājot, nogurt.
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
vazāt Bezmērķīgi, nogurdinoši u. tml. vadāt līdzi (kādu).
bezmērķa Bezmērķīgs.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka.
ķīlnieks Bikšu ķīlis (šaurs ielaidums).
ķīlenieks Bikšu ķīlis.
ludinka Bikšu ķīlis.
bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi).
bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju.
biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.
biofils Biofilie elementi - ķīmiskie elementi, kurus no apkārtējās vides asimilē organismi dzīvības procesu uzturēšanai.
akceptors Bioķīmijā - viela, kas oksidācijas un redukcijas reakcijās savienojas ar aktīvo skābekli vai ūdeņradi.
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists.
bioķīmiķe Bioķīmiķis.
mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml.
fermentācija Bioķīmisks process, kas noris fermentu ietekmē.
glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot.
biofizika Bioloģiskā fizika, zinātne par fizikālajām un fizikālķīmiskajām parādībām dzīvajos organismos.
bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem.
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa.
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
ABC ieroči bioloģiskie, ķīmiskie un kodolieroči (no angļu val. - "atomic, biological, chemical").
atindēšana Bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana.
biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus.
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties.
blīniņ Blīniņ lūkot - uzlūkot ar muļķīgām acīm.
tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne.
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts.
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
bororganisks Bororganiskie savienojumi - elementorganiski savienojumi, kuros bors ķīmiski saistīts ar oglekli.
perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu.
dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
griečalāt Braukt uz ledus riņķī.
zeļonka Briljantzaļā spirta šķīdums.
brīnumlietas Brīnišķīgas lietas.
brīnīgs Brīnišķīgs, apbrīnojams.
daiļskaists Brīnišķīgs, graciozs un skaists.
brīnumīgs Brīnišķīgs, pilns brīnumu.
brīnisks Brīnišķīgs.
brīnumskaists Brīnišķīgs.
debesīgs Brīnišķīgs.
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās.
bromūdens Broma šķīdums ūdenī.
bromūdeņražskābe Bromūdeņraža šķīdums ūdenī.
bruders Brūderis - ierīce izšķīlušos cāļu sildīšanai.
bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī.
Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā.
Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā.
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
mačoisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačisms.
mačisms brutāla un pašpārliecināta savas vīrišķības vai vīrietības demonstrēšana; mačoisms.
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
buferis buferšķīdums
buferkapacitāte Buferšķīdumu spēja saglabāt konstantu pH, kas izteic stipras skābes vai stipras bāzes gramekvivalentu (vai miligramekvivalentu) skaitu, kas jāpieliek 1 litram (vai mililitram) buferšķiduma, lai izmainītu tā pH par vienu vienību.
vulstķīlis Bulbķīlis.
marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša.
ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli.
magico Burvīgi, brīnišķīgi.
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī.
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde.
miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
pirēns C~16~H~10~, tetraciklisks ogļūdeņradis akmeņogļu darvā; bezkrāsaini kristāli, nešķīst ūdenī.
pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
uretāns C~2~H~5~OCONH~2~; bezkrāsaini kristāli, kas labi šķīst ūdenī.
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
trimetīns C~6~H~9~NO~3~, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence.
fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
fenantrēns C14H10 - triciklisks arēns, bezkrāsaini kristāli; nešķīst ūdenī, šķīst benzolā, ēterī, hloroformā.
ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis.
fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas.
jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris.
ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
tekodīns C18H21NO4HCl, balts kristālisks pulveris, labi šķīst ūdenī.
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā.
sovkaīns C20H29N3O2HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā.
ninhidrīns C6H4(CO)2C(OH)2, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas, karsējot ar polipeptīdiem un aminoskābēm, veido zilu krāsojumu; lieto hromatogrāfijā.
fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā.
pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu.
sulfaguanidīns C7H10N4O2S, balts kristālisks pulveris, šķīst minerālskābju šķīdumā; lieto bacilārās dizentērijas ārstēšanā.
novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
penicilskābe C8H10O4, kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no vairākām "Penicillium" un "Aspergillus" sugām, šķīst ūdenī.
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt.
nopļūtīt Caurejas rezultātā aptašķīt.
karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
rapīrs Caurulīte vai lente, ar ko rapīru stellēs audu ievada šķīrienā.
narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī.
inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons).
emalīts Celluloīda šķīdinājums dažādos viegli gaistošos šķīdinātājos.
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
alfa celuloze celulozes daļa, kas nešķīst 17,5% nātrija hidroksīda šķīdumā.
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
celulozes masa celulozes šķiedru suspensija ūdenī vai šķīdumos, ko lieto tehnoloģiskajos procesos.
polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri.
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma).
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu.
jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī).
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu.
ahroodekstrīns Cietes šķeļprodukts, kas atšķirībā no amilodekstrīna nekrāsojas ar joda šķīdumu.
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
stērķulēt Cietināt ar cietes šķīdumu.
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
hidrotermāla atradne Cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem.
disolūcija Cietu ķermeņu izšķīšana, izkušana.
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
fotolīze Cietu, šķidru un gāzveida vielu sadalīšanās gaismas enerģijas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija.
ci-gun Cigun - austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids.
tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē.
cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē.
kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai).
tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu).
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki.
tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums.
ķerzobis Cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem.
grizlis Cilvēks ar šķībiem zobiem.
kazbārdis Cilvēks, kam ir ķīļbārda.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
valkata Cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba.
bokšis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
bokšķis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
bokšs Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
kamikadze Cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību.
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
ķurmulis Cilvēks, kurš uzmācas citiem ar muļķīgām runām.
Zn Cinks (ķīm. elements).
cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos.
Zr Cirkonijs (ķīm. elements).
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas.
endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana.
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem.
citrofens Citrionskābes trifenetidids, balts kristālisks pulveris, viegli šķīst karstā ūdenī.
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām.
neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
si-es CS - kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos.
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības.
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai.
biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l).
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos.
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā.
asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
šķiedra dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim.
miecvielu ekstrakts dabisko miecvielu šķīdums.
sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram.
bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos.
spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas.
pusdulls Daļēji nesaprātīgs, muļķīgs.
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
pseidojons Daļiņa koloidāla šķīduma dispersajā fāzē, kurai ir lādiņš.
dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai.
darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu.
maisīšana Darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi.
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī.
Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
āzoties Darīt muļķības, būt nerātnam.
bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
šķīdinātājs Darītājs --> šķīdināt.
šķīvotājs Darītājs --> šķīvot.
darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums.
ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
ļečīt Daudz runāt, stāstīt muļķības.
haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai.
DĶŠR Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca.
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8).
pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces.
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija.
brūcēšana Dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu.
birotācija Dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā.
kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām.
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi.
ķīliņa Dem. --> ķīla.
ķīlīte Dem. --> ķīlis.
ķīlītis Dem. --> ķīlis.
ķīpiņa Dem. --> ķīpa.
ķīrītis Dem. --> ķīris.
ķīseliņa Dem. --> ķīselis.
ķīselītis Dem. --> ķīselis.
ķīslītis Dem. --> ķīselis.
ķīsītis Dem. --> ķīsis.
ķīvestīte Dem. --> ķīvīte.
ķīvitiņa Dem. --> ķīvīte.
ķīvitiņš Dem. --> ķīvīte.
pašķīsteņš Dem. --> pašķīsts (l).
šķīsteņš Dem. --> šķīsts 2(1).
šķīvelis dem. --> šķīvis.
šķīvītis Dem. --> šķīvis.
tīsītis Dem. --> tīsis; kaķītis.
Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu.
daimoni Dēmoni, ļauni, nešķīsti gari, sātana kalpi.
saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos.
minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos.
hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C.
ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
destilācija ar ūdens tvaiku destilācija, destilējamā šķīdumā barbotējot ūdens tvaiku (sk. barbotēšana) (pazeminās destilācijas temperatūra); izmantojamā destilējamā viela ar ūdeni nejaucas.
ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis.
dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai.
lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni.
pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai.
sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā.
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
dievozols Dievišķīgs ozols.
dievdots Dievišķīgs, Dieva sūtīts.
dievējs Dievišķīgs, lielisks, krāšņs.
ambrosīgs Dievišķīgs, nemirstīgs.
dievisks Dievišķīgs.
tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu.
hidrodifūzija Difūzija ūdens šķīdumos.
pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam.
sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā.
sozojodolskābe Dijoda parafenolsulfoskābe, baltas adatu prizmas, kas viegli šķīst ūdenī, alkoholā un glicerīnā, lieto kā antiseptisku līdzekli.
izopropilalkohols Dimetīlkarbinols, rodas nelielos daudzumos, cukura šķīdumiem rūgstot.
sprāgstželatīns Dinamīta preparāts, 8 daļu kolodija šķīdums 92 daļās glicerīna.
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli.
sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
adukti Divu savienojumu molekulu saistīšanās produkti, piem., šķīdinātajā molekulas un izšķīdinātas vielas molekulas vai jona saistīšanās produkts šķīdumā.
homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus.
kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī).
glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
Plagiothecium cavifolium doblapu šķībvācelīte.
zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts.
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot.
likt lombardā dot par ķīlu lombardā.
(ie)likt lombardā dot par ķīlu lombardā.
skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks.
žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks.
draņķains Draņķīgs.
diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
irt Drupt, šķīst.
šķīdans Dubļains (par ceļu šķīdonī).
žļampa Dubļi, šķīdenis.
Db Dubnijs (ķīm. elements).
natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība.
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
apšņākts Dumjš, muļķīgs.
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi.
derra Dusmīgs, kašķīgs cilvēks.
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā.
ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē.
žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas.
neosarvalsāns dzeltens pulveris, kas viegli šķīst ūdenī ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju, izmanto dažos medikamentos.
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī; etakridīns.
Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis.
Fe Dzelzs (ķīm. elements).
paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
šplinka Dzelzs ķīlis.
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re).
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību.
aizkaustīt Dzenot ķīli nostiprināt, aizķīlēt.
ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
alīti Dziļas iežu ķīmiskās dēdēšanas produkti, kas sastāv no alumīnija oksīdiem un hidroksīdiem.
biokatalīze Dzīvajos organismos notiekošo ķīmisko reakciju paātrināšanās bioloģisko katalizatoru (fermentu) ietekmē; fermentatīvā katalīze.
bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
smagās šķīvju ecēšas ecēšas ar lielāka diametra robotiem sfēriskiem šķīvjiem; lieto galvenokārt plēsumu šķīvošanai līdz 25 cm dziļumam.
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam.
Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances").
rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens.
aura seminalis eiropiešu alķīmijas termins, ko var salīdzināt ar indiešu bindu un odžasu.
nožļakstināt Ejot ar slapjiem apaviem notašķīt.
alternatīvā zemes apstrāde ekoloģiska zemes apstrādes sistēma bez ķīmisko elementu pielietošanas, piemēram, biodinamiskā, organiski bioloģiskā.
antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
ekstrahēšana Ekstrakcija - šķidru vai cietu vielu maisījuma komponentu savstarpēja atdalīšana ar šķīdinātājiem.
šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi).
šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga).
neirotropisms Elektīva mikroorganismu virzība uz nervaudiem; elektīva ķīmisku vielu iedarbība uz nervaudiem.
elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā.
galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva.
koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām.
galvaniskais elements elektriskās enerģijas avots, kurā elektrisko enerģiju iegūst, pārveidojot elementā iekļauto vielu ķīmisko enerģiju.
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī.
elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību.
anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas.
voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana.
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
amperometrija Elektroķīmiskās analīzes metode vielu (piemaisījumu) kvantitatīvai noteikšanai.
kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana.
elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu.
elektroķīmiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā elektriskās strāvas ķīmiskā iedarbība.
Ba Elementa bārija ķīmiskais simbols.
B Elementa bora ķīmiskais simbols.
klarks Elementa ķīmiskā konstante, kas raksturo tā izplatību Zemes garozā vai citās lielās ģeokīmiskās vai kosmoķīmiskās sistēmās.
Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā.
Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm).
ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu.
ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem.
leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
ellīgs Ellišķīgs.
ellisks Ellišķīgs.
peklīgs Ellišķīgs.
elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu).
fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins.
Em Emanācija - viens no ķīmiskā elementa radona vēsturiskajiem nosaukumiem, tā ķīmiskais simbols.
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
dielektriskie zudumi enerģijas zudumi, kas rodas dielektriķī, kurš ievietots mainīgā elektriskajā laukā.
transferāze Enzīms, kas pārnes ķīmisko grupu no viena savienojuma (donora) uz citu savienojumu (akceptoru).
epoksīdlakas Epoksīdsveķu šķīdumi organiskos šķīdinātājos (arēnos, ketonos, spirtos).
krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
nembutāls Etaminālnātrijs - barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris.
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
peperoni Etiķī marinētas mazas paprikas ar asu garšu.
svinetiķis Etiķskābais svinskābļa šķīdums.
etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs.
acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
etiķis Etiķskābes šķīdums ūdenī, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
celosolvi Etilēnglikola monoēteri; lieto celulozes esteru un dažādu laku un krāsu materiālu šķīdināšanai, raķešu degvielas piedevām u. c.
Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers.
Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā.
Karujervs ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
Sādjervs ezers Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī.
Vagulas ezers ezers Igaunijā, Veru apriņķī, caurtek Vehandu upe.
Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
Duntinhu Ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m.
Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves).
Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe.
Alauša ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķī.
Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī.
Didžulis Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha.
Žuvints Ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha.
Ģerķīšezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers.
Bruņķītis Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers.
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
kaivalja Ezoterismā atbrīvošanās no akluma un muļķības.
sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
moha Ezoterismā neziņas, muļķības un apjukuma stāvoklis.
digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
antidotisms Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamenti fizikālā vai ķīmiskā mijiedarbībā iet bojā.
pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības.
vazogēns Farmakoloģisks līdzeklis, vazelīneļļas (šķidrā parafīna), oleīnskābes un amonjaka spirta šķīduma maisījums.
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī.
nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
laktofenīns Fenetidīna savienojums ar pienskābi; balti kristāli, šķīst 330 daļās ūdens un 10 daļās alkohola.
fenolformaldehīdlakas Fenolformadehīdsveķu šķīdumi etilspirtā vai dažos ogļūdeņražos.
citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku.
amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti.
enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu.
transferāzes Fermentu klase; veicina dažādu ķīmisku grupu pārnesi no viena savienojuma uz otru.
Fm Fermijs (ķīm. elements).
inoskopija Fibrīna fizikāla un ķīmiska izmeklēšana asins recekļos, eksudātā un ķermeņa šķidrumos.
fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās.
fibrinogenolīze Fibrinogēna šķīdināšana asinīs.
plazmīns Fibrinolizīns, ferments, kas šķīdina asins sarecējumus.
Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m.
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
pirmmatērija Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas.
pirmviela Filozofiskajā alķīmijā sākotnējā matērija, kas eksistēja pirms pasaules radīšanas.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
obligācija finansu instruments, kas liecina par ar ķīlu zīmi nodrošinātu parādu.
dotācija no izlīdzināšanas fonda finansu piešķīrums pašvaldībai no izlīdzināšanas fonda.
rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
kinētika fizikālās ķīmijas daļa, kurā pēta ķīmisko reakciju mehānismus un to norises ātrumus.
ķīmiskā kinētika fizikālās ķīmijas daļa, kurā pēta ķīmisko reakciju mehānismus un to norises ātrumus.
aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
fizikāli organiskā ķīmija fizikālās ķīmijas nozare, kurā pēta organiskās vielas.
fizikoķīmiķis Fizikālās ķīmijas speciālists.
nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru.
ūdeņraža eksponents fizikālķīmisks lielums šķīdumu skābuma un bāziskuma raksturošanai, pH.
defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā.
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā.
izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m).
magnetizēšana Fizikāls process, kas norisinās magnētiķī, ja to ievieto arēja magnētiskajā laukā un tādējādi panāk feromagnētiķa summārās magnetizācijas palielināšanos ārējā lauka magnētiskās indukcijas virzienā.
stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai.
hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību.
NS Fizioloģiskais šķīdums (angļu "normal saline").
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija.
ķīlas devējs fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.; ieķīlātājs.
ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
krioģenēze Fizisko, ķīmisko, bioķīmisko u. c. procesu kopums, kuri norisinās kriosfērā un kuros veidojas ledus.
verdoflavīns Flavīns, kas atrodams zālē, ķīmiski identisks ar riboflavīnu.
F Fluora ķīmiskais simbols.
fluorokarbons Fluora un oglekļa savienojums, ogļūdeņraža analogs; to raksturo liela izturība pret ķīmisku faktoru iedarbību un augstu temperatūru.
fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci.
fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta.
fluoroplasti Fluoru saturoši polimēri un kopolimēri; ķīmiski un termiski ļoti izturīgi materiāli.
fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums, vienīgā skābe, kas šķīdina stiklu un smiltis.
dabiskā grupa fonoloģijā - fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm.
akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
formols Formaldehida 40% ūdens šķīdums.
polioksimetilēni Formaldehīda polimerizācijas produkti, ko iegūst iedarbojoties ar koncentrētu sērskābi uz formaldehida šķīdumiem.
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
alomorfisms Formas neparastas izmaiņas; ķīmijā atšķirīga kristālu forma, bet vienāds ķīmiskais sastāvs.
paramorfisms Formas novirze no pieņemtās normas; ķīmijā pseidomorfisma veids, kad minerāli savstarpēji pārvēršas, nemainoties sastāvam, bet mainoties uzbūvei.
parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
liptobiolīti Fosilās ogles, kas veidojušās no ķīmiski izturīgiem augstāko augu komponentiem (sporām, vaskiem, sveķiem).
kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos.
fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem.
panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams.
dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz.
fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā.
inversija fotoķīmisks process, kurā latento negatīvo fotoattēlu pārvērš pozitīvā, parasti diapozitīvā.
fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai.
miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība.
attīstīšana Fotomateriāla gaismjutīga apstrādāšana fotoķīmiska šķīduma (attīstītāja) redzamā attēla iegūšanai.
spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē.
desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā.
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu.
Fr Francijs (ķīm. elements).
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
Az Franču lietots ķīmisks simbols slāpeklim.
svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai.
ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai.
atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma.
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
luciferāze Gaismu izstarojošs proteīns, kas aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektus.
esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
Plagiothecium laetum gaišā šķībvācelīte.
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols.
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
pusvējš galfvinds - burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90 grādu leņķī.
sfenocefālija Galvaskausa ķīļveida deformācija.
ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas.
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
absolūtais spirts gandrīz pilnīgi no ūdens atbrīvots spirts; lieto par šķīdinātāju, degvielu, reaģentu u. c.
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
griezene Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
griļļas Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grillis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
grindulis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
laidenis Gara kārts ar galā piestiprinātām ragaviņām, ko griež uz ledus riņķī.
plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari.
difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā.
čiekstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī.
ķikstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī.
nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums.
aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt.
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
fagara Garšviela - Sečuānas pipari, pazīstami arī kā ķīniešu, japāņu pipari.
vīkšt Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2).
vīkšties Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšķīties (3).
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs.
izolējošā gāzmaska gāzmaska, kas pilnīgi norobežo elpošanas orgānus no apkārtējās vides; elpošanai nepieciešamo skābekli iegūst ķīmiskā ceļā vai no skābekļa balona.
deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus.
adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas.
sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši.
kā ieziepēts glaimīgs, lišķīgs.
salda mēle glaimojoša, iztapīga, lišķīga valoda.
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
čarka Glāze degvīna; graķītis.
jēlglazūra Glazēšanai lietojama suspensija, ko iegūst, ūdenī nešķīstošas glazūras izejvielas ūdenī samaļot.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
lioglikogēns Glikogēna daļa, kas labi šķīst ūdenī.
hesperidīns Glikozīds ar P vitamīna aktivitāti, vāji šķīst ūdenī.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs.
bābiski Gļēvi, pavirši, muļķīgi.
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
mukolīze Gļotu šķīdināšana.
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
varoņpilsēta Goda nosaukums, ko piešķīra PSRS pilsētām par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
akvatipija Grafikas augstspieduma tehnika, kurā novilkumu iespiež ūdenī šķīdinātās krāsās.
tuša Grafikas tehnika, kurā izmanto šādu suspensiju vai šķīdumu; grafikas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu).
greipot Greizi, šķībi iet.
griezi Greizi, šķībi.
klaivs Greizs, šķībs.
kleivs Greizs, šķībs.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus.
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu.
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā.
mugurvirsma Griezējķīļa virsma, kas pavērsta pret apstrādāto virsmu.
skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida.
sasukt griezt riņķī; maisīt.
švitināties Griezties riņķī, dejot pa apli.
sasukt griezties riņķī.
grillēties Griezties riņķī.
kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija.
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam).
imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām.
gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
Gouvernementshof Gubernementes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī.
pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi.
hidrodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana bez eļļojamo virsmu tiešas saskares; darbojas t. s. nesošais eļļas ķīlis, kas veidojas eļļojamo konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā.
aerodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā izmantojot t. s. nesošo gaisa ķīli, kas veidojas konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā.
gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
ķekāt Ģeķības, aušības dzīt.
ķēkāties Ģeķības, aušības dzīt.
jeķīgs Ģeķīgs.
japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
karotāža Ģeofizikālu un ģeoķīmisku pētījumu komplekss urbumos atsegto iežu sastāva un uzbūves noskaidrošanai.
aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā.
hidroģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kas pētī ķīmisko elementu un to savienojumu rašanos un migrāciju hidrosfērā.
bioģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kurā pēta dzīvības procesu ietekmi uz ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā.
ģeoķīmiķis Ģeoķīmijas speciālists.
bioģenēze Ģeoķīmisko procesu kopums, kas atkarīgs no organisko vielu veidošanās un sadalīšanās.
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
ģeoķīmija Ģeoloģijas nozare par Zemes ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu sadalījumu un migrāciju Zemes garozā un citās ģeosfērās.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
Ģerkisu ezers Ģerķīšezers Limbažu pagastā.
Jerķišezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerķīšezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerkisa ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Jerķiša ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Gerķīšu ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā.
Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus.
tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā.
borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis.
alvskābe H2SnO3 - balta kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī.
halkofils Halkofilie elementi - ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai.
halogēnūdeņraži Halogēnu savienojumi ar ūdeņradi, to ūdens šķīdumi ir stipras skābes, to sāļi - halogenīdi.
halogēnūdeņražskābe Halogēnūdeņraža šķīdums ūdenī.
Handžouvans Handžou līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā.
perhlorskābe HClO4, spēcīgs oksidētājs; lieto ķīmiskajās analīzēs.
Sphenolobus helleranus Hellera ķīļlape.
parahematīns Hematīna savienojums ar denaturētu globīnu; reducējoties sārma šķīdumā, veido hemohromogēnu.
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā.
hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams.
hemoglobinolīze Hemoglobīna šķīdināšana, šķelšana.
hemoorganotrofi Hemoorganoheterotrofi - organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas.
furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis.
pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens.
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis.
hidroķīmiķis Hidroķīmijas speciālists.
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
hidrolizāts Hidrolīzes produkts; šķīdums, kas rodas, koksni hidrolizējot ar ūdeni.
salimetrs Hidrometrs sāļu šķīdumu koncentrācijas noteikšanai.
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta.
šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes.
Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra.
lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā.
melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds.
ģenerālhipotēka Hipotēka uz visu ķīlas devēja mantu.
legālhipotēka Hipotēka, kas pieder kreditoram uz likuma pamata, bez vienošanās ar ķīlas parādnieku.
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
nitons Hipotētisks ķīmiskais elements, kas bija nepieciešams rādija radioaktīvā starojuma darbības skaidrojumam pirms radioaktivitātes atklāšanas.
arhejs Hipotētisks termins iedomātam un augstākam principam, kas vadot un virzot visas ķīmiskās norises organismā.
jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai.
jodpārskābe HJO4, joda ķīmisks savienojums.
hlorūdens Hlora šķīdums ūdenī.
pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos.
pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei.
sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
homogenizators Homogenizācijas aparāts, piem., audu homogenizācijai pirms ķīmiskās analīzes veikšanas.
orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni.
hromatolīze Hromatīna izšķīšana un sairšana.
hromatolīze Hromatofilās vielas izšķīšana nervu šūnā.
afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja.
bismutoze Hroniska saindēšanās ar šķīstošiem bismuta sāļiem.
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
lēģeris Iedobums būvbaļķī stūra savienojuma izveidei.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
špidelīgs Iedomīgs, āķīgs, niķīgs.
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis.
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
ieķīlāt Iedot, nodot (ko) par ķīlu.
atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos.
sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās.
acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju.
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
aizspīlēt Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli.
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
vakuumeksikators iekārta ķīmisko preparātu žāvēšanai (atūdeņošanai) pazemināta spiediena apstākļos.
ūdens attīrīšanas filtrs iekārta suspendētu, koloidālu un izšķīdušu piemaisījumu atdalīšanai no ūdens.
elektriskais akumulators iekārta, kas elektriskās uzlādēs strāvas iedarbībā uzkrāj ķīmisko enerģiju un pēc tam atdod šo enerģiju atpakaļ elektriskajā enerģijā.
gradētava iekārta, kurā ietvaicē, sabiezina sāļu šķīdumus brīvā gaisā.
maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs.
entorāģija Iekšķīga asiņošana.
ad usum internum iekšķīgai lietošanai.
enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām.
dikloksacilīns Iekšķīgi lietojams antibiotisks penicilīnu rindas medikaments.
retinoīdi Iekšķīgi lietojams medikaments, ko izņēmuma gadījumos mēdz lietot psoriāzes ārstēšanā.
enterāls Iekšķīgi lietojams.
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
iešķīgi Iekšķīgi.
endoeksoterisks Iekšķīgiārīgs, atkarīgs kā no iekšķīgiem, tā ārīgiem cēloņiem vai apstākļiem.
dermadroms Iekšķīgo slimību izpausme ādā; kāda sindroma ādas komponents.
enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
iekšīgs Iekšķīgs.
ielikt lombardā ieķīlāt lombardā.
pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
aizķīlāt Ieķīlāt, aizturēt, ieturēt.
atdot ķīlā (arī par ķīlu) ieķīlāt.
aizcelt Ieķīlāt.
ieklučot Ieķīlāt.
iestaukāt Ieķīlāt.
klučot Ieķīlāt.
lombardēt Ieķīlāt.
stangāt Ieķīlāt.
staukāt Ieķīlāt.
stenkāt Ieķīlāt.
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās.
pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
glovertornis Ierīce sērskābes iegūšanai ķīmiskā rūpniecībā.
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā.
ķīļklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti.
ķīļšotklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē (ieķīlē) šoti.
elektroenerģijas avots ierīce, kas citu veidu (siltuma, mehānisko, ķīmisko u. c.) enerģiju pārveido elektriskajā enerģijā.
savācējspiedne Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās; savācējspiedne.
piebīdne Ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli.
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
katliekārta Ierīču komplekss kurināmā ķīmiskās enerģijas pārvēršanai siltuma enerģijā.
darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī.
ķīmijprofilakse Iespējamās saslimšanas novēršana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
impakcija Iesprūdums, ieķīlējums; kaula lūzums ar tā daļu savstarpēju nekustību.
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
ieķīlēt Iestiprināt, iedzenot ķīli.
iešķīvot Iestrādāt ar šķīvju ecēšām.
elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva.
satept Ieziest, apziest, aptašķīt.
metamorfie ieži ieži, kas augstas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā mainījuši ķīmisko sastāvu, minerālsastāvu, tekstūru.
nogulumieži Ieži, kas radušies no citu iežu mehāniskas un ķīmiskas sairšanas produktiem.
hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams.
minerālsāļi Ieži, kas viegli šķīst ūdenī, galvenokārt hlorīdi, sulfāti, nitrāti.
akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs).
karnonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem (dolomītu, kalcītu); notiek gk. ķīmiskas aizvietošanās procesos.
karsta procesi iežu ķīmiskā dēdēšana, kas norisinās pazemes un virszemes ūdeņiem šķīdinot un izskalojot šķīstošus iežus.
kataģenēze Iežu ķīmisko un mineraloģisko izmaiņu kopums pēc diaģenēzes, bet pirms metamorfisma.
iežu sadēdēšana iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
ķīmiskā dēdēšana iežu sairšana ķīmisku procesu ietekmē.
sutūra Iežu spiediena un šķīšanas rezultātā veidojusies sīkzobaina virsma karbonātiežos vai ģipšakmeņos.
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ.
bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem.
sadēdēšana Iežu, minerālu mehāniska sairšana un ķīmiska pārveidošanās uz zemes virsas un augsnē.
dūcenis Īgņa, kašķīgs cilvēks.
ichtalbīns Ihtiola 40% savienojums ar olbaltumu; ūdenī nešķīstošs pulveris bez garšas un smakas, lietoja pret zarnu kataru u. c. kaitēm.
prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi.
nokleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
nopleknēt Ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
nosašķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt.
izšķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt.
spīdele Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis").
spīdeles Ilggadīgā mārpuķīte ("Bellis perennis").
Bellis perennis ilggadīgā mārpuķīte.
bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam.
vauksnēt Ilgi, bezmērķīgi uzkavēties kur.
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem.
imunoķīmija Imunoloģijas nozare, kas pētī imunoloģijas parādību bioķīmiskos pamatus.
imūnķīmija Imunoloģijas nozare, kas pētī imunoloģijas parādību bioķīmiskos procesus.
pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas.
citolizīns Indīga viela, kas šķīdina šūnas, piem., čūsku inde.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
Aizindija Indoķīnas pussala.
Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m.
indoķīnieši Indoķīnas pussalas un apkārtējā reģiona iedzīvotāji.
kīmijseroterapija Infekcijas slimības gadījumā kombinēta terapija ar specifisku serumu un ķīmiskiem līdzekļiem.
ķimioseroterapija Infekcijas slimības kombinēta terapija ar specifisku serumu un ķīmiskiem līdzekļiem.
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimības ierosinātājiem.
ķīmijiedarbība Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
galgans Ingvēru dzimtas Dienvidķīnas augs: zemesstumbrs labvēlīgi ietekmē kuņģa darbību.
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
acetometrs Instruments etiķskābes daudzuma noteikšanai etiķī un citos šķidrumos.
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas.
ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā.
lustrs Īpaša romiešu tautas šķīstīšanās ceremonija ar publisku (cūkas, auna un vērša) ziedojumu.
Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas).
aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
darbība Īpašību izpausme (vielām, fizikālām vai ķīmiskām parādībām).
pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
diaģenēze Irdenu nogulu pārveidošanās par iezi sablīvēšanās un ķīmisku reakciju rezultātā.
štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju.
jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam.
lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
pjerro Itāliešu komēdijās persona, kas ievērojama ar savu muļķību un vientiesību.
Yb Iterbijs (ķīm. elements).
Y Itrijs (ķīm. elements).
grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
sedimentācija izdalīšanās no šķīduma nogulšņu veidā; rašanās nogulumu, veidā.
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma nogulšņu veidā.
izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
samuļķoties Izdarīt kādu muļķību.
izdraikņāt Izdraiķīt.
pūst ziepju burbuļus izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi.
izkalums Izkalts caurums ķīļa iebīdīšanai.
sašķaidināt Izkausēt, šķīdināt.
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu.
ģedēt Izkust, izšķīst.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
ķīmiskais sarukums izmēru samazināšanās ķīmisko reakciju norises rezultātā.
atbļurbēt Izmirkt un atšķīst (par ceļu).
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas.
poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai.
cilindriskie magnēttiskie domēni izolēti domēni feromagnētiķī vai ferimagnētiķī, kuru forma ir cilindriska un kuru magnetizācija ir pretēja pārējai ķermeņa daļai.
iezīmētais atoms izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
iztenkāt Izpļāpāt, izplatīt muļķības.
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
izzilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās.
-līze Izšķīdināšana (piem., elektrolīze).
zaboltaķ Izšķīdināt narkotikas injekcijai.
elektrolītiskā disociācija izšķīdušās vielas apgriezeniska sadalīšanās anjonos un katjonos.
izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību.
osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
endosmoze Izšķīdušu vielu iesūkšanās šūnā no ārienes.
izalaisties Izšķīst (par vielu); arī izkust.
saģedēt Izšķīst, izkust.
žļugt Izšķīst, pārvērsties par biezputru.
savārīties izšķīst, sadalīties verdošā ūdenī.
izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
izmuržāt Izteikt muļķības.
feminitāte Izteiktas sievišķās sekundārās dzimumpazīmes; sievišķība.
stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
muļķoties Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi.
ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
ārīties Izturēties muļķīgi, ekstravaganti, lepni.
ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam.
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
dūša Izturība, vīrišķība.
termoreaktīvie polimēri izturīgi, siltumnoturīgi, ķīmiski stabili polimēri.
gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās).
piepāzēt Izveidot gropi (baļķī) un savienot (baļķus) gropju vietās.
izlēzēt Izveidot velkos šķīrumu (liekot velkus uz velku kokiem).
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam.
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli.
ķīļšvērtjahta Jahta ar šauru un garu metāla ķīli (balastķīli), kuram vidū iebūvēts arī šverts.
balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa.
jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa.
kompromisjahta Jahtu tips, kuram piederošajām jahtām ir garš, šaurs metāla ķīlis (balastķīlis), un tam vidū iebūvēts arī šverts.
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
džodo Japāņu valodas vārds, kas apzīmē Šķīstās zemes budismu.
ķīvens Jauna ķīvīte.
ununkvadijs Jaunatklāta ķīmiskā elementa, ar 114 protoniem atoma kodolā, pagaidu nosaukums, kas dots 2009. gadā.
hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi").
akaricīdi Jebkura ķīmiska viela, ko lieto ērču apkarošanai.
makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā.
profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
miecēšana jēlādu izstrādes galvenais process - kailādas ķīmiska apstrāde, lai nostiprinātu audus un iegūtu izturīgu, elastīgu, tālākai apstrādei noderīgu materiālu.
hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka.
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
žeņsjuns Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un maožeņs.
maožeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un žeņsjuns.
ežeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī maožeņs un žeņsjuns.
lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā.
I Joda ķīmiskais simbols.
jodūdens Joda šķīdums ūdenī.
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
jodūdeņražskābe jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī.
onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos.
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos.
Aivaņs jūras līcis Austrumķīnas jūras rietumos (_Ai Wan_), Ķīnas Džedzjanas provincē.
Aņpu līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Bakbo (Tonkinas) līča ziemeļaustrumos, Ķīnas Guandunas provincē.
Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m.
Kolgas līcis jūras līcis Somu līcī, Igaunijas teritorija, Harju apriņķī.
neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes.
halmirolīze jūras nogulu zemūdens sadēdēšana, izšķīšana, kas notiek oksidēšanās u. c. procesu ietekmē.
Lusonas šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Lusonas salu (“Luzon Strait”), savieno Dienvidķīnas jūru un Kluso okeānu, platums — \~360 km, dziļums centrālajā daļā — >3540 m, salas sadala šaurumu 4 daļās: Baši, Lusonas, Balintangas un Babujanas šaurumā.
Taivānas šaurums jūras šaurums, kas šķir Taivānas salu no Āzijas kontinenta, garums — 398 km, platums — 139-383 km, savieno Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūru, dziļums — līdz 1773 m.
Pluvialis squatarola jūrasķīvīte.
Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas.
statstars Jūrniecībā virziens perpendikulārs kuģa ķīļa līnijai.
farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi.
ekvivalentsvars Kāda ķīmiska elementa mazākā svara vienība, kas atvieto vai savienojas ar vienu pamatelementa (ūdeņraža vai 1/16 daļu skābekļa) svara daļu.
depresija Kāda materiāla fizikāli ķīmiskās īpašības parametra pazemināšanās mainoties tā sastāvam.
žvarkstene Kāda, kas runā daudz muļķības.
žvankstis Kāds, kam patīk runēt muļķības.
ķesele Kāds, kas daudz (un muļķīgi) pļāpā.
grimža Kāds, kas ir ietiepīgs, niķīgs.
dezēklis Kāds, kas pļāpā muļķības.
kvelkšis Kāds, kas pļāpā muļķības.
kvelkšķis Kāds, kas pļāpā muļķības.
nieķis Kāds, kurš dara aplamības, muļķības.
čaburis Kāds, kurš daudz un skaļi runā muļķības.
svaja Kāds, kurš pļāpā, runā muļķības.
gvelša Kāds, kurš runā muļķības (pļāpā, baumo).
niebīlis Kāds, kurš runā muļķības.
pirkša Kāds, kurš runā nevietā vai muļķības.
plīkšis Kāds, kurš skaļi runā vai muļķības stāsta.
apsliet Kādu darbu lēnām un muļķīgi pastrādāt.
pastaiģinēt Kādu laiku bezmērķīgi staigāt šurp un turp.
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris.
sālīšana Kailādas apstrāde ar koncentrētiem amonija sulfāta, nātrija sulfāta, nātrija hlorīda ūdensšķīdumiem.
CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
Kaķu ezers Kaķīšezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha.
incītis Kaķītis.
kaķenītis Kaķītis.
kaķītiņš Kaķītis.
kaļķūdens kalcija hidroksīda Ca(OH)~2~ šķīdums ūdenī.
torņskābe Kalcija, nātrija, magnija vai amonija bisulfīta un sērpaskābes H~2~SO~3~ ūdens šķīduma maisījums.
Cf Kalifornijs (ķīm. elements).
antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
lizoforms Kālija ziepju un formalīna šķīdums spirtā; dezinfekcijas līdzeklis.
K Kālijs (ķīm. elements).
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
Juņnaņas kalniene kalniene Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Yunnan"),garums — \~1000 km, platums — līdz 400 km, augstums — līdz 4000 m un vairāk.
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m.
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m.
Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples.
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas.
Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m.
Kaļkīšu Kaļkīšu ezers - Kaļķīšu ezers Prodes pagastā.
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers.
Kalkīšu ezers Kaļķīšu ezers Prodes pagastā.
kaļķis Kaļķītis - māla pīpe.
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
kamparūdens Kampara šķīdinājums ūdenī.
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
ērcīgums Kaprīzums, untumainums, niķīgums.
kempo karatē un ķīniešu dūru cīņas apvienojums.
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai.
parakarmīns Karmīnskābes un kalcija hlorīda šķīdums spirtā; lieto histoloģijā.
rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību.
karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus.
fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu.
paduška Kārstuves daļa - ādas pamatne, kurā iestiprināti smalku stiepļu āķīši.
ķīmiskais karš karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus.
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
kārtas numurs Kārtas skaitlis (ķīmiskajam elementam).
agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu.
indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā.
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī.
ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks.
drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
soburs kašķīgs cilvēks.
grizlis Kašķīgs cilvēks.
ķerksis Kašķīgs cilvēks.
ķerkslis Kašķīgs cilvēks.
ķildavnieks Kašķīgs cilvēks.
melsākls Kašķīgs cilvēks.
vingans Kašķīgs cilvēks.
žeburs Kašķīgs cilvēks.
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
kašķots Kašķīgs, kasīgs.
kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks).
ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
kašņīgs Kašķīgs, ķildīgs, kasīgs.
kasiklīgs Kašķīgs, ķildīgs, saīdzis.
ķizulīgs Kašķīgs, ķildīgs.
stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks.
eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
kurnis Kašķīgs, saīdzis.
ķērcis Kašķīgs, untumains cilvēks.
ķērksis Kašķīgs, untumains cilvēks.
ķērkslis Kašķīgs, untumains cilvēks.
spirīgs kašķīgs, vienmēr neapmierināts.
elektrokatalīze Katalīze jeb ķīmiskas reakcijas paātrināšana ar elektrības palīdzību; to izmanto jontoforēzē.
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
adamīti Katoļu ieviests nievājošs apzīmējums dažādām sektām ar norādi uz muļķību.
habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
biotests Katra pārbaude ar eksperimenta dzīvniekiem, ko izdara, lai pētītu mikrobu, ķīmiskas vai farmakoloģiskas vielas iedarbību.
heminoze Katra slimība, kuras cēlonis ir ķīmiska reaģenta iedarbība.
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai.
gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība.
kaunīdze Kaunīga, šķīsta.
šķaidināt kausēt, šķīdināt, atšķaidīt.
sollis Kaut kas biezs, savārījies, sašķīdis u. tml.
sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis).
žļaga Kaut kas izmircis, atmiekšķējies, jēls, ūdeņains, izšķīdis.
dekorācija kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, ko izmanto kādu trūkumu noslēpšanai.
krepeles Kaut kas netīrs, notašķīts.
grecele Kaut kas sagriezts riņķī.
grecelis Kaut kas sagriezts riņķī.
grecere Kaut kas sagriezts riņķī.
greceris Kaut kas sagriezts riņķī.
šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu).
atbāvīt Kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt.
iešķīdēt Kaut ko izšķīdināt kādā šķidrumā.
gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju.
parakazeīns Kazeīna nešķīstošā forma, kas rodas, renīnam iedarbojoties uz kazeīnu.
kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu.
pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai.
skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process).
akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
ketolīze Ketonvielu šķīdināšana vai šķelšana.
Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
klabur Klabur klaburiem - šķībi, grizi; ļodzīgi (kustēties).
vanckāties Klaiņot, bezmērķīgi blandīties apkārt.
Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klabēķītis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebeku Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vaives pagastā.
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā.
klīvi Klibojot, šķībi.
ķivināt Kliegt (kā ķīvīte).
slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos.
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru.
bļugt Kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst.
apmuldēt Kļūt muļķīgam, negudram.
noglupēt Kļūt muļķīgam.
sasmekstēt Kļūt netīram, notašķīties.
iesaniķāties Kļūt niķīgam.
noplūžņāties Kļūt pavisam slapjam, notašķīties.
iegņūzt Kļūt stūrainam, saliekties leņķī.
aizšķiebties Kļūt šķībam, sašķiebties.
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam.
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
ko tu man, ķaukstīte, te ķauksti ko tu saki manu muļķīt (par bērniem)?
koacervācija Koacervātu izveidošanās šķīdumā.
kobaltzilais Kobalta alumināts, debeszila krāsviela (nešķīstošs pigments).
metilmorfīns Kodeīns - narkotisks alkaloīds ar klepu nomācošu darbību, kuru iegūst no miega magones vai sintezē ķīmiski.
apkodināt Kodināt, apstrādāt ar ķīmikālijām.
skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina.
kariolīze Kodola izšķīšana.
atsārņošana Kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanas seku likvidēšana.
kodolķīmiķis Kodolķīmijas speciālists.
akmeņkoks Koka betona veids, ko gatavo no mitrām zāģu skaidām piejaucot magnija oksīdu un magnija hlorīda šķīdumu.
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
sprūsts Koka ķīlis, kas iedzīts starp divām objekta daļām, lai tās atdalītu.
šaiba Koka ķīlis.
šaibene Koka ķīlis.
masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali.
totholcs Koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās; pildiņš (1).
nedzīvais koks koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
dedkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni.
dodkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni.
spruģis Koka puļķītis, ko izmantoja pogas vietā.
plāķis Koka šķīvis.
kivis Koka trauks; ķīvenis.
agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu.
modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot.
ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī.
koksnes konservēšana koksnes aizsardzības ķīmiskais paņēmiens - koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām, iesūcinot tās koksnes struktūrā.
koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu.
koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības.
koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos.
tehniskie lignīni koksnes ķīmiskās pārstrādes blakusprodukti, kas pēc ķīmiskās struktūras ķīmikāliju ietekmē pārveidojies dabīgais lignīns.
autohidrolīze koksnes ķīmiskās pārstrādes veids, kurā kā katalizators tiek izmantotas skābes, kas rodas no koksnes procesa laikā.
koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
sulfātvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar šķīdumu, kur aktīvie komponenti ir nātrija hidroksīds un nātrija sulfīds.
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā.
tvaickolba Kolba šķidrumu karsēšanai un pārtvaicēšanai (ķīmijas laboratorijās).
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
kamfoīds Kolodija aizvietotājs, piroksilīna šķīdums 1:40 kamparā un absolūtā alkoholā (līdzīgās daļās).
soli Koloidāli šķīdumi.
hidrosols Koloidāls šķīdums, kura šķīdinātājs ir ūdens.
ultrafiltrācija Koloidālu sistēmu un šķīdumu sadalīšanas metode, kur izmanto puscaurlaidīgas membrānas.
koloidālā ķīmija koloīdķīmija.
paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi.
ķīmijradioterapija Kombinēta ārstniecības metode, kas apvieno radioterapiju un ķīmijterapiju; izmanto, lai samazinātu ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešamību.
apputinātājmiglotājs Kombinēta mašīna augu apsmidzināšanai ar ķīmikāliju šķīdumiem, suspensijām un emulsijām, augu apputināšanai ar sausiem pulverveida preparātiem, kā arī mitrinātajai apputināšanai.
urodāns Kombinēts preparāts, kas satur piperazīnu un litiju, kuri ar urīnskābi veido viegli šķīstošus sāļus un veicina tās izdalīšanos no organisma.
kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
holeīnskābe Komplekss, kas rodas no taukskābēm un žultsskābēm; labi šķīst ūdenī un veicina tauku resorbciju no zarnām.
galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
sīrups Koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
sīrups Koncentrēts, parasti stīgrs, cukuru šķīdums ūdenī vai augļu sulās.
biezs Koncentrēts, stiprs (šķīdums).
karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs.
melanža Koncentrētu skābju vai oksidētāju maisījums ķīmiskajā rūpniecībā un raķešu tehnikā.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
oftalmoreakcija Konjunktīvas iekaisums pēc viena piliena 1% tuberkulīna šķīduma ievadīšanas konjunktīvas maisā personām, kas alerģiskas pret tuberkulīnu.
sālīšana Konservēšana vārāmās sāls šķīdumā vai apkaisot ar sāli.
sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
kovalentais rādiuss konstante, kas ir puse no vienkāršas ķīmiskas saites garuma viena un tā paša elementa savienojumā.
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
kopāllaka Kopālsveķu šķīdinājums, ko piejauc zelta iespieduma pakrāsai.
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un Indonēzijai.
spaģiriskā māksla kopš 16. gs. apzīmējums alķīmijai, vai mākslai par atdalīšanu un savienošanu.
Ardasjeras rifs koraļļu sala (_Ardasier Reef_) Dienvidķīnas jūrā.
Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_).
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve.
Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.).
handža Korejiešu valodas rakstībā izmantoto ķīnzīmju (hieroglifu) nosaukums; tos izrunā korejiešu valodā un raksta tradicionālajā ķīniešu rakstībā.
amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu.
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju.
gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos.
butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos.
propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus.
izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus.
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus.
butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem.
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
metilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, tiek izmantots smaržās un tualetes ūdeņos, var būt toksisks nervu sistēmai.
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris.
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
sālīšana Krāsota kažokādas pusfabrikāta apstrāde ar dažādu sāļu ūdensšķīdumiem.
ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā.
aktīvās krāsvielas krāsviekas, kuru molekulas ar krāsojamo materiālu veido ķīmiskas saites.
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana.
čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
čarkstīgs Kraukšķīgs.
higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
nenodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) nav nodrošināta ar ķīlu.
nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
mērķaizdevums Kredīts, ko banka ir piešķīrusi noteiktam mērķim.
parastā kreimene kreimeņu suga ("Convallaria majalis") jeb maijpuķīte.
jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana.
cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos.
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
homogēnā kristalizācija kristalizācija, kad kristalizācijas centri rodas lokālas struktūras vai sastāva neviendabības rezultātā un izveidojušies kristāli pēc ķīmiskā sastāva neatšķiras no kristalizācijas centriem.
polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī.
kristālķīmiķis Kristālķīmijas speciālists.
kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā.
taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais.
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
grindzeles Krunkas, kas iesitas striķī, to visai grodi vijot.
elderelderiem Krustām šķērsām, bezmērķīgi.
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu.
Xe Ksenons (ķīm. elements).
pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā.
Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
lustrācija Kultiska šķīstīšanās ceremonija.
kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus.
roža Kuplā pušķī sasieta lente.
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
lietošanas ķīla kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt no tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai.
pavīpšķināt Kustināt (asti; par niķīgu zirgu).
kollikvācija Kušana, iziršana, izšķīšana.
boģis Kūtrs, muļķīgs, arī neapķērīgs, neattapīgs zēns, puisis.
Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu.
titrēšana Kvantitatīvās analīzes metode, kur pētāmajam šķīdumam noteiktā koncentrācijā pievieno citu šķīdumu un ar indikatoru noteic reakcijas beigas.
tuša Kvēpu vai sintētisku organisko pigmentu suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu un antiseptisku vielu piedevu (rasēšanai, zīmēšanai, rakstīšanai).
dzeltensvītru ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus inornatus").
zeltgalvas ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus proregulus").
zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides").
phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši.
lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis.
Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
Meluzīne Ķeltu (vēst. Rietumeiropa, Dienvideiropa) mitoloģijā - brīnišķīgā feja - čūska.
ķērnišķīgs Ķēnišķīgs.
intravenozā pilināšana ķermeņa apgāde ar asinīm, barojoša šķidruma un/vai sāls šķīduma ievadīšana ar vēnā iedurtas injekcijas adatas palīdzību.
luminiscence Ķermeņu vai vielas spīdēšana, ko ierosinājis kāds enerģijas avots - ārējais apstarojums, elektriskais lauks, ķīmiskie procesi utt.
ķirnāties Ķērnēties, aptašķīties, apsmulēties.
eritrīts Ķērpjos, sūnās un aļģēs sastopams četrvērtīgs spirts, kas ūdenī dod saldu šķīdumu.
nolaižams ķīlis ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
ķīļšverts Ķeta ķīlim vēl pa vidu ejošs dzelzs skārda šverts.
lapseņu klijāns ķīķis (“Pernis apivorus”).
Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns.
ķīlenieks Ķīla, ķīlnieks 1(1).
rokas ķīla ķīlas tiesība par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam.
ecēklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
rieteklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
kasīgs Ķildīgs, kašķīgs, saīdzis.
ķesīgs Ķildīgs, kašķīgs.
nīšķīgs Ķildīgs, kašķīgs.
tieselniecīgs Ķildīgs, kašķīgs.
urzīgs Ķildīgs, ķīvīgs.
divpusējs ķīlis ķīlis, kam abas pretējās malas ir slīpas.
vienpusējs ķīlis ķīlis, kam viena mala ir slīpa.
pastāvīgais ķīlis ķīlis, kas nav ne paceļams, ne noņemams.
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ.
Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību.
Lanius sphenocercus ķīļastes čakste.
kazas (arī āža) bārda ķīļbārda.
āža bārda ķīļbārda.
āža (kazas) bārda ķīļbārda.
jahta kompromiss ķīļjahta, kurai ir arī šverts, ka izlaists ķīlim pa vidu.
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama.
mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama.
klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka.
Saxifraga cuneifolia ķīļlapu akmeņlauzīte.
Adiantum raddianum ķīļveida adiante.
trejkrāsu krizantēma ķīļveida krizantāma.
Chrysanthemum carinatum ķīļveida krizantēma.
ķīļveida arka ķīļveida pārseguma formas arka.
Unio tumidus ķīļveida perlamutrene.
ķīļu siers ķīļveida siera gabals.
rievotais jumstiņš ķīļveida šķērsgriezuma jumstiņš.
uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti.
hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons.
alomērisms Ķīmijā atšķirīga ķīmiskā uzbūve, bet vienāda kristālu forma.
p- Ķīmijā norāda uz ķīmiskās grupas pretēju stāvokli benzola gredzenā.
fizikālķīmija Ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pētī, piemēram, vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
organiskā analīze ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
fitoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī augu ķīmisko sastāvu un ķīmiskās reakcijas augos.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas, kuras izraisa gaisma.
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības.
analītiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā izstrādā un pēta dažādu vielu noteikšanas (analīzes) metodes.
neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko elementu un to savienojumu īpašības, izņemot vairākumu oglekļa savienojumu.
mehanoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskas pārvērtības mehāniskas iedarbības rezultātā.
rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu.
fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju.
ķīmiskā terapija ķīmijterapija.
mikroķīmiskā analīze ķīmiskā analīze, izmantojot ļoti mazu vielas daudzumu (0,001-0,01 g).
peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos).
reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
alotropija ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas, viena un tā paša elementa pastāvēšana dažādās formās, piemēram, ogleklis kā grafīts un ogleklis kā dimants.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
miligramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums miligramos, kas skaitliski ir vienāds ar šī elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
atoma vietas numurs ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā, vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
atoms Ķīmiskā elementa vismazākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
himioģenēze Ķīmiskā ģenēze, olas drostalošanās stimulācija ar ķīmisku aģentu.
himiokauterizācija Ķīmiskā kauterizācija, piededzināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
hemomorfoze Ķīmiskā morfoze, ārējā izskata maiņa ķīmiskā procesa gaitā.
ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās.
fotoķīmiskā reakcija ķīmiska reakcija, ko izraisa gaisma.
eksotermiska reakcija ķīmiska reakcija, kurā izdalās siltums.
oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~).
jonu saite ķīmiska saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā.
heteropolārā saite ķīmiskā saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos.
kongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana bez sadalīšanās.
inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO.
fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
nervu kairinājuma mediators ķīmiska viela organismā, kas rodas nervu audos un pārvada impulsus sinapsēs.
indiferenta viela ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai.
didims Ķīmiska viela, ko sākotnēji (no 1839. g.) uzskatīja par ķīmisku elementu, bet 1885. g. to sadalīja 2 jaunos elementos - neodīmā un prazeodīmā.
metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetilēnsulfoksilskābe ķīmiska viela, kuras savienojums ar nātriju pazīstams kā neosalvarsāns.
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
kālijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili.
rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C.
amerīcijs ķīmiskais elements Am, atomnumurs 95, atommasa 243,06, aktinoīds; radioaktīvs, mākslīgi iegūts kodolreakcijās.
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze.
slāpeklis ķīmiskais elements N, atomnumurs 7, atommasa 14,01, gāze bez krāsas, smakas un garšas, periodiskās sistēmas 7. elements, gaisa galvenā sastāvdaļa (78,09%).
sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai.
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav.
disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem.
iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (Ytterbium), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
peroksīds ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; superoksīds.
indikators ķīmijā ķīmiskais savienojums, kura spēju ķīmiskās reakcijās mainīt krāsu, luminiscēt, veidot vai izšķīdināt nogulsnes izmanto kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ķīmiskajā analīzē.
tintes zīmulis ķīmiskais zīmulis.
merkurometrija Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto dzīvsudraba sāļu šķīdumu.
reakcijas ātrums ķīmiskās reakcijas aktu skaits laika vienībā.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm un citiem pieņemtiem apzīmējumiem.
topoķīmiskās reakcijas ķīmiskās reakcijas, kas notiek telpiski ierobežotā reaģējošo vielu daļā (parasti to robežvirsmā), piem., metāla oksidēšanās reakcija.
monomolekulāras reakcijas ķīmiskas reakcijas, kuru elementāraktā piedalās 1 molekula (radikālis, jons).
mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.).
radiācijas ķīmiskā sintēze ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā produktu sintēzei izmanto izejvielu radiolīzes reakcijas.
augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju.
koordinatīvā saite ķīmiskās saites veids – vienas vielas (donora) elektronu pāra nodošana otras vielas (akceptora) tukšajā orbitālē; visbiežāk sastopama kompleksajos savienojumos.
asimetriskā sintēze ķīmiskās sintēzes veids, kurā, veidojoties jaunam asimetriskam centram (atomam), vienlaikus rodas optiski aktīvi produkti vai vismaz viens optiskais izomērs rodas pārākumā.
oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
šķīdinātājs ķīmiskas vielas, kas spēj veidot viendabīgu maisījumu (šķīdumu) ar citām vielām.
reproduktīvās kontroles reaģenti ķīmiskās vielas, kuras pielieto dzimstības kontrolei.
speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči.
solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku.
plastificēta koksne ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
herbicīdi ķīmiski līdzekļi nevēlamu augu (galvenokārt nezāļu) apkarošanai.
brīvie radikāļi ķīmiski ļoti aktīvi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kurās centrālajam atomam ir nepāra skaits valences elektronu, no kuriem viens ir t. s. brīvais elektrons.
hemosterilanti ķīmiski preparāti, kas padara kukaiņus vairoties nespējīgus.
iniciators ķīmiski savienojumi (peroksīdi, hidroperoksīdi, persulfāti u. c.) vai citi faktori (temperatūra, ultravioletais starojums u. c.), kas ierosina konkrētu ķīmisku reakciju, piemēram, polimerizāciju.
dubultsāļi Ķīmiski savienojumi ar dubultsaiti, kas ūdensšķīdumā pilnīgi disociējas jonos.
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
kompleksie savienojumi ķīmiski savienojumi, kas sastāv no centrālā (parasti metāla) jona, kam apkārt ir neitrālas daļiņas vai pretēji lādēti joni (piemēram, hlorofils).
nitridēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids - metāla virskārtu piesātina ar slāpekli, kas veido nostiprinošus ķīmiskos savienojumus - nitrīdus; palielina virsmas cietību, nodilumizturību un korozijnoturību.
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%).
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
halkofilie elementi ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs).
binārie ieroči ķīmiskie ieroči, kuros kaitīgā viela veidojas, sajaucoties diviem vairāk vai mazāk nekaitīgiem komponentiem.
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatisms.
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatoze.
sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi).
organiskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuros galvenais elements ir ogleklis.
komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu.
izomorfisms ķīmisko elementu (atomu, jonu) spēja aizstāt citam citu minerālu kristāliskajā režģī, neizjaucot tā uzbūvi.
aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska.
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi.
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
ķīmiskais sastāvs ķīmisko elementu un (vai) atomu grupu kopums, kas veido ķīmisko savienojumu.
ķīmiskā nomenklatūra ķīmisko elementu un savienojumu nosaukumu sistēma precīzai vielas sastāva apzīmēšanai izrunā un rakstībā.
zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu.
ķīmiskais sastāvs ķīmisko savienojumu kopums, kas ietilpst vielu maisījumā.
ķīmiskās tehnoloģijas process ķīmisko un fizikālķīmisko pārvērtību kopums sistēmā no izejvielām līdz gatavai produkcijai.
produkts ķīmisko un fizikālo pārvērtību rezultātā no izejmateriāla iegūta enerģija, viela vai materiāls.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis.
skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā.
organiskais savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
bioloģiski aktīva viela ķīmisks savienojums, kura iedarbība var mainīt dzīva organisma funkcijas.
ciklisks savienojums ķīmisks savienojums, kura molekulā atomi veido gredzenu (ciklu).
sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
hemi- Ķīmisks, ar ķīmiskiem procesiem saistīts.
hemo- Ķīmisks, ar ķīmiskiem procesiem saistīts.
sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem; komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem.
izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija.
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums, kura šķīdumā attīsta (filmas, plates).
Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_).
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
li ķīniešu garuma mērvienība, vienāda ar 576 m vai 644,6 m.
sjē ķīniešu krāsošanas (batikas) tehnika, kas tika definēta kā "zīda auduma saspiešana un krāsošana", mūsdienās šī tradīcija tiek kopta tikai atsevišķos reģionos.
Ķīnieši ķīniešu kvartāls Talsos.
Chinatown ķīniešu kvartāls, mikrorajons ASV vai citu valstu lielajās pilsētās.
sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi.
fenšui ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas.
Strēlnieks I ķīniešu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes varonis, kas ar savām bultām nošāva deviņas no desmit saulēm, kad tās bija parādījušās visas vienlaicīgi.
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui").
Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu.
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas.
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
Didzjuņs ķīniešu mītu tēls - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam.
Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti.
daba ķīniešu papīra auduma veids.
daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā.
mandarīnu valoda ķīniešu valoda, kādā runā Ķīnas Z daļā.
triāde ķīniešu vidū sastopama organizētās noziedzības forma.
li ķīniešu zelta un sudraba svara mērvienība, vienāda ar 37,4 mg.
ķīn. Ķīniešu-; ķīniešu valoda.
laosiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes taju valodu grupas valoda, oficiālā valoda Laosā; rakstu pieminekļi no 13. gs., lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
ķīniešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, ir daudzi dialekti, daļa ir relatīvi tuvi viens otram, kamēr citi ļoti atšķirīgi; lieto ķīnieša rakstu.
birmiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, oficiālā valoda Birmā (Mjanmā), rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem.
tibetiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda; rakstība attīstījusies uz indiešu raksta ziemeļu atzara bāzes.
patisons Ķirbjaugu dzimtas suga ("Cucurbita pepo var. patison"), viengadīgs dārzenis ar šķīvjveida augļiem, kam ir rievotas malas.
čeiss ķīsis (1).
Gymnocephalus cernuus ķīsis.
izķīvēties Ķīvēties un pabeigt ķīvēties.
Vanellus cristatus ķīvīte, samelis.
Vanellus vanellus ķīvīte.
ķīvelēns Ķīvītes mazulis, nepieaugusi ķīvīte.
miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
indukcijas periods laika periods starp momentu, kad ir radīti ķīmiskās reakcijas norisei nepieciešamie apstākļi, un momentu, kad redzami tās pirmie rezultāti.
neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja.
vidējās strūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kas pulsējoši izsviež 18–35 m garu strūklu 30° leņķī pret horizontu.
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
anders Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
andra Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
andrs Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
andrus Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
vaitspirts Lakbenzīns - ogļūdeņražu maisījums, ko izmanto gk. par šķīdinātāju laku un krāsu ražošanā.
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
šļempis Lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam.
gluminis Lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks.
prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti.
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti.
latensifikācija Latentā fotogrāfiskā attēla pastiprināšana pirms fotomateriāla attīstīšanas, apstrādājot to ar speciāliem šķīdumiem, dzīvsudraba tvaikiem vai papildus apgaismojot eksponēto gaismjutīgo slāni.
Abukava Latviešu kolonija Vitebskas apriņķī, dibināta 1884. g., kad te 19 ģimenes nopirka zemi, apmaksājot visu skaidrā naudā.
tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem.
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
La-te-wei-ya Latvijas nosaukums ķīniešu valodā.
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu.
fakolīze Lēcas šķīdināšana operācijas ceļā vai ar medikamentu palīdzību.
morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
alfa leikocīts leikocīts, kas izšķīst, asinīm sarecot.
bēta leikocīts leikocīts, kas nešķīst, asinīm sarecot.
leikolīze Leikocītu šķīdināšana vai izšķīšana.
marmorīns Lejama plastiska masa no samalta, izkarsēta magnēzīta un ūdenī šķīdināta sērskābā magnēzija.
lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks.
čabāns Lēns, muļķīgs, biezi saģērbies cilvēks.
griežņa virsotne leņķī novietotu griezējasmens posmu salaiduma vieta.
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai.
ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
Ļaohe Liaohe, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He").
Handžou līcis līcis Austrumķīnas jūras rietumu daļā ("Hangzhou Wan"), Ķīnas piekrastē, garums - 150 km, platums pie ieejas - 110 km, dziļums - līdz 13 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 7,5 m.
Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis.
Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē (vjetnamiešu val. "Vinh Bac Bo"), garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis.
hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
apšķīt Līdz beidzamajam nošķīt lapas, nobraucīt, noplūkt.
halucinogēns līdzeklis vai viela, kas izraisa halucinācijas; sintētiski ķīmiskie savienojumi un augu produkti, kas rada psihes darbības traucējumus - pastiprinātu emocionalitāti, eiforiju, halucinācijas u. c.
apresīns Līdzeklis, kas rada stabilu arteriālā spiediena pazemināšanos; balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī.
izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.).
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene.
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums.
Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos.
koncentrāts lielā mērā ietvaicēts vielas šķīdums.
ķirliks Lielais ķīris ("Larus ridibundus").
kurliks Lielais ķīris ("Larus ridibundus").
Larus ridibundus lielais ķīris.
Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.).
Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
Tonlesaps Lielākais ezers Indoķīnas pussalā, Kambodžā, platība mainās sezonāli no \~2500 līdz 10000 kvadrātkilometru, dziļums - attiecīgi no 1 līdz 14 m.
citoredukcija Lielākās bojāto audu daļas izoperēšana, piem., audzēja daļas ekstirpācija, pirms ķīmijterapijas un staru terapijas.
dižvaronis Lielisks, brīnišķīgs varonis.
dievišķs Lielisks; [dievišķīgs]{s:1858}.
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
fibrīns Lielmolekulāra nešķīstoša olbaltumviela, asins recekļa saistviela.
fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli.
pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
ķīvens Liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis.
ķīvis Liels trauks alus raudzēšanai, kubuls; ķīvenis.
didelis Liels un pamuļķīgs cilvēks.
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
termodinamiskā aktivitāte lielums, kas raksturo vielu termodinamiskās īpašības šķīdumos.
elektrolīta blīvums lielums, ko raksturo ar izšķīdinātās vielas daudzumu ūdenī; jo lielāks ir elektrolīta blīvums, jo lielāka ir tā strāvas vadītspēja; mērvienība kg/m^3^.
nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī.
apdegums Liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbībā radies (priekšmeta virsas) bojājums.
hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās.
delignificēšana Lignīna, hemiceluložu un ekstraktvielu izdalīšana no šķeldām, tās ķīmiski apstrādājot paaugstinātā temperatūrā un spiedienā.
noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu.
Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte.
loksodromija Līkne, kas visus zemes meridiānus šķērso vienādā leņķī.
porņīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt.
kraķināt Likt, kraut kraķī, zārdā; kraķēt.
kraķēt Likt, kraut kraķī, zārdā.
kraķot Likt, kraut kraķī, zārdā.
ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā.
dendrītu likvācija likvācija, kurā atšķiras dendrītu ķīmiskais sastāvs.
zonu likvācija likvācija, kurā veidojas dažāda ķīmiskā sastāva zonas.
kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
degumizācija Līmvielas atdalīšana no dabiskā zīda; to izdara, jēlzīdu vārot ziepju šķīdumā.
papīrmasas līmēšana līmvielu ievadīšana papīrmasā, lai mazinātu papīra (kartona) ūdens un ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
blokkopolimēri Lineāri kopolimēri, kuru makromolekulās mijas homopolimēru vai statistisko kopolimēru bloki ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu vai struktūru.
ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī); arī ugunspozīcija.
lišķis Lišķīgs cilvēks, glaimotājs.
tercis Lišķīgs cilvēks.
pielipīgs Lišķīgs.
litijorganisks Litijorganiskie savienojumi - metālorganiskie savienojumi, kuros ogleklis ķīmiski saistīts ar litiju.
litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
heterolizīns Lizīns, kas šķīdina citas sugas šūnas; kas radies, ievadot citas sugas antigēnu.
leikolizīns Lizīns, kas šķīdina leikocītus.
šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
nāveklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
nāvēklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis.
globuli Lodītēs sagatavoti medikamenti, parasti ar šķīstošu apvalku.
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
ķimioluminiscence Luminiscence ķīmiska procesa rezultātā neatkarīgi no augstas temperatūras.
hemiluminiscence Luminiscence, ko ierosina enerģija, kas izdalās ķīmiskā reakcijā.
luminoforais ekrāns luminiscentu ķīmisku savienojumu pārklājums uz katodstaru lampas ekrāna daļas.
ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
ķīmijterapija Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
brīnišķs ļoti labs; [brīnišķīgs]{s:2215}
punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
jobnutais ļoti muļķīgs, slikts.
stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli); arī muļķīgs (2).
niķīgs kā zirgs ļoti niķīgs, nepakļāvīgs.
niķu pūznis ļoti niķīgs, untumains cilvēks.
lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
debešķīgs Ļoti skaists; ļoti labs; brīnišķīgs.
markizets Ļoti viegls, smalks, porains kokvilnas un (vai) ķīmisko šķiedru audums (pārviju) ažūrpinumā; sākotnēji no zīda - pretmoskītu tīkliem (markīzēm).
ortoforms M-amino-p-oksibenzoeskābes metīlesteris, balts smalks pulveris, kas grūti šķīst ūdenī, vieglāk spirtā; lieto kā vietēju anestēzijas līdzekli.
farmaceitiskā ķīmija mācība par ārstniecības vielu ķīmiskām īpašībām.
trohotika Mācība par griešanos riņķī.
kristalloloģija Mācība par kristāliem un to ģeometriskām, fizikālām un ķīmiskām īpašībām.
stehiometrija Mācība par proporcijām, kādās reaģē ķīmiskās vielas.
adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
hermētisms Mācība, uz kuru balstās Eiropas alķīmija, okultisms, teozofija un citas "slepenās doktrīnas".
mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem.
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
paliekošā magnetizācija magnetizācija, kas paliek feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas.
Mg Magnijs (ķīm. elements).
konvalamarīns Maijpuķīšu glikozīds.
konvalatoksīns Maijpuķīšu glikozīds.
maijpuķe Maijpuķīte.
vēžokles Maijpuķītes.
bertolīdi Mainīga sastāva ķīmiskie savienojumi.
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
spunnis Maizes šķēlē izgriezts ķīļveida kumosiņš.
Aomiņa Makao (portugāļu valodā "Macau", ķīniešu valodā "Aomen").
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai.
silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu.
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu.
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem.
mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
berklijs Mākslīgi iegūts radioaktīvs ķīmiskais elements, Bk, atomnr. 97, atommasa – 247, pieder pie aktinīdiem, pussabrukšanas periods 1380 gadi.
tehnēcijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 43. elements, Tc, zināmi 20 radioaktīvie izotopi.
plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi.
neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju.
kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
darmstadijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements, atomskaitlis 110, simbols Ds.
dubnijs Mākslīgi sintezēts radioaktīvs ķīmiskais elements, atomnumurs - 105, simbols - Db.
sīborgijs Mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, atomskaitlis 106, simbols Sg.
flerovijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli 114, atklāts 1998. g.
livermorijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116, atklāts 2000. g.
rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs".
tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru.
taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai.
pārspokot mānoties, muļķīgi, bezjēdzīgi pārveidot.
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši.
marķīze Marķīza (1) sieva vai meita.
marķīze Marķīza (2) sieva vai meita.
marķīze Marķīza (3) sieva vai meita.
markīzāts Marķīza novads, cieņa un gods.
markīze Marķīze (1-3).
markīzs Marķīzs.
Dorotheanthus bellidiformis mārpuķīšu pusdienziede.
Dorotheanthus criniflorus mārpuķīšu pusdienziedes "Dorotheanthus belldiformis" nosukuma sinonīms.
Mesembrianthemum criniflorum mārpuķīšu pusdienziedes "Dorotheantus bellidiformis" nosaukuma sinonīms.
ilggadīgā mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis perennis"), saukta arī par mārpuķīti.
apaļlapu mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis rotundifolia").
amoliņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
amols Mārpuķīte ("Bellis perennis").
amoltiņi Mārpuķīte ("Bellis perennis").
amoltiņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
amuļi Mārpuķīte ("Bellis perennis").
dāboliņš Mārpuķīte ("Bellis perennis").
kriņģelītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
krīzītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
maijrozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
maijrozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
margrieta Mārpuķīte ("Bellis perennis").
margrietiņas Mārpuķīte ("Bellis perennis").
Marijaspuķīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
marijpuķīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
marijpuķītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
mārīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
mārītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
mārpuķe Mārpuķīte ("Bellis perennis").
puniņas Mārpuķīte ("Bellis perennis").
rozetes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
rozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
rozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
sīkroze Mārpuķīte ("Bellis perennis").
sīkrozīte Mārpuķīte ("Bellis perennis").
sīkrozītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
skaistule Mārpuķīte ("Bellis perennis").
špīveles Mārpuķīte ("Bellis perennis").
ziemziedītes Mārpuķīte ("Bellis perennis").
mārrozīte Mārpuķīte.
bellis Mārpuķītes.
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
mizu prese mašīna mizu saspiešanai ķīpās.
ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
virsmiskā korozija materiāla sairšana vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā uz metāla izstrādājumu virsmas; to sauc arī par rūsēšanu, kas ir izplatīts spēkratu virsbūves elementu bojājumu veids.
uzbriešana Materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju.
ķīmiskā izturība materiāla spēja pretoties agresīvas vides - gāzu, sārmu, skābju un ūdenī izšķīdušu sāļu - graujošajai iedarbībai.
karstumnoturība Materiāla spēja pretoties ķīmiskai korozijai augstā temperatūrā.
ķīmiski termiskā apstrāde materiāla termiskās apstrādes veids, kurā izmaina virskārtas ķīmisko sastāvu – virskārtu augstā temperatūrā difūzijas ceļā piesātina ar dažādiem aktīviem elementu atomiem.
ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
elektroabrazīvā apstrāde materiālu anodmehāniskā gludapstrāde; instruments (katods) - parasti slīpripa, rotējot elektrolītā, aizvada anodšķīdināšanas produktus un piegādā apstrādes vietā nepiesārņotu elektrolītu.
elektrofizikālā apstrāde materiālu fizikālķīmiskā apstrāde, kur uz apstrādājamo materiālu iedarbojas elektriskā strāva.
ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā.
kodināšana Materiālu un izstrādājumu virsmas ķīmiska vai elektroķīmiska apstrāde virsmas reljefa mainīšanai un korozijas produktu noņemšanai pirms krāsošanas vai citas apstrādes.
smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu.
matceliņš Matu šķīrums, kas redzams kā celiņš.
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti.
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
Sphenolobus minutus mazā ķīļlape.
mazpuķīte Maza puķīte.
mikrokoncentrācija Maza vielas koncentrācija šķīdumā (<0,05%).
mazais kurliks mazais ķīris ("Larus minutus").
Larus minutus mazais ķīris.
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē.
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas.
klapo Mazgājamā mašīna ķīmiskai šķiedrvielu apstrādei.
epans Mazliet muļķīgs cilvēks.
drestelis Mazliet pārāk nopietns bērns, kurš veic vairākas nevajadzīgas darbības; ārišķīga, nenopietna persona.
saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
paliegs Mazliet plānprātīgs, muļķīgs.
iešķīt Mazliet sašķīt.
iešļauks Mazliet slīps, šķībs.
iešļaups Mazliet slīps, šķībs.
iešķībaniski Mazliet šķībi, slīpi, šķērsu.
iešķībs Mazliet šķībs; arī ieslīps.
pašķīdināt Mazliet, daļēji izšķīdināt.
pakust Mazliet, daļēji izšķīst, sadalīties (par vielu).
pašļaubs Mazliet, nedaudz vai gandrīz šķībs, slīps.
troduļi mazs apaļš vilnas dzijas pušķītis apģērba dekorācijai.
bebijs Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
bebītis Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
spudiņš Mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas.
ķēbainis Mazs, notašķījies bērns.
čiepste Mazs,nesen izšķīlies putniņš.
Ma Mazurijs, ķīmiskais simbols.
biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus.
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju.
tiotepa Medikaments, alkilējošs ciostatisks pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru, visefektīvāk iedarbojas uz šūnām, kas ātri aug un dalās.
pioktanīns Medikaments, dezinficējošs šķīdums.
fitolizīns Medikaments, izmanto urātu akmeņu šķīdināšanai.
fenistils Medikaments, pretniezes līdzeklis, kapsulas iekšķīgai lietošanai.
skarifikācija Mehāniska vai ķīmiska dažu augu sēklapvalku ievainošana, kas paātrina sēklu dīgšanu.
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām).
krāsošana Mehāniski un fizikālķīmiski procesi, ar ko iegūst noturīgu materiālu krāsojumu.
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3).
sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
dēlis Meitene, kam nav sievišķīgas figūras.
Dzačhu Mekonga - upe Indoķīnas pussalā.
melnie klučki melleņu ķīselis ar klimpām.
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem.
filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums.
dirsties Melot; runāt muļķības.
puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte.
permeabilitāte Membrānu spēja laist cauri šķidrumus un izšķīdušas vielas.
Menama Menamčaopraja, upe Indoķīnas pussalā.
Čane Mēness dieviete ķīniešu mitoloģijā.
potenciometrs Mēraparāts, ar ko mēra elektrodu sistēmas elektrodzinējspēku šķīdumā, izmantojot kompensācijas metodi.
leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs.
elektrolītiskais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir elektrolīta šķīduma pretestības atkarība no tā koncentrācijas.
ķīļbulta Metāla bulta, kas saista balastķīli pie peldlīdzekļa korpusa ķīļplankas.
elektroķīmitipija Metāla iespieduma vai izciļņa plākšņu pagatavošana ar elektroķīmisku kodināšanu.
dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma.
caurkorozija metāla izstrādājumu (skārda) materiāla pilnīga sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko procesu rezultātā, veidojot caurumus; caurrūsēšana.
atmosfēriskā korozija metāla izstrādājumu materiāla sairšana atmosfēras korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā.
amalgamācija Metāla izšķīdināšana dzīvsudrabā, amalgamas iegūšanna.
elektroķīmiskā apstrāde metāla lokālu apjomu šķīdināšana ar elektrisko strāvu elektrolītiskā vidē.
grunde Metāla svītrvilča detaļa - ķīlis svītrvilča regulēšanai.
amalgamēšana Metāla šķīdināšana dzīvsudrabā, arī zelta un sudraba iegūšana ar amalgamas palīdzību.
fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā.
sudraba sāļu fotolīze metāliskā sudraba rašanās, gaismas staru ietekmē izirstot hlorsudraba, bromsudraba un jodsudraba ķīmiskajiem savienojumiem.
cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns).
hidrometalurģija Metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem un ražošanas atkritumiem, tos apstrādājot ar ķīmisko reaģentu ūdensšķīdumiem.
kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls.
intermetalīdi metālu ķīmiskie savienojumi ar metāliem.
stiprināšana Metālu sagataves vai izstrādājuma stiprības paaugstināšana ar mehāniskām, termiskām, ķīmiski termiskām, termomehāniskām u. c. metodēm.
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības.
heliantīns Metiloranžs - oranža krāsviela, ko izmanto kā jutīgu indikatoru šķīduma skābuma vai sārmainuma noteikšanai.
ķīmiskā metināšana metināšana, izraisot ķīmisku mijiedarbību starp sametināmām virsmām; lieto termoreaktīvo plastmasu metināšanai.
metināšana ar šķīdinātājiem metināšana, virsmas pirms to kontaktēšanas uzbriedinot šķīdinātājā.
asins analīze metode asins ķīmiskā sastāva, grupas, asinsķermenīšu skaita u. c. noteikšanai; asinis tiek ņemtas no pirksta vai no vēnas.
termiskā analīze metode fizikālo, fizikālķīmisko un ķīmisko pārvērtību izsekošanai vielā, to karsējot un atdzesējot.
kvantitatīvā analīze metode ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
molekulāro orbitālu metode metode molekulas īpašību raksturošanai – katra elektrona kvantu ķīmisks apraksts ar tā stāvoklim atbilstošu viļņu funkciju – molekulāro orbitāli.
kvalitatīvā analīze metode parauga ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
polarogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu koncentrāciju, kā arī pētī ķīmisko procesu ātrumu un mehāniku u. c.
bioģeoķīmiskās derīgo izrakteņu meklēšanas metodes metožu komplekss, kura pamatā ir anomālu ķīmisko elementu koncentrācijas pētījumi biosfēras objektos: augsnē, kūdrā, augu pelnos u. c.
Plagiothecium nemorale meža šķībvācelīte.
mežķīmiķis Mežķīmijas speciālists.
depsidi Miecvielu grupa, pēc ķīmiskā sastāva vairāku savstarpēji saistītu fenolkarbonskābju esteri.
barbamils Miega līdzeklis, kas pieder pie barbiturātiem, balts amorfs pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
žūre Miežu ķīselis.
bakterioloģija Mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta baktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
mikobakterioloģija mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta mikobaktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
mikrokristaloskopija Mikroķīmiska vielu kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir raksturīgu kristālisku nogulšņu veidošanās.
antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām.
hemotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
ķimiotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
sterilizācija mikroorganismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu.
priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī).
ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī.
boli Mīkstas maizes konsistences zāļu forma lietošanai iekšķīgi, lietoja visbiežāk zirgiem.
porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos.
konvencionālie ieroči militārie ieroči, kas nav kodolieroči, ķīmiskie vai bioloģiskie ieroči.
tasla Miltu biezputra, ķīselis.
Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals.
augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
tīrradņa minerāli minerāli, kas sastāv no viena ķīmiska elementa, piemēram, varš, sudrabs, zelts, platīns, grafīts, dimants, sērs.
slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu.
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
amonjakūdens Minerālmēslojums, amonjaka šķīdums ūdenī.
racionālā analīze mineraloģiskā sastāva noteikšana ar ķīmiskās analīzes metodēm.
glauberīts Minerāls, bez krāsas, iesarkanā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, ūdenī pa daļai šķīst.
langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs.
epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
hidrotermālie procesi minerālu veidošanās un izmaiņu procesi Zemes dzīlēs karstu ūdens šķīdumu ietekmē.
aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.).
toksiskais miokardīts miokardīts, kas radies eksogēna ķīmiska aģenta vai baktēriju (piem., difterijas korinebaktēriju) toksīna ietekmē.
ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants.
čūska Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm.
koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu mitras koksnes apstrāde vai piesūcināšana ar ūdenī šķīstošiem aizsarglīdzekļiem difūzijas ceļā.
lignamons Modificēta koksne, kas iegūta, plasticējot ar amonjaku ķīmiski mehāniskās modificēšanas ceļā.
dimērs molekula vai savienojums, kuru, ķīmiski saistoties, veido divas vienkāršas vielas molekulas.
mezomolekula Molekula, kurā ķīmiskā saite ir nevis elektrons (kā parasti), bet mezons (mi mezons).
izofermenti Molekulāras fermenta formas (izoformas), kas katalizē vienu un to pašu ķīmisko reakciju, bet atšķiras pēc izvietojuma šūnā un fizikālķīmiskajām īpašībām.
fotodisociācija Molekulu, radikālu vai daudzatomu jonu disociācija gaismas ietekmē; fotoķīmiskā disociācija.
eksplozija Momentāna ķīmiska reakcija, kurā izdalās enerģija, parasti radot uzliesmojumu, triecienvilni; sprādziens.
eksplodēt Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni; sprāgt.
sajodins Monojodbehenskābes kalcijs, balts pulveris bez smakas un garšas, ūdenī nešķīst, lietoja kalija jodida vietā pa 1 mg.
freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā.
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei.
maļčiki Mūķīzeri.
dirst Muldēt; runāt muļķības.
sottise Muļķība, aplama runa.
gļuks Muļķība, aplamība.
folie Muļķība, ārprātība.
amplība Muļķība, aušība, ačgārnība, aplamība.
ālestība Muļķība, aušība.
nesajēdzība Muļķība, bezjēdzība, trulums.
durastība Muļķība, blēņas.
ķiņķēziņi Muļķība, blēņas.
šizība Muļķība, neprātība.
dumjprātība Muļķība, nesaprātība.
dumprātība Muļķība, nesaprātība.
asofija Muļķība, prāta trūkums.
idiotisms Muļķība; bezjēdzība.
kretīnisms Muļķība; bezjēdzība.
absurdība Muļķība.
batons Muļķība.
ģeķība Muļķība.
nerrastība Muļķība.
bulšits Muļķības, blēņas.
fufelis Muļķības, nieks; kas nevērtīgs.
fufels Muļķības, nieks; kas nevērtīgs.
fuflo Muļķības; nieki.
kreimeļi Muļķības; nieki.
fuflagons muļķības.
šits muļķības.
auzas Muļķības.
pekstiņi Muļķīga darbošanās.
nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār).
dūka Muļķīga, nekārtīga sieviete.
ģeķība Muļķīga, nenopietna rīcība, runa.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
dzose Muļķīga, vientiesīga sieviete.
dzoss Muļķīga, vientiesīga sieviete.
glupēt Muļķīgākam kļūt.
sagauzt Muļķīgas blēņas pļāpāt.
vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
mērkaķīgs Muļķīgi ārišķīgs, ākstīgs; tāds, kas izturas, rīkojas nepiemēroti, nepiedienīgi.
baidīt kā kaķi ar pūsli muļķīgi baidīt.
izvankšēt Muļķīgi izrunāt, izpļāpāt.
izvankšēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties.
izvanšķēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties.
izlerkšēties Muļķīgi izrunāties.
vanšķēt Muļķīgi runāt, pļāpāt.
gaisoties Muļķīgi trakot, plosīties.
lagarēties Muļķīgi, aplami runāt.
smūdziski Muļķīgi, aprobežoti; nepareizi.
ārgaloties Muļķīgi, aušīgi uzvesties.
amplīgs Muļķīgi, aušīgi, ākstīgi, švītīgi.
abderītiski Muļķīgi, aušīgi, smieklīgi.
kā maziņais muļķīgi, bērnišķīgi.
aplamēm Muļķīgi, bezsakarīgi.
kreizi Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija.
kreizī Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija.
žeikarēt Muļķīgi, nenopietni runāt.
žeikstēt Muļķīgi, nenopietni runāt.
glupai Muļķīgi.
muļķiskai Muļķīgi.
muļķisks Muļķīgs (1).
muļķs Muļķīgs (1).
šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
žāklis Muļķīgs cilvēks, āksts; tāds, kam patīk visādi izrādīties.
žāksteklis Muļķīgs cilvēks, āksts.
čuibis Muļķīgs cilvēks.
šmulka Muļķīgs cilvēks.
žāba Muļķīgs cilvēks.
jāvens Muļķīgs nedarbs.
žmūglis Muļķīgs neveiklis, lempis.
palieks Muļķīgs pļāpa, kāds kurš labprāt joko un nekad nav nopietns.
ganga Muļķīgs pļāpa.
lumbis Muļķīgs resgalis.
galserīgs Muļķīgs, aplams, nenoteikts, svārstīgs.
smūdzis Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
žmogs Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
tuimeklis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
tuimis Muļķīgs, aprobežots, nesaprātīgs.
apdauzīts Muļķīgs, aprobežots.
neattīstīts Muļķīgs, aprobežots.
tuīms Muļķīgs, aprobežots.
mājēklis Muļķīgs, aušīgs cilvēks, ģeķis.
āvīgs Muļķīgs, aušīgs, ākstīgs.
āverīgs Muļķīgs, aušīgs, uzpūtīgs.
kā (viens) vucēns muļķīgs, dumjš, nesaprātīgs.
aptaurēts Muļķīgs, dumjš; neapdomīgs.
apsists Muļķīgs, dumjš; nenormāls, dīvains.
nebīlis Muļķīgs, muļķis.
biezums Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
ķoķis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
lutauris Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
moka Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
mokāns Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
mopsis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
muļļa Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
biezputrjānis Muļķīgs, neattapīgs vīrietis.
alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
ālīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, neprātīgs.
elpesteris Muļķīgs, nemierīgs cilvēks.
ģeķīgs Muļķīgs, nenopietns (par cilvēku).
aplamīgs Muļķīgs, neprātīgs.
šizīgs Muļķīgs, neprātīgs.
šizisks Muļķīgs, neprātīgs.
pibraks Muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
dumjprātīgs Muļķīgs, nesaprātīgs.
dumprātīgs Muļķīgs, nesaprātīgs.
mazprātīgs Muļķīgs, plānprātīgs.
insipids Muļķīgs, sājš, bez gaumes.
aplams Muļķīgs, slikts.
krēzīgs Muļķīgs, stulbs.
macis Muļķīgs, truls cilvēks.
idiotisks Muļķīgs; bezjēdzīgs.
kretīnisks Muļķīgs; bezjēdzīgs.
dumš Muļķīgs.
lohains Muļķīgs.
trulprātīgs Muļķīgs.
tuimīgs Muļķīgs.
lollis Muļķis; tas, kas rīkojas, izturas bērnišķīgi.
zemraudzītis Muļķītis (kas vienmēr zemē skatās).
muļķiņš Muļķītis, aušiņa.
muļķais Muļķītis, trešais tēva dēls.
kļebujānītis Muļķītis.
viegliņš Muļķītis.
rabdomiolīze Muskuļa sadalīšanās vai izšķīšana, kas saistīta ar mioglobīna ekskrēciju urīnā.
Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km.
gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu.
parastramnija Mutes vai sejas šķībums.
Lahemā nacionālais parks nacionālais parks Igaunijā, Rakveres apriņķī, Somu līča piekrastē (sauszeme, salas, jūras akvatorija), platība - 725 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g.
Aukštaitijas nacionālais parks nacionālais parks Lietuvā (_Aukštaitijos nacionalinis parkas_), Utenas un Viļņas apriņķī.
petrolēteris Naftas frakcija ar viszemāko viršanas temperatūru (40-70 °C); lieto par šķīdinātāju.
asfaltēni Naftas u. c. bitumu komponenti, kas sastāv no daudzkodolu aromātiskiem un heterocikliskiem savienojumiem; šķīst hloroformā un benzolā.
migrācija Naftas un gāzes pārvietošanās (pārplūde) iežos, arī ķīmisko elementu pārvietošanās ģeoķīmiskajos procesos.
aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības.
asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
pasnatulis Naivs, muļķīgs cilvēks.
teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens.
Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina.
metaproteīns Natīvā proteīna skābās vai sārmainās hidrolīzes produkts; šķīst vājās skābēs un sārmos, nešķīst neitrālos šķīdumos.
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī.
nātrija amalgama nātrija šķīdums dzīvsudrabā.
opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
Na Nātrijs (ķīm. elements).
Bunguranas salas Natunas salas Dienvidķīnas jūrā.
finansētājs naudas līdzekļu, finansējuma devējs, piešķīrējs
asignācija Naudas piešķīruma apsolījums.
cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros.
mokurs Neattīstīta (muļķīga) būtne.
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
glupans Nedaudz muļķīgs.
iešlaubs Nedaudz slīps, šķībs.
iešļaubs Nedaudz slīps, šķībs.
šķībans nedaudz šķībs.
patraipīt Nedaudz, mazliet aptraipīt, aptašķīt.
trihloretilēns Nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku. Tauku un sveķu šķīdinātājs.
nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis.
nešķīstēns Negants, arī atbaidošs radījums; nešķīstenis (2).
holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas.
pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
neirokladisms Neirotropisma fenomens, kad ass cilindra reģenerāciju bojātā nerva centrālajā galā ierosina mehāniski vai ķīmiski stimuli no ārienes.
ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
nezinīgs Neizglītots, muļķīgs.
telīgs Neizveicīgs, muļķīgs.
nekrēts Nejauks, neķītrs, nežēlīgs.
nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
nelabaža Nekrietnelis, neķītrelis, riebeklis, ļaunais.
nespetnis Nekrietns, neķītrs, riebīgs cilvēks.
ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
necistai Neķītri, negodīgi.
necistība Neķītrība; negodīgums.
neķītrelis Neķītrs cilvēks.
neķitris Neķītrs cilvēks.
seksis Neķītrs cilvēks.
pisarainis neķītrs lamuvārds.
necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
necists Neķītrs, negodīgs.
koprofrāzija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihiskās slimībās.
koprolālija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
pešīgs nelabvēlīgi noskaņots un kašķīgs.
ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārda.
ķīļbārda Neliela ķīļveida zoda bārda; ķīļbārdiņa.
lumste Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
lumsts Neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
Mazā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī.
Lielā Pakri neliela sala Baltijas jūrā, Igaunijas teritorija tās ziemeļrietumos, Harju apriņķī.
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu.
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
ķīlēns Neliels ķīlis.
dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
spunde Neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu).
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis.
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_).
Amakusas salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā (_Amakusa-shotō_), rietumos no Kjusju salas.
zaudēšana nelietderīga, bezmērķīga (laika) tērēšana
izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt.
zaudēt Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (laiku).
daltonīdi Nemainīga sastāva ķīmiskie savienojumi (lielum liels vairākums visu savienojumu).
Plagiothecium latebricola nemanāmā šķībvācelīte.
hologēns Nemetāls, vienvērtīgs periodiskās sistēmas VII grupas ķīmiskais elements (fluors, hlors, broms, jods, astats), kas ar metālu veido sāli.
jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
polimodālais nociceptors nemielinizēto nervšķiedru nociceptors, ko aktivē dažādi kairinātāji, piem., siltums, mehānisks spiediens, iekaisuma ķīmiskie mediatori.
ņerva Nemierīga, muļķīga, nevaldāma persona.
klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs.
Nd Neodīms (ķīm. elements).
rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā.
minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
anorganisks Neorganisks; ķīmijā nedzīvs, minerāls; bioloģijā neatkarīgs no anatomiskām pārmaiņām, funkcionāls.
izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties.
brīnumjauks Neparasti jauks, brīnišķīgs.
brīnišķs neparasti skaists, valdzinošs; [brīnišķīgs]{s:2213}
aplamība Nepareiza rīcība, attieksme; kļūda, muļķība.
aplam Nepareizi, arī muļķīgi.
aplami Nepareizi, arī muļķīgi.
pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm.
staigulība Nepastāvība, diedelniecība, vazaņķība, klaidonība.
labils Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas.
Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos.
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
vinilesteri Nepiesātinātie esteri, bezkrāsaini šķidrumi; ķīmiski aktīvi, viegli polimerizējas.
poliolefīni Nepiesātināto olefīnu (etilēna, butilēna) polimēri; termoplastiski, ar labu mehānisko un ķīmisko izturību.
pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem).
nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
nelgi Neprātīgs, muļķīgs.
nenojēdzīgs Neprātīgs, muļķīgs.
neprotīgs Neprātīgs, muļķīgs.
apmālis Neprāts, muļķība, miegs.
bitki Nerātnības, blēņas, muļķīnas.
latentais, slēptais fotoattēls neredzams attēls, kas veidojas fotomateriāla gaismjutīgajā slānī staru enerģijas iedarbībā un kļūst redzams pēc fotomateriāla attīstīšanas (fotoķīmiskās apstrādes).
difūzais miglājs neregulāras formas miglājs; sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija, kā arī no neliela daudzuma citu ķīmisko elementu un putekļu; novērojams kā atstarojošais miglājs vai absorbcijas miglājs vai kā emisijas miglājs, ja to apstaro spoža un karsta zvaigzne.
nemetāliskie derīgie izrakteņi nerūdas derīgie izrakteņi: silikāti, oksīdi, hlorīdi, fosfāti, sulfāti, karbonāti, nitrāti u. c. minerāli vai ieži, ko saimnieciski izmanto dab. veidā, kā arī ķīmiski vai termiski apstrādātus.
zāģu skaidas izpurini nerunā muļķības, padomā!
priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim.
elektrotonuss Nerva vai kādu citu ierosināmu audu fizikālo, fizikāli ķīmisko un fizioloģisko īpašību pārmaiņas katoda (katelektrotonuss) vai anoda (anelektrotonuss) apvidū, kad uz šiem audiem iedarbojas elektriskā strāva.
neiroķīmija Nervaudu ķīmija.
hemoreceptors Nervu receptors, kas reaģē uz ķīmiskiem (piem., garšas, ožas) kairinājumiem.
ķimioreceptors Nervu receptors, kas reaģē uz ķīmiskiem kairinājumiem (piem., garšas, ožas).
dullība Nesaprātība, muļķība, ākstība.
nenojēga Nesaprātība, muļķība.
dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks.
aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
dulls Nesaprātīgs, muļķīgs.
dulss Nesaprātīgs, muļķīgs.
dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
savvaloda Nesaprotama, muļķīga runāšana.
spertavnīca Nesaticīga, kašķīga sieviete.
aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
radioaktīvais izotops nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
radioaktīvais elements nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte.
insolubilitāte Nešķīdība.
nešķīstēns Nešķīstenis (1); nelabais.
nešķīstans Nešķīstenis.
nešķīstāns Nešķīstenis.
nešķīstens Nešķīstenis.
peptizācija Nešķīstošas vielas nonākšana koloidāla šķīduma stāvoklī; koloidāla šķīduma dispersitātes palielināšanās; koagulācijai pretējs process.
sārņi nešķīstošie piemaisījumi sāļu kausējumos.
elipsīns Nešķīstošo šūnas sastāvdaļu atlikums pēc šķīstošo proteīnu atdalīšanas.
nešķīstībnieks Nešķīsts, netikumīgs, netikls.
nešķīksts Nešķīsts.
siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos.
pornolagnija Netiklība, neķītrība.
nešķīsts Netikumīgs, neķītrs.
nešķīstīgs Netikumīgs, netikls, nešķīsts.
ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts.
šļerpīgs Netīrīgs, notašķīts.
ruize netīrs, notašķījies bērns.
čoka Netīrs, notašķīts caurums.
ķezains Netīrs, notašķīts.
lasks Netīrs, notašķīts.
netīrens Netīrs, notašķīts.
noturlīts Netīrs, notašķīts.
plekšīgs Netīrs, notašķīts.
nopūdelēt Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).
aiziet pēc piena netrāpīt mērķī (par šāvienu)
aiztrāpīt Netrāpīt mērķī šaujot.
nenoziedzība Nevainība, šķīstums, bezvainīgums.
svietenīgs Nevainīgs, šķīsts, skaidrs.
overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu.
lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks.
heterogēna sistēma neviendabīga, nehomogēna termodinamiska (fizikāli ķīmiska) sistēma (arī - viela), kas sastāv no divām vai vairākām savstarpēji atdalītām fāzēm ar atšķirīgām fizikālajām un (vai) ķīmiskajām īpašībām.
bābiskums Nevīrišķīgums, gļēvums.
lēļājs Nevīžīgs, muļķīgs, neapķērīgs.
melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos.
rēčka Nicināms, nekārtīgs, ņerkšķīgs radījums.
tukšīgs Niekgrabīgs, melīgs, muļķīgs.
nugae Nieki, muļķības, blēņas.
grābšķis Nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
niekkalbība Nieki, muļķības.
ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
glupaste Nieks, muļķība, aplamība.
nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti.
iūkšēt Nikni zviegt, niķīgi dusmās brēkt (par zirgu).
garnjerits Niķeļa silikāts ar komplicētu un nepastāvīgu ķīmisko sastāvu; rūda, no kuras iegūst niķeli.
sverbelnīca Niķīga ķēve, kas vēcina asti.
mīzalnīca Niķīga ķēve.
mīzalnīce Niķīga ķēve.
niķis Niķīga persona.
svempele Niķīga, iedomīga, uzcirtīga meitene.
stiķīgs Niķīgs (par dzīvniekiem).
piestājīgs Niķīgs (par zirgu).
niķains Niķīgs (parasti par zirgu).
niķupolis Niķīgs bērns.
niķu maiss (arī pods, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
niķu pods (arī maiss, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
niķu polis (arī pods, maiss) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
niķpolis Niķīgs cilvēks; arī aušīgs cilvēks.
dimza Niķīgs zirgs, kas mīņājas, bet neiet uz priekšu.
zirgs ar apstājiem niķīgs zirgs.
svempelis Niķīgs, iedomīgs, uzcirtīgs zēns.
amadīgs Niķīgs.
apstājš Niķīgs.
nikains Niķīgs.
niķaiņš Niķīgs.
niķāts Niķīgs.
niķots Niķīgs.
peķīgs Niķīgs.
polis Niķu polis - saka par niķīgu bērnu.
kollodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un ētera maisījumā.
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
piroksilīna krāsa nitrokrāsas - krāsas, kurās par pigmentu saistvielu izmantots nitrocelulozes šķīdums.
solventnafta No akmeņogļu darvas iegūta jēlbenzola un vieglo eļļu frakcionētas pārtvaices produkts, ko lieto kā šķīdinātāju.
ēteriskās eļļas no augu izejvielām iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši, aromātiski organisku savienojumu maisījumi; lieto parfimērijā, pārtikas rūpniecībā.
lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
misa No graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai.
flavīns No izoalloksazīna atvasināts dzeltens, ūdenī šķīstošs pigments; izolēts no dažādiem augiem un dzīvniekiem; ietilpst flavoproteīnu un flavīnfermentu sastāvā.
atšķirtnis No sievas atšķīries vīrs.
krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
No Nobelijs (ķīm. elements).
noslempēties Nobristies, notašķīties.
ādas nociceptors nociceptors, kas uztver siltumu, ķīmiskus un mehāniskus kairinājumus.
nošķenēt Nodzenēt, nošķīt.
precipitācija Nogulšņu izkrišana, kas notiek, ja šķīstošais antigens reaģē ar specifisku antivielu un izveido antigēna un antivielas kompleksu.
sedimentācija nogulu veidošanās, kas noris ūdenī vai gaisā, materiālam mehāniski, ķīmiski vai bioķīmiski izgulsnējoties.
nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot.
skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei.
apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt.
nešķīstošs Nolieguma divdabis --> šķīst.
uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi.
ablūcija Nomazgāšana, šķīstīšana; miesas nošļakstīšana ar slapju drānu, vēlāk viegli nosusinoties.
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība.
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības.
hem- Norāda uz ķīmiju.
himio- Norāda uz ķīmiju.
sfen- Norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu.
sfeno- Norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu.
lio- Norāda uz šķīdināšanu.
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
sašmuķēt Nosmērēt, aptašķīt (apģērbu).
aizpujāt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt, noķērnāt, nogānīt.
aizķēzīt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt.
ķērināt Nosmērēt, aptašķīt, saķēzīt.
noplančot Nosmērēt, notašķīt (apģērbu).
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt.
apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
apcūkāt Nosmulēt, notašķīt (sevišķi ar mēsliem).
appļūtēt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot.
appļūtīt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot.
nošlidzināt Nosmulēt, notašķīt.
sanižģināt Nosmulēt, notašķīt.
izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
ķemplēties Nosmulēties, aptašķīt.
ķemburoties Nosmulēties, aptašķīties.
noslemēt Nosmulēties, aptašķīties.
apcūkāties Nosmulēties, notašķīties.
apcūkoties Nosmulēties, notašķīties.
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
uzķīlēt Nostiprināt (ko) ar ķīli (uz kā); arī pavirzot (ko) uz augšu, nostiprināt ar ķīli.
noķīlēt kravu nostiprināt kravu ar ķīļiem.
noķīlēt stūri nostiprināt stūri ar ķīli (ķīļiem).
aizķīlēt Nostiprināt, iedzenot ķīli.
ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli 1(2).
saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi.
pieķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
izšķīt Nošķīt (daudzus, visus).
noškūt Nošķīt.
knervele Notašķījies bērns.
aizpļekāt Notašķīt ar dubļiem.
aplasināt Notašķīt, aptašķīt.
aizdirst Notašķīt, nosmērēt, noķērnāt, nogānīt.
appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem.
notaišķīt Notašķīt.
notašķāt Notašķīt.
notašķēt Notašķīt.
pēckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni.
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem.
nodrēbties Notašķīties.
notašķāties Notašķīties.
titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma.
nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
solvents Noteikta naftas vai akmeņogļu darvas pārtvaices frakcija; lieto par šķīdinātāju.
zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma.
kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana notekūdeņos esošo organisko vielu bioķīmiska mineralizēšana ar mikroorganismiem, kas organiskās vielas izmanto barībai.
elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas.
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
nošmaulēt Notraipīt, notašķīt.
nošļamāties Notraipīties, notašķīties.
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties.
nošļampāties Notraipīties, notašķīties.
miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
gumēt Noziest ar gumijas šķīdumu, gumiarābiku, dekstrīnu vai citu saistvielu.
klumburs Nūjiņa, spieķītis.
ķīlāt Ņemt (ko) par ķīlu.
erģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs.
ērģis Ņirga, ģeķīgs mēļotājs, smējējs.
karbons Ogleklis - šī ķīmiskā elementa latīniskais nosaukums, lietots tā savienojumu nosaukumos (piem., karbīdi, karbonāti).
austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām.
dekarbonācija oglekļa dioksīda atdalīšana no kāda savienojuma vai šķīduma.
C Oglekļa ķīmiskais simbols.
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
ogļhidrātmaiņa Ogļhidrātu bioķīmiskās pārvērtības organismā, kopējās vielmaiņas daļa, kas sedz organisma galveno enerģijas patēriņu.
perkarbonāti Ogļpārskābes, H2C2O6, sālis, ko iegūst vai nu apstrādājot karbonātu šķīdumus ar ūdeņraža peroksīdu, vai arī elektrolizējot karbonātu šķīdumus noteiktos apstākļos.
abiocīns Ogļūdeņradis, ko iegūst no skujkoku sveķiem un kuru lieto kā šķīdinātāju.
Lielais pagasts Ogres novada Madlienas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Rīgas apriņķī).
elektrolīze Oksidēšanās un reducēšanās process, kas noris, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu šķīdumu vai kausējumu.
redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas.
kombinētā pernica oksidētu vai polimerizētu augu eļļu un sikatīva šķīdums terpentīnā vai lakbenzīnā.
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
ķimioģenēze Olas drostalošanās stimulācija ar ķīmisku aģentu.
jodalbacids Olbaltuma savienojums ar jodu (10%), dzelteni balts pulveris, šķīst ūdenī, lietoja kā ārstniecisku līdzekli.
olbaltumvielmaiņa Olbaltumvielu bioķīmiskās pārvērtības organismā.
inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana.
onkolrēķins Onkolkonts - konts, kuru atver pret preču, vērtspapīru u. c. vērtību ķīlu.
saharimetrs Optiska ierīce optiski aktīvu šķīdumu (parasti cukuru šķīdumu) koncentrācijas mērīšanai.
saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem.
tripaflavīns Oranžsarkans pulveris, labi šķīst ūdenī.
metiloranžs organiska azokrāsviela, kuras šķīdumu ūdenī plaši lieto analītiskajā ķīmijā par indikatoru.
leukobaze Organiskā ķīmijā savienojums, ko oksidējot dabū "krāsvielas bāzi", t. i. vielu, kas ar skābēm tieši dod krāsvielu.
ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos.
elementanalīze Organiskā savienojuma ķīmisko elementu kvalitatīva pierādīšana un kvantitatīva noteikšana.
stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C.
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
heteroatomi Organiskajā ķīmijā - atomi, kas nav ogleklis vai ūdeņradis.
aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības.
zāļu ķīmija organiskās ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar medicīnas preparātu radīšanu un to ķīmisko īpašību pētīšanu.
beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins.
organiķis Organiskās ķīmijas speciālists.
ekstraktīvās vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
ekstraktīvas vielas organiskas vielas augu vai dzīvnieku audos, kuras var izvilkt ar ūdeni vai citu šķīdinātāju.
ķimiolīze Organiskas vielas noārdīšana ķīmiskas reakcijas procesā (ne baktēriju ietekmē).
optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai.
rotaksāni Organiski savienojumi, kuros, neizveidojot ķīmiskas saites, apvienojušās makrocikliska un lineāra molekula.
tioēteri Organiskie sulfīdi; bezkrāsaini, ūdenī nešķīstoši šķidrumi ar dietilētera smaržu; izmanto par antioksidantiem ziežeļļu, degvielu, lateksu stabilizēšanai, mcd. preparātu, krāsvielu, polimēru ražošanā, kā arī par šķīdinātājiem.
nogulas Organisko un neorganisko vielu sakopojums, kas rodas fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu rezultātā un parasti ir ģeoloģiski jauns veidojums.
havegs Organisks būvmateriāls ķīmiskās rūpniecības aparātiem, baskelita un asbesta vai arī citu pildvielu maisījums.
metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela.
naftalīns organisks savienojums C~10~H~8~, svarīga ķīmiska izejviela, bezkrāsaini kristāli ar asu smaku, ko izmanto arī insektu atbaidīšanai.
acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
ksilols Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, ko iegūst, uztverot gāzveidīgos koksēšanas produktus; lieto kā šķīdinātāju, organisko krāsvielu ražošanā u. c.
vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai.
dihloretāns Organisks šķīdinātājs CH2Cl-CH2Cl.
lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai.
bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
biolīze Organisku vielu ķīmiska noārdīšana dzīvu organismu, piem., mikrobu, ietekmē.
pirolīze Organisku vielu sadalīšanās (destrukcija) augstas temperatūras iedarbībā bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
histolīze Organisma audu sabrukšana, kad tos izšķīdina dažādi audu un baktēriju fermenti.
katabolisms Organisma bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas noārdās līdz vienkāršākām vielām.
autofarmakoloģija Organisma funkciju ķīmiskā regulēšana ar organisma audu dabiskajām sastāvdaļām, piem., ar hormoniem.
hemastēnija Organisma ķīmisko procesu pavājināšanās.
attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām.
ķimiokinēze Organisma pastiprināta aktivitāte, ko ierosina ar ķīmisku vielu.
biotropisms Organisma pretestības samazināšanās vai slimības latento ierosinātāju virulences palielināšanās fizikālu vai ķīmisku faktoru ietekmē.
seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
kontrastviela organismam nekaitīgi ķīmiski savienojumi, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
hemolitotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un neorganiskās vielas.
hemoorganoheterotrofi Organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas.
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta.
juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.
gremošanas orgāni orgānu komplekss, kas veido gremošanas sistēmu, uzņemtās barības mehāniskai un ķīmiskai pārveidošanai, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanai, nederīgo un nesagremoto vielu izdalīšanai.
skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma.
osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma.
ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu.
skāba smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, etiķis; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
salda smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, flokšu ziedi; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
sāļa smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, jūras ūdens; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
sīva smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
rūgta smarža (arī smaka) ožas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem.
sagrotans P-hlor-m-krezola un hlorksilenola šķīdums tauku ziepēs, ar patīkamu smaku, gaiši brūns šķidrums, ko lieto 0,5-5% šķīdumā kā dezinfekcijas līdzekli.
iestūriski Pa diagonāli, šķērsām iepretim; platā vai šaurā leņķī.
pusšķērsu Pa pusei šķībi, pa pusei šķērsām.
stobra galā pa šāvienam, mērķī.
katalizēt Paātrināt ķīmiskas reakcijas norisi.
tertanitropentaeritrīts Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama; tens.
tens Paaugstinātas jaudas sprāgstviela - balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša, labi presējama.
šķīvojums Pabeigta darbība, rezultāts --> šķīvot.
ābulu putra pabiezs ābolu ķīselis.
šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis.
bābot Padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku.
smuļāt padarīt netīru, notašķīt.
ieniķot Padarīt niķīgu (parasti zirgu).
aizšķiebt Padarīt šķību, sašķobīt.
maskulinizēt Padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu.
uļans Padumjš, muļķīgs, neuzmanīgs.
kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja.
Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā.
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas.
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja.
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja.
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja.
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā.
Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā.
paputēt Pajukt, pašķīst, arī kļūt daļēji nelietojamam (par priekšmetiem, priekšmetu kopu).
mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā.
stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks.
aušulīgs Palaidnīgs, aušīgs, muļķīgs.
alveris Palaidnis, auša; muļķīgs.
inhibitorizēt palēnināt vai pavisam pārtraukt ķīmiskas reakcijas norisi.
atmagnetizācija Paliekošās magnetizācijas samazināšanās feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas; pilnīgu a-u panāk, uzsildot magnētiķi virs Kirī punkta.
radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā.
zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu.
Pd Pallādijs (ķīm. elements).
kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība.
šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta.
pamuļķis Pamuļķīgs.
pamuļķisks Pamuļķīgs.
pamuļķs Pamuļķīgs.
pustuims Pamuļķīgs.
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu.
izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst (1).
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties).
šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks.
šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā.
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
izvilkt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā).
nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
nokavēt Panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms).
ciklorāma Panorāma, kur izrādāmos attēlus ievieto riņķī griežamā cilindri.
macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā.
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
apķīlāšana Paņemšana par ķīlu.
apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu.
paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
līmētais papīrs papīrs ar ierobežotu ūdens vai ūdens šķīdumu uzsūkšanas spēju.
Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
eļļa par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem.
anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai.
spagīrisms Paracelza ("Paracelsus") vai jatroķīmiķu medicīnas skola vai doktrīna.
paracelzisti Paracelza piekritēji, kas radās gk. pēc viņa nāves un tiecās izmantot viņa praktiskos atzinumus, medicīnā sāka attīstīt ķīmisku preparātu izmantošanu.
merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu.
gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē.
virsmas parādības parādības (kohēzija, adhēzija, adsorbcija, desorbcija, slapināšana), ko izraisa virsmas enerģija, virsmas slāni veidojošo daļiņu paaugstinātā ķīmiskā aktivitāte, virsmas slāņa atomārā struktūra un sastāvs.
klepsis Pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši.
izblinst Pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst.
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
dihloretiķskābe Parastā temperatūrā bezkrāsains šķidrums, zemākās temperatūrās kristalizējas; šķīst ūdenī un alkoholā; kodināšanas līdzeklis.
acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku.
bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem.
kovalents Parasti savienojumā "kovalentā saite": ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
šķīvītis Parasti savienojumā "lidojošais šķīvītis": nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā "tārtiņveidīgie putni": putnu kārta ("Charadriiformes"), pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi); šīs kārtas putni.
nošaut Parasti savienojumā ar "garām": šaujot netrāpīt (mērķī).
elements Parasti savienojumā ar "ķīmiskais": viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
noziepēt Pārklāt ar ziepju putām, šķīdumu (kā virsmu).
kontaktmetamorfisms Pārmaiņas, kas intruzīvo magmatisko masu termālās vai ķīmiskās iedarbības dēļ notiek apkārtējos iežos.
ķimiokoagulācija Pārmērīgu granulācijas audu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana.
sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība.
karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs.
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
polietilēna glikols 6000 pārtikas piedeva (bez numura), putu dzēsējs, šķīdinātājs, var izraisīt nieru mazspēju, sirds problēmas.
triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
ekoprodukts Pārtikas produkts, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
sažļudzināt pārvārīt, vārot izšķīdināt.
atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām.
gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
tao Pasaules kārtība, likumība vai absolūtā jēga, atbilstoši ķīniešu reliģiskajiem priekšstatiem.
jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles).
enamelīns Pasta metāla krāšņu klāšanai, sastāv no sodrēju vai grafīta emulsijas ziepju, dekstrīna vai cukura šķīdumā.
planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot.
Ainažu jūrniecības veicināšanas biedrība pastāvēja 1899.-1940. g. ar mērķi veicināt visu jūrniecības nozaru attīstību, tā izdeva un izplatīja periodiskos izdevumus, piešķīra stipendijas biedrības biedriem, 1902. g. par tās savāktajiem līdzekļiem uzcelta Ainažu jūrskolas ēka.
Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Apriķu pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam, mūsu dienās teritorija ietilpst Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai.
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts.
Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai.
Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai.
Gauru pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī līdz 1944. gadam, kad teritorija pievienota Krievijai.
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Alšvangas pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. g., 1991. g. atjaunots ar nosaukumu - Alsungas pagasts.
Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā.
Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts.
Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā.
Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā.
Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā.
Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā.
Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam.
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā.
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā.
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā.
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā.
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā.
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā.
Cirstu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1936. gadam, kad tas pievienots Jumurdas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Inešu un Jumurdas pagastā.
Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā.
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā.
Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā.
Kārļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Drabešu pagastā.
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā.
Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā.
Lenču pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma pagastā.
Baižkalna pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raunas pagastā.
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā.
Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā.
Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā.
Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā.
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā.
Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā.
Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā.
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā.
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā.
Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā.
Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā.
Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā.
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā.
Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā.
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā.
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu.
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā.
Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā.
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā.
Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu.
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā.
Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā.
Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā.
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā.
Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā.
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
Tāšu-Padures pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kalvenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kalvenes un Kazdangas pagastā.
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam.
Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā.
Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Rāvas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dunalkas pagastā.
Pērkones pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Nīcas pagastā.
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā.
Eversmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Ciblas pagastu.
Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā.
Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Mihalovas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mērdzenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērdzenes pagastā.
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
Oļu-Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā.
Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā.
Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā.
Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā.
Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā.
Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā.
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā.
Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā.
Mēdzūlas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Liezēres pagastā.
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā.
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā.
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā.
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā.
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā.
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā.
Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
Līves-Bramberģes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Daugmales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugmales pagastā.
Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā.
Jaunpils pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zaubes pagastu (tagad Cēsu novadā).
Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
Mangaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Carnikavas pagastā un Rīgas pilsētā.
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā.
Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
Kastrānes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastā.
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā.
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā.
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā.
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā.
Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā.
Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā.
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā.
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā.
Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā.
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu.
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā.
Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā.
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
Vecmoku pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Sēmes un Tumes pagastā.
Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā.
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā.
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā.
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā.
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā.
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā.
Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā.
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā.
Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā.
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā.
Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu.
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā.
Umurgas–Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā.
Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.
Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā.
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā.
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā.
Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā.
Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā.
Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā.
Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā.
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā.
Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā.
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā.
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā.
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā.
Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā.
Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā.
Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā.
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā.
Kurcuma pagasts pastāvēja Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Bikavas pagasts pastāvēja līdz 1925. g. Rēzeknes apriņķī, pārdēvēts par Gaigalavas pagastu.
Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā).
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā.
Janovoles pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brigu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Briģu un Zaļesjes pagastā.
Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā.
Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā.
Iršu pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pērses pagastu, kas, savukārt, 1936. g. pievienots Odzienas pagastam.
Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā.
Lindes pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Birzgales pagastu.
Bieriņu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mārupes pagastu.
Aderkašu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pievienoja Taurupes pagastam.
Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā.
Jaunpagasta pagasts pastāvēja Talsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Virbu pagastu.
Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā.
Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam.
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja.
spurķīlis Pastāvīgs garš un šaurs švertveida (zobenveida) ķīlis.
hemokinēze Pastiprināta organisma aktivitāte, kas ierosināta ar ķīmisku vielu.
pašķiedēt Pašķīdināt.
kluka Pašķidrs ķīselis.
šķīstans pašķīsts.
piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem.
organotropisms Patogēnu mikroorganismu vai ķīmisku vielu afinitāte pret noteiktu orgānu.
nosatrīties Pavadīt laiku, bezmērķīgi darbojoties.
dūrēt Pavadīt laiku, ilgstoši bezmērķīgi gaidot (ko, kādu); ilgi gaidīt; nīkt.
lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā.
ieķīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ieķīlēt.
ķīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> ķīlēt.
šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; arī šķīdums.
šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (1); šķinot iegūto augu daļu kopums.
šķinums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīt (2).
āļiņš Paviegls cilvēciņš, muļķītis.
ārgalis Paviegls, ģeķīgs cilvēks.
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis.
trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja".
flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
Pūķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2000., 2012. un 2024. g.).
Čūskas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2001. un 2013. g.).
zirga gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2002. un 2014. g.).
Kazas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2003. un 2015. g.).
Pērtiķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2004. un 2016. g.).
gaiļa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2005. un 2017. g.).
suņa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2006. un 2018. g.).
Cūkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2007. un 2019. g.).
žurkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2008. un 2020. g.).
Vērša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2009. un 2021. g.).
Tīģera gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2010. un 2022. g.).
Truša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads vai kaķa gads.
neitralizēšanās pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizācija (5).
neitralizācija pēc kādas pazīmes vai pazīmēm pretstatītu valodas vienību šķīrējpazīmju zudums noteiktā lietojumā; neitralizēšanās.
tendaisms Pēc ķīniskās tjeņtaisma skolas parauga izveidojies japānisks budisma virziens, ko 9. gs. iedibināja Saičjo.
stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
sastingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
limbo Pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā.
novēle Pēdējās gribas rīkojums, ar ko mantojuma atstājējs kādai personai tieši vai netieši piešķīris kādu mantisku labumu no savas mantas, tā pamazinot mantojumu.
mutācija Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa.
korpuss Peldlīdzekļa apšuve, ķīlis un klājs.
dubulkorpuss Peldlīdzekļa apšuves veids, kad salaidbūves apšuvuma iekšpusē liek vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, ar to panākot teicamu korpusa izturību.
diagonālkrustbūve Peldlīdzekļa apšuves veids, kur plankojums ir divās savstarpēji perpendikulārās kārtās, bet laides no ķīļplankas iet uz augšu 45 grādu leņķī pret ūdenslīniju.
korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda.
masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda.
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
kalsiņš Peldlīdzekļa ķīļplanka (laivai - vidējā planka).
laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni).
oksidifenils Pelēcīgi balti, ļoti indīgi kristāli ar fenola smaku, kuru šķīdumus izmanto koksnes konservēšanai.
etilcelluloza Pelēki dzeltens amorfs pulveris, nešķīst ūdenī, sārmos un skābēs, bet šķīst benzolā, acetonā u. c. organiskos šķīdinātājos.
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
pelnrušķe Pelnrušķīte.
oksacilīns Penicilīna grupas antibiotika iekšķīgai lietošanai.
fenoksimetilpenicilīns Penicilīnu grupas medikaments, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā un lietojams iekšķīgi.
betīze Periodiska, simulēta muļķība.
aktinoīdi Periodiskās sistēmas 3. grupas 14 (90.-103.) ķīmiski tuvu radioaktīvu elementu (metālu) kopa, kas šai sistēmā atrodas aiz aktīnija; dabā sastopami urāns un torijs, citus iegūst mākslīgi.
aktinīdi Periodiskās sistēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs; aktinoīdi.
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai.
Asukas periods periods Japānas vēsturē (538.-710. g.) starp Jamato periodu un Naras periodu, kura laikā Japānā ieviesās budisms un tika pārņemta ķīniešu likumdošana un rakstība pārveidojot hieroglifus japāņu valodai piemērotā veidā.
hemoembolizācija Perkutāna asinsvada aizsprostošana ar kādu vielu, kombinējot ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem; lieto onkoloģijā.
superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
fideikomisārs Persona, kam domāts piešķīrums no mantojuma pēc fideikomisa.
Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts.
petroķīmija Petrogrāfijas nozare, kurā pēta iežu ķīmisko sastāvu un to ķīmisko izcelsmi.
spunda Pie tačiem lietojams ķīlis no šķelta mieta.
ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
lēkma Piedegusi, rūgta šķīsta putra.
benzoheksonijs Pieder pie gangliolītiskiem līdzekļiem, un vienlīdz spēcīgi bloķē simpātiskos un parasimpātiskos ganglijus, balts pulveris, viegli šķīst ūdenī.
mistificēt Piedēvēt (kam) pārdabiskumu, dievišķīgumu.
ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes.
ielišķēties Pieglaimoties lišķīga rakstura dēļ.
piena kaites (kļūdas) piena bioloģisko, fizikālo un ķīmisko īpašību nevēlamas izmaiņas.
puņķi Piena ķīselis.
pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
cianēt Piesātināt tērauda detaļas virskārtu ar oglekli un slāpekli, veicit ķīmiski termisu apstrādi.
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju.
uzkarā siet izkapti piestiprināt izkapti pie kāta vajadzīgajā leņķī.
modificējošais aģents piesūcināšanas šķīdums, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās, bet ķīmiski neiedarbojas uz koksnes komponentiem.
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās.
gumēt Piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
piešķira Piešķīrums.
izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties.
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
pildklucis Pildiņš - koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu.
satašķīt Pilnīgi aptašķīt.
satašķīties Pilnīgi aptašķīties.
noķīlēt Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā.
Gaosjuna Pilsāta Taivānas salas dienvidrietumu krastā (ķīn. val. "Gaoxiong"), Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Ago pilsēta Filipīnās (_Agoo_), Launionas reģionā, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā.
Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Kilingi-Nemme pilsēta Igaunijā (_Kilingi-Nõmme_), Pērnavas apriņķī, 2070 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Meizakila pilsēta Igaunijā (_Mõisaküla_), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kivieli pilsēta Igaunijā ("Kiviõli"), Austrumviru apriņķī, 5630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Narva-Jēsū pilsēta Igaunijā ("Narva-Jõesuu"), Austrumviru apriņķī, Narvas līča krastā, pie Narvas grīvas rietumu krastā, 2630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
Otepē Pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Peltsamā pilsēta Igaunijā ("Põltsamaa"), Jegevas apriņķī, 4190 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Pisi pilsēta Igaunijā ("Püssi"), Austrumviru apriņķī, 1080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Repina pilsēta Igaunijā ("Räpina"), Pelvas apriņķī, 2750 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Tiri pilsēta Igaunijā ("Türi"), Jervas apriņķī, 5950 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Kehra Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 2900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Saue Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 5510 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1994. g.
Paldiski Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, Pakri pussalā, Baltijas jūras piekrastē, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1783. g.
Lihula Pilsēta Igaunijā, Lēnes apriņķī, 1400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1999. g.
Sindi Pilsēta Igaunijā, Pēranavas apriņķī, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Tamsalu Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 2240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
Tapa Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 5900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Elva Pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, 5600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kallaste Pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, Peipusa ezera krastā, 850 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Antsla Pilsēta Igaunijā, Veru apriņķī, pagasta administratīvais centrs, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Abja-Paluoja Pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 1240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Sillamē Pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos ("Sillamäe"), Austrumu apriņķī, Narvas līča krastā, 13700 iedzīvotāju (2017. g.).
Narva Pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī, pie Krievijas robežas, 58660 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
Kohtla-Jerve pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumu daļā ("Kohtla-Järve"), Austrumviru apriņķī, 37200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Jaroslavļa Pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
Haikou Pilsēta Ķīnā ("Haikou"), Hainaņas salā, Dienvidķīnas jūrā, Hainaņas provinces administratīvais centrs, 534000 iedzīvotāju (2002. g.).
Džaņdzjana Pilsēta Ķīnā ("Zhanjiang"), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 719700 iedzīvotāju (2002. g.).
Baotou Pilsēta Ķīnā (ķīn. val. "Baotou"), Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā, osta Huanhes krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Veņlina Pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 170000 iedzīvotāju (2002. g.).
Taidžou Pilsēta Ķīnā, Džedzjanas provincē, Austrumķīnas jūras piekrastē, 1902500 iedzīvotāju (2010. g.).
Aberdīna pilsēta Ķīnā, Honkongā (_Aberdeen_), ķīniešu Sjangandzai.
Handžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hangzhou"), Austrumķīnas jūras krastā, osta Fučuņdzjanas upes grīvā, Džedzjanas provinces centrs, 2059800 iedzīvotāju (2002. g.).
Haņdaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Ninbo Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Ningbo"), Džedzjanas provinces austrumos, osta pie Jundzjanas, 26 km no Austrumķīnas jūras, 732000 iedzīvotāju.
Taijuaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Sjuidžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Xuzhou"), Dzjansu provincē, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Džendžou Pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Dzinaņa Pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Siaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Veņdžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wenzhou"), Džedzjanas provincē, osta Oudzjanas krastos, netālu no tās ietekas Austrumķīnas jūrā, 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čanša Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changsha"), Hunaņas provinces administratīvais centrs, osta Sjandzjanas krastā, 2,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Čandžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Changzhou"), Dzjansu provinces dienvidos, osta Lielā kanāla krastā, 978000 iedzīvotāju (2004. g.).
Beihai Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, osta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 572000 iedzīvotāju (20101. g.); Pakhoja.
Šeņdžeņa Pilsēta Ķīnas dienvidos (深圳 Shēnzhèn), Guandunas provincē, osta Dienvidķīnas jūras krastā, uz ziemeļiem no Honkongas, 10358000 iedzīvotāju (2010. g.).
Čendu Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Chengdu"), Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Guijana Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Naņnina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Nanning"), upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šaņtou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Shantou"), osta Handzjanas grīvā, Dienvidķīnas jūras krastā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Svatou.
Guandžou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (广州 Guǎngzhōu), upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona.
Čančuņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Changchun"), Itunhes krastos, Dzjiliņa provinces centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Harbina Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Šeņjana pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Huanhes krastos (angļu val. "Shenyang", ķīniešu val. "沈阳市"), Liaoninas provinces centrs, 3,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Fušuņa Pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas provincē (ķīn. val. "Fushun"), Huanhe kreisajā krastā \~30 km garumā, 1,4 mlj iedzīvotāju.
Datuna Pilsēta Ķīnas ziemeļu daļā (ķīn. val. "Datong"), 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Durbe Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
Grobiņa Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada.
Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
Piltene Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten.
Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada.
Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
Olaine Pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (līdz 2008. g. Rīgas rajonā) 24 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1967. gada, no 1965. g. pilsētciemats, sāka veidoties 1962. g. pilnīgi jaunā vietā un vienlaikus ar ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu celtniecību.
Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā.
Aknīste Pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā.
Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados.
Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.).
Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Lielvārde Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā.
Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis.
Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
Limbaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada.
Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada.
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža.
Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Birštona pilsēta Lietuvā (_Birštonas_), Kauņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
Kaišadore pilsēta Lietuvā (_Kaišiadorys_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 8370 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Molēti pilsēta Lietuvā (_Molėtai_), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Nemenčine pilsēta Lietuvā (_Nemenčinė_), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs).
Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Ramīgala pilsēta Lietuvā (_Ramygala_), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Raseiņi pilsēta Lietuvā (_Raseiniai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Rietava pilsēta Lietuvā (_Rietavas_), Telšu apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Birži pilsēta Lietuvā ("Biržai"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11950 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1589. g.
Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Dūkšta pilsēta Lietuvā ("Dūkštas"), Utenas apriņķī, Ignalinas rajonā, 820 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Dusetas pilsēta Lietuvā ("Dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ignalina pilsēta Lietuvā ("Ignalina"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5260 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Pluņģe pilsēta Lietuvā ("Plungė"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19560 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Skoda pilsēta Lietuvā ("Skuodas"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6250 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1572. g.
Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Kavarska pilsēta Lietuvā (Kavarskas), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldībā, 640 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Dotnuva Pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, 780 iedzīvotāju (2004. g.), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta XIV gs.
Plateļi Pilsēta Lietuvā, Telšu apriņķī, 850 iedzīvotāju (2010. g.).
Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Lazdiji pilsēta Lietuvas dienvidrietumos (_Lazdijai_), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1597. g.
Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā ("Kota Kinabalu"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.).
Letampona Pilsēta Reinjonas salā ("Le Tampon"), Francijas aizjūras teritorijā, Senpjēras apriņķī, 73400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentandrē Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senluī Pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lepora Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Le Port"), Senpolas apriņķī, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Dzjiliņa Pilsēta šajā provincē (ķīn. val. "Jilin"), osta Sungari krastā, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1954. g. bija provinces administratīvais centrs.
Ališaņa pilsēta Taivānā (_Alishan_), Dzjaji un Naņtou apriņķī.
Taibeja Pilsēta Taivānas salas ziemeļos (ķīn. val. "Taibei"), Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Ņačana Pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang"), valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 274800 iedzīvotāju (2004. g.).
Fanthjeta Pilsēta Vjetnamā ("Phan Thiet"), Dienvidķīnas jūras piekrastē, Biņthuonas departamenta administratīvais centrs, 146000 iedzīvotāju (2004. g.).
Kujņona Pilsēta Vjetnamā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 203300 iedzīvotāju (2004. g.).
Kamžaņa Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 145700 iedzīvotāju (2004. g.).
Vuntau Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 195400 iedzīvotāju (2004. g.).
Hue Pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 277100 iedzīvotāju (2004. g.).
Dananga Pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 459400 iedzīvotāju (2004. g.).
Hošimina Pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
Komfa Pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā ("Cam Pha"), akmeņogļu izvedosta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 203400 iedzīvotāju (2015. g.).
Haifona Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju.
Keila Pilsēta ziemeļrietumu Igaunijā, Harju apriņķī, 9800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Aegvīdu pilsētciemats Igaunijā (_Aegviidu_), Harju apriņķī, 700 iedzīvotāju (2017. g.).
Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem.
cornichons Piparu gurķīši.
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
kīļlaide Pirmā laide pie ķīļplankas.
konsumācija Pirmās dzimumattiecības starp laulātajiem un ar tām saistītie rituāli līgavas šķīstuma pierādīšanai.
Paņgu Pirmatnējs demiurgs, kas darbojas nozīmīgākajā ķīniešu pasaules radīšanas mītā.
pirmķīlas Pirmķīlas tiesības - pirmā ķīlas ņēmēja tiesības uz apmierinājumu hipotēkas tālākas ieķīlāšanas gadījumā.
lēnigallols Pirogallola triacetāts, balts, kristālisks pulveris, nešķīst ūdenī, bet šķīst sārmainos ūdens šķīdinājumos, sadaloties savās sastāvdaļās.
mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā.
robežslānis Plāns viskoza šķidruma (vai gāzes) plūsmas slānis, kas veidojas uz cieta ķermeņa virsmas vai uz robežas starp diviem ar dažādiem ātrumiem, temperatūru vai ķīmisko sastāvu plūstošiem šķidrumiem.
koksnes plasts plasts, kas sastāv no savā starpā salīmētām un ar polimēru šķīdumu piesūcinātām finierskaidu loksnēm.
substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā.
Pt Platīns (ķīm. elements).
PWP Plaušu artērijas ieķīlēšanās spiediens (angļu "pulmonary wedge pressure").
lēna Plēve virs ūdens (sīki augi), piem., dīķī.
Pu Plutonijs (ķīm. elements).
bļorca Pļāpa, kas runā muļķības.
pļukste Pļāpa, kas runā muļķības.
tauze Pļāpa, kas runā muļķības.
dalkata Pļāpa, muļķīgs cilvēks.
krošķis Pļāpa; muļķīgs cilvēks.
galst Pļāpāt muļķības.
plurzēt Pļāpāt sīkumainas muļķības.
žvāgot Pļāpāt, muļķības runāt.
zlankšēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
žļankstēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
šļemsterēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt.
skalene pļāpīga un kašķīga sieviete.
diagonālā riepa pneimatiskā riepa, kuras karkasa un brekera korda diegi novietoti 30–40° leņķī pret tās simetrijas plakni.
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās.
sintētiskie polimēri polimēri, ko iegūst no ķīmiski aktīviem monomēriem polimerizācijas vai polikondensācijas reakcijā.
kopolimerizācija Polimerizācija, kurā piedalās divi vai vairāki monomēri ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu.
polielektrolīts Polimērs, kura molekulā ietilpst daudzas grupas, kas šķīdumā spēj jonizēties, piem., proteīni un nukleīnskābes.
poliploidizācija Poliploīdu veidošanās dabiskos apstākļos vai arī to mākslīgā iegūšana; eksperimentāli tā samērā viegli izdodas ar augiem, ja tos apstrādā ar kolhicīna šķīdumu.
oleums Polisērskābju maisījums, ko iegūst, koncentrētā sērskābē šķīdinot sēra (IV) oksīdu.
Po Polonijs (ķīm. elements).
Redīss Populārs varonis ķīniešu budisma mitoloģijā, Budas māceklis, kurš kļuva par svētvīru un ar Budas palīdzību atbrīvoja savu māti no elles.
šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusī ogļskābes gāze).
poķis Potīte, kauliņš kājai; poķītis; poķīte.
ugunspozīcija Pozīcija, no kuras šauj (kādā mērķī).
bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti.
rinoreakcija Pozitīva tuberkulīna reakcija deguna gļotādā (eksudācija), ievadot degunā tuberkulīna šķīdumu.
Pr Prazeodīms (ķīm. elements).
kollo Preču sainis, ķīpa.
Buclera prēmija prēmija Latvijas fotomākslas pamatlicēja M. Buclera piemiņai, ko Latvijas Fotomākslas biedrība 1987.-1997. g. piešķīra vienreiz gadā.
bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
AIV Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai, šķīdums no sālsskābes un sērskābes maisījuma, izmanto, gatavojot skābbarību no zaļajiem augiem.
AAZ Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai; šķīdums, kuru gatavoja no 4,5 l ūdens, 1 l tehniskās sālsskābes un 62 g nātrija sulfāta (vai 140 g glaubersāls).
IB-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai.
K-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai.
cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās.
nerūsējošie tēraudi pret elektroķīmisko koroziju izturīgi tēraudi, leģēti ar 12–14% hroma, kas uz metāla virsmas veido blīvu aizsargkārtiņu un palielina tērauda elektroķīmisko potenciālu.
reālkredīts Pret lietu ieķīlājumu vai uz hipotekāra nodrošinājuma pamata piešķirts kredīts, pretstatā personālkredītam.
pretešķība Pretišķība (1).
kontrārijs Pretišķība.
pretišķs Pretišķīgs.
metindions Pretkrampju līdzeklis, aminoindandiona atvasinājums, balts, ūdenī šķīstošs pulveris, lieto epilepsijas ārstēšanai.
furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
dermofūgs Pretsēnīšu līdzeklis, koncentrēts šķīdums, kuru atšķaida atkarībā no slimības ainas.
saluzīds Prettuberkulozes līdzeklis, izoniazīda atvasinājums, kristālisks dzeltenzaļš pulveris, kas vāji šķīst ūdenī, labi sārmos un neorganiskās skābēs.
karmustīns Pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru.
meta- Priedēklis ķīmisko savienojumu nosaukumos, ko organiskajā ķīmijā lieto, lai apzīmētu vienādu vai dažādu aizvietotāju atrašanos pie 1. un 3. C atoma benzola gredzenā.
dekontaminācija Priekšmeta vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem.
ķīlējums Priekšmets, ar ko ķīlē.
deidvuds Priekšvadņa un pakaļvadņa savienojums ar ķīli.
heteroproteoze Primārā proteoze, proteīnu hidrolīzes produkts, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst neitrāla sāļa šķīdumā.
karsts procesi un parādības, kas noris ūdenī šķīstošos iežos (karbonātiežos, ģipšakmeņos u. c.) ar savdabīgu reljefa formu veidošanos (piltuvveida kritenes, iegruvumi, alas, ejas).
ķīmiskā adsorbcija process (hemosorbcija), kurā starp adsorbentu un adsorbātu notiek ķīmiska reakcija un process lielākoties ir neapgriezenisks.
saturācija Process cukurrūpniecībā, kurā no cukura šķīduma atdala liekos šķīstošos kalcija sāļus.
kollikvācija Process dažās slimībās, kur audi sāk izšķīst.
šķīstīšanās Process, darbība --> šķīstīties.
augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
metamorfisms Process, kurā ieži veidojas augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā.
delignifikācija process, kurā notiek lignīna atdalīšana no koksnes, ko veic lignīnu izšķīdinot izmantojot speciālus reaģentus.
reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas.
nogatavināšana Produkta izturēšana noteiktos apstākļos, kuras laikā bioķīmisko (fermentu vai mikroorganismu iedarbībā) vai fizikālķīmisko procesu rezultātā produkts iegūst jaunas tehnoloģiskās īpašības vai garšu, aromātu un konsistenci, siers - arī acojumu.
skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts.
alkaliceluloze produkts, kas rodas, apstrādājot celulozi ar sārmu šķīdumiem.
ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju.
Pm Prometijs (ķīm. elements).
Pa Protaktīnijs (ķīm. elements).
masas skaitlis protonu un neitronu kopskaits atoma kodolā, kas ir elementa atommasai tuvākais veselais skaitlis, to raksta pie ķīmiskā simbola augšā pa kreisi.
Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni.
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni.
Fudzjaņa Province Ķīnas dienvidaustrumos ("Fujian"), pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums.
Juņnaņa Province Ķīnas dienvidos (ķīn. val. "Yunnan"), platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu).
skopums Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā.
benzodiazepīns psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns.
puerils Puicisks, bērnišķīgs.
bujenīte Puķīte.
salems Puķu valoda, kur puķēm, krāsām un ziedu stāvoklim pušķī ir sava īpaša nozīme.
čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī.
pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
plastisoli Pulverveida polimēru dispersija organiskos šķīdinātājos.
homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
krūpis Pundurītis, rūķītis.
singularitāte punkts stāvokļa diagramā, kas rāda, ka sistēmā ir izveidojies pastāvīga sastāva ķīmiskais savienojums.
singularitāte punkts, kurā parastie aprēķini nav iespējami, jo daži fizikālie lielumi kļūst bezgalīgi; atsevišķība.
šķīnis pūra nauda, ko panāksni šķiroties ziedo (samet šķīvī) līgavai.
priekšelle Purgatorijs, šķīstīšanas vieta.
bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā.
pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī.
Pakri pussala pussala Igaunijas kontinentālās daļas ziemeļrietumos, Harju apriņķī.
Vīmsi pussala pussala Igaunijas ziemeļu daļā, izvirzījums Somu līcī ziemeļaustrumos no Tallinas, Harju apriņķī.
Leidžou Pussala Ķīnas dienvidos ("Leizhou Bandano"), Guandunas provincē, Dienvidķīnas jūras ziemeļu daļā, garums - 135 km, platums - līdz 70 km, pauguraina, augstums - līdz 272 m.
Pammanas pussala pussala Sāmsalas ziemeļos, Igaunijā, Sāremā apriņķī, Soelas šauruma dienvidos.
Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km.
Dzeltenā jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna krastā (ķīn. val. "Huang hai"), Āzijas austrumu piekrastē, uz rietumiem no Korejas pussalas, dienvidu daļā nosacīta robeža ar Austrumķīnas jūru, platība - 416000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 38 m, lielākais dziļums - 106 m.
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja.
pustaleķis Pusšķīvis.
pusteleķis Pusšķīvis.
pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
propellers Pušķī sasieta kakla saite; tauriņš.
sauspuvām Pūt neizšķīstot un nepārvēršoties slapjā, mīkstā veidā.
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi.
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns.
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
Ra Rādijs (ķīm. elements).
transurāna elementi radioaktīvi ķīmiskie elementi, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs); rodas kodolreakcijās.
dabiskā radioaktivitāte radioaktivitāte, kas piemīt dažiem dabā sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem, galvenokārt smagajiem elementiem, kuri atrodas periodiskās sistēmas beigās (urāna, aktīnija un torija saimes).
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements ("Actiniuum") - sudrabbalts metāls, sastopams urāna rūdās, simbols - Ac, atomnumurs - 89, atommasa - 227,03, aktinoīds, ir 12 izotopu.
fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
rentgenijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, sintētiska viela.
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu).
pārsātināt Radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
piena sasalšanas temperatūra rādītājs, pēc kura nosaka piena dabiskumu – sasalšanas temperatūra ir atkarīga no pienā izšķīdušo vielu koncentrācijas; parastā piena sasalšanas temperatūra ir 0,51 °C.
afinitāte Radniecība (ķīmiska, bioloģiska).
izostērisms Radniecība starp diviem vai vairākiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ir izostēri; uzskata, ka tiem piemīt arī vienāda vai ļoti līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte.
Rn Radons (ķīm. elements).
ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
ideogrāfiskais raksts raksta veids, kurā rakstzīmes (nosacīts attēls vai zīmējums) apzīmē nevis valodas skaņas, bet noteiktas nozīmes vārdus vai morfēmas (senēģiptiešu, šumeru, ķīniešu u. c. rakstības sistēmās).
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai.
antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam; nesamierināmi pretišķīgs.
antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras.
galvenais raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kas dod nesējraķetei vai kosmiskajam lidaparātam lielāko daļu ātruma pieauguma; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
koriģējošs raķešdzinējs raķešdzinējs, kas veic orbītas korekciju un tuvina kosmisko lidaparātu citam kosmiskajam lidaparātam; tas var veikt arī galvenā raķešdzinēja vai bremzēšanas raķešdzinēja funkcijas; parasti izmanto šķidrās degvielas ķīmisko raķešdzinēju.
ķīmiskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura reaktīvo vilci rada ķīmiskajās reakcijās radušos karstu gāzu izplūde pa dzinēja sprauslu; gāzu izplūdes ātrums sasniedz apmēram 5 km/s, un tiem ir liela vilce; galvenais kosmisko raķešdzinēju tips.
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu.
sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
smaulis Raudulis, niķīgs bērns.
dehidrobenzols Reaģētspējīga ķīmiska daļiņa, kas nav izolējama brīvā veidā; rodas kā starpprodukts daudzās benzola atvasinājumu reakcijās.
karbēni Reaģētspējīgas ķīmiskas daļiņas, kas nav izolētas brīvā veidā un satur divvalento oglekļa atomu.
fosforilēšanās Reakcija kustīga ūdeņraža atoma aizvietošanai ķīmiskos savienojumos ar fosforskābes atlikumu.
oderējums reaktoru iekšpuses pārklājums ar ķīmiski izturīgiem materiāliem.
hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā.
hemotalāmektomija Redzes uzkalna daļas iznīcināšana ar ķīmisku vielu.
aptašķīties Refl. --> aptašķīt; tikt aptašķītam.
ieķīlēties Refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.).
notašķīties Refl. --> notašķīt; tikt notašķītam.
pietašķīties Refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti.
šķīstīties Refl. --> šķīstīt (1); tikt šķīstītam.
šķīstīties Refl. --> šķīstīt (2); tikt šķīstītam.
uztašķīties Refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
ķimijreflekss Reflekss, ko izraisa ķīmisks kairinājums.
ķimioreflekss Reflekss, ko izraisa ķīmisks kairinājums.
tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
epidurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu injicē noteiktā mugurkaula daļā.
samšu Reibinošs ķīniešu dzēriens, līdzīgs japāņu sakē.
pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos.
otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās.
daodedzin Reliģisks ķīniešu teksts, kas sastādīts 4. gs. p. m. ē. un apraksta dao kā realitātes pamatprincipu, ko ir iespējams apjēgt tikai caur pasivitāti.
Re Rēnijs (ķīm. elements).
skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
fotomehānika Reproducēšanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
Rf Rezerfordijs (ķīm. elements).
atšķaidījums Rezultāts --> atšķaidīt; šķīdums, kura koncentrācija ir samazināta; atšķaidīta viela.
glumata Riebīgs, lišķīgs cilvēks.
mandarīns Rietumvalstīs lietotais ķīniešu ierēdņu nosaukums līdz 1905.
Alisijas Annas rifs rifs Dienvidķīnas jūras austrumu daļā, Spratlija salu grupas vidienē.
mēgļāt Rīkoties muļķīgi, neprātīgi.
prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi.
trohometrs Rīks, ar ko izmērīt riteņa riņķī griešanās ātrumu vai arī kuģa gaitas ātrumu.
skudināties Riņķī griezties, virpuļot.
riņķains riņķī sagriezies.
rindzī Riņķī.
Susējas-Kroņa pagasts Rites pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam, tolaik Jēkabpils apriņķī.
kristības Rituāla šķīstīšanas ceremonija, pēc kuras persona tiek uzņemta reliģiskā draudzē.
ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī.
rodanīdi Rodānūdeņražskābes sāļi, nozīmīgi analītiskajā ķīmijā.
Rh Rodijs (ķīm. elements).
līdzsvara labirints rokās turama attīstoša spēle, kurā bumbiņa jāvirza pa labirintu, lai nogādātu konkrētā galamērķī, un bumbiņas kustību noteiktā virzienā panāk ar spēles virsmas grozīšanu un cilāšanu dažādos virzienos
genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību.
Honors Romiešu mitoloģijā - pagodinājuma personifikācija, kas bija balva par drosmi un vīrišķību.
Virtūta Romiešu mitoloģijā - vīrišķības, kā romiešu tautas galvenā tikuma, simbols.
pignus Romiešu tiesībās sevišķa ķīlas tiesības forma, kas nodibināma, nododot lietu kreditoram prasījuma nodrošināšanai pret parādnieku.
ķīlnieks Rotaļas dalībnieks, no kura paņemta ķīla.
ratiņš Rotējoša lagas detaļa, kas novietota zem ūdenslīnijas netālu no peldlīdzekļa ķīļa.
Rb Rubīdijs (ķīm. elements).
mineralizācija Rūdu minerālu kristalizēšanās no šķīdumiem, gāzēm, kausējumiem.
bagātināšana Rūdu un citu izejvielu pirmapstrādes process, kurā palielina vajadzīgos komponentus un samazina kaitīgo piemaisījumu daudzumu, izmantojot minerālu atšķirīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
kauks Rūķītis, mazs vīrelis.
krūpiņš Rūķītis.
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
niebīļoties Runāt daudz un muļķības.
dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot.
runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
runāt (kā) pa gaisu (retāk gaisiem) runāt ko nepamatotu, muļķīgu.
ēmoties Runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs.
gaugāt Runāt muļķības, pļāpāt.
pūst vāverītes runāt muļķības; melot.
plēst muļķi runāt muļķības.
bauzt Runāt muļķības.
gauzāt Runāt muļķības.
koļīt Runāt muļķības.
ļirgāties Runāt muļķības.
muržāt Runāt muļķības.
pirkšēt Runāt muļķības.
plaknīt Runāt muļķības.
švankstēt Runāt muļķības.
tamborēt Runāt muļķības.
galsterēties Runāt muļķīgi vai nenoteikti.
kokmasas šķirošana rupjo koksnes daļiņu, neizstrādāto šķiedru kušķīšu un minerāldaļiņu izvadīšana no kokmasas.
jēļš Rupjš, cūcīgs, neķītrs.
jēlīgs Rupjš, mežonīgs, neķītrs.
ķīmiskā rūpniecība rūpniecības nozare, kurā iegūst ķīmiskās izejvielas un ražo dažādas vielas.
Ru Rutēnijs (ķīm. elements).
Plagiothecium ruthei Rutes šķībvācelīte.
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
klesinis Sabiezējis, izšķīdis, izjucis (par ēdienu).
korozija Sabrukšana, sadēdēšana (iežiem) ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā.
korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
sastērķelēties Sacietināt ar cietes šķīdumu savu apģērbu.
sastērķulēt Sacietināt ar cietes šķīdumu.
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni.
macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
pompadūrs sadzīves stila elementi, kas saistīti ar marķīzes Pompadūras vārdu.
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšķīties.
formula Saīsināts apzīmējums vielas ķīmiskajam sastāvam.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
ķīmisks saistīts ar [ķīmiju]{s:1757}, tai raksturīgs.
agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
alķīmisks Saistīts ar alķīmiju, tai raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs.
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
infernāls Saistīts ar elli, elles, ellišķīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs.
ģeoķīmisks Saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs.
hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs.
koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
ķīmijterapeitisks Saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs.
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
organisks Saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs.
magnetoķīmisks Saistīts ar magnetoķīmiju, tai raksturīgs.
mežķīmisks Saistīts ar mežķīmiju, tai raksturīgs.
piroķīmisks Saistīts ar piroķīmiju, tai raksturīgs.
plazmoķīmisks Saistīts ar plazmoķīmiju, tai raksturīgs.
radioķīmisks Saistīts ar radioķīmiju, tai raksturīgs.
reklāmisks Saistīts ar reklāmu, tai raksturīgs; arī ārišķīgs.
sievietisks Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs; sievišķīgs (1).
stereoķīmisks Saistīts ar stereoķīmiju, tai raksturīgs.
termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
velnišķs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķīgs.
vīrietisks Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs (1).
ģeoķīmisks Saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs.
būšķis Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai.
buntiņš Saišķītis.
buntīte Saišķītis.
paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī).
sajūga raustīšanās sajūga defekts, kas izpaužas kā nevienmērīga darbība, saslēgšanās ar pārtraukumiem, ko visbiežāk rada nodilušas vai izdrupušas uzlikas, kuru nodiluma dēļ diski saslēdzas šķībi, bet notikt arī nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
garša sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums.
prātiņ, nāc mājās saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu muļķību.
pēc ķēma saka par ākstīgu, ārišķīgu cilvēku.
biezpiens galvā saka par cilvēka muļķību, stulbumu.
(kā) galvu saspiedis saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
glums kā varde saka par lišķīgu cilvēku.
glups kā zeķe saka par muļķīgu, dumju cilvēku.
kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
niķu polis saka par niķīgu bērnu.
kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku).
stāv kā biedekls saka, ja cilvēks bezmērķīgi stāv un neko nedara.
dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
apstrēbt prātu putrā saka, ja kāda rīcība ir nesaprātīga, muļķīga.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
kā negudrs saka, ja kāds izturas, rīkojas nesaprātīgi, neapdomīgi, muļķīgi.
kā bērns (runā, prasa) saka, ja kāds runā vai rīkojas naivi, muļķīgi, nesaprātīgi.
tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess.
Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās saka, ja sarunbiedrs ir pateicis ko muļķīgi.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
dresēt Sakārtot ēdienus uz šķīvja vai cita trauka acīm tīkamā formā.
mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra.
ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību.
likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu.
sablāķēt sakraut blāķī.
aizšķīt Sākt nošķīt, noņemt.
novadžot Saķīlēt, noķīlēt.
Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā.
Čedžudo Sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m).
Birjučas sala sala Azovas jūrā, Birjučijostrivas strēles platākās (dienvidu) daļas nosaukums (līdz 1929. g. salu no strēles šķīra šaurums), garums — 24 km, platums — 5 km.
Vormsi Sala Baltijas jūras Igaunijas piekrastē, ceturtā lielākā Igaunijas sala, atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu, ietilpst Lēnes apriņķī, platība - 93 km^2^, garums - 16 km, platums - 10 km, lielākais augstums 13 m vjl., 415 iedzīvotāju.
Aksi sala Baltijas jūras Somu līcī (_Aksi_), Igaunijas teritorija, ietilpst Harju apriņķī.
Rammu sala Baltijas jūras Somu līcī, Igaunijas Harju apriņķī.
Aidžou sala Dienvidķīnas jūrā (_Ai Zhou_), Ķīnas teritorija.
Hainaņa Sala Dienvidķīnas jūrā ("Hainan Dao"), Ķīnas teritorija, no kontinenta šķir 18 km plats šaurums, platība - 34000 kvadrātkilometru, 8300000 iedzīvotāju, kopā ar vairākām nelielām salām veido Hainaņas provinci.
Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās.
sašķibīt Salasīt, savākt, apšķīt, nobraucīt.
salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli.
paguzu Salīcis, šķībs, slīps.
pagužu Salīcis, šķībs, slīps.
slapjsālīšana Sālīšana ar vārāmā sāls šķīdumu.
haloģens Sālsradis: ķīmiskas īpašības apzīmējums fluoram, hloram, bromam un jodam, kas var tieši savienoties ar metāliem, radot sālis, kamēr visos citos gadījumos sāļu sastāvā ietilpst arī skābeklis.
Amami salas salu grupa Austrumķīnas jūras austrumos (_Amami-shotō_), Japānas Kagošimas prefektūras teritorija.
Natunas salas salu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Indonēzijā, kopējā platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 959 m vjl.
Amfitrītes salas salu grupa Paraselu / Sjišas salās Dienvidķīnas jūrā (_Amphitrite Group_), Ķīnas teritorija; Sjuaņdes salas (_Xuande Jiao_).
fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kurš pēc sastāva, pH un osmotiskā spiediena līdzīgs asinsserumam.
fleboklīze Sāļu vai barojoša šķīduma infūzija vēnā.
pazemes sāļūdeņi sāļūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums pārsniedz 35 g/l.
salinitāte Sāļums - ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums promilēs.
Sm Samārijs (ķīm. elements).
pašvītīgi Samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti.
pašvīti Samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi.
pašvītīgs Samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts.
pašvīts Samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs.
patuims Samērā nesaprātīgs, aprobežots; pamuļķīgs.
pamuļķīgs Samērā, arī mazliet muļķīgs.
pašķībs Samērā, arī mazliet šķībs.
sašļampāt samitrināt, notašķīt.
nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
apmulis Samulsis, muļķīgs.
apmult Samulst, apjukt, kļūt muļķīgam.
sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa.
tortikollis Sāpes kakla muskuļos, šķībs kakls.
saķīpot Sapresēt, salikt ķīpā.
leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā.
peizerēt Sarežģīt, samurkšķīt.
mehāniskā traktūra sarežģīta vienu divus milimetrus biezu koka skaliņu, leņķīšu un sīku metāla detaļu sistēma.
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
Leiothrix lutea sarkanknābja saulesputns; "ķīniešu lakstīgala".
polisulfīdsārms Sārmains šķeldu vārīšanas šķīdums celulozes iegūšanai pēc sulfātvārīšanas metodes, kas blakus nātrija hidroksīdam un nātrija sulfīdam satur arī nātrija polisulfīdus.
sārms Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds; ūdenī šķīstoša bāze.
sārmmetāls Sārmu metāls - ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elements (piemēram, nātrijs, kālijs).
šķīstošais stikls sārmu metālu (K, Na, Li) silikātu stikls, kas viegli šķīst ūdenī.
sapausties Sarunāt muļķības par kādu.
savāvuļot Sarunāt tukšas muļķības bez satura.
sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt.
ķimioprofilakse Saslimšanas novēršana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
zorkams Sasmacis sārma šķīdums, samazgas.
kokmasa sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei; slīpmasa.
ieķērnāt Sasmuļļāt, notašķīt.
sašķīdīt Saspiest, sašķaidīt, sašķīdināt.
vertikālais spārnojums sastāv no nekustīgās daļas – ķīla un kustīgās daļas – virziena stūres.
apsveķošanās Sasveķošanās - mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
nobluzgāt Sašķīdināt.
sapudināt Sašķīdināt.
sašķiedēt Sašķīdināt.
izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
sajukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
nobluzgāties Sašķīst, sašķaidīties.
sabļugt Sašķīst.
sašķēst Sašķīst.
nošķīvēt Sašķīvot (augsni).
sašķīvēt Sašķīvot.
diabolisks Sātanisks, velnišķīgs.
kazeināti sausi, ūdenī šķīstoši piena olbaltumvielu produkti, kas iegūti, kazeīnu šķīdinot sārmos NaOH, Ca(OH)~2~ u. c.
termiskā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā aizvadot daļu šķīdinātāja tvaika veidā.
kriogēnā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā, to sasaldējot - aizvadot šķīdinātāju ledus kristālu veidā.
iebiezināšana Sausnas satura palielināšana šķīdumā.
dāvinājums Sava īpašuma piešķīrums citam bez atlīdzības.
superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns.
sabļudzināt savārīt līdz izšķīšanai.
saverkšķēt Saverkšķīt (1).
saverkšķināt Saverkšķīt (1).
saverkšķināt Saverkšķīt (2).
saverkšķināt Saverkšķīt (3).
saverkšķēties Saverkšķīties (1).
saverkšķēt Saverkšķīties (2).
saverkšķēties Saverkšķīties (2).
saverkšķēties Saverkšķīties (3).
saveršķelēties saverkšķīties.
liotrops Savienojumā "liotropās rindas" - jonu sakārtojums pēc to iedarbīguma uz šķīdinātāju vai tajā norisošajiem fizikālķīmiskajiem procesiem.
ģēda Savienojumā "riekstu ģēda" - riekstrozis, ķīris, sīlis.
svaigs Savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
šaldai Savienojumā "šaldai, baldai" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību.
šaldi Savienojumā "šaldi, baldi" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību.
dumjš Savienojumā ar "būt" formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
sārmzemju Savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
klembur Savienojumos "klembur klemburiski" un "klembur klemburisks" - šķībi, greizi, streipuļojot.
retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
ķīļsavienojums Savienojums ar ķīli.
tīrviela Savienojums vai ķīmiskais elements, kura daudzumā pārrēķina darbīgā elementa daudzumu mēslojumā, augsnē, augos.
sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
sašķobīties Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
sekta Savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus.
palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.).
ķīlāties Savstarpēji apķīlāt vienam otra īpašumu.
stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
bantengs Savvaļas vērsis ("Bibos banteg"), liellopu priekštecis, dzīvo mežos Indoķīnā un Malajas arhipelāgā; bantings.
piepotētie kopolimēri sazaroti polimēri, kuri sastāv no ķīmiski saistītām galvenajām un sānu virknēm, kas atšķiras ar sastāvu un (vai) struktūru.
sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu.
kodināšana Sēklas materiāla apstrāde ar ķīmikālijām, piem., pret sēnīšu slimībām, utt.
Aleksandras sēklis sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā (_Alexandra Bank_), Filipīnu un Malaizijas strīdus teritorija.
biontizācija Sēklu dzīvināšana pirms sējas, apslacinot tās ar dažādiem ķīmiskiem preparātiem vai mērcējot tajos.
ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs.
elektronu akustiskā paramagnētiskā rezonanse selektīva elastīgo viļņu (fononu) enerģijas absorbcija paramagnētiķī, kas ievietots pastāvīgā magnētiskajā laukā.
Se Selēns (ķīm. elements).
reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā.
koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.
vestāliete Senajā Romā - dievietes Vestas priesteriene; vestālietes nedrīkstēja precēties, tām bija jādod šķīstības solījums.
fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi.
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks).
Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks.
glicijs Senāks ķīmiskā elementa berilija nosaukums.
rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē.
periakts Sengrieķu teātrī - dekorācija riņķī griežamas trīsskaldņu prizmas veidā.
asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie.
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem.
tjaņ Senķīniešu "debesis", viens no ķīniešu mitoloģijas, kosmogonijas un reliģijas galvenajiem jēdzieniem.
makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes.
kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni.
jan Seno ķīniešu mitoloģijā - gaišā, vīrišķā sākotne, parasti savienojumā "iņ un jan", kur iņ - tumšā, sievišķā sākotne.
iņ Seno ķīniešu mitoloģijā - tumšā, sievišķā sākotne.
Šandi seno ķīniešu ticējumos - augstākais spēks, dievs, piminēts jau 13.-11. gs. p. m. ē. uz zīlēšanas kauliem kopā ar Zemo Senci, Lielo Senci; vēlāk eiropiešu misionāri izvēlējušies šo vārdu kristiešu Dieva apzīmēšanai.
invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata.
illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla).
čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši.
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
farss Sens franču sadzīves komēdijas paveids; komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem.
kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem.
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes.
sulfurilhlorīds Sēra dioksīda ķīmisks savienojums ar hloru.
elegāze Sēra heksafluorīds, gāze bez krāsas un smakas; fizioloģiski nekaitīga, ķīmiski inerta, nedeg.
S Sēra simbols ķīmijā.
oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju.
dimetilsulfoksīds Sēru saturošs organisks šķīdinātājs.
zvaigznes zonas sfēriski simetriski zvaigznes slāņi, kuriem raksturīga noteikta vidējā temperatūra, gāzes spiediens, blīvums, ķīmiskais sastāvs un kuros norisinās tiem raksturīgi fizikālie procesi.
šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
Taizemes līcis Siāmas līcis Dienvidķīnas jūrā.
Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
ķuks Siena vai salmu ķīpa.
stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu.
nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas.
striķubikses Sieviešu apakšbikses, kas sastāv ne vairāk kā no striķīša.
sievietiskums Sievišķība.
feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos.
ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks.
sievišks Sievišķīgs.
dāderkarš Sievu ķīviņš.
paziņošana signalizēšana par gaisa uzbrukumu, radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko piesārņojumu, par stihiskām nelaimēm utt.; jūras kara flotē bez tam - par pretinieka, tā mīnu aizsprostojumu, peldošu mīnu atklāšanu, par savējo spēku atrašanos jūrā u. c.
kaķīšnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
rantspuķe Sīka puķe (piemēram, mārpuķīte, rezēda), ko parasti stāda gar dobes malu.
Batāvijas asaras sīkas stikla bumbiņas ar astītēm, kuras nolaužot bumbiņa sašķīst drupās.
dietilbarbiturskābe Sīki kristāliņi bez krāsas un smakas ar vāji rūgtu garšu, auksta ūdenī šķīst maz, kūst 191 grādu temperatūrā, lieto kā iemidzinātāju vielu.
Nanšas salas sīku salu (~100), sēkļu un koraļļu rifu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidrietumu daļā ("Nanshaqundao"), Ķīnā, izvietojušās dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā \~500 km garā joslā, nav pastāvīgu iedzīvotāju.
niekmīlis Sīkumains cilvēks, kas iekarst par sīkumiem, muļķībām.
porožņaks Sīkumi, muļķības.
Plagiothecium dentculatum sīkzobu šķībvācelīte.
turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
akratotermas Silti, ķīmiski indiferenti avoti.
Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
tvaika enerģētiskā iekārta siltumenerģētiska iekārta, kas kurināmā ķīmisko enerģiju vai kodolenerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā – darbā; sastāv no tvaika katliem (tvaika ģeneratoriem), tveika dzinējiem (tvaika turbīnām vai tvaika mašīnām), kurās tvaika siltuma enerģija pārvēršas mehāniskajā enerģijā.
gaisa dzesētājs siltummainis gaisa temperatūras pazemināšanai; parasti lieto virsmas dzesētājus, kuros gaisu dzesē caurulēs plūstošs aukstumnesējs; dzesēšanu intensificē, apsmidzinot cauruļu virsmu ar ūdeni vai sāļu šķīdumu.
siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti.
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados.
karbamīdlīme Sintētiska līme, kuras pamatā karbamīdsveķu ūdensšķīdums.
poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
polipropilēna šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no stereoregulāra izotaktiska polipropilēna; liela stiprība, elastīga, izturīga daudzkārtējā stiepē un liecē, ķīmiski izturīga, bet vāji termoizturīga.
polivinilhlorīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem, vai papildus hlorēta polivinilhlorīda; stipra, laba siltumizolācijas un elektroizolācijas spēja, laba gaismizturība, ķīmiskā izturība, maza siltumizturība, izmanto galvenokārt tehniskām vajadzībām (izplatītākie komercnosaukumi – rovils, movils, vinjons, hlorins).
poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem.
hinonimīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, ķīmiski neizturīgas, intensīvi zilā vai zaļā krāsā.
fenolformaldehīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir fenolformaldehīdsveķu šķīdumi spirtā.
poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā.
karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas.
Ņihongi Sintoisma raksti, kuros aprakstīts japāņu radīšanas mīts un leģendas par dieviem; sākotnēji tas bija rakstīts ķīniešu valodā.
skaidrsirdība Sirds skaidrums, šķīstība.
homogēna sistēma sistēma, kas sastāv no vienas fāzes, piemēram, gaiss, sāļu šķīdumi ūdenī, stikls.
ķīmiskais līdzsvars sistēmas stāvoklis, kurā tās ķīmiskās reakcijas ir atgriezeniskas un ķīmiskais sastāvs nemainās.
Paraselu salas Sišas salas Dienvidķīnas jūrā.
sjaņ Sjaņ tai - jaunais nemirstīgais ķermenis, ko no iznīcīgā, pasaulīgā ķermeņa matērijas un enerģijas cenšas izveidot ķīniešu "iekšējās alķīmijas" adepts.
emulgens Skāba rakstura tauku, eļļu, sveķu šķīdumu emuļģētājs līdzeklis.
pentoksīds Skābekļa savieno jums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 5; elementa (V) oksīds.
trioksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 3; ķīmiskā elementa (III) oksīds.
elektrolīts skābes vai sārma šķīdums ūdenī, kuru iepilda elektriskajos akumulatoros; dažādu sāļu un skābju šķīdumi, kurus lieto elektrolītiskajās vannās u. c.
acidimetrija Skābju daudzuma noteikšana šķīdumos ar kvantitatīvu ķīmisko analīzi.
sulfītvārskābe Skābos sērpaskābes sāļus saturošs sulfītvārīšanas šķīdums ar izšķīdušā sērpaskābes anhidrīda pārākumu.
ukrs Skaists, tīrs, vīrišķīgs.
kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
indekss skaitlis, kas pierakstīts ķīmiskā elementa simbolam (parasti labajā pusē apakšā) un norāda šī elementa atomu skaitu molekulā.
koeficients Skaitlis, kas rāda, cik daudz viena veida molekulu piedalās apskatāmajā ķīmiskajā reakcijā.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu).
tauzīt Skaļi un muļķīgi runāt.
Sc Skandijs (ķīm. elements).
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu).
albuminoīds Skleroproteīns, vienkāršs proteīns, kas nešķīst neitrālos šķīdinātājos.
skraukstīgs Skraukšķīgs.
ķīlgalvji Skrejvaboļu dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 8 sugas, 4,3-6 mm garas vaboles ar lielu galvu, lielām, uz sāniem izbīdītām acīm un vairākiem spēcīgiem, gareniskiem ķīļiem uz pieres.
dimetilformamīds Skudrskābes dimetilamīds (CH3)2N-CH=O, labs šķīdinātājs.
skudru spirts skudrskābes šķīdums etilspirtā.
skuju raksts skujiņu raksts - ornamenta raksts, ko veido divas leņķī savienotas taisnas līnijas.
skutele Skutulis - bļoda, māla šķīvis; podiņš; trauciņš.
N Slāpeklis (ķīm. elements).
pļumpains Slapjdraņķīgs.
slapdraņķains Slapjdraņķīgs.
Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus.
žļaubi Slībs, šķībs.
uzcūkot Slikti uzzīmēt, slikti uzrakstīt (pavirši un ar smērējumiem; arī neķītri).
ukris Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
ukrītis Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
jobans slikts, pretīgs; neinteresants, muļķīgs.
tizls Slikts; muļķīgs.
miokardiodistrofija Slimība, ko izraisa miokarda koloidāli ķīmiskās struktūras bojājumi; to cēlonis ir nepietiekama asinsapgāde.
ragaņbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes; raganbulta.
raganbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes.
metatēze Slimības perēkļa pārvietošanās no viena orgāna uz citu; ķīmijā apmaiņas reakcija.
morija Slimīga dziņa uz muļķošanos, bērnišķībām.
koprolalomānija Slimīga tieksme lietot neķītrus vārdus.
ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana.
disbārisms Slimīgs stāvoklis, ko ierosina spiediena diference starp kopējo apkārtējo barometrisko spiedienu un brīvo un izšķīdušo gāzu kopējo spiedienu ķermeņa audos, šķidrumos un dobumos.
sluņķīgs Slinks, tūļīgs; sloņķīgs.
nozvilu Slīpi uz vienu pusi, greizi, šķībi.
nozvēlu Slīpi, šķībi.
slaidus Slīpi, šķībi.
zvils Slīps, šķībs, pusguļus.
zviļš Slīps, šķībs, tāds, kas atrodas pusguļus.
šļaukans Slīps, šķībs.
žļaubans Slīps, šķībs.
zvīls Slīps, šķībs.
slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
D Smagā ūdeņraža (ūdeņraža izotopa ^2^H) deitērija ķīmiskais simbols.
gargurans Smagi austrumindiešu un ķīniešu zīda audumi.
nodrellēties Smagi strādājot (vergojot) nomocīties un notašķīties.
paceļamais balastķīlis smags švertveida balastķīlis, ko paceļ un nolaiž ar rokas vinču.
beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
ķīseļa pulveris smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai.
pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
melilotāns Smaršviela ar ceļa āboliņam līdzīgu smaršu, ķīmiski - parametīlacetofenons.
mūmijs smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams.
kalnu balzams smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; lieto tautas medicīnā; mūmijs.
smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
odekolons Smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
kaļķēt Smēķēt (pīpi, kaļķīti).
šmuķēt Smērēt, tašķīt.
miglāt Smidzināt (augus) ar ķīmikālijām.
peļāt smulēt, aptraipīt, notašķīt.
svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks.
Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ.
pseidointelektuālisms sociāla parādība, kad inteliģenci izmanto kā ārišķīgu stilu, nevis kā praktisku būtību.
sunjatsenisms Sociālpolitiska mācība, kuras pamatlicējs ir ķīniešu revolucionārais demokrāts Suņs Jatsens.
apķīlāt Sodīt (cilvēku), paņemot (ko) par ķīlu.
solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites.
hemosorbcija Sorbcijas process, kurā adsorbenta un tā adsorbētās vielas daļiņas veido ķīmisku savienojumu.
spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
sintētiķis Speciālists (parasti ķīmiķis), kas nodarbojas ar vielu sintēzi.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
sjuimitaņ Speciāls altāris, kas simbolizēja Meru kalnu ķīniešu čaņbudistu klosteros.
kvēlsietiņš Speciālu materiālu sietiņš, ko ievietoja gāzes liesmā lai iegūtu vienmērīgi baltu gaismu; kvēlzeķe; kvēlzeķīte.
ķimiorezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska aģenta iedarbību.
ķīmijrezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska reaģenta iedarbību.
bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī).
fermenti Specifiskas olbaltumvielas, kas paātrina bioķīmiskos procesus organismā; enzīmi.
spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē.
garša spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
spermatolīze Spermatozoīdu noārdīšana vai šķīdināšana.
tīra augu eļļa spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām.
kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri.
spirohetolize Spirohetu izšķīdināšana.
propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē.
Ņūtona sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto plakanu palīgspoguli, kas novietots 45° leņķī pret optisko asi.
granāta Sporta rīks mešanai tālumā vai mērķī.
šaušana Sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku.
frisbijs Sporta veids, kurā izmanto šo disku jeb lidojošo šķīvīti.
sasprauslāt Sprauslājot aptašķīt.
saspraušļāt Sprauslājot aptašķīt.
ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē.
bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs.
lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu.
gaiļi Stādi ar tieviem, gaišiem stiebriem un baltu pūku kušķīšiem galā.
šļuburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības, bezmērķīgi.
striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis.
gamma iekārta starojuma avots, kas paredzēts dažādu objektu apstarošanai ar gamma (γ) stariem, lai realizētu tehnoloģiskus procesus (ķīmisko sintēzi, polimerizāciju, sterilizāciju utt.) vai veiktu pētījumus.
sašūšana Starpmolekulāru ķīmisku saišu veidošana starp lineārām un sazarotām makromolekulām, veidojot vienotu telpisku struktūru.
Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā.
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry").
aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām.
ielikt bulli ausī stāstīt muļķības vai melus.
pļūtīt slapju stāstīt muļķības.
dirst ausī stāstīt niekus, muļķības.
driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
pārsātinātība Stāvoklis, kad (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrācija ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
steķis Steķītis (1).
atspoļu stelles stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar atspoli.
kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām.
kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem.
balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis.
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts.
kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados.
stiķots Stiķīgs.
birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst).
kakodilcianīds Stiprākais nāveklis starp kakodila preparātiem, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; iedarbojas uz elpošanas orgāniem, plaušām, acīm un nerviem.
korda pavediens stipri grodots kokvilnas vai ķīmisko šķiedru pavediens, ko izmanto auklu, virvju un drānu izgatavošanai.
marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā.
šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
opalescence strauja gaismas izkliedes pastiprināšanās tīrās vielās kritiskā stāvoklī vai arī šķidrumu un gāzu šķīdumos kritiskā punkta tuvumā.
spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem).
spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem).
strebenis Strēbeklis - šķīdrs ēdiens, ko var ēst ar karoti.
nagos Strīdā, ķīviņā.
kasu plinka strīdīgs, kašķīgs cilvēks.
āzainītis Strīdīgs, kašķīgs cilvēks.
lecība Strīdīgums, kašķīgums.
pekens Strīpains ķīniešu zīda audekls.
Sr Stroncijs (ķīm. elements).
atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
debils Stulbs, muļķīgs (bieži tiek lietots kā epitets kopā ar iesauku vai personvārdu ekspresijas pastiprināšanai).
palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu; ķīļrāmis.
hipersensibilizācija Sudraba halogenīda fotomateriālu gaismjutības palielināšana, tos pirms eksponēšanas ķīmiski apstrādājot.
amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
Ag Sudrabs (ķīm. elements).
Plagiothecium succulentum sukulentu šķībvācelīte.
pašdzidrināšanās Sulā nešķīstošo augļu daļiņu kārtaina nosēšanās uz trauka pamatnes augļu pārstrādē.
brīvais sēra dioksīds sulfītvārskābes sēra dioksīda daļa, kas šķīdumā saistīta sērpaskābē (H~2~SO~3~).
Manukmanuka Sumatras mitoloģijā - zilā kosmiskā vista, kas sāka pasaules radīšanu izdējot trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi, kas radīja trīs Visuma līmeņus: debesis, virszemes pasauli un pazemes valstību.
Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana.
dzidrināšana suspendēto daļiņu izdalīšana no šķidruma (nostādinot, filtrējot, centrifugējot); sulu dzidrināšanai lieto fizikālās, fermentatīvās, koloidāli ķīmiskās metodes.
sušķīgums Sušķība.
egļu sveķi sveķskābju šķīdums terpentīnā, kas izdalās no egles koksnes dažu ārējo gadskārtu un mizas sveķailēm un no šūnām zem kallusa.
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
iontoforeze Svešu jonu ievadīšana kādā ķermenī, izmatojot elektriskās strāvas ķīmiski fizikālās īpašības.
Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu.
sanctus Svēts, izcils, šķīsts, tikls; svētais.
sviesta alstaris sviesta šķīvis.
sviesta alstars sviesta šķīvis.
alcers Sviesta šķīvis.
Pb Svins (ķīm. elements).
tablete Šādas plāksnītes formā sapresēta ķīmiska pulverveida viela.
sārms Šādas vielas šķīdums, ko izmanto, piemēram, veļas mazgāšanai.
sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
uzkumā Šaurā leņķī (izkapts piesējums pie kāta).
izkumu Šaurā leņķī (par izkapts asmeni pret kātu).
iekaru Šaurā leņķī iesiet ("iekārt") izkapti.
iekarus Šaurā leņķī iesiet izkapti.
kņubu Šaurā leņķī.
ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam).
goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā.
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti.
dārts Šautriņu mešana - sporta veids, kurā mazas šautriņas jāmet apaļā, punktu zonās sadalītā mērķī.
džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
jods Šī elementa šķīdums spirtā (antiseptisks līdzeklis).
hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem.
sarkanknābja saulesputns šīs ģints suga ("Leothrix lutea"); "ķīniešu lakstīgala".
neitrālā sulfītvārīšana šķeldu vārīšana ar buferētiem neitrāliem vai vāji sārmainiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem.
atlatle šķēpa mērķī mešana (ar lingu).
atlatlists šķēpa mērķī metējs; lingotājs.
spuliņš Šķērskoks tača kraķī, uz ko atbalsta laipas.
šķībacis šķībacains cilvēks.
plagiokefalija Šķībgalvainība, galvas asimetrijas veids, kur galvas smadzeņu daļas lielākais garums neatrodas mediānā plāksnē, bet iešķībi vai diagonāli.
odontortoze Šķībi augošu zobu iztaisnošanas operācija.
klemburiski Šķībi greizi.
adosēt Šķībi nogriezt.
greiļat Šķībi sagriezt.
ievelkains Šķībi šķiedrains (koks).
rēmulrēmuliski šķībi un greizi (streipuļojot).
kristmeterām Šķībi un greizi.
greižu greižām iet šķībi, greizi iet.
kabu kabumis iet šķībi, greizi līkumiem iet.
globži Šķībi, greizi, aplami.
čūreniski Šķībi, greizi.
ķieriski Šķībi, greizi.
pasvelu Šķībi, slīpi.
pasvilu Šķībi, slīpi.
laideriski Šķībi.
šķībai Šķībi.
šķībaniski Šķībi.
Crataegus plagiosepala šķībkausa vilkābele.
šķībenisks Šķībs (parasti mazliet).
taliks Šķībs raksts turkiem un persiešiem.
klešs Šķībs, greizs, izliekts.
šķobs Šķībs, greizs, līks, sašķiebies.
šļaupens Šķībs, greizs.
kluins Šķībs, līks, sagriezies.
žļudzens Šķībs, slidens.
izlēvens Šķībs.
šķeibs Šķībs.
plagiotheciaceae Šķībvācelīšu dzimta.
doblapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium cavifolium").
līklapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium curvifolium").
sīkzobu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium denticulatum").
gaišā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium laetum").
nemanāmā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium latebricola").
meža šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium nemorale").
Rutes šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium ruthei").
sukulentu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium succulentum").
plagiothecium Šķībvācelītes.
šķīstamība Šķīdība.
šķīstība Šķīdība.
spirtšķīdums Šķīdinājums spirtā.
dilūcija Šķīdināšana, atšķaidīšana.
pudināt Šķīdināt (kartupeļus, ilgi vārot).
sašķiest Šķīdināt (ūdenī).
šķiedināt šķīdināt, likt sašķīst.
solvēt Šķīdināt, samaksāt.
šķaidīt Šķīdināt.
šķīdēt Šķīdināt.
šķīdīt Šķīdināt.
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas.
elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
sinerēze šķīdinātāja patvaļīga izdalīšanās, piemēram, no recekļa.
ekstrahents Šķīdinātājs, ko lieto ekstrakcijā.
eluents Šķīdinātājs, ko lieto hromatogrāfijā vielu sadalīšanas procesā.
disolvents Šķīdinātājs.
solvents Šķīdinātājs.
šķīdnis šķīdonis, kūstošs sniegs.
šķaidas Šķīdonis.
šķīdenis Šķīdonis.
šķīdne Šķīdonis.
šķīdoņa Šķīdonis.
šķīdons Šķīdonis.
karbolfuksīns Šķidra krāsviela, kas sastāv no fenola šķīduma, fuksīna un alkohola.
gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
frakcija šķidra, gāzveida vai birstoša materiāla daļa, kas atšķiras ar kādām fizikālām vai ķīmiskām īpašībām.
štīsts Šķidrs; šķīsts.
elutriācija Šķidruma atduļķošana; process, kurā nešķīstoša pulvera rupjākos graudus atdala no smalkākajiem, nolejot šķidrumu pēc rupjāko graudu nogulsnēšanās.
hipodermoklīze Šķidruma ievadīšana zem ādas lielā daudzumā, piem., fizioloģiskā šķīduma infūzija.
areometrija Šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšana.
duļķes Šķidrumā neizšķīdušas nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
kust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā šķīst, dalīties (par vielu).
odols Šķidrums mutes skalošanai, sastāv gk. no salola un mentola vai piparmētras šķīduma spirtā.
dializāts Šķidrums, kas izgājis cauri dializatora membrānai un kurā ir šķīdināti kristaloīdi.
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
perlamutra laka šķidrums, kas sastāv no želatīna šķīduma un amonjakā mazgātām jugliņa jeb vīķes zvīņu daļām, lietoja mākslīgo pērļu rūpniecībā.
eksosmoze Šķidrumu un izšķīdinātu vielu izsūkšanās no šūnas uz apkārtējo vidi.
saturācija Šķidrumu, šķīdumu, audu piesātināšana, arī apstrādāšana, ar, parasti ogļskābes, gāzi.
moldaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas daudzuma molos attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo vielas daudzumu.
masasdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas masas attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo masu.
tilpumdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas tilpuma attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo tilpumu.
kataforēze Šķīdumā esošu lādētu daļiņu pārvietošanās uz katodu caur šķīdumu plūstošas elektriskās strāvas iedarbībā.
osmotiskais spiediens šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna.
ietvaice Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot.
ietvaicēšana Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot.
nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums.
izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir tāds pats osmotiskais spiediens kā asins serumam.
izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir vienāds osmotiskais spiediens.
šķidrās zāļformas šķīdumi, mikstūras, ekstrakti, aerosoli un emulsijas.
bezūdens vide šķīdums (šķidrums), kas nesatur ūdeni vai ūdens ir izšķīdusī viela.
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju.
virāža Šķīdums fotoattēlu ietonēšanai.
ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes.
laudopans Šķīdums vai tabletes, kas satur galvenos opija alkaloīdus bez balastvielām.
titrants šķīdums, ar ko titrē.
aizsargšķīdums Šķīdums, kas aizsargā.
atsālnis Šķīdums, kas paliek pēc kristālu atdalīšanas kristalizācijas un sintēzes procesos.
decinormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 0,1 gramekvivalentu šķīdinātās vielas.
decimolārs Šķīdums, kas vienā litrā satur 1/10 izšķīdinātās vielas mola.
dekanormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 10 gramekvivalentu šķīdinātās vielas.
melnais atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc natrona vai sulfāta metodes.
sulfīta atsārms šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas pēc sulfīta metodes.
atsārms Šķīdums, ko iegūst, vārot koksnes šķeldas; blakusprodukts, kas rodas, izgatavojot celulozi.
vājinātājs Šķīdums, ko lieto fotoattēlu vājināšanai.
koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
molāls šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
molārs šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
ūdensšķīdums Šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdens šķīdums.
ūdens šķīdums šķīdums, kurā par šķīdinātāju ir izmantots ūdens; ūdensšķīdums.
vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
šķīdinātājs šķīdums, parasti organisku vielu maisījums, ko lieto krāsu, laku, līmju u. c. tehnisko apdares materiālu gatavošanai un atšķaidīšanai.
šķiedenis Šķīdums; arī šķidrums.
šķīdne Šķīdums.
pretējā osmoze šķīdumu filtrācija zem spiediena (0,3–0,4 MPa) caur puscaurlaidīgu membrānu disociētu jonu līmenī (molekulmasa < 1000, daļiņu izmērs < 0,005 m).
normalitāte Šķīdumu koncentrācijas mērs - vielas gramekvivalentu skaits litrā.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā; iedala mākslīgajās un sintētiskajās šķiedrās.
Kupro šķiedra šķiedra, ko iegūst no celulozes šķīduma kompleksā vara tetramīnhidroksīda šķīdumā.
izkodināšana Šķiedras vai krāsvielas ķīmiska sagraušana speciālu efektu iegūšanai.
mākslīgās šķiedras šķiedras, ko iegūst ķīmiskā apstrādē no dabiskiem materiāliem, piemēram, viskoze, acetātzīds.
šķieliski Šķielējot, šķībi skatoties; šķielaniski.
šķielaniski Šķielējot, šķībi skatoties.
šķērmēt Šķīelēt, glūnēt.
skrejceļš Šķietlādes virsma, pa ko pārvietojas atspole, virzoties cauri šķīrienam.
šķīnis Šķīlis; paliels duncis (skalu plēšanai).
šķiņa Šķīnis (6) - pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
diferencētājpazīme Šķīrējpazīme - nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm.
jūdītājs Šķīrējs, šķīrējtiesnesis.
arbitrāža Šķīrējtiesa.
šķīrējtiesnesis Šķīrējtiesas loceklis.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko ieceļ valsts likumā paredzētajā kārtībā.
probiviri Šķīrēju un rūpniecības tiesas locekļu nosaukums Itālijā.
atšķirknis Šķīries vīrietis.
atšķirule Šķīrusies sieviete (ar nicīgu pieskaņu).
jukt Šķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
jukt Šķīst, tikt kliedētam.
agnese Šķīstā.
šķīstums Šķīstība 1(1).
šķīstums Šķīstība 2(2).
kastitāte Šķīstība, nevainība, tikumība.
arāfs Šķīstīšanās uguns muhamedāņu ticībā, vieta starp paradīzi un elli.
katartika Šķīstīšanās, viena no galvenām prasībām reliģiskā kultā un maģijā.
cīstīt Šķīstīt, atjaunot nevainību (pēc grēkošanas).
spelte Šķīstītava, priekšelle.
amilodekstrīns Šķīstošā ciete, starpprodukts, cietei pārvēršoties par cukuru.
amilogēns Šķīstošā ciete.
šķīstene Šķīstošā kafija.
SSS Šķīstoša specifiskā viela (angļu "soluble specific substance").
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
SLA Šķīstošais aknu antigens (angļu "soluble liver antigen").
precipitinogēns Šķīstošs antigēns, kas izraisa precipitīna rašanos.
celulozes ksantogenāts šķīstošs produkts, ko iegūst, apstrādājot sārmaino celulozi ar sēroglekli CS2; lieto celofāna un viskozes ražošanai.
dakriolīns Šķīstošs proteīns asarās.
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties.
iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties.
cists Šķīsts, nevainīgs.
šķilsts Šķīsts, šķidrs, plāns.
šķint šķīt (1).
šķeit Šķīt.
šķinēt Šķīt.
šķinot Šķīt.
šķīvis Šķīvbomis.
šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums.
šķīva Šķīvis - trauks ar lēzenām ieslīpām malām ēdiena ievietošanai.
pašķīvis Šķīvis (vai tase), kas atrodas apakšā (zem trauka ar dzērienu vai ēdienu).
šķēve Šķīvis dievmaizīšu pasniegšanai.
bagasts Šķīvis, kur kāzu viesi samet dāvanu naudu jaunlaulātajiem.
diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas.
talērķis Šķīvis; talēķis.
gaļdeņš šķīvis.
tolēķis šķīvis.
alstaris Šķīvis.
alstars Šķīvis.
šķīve Šķīvis.
stelēķis Šķīvis.
talēķis Šķīvis.
talerka Šķīvis.
talerķis Šķīvis.
tallerķis Šķīvis.
tarelka Šķīvis.
telēģis Šķīvis.
teleķis Šķīvis.
telēķis Šķīvis.
telērģis Šķīvis.
telerķis Šķīvis.
telērķis Šķīvis.
telveģis Šķīvis.
telvēģis Šķīvis.
telvēķis Šķīvis.
telvērģis Šķīvis.
telverķis Šķīvis.
talerka Šķīvja saturs.
cinelli Šķīvji, šķindēkļi.
piatti Šķīvji, šķindēkļi.
cymbales Šķīvji.
šķīvotājs Šķīvju lobītājs, šķīvju ecēšas.
padirsenis šķīvjveida plastmasas slidināšanās līdzeklis.
šķīvjveidīgs Šķīvjveida.
šķīvēt Šķīvot.
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
fokšote Šote fokburas nostādīšanai vajadzīgajā leņķī pret vēju.
tērauda līķtrose štagburas priekšējā malā (līķī) iešūta pastiprināšanas trose no nerūsoša tērauda.
Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
citoķīmisms Šūnas bioķīmiskā aktivitāte.
auksēze Šūnas dalīšanās ierosināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem.
citoķīmija Šūnas ķīmija.
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām.
iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes.
lizāts Šūnu līzes, šķīdināšanas produkts.
līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā.
osmotiskā līze šūnu, piem., eritrocītu noārde ar hipotonisku šķīdumu.
svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei.
atkarus Tā, ka atliekts atpakaļ, nost (no kāta pārāk platā leņķī) - par izkapti.
ciānsavienojumi Tādas ķīmiskas vielas, kuru sastāvā ir no slāpekļa un oglekļa salikta ciangrupa.
ekspiācija Tādas personas šķīstīšanās, kas apvainojusi dievus; grēka (nozieguma) izpirkšana.
vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem vai aizstāt vairākus atomus, vairākas atomu grupas ķīmiskos savienojumos.
trīsvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanas pakāpe ir trīs.
vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir četri.
divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
vienaizvietots Tāds (ķīmiskais savienojums), kura molekulā aizstāts viens atoms vai atomu grupa.
bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar normālu saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs.
tio- Tāds (par ķīmisku savienojumu), kura molekulā skābekļa atomu aizstājis sēra atoms.
piesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
nepiesātināts Tāds (piemēram, šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
milimolārs Tāds (šķīdums), kura 1 litrs satur 1 mmol izšķīdušās vielas.
ķīselaiņš Tāds (trauks), kur bijis ķīselis; ar ķīseli notriepts.
dzīvsudraborganisks Tāds organisks savienojums, kurā ogleklis ķīmiski saistīts ar dzīvsudrabu.
šķīdonīgs Tāds, kad bieži iestājas šķīdonis.
šļiecis Tāds, kam ēdot siekalas šķīst.
kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
elsīgs Tāds, kam ir iekšķīgs iekaisums, astmatisks, tāds, kas cieš no plaušu slimības.
ķīļveida Tāds, kam ir ķīļa veids, forma.
muļķa Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1).
muļķis Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs (1).
vājš Tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu); tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe.
šķībacains Tāds, kam ir šķības acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šķīvjveida Tāds, kam ir šķīvja (1) forma, veids.
ekvimolekulārs Tāds, kam ir vienāds izšķīdinātās vielas molekulu skaits.
politonisks Tāds, kam raksturīgs politonisms (piem., sengrieķu, serbu, ķīniešu, japāņu valoda).
heterofils Tāds, kam tieksme neparastā veidā reaģēt uz ķīmisku vai bioloģisku vielu; krāsoties neparastā veidā; antivielas īpašība reaģēt ar nespecifisku antigēnu.
šķīdīgs tāds, kas ātri kļūst šķīdans (par ceļu).
interkuneāls Tāds, kas atrodas starp ķīļveida kauliem.
bioģeoķīmisks Tāds, kas attiecas uz bioģeoķīmiju.
bioorganisks Tāds, kas attiecas uz dzīvo organismu organisko ķīmiju.
karotikoklinoīds Tāds, kas attiecas uz iekšējo miega artēriju un spārnkaula ķīļveida izaugumu.
hemosensorisks Tāds, kas attiecas uz spēju uztvert ķīmiskas vielas, piem., smaržas.
biohidraulisks Tāds, kas attiecas uz ūdens un šķīdumu darbību dzīvajos audos.
bļederis Tāds, kas dara muļķības.
klinoīds Tāds, kas formas ziņā atgādina gultu, piem., ķīļveida izaugums.
teratogēns Tāds, kas iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieka dīgli, rada organisma kroplības (piemēram, par ķīmiskām vielām vai preparātiem ar šādu iedarbību).
saistīts Tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām.
sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
sintētisks Tāds, kas ir izgatavots no ķīmiskajā sintēzē iegūtām izejvielām.
šķībs Tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) - par acīm; arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa dalām).
hemosensitīvs Tāds, kas ir jutīgs pret dažādiem ķīmiskiem savienojumiem vai to koncentrācijas pārmaiņām apkārtējā vidē.
puicīgs Tāds, kas ir līdzīgs zēnam; arī bērnišķīgs.
svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
pretķīmisks Tāds, kas ir paredzēts aizsardzībai pret ķīmiskajiem uzbrukumiem, ķīmisko ieroču iedarbības novēršanai.
cimperlīgs Tāds, kas ir pārspīlēti izvēlīgs; arī niķīgs, untumains.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
neauglīgs Tāds, kas ir pavadīts bezmērķīgi, nesaturīgi (par laikposmu).
tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam; arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
beat- Tāds, kas ir saistīts ar dievišķību.
genotoksisks Tāds, kas izraisa dezoksiribonukleīnskābes bojājumus, radot mutācijas vai audzējus, piem., radiācija, ķīmiskas vielas u. c.
untumains Tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku); niķīgs (2).
bābisks Tāds, kas izturas, rīkojas nevīrišķīgi, gļēvi, muļķīgi.
neldzīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
knubs Tāds, kas izveidots šaurā leņķī.
fotoaktīvs Tāds, kas ķīmiski pārvēršas saules gaismas vai ultravioletā starojuma ietekmē.
stiķains Tāds, kas mēdz jokoties, izjokot; asprātīgs, arī niķīgs.
tašķīgs Tāds, kas mēdz tašķīties.
liofobisks Tāds, kas mijiedarbībā ar šķidrumu ļoti vāji slapinās, uzbriest, šķīst.
liofils Tāds, kas molekulārā mijiedarbībā ar šķidrumu intensīvi slapinās, uzbriest, šķīst.
nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; brīvs.
brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; nesaistīts.
nešķīstošs Tāds, kas nešķīst dotajā vielā (parasti šķidrumā).
katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju).
inerts Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
pašlīdzsvarojošs Tāds, kas pats panāk līdzsvaru, piemēram, ķīļjahta.
stings Tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts.
durakains Tāds, kas rīkojas muļķīgi; dumjš.
durakaiņš Tāds, kas rīkojas muļķīgi; dumjš.
lizigēns Tāds, kas rodas, sairstot un izšķīstot dažām šūnām.
talšķins Tāds, kas runā muļķības.
stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
skraukšķīgs Tāds, kas skraukšķ; kraukšķīgs.
skriukšķīgs Tāds, kas skriukšķ; kriukšķīgs.
želatinolītisks Tāds, kas šķīdina vai šķeļ želatīnu.
auksilītisks Tāds, kas veicina šķīšanu, līzi.
fizikālķīmisks Tāds, kas vienlaicīgi saistīts ar fiziku un ķīmiju.
pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā; arī primārs.
žaiksts Tāds, kas žaikstās, šur tur kāpj, ālējas, ārišķīgi runā.
neorganisks Tāds, ko veido ķīmiskie elementi un to savienojumi, tāds, kas ir saistīts ar ķīmiskajiem elementiem un to savienojumiem (izņemot lielāko daļu oglekļa savienojumu).
gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
ūdens tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju); tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
salds tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība.
svinorganisks Tāds, kurā ogleklis ir ķīmiski saistīts ar svina (par metālorganiskiem savienojumiem).
knifīgs Tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs; knifelīgs.
knifelīgs Tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs.
dumjš Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
glupjš Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
glups Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī).
Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī.
Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī.
Tai-Dzi Taiči - ķīniešu vingrinājumu sistēma.
plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu.
čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis.
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
taisnība tajā nozīmē, kādā to lieto tiesu iestādes, izriet no ieskatiem, kurus izteic tiesa vai šķīrējtiesa, kad, izšķirot juridiskus strīdus, tā pamatojas uz vispārējiem taisnības motīviem.
Tl Tallijs (ķīm. elements).
ķīķis Tālskatis, ķīķeris.
kaķīšnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
Ta Tantals (ķīm. elements).
šaivāčāra Tantrista garīgās evolūcijas trešā stadija, kurā adepta ticību stiprina garīgā apzināšanās (džņāna), ka viņš ir dievišķīgs.
spindele Tas (parasti dzīvnieks), kas ir straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs.
žļaga Tas (piemēram, maize), kas ir jēls, nav labi izcepis; tas (piemēram gaļa), kas apstrādē ir kļuvis ūdeņains, par daudz izšķīdis.
ieķīlātājs Tas, kas dod lietu ķīlā.
derglis Tas, kas ir nerātns un muļķīgs.
šķilums Tas, kas izšķīlies, vai izšķilts, kas radies.
šķīlums Tas, kas izšķīlies, vai izšķilts, kas radies.
butaforija Tas, kas nešķiet īsts, patiess; tas, kas ir ārišķīgs.
traikšēt Tašķīt, lietot ar mēru.
tasnāt Tašķīt, smulēt.
takšķīties Tašķīties, traipīties.
taukmaiņa Tauku bioķīmiskās pārvērtības organismā.
delipidācija Tauku ekstrahēšana ar tauku šķīdinātājiem no audiem vai mikroskopiskiem griezumiem.
zāļkode Tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas.
sviļņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
pundurpūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu.
ķērpjlācītis Tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu.
kokēži Tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis.
miaotse Tauta Dienvidķīnā no tai tautu grupas, runā siamiešu valodai radniecīgu valodu.
idzi Tauta Ķīnā (gk. Sičuaņas provincē), valoda pieder pie ķīniešu-tibetiešu valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
tucji Tauta, dzīvo Ķīnā, Hunanas provinces ziemeļrietumos, arī Hubejas provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, plaši izplatīta ķīniešu valoda un rakstība, tuvu radniecīgi idziem, pakļauti stiprai ķīniešu asimilācijai, animistiskie ticējumi.
še Tauta, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, iedalās 3 cilšu grupās (lani, leji, džuni), dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
palauni Tauta, dzīvo Mjanmas ziemeļaustumos valoda pieder pie monu-khmeru saimes, Indoķīnas seniedzīvotāju pēcteči, pieder pie kalnu moniem, reliģija - budisms, stipras animisma paliekas.
ķīnieši Tauta, Ķīnas pamatiedzīvotāji, runā ķīniešu valodā, ticīgie - gk. budisti, daoieši, konfūcieši.
mongori Tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu.
dunsjani Tautība, dzīvo Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie mongoļu grupas (spēcīga ķīniešu un arābu valodas ietekme), dzīvo starp dunganiem, ar kuriem kopējas kultūras iezīmes, reliģija - islāms.
salari Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām.
pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis.
taji Tautu grupa (siāmieši, laosieši, taji, šani, džuani, hamti, huni, mulaji, maolani, buji, duni, li) dzīvo Indoķīnas valstīs, Ķīnas dienvidos, Indijas ziemeļaustrumos.
Tc Tehnēcijs (ķīm. elements).
oksīdu keramika tehniskā keramika, kuras pamatā ir grūti kūstoši oksīdi, kas veido polikristālisku struktūru; oksīdu keramika ir ķīmiski stabila, dielektriska, ar lielu stiprību augstā temperatūrā.
intensīvā zemkopība tehnisku un ķīmisku palīglīdzekļu, kā arī darba pastiprināts ieguldījums zemkopībā.
silikātu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmiskie, ķīmiskie un termiskie procesi minerālo izejvielu (mālu, kaļķakmens, ģipšakmens u. c.) pārstrādei par silikātmateriāliemun izstrādājumiem (cementu, keramiku, stiklu, betonu u. c.).
ķīmijas tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko paņēmienu lietošana izejvielu pārstrādei gatavā produkcijā.
plastmasu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmisko un ķīmisko procesu lietošana zema molekulārā svara izejvielu pārstrādei polimēros un plastmasās.
izotopu starojuma avots tehnoloģiska iekārta, kas paredzēta radioaktīvo izotopu kodolenerģijas pārvēršanai ķīmiskajā enerģijā, lai realizētu dažādus tehnoloģiskos procesus vai zinātniskus pētījumus.
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
atsāļošana Tehnoloģisks process sāļu satura samazināšanai šķīdumā.
raudzēšana Tehnoloģisks process, kurā mikroorganismu, fermentu vai citu vielu ietekmē notiek pārtikas produkta sastāvdaļu bioķīmiskas izmaiņas.
vienradzis Teiksmains, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar taisnu spirālveida ragu pierē; spēka un šķīstības simbols.
savrupinājums Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā; teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
rezervanta drukāšana tekstilizstrādājuma apdrukāšana ar ķīmisku sastāvu, kas neļauj krāsvielai saistīties ar šķiedru; pēc drukāšanas sastāvu fiksē un drānu krāso
pēcbalināšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar optiskajiem balinātājiem pēc to ķīmiskās balināšanas.
mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas.
apretēšana Tekstilizstrādājumu ķīmiskā apstrāde ar dažādām vielām (antioksidantu, antipirēnu, antiseptiķi, antistatiķi u. c.), lai veidotu tiem noteiktas īpašības.
bruka Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
rukata Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
rukums Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
bravūra Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās.
šķītava Telpa, kur šķīt (1).
stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
topoķīmisks Telpiski ierobežota reaģējošo vielu daļa vai to robežvirsma, kur notiek ķīmiskās reakcijas.
Te Telūrs (ķīm. elements).
kritiskā temperatūra temperatūra, virs kuras metālos, to ķīmiskos savienojumos un sakausējumos izzūd supravadītspēja.
siltumnīcas efekts temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
izotermija Temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
grābšķi Tenkas; pļāpas; nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
eifilīns Teofilīna un etilēndiamīna dubultsāls; balts kristālisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kurā pēta ķīmisko saiti, vielu elektronisko uzbūvi un dažādas vielu īpašības molekulārā līmenī.
internists terapeits, ārsts, iekšķīgo slimību speciālists.
Tb Terbijs (ķīm. elements).
Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.).
ģeoķīmiskā anomālija teritorija, kurā ķīmisko elementu saturs iežos, augsnē, ūdenī, dzīvajos organismos vai citi ģeoķīmiskie rādītāji atšķiras no ģeoķīmiskā fona.
termolīze Termiska disociācija, ķīmiska sadalīšanās, sildot vielu.
termoķīmija Termodinamikas nozare, kas pētī siltuma procesus ķīmiskās reakcijās, vielu agregātstāvokļa maiņās u. tml.
termochēmija Termoķīmija.
politetrafluoretilēns Termoplastisks polimērs [-CF~2~-CF~2~-]~n~ ar izcilu ķīmisko un siltumizturību, elektroizolējošām un antifrikcijas īpašībām; saglabā elastību plašā temperatūras intervālā no -250 līdz +250 Celsija grādiem; lieto ķīmiskajā, elektrotehniskajā un pārtikas rūpniecībā, kosmonautikā, medicīnā u. c.; teflons.
pentaplasts Termoplastisks polimērs, ciets, bezkrāsains produkts, šķīst tikai cikloheksanonā, hlorbenzolā, ķīmiski izturīgs; izmanto cauruļvadu un ķīmisko iekārtu pretkorozijas pārklājumiem, sevišķi precīzu detaļu izgatavošanai mašīnbūvē.
perhlorvinilsveķi Termoplastisks polimērs, polivinilhlorīda papildu hlorēšanas produkts, ko lieto šķiedru, laku, līmju, ķīmiski izturīgu materiālu ražošanā.
tetralīns tetrahidronaftalīns, aromātisks oglūdeņradis C~10~H~12~, šķīdinātājs un degvielas piedeva.
tetrahloretilēns Tetrahlorodekļa rūpniecības blakus produkts, ko iegūst arī apstrādājot pentahloretanu ar kaļķiem, lieto gk. kā šķīdinātāju, līdzīgi citiem hlorētiem etaniem un etileniem.
jodols Tetrajodpirols, gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī.
galils Tetraoksidifosfamīnodiarsēnobenzols, dzeltens, ūdenī, alkoholā un ēterā šķīstošs pulveris, ko lietoja pret sifilisu.
homoousios Tēva un Dēla vienādais dievišķīgums; termins lietots Nīkajas ticības apliecībā, lai noraidītu ariānismu.
pāršķīst Tiekot vārītam, sašķīst, izšķīst.
pūrisms Tieksme pēc morālas stingrības (parasti ārišķīga).
izķīla Tiesas izpildītājs, apķīlātājs, mantas aprakstītājs.
aprakstīšana apķīlājot tiesu izpildītāja darbība, ar ko nodibina apķīlājamās mantas sastāvu.
žordiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds.
žurdiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds.
žurds Tievs kociņš; mazs kruķītis.
jaunperēts Tikko izšķīlies.
noārdīties Tikt izšķīdinātam, aizskalotam u. tml. (piemēram, par iežiem).
vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
dispersoīds Tiktāl sasmalcināta viela, ka tā veido koloidālu šķīdumu.
reverss Tirdzniecības tiesībās - saistība, solījums, kuru paraksta, ieķīlājot (ko).
cišķi Tīri, šķīsti, glīti.
cīsts Tīrs, spodrs, šķīsts.
Ti Titāns (ķīm. elements).
šķērēties Tīties uz velku kokiem (par dzijām); veidoties velkos (par šķīrumu).
begs Tituls, ko piešķīra dižciltīgiem, cilšu priekšniekiem, amata personām; bejs.
kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš.
Th Torijs (ķīm. elements).
šakti Tradicionālajā indiešu mitoloģijā Šivas sieva, sievišķības iemiesojums.
ušu Tradicionālās ķīniešu cīņas mākslas, kas balstās uz filozofiskiem, ētiskiem un psihofiziskiem personības pilnveidošanas aspektiem; specifiska fizisku vingrinājumu sistēma, t. sk. cīņas paņēmieni ar dažādiem ieroču veidiem un bez tiem.
jančins tradicionāls ķīniešu stīgu instruments, kuru spēlē līdzīgi kā cimbalu, sitot pa stīgām ar veserīšiem (ķīniešu "yangqin", "yang chin").
taišķīt Traišķīt.
dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs.
ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē.
lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs.
bises šāviena blīvums trāpījumu skaits mērķī, izteikts procentos no visu skrošu skaita.
laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
elektrolītiskā vanna trauks ar elektrību vadošu šķīdumu, kurā ar elektrisko strāvu panāk vielas sadalīšanos; izmanto elektrisko un magnētisko lauku modelēšanā.
retorte Trauks ar garu uz sāniem noliektu kaklu (ķīmijas laboratorijās, piemēram, šķidrumu pārtvaicēšanai).
galvaniskā vanna trauks ar šķīdumu, kurā, laižot līdzstrāvu, šķīdumā iegremdētas detaļas virsmu pārklāj ar metālisku slāni.
ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt.
mikseris Trauks no domnas krāsnīm vai stāvcepļa iegūtā čuguna saglabāšanai šķidrā stāvoklī, čuguna ķīmiskā sastāva un temperatūras izlīdzināšanai un sēra atdalīšanai.
ekmolīns Triprotamīnsulfāta 0,5% šķīdums, kas spēj paildzināt un pastiprināt penicilīna un citu antibiotiku darbību.
trifalangisms Trīs falangas rokas vai kājas īkšķī, attīstības anomālija.
panorāmfotokameras Trīs vai vairāk fotokameras, kas izvietotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās.
buči Trīskājains steķītis zvejas laivas atbalstīšanai, to novietojot krastā.
špēdelīna Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā.
špēdelītis Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā.
godē trīsstūrveida piegriezuma svārki (ar ķīļveida ielaidumiem apakšdaļā).
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties.
trombolīze Tromba atmiekšķēšanās vai izšķīšana.
trušiņš Trusītis, zaķītis.
zaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī kaķa gads.
Kaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads.
pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību.
Tu Tūlijs (ķīm. elements), tagad - Tm.
Tm Tūlijs (ķīm. elements).
pļurināties Tūļāties; bezmērķīgi darboties.
kreolīns Tumši brūns, eļļains dezinficējošs šķīdums; krezola un ziepju šķīdums.
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai; turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos.
šķidrais stikls ūdenī izšķīdināts šķīstošais stikls.
ūdens salinitāte ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums gramos uz vienu kilogramu ūdens; izsaka promilēs (‰).
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē).
dispersās krāsvielas ūdenī mazšķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto acetātšķiedru un sintētisko šķiedru izstrādājumu krāsošanai un drukāšanai.
lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.).
kublu krāsvielas ūdenī nešķīstošas dabas un sintētiskās krāsvielas; lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai un drukāšanai (kublu krāsvielu šķīstošā forma ir kublasoli).
kubla krāsvielas ūdenī nešķīstošas organiskas krāsvielas, kas bāziskā vidē reducējas ar Na2S2O4 par šķīstošiem leikosavienojumiem.
sēra krāsvielas ūdenī nešķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto galvenokārt celulozes šķiedru tekstilizstrādājumu krāsošanai.
pildviela ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi.
pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi.
tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu un augu sastāvā.
pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā.
neirokeratins Ūdenī nešķīstošs proteīnu un lipīdu komplekss, kas mielīna apvalkā veido tīklveida struktūru.
akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
ferredoksīni Ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kuru sastāvā ietilpst dzelzs.
tiešās krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; lieto, piemēram, celulozes tekstilizstrādājumu krāsošanai.
katjonu krāsvielas ūdenī šķīstošas sintētiskās krāsvielas; tekstilrūpniecībā lieto akrilšķiedru izstrādājumu krāsošanai un drukāšanai.
mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins.
poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
polietilēnoksīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs. [-CH2-CH2O-]n; lieto šķīstošu plēvju un diegu izgatavošanai, par biezinātāju lateksiem u. c.
pseidoglobulīns Ūdenī šķīstošu globulīnu frakcija, kas izgulsnējama puspiesātinātā amonija sulfāta šķīdumā.
dehidrātēšana Ūdens atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma.
notekūdeņu attīrīšana ūdens mehāniska, bioloģiska un ķīmiska attīrīšana, kas notiek vairākos posmos.
bioķīmiskais skābekļa patēriņš ūdens piesārņotības raksturotājs - skābekļa daudzums miligramos, kas vajadzīgs vienā litrā esošo vielu bioķīmiskai oksidēšanai.
hidratācija ūdens pievienošana vielai ķīmiskā reakcijā.
ūdens agresivitāte ūdens spēja ķīmiskās reakcijās ārdoši iedarboties uz iežiem, kā arī dažādām būvēm.
ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
smidzināšana Ūdens vai šķīdumu izsmidzināšana sīku pilienu veidā.
ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sālu.
Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers.
ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
dehidrēšana Ūdeņraža atskaldīšana no kāda ķīmiska savienojuma.
pH Ūdeņraža eksponents - fizikālķīmisks lielums šķīduma skābuma vai bāziskuma kvantitatīvai raksturošanai: neitrālu ūdens šķīdumu pH ir 7, skābu - mazāks par 7, bāzisku - lielāks par 7.
skābums Ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumos.
H Ūdeņraža ķīmiskais simbols.
perhidrols ūdeņraža peroksīda (H~2~O~2~) 27,5-31% šķīdums ūdenī, spēcīgs oksidētājs.
hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē.
hidrogenizācija Ūdeņraža pievienošanās dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē.
hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā.
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
farmakoterapija Universāla daudzu slimību ārstēšanas metode ar ķīmiskiem medicīnas līdzekļiem.
Hongha Upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā).
Agno upe Filipīnās (_Agno_), Lusonas salā, ietek Dienvidķīnas jūras Lingajenas līcī.
Abra upe Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūrā.
Avijegi upe Igaunijā (_Avijõgi_), Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezerā pie Lohusū.
Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā.
Rannapungerja upe Igaunijā, Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezera Ziemeļu galā.
Pirita upe Igaunijā, Harju apriņķī, garums - 100 km, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Baltijas jūras Tallinas līcī.
Vazalemma upe Igaunijā, Harju apriņķī, ietek Baltijas jūras Kurkses šauruma austrumu daļā.
Leivajegi Upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka.
Emajegi upe Igaunijā, iztek no Pihajerva Valgas apriņķī, Otepes augstienē, caurtek Vertsjervu, ietek Peipusa ezerā, garums - \~250 km.
Vehandu upe Igaunijā, iztek no Vagulas ezera Veru apriņķī, līkumojot šķērso Pelvas apriņķi, ietek Lemmejerva dienvidu galā.
Amme upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka.
Laeva upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka.
Lintsi upe Igaunijā, Jervas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
Pernu Upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī.
Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka.
Vihterpalu upe Igaunijā, Lēnes un Harju apriņķī, ietek Baltijas jūras Kurkses šaurumā.
Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu.
Ahja upe Igaunijā, Pelvas un Tartu apriņķī, Emajegi labā krasta pieteka.
Pādrema upe Igaunijā, Pērnavas apriņķī, iztek no Tehelas ezera, ietek Rīgas līča ziemeļu daļā.
Enge upe Igaunijā, Pērnavas un Raplas apriņķī, Velizes kreisā krasta pieteka.
Vigala upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Velizes labā krasta pieteka.
Velize upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Vigalas kreisā krasta pieteka.
Keila upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums.
Vēna upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, ietek Somu līcī.
Keru upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
Vendra Upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
Purtse upe Igaunijā, Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Somu līča Narvas līcī.
Peduste upe Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā, ietek Rīgas līcī.
Kēpa upe Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī, ietek Peipusa ezerā.
Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka.
Raudna upe Igaunijā, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Hallistes labā krasta pieteka tās lejtecē.
Lobu upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Eru līcī.
Valgejegi upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, ietek Somu līča Haras līcī.
Sodla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, Jegalas labā krasta pieteka.
Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu.
Menamčaopraja Upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama.
Jandzi Upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe.
Sidzjana Upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu.
Liaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī.
Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka.
Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā.
Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka.
Aunuva upe Lietuvā (_Aunuva_), Šauļu apriņķī, Ventas pietekas Šatrijas kreisā krasta pieteka.
Jiesa upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
Peršēķe upe Lietuvā, Alītas un Kauņas apriņķī, Nemunas kreisā krasta pieteka.
Nevēža upe Lietuvā, Panevēžas un Kauņas apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 210 km, uzņem \~70 pieteku.
Kražante upe Lietuvā, Šauļu apriņķī (izteka Telšu apriņķa austrumu malā), Dubīsas labā krasta pieteka.
Dauģīvene upe Lietuvā, Šauļu apriņķī, Mūšas labā krasta pieteka
Šušve upe Lietuvā, Šauļu un Kauņas apriņķī, Nevēžas labā krasta pieteka.
Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka.
Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī.
Babrunga Upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera.
Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka.
Virinta upe Lietuvā, Utenas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka.
Žeimena upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Nēres labā krasta pieteka.
Siesarte upe Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī, Šventojas kreisā krasta pieteka.
Viļņa upe Lietuvā, Viļņas apriņķī, Nēres kreisā krasta pieteka
Radžana Upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces.
Amūra Upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā.
Spāre Upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī.
uratolīze Urātu ķīmiska šķelšana vai šķīdināšana.
oligohidrūrija Urīna izdalīšanās, kurā ir liela izšķīdušo vielu koncentrācija.
hemolitolīze Urīnceļu akmeņu medikamentoza izšķīdināšana dzerot daudz šķidruma un lietojot spazmolītiskus līdzekļus.
litoklizma Urīnpūšļa skalošana akmeņu šķīdināšanai vai aizvākšanai.
urķis Urķīgs cilvēks.
pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam.
deidvuds Uz koka kuģiem - vadņu pildklucis, novietots starp priekšvadni un pakaļvadni un ķīli.
skritēlis uz pakauša riņķī sagriezušies mati.
plēsums Uzarts (piemēram, neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības un samērā maza nezāļainība.
ķīmiskais uzbrukums uzbrukums ar ķīmiskajiem ieročiem.
piepūtināt Uzkrāt (ūdeni dzirnavu dīķī).
ķīmiskā tīrītava uzņēmums, kas ķīmiski tīra apģērbu
Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers.
uzsēšanās Uzsēšanās uz sēkļa - apstāšanās un palikšana uz vietas, ja peldlīdzekļa korpuss vai ķīlis atbalstās pret ūdenstilpes dibenu (grunti).
mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem.
gūņoties uztaisīt šķību kupri.
uztrašķīt Uztašķīt.
rulo Uztinams priekškars no auduma vai šauriem ar aukliņām saistītiem koka spieķīšiem.
bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni.
hidrodinamiskās vadotnes vadotnes, kas strādā šķidrās berzes režīmā ar eļļas slāni starp kustīgajām virsmām, kuru veido spiediens, kas rodas speciālās ķīļveida rievās, ja ir noteikts pārvietošanās ātrums.
ķeģis Vadzis, ķīlis.
kaļķaļģes Vairākas, dažādām grupām piederīgas aļģes, kam šūnu apvalki satur no ūdens šķīduma ņemtu kaļķi, vai arī tas pārklāj aļģi no virsas.
vandīties Vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
poliķīmijterapija Vairāku dažādu ķīmijterapeitisku līdzekļu vienlaikus lietošana.
eka-elementi Vairāku ķīmisko elementu nosaukumi, ko Mendeļejevs uzņēma savā ķīmisko elementu periodiskā sistēmā, iekams paši šie elementi vēl bij atrasti.
metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem.
ģenezistāze Vairošanas pārtraukšana, piem., ķīmisku vielu ietekmē.
sērūdeņražskābe Vāja skābe - sērūdeņraža šķīdums ūdenī.
slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša neorganiska polimēra skābe.
hromskābe Vāji disociēta skābe, veidojas, šķīstot ūdenī hroma anhidrīdam; brīvā veidā nav izdalīta.
kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki.
kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
izolējošās valodas valodas, kurās vārdi parasti sastāv no vienas vai vairākām vienzilbes saknēm, kuras var lietot patstāvīgi (piemēram, senā ķīniešu valoda).
indoķīniešu valodas valodu grupa, kas aptver ķīniešu, tibetiski-birmāniskās un tai valodas, ko runā Ķīnā, Tibetā, Birmā un Indoķīnas pussalā.
Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
valkšķība Valšķība.
valšķis Valšķīgs cilvēks.
valkšķīgs Valšķīgs.
vaļšķīgs Valšķīgs.
patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
sālījums vārāmā sāls šķīdums (parasti konservēšanai).
sālsūdens Vāramā sāls ūdensšķīdums.
nevīrišķīgs Vārgs, tāds, kas nav vīrišķīgs.
Šusts Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" bijušais nosaukums.
zaķīšāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" iedzīvotāji.
Zaciši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" nosaukuma variants.
Zatiši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" nosaukuma variants.
Amadiss Varonis daudzos bruņinieku romānos; šķīsts un nelabojams ideālists.
sabļurt vārot izšķīdināt.
vecišķums Vecišķība (1).
vecišķums Vecišķība (2).
āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem.
apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām.
gravēt Veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
sintezēt Veidot (ķīmisku savienojumu) pēc dabā esoša savienojuma parauga.
savrupināt Veidot (teikuma locekļa, teikuma locekļa grupas) sintaktisku nošķīrumu teikumā.
novirzītais vējš vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās.
diskontēšana Vekseļa ieķīlāšana bankā.
šeņ sjaņ vēlajā daoismā svētie nemirstīgie, kas sasnieguši augstāko pilnību, ar "iekšējās alķīmijas" palīdzību radot sevī "jaunu apgarotu ķermeni".
ekstrakts vēlamā produkta šķīdums ekstrahentā.
materiālu radiācijas modificēšana vēlamo fizikālo un ķīmisko īpašību izveidošana, izmantojot materiālu radiolīzes izraisītās pārmaiņas.
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
šķiemele Velku šķīruma vieta.
šķiemena Velku šķīruma vieta.
šķirums Velku šķīruma vieta.
infernale Velnišķīgi.
velnāži Velnišķīgi.
mefistofelisks velnišķīgs, sātanisks, dēmonisks; sarkastisks.
jodisks Velnišķīgs.
velnāds Velnišķīgs.
bess Velns, nešķīstenis.
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
rida Veltīga, bezmērķīga rīkošanās.
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
aizvemt Vemjot notašķīt, aptraipīt.
vārtu vēna vēna, kurā ieplūst asinis ar izšķīdušām barības vielām no zarnām.
velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
servils Verdzisks, lišķīgs, parasti politiski, iztapīgs.
servilisms Verdziskums, lišķīgums, parasti politiska, iztapība.
vērķis Vērķīzeris.
vērķmese Vērķīzeris.
cilindriskā vērstuve vērstuve, kuras virsmu veido savstarpēji paralēlas veidules apmēram 45° leņķī pret kustības virzienu; labi irdina tikai vieglas smilts augsnes.
pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā).
Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
triviālais nosaukums vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
buferšķīdums Vide, kas spēj stabilizēt pati savu skābuma vai bāziskuma pakāpi; lieto ķīmijas tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā.
Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas.
konversija vides vai vielas pāreja citā stāvoklī, ķīmiska reakcija; šās pārejas vai reakcijas norises pakāpe, dziļums.
concha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
koncha Viduslaikos: priesteru šķīstīšanās bļoda, eljes trauks.
Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks.
kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm.
kanadols Vieglais petrolēteris jeb gazolīns, lieto tehnikā kā šķīdinātāju, ļoti reti arī dziedniecībā.
lodstikls Viegli kūstošs stikls, ko lieto metāla, stikla, keramikas u. c. materiālu savienošanai lodējot; ķīmiski un termiski saderīgs ar lodējamiem materiāliem.
retrogradācija Viegli šķīstošu fosforskābes savienojumu pārveidošanās grūtāk šķīstošos savienojumos.
difluents Viegli tekošs vai šķīstošs.
šaulība Vieglprātība, aušība, muļķība.
tukšgalvība Vieglprātība, muļķība.
tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā.
vieķī Vieķī likt - turēt prātā, ievērot.
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
Ķīnas māli viela (tehnoloģiski apstrādāts māls), ko lieto par iekšķīgo absorbentu saindēšanās gadījumā.
eliksīrs Viela alķīmijā, kas vienkāršos metālus spēj pārvērst zeltā.
darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
bufers Viela vai vielu sistēma šķīdumā, kas novērš ūdeņraža jonu koncentrācijas maiņu, ja šķīdumam pievieno skābi vai sārmu.
atšķaidītājs Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
kristallāts Viela, kas izdalās kristālu veidā karstam piesātinātam šķīdumam atdziestot.
inhibitors Viela, kas kavē kādas ķīmiskas reakcijas norisi vai nomāc fizioloģisku norisi.
šķidrinātājs Viela, kas ko šķidrina; šķīdinātājs.
korozijas inhibitors viela, kas palēnina vai pārtrauc metālu korozijas ķīmisko reakciju, un ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret metāla daļu rūsēšanu; daži korozijas inhibitori metāla virsmu arī pasivē.
cietinātājs Viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju.
auksoflors Viela, kas pastiprina kāda ķīmiska savienojuma fluorescences intensitāti.
reakcijas viela viela, kas piedalās ķīmiskā reakcijā.
abiurēts Viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju.
ķīmiskais antidots viela, kas savienojas ar indi nešķīstošā vai nekaitīgā ķīmiskā savienojuma.
elektrolīts Viela, kas šķīdumā vai izkausētā stāvoklī sadalās jonos.
batoflors Viela, kas vājina kāda ķīmiska savienokjuma fluorescences intensitāti.
bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
ceroleīns Viela, ko atrod bišu vaskā, šķīst alkoholā; taukskābju maisījums.
timohidrohinons Viela, ko atrod urīnā pēc timola iekšķīgas lietošanas un kas krāso urīnu zaļā krāsā; sastopams arī dabiskajās eļļās.
nitroprusidnātrijs Viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi.
depolarizators Viela, ko izmanto, lai no ķīmisko strāvas avotu elektrodiem tiktu absorbētas gāzes.
absorbētājs viela, ko pievieno kosmētikas līdzekļiem un kas uzņem ūdenī vai eļļā izšķīdušas vai smalki disperģētas vielas
ķīmiskais elemets viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
katalizators Viela, kura izmaina ķīmiskas reakcijas ātrumu, bet kuras sastāvs reakcijā ķīmiski neizmainās.
savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
šķīdinātājs viela, kurā šķīst cita viela
filozofu akmens viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
radioaktīvā viela viela, kuras sastāvā ķīmiskā savienojuma vai piejaukuma veidā ietilpst radioaktīvo elementu atomi.
substrāts Viela, vide, kas ir nepieciešama kāda, parasti ķīmiska, procesa norisei.
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
titrs vielas daudzums gramos vienā šķīduma mililitrā.
aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties.
eluēšana Vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu), elocija.
krioprecipitācija Vielas izgulsnēšana, pazeminot šķīduma temperatūru.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
autoradiolīze Vielas ķīmiska pārvēršanās tā radioaktīvā starojuma ietekmē, kuru izraisa šīs vielas sastāvā ietilpstošo radioaktīvo elementu sabrukšana.
struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O.
flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti.
hilotropija Vielas spēja bez ķīmiskām pārvērtībām mainīt agregātstāvokli, piem., no cieta uz šķidru, no šķidra uz gāzveida.
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu; šādas spējas kvantitatīvais raksturojums.
sārmšķīdība Vielas šķīdība sārmā.
koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības.
liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst.
detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai.
destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana.
antiseptiskie līdzekļi vielas, kas iznīcina uz ādas vai gļotādas mītošus mikroorganismus vai kavē to attīstīšanos, piem., joda šķīdums spirtā, kālija permanganāts.
nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu.
porveidotāji Vielas, kas, pievienotas polimēram, fizikālu vai ķīmisku pārvērtību rezultātā rada tajā slēgtas vai vaļējas poras; porofori.
antiblastiskie līdzekļi vielas, ko izmanto ļaundabīgo audzēju ķīmijterapijai; pretvēža līdzekļi.
elektroosmofiltrācija Vielu atdalīšana šķīdumā, filtrējot caur atgriezeniskās osmozes membrānām, kam pievada elektrisko strāvu.
gravimetrija Vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīvās analīzes metode, kur mērī noteiktā veidā iegūtas vielas masu.
vielmaiņa vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju; metabolisms.
ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām.
fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu.
Kuņluņs Viena no garākajām un augstākajām kalnu sistēmām Āzijā (ķīm. val. "Kunlun Shanmai"), Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - līdz 600 km, augstākā virsotne - 7723 m.
alotrops Viena no kāda ķīmiskā elementa stāvokļa modifikācijas formām, ja tas var pastāvēt dažādās formās.
dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
tetrationskābe Viena no politionskābēm, kuras nātrija sāli iegūst darbojoties uz nātrija tiosulfāta šķīdumu ar jodu, no kura viegli iegūt citus šīs skābes sālis - tetrationatus.
tedžass Viena no tatvām - oranžs vienādmalu trīsstūris ar smaili uz augšu - alķīmijas un rituālās maģijas, smalkā elementa "uguns" un manipūra čakras simbols.
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
izotopi Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu paveidi, kuriem ir vienādi kodolu elektriskie lādiņi, bet dažādi masas skaitļi.
plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā).
modifikācija Viena un tā paša ķīmiskā savienojuma pastāvēšana dažādos veidos ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām.
diagonāllīnija Viena vai divkārša diagonāla līnija (sākot ar 6 punktiem un vairāk) ķīmisku formulu salikumiem.
apakšraksts Viena vai vairākas rakstzīmes, kas izdrukātas nedaudz zemāk par apkārtējo tekstu un ko parasti izmanto matemātikā un ķīmijā.
deiterācija Viena vai vairāku deitērija atomu ievešana ķīmiskā savienojumā līdzīga skaita parastā ūdeņraža (protija) atomu vietā.
oksidēšana Viena vai vairāku elektronu atņemšana atomam ķīmiskā reakcijā.
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā.
maisījums Viendabīga vide, kas sastāv no ķīmiski nesaistītiem komponentiem.
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās.
sfenoīds Vienkārša kristāla forma, kas sastopama tikai kopā ar citām formām, sastāv no 2 plāksnēm, kas krustojas kādā leņķī.
glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
formaldehīds vienkāršākais aldehīds HCHO, metilspirta oksidācijas produkts, bezkrāsas gāze ar asu smaku; izšķīdināts ūdenī, veido formalīnu.
etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa.
albumīni Vienkāršākās, ūdenī šķīstošās olbaltumvielas ar samērā mazu molekulsvaru.
skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā.
globulīni Vienkāršās olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos.
konjugētās saites vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
skleroproteīns Vienkāršs ūdenī nešķīstošs proteīns ar šķiedrainu struktūru, piem., kolagēns, keratīns u. c.
asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu.
šķenis Vienkoča laivas ķīlis.
šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās).
Bēra likums viens no elektronspektroskopijas un ķīmiskās analīzes metožu pamatlikumiem, saskaņā ar kuru šķīduma optiskais blīvums ir tieši proporcionāls izšķīdinātās vielas koncentrācijai.
u-vei Viens no galvenajiem daoisma ētikas principiem, ko pārņēmuši ķīniešu un japāņu budisti.
Nihongi Viens no japāņu mitoloģijas galvenajiem avotiem, radies ap 720. gadu, kurā ietverti arī ķīniešu un korejiešu mīti, kā arī dinastiju hronikas.
ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
šikings Viens no ķīniešu literatūras svarīgākiem pieminekļiem, "dziesmu grāmata".
modālisms Viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni.
atmosfēras gaisa aizsardzība viens no vides aizsardzības veidiem, kas paredz aizsardzību pret atmosfēras gaisa piesārņošanu ar cilvēkam kaitīgām ķīmiskām vielāmun putekļiem, kā arī pret radiāciju un troksni, pārmērīgu sasilšanu.
transepts Viens vai vairāki šķērsjomi, kas taisnā leņķī šķērso garenisko jomu (parasti sakrālajās celtnēs).
kurlops Vientiesīgs, muļķīgs cilvēks.
nenožs Vientiesīgs, pamuļķīgs cilvēks.
ielaidens Vientulīgs, nošķīries, ievilcies sevī.
pamirkšīt Vienu reizi mirkšķināt (ar acīm); pamirkšķīt.
miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu.
monovalents Vienvērtīgs (ķīmiskais elements vai atomu grupa).
šekums vieta, kur divi ceļi saplūst asā leņķī.
griezenis Vieta, kur zirgi, ejot riņķī min mālus.
celnovokaīns Vietējās anestēzijas līdzeklis, novokaīna un karboksimetilcelulozes savienojums, darbojas ilgāk nekā novokaīns; sintezēts Latvijas ZA Koksnes ķīmijas institūtā, izpētīts Rīgas Medicīnas institūtā.
ķilpe Vijoles steķītis.
šļugurēt Vīkšķīties, darboties gar bērnu.
šķobīt Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
šķobīties Vilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
plīstošs vilnis vilnis ar lūstošu, putās izšķīdušu galotni, kas novērojams vietās, kur krasi samazinās jūras dziļums.
pseidomorfoze Viltus kristāls, kura forma neatbilst attiecīgā minerāla kristāliskā režģa uzbūvei, bet ir pārmantota no cita aizvietota vai izšķīduša kristāla.
žulnīt Vīļāt, bezmērķīgi spaidīt, mīcīt.
mačo Vīrietis, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un nevērību pret sievietēm (termins cēlies Latīņamerikā).
vīrešķība Vīrišķība.
vīrestība Vīrišķība.
virilitāte Vīrišķība.
anandrija Vīrišķības trūkums, mazdūšība.
abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram).
puišelnīca Vīrišķīga izskata meitene; puišala.
puišala Vīrišķīga izskata meitene.
azbesta vecene vīrišķīga sieviete - fiziski spēcīga, māk un pati veic tradicionālos vīriešu darbus.
kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
virils Vīrišķīgs, vīrišķs.
vīrestīgs Vīrišķīgs.
Virķēnskolas grāvis Virķēnmuižas grāvis, Virķītes pieteka.
Virķe Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķene Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķupīte Virķīte, Rūjas pieteka.
Virķēnmuižas grāvis Virķītes labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Virķēnskolas grāvis.
aktīvā virsma virsma, uz kuras norisinās apskatāmie fizikālie un ķīmiskie procesi.
hidrofobās piedevas virsmaktīvas vielas (piem., silikoni), kas, adsorbējoties uz materiālu virsmas, izveido ūdenī nešķīstošus ķīmiskos savienojumus un novērš ūdens uzsūkšanu.
attaukošana Virsmas atbrīvošana no eļļām, ziežvielām u. c. taukiem, tos šķīdinot, emulģējot vai ķīmiski noārdot.
divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga.
punktveida korozija virsmiskās korozijas veids: metāla izstrādājumu materiāla vietumēja sairšana apkārtējās vides korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā, veidojot virsmā rūsas punktus.
aktinofāgs Vīruss, kas izšķīdina inficētas aktinomicētes.
apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības.
jatroķīmija Virziens medicīnā 16.-18. gs., kas slimības rašanos izskaidroja ar ķīmisko procesu traucējumiem organismā un meklēja to ārstēšanai ķīmiskas vielas (piem., sāļus, metālus).
apkārteņš Visapkārt, riņķī apkārt.
apleju Visapkārt, riņķī apkārt.
Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
ronds Visi dejotāji riņķī sastājušies.
virszemes ūdeņi visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti — arī teritoriālie ūdeņi.
molekula Vismazākā vielas daļiņa, kurai piemīt visas attiecīgajam savienojumam raksturīgās ķīmiskās īpašības.
āķīgums Vispārināta īpašība --> āķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ārišķība Vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1).
bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2).
bezmērķība Vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
brīnišķīgums Vispārināta īpašība --> brīnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
dumjība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
iešķībums Vispārināta īpašība --> iešķībs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kašķība Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kašķīgums Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kraukšķīgums Vispārināta īpašība --> kraukšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietišķīgums Vispārināta īpašība --> lietišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (1).
lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (2).
lišķība Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība.
lišķīgums Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lišķība.
muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neķītrums Vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neķītrība (1).
neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nešķīdība Vispārināta īpašība --> nešķīstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nešķīstība Vispārināta īpašība --> nešķīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nešķīstums Vispārināta īpašība --> nešķīsts.
nevīrišķība Vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs.
niķība Vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (1).
niķīgums Vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
niķība Vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (2).
niķīgums Vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pašmērķīgums Vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašmērķība.
pašmērķība Vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
sevišķums Vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (1).
sevišķums Vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (2).
sievietība Vispārināta īpašība --> sievietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sievišķība (1).
sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (1).
sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (2).
sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
stulbums Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbība (1); arī muļķība (1).
stulbība Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbums (1); arī muļķība (1).
šķībums Vispārināta īpašība --> šķībs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķībums Vispārināta īpašība --> šķībs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķīstība Vispārināta īpašība --> šķīsts 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķīstība Vispārināta īpašība --> šķīsts 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šķīstums Vispārināta īpašība --> šķīsts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šķidrums.
tēvišķīgums Vispārināta īpašība --> tēvišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķums; tēvišķība.
tēvišķums Vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķīgums; tēvišķība.
valšķīgums Vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķība.
valšķība Vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķīgums.
velnišķīgums Vispārināta īpašība --> velnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķums; velnišķība.
velnišķība Vispārināta īpašība --> velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums, velnišķums.
velnišķums Vispārināta īpašība --> velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība.
vīrišķīgums Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (1).
vīrišķība Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vīrišķīgums Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (2).
vīrišķība Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ķimizācija Vispusīga ķīmisko materiālu un ķīmisko pārstādes procesu un metožu ieviešana.
ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs).
visriņķiem Visriņķī.
ķīlu zīmju konversija visu vai atsevišķas sērijas visu hipotekāro ķīlu zīmju izpirkšana par nominālvērtību hipotekārās kredītiestādes noteiktajā izpirkšanas brīdī.
diacetils Visvienkāršākais diketons; ūdenī šķīstošs šķidrums, kas piešķir sviestam tā īpatnējo smaržu.
izopropilspirts Visvienkāršākais otrējais spirts CH3CH(OH)-CH3, labs šķīdinātājs.
ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns.
priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē.
Hanoja Vjetnamas galvaspilsēta, atrodas Honghas krastos, 130 km no Dienvidķīnas jūras, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra.
Tonkina Vjetnamas ziemeļu daļas, kas 1884.-1945. g. ietilpa bijušajā Francijas kolonijā, t. s. Franču Indķīnā, agrākais nosaukums.
W Volframs (ķīm. elements).
Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna.
radiāla griezuma zāģmateriāli zāģmateriāli, kam to gadskārtas ir taisnā (vai gandrīz taisnā) leņķī pret plato skaldni.
antiseptizēšana Zāģmateriālu virsmas sekla piesūcināšana ar indīgu ķimikāliju šķīdumiem, kas īslaicīgi (4-6 nedēļas) pasargā zāģmateriālus no zilēšanas un pelēšanas.
Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā.
pienenieks Zaļais ķauķītis.
Phylloscopus trochiloides zaļais lapuķauķis jeb zaļais ķauķītis.
piroplazmīns Zaļgani dzeltens pulveris, viegli šķīst ūdenī, 1% šķīdumā lieto asins parazitāro slimību profilaksei un ārstēšanai.
hidroponā barība zaļmasa, kas iegūta, izdiedzējot graudus bez augsnes, ūdens un minerālsāļu šķīdumos un augsnes aizstājējos; ar vitamīniem un proteīnu bagāts barības līdzeklis putniem, kažokzvēriem, jaundzīvniekiem un vaisliniekiem.
hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
vienādspārne Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Isopterygium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā.
oleāts Zāļu līdzekļa šķīdums oleīnskābē, piem., cinka, hinīna u. c.
mikstūra Zāļu vielu šķīdinājums uzlējumos, novārījumos.
zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
punka zara vieta baļķī vai citā kokmateriālā.
apdarināšana Zaru nociršana vai nogriešana kokam; lapu nošķīšana stādam.
Sibīrijas ķauķītis zeltgalvas ķauķītis.
Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis.
piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni.
Au Zelts (ķīm. elements).
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - divu morfoloģiski vienādu, bet fizioloģiski un bioķīmiski atšķirīgu gametu (dzimumšūnu) saplūšana.
atmofilie elementi Zemes atmosfērai raksturīgie ķīmiskie elementi.
žāklis Zemes gabals starp diviem ceļiem, kas krustojas šaurā leņķī.
homsteds Zemes gabals, ko (pēc 1862. g. likuma) ar atvieglotiem noteikumiem piešķīra amerikāņiem un ieceļotājiem, kuri kļuva par ASV pilsoņiem.
ģeozinātne Zemes kā kopuma izpēte, zinātnes nozare, kurā apvienotas vairākas tradicionālas atziņu jomas, piemēram, ģeoloģija, meteoroloģija, okeanogrāfija, ģeofizika, ģeoķīmija un paleontoloģija.
nodale Zemes nodale - zemes gabals, piešķīrums; zemes piešķiršana, iedalīšana.
bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
cilmiezis zemes virspusē esošo iežu horizonts, kurā bioloģisko un bioķīmisko procesu un cilvēku darbības ietekmē veidojas augsnes.
zemes reģistrs zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus.
Pakri rags zemesragas Igaunijas Harju apriņķī, Pakri pussalas ziemeļrietumos.
Ķurmrags Zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē, 7 km uz ziemeļiem no Tūjas, kas ķīļveidīgi iestiepjas līcī un veido nelielu, maz izteiktu pussalu, tā ziemeļu daļu veido 5 m augsts abrāzijas stavkrasts, 1923. g. uzbūvēta bāka; Ķirmesrags; Ķurmarags.
Serves rags zemesrags Serves pussalas dienvidos, Igaunijas Sāmsalas apriņķī.
Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m.
Menamas zemiene zemiene Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mae Nam plain"), starp Tanentaundži grēdu rietumos un Koratas plato austrumos, Taizemē, garums — \~500 km, platums — līdz 200 km, platība — 100000 kvadrātkilometru.
laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā.
iloti zemkopji senajā Spartā, viņi piederēja valstij un viņu sabiedriskais stāvoklis gandrīz neatšķīrās no vergu stāvokļa.
Čionsona grēda zemu un vidēji augstu kalnu sistēma Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums - 1300 km, augstums - līdz 2711 m
biatlons Ziemas sporta veids - stafetes slēpojums un šaušana mērķī.
subarieši Ziemeļu Mezopotāmijas pirmssemītu laikmeta iedzīvotāju nosaukums ķīļu rakstu pieminekļos.
ziepjūdens Ziepju šķīdums ūdenī.
ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt.
krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils.
frisbijs Zīmols: plastmasas disks, ko lieto dažādās mešanas spēlēs; lidojošais šķīvītis.
ballistiskā līkne zināmā leņķī pret horizontu brīvi sviesta ķermeņa kustības trajektorija Zemes pievilcējspēka ietekmē.
indosinistika Zinātne par indoķīniešu valodām.
kosmoķīmija Zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos.
agroķīmija Zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā; pēta ķīmiskos un bioķīmiskos procesus augsnē un augos, augu barības vielu apriti, mēslojuma ietekmi uz augsni un augiem.
mikroķīmija Zinātne par ķīmiskās sintēzes un analīzes veidiem, kad tās jāizdara ar ļoti maziem vielas daudzumiem, piem., ar miligramiem.
agrikultūrķīmija Zinātne par ķīniskām parādībām lauksaimniecībā kultivējamo augu mājkustoņu dzīvē.
metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
biometeoroloģija Zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem.
bioķīmija Zinātne, kas pētī dzīvās dabas fizikāli ķīmiskās un ķīmiskās parādības.
hidroloģija Zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu.
asirioloģija Zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu).
ballistika Zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē.
hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības.
radiācijas ķīmija zinātnes nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā.
femtoķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas ārkārtīgi īsos laika sprīžos, kuri atbilst sekundes miljardās daļas miljondaļām jeb femtosekundēm.
ainavu ģeoķīmija zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko elementu migrāciju ainavapvalkā.
kristālķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko saiti starp atomiem un to telpisko izvietojumu kristālos.
hidroinženierzinātne Zinātnes nozare, kas veic ūdeņos notiekošo bioloģisko, ķīmisko un fizikālo procesu analīzi, izstrādā inženiertehniskos paņēmienus un metodes ūdeņu izmantošanai un aizsardzībai.
histoķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta ķīmiskos procesus audos un šūnās.
polimēru ķīmija zinātnes nozare, kurā pēta polimēru sintēzi, to sastāvu, struktūru un ķīmiskās īpašības.
kodolķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta sakaru starp vielas ķīmiskajām īpašībām un tās atomu kodolu pārvērtībām.
hemotronika Zinātnes un tehnikas virziens, kas aptver dažādu informācijas uztveršanai, pārveidošanai un glabāšanai izmantojamu elektroķīmisku ierīču teorētiskos pamatus, tehnoloģiju un lietojumu.
hetoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī seno hetu-luviešu valodu grupas tautu valodas, vēsturi un kultūru, atšifrē ķīļu rakstus.
gomfoze Zoba saistauda savienojuma veids ar alveolas ligzdu; ieķīlējums.
ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām.
zvaigžņu evolūcija zvaigžņu fizikālo raksturlielumu, iekšējās uzbūves un ķīmiskā sastāva maiņa laika gaitā.
kārbe Zvejas laiva, kuras garums pa ķīli - 8-9 m, platums - 2-3 m, dziļums - ap 1 m; lieto gk. lašu zvejā Daugavas lejas galā un jūrā pie Daugavas.
izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju.
vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns.
svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
zvaigžņu atmosfēru fizika zzaigžņu fizikas nozare, kurā pēta fizikālos apstākļus (temperatūru, spiedienu, blīvumu, gāzu masu kustību) zvaigžņu atmosfērās un to ķīmisko sastāvu, izmantojot spektrālanalīzi u. c. metodes.
dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot.
bilihumīns Žultsakmeņu nešķīstošā daļa.

ķī citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: