Paplašinātā meklēšana

Meklējam ē.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
in spe _burtiski_ "cerībā"; nākotnē.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
izohronais "Ethernet" tīkls _Ethernet_ tīkls, kurā realizētas reāllaika audio un video pārraides iespējas.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
Xmas _saīsinājums (Christmas)_ - Ziemassvētki.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
sulfonilgrupa -SO~2~ -, divvērtīga grupa.
-morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
-morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
āči "A" klases skolēni.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
bēči "B" klases skolēni.
bēbītis "B" klases skolēns.
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
sine cura "bez rūpēm"; sinekūra.
vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
cēči "C" klases skolēni.
homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
C. L. "citato loco"; minētajā vietā (grāmatā, dokumentā).
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
nouvelle vague "jaunais vilnis"; jauns virziens, piemēram, mākslā.
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
ese "S" veidīgs ķēdes posms.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
traduttore, traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
aut caesar, aut nihil "vai nu Cēzars, vai nekas"; visu vai neko.
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
aizkaita (Aizturēts, apvaldīts) naids, (aizturētas, apvaldītas) dusmas.
brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs.
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
(sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
saveikt (Ar pūlēm) pieveikt, izsmelt.
(no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
pārvējoties (atkārtoti) izvēdināties.
piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
saklesīties (ātri) saklesēties.
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
apsaišķis (Brūču) pārsējs.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm.
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē.
izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis.
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst.
acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst.
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
aizlīdēt (Daļēji) ļaut salīt.
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
omnipotence (Dieva) visspēcība.
(skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās.
skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks.
orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts.
elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls.
tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji.
(sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
(pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
(sa)griezt (arī (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
griezt (arī sagriezt, (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā (iz)veidot lokā, aplī, spirālē.
(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kartīm.
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē).
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
puse (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts.
iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
in absentia (kā) prombūtnē.
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt.
nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt.
hirolokvija (Kurlmēmo) roku valoda.
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
apperināt (Ļaut) aizperēt.
bambino (mazs) bērns; zīdainis.
in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit").
VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs.
(ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties.
(ne)dabūt dibenā (ne)spēt norīt.
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
nobālināt (Neviļus) ļaut izbalēt.
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
(no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(no)ņemt mēru (no)mērīt (ko).
uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību.
(no) dzert kāzas (no)svinēt kāzas.
turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
(no)laist no kājas (no)zāģēt, (no)cirst (koku).
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
(ie)dot bērnam krūti (pa)ēdināt bērnu ar krūti.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
(pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
aizģist (Pēkšņi) atcerēties.
aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu.
(pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā.
(sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
ex adverso (pierādījums) no pretējā; no citas puses.
izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
Oidipa komplekss (psihoanalīzes teorijā pēc Z. Freida) - bērna (it īpaši zēna) neapzināta dzimumtieksme pret pretējā dzimuma vecāku un greizsirdība uz otru vecāku kā sāncensi.
iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
saverkšķiens (sejas) izķēmojums.
virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana.
inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā.
ļoļķis (Tīts) smēķējamais.
(uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst.
aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu.
karkstoņa (Vistu) ķērkšana.
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
ačini [ači]{s:899}, tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
atcere [atcerēšanās]{s:500}
atminēties [atcerēties]{s:506}
atminēt [atcerēties]{s:744}
atminēt [atcerēties]{s:745}
atminēt [atminēties]{s:743}
audzināt [Audzēt]{s:2066}.
Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} -- lagūna Francijas dienvidos.
autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
bezdelēt [bīdelēt]{s:2264}
blenderēt [blendēt]{e:56921}
detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
varēt [drīkstēt]{s:2178}
rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
epikūrietis [epikūrisma]{s:1910} piekritējs
guļa [gulēšana]{s:1897}
gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
izaudzināt [Izaudzēt]{s:2067}
anafāle [kaķpēdiņa]{s:1517}
koklēšana [kokles]{s:837} spēlēšana
acu zīmulis [kontūrzīmulis]{s:2053} acu līnijas iezīmēšanai
krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
Lēvene [Lēvena]{s:2051}
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
dzinējs [mašīna]{s:2334}, kas noteikta veida enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
N [neitronu bumbas]{s:1929} apzīmējums.
vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
C [romiešu cipars]{s:1912}, ar kuru apzīmē skaitli 100
D [romiešu cipars]{s:1922}, ar ko apzīmē skaitli 500
I [romiešu cipars]{s:1924}, ar kuru apzīmē skaitli 1
H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
L [romiešu cipars]{s:1926}, ar kuru apzīmē skaitli 50
M [romiešu cipars]{s:1927}, ar kuru apzīmē skaitli 1000
V [romiešu cipars]{s:1947}, ar kuru apzimē skaitli 5
žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
skrējums [skrējiens]{s:678}
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
P [svara]{s:1930} apzīmējums
atliet [urinēt]{s:1796}
vilkme [Vilcējspēks]{s:2332}, šāda spēka avots.
žļerkstēt [Žļarkstēt]{s:1889}.
žļerkstēt [Žļarkstēt]{s:1890}.
žļekstēt [Žļurkstēt]{s:1891}.
1 zelta mārka = 16 lotes = 24 karāti = 96 grāni = 288 grēni.
1 Rīgas mārka = 8 ēres = 24 ārtigi = \~208 g = 8 unces = 16 lotes = 64 kventņi.
flāmu mērrīkste = 8 olektis = 16 pēdu = \~430 cm.
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
tionilgrupa =SO, vienvērtīga grupa.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
standžs 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
staņgis 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
Fjērdinga ceļš 1/4 no vecās zviedru jūdzes; 9000 pēdas jeb 2672 m.
sētava 1/6 pūra liels mērs.
žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
garmons 10 punktu burtu biezuma apzīmējums.
auģis 10-12 gadus vecs bērns.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
beris 10.–18. g. vecs zēns.
sotelis 100 gramu (alkoholiska dzēriena).
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
audzes virsaugstums 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
terabaits 1099511627776 baiti = 2^40^ baiti (divi 40. pakāpē baiti).
terabits 1099511627776 biti = 2^40^ biti (divi 40. pakāpē biti).
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
protonotāriāts 12 prēlātu kolēģija pie Romas pāvesta, kura pārzina visas lietas par svēto kanonizāciju, par kardinālu testamentiem utt. un pavada pāvestu, kad tas izbrauc no Romas.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
Amenemhets III 12. dinastijas faraons, valdīja ap 1850.-1800. g. p. m. ē.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
vidējie 14 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
parangons 18 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
Sveču diena 2. februāris (kā personificējums).
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
luidors 20 franku monēta.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
mērnieku olekts 24 collas (2 pēdas) jeb 60,96 cm.
divkāršcicero 24 punktu burtu biezuma apzīmējums.
ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
tekātnis 3-4 gadus vecs bērns.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
divkārštercija 32 punktu burtu biezuma apzīmējums.
pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
suķelītis 4 - 6 mēneši vecs sivēns.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
divkāršteksts 40 punktu burtu biezuma apzīmējums.
misāls 48 un 60 punktu burtu biezuma apzīmējums.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
pērle 5 punktu burtu biezuma apzīmējums.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
senā jūras (krievu) jūdze 7467,6 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
termidorieši 9. termidora apvērsuma ierosinātāji un līdzdalībnieki.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās.
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
LB A/s "Latvijas bērzs".
gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites.
AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls.
Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā.
Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā.
abpusieliekts Abās pusēs ieliekts.
abpusizliekts Abās pusēs izliekts.
abpus abās pusēs.
aupušas Abās pusēs.
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.).
Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m.
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā.
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
gaiļa ābece ābece ar gaiļa attēlu uz vāka.
ājas Ābece bērnu valodā.
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
ambiseksuāls Abēja dzimuma.
abādi Abējādi.
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana").
tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs.
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga.
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata").
Zeuzera pyrina ābeļu urbējs.
Malacosoma neustria ābeļu vērpējs.
Anthonomus pomorum ābeļu zieddūrējs.
ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks.
ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks.
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
Eberdīna Aberdīna - pilsētas Skotijā.
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne.
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
divi Abi minētie.
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā.
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
ūdeņu paķērsa abinieku paķērsa.
Rorippa amphibia abinieku paķērsa.
divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps").
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm.
Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija.
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās.
abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās.
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
birkavs Āboliņa, linu, siena mērvienība (20 podu).
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai.
āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē.
krusene Ābolu dzēriens.
krusiene Ābolu dzēriens.
krūsiene Ābolu dzēriens.
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
ābolsēkla Ābolu sēkla.
Laspeyresia pomonella ābolu tinējs.
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu.
kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem.
abonemanga Abonēšana.
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas).
abonierēt Abonēt.
aborīgins Aborigēni.
paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura.
vaļējas, kanālus veidojošas poras abos galos atvērtas poras.
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
āpaš Abpus, abās pusēs.
diataksija Abpusēja ataksija pretstatā hemiataksijai.
dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai.
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
rēkot abpusēji dot padomu.
bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu).
konveksi konvekss abpusēji izliekts.
āpušin Abpusēji.
abajudka Abpusējs noraidījums (piem., hokejā).
abejpusīgs Abpusējs, abpusīgs.
abejup Abpusējs, divpusējs.
abejups Abpusējs, divpusējs.
āpuš Abpusējs, uz abām pusēm.
abpusīgs Abpusējs.
divpušu Abpusējs.
abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass.
abstarpējs Abpusīgs, abpusējs.
abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs.
listers Abpusvērsējs arkls.
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
abrasdibens Abras apakšējā daļa.
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš.
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu.
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu.
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem.
absolūtists Absolūtisma piekritējs.
androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
abstraģēt Abstrahēt.
atgarozēties Abstrahēties.
implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums.
dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai.
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai.
gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā.
ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža.
cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms.
reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās.
abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
ezodeviācija Abu acu redzes asu pastiprināta tendence konverģēt.
kataforija Abu acu šķielēšana lejup.
dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
svāti Abu jaunlaulāto tēvi.
Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām.
Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks.
nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā.
unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē.
laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē.
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē.
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām.
acaena Acēnas.
retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia").
Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii").
Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica").
sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla").
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
diacetūrija Acetetiķskābes ekskrēcija ar urīnu.
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis.
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam.
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
acidanthera Acidantēras.
divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor").
Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii").
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem.
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas.
pāracot Acot vēlreiz, no jauna.
aizpotēt Acot, okulēt.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums.
elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi.
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu.
dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana.
kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
periorbita Acs dobuma kaulplēve.
periorbīta Acs dobuma kaulplēve.
entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate.
kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana.
kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana.
decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei.
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās.
pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
fakoma Acs lēcas audzējs.
fakometecēze Acs lēcas dislokācija.
lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim.
fakīts Acs lēcas iekaisums.
fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā.
fakocistīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
kapsīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
fakopalinģenēze Acs lēcas reģenerācija.
fakoskleroze Acs lēcas sacietēšana.
autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
oftalmula Acs rēta.
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā.
blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana.
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
oftalmosterēze Acs zaudējums.
Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla.
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
piecas saules acteku mitoloģijā - piecas pasaules ēras.
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs.
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai.
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas.
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana.
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas.
akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes.
tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri.
šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas.
stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
skats acu vērstība uz kādu redzes objektu.
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
antistrefons Ačgārns slēdziens.
Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
džinguls Āda, kas paredzēta šūšanai.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
adažio Adagio - mēreni, lēnām.
Parmelia tiliacea ādainā parmēlija.
Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā.
midantāns Adamantāna atvasinājums, parkinsonisma ārstēšanas līdzeklis.
šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai.
adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā.
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Adumavas ezers Adamovas ezers Vērēmu pagastā.
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā.
Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos.
Seihana Adana, pilsēta Turcijā.
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni.
dinamiskā maršrutēšana adaptīvā maršrutēšana.
Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos.
Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m.
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
ļipsna Ādas atšķēlums (ievainojums).
panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem.
sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu.
pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs.
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību.
sideroderma Ādas bronzas nokrāsa, kas radusies dzelzmaiņas traucējumu dēļ.
dermatocistoma Ādas cistveida audzējs.
derrnatocistoma Ādas cistveida audzējs.
karotinodermija Ādas dzeltenums, ko rada karotīna pārmērība asinīs un audos.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
elastoma Ādas elastisko audu audzējs.
hrotoplasts Ādas epitēlija šūna.
SED Ādas eritēmas deva (angļu "skin erythema dose").
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
dermatēmija Ādas hiperēmija.
helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē.
sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu.
uledermatīts Ādas iekaisums, kas atstāj rētas.
akarodermatīts Ādas iekaisums, ko ierosina ērces.
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
dermataneirija Ādas inervācijas defekts, kas rada jutības traucējumus.
dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
dermatoskopija Ādas izpēte; dermoskopija.
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
uremīdi Ādas izsitumi urēmijas gadījuma.
kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī.
koža Ādas mētelis.
kožanka Ādas mētelis.
kožans Ādas mētelis.
kožuha Ādas mētelis.
skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
dermatozoji Ādas parazīti, apzīmējums visiem dzīvniekiem, kas parazitē uz ādas un ādā.
dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas.
kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana.
špreijas Ādas plīsumi (papēžos).
šreijas Ādas plīsumi (papēžos).
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu).
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
dermoanerģija Ādas reakcijas trūkums uz antigēna injekciju.
dermatoplāzija Ādas reparatīvās spējas.
mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu.
tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma.
tiloma Ādas sacietējums, varžacs.
šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī.
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze.
zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos.
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu.
saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes.
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte.
krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana.
vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
bīze Ādas strēmele.
irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi.
depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai.
erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu.
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas.
sēklinieku maisiņš ādas veidojums, kurā atrodas sēklinieki.
dermoflebīts Ādas vēnu iekaisums.
kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē.
trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem.
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
epidermoptidae Ādasērču dzimta.
pterolichus Ādasērču dzimtas ģints.
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
reņģadata adata reņģu vēršanai.
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts.
rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("Asterodon").
brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum").
bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera").
baltzobe Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon").
vēršmēlene adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon").
sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia").
īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum").
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium").
gļotzobe Adateņu sēņu ģints ("Gloiodon").
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum").
Mycena acicula adatu sēntiņa.
oranžsarkanā sēntiņa adatu sēntiņa.
filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji.
Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums.
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
adenium Adēnijas.
resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum").
adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē.
ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma.
horioadenoma Adenomas tipa horija audzējs, kas noārda placentu.
ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos.
Odara Adēra, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Agere Ādģēre - upe Latvijā.
Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru.
Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību.
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju.
Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu.
cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs.
stīcka Ādiņa, plēvīte.
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā).
mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm.
cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala.
adjektivizēties Adjektivēties.
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās.
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe.
āģēris Ādminis; ādģēris.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
kopsapulce Administratīva institūcija (piemēram, akciju sabiedrībā).
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām.
Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu.
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu.
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu.
marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem.
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim.
sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem.
mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē.
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā).
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm.
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso.
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā.
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu.
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai.
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu.
filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs.
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls.
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā.
Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā.
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā.
Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā.
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā.
Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā.
Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā.
Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā.
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā.
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā.
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas.
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā.
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts.
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu.
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa.
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts.
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas.
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta.
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē.
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs.
Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā.
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
aizadoptēt Adoptēt un aizvest projām.
adoptierēt Adoptēt.
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis.
adoptivbērns Adoptēts bērns.
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
izadīt Adot izveidot (piemēram, adījuma detaļu, rakstu, ornamentu).
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu).
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību.
individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju.
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi.
reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese.
mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese.
apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām.
vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu.
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi.
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem.
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas.
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
ādminība Ādu izstrāde, ģērēšana.
kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis.
ādasģērētava Ādu miecētava.
ādģērētava Ādu miecētava.
ādsģērētava Ādu miecētava.
ģērūzis Ādu miecētava.
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
advents Advente - kristīgās liturģijas 4 nedēļu laika posms, gaidot Kristus dzimšanu.
adverbiēt Adverbializēt.
adverbiēties Adverbializēties.
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti.
bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
eksperimentālā aerodinamika aerodinamikas nozare, kura pēta aerodinamikas procesus, modelējot tos speciālā laboratorijā vai lidojumā.
lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības.
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību.
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu.
aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts.
aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei.
aerofotogrāfija Aerofotouzņēmums.
aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā.
haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā.
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai.
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri.
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās.
aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu.
aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
aftongija Afāzija runas muskuļu toniski klonisku krampju dēļ.
tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt.
parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu.
disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus.
akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi.
anaritmija Afāzijas veids, ko raksturo nespēja skaitīt.
akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus.
paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem.
kručenijs Afērists, blēdis.
araps Afērists.
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas.
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē.
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis").
onnija afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Onnia").
Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām.
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām.
Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta.
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
Pontija Afrodītes pievārds, tāpēc ka tā dzimusi no jūras putām.
afrodīziaks Afrodīzijs - jebkāda viela, kas modina vai spēcina seksuālo dziņu.
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta.
Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā.
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija.
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā.
Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā.
Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā.
Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā.
Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā.
virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā.
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju.
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums.
aglaonema Aglonēmas.
mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum").
aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā.
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas.
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze.
mazās dienās agrā bērnībā.
Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
mazā tumsā (arī tumsiņā) agra rīta krēslā.
mazā tumsiņā (arī tumsā) agra rīta krēslā.
Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi.
ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
master Agrāk - zēnu uzruna mājā, jaunais kungs.
merkuriālijas Agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām.
salabuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
salabuks Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
saladuka Agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem.
anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
mehmendars Agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki.
fiskāli Agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
kanapene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
kanepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2.
kaņepene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
kanupene Agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki.
kamerlengo Agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā.
cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums.
liegums Agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu.
plaiksna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
plaisma Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
plaisna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
ternarijs Agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā.
retors Agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns.
lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
pārsvēte Agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena.
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas.
klafters Agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m.
Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
spahi Agrāk viegla turku kavalērija.
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
ci-devant agrāk, senāk; agrākais, senākais, iepriekšējais.
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
landsmols Agrākais jaunnorvēģu valodas nosaukums.
minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums.
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena.
cikārtinis Agrāks, kādreizējs.
citkārtinis Agrāks, kādreizējs.
diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens.
zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām.
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu.
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora.
žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu.
valcētava Agregāts, kas (ko) valcē.
termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem.
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai.
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
agrens Agrējs, agrīns, agrs.
garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum").
Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca").
košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea").
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
rabuslis Agresīvs cilvēks.
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos.
Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā.
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus.
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu.
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta").
ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
Colchicum aggripinum Agripinas vēlziede.
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei.
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
Agulas Belki Agulas grēda.
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā.
Skultes upe Aģe, upe Vidzemē.
provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma.
devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju.
adhezīvs Aģents adhēzijas uzlabošanai.
privātdetektīvs aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumus novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā.
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
aizaģitēt Aģitējot pārvilināt, pārliecināt.
Mūžīgais žīds Ahasvērs.
ahatizēt Ahāta krāsās zīmēt.
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
achimenes Ahimēnes.
achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā.
rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
bildinājums Aicinājums noslēgt laulību.
kokšināt Aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!".
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt.
citēt Aicināt ierasties sapulcē, tiesā.
dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
pāraicināt Aicināt vēlreiz.
kumierēt Aicināt, vilināt, kumerēt.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
eidenieks Aidenieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē.
acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā.
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā.
Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile.
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus.
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā.
province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem.
nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē.
Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem.
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt, piemēram, laivu).
aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā).
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu).
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izbraukt.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu).
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt).
aizairēties Airējoties attālināties.
akadēmiskā airēšana airēšana akadēmiskajā laivā.
noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
apairēt Airēt apkārt.
atairēt Airēt nost (sānis, atpakaļ).
aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēt Airēt šurp.
irklēt Airēt.
skrulēt Airēt.
Agabus Airētāji - airvaboļu dzimtas ģints.
airnieks Airētājs, īrējs.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
īrājs Airētājs; īrējs.
īrētājs Airētājs; īrējs.
airējs Airētājs.
īrējs Airētājs.
irklenieks Airētājs.
jīrējs Airētājs.
šķērsbeņķis Airētāju sols.
apairēties Airēties apkārt.
atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ).
aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem.
airkāji Airkājvēži ("Copepoda").
copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta.
peldkājvēži Airkājvēži.
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints.
karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms.
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
bēja Aita (bērnu valodā).
jērenīca Aita ar jēru.
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
vecaita Aita, kam ir samērā liels vecums.
jērīte Aita, kam jēri ir pirmoreiz.
jaunaita Aita, kas vēl nav pirmoreiz aplecināta.
jērene Aita, kurai ir jērs.
trīsniece Aita, kurai ir trīs jēri.
aitene Aita, kurai pirmo reizi ir jēri.
kailis Aitāda kažokam; nonēsāts kažoks.
plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē.
kailenis Aitādas kažoks bez virsdrēbes.
atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī.
vienmitis Aitas vienīgais jērs.
sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām.
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
dzirklis Aitu cērpamais laiks.
aitcirpējs Aitu cirpējs.
aitcirpis Aitu cirpējs.
šķērētājs Aitu cirpējs.
Sarcoptes scabei var. Megnin aitu ērce.
čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks.
aitnīce Aitu kūts; aitu audzētava.
aitmēsli Aitu mēsli.
pires Aitu mēsli.
Moniezia expansa aitu moniēzija.
šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā.
šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā.
plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle.
taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
teķis Aitu tēviņš.
millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km.
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km.
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
spridzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Spridzēni" iedzīvotāji.
aizkakle Aiz apkakles vai aiz apkaklēm.
izmērnēt Aiz bada novājēt; izmirnēt.
izmierniet Aiz bada novājēt; izmirnēt.
izmirnēt Aiz bada novājēt.
badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
aizrobežas Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju.
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
aizrocnieks Aiz muguras esošais (kāršu spēlē).
jaujaunedēļ Aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā.
jaunjaunnedēļ Aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā.
pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
nodrašķīt Aiz nevērības ātri novalkāt drēbes.
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
izgriešana Aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana.
aizecēties Aiz pārskatīšanās noecēt par tālu.
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti.
zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
post Aiz, pēc, kopš.
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē).
daairēt Aizairēt, pieairēt.
daairēties Aizairēties, pieairēties.
aizaairēties Aizairēties.
aizairēt Aizairēties.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizkacēt Aizāķēt, saķert.
aizamesties Aizāķēties.
dasakabināties Aizāķēties.
Aizalajs Aizalaja grēda.
aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt).
aizaudzināt Aizaudzēt (kam priekšā).
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizstatīt Aizaudzēt, audzējot sasniegt.
Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm.
melst Aizaugt, piesērēt.
līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
padžiekstes Aizausis, kakla aizmugurējā daļa.
antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana.
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa.
aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu.
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
kropka Aizbāznis (parasti pudelēm).
prapis Aizbāznis (parasti pudelēm).
aizbakāt Aizbāzt, aizdrīvēt.
aizķezināt Aizbāzt, aizdrīvēt.
paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli).
apmukt Aizbēgt zem kaut kā.
novickuļot Aizbēgt, aizlidot.
aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt.
aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet.
pabēgt Aizbēgt, izmukt.
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
pabēgties Aizbēgt, patverties.
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās.
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās.
notīt makšķeri aizbēgt.
paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt.
piesist pēdu aizbēgt.
paraut fraciņu aizbēgt.
paņemt fraku aizbēgt.
paraut fraku aizbēgt.
aizlaisties Aizbēgt.
aizmuģīt Aizbēgt.
aizmukāt Aizbēgt.
aizmukināt Aizbēgt.
aizšpannēt Aizbēgt.
juzonuķ Aizbēgt.
smitsja Aizbēgt.
sorvatsja Aizbēgt.
sviņķiķ Aizbēgt.
uhrkaķ Aizbēgt.
ukahaķ Aizbēgt.
aizgrūst Aizbērt (ar lāpstu).
aizbedīt Aizbērt (kapu).
aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā.
aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot).
aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni).
apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem.
aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.).
aizbest Aizbērt, aizrakt.
aizsērst Aizbērt, aizsprostot.
aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt.
aizbirināt Aizbērt.
aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai.
zasunka Aizbīdnis, piemēram, durvīm, dūmvadam.
attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt.
in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem).
tēvvietis Aizbildnis, audžutēvs.
apikans aizbildnis, zinātājs tēva vietā.
aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai.
aizklidzinēt Aizbraukt (lēnām vai klabot).
aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
aizskretelēt Aizbraukt ar maziem bērnu ratiem.
aizmuļļāties Aizbraukt ar pūlēm.
aizšķūtēties Aizbraukt ar pūlēm.
aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt.
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt.
aizgraut Aizbrāzties, skanēt.
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
aizdrīģēt Aizbultēt.
aizšļūtēt Aizbultēt.
novārst Aizbultēt.
sabultēt Aizbultēt.
aizabultēties Aizbultēties.
aizdomāt Aizcerēt.
stīvzarnis aizcietējums.
konstipācija Aizcietējums.
āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām).
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ).
aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni).
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
aizzeņķēt Aizdambējot nosprostot.
lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta.
spriest aizdambēt.
aizdambrēt Aizdambēt.
aizprodīt Aizdambēt.
nodambēt Aizdambēt.
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt.
aizadambēties Aizdambēties.
nodambēties Aizdambēties.
nodurties Aizdambēties.
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
aizdardēt Aizdārdēt.
aizdārdināt Aizdārdēt.
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs.
siļķe aizdare mēteļa aizmugurē.
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes).
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu).
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
slēģēt Aizdarīt slēģus.
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni.
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
aizdarvot Aizdarvot, darvojot noslēgt.
aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci.
karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci.
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
bezkontaktu aizdedze aizdedze, kurā indukcijas spoles darbību vada bezkontaktu pārtraucējs.
magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto.
aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā).
pielaist sērkociņu aizdedzināt ar sērkociņu.
šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē.
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt.
pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku.
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu.
zēvelēt Aizdegt sērkociņu.
aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
aizdelverēties Aizdelverēt.
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
kredītkontrole Aizdevēja sistēma, kas uztur informāciju par aizņēmēju un ļauj aizdevējam uzraudzīt aizņēmēja aktivitātes.
aizlienētājs Aizdevējs.
palienētājs Aizdevējs.
aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam.
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties.
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
aizknietēt Aizdiedzēt.
aizdimt Aizdimdēt.
aizdindēt Aizdimdēt.
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana.
timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
aizdunkurēt aizdukurēt (1).
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu).
pimelortopnoja Aizdusa aptaukošanās dēļ.
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
sēkats Aizdusa, elpas sēcoņa.
sāpots Aizdusa, sēkats.
sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
saretēt Aizdzīt, aprētot.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
pārēnot Aizēnot.
aizstabulēt Aizgādāt, aiztransportēt, aiznest.
nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību).
zem spārniem (arī spārna) aizgādībā, aizbildnībā; arī patvērumā.
nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
nabaštiks Aizgājējs (2).
veļenieks Aizgājējs.
aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.).
aizgaldnieks Aizgaldā turēts mājlops.
ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis.
ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis.
aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds.
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
aizgāzelēt Aizgāzelēties.
aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu.
aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot).
aizagulēties Aizgulēties.
aizčučāties Aizgulēties.
aizčučēties Aizgulēties.
dasagulēties Aizgulēties.
aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru.
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi.
test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert.
neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi.
vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt.
aizgūdamies Aizgūtnēm.
aizraudamies Aizgūtnēm.
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
aizkančīt Aiziet (bērnu valodā).
aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
aizrāpot Aiziet (parasti lēni, ar grūtībām).
aizļikāt Aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem).
aizjārēt Aiziet ālējoties, plosoties.
aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
aizčudīties Aiziet ar pūlēm.
aizkruities Aiziet ar pūlēm.
iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.).
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
aizrozīties Aiziet gāzelēdamies (un lēnām).
nolikties uz auss aiziet gulēt.
aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
aizcibāt Aiziet lēniem, maziem solīšiem.
aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
aizdikāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
aizdīkāt Aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem.
atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
emeritēties Aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
aizposties Aiziet pieklājīgi ģērbtam.
aizblozīties Aiziet prom lēni gāzelējoties.
aiztošāt Aiziet stenot (lēnām).
tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
ģelaķ otvod aiziet uz pretējo pusi.
notīties Aiziet, aizbēgt.
oborvatsja Aiziet, aizbēgt.
obrivs Aiziet, aizbēgt.
otvaļiķ Aiziet, aizbēgt.
otvaļitsja Aiziet, aizbēgt.
poļiņaķ Aiziet, aizbēgt.
posedeķ Aiziet, aizbēgt.
svaļiķ Aiziet, aizbēgt.
aizkuļāt Aiziet, aizbraukt ar pūlēm.
aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizpēdot Aiziet, atstājot pēdas.
aizsliedēt Aiziet, izveidojot sliedes, pēdas.
aizšļukāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
aizšļurāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
aizķegot Aiziet; aizbēgt.
aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā).
aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu.
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu.
aizkaplīt Aizkaplēt.
aizkapslīt Aizkaplēt.
aizkārtne Aizkaramā atslēga.
spīne Aizkaramā atslēga.
pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi.
vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam).
aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam.
aizklepot Aizkāsēt.
aizkāsīt Aizkāsēties.
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu.
ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
aizturējums Aizkavējums, aizturēšana.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (kādā procesā).
opsomenoreja Aizkavējusies menstruācija.
karaza Aizkavēšana, nokavēšanās.
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
uzkavēt Aizkavēt (kādu).
izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ.
turavāt Aizkavēt, atturēt.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet; panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
uzvilcināt Aizkavēt, novilcināt.
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
dzildināt Aizkavēt, turēt ciet.
aizmarudzīt Aizkavēt.
aizrūķēt Aizkavēt.
nosebināt Aizkavēt.
piekavēt Aizkavēt.
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
sasadzīties Aizkavēties (par darbiem).
apkavēties Aizkavēties uz īsu brīdi.
aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā.
aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
aiztrukt Aizkavēties, uzturēties.
aizakavēties Aizkavēties.
aizamarudzīties Aizkavēties.
tormoziķ Aizkavēties.
tormozīt Aizkavēties.
aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija.
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
viepties Aizklāties, maskēties.
aizkleburot Aizkleģerēt.
aizklemburot Aizkleģerēt.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt.
nokniedēt Aizkniedēt.
aizkņopēties Aizkņopēt.
sakorķēt Aizkorķēt.
nokrampēt Aizkrampēt (vairākas durvis).
aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji.
stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji.
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji.
jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
pļavinieši Aizkraukles novada Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji.
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
šleperatslēga Aizkritņa slēdzene.
šneperatslēga Aizkritņa slēdzene.
šleperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga.
šneperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga.
timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju).
distīmisms Aizkrūts dziedzera disfunkcija bērnībā.
timopoetīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
timostimulīns Aizkrūts dziedzera producēta bioloģiski aktīva viela ar hormonveida aktivitāti.
atīmija Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
atīmisms Aizkrūts dziedzera vai tā sekrēcijas trūkums.
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi.
amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē.
dispankreātisms Aizkuņģa dziedzera funkcijas traucējums.
glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs.
retardīns Aizkuņģa dziedzera hormons, kas neitralizē tireotoksīna toksisko darbību.
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis.
orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizkūpināt Aizkvēlināt, iekvēlināt (smēķējamo).
aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu).
aizklešķēt Aizķept, aizķepēt.
aizķere Aizķeršanās; kavēšanās.
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties.
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt.
aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu).
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt.
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
dzeresis Aizlejs, mērce; slotrams.
slotrams Aizlejs, mērce.
slotrans Aizlejs, mērce.
aizstrumpāt Aizlēkāt.
dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai.
dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai.
aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām.
aizlakstīt Aizlēkt.
aizvirknēties Aizlidot (par dzērvēm u. tml.).
norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces).
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus.
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizliegumsistēma Aizliegumu sistēma.
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
aizklēsterēt Aizlīmēt ar klīsteri.
aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā).
aizklīsterēt Aizlīmēt, aizlipināt ar klīsteri.
aizklejāt Aizlīmēt.
aizzviest Aizlipināt, aizlīmēt, salīmēt.
aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
aizcinīt Aizlodēt.
aizliedināt Aizlodēt.
aizpojīt Aizlodēt.
abuze Aizmāršīgs cilvēks.
aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
aizmidzēt Aizmidzināt (bērnu).
aizmirkšt Aizmiegt, aizvērt.
noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ).
atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
aizmidzēt Aizmirdzēt.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās.
pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
nopakaļus Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
pakaļšdaļa Aizmugurējā daļa.
pakaļrinda Aizmugurējā rinda.
pakaļmasts Aizmugurējais masts.
pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis.
backing Aizmugurējais, fonā esošais.
duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
aizdobīt Aizmūrēt (caurumu).
aizpātēt Aizmūrēt.
pātēt Aizmūrēt.
aizcitsvētdienu Aiznākamā svētdienā.
aizjaunnedēļ Aiznākošajā nedēļā.
eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas.
aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu).
aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus.
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
Baldones – Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.).
rūmēt aizņemt vietu ar mantām, krāmēt mantas.
aizsist Aizņemt, rezervēt.
aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu.
pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu.
kakerēties Aizņemties, diedelēt.
pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
aizņēmuma atmaksāšana aizņēmuma atdošana aizdevējam.
dzēšana Aizņēmuma atdošana aizdevējam.
aizņēmuma dzēšana aizņēmuma atmaksāšana.
kupīra Aizņēmuma obligācija.
kambio Aizņēmuma vēstule, vekselis.
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām.
repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos.
aizčumēt Aizņudzēt.
aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.).
aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
aizpagājušnedēļ Aizpagājušajā nedēļā.
aizpagāšnedeļ Aizpagājušajā nedēļā.
aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē.
aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē.
aizveņu Aizpagājušo (gadu, mēnesi, nedēļu).
aizviņnedēļ Aizpagājušo nedēļu.
aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien.
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai.
aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus.
aizmaut Aizpeldēt.
aizperināt Aizperēt.
pakalēt Aizperēt.
zuopere Aizperēta ola.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aizpērngad Aizpērn.
aizpērni Aizpērn.
aizviņgad Aizpērn.
aizpērnājais Aizpērnais.
aizpērnējs Aizpērnais.
aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas).
sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes).
piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa).
attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās.
sadrīvāt Aizpildīt, sadrīvēt, piestūķēt.
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām).
aizlasēt Aizpilēt aiz kaut kā.
aizpīpināt Aizpīpēt pīpi (kādam citam).
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
trikņīt Aizplēst (kādu trauku).
aizplevināt Aizplivināt, aizlidināt, aiznest ar vēju.
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas).
pārkņopēt Aizpogāt vēlreiz.
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji.
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
aizputnieki Aizputes pilsētas iedzīvotāji.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
a battuta aizrādījums stingri ieturēt ritmu.
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos.
aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt.
aizgraust Aizrūkt, aizducināt (par pērkonu).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs.
aizšņorēt Aizsaitēt (apavus).
sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
aizbindēt Aizsaitēt.
turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
aizsāpēt Aizsāpēties.
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam.
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu.
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
aigida Aizsardzība, patvērums.
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
aizsargspēja Aizsardzības spēja.
jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
ņemt savā aizsardzībā aizsargāt, aizstāvēt.
prezervēt Aizsargāt, novērst.
atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties.
migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija.
rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
pievējš Aizsargs; patvērums.
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā).
defilāde Aizsegs, defilē.
kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizmilzums Aizsērējums, tāds, kas ir aizsērējis vai aizaudzis.
aizdzēdēt Aizsērēt, aizaugt.
aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
umpt Aizsērēt, aizsprostoties.
pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
aizaugt Aizsērēt, piepildīties.
aizduļķēties Aizsērēt.
aizsprūst Aizsērēt.
ieglietēt Aizsērēt.
ierept Aizsērēt.
milzt Aizsērēt.
pielietēt Aizsērēt.
pielietēties Aizsērēt.
aizasēsties Aizsēsties.
aizsēst Aizsēsties.
disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm.
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
pielikt pirkstu aizskart (vīrietim sievieti), mēģināt tuvoties, uzmākties.
aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt.
aizdikāt Aizskriet stīvi un smagnēji.
aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti).
aizjūgties Aizskriet; aizbēgt.
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt.
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā).
pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā.
pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā.
aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba.
aizslēga Aizslēgs.
slēdzis Aizslēgs.
aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
aizmūķēt Aizslēgt ar mūķi.
apstieņot Aizslēgt ar stieni.
aizzieģelēt Aizslēgt.
konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai.
slēģot aizslēģot (visus logus).
noslēģot Aizslēģot (visus logus).
aizslēģēt Aizslēģot.
aizsklidināties Aizslēpot.
aizslēpāt Aizslēpot.
aizslēpēt Aizslēpot.
aizslēpjot Aizslēpot.
aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm.
aizsklenst Aizslīdēt sāņus.
aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
aizsklidēt Aizslīdēt.
slīdzēt Aizslīdēt.
kniediņš Aizslietnis; dēļu starpsiena.
gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
iekūpināt Aizsmēķēt; apkvēpt.
uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
uzvilkt (arī uzraut) dūmu aizsmēķēt.
aizkurēt Aizsmēķēt.
aizpīpāt Aizsmēķēt.
aizpīpēt Aizsmēķēt.
aizpīpot Aizsmēķēt.
aizkrēst Aizsmērēt ar šķidri plūstošu masu.
aizpasēt Aizsmērēt, aizdarvot.
aizglužināt Aizsmērēt, nolīdzināt gludu; aizlīdzināt.
aizgližināt Aizsmērēt, piesmērēt.
piesuļļāties Aizsmērēties, apsmulēties.
aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt.
aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
aizsprēdzēt Aizsprādzēt, saspraust ar sprādzi.
sprāgāt Aizsprādzēt.
eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām.
aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
stegnoze Aizsprostojums; aizcietējums; stenoze.
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam.
aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
aizštopēt Aizsprostot, aizspundēt.
aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt.
profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana.
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā).
nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā.
citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē.
aizvietotājs Aizstājējs (1).
aizvietotājs Aizstājējs (2).
vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks.
ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu.
aizbāšķis Aizstājējs.
aizstāklis Aizstājējs.
atvietnis Aizstājējs.
atvietotājs Aizstājējs.
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_.
jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā.
aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
atjaunināt aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus); uzlabot, radīt jaunu.
atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam.
aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā.
aizstāvība Aizstāvēšana.
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
doties talkā (arī palīgā) aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
doktorēt Aizstāvēt doktora disertāciju.
doktorēties Aizstāvēt doktora disertāciju.
advocēt Aizstāvēt kādu citu tiesā.
ģeržaķ Aizstāvēt kriminālkolēģi.
ģeržaķ mazu aizstāvēt partneri; uzturēt sarunu.
otkaļivaķ Aizstāvēt sarunā.
otmazivaķ Aizstāvēt sarunā.
otsaživaķ Aizstāvēt sarunā.
vest sarunas aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
pātēt aizstāvēt, aizsargāt.
aizvildīt Aizstāvēt, iestāties par.
turēt kanti aizstāvēt; atbalstīt (kādu).
advokātēt Aizstāvēt; piemeklēt vienpusēju informāciju aizstāvībai.
aizvārdot Aizstāvēt.
aizžēlot Aizstāvēt.
atstāvēt Aizstāvēt.
pagodēt Aizstāvēt.
pārstāt Aizstāvēt.
atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties.
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest.
sprikoties Aizstāvēties, turēties pretim.
ērpēties Aizstāvēties.
apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts.
aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
aizstaipīt Aizstiept ar pūlēm.
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties.
aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties.
aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties.
aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties.
uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli.
aizlaist Aizsūtīt (vēstuli).
iztēkāt Aizsūtīt kādu pēc kaut kā.
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt.
pūdelis Aizšauts garām mērķim.
ļeperis Aizšauts putns, kas vēl spirinās.
aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos.
bomis Aizšķērsis; barjera.
boms Aizšķērsis; barjera.
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko).
krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
nostāties ceļā Aizšķērsot ceļu.
stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
stāties (arī stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu.
aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu).
aizšķēršļot Aizšķērsot.
saspraislot Aizšķērsot.
šķērslīt Aizšķērsot.
apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu.
aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt.
aizvārstīt Aizšņorēt.
aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu.
aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
aizsist ciet aiztaisīt, slēgt.
aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
noskrieties Aiztecēt.
aizveģot Aiztepēt, aizvaskot.
aizķitavāt Aiztepēt.
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
capstīt Aiztikt, turēt.
aiztekāt Aiztipināt; aiztecēt.
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
aiztrīcēt Aiztrīcēties.
aiztrupēt Aiztrunēt.
paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
zastukaķ Aizturēt darbībā.
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
saspriedināt Aizturēt, aizsprostot ūdeni.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
iebāzt Aizturēt, arestēt.
ķinnāt Aizturēt, arestēt.
ķinnīt Aizturēt, arestēt.
začepirovaķ Aizturēt, arestēt.
poputaķ Aizturēt, atmaskot noziegumā.
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
atrēķināt Aizturēt, neizmaksāt.
okruķiķ Aizturēt, noķert.
krutanuķ Aizturēt.
sbarabaķ Aizturēt.
svjazaķ Aizturēt.
tormoznuķ Aizturēt.
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
nosprausloties Aizturēti nosmieties.
smurkšēt Aizturēti smieties.
sprauslāt Aizturēti smieties.
sprauslot Aizturēti smieties.
spurgt Aizturēti smieties.
triekšt Aizturēti smieties.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
štoperstēks Aizturstēks.
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
izdzīvot Aizvadīt (dzīvi, laika posmu dzīvē); nodzīvot.
izdzīvot Aizvadīt (kādu laika posmu dzīvē), nodzīvot (kā).
aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā.
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
uzvākot Aizvākot, aizvērt vaska šūnu.
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
aizvēzt Aizvāzt, aizvērt.
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus.
8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
retroperitonīts Aizvēderplēves audu iekaisums.
Raromatai Aizvēja salu nosaukums taitiešu valodā.
aizvējs Aizvējš.
novējš Aizvējš.
pavēja Aizvējš.
pavējš Aizvējš.
pavēnis Aizvējš.
azvēja Aizvēnis.
piekloģināt Aizverot noslēgt, nostiprināt ar kloģi.
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
mērkšt Aizvērt (acis).
samērkšt Aizvērt (acis).
klozēt Aizvērt (datora dokumentu).
piemirgt Aizvērt (uz mirkli).
aizvāzt Aizvērt (vāku).
sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem.
aizmirgt Aizvērt acis.
pievākt Aizvērt kastes vāku.
pievākot Aizvērt vāku un noslēgt.
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis).
aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
piemiedzēt Aizvērt, pievērt (acis).
pievāzt Aizvērt, salocīt.
aizblāvēt Aizvērt.
aizņirgt Aizvērt.
davērt Aizvērt.
aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
sasamiegties Aizvērties (par acīm).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
sasarausties Aizvērties (par ziediem).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
aizvirināties Aizvērties.
ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks).
aizviru Aizvērts.
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm.
aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.).
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu.
taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
piedarīt Aizvēt (durvis).
ietin Aizvieto "iet" nenoteiksmē.
ekvivalentā shēma aizvietošanas shēma, kas vienkāršota, izmantojot ekvivalentos pārveidojumus.
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt.
aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm.
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi.
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
aizvižņot Aizvizēt.
aizziepēt Aizziest ar ziepēt.
aiztept Aizziest, sasmērēt.
zīmēklis Aizzīmēšanas adata.
obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu.
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
aizjemt Aizžņaugt, smacēt.
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera.
Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā.
Ajakuča Ajakučo - pilsēta Peru.
Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā.
Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē.
AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās).
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva.
nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā.
aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī.
akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmists Akadēmijas audzēknis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse.
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
tenūra akadēmiskā personāla prognozējamas karjeras sistēma.
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
asociētais profesors akadēmiski pedagoģiskais amats starp docentu un profesoru
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta.
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma.
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs.
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā.
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
sarcoptes Akarīdērču grupas ģints.
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
sebils Akas namiņš arābu austrumu pilsētās.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
sukrums akas šahtas dēļi.
bluķis Akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās.
svērte akas vinda; svērts.
Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi").
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
oksitonēt Akcentēt vārda beidzamo zilbi.
akcentuierēt Akcentēt.
piesitiens akcents; izcēlums.
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
pretakcija Akcija, kas ir vērsta pret citu akciju.
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
eksdividende Akcija, kas tiek pārdota un pirkta pēc tam, kad par to izmaksātas dividendes.
brīvakcija Akcija, ko saņem dibinātājs par savām pūlēm.
kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā.
kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu).
akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu.
rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma.
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā.
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību.
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida.
pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma.
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā.
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš.
izpilddirektors Akciju sabiedrības vadītājs, ko ievēlē valde.
ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce.
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus.
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
akcizieris Akcīzes iekasētājs.
akcīznieks Akcīzes ierēdnis.
akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson").
akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
Stabex ĀKK un AZT eksporta ienākumu stabilizācijas sistēma.
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta.
tifloptoze Aklās zarnas noslīdējums.
vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana.
apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana.
ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam.
Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
glaukoze Aklums, kura cēlonis ir glaukoma.
ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā.
bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai.
aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā.
dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem.
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
Betula ermannii akmens bērzs.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī.
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada.
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada.
ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai).
akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai.
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada.
litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē.
gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai.
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu.
klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi.
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš.
rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot.
rāva Akmeņains sēklis (jūrā).
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā.
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu.
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei.
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu.
karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods.
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs.
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā.
krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti.
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
Emberiza buchanani akmeņu stērste.
litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts.
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums.
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji.
hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija.
hepatofīma Aknu audzējs vai abscess.
preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu.
redija Aknu dēles attīstības stadija.
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija.
dishepātija Aknu funkcijas traucējums.
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā).
dehepatizācija Aknu izoperēšana.
holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana.
hepatoptoze Aknu noslīdējums.
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
akngaļa Aknu pastēte.
distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas.
hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums.
hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas.
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga.
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums.
akommodācija Akomodācija, piemērošanās.
skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju.
akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1).
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām.
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām.
barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
Lakoruņa Akoruņa, pilsēta Spānijā.
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase.
akreditīvs Akreditēšanās raksts.
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs.
ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
kurbete akrobātisks lēciens.
velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā.
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
akris Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
ekrs Akrs - platības mērvienība (~4047 m^2^).
ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m.
Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
ķemēks Ākstīgs cilvēks.
nerēms Ākstīgs cilvēks.
Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks.
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
ķekatas Ākstīšanās, blēņošanās.
žākstīties Ākstīties (1); ālēties.
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
žargalāties Ākstīties, blēņoties.
žārgalēties Ākstīties, blēņoties.
žarglāties Ākstīties, blēņoties.
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
āžerēties Ākstīties, klīrēties.
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties.
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
ģests Āksts, joku pēteris.
vāksts Āksts, jokupēteris.
ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks.
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
āvaklis Āksts; tāds, kas ķēmojas, muļķojas.
Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā.
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai.
traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints.
micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints.
micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints.
microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints.
akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē.
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
antirasisms Aktīva pretestība rasismam un arī pretdarbība neapzināta rasisma izpausmēm.
antiseksisms Aktīva pretestība seksismam jeb dzimumu diskriminācijai, arī pretdarbība neapzināta seksisma izpausmēm.
norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos.
atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās.
sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra.
megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā.
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
aktivizēt Aktivēt.
transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma.
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas.
hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
sasprindzināt spēkus aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus.
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
iraidība Aktīvs (bilancē), skaidras naudas atlikums.
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints.
streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
travesti Aktrise, kas izpilda savu lomu pārģērbjoties par vīrieti.
fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai.
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
akuracis Aku racējs; akracis.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē.
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
lādētājs Akumulatora uzlādēšanas iekārta.
superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju.
siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna).
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības.
vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās.
spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas.
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana.
AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju.
hipermodrība akūta modrība - viens no iespējamiem postraumatiskā stresa sindroma simptomiem.
hemocitoma Akūta nediferencēta leikoze.
ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti.
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks.
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs.
pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām.
reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu.
miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu.
mūsus Akuzatīvs no "mēs", mūs.
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa").
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā).
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
saāķēt Āķējot savienot.
uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
atāķēt Āķēt vaļā.
pārāķēt Āķēt vēlreiz, no jauna.
knabināt Āķēt, aizķert, kabināt.
metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt.
kāsēt Āķēt.
kņopēties Āķēties.
aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai.
kņope Āķis apģērba aizdarei.
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai.
suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus.
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots.
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri.
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis.
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
kolta Ala, kur vēži mājo.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos.
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā.
alatavs Alatau - kalnu grēda.
Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā.
Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā.
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju.
krusta dālderis Alberta dālderis, sudraba monēta.
albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos.
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_).
Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
Komunarska Alčevska, pilsēta Ukrainā.
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
olderēties Aldarēties.
oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm.
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints.
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine.
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm.
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm.
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm.
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu.
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst.
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
Kujāvijas Aleksandrova Aleksandrova Kujavska, pilsēta Polijā.
Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā.
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles.
dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību.
mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā.
alēlomorfas Alēles.
skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās.
alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli.
kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
paterģija Alerģija pret vairākiem alergēniem.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā.
metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu.
Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā.
kandidīds Alerģiski ādas izsitumi personām, kas sensibilizētas pret kandidu.
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion").
Alerja Alerija, pilsētas nosaukums korsikāņu valodā (_Aléria_).
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_).
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
žeirēties Ālēties, plosīties.
aušāt Ālēties, trakot, palaidņoties.
dālēties Ālēties, trakot.
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties.
dāvīties Ālēties; plosīties.
ājāties Ālēties.
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
alfabetigi Alfabēta kārtībā.
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
majuskuļi Alfabēta lielie burti.
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
alfabete Alfabēts.
alfis Alfabēts.
lai tā būda rūc Alfrēda Vintera muzikāla skaņdarba nosaukums
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
aplokšņu alga alga, ko maksā, nenoformējot dokumentus, bez nodokļu nomaksas.
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki).
režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju.
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru.
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām.
diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu.
izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus.
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā.
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā.
jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē.
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē.
nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu.
dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe.
heksāns alifātiskais ogļūdeņradis C~6~H~14~, ir vairāki izomēri.
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH.
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos).
nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums.
izvilks Āliņģis makšķerēšanai.
Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm.
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos.
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes.
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs.
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs.
rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai.
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri.
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
mickāt Ālkatīgi ēst, rīt.
lamsīt Alkatīgi ēst.
izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst.
apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst.
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma.
enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī.
alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā.
dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
suta alkohola reibuma stāvoklī, dzērumā
peregars alkohola smaka mutē pēc dzeršanas.
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
alkonauts alkoholiķis, dzērājs.
alkanauts Alkoholiķis, dzērājs.
alkans Alkoholiķis, dzērājs.
alkašs Alkoholiķis, dzērājs.
zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process.
ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā.
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops).
jade Alkoholiska dzēriena stiprums.
jads Alkoholiska dzēriena stiprums.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
d-laičiks alkoholiskais dzēriens _D-light_.
hekča alkoholiskais dzēriens _Hektors_.
heķis alkoholiskais dzēriens _Hektors_.
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
buhalo Alkoholiskie dzērieni.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana.
riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi.
monopols alkoholisko dzērienu tirgotava (XX gs. 20. un 30. gados).
šnababode Alkoholisko dzērienu veikals.
šnabene Alkoholisko dzērienu veikals.
šņabveikals Alkoholisko dzērienu veikals.
dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta.
balzons Alkoholisks dzēriens - melnais balzams.
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
bamslis alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
dvuļa alkoholisks dzēriens 2 litru plastmasas pudelē.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām.
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
divucis alkoholisks dzēriens divlitru plastmasas pudelē.
knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa.
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas.
brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
likvors Alkoholisks dzēriens, liķieris.
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna.
dropīte Alkoholisks dzēriens; iedzeršana.
alkohols alkoholisks dzēriens.
velna dzira alkoholisks dzēriens.
drape Alkoholisks dzēriens.
drope Alkoholisks dzēriens.
dzerams Alkoholisks dzēriens.
dzira Alkoholisks dzēriens.
grādīgais Alkoholisks dzēriens.
kerosīns Alkoholisks dzēriens.
oga Alkoholisks dzēriens.
pļāpūdens Alkoholisks dzēriens.
pomerance Alkoholisks dzēriens.
putra Alkoholisks dzēriens.
reibīgais Alkoholisks dzēriens.
šmiga Alkoholisks dzēriens.
šmigucis Alkoholisks dzēriens.
šmigule Alkoholisks dzēriens.
švirla Alkoholisks dzēriens.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju.
karbinoli Alkoholu (spirtu) apzīmējums.
tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā.
Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās).
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
aizgribēt Alkt, uznākt alkām, kārei (pēc kaut kā).
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā.
alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs.
Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā.
Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā.
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību.
zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem.
hidrohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar ūdeni.
anemohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar vēju.
Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
dialurskābe Aloksāna ketogrupas redukcijas produkts līdz otrējā spirta grupai.
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
alopekia Alopēcija.
Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš.
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
Atragene alpina Alpu atragēne.
Clematis alpina alpu atragēnes "Atragene alpina" nosaukuma sinonīms.
Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms.
luizija Alpu augs, ko audzē akmensdārzos.
Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss.
vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs).
Austrumalpi Alpu kalnu austrumu daļa, Itālijā, Austrijā un Slovēnijā.
Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
migla Alpu vērene.
Ribes alpinum Alpu vērene.
sarkanā vilkune Alpu vērene.
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
alstroemeria Alstremērija.
Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca").
Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
A alta, altu apzīmējums
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts.
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums.
rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”).
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai.
barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma.
Pirdē Altunkupri, pilsētas nosaukums kurdu valodā (_Pirdê_).
trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
aluzinis alu pētnieks jeb speleologs.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji.
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji.
Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C.
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
mielestapa Alus dzērājs, iedzērājs.
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
alus apsēdējies alus ir novadējies.
šiņķeriene alus lējēja (pārdevēja, iznēsātāja).
šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas.
Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km.
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m.
alluvijs Alūvijs (2), holocēns; zemes virsējās jeb jaunākās kārtas, jaunākais ģeoloģiskais laikmets.
pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
pāralvot Alvot vēlreiz, no jauna.
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts.
jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās.
phycomycota Aļģsēnes.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu.
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta.
albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints.
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta.
apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints.
absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta.
pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta.
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga.
piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints.
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta.
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm).
algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā.
phycomycetes Aļģu sēnes.
zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns.
ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3.
Amēdī Amādīja, pilsēta Irākā, Kurdistānā, tās nosaukums kurdu valodā (_Amêdî_).
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
Amara Amāra - pilsēta Irākā.
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā.
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu.
brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
ex officio amata dēļ, aiz pienākuma.
caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji.
sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
kanninieki Amatnieki, kas lēja alvas traukus.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs.
tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
techniķis Amatnieks, sava aroda pratējs ar izglītību tehnikas nozarē.
malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs.
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns.
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā.
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
bizūkurs Amatpersona, kas ko pārmeklē, kontrolē; uzraugs.
kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.).
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.).
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants.
Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
amoibe Amēba.
ameboīds Amēbai līdzīgs.
amebūrija Amēbas urīnā.
amēbu ierosināts kolīts amēbu dizentērija.
entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
jodamēba Amēbu ģints.
amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē.
dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax").
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
starainā amēba amēbu suga ("Amoeba radiosa").
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis.
baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis.
Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
Celastrus scandens Amerikas kokžņaudzējs.
enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
amphisbaenia Amfisbēnas.
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
sfignozīns aminoalkohols, kas atrodas smadzenēs.
fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
zadynuot amizēties.
amizierēties Amizēties.
amzēties Amizēties.
amzierēties Amizēties.
jaucēties Amizēties.
mendžīties Amizēties.
pakūvēt Amizēties.
lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi.
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
Amohosta Ammohosta - pilsēta Kiprā.
Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos.
Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā.
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
amnestierēt Amnestēt.
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli).
amonija mēsli amonijmēsli.
amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
padibines Amorālu cilvēku kopums.
mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē.
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos.
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās.
pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli.
šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs.
amortizierēt Amortizēt.
mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
miliampērs Ampēra tūkstošdaļa.
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība.
ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
amplitūdas detektēšana amplitūdas modulētā signāla detektēšana.
amplitūdas un fāzes detektēšana amplitūdas un fāzes modulētā signāla detektēšana.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
maksimālā vērtība amplitūdas vērtība.
ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums.
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
slāģis āmurs klona blietēšanai.
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints.
ruminococcus Anaerobu baktēriju ģints.
acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints.
sarcina Anaerobu koku baktēriju ģints.
veillonella Anaerobu lodveida baktēriju koku ģints.
butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints.
izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
aktīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot antigēnu.
pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu.
reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks.
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
Anaheima Anahaima - pilsēta ASV.
Anaita Anahita - dieviete māte armēņu mitoloģijā.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs.
galvenieks Analfabēts.
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai.
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes.
analgētiskās vielas analgētiskie līdzekļi.
analgētiķis Analgētisks (pretsāpju) līdzeklis.
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas).
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana.
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā.
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana.
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce.
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju.
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju.
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā.
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru.
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
paraugs Analizēšanai paņemtā viela.
izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt.
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
analizierēt Analizēt.
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus.
stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti.
iztveršana Analogsignāla nolase diskrētos laika momentos.
impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību.
nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā.
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs.
autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks.
anarhists Anarhisma (1) piekritējs.
anarhosindikālists Anarhosindikālisma piekritējs.
jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
sinogrāfija Anastatisks paņēmiens jaungatavotiem zīmējumiem.
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana).
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu.
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos.
venovenostomija Anastomoze, kas savieno vienu vēnu ar otru.
gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu.
fleboflebostomija Anastomozes izveidošana starp vēnām.
ureterokolostomija Anastomozes radīšana starp lokzarnu un urīnvadu, implantējot to lokzarnā.
hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu.
herems Anatēma (lāsts un izslēgšana) jūdaismā.
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
hemisekcija Anatomijā pārdalīšana divās vienādās laterālās pusēs.
estezioloģija Anatomijas daļa, kas pētī maņu orgānus.
tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas.
meroloģija Anatomijas nozare, kas pētī elementāros audus.
splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus.
sindesmoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulu savienojumus.
osteoloģija Anatomijas nozare, kas pētī kaulus.
himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas.
angioloģija Anatomijas nozare, kas pētī sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī limfātisko sistēmu.
dzīvnieku anatomija anatomijas nozare, kurā pēta dzīvnieku ķermeņa formu un uzbūvi.
mioloģija Anatomijas nozare, kurā pēta muskuļus.
prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā.
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā.
tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
arkāde Anatomisks veidojums, kas sastāv no vairākiem lokiem (artēriju, vēnu).
anatriptisks Anatriptisks līdzeklis, medikaments, ko lieto ieberzējumu, ieziedumu veidā.
Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos.
andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_).
Hebe x andersonii Andersona hēbe.
Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā.
Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos.
Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā.
Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta (_Andora la Vella_).
Andreapoļa Andreapole, pilsēta Krievijā.
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
lai tā būda rūc Andreja Ezeriņa 1998. gadā iestudētas dejas nosaukums
AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs).
Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums.
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
hipoandrogēnisms Androgēno hormonu iztrūkums.
androstandiols Androgēns hormons, iegūts no androsterona redukcijas ceļā.
androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs.
androstendions Androgēns hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam.
eteoģenēze Androģenēze.
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m.
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
perifēriskā aneirisma aneirisma, kas aptver artēriju no visām pusēm.
emboliskā aneirisma aneirisma, kas izveidojas pēc embola artērijā.
sānu aneirisma aneirisma, kas skar asinsvada vienus sānus, kamēr pārējās sienas daļas ir veselas.
atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra.
iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums.
varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu.
īstā aneirisma aneirisma, kuras sienu veido vismaz viens vesels artērijas sienas slānis.
traumatiskā aneirisma aneirisma, radusies pēc artērijas sienas ievainojuma.
endogēnā aneirisma aneirisma, radusies pēc patoloģiskām pārmaiņām artērijas sienā.
endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu.
dezaneksija Aneksijas likvidēšana.
eritroblastiskā anēmija anēmija ar eritroblastu parādīšanos asinīs.
esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa.
hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums.
ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas.
eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu.
eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
hroniska anēmija anēmija, kas atkārtojas, piem., pēc nelieliem atkārtotiem asins zaudējumiem.
agastriskā anēmija anēmija, kas attīstās pēc kuņģa rezekcijas.
anenterālā anēmija anēmija, kas attīstās pēc tievo zarnu rezekcijas.
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
toksanēmija Anēmija, kas rodas no hemolītiskām indēm.
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
Aneni Noja Aneninoja, pilsēta Moldovā.
Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos.
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā.
anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
neirālā anestēzija anestēzija ko panāk, ievadot anestēzijas līdzekli nervā vai nerva tuvumā.
parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies.
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu.
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
anestezēšana Anestēzijas iestāšanās.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists, ārsts, kas izdara anestēziju.
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā.
horioangioma Angimatozs horija audzējs.
farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts.
arterioloģija Angioloģijas nozare par artērijām.
fleboloģija Angioloģijas nozare par vēnām.
angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā.
AKEI angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori.
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem).
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti.
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā.
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi.
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays.
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai.
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās.
sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem.
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne.
Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma.
džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie.
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
self-government Anglijas vietējā pašvaldība.
Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs.
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka.
viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ".
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
bingo Angļu galda spēle, līdzīga loto spēlei.
čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi).
kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m.
ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m.
astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m.
jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
bītli angļu grupa no Liverpūles, sāka koncertēt 1960. gadā.
limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds.
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus.
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
futs Angļu pēda, garuma mērs, 0,30479 m.
foot Angļu pēda, puse no jarda, 0,305 m.
portlends Angļu pēru tituls.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight.
kontrdanss Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā.
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami.
links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis).
nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
prokters Angļu universitātēs studentu inspektors.
mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm.
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru.
HP mērces angļu virtuvē iecienītas ēdiena piedevas.
gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins.
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā.
Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes.
zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru.
pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
fotoanimācija Animācijas tehnika, kurā izmanto dzīvu aktieru uzņēmumus reālā vidē.
animisti Animisma uzskatu piekritēji.
anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
anisonema Anisonēmas - eiglēnaļģu nodalījuma ģints.
parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei.
antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība.
mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā.
Anjēra pie Sēnas Anjērsīsēna, pilsēta Francijā.
poikilopikrija anjonu koncentrācijas svārstības asinīs, kas rada skābju un bāzu līdzsvara traucējumus
divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme").
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
anodstrāva Anodbaterijas, cauri telefonam un lampiņai raidīta strāva lampu radiouztvērējos.
anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā.
makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās.
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
bradiūrija Anomāli lēna urinēšana.
polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā.
Ahangarana Anrena, pilsēta Uzbekistānā.
Angrena Anrena, pilsēta Uzbekistānā.
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
Anesī Ansī, pilsēta Francijā.
epistilijs Antablementa apakšējā daļa.
arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta.
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi.
rāmja antena antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes.
virziena antena antena, kuras ass virzienu var mainīt, peilējot radiobākas.
antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem.
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos.
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola".
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi.
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras.
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm.
amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva.
vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu.
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu.
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu.
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību.
antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību.
antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību.
antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības.
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs.
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni.
dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai.
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma.
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās.
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos.
amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos.
idiotoksīns Antigēns, kas izraisa alerģisku reakciju; alergēns.
paralergīns Antigēns, kas izraisa paralerģiskas reakcijas.
ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos.
koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija.
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot.
poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos.
Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem.
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi.
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu.
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm.
diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm.
eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm.
sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm.
krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums.
Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga.
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs.
dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba.
celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga).
stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma.
anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē.
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām.
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā.
kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi.
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes.
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā.
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm.
jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja.
tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm.
epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso.
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes.
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
elēģiskais distihs antīkās dzejas stingrā strofiskā forma, kas sastāvēja no divām rindām - pirmā heksametrā, otrā pentametrā.
efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji.
arhetips Antīkās filozofijas vēlīnā perioda pirmtēls, ideja.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku.
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā.
hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles.
autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši.
lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem.
antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām.
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb.
antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos.
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
rēzusa antiserums antiserums, kas reaģē ar vienu vai vairākiem rēzusfaktoriem.
antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs.
pretpieņēmums Antitēze.
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā.
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu.
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku.
endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju.
mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos.
antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību.
antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību.
autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus.
antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību.
antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē.
anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē.
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem.
imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas.
imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas.
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints.
antropogēnija Antropoģenēze.
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
etniskā antropoloģija antropoloģijas nozare, kas pētī rases.
kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija.
brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai.
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.).
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju.
anullēšana Anulēšana.
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
atderināt Anulēt saderināšanos.
dzēst sodu anulēt sodu.
annullēt Anulēt.
Anuļupīte Anuļa, upe Kocēnu pagastā.
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā.
postrenālā anūrija anūrija mīzalceļu aizsprostojuma dēļ.
sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
reflektoriskā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir smadzeņu garozas impulsi.
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu.
Ancina Aņcjina - pilsēta Ķīnā.
Anjana Aņjana - pilsēta Ķīnā.
Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā.
Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā.
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē.
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ).
aortotomija Aortas atvēršana.
endaortīts Aortas iekšējā slāņa iekaisums.
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas.
aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū.
aortomalācija Aortas sienas atmiekšķēšanās.
sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme.
aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts.
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
apzērž Ap (laika nozīmē).
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav.
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
grotbura Apakšējā bura grotmastā.
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm).
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
apakša Apakšējā daļā; pašās beigās.
apakšdaļa Apakšējā daļa.
hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs.
parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
apakškārta Apakšējā kārta.
metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs.
apakšlūpa Apakšējā lūpa.
apakšmala Apakšējā mala.
lejasmala Apakšējā mala.
pamale Apakšējā mala.
tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs.
submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe.
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta.
foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta).
testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā.
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm).
kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma.
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
apakšveja Apakšēja.
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags.
LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter").
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu.
apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa.
apakšgals Apakšējais gals.
lejasgals Apakšējais gals.
lejgalis Apakšējais gals.
zemgalis Apakšējais gals.
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums).
apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam.
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā.
apakšžoklis Apakšējais žoklis.
sub Apakšējais, apakšā, zem.
apuškijais Apakšējais, apakšējs.
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
leja Apakšējais, zemākais.
zemļejīs Apakšējais, zemākais.
apakšdējais Apakšējais.
apkaš- Apakšējais.
apukšējais Apakšējais.
apuža Apakšējais.
apužējais Apakšējais.
zemējais Apakšējais.
zemijais Apakšējais.
hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
pazares Apakšējie zari.
pazari Apakšējie zari.
interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā.
apakšijs Apakšējs.
apakšuvējs Apakšējs.
apaušķīns Apakšējs.
apužējs Apakšējs.
herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos.
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem.
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā.
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu.
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam.
apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm.
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni.
pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts.
kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi.
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība.
hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana.
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
rimpultiņa Apaļa bērnu rotaļlieta.
rimpultiņš Apaļa bērnu rotaļlieta.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
polis Apaļa sēne.
iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
bunce Apaļa, vēderaina pudele.
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
bočka Apaļas formas ēka.
septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē.
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu.
saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm.
apalītis Apaļīgs cilvēks.
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
zundurs Apaļīgs mazs zēns.
mopsis Apaļīgs suns vai bērns.
čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks.
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš.
makucis Apaļīgs, resns bērns.
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu.
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai.
klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m.
Celastrus orbiculatus apaļlapu kokžņaudzējs.
kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli.
nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta.
svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā.
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī.
langermannia Apaļpūpēži.
globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms.
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai.
pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni.
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem).
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe.
sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī.
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
rengals Apaļš sacietējums (mēsli).
rengulis Apaļš sacietējums (mēsli).
apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem.
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā.
vēders kā bumba apaļš vēders.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve.
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums.
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū.
šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
caurumkamera Aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu.
spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
mēraparāts aparāts (kā) mērīšanai.
regulētājaparāts Aparāts (kā) regulēšanai.
heiloangioskops Aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā.
putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
oftalmodinamometrs Aparāts acs konverģētspējas mērīšanai.
oftalmotropometrs Aparāts acs kustību mērīšanai.
fakoskops Aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai.
prizmatiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei ar prizmu.
skiaskopiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei retinoskopijas ceļā.
fototransformators Aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu.
ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
anesteziometrs Aparāts anestēzijas līdzekļa dozēšanai.
fonoelektrokardiogrāfs Aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu.
sonometrs Aparāts ar ko mērī skaņas parādību lielumus.
aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
inhalators Aparāts ārstēšanai ar inhalāciju.
sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
arteriogrāfs Aparāts artērijas pulsa reģistrēšanai.
sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
palpatometrs Aparāts artērijas sprieguma mērīšanai.
oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai.
hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
dromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
oromogrāfs Aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai.
trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
oftalmodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās.
hemodinamometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
hemopjezometrs Aparāts asinsspiediena mērīšanai.
sfigmoviskozimetrs Aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
laterna magica aparāts att. projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
makrotoms Aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem.
ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
antifons Aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem.
autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai.
elektromiogrāfs Aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai.
likvefaktors Aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros.
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai.
elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām.
panhidrometrs Aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
distanciometrs Aparāts distances mērīšanai.
ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
digestors Aparāts drogu macerēšanai.
blokaparāts Aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai.
stratametrs Aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai.
ekstrahēšanas aparāts aparāts ekstrakcijai ar gāzēm vai šķidrumiem.
reoskops Aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops.
koherers Aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru.
kontrollers Aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos).
Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
koercitometrs Aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai.
fosforoskops Aparāts fosforescences pētīšanai.
deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti.
rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
humidometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
termobarohigrometrs Aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai.
pneumometrs Aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
cefalogrāfs Aparāts galvas kontūru atzīmēšanai.
encefalogrāfs Aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai.
aerotonometrs Aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos.
orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
hemataerometrs Aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs.
manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
vektorkardiogrāfs Aparāts grafiskai vektorkardiogrammas attēlošanai.
kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
pneimatometrs Aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai.
aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
perimetrs Aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai.
pedodinamometrs Aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai.
dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna.
mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta.
lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
korelometrs Aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai.
fagodinamometrs Aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai.
oftalmoleikoskops Aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu.
torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
stetogoniometrs Aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai.
gastrotonometrs Aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai.
kimociklogrāfs Aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra.
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
kinetoskops Aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai.
dilatogrāfs Aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai.
videoatskaņotājs Aparāts lāzervideoierakstu reproducēšanai.
fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
ferozonde Aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
grauzdētājs Aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris.
mikrokolorimetrs Aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai.
glosogrāfs Aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot.
retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
mikromotoskops Aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
modulometrs Aparāts modulācijas koeficienta mērīšanai.
skoliozometrs Aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai.
miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
miometrs Aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai.
kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
miotonometrs Aparāts muskuļu tonusa mērīšanai.
saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
onkometrs Aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai.
apertometrs Aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai.
fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
orbitostats Aparāts orbītas ass mērīšanai.
onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
ortodiagrāfs Aparāts ortodiagrammas attēlošanai.
oscilometrs Aparāts oscilāciju mērīšanai.
dazimetrs Aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot.
moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
arteriometrs Aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā.
manovakuummetrs Aparāts pārspiediena un vakuuma mērīšanai.
perimetrs Aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai.
filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
psihodometrs Aparāts psihisko procesu ātruma mērīšanai.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs, radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
poligrafs Aparāts rakstu un zīmējumu pavairošanai.
zimoskops Aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
shemogrāfs Aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru.
kampimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai vai uzzīmēšanai.
cikloskops Aparāts redzes lauka mērīšanai.
diopsimetrs Aparāts redzes lauka mērīšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
refraktometrs Aparāts refrakcijas koeficienta mērīšanai.
rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
diktofons Aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai.
gnatodinamometrs Aparāts sakodiena spēka mērīšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
kinetogrāfs Aparāts sēriju uzņēmumiem kinetoskopam.
mikrogonioskops Aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā.
kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
iktometrs Aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai.
kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
kardiokairogrāfs Aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē.
defibrillators Aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai.
kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
fonometrs Aparāts skaņas stipruma mērīšanai.
kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai.
skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai.
zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
sinoptofors aparāts šķielēšanas ārstēšanai.
strabometrs Aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
batitermogrāfs Aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā.
derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
flebomanometrs Aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai.
pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
torpēdaparāts Aparāts torpēdu izšaušanai.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
limnimetrs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs.
limnigrafs Aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
flebogrāfs Aparāts vēnas pulsa reģistrācijai.
vibroskops Aparāts vibrāciju novērošanai.
videopleijers Aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
inklinators Aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai.
pirģeometrs Aparāts Zemes radiācijas mērīšanai.
odontogrāfs Aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai.
elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā.
stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu.
lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
fāzmetrs Aparāts, ar kuru mērī divu elektrisko svārstību fāzu diferences (fāzu nobīdi).
aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu.
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu.
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa.
gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.).
projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts.
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos).
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus.
dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām.
magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem.
filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē.
laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu.
anagliptoskops Aparāts, kas medaļas zīmējumu rāda cilnī.
auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā.
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā.
glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
faksimila aparāts aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu.
indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops.
hemodromogrāfs Aparāts, kas reģistrē asins plūsmas ātruma svārstības.
reogrāfs Aparāts, kas reģistrē asinsvadu un kapilāru pildījumu ar asinīm.
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības.
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā).
magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās.
pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām.
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju.
hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu.
kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
karotāžas stacija aparātu komplekts karotāžas mērījumiem.
uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai.
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas.
vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts.
paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai.
videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs.
kontrolaparatūra Aparatūra, ar kuru kontrolē (ko).
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu.
līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā.
disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā.
klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē.
arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai.
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros.
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības.
spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai.
bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums.
pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem.
uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai.
operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai.
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
uzārstēt Apārstēt.
smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu.
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
lēpots Apaudzis ar ūdensrozēm.
apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
nospundēt Apaugļot, piegulēt.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem).
notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm.
kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām.
nozālēt Apaugt ar nezālēm.
virzēt Apaugt ar nezālēm.
aizpiepēt Apaugt ar piepēm.
piepēt Apaugt ar piepēm.
apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem.
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
pašmaklis Apaušu apakšējā aukla.
pabārde Apaušu apakšējā daļa.
pabārzda Apaušu apakšējā daļa.
pabārzde Apaušu apakšējā daļa.
pažokle Apaušu apakšējā daļa.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
izietamapavi Apavi, kas paredzēti svētkiem, svinībām, izbraukumiem.
virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem.
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
kape Apavu cietā daļa virs papēža.
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
spodre Apavu krēms.
vikse Apavu krēms.
puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
krāģis Apavu novilkšanas dēlītis.
apzete Apavu papēdis.
naboika Apavu papēža pasitnis.
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
apbēds Apbēda.
apbads Apbēdas.
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.).
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
norūpināt Apbēdināt, radīt raizes, iedvest bailes.
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas.
apskumdināt Apbēdināt, sāpināt.
apsmurināt Apbēdināt, saskumdināt.
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
aflišēt Apbēdināt.
apbēdāt Apbēdināt.
sasūrināt Apbēdināt.
sasūrot Apbēdināt.
apsmurināties Apbēdināties, noskumt.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
norakt Apbedīt (ierokot zemē).
apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
pieglabāt Apbedot aizņemt ar kapa vietām (kapsētu).
bērot Apbērēt, apglabāt.
apbērot Apbērēt.
apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
apbēnoties Apbērnoties.
apbērnīties Apbērnoties.
nomuižļot Apbērt ar atkritumiem.
novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā).
nosipināt Apbērt, apkaisīt.
apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem.
nosnāt Apbērt, nobērt.
oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem.
apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
nopurināties Apbērties.
pelots Apbērts ar pelavām.
apsmakoties Apbezdēties.
apsuķēties Apbezdēties.
apbiržot Apbirzēt.
aplaitīt Apbraucīt, masēt.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi.
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi.
nodzivīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
noglazīt Apbrīnojot (ko), izraisīt ko nevēlamu (tam).
nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu).
apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību.
apdot Apburt ar burvju līdzekli vai dzērienu.
apdzirdināt Apburt, noburt ar burvju dzēriena palīdzību.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras.
slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot.
vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot.
privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai.
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
izšmorēt Apcept un izsautēt (parasti gaļu).
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
apviesēt Apciemot, apmeklēt.
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās apcietināt, arestēt
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt.
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais.
kaniks apcirknis klētī.
apdriksnāt Apcirst, aptēst.
kantēt Apcirst, aptēst.
appižāt Apčurāt, apsmulēt.
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls.
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
aploks Apdārzs (ap Mēnesi).
aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
noziedot Apdāvināt, ziedot, upurēt.
reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
aptrepēt Apdēdēt, apdrupt.
aptrenēt Apdēdēt, apirt.
žorēt Apdedzināt (piemēram, ķieģeļus).
apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi).
glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā.
magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis).
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
apdilināt Apdeldēt, apdilt.
apberzt Apdeldēt.
nosēdināt Apdēstīt, apstādīt.
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti.
Zūra apdīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā.
nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
zintēt Apdomāt, apsvērt.
aizskart Apdraudēt, ierobežot.
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt.
sadraudēt apdraudēt.
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.).
apskrandojis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandis (1).
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.); apskrandojis (1).
prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā.
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu).
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas.
aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
apdrunēt Apdrupt, apdēdēt.
aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni.
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties).
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas.
apsvēpēties Apdūmoties, apkvēpināties.
apkvēpis Apdūmots; apsvēpis.
izliet Apdzēst uguni (ar ūdeni).
apdiet Apdziedāt (slavējot).
apdzīdēt Apdziedēt.
aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos.
apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.).
Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.).
Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm.
Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā.
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Veczosna Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Mežmalieši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tērvetes pagastā.
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē.
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
Balda Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bezļesje Apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pracapole Apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji.
Plēpji Apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji.
Kalējtriņi Apdzīvota vieta (izzudusi) Tērvetes pagastā.
lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Babīte Apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu.
Sece Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs.
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs.
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Nīcgale Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Jauncode Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
Liepa Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Priekuļi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs.
Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē.
Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
Miltiņi Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bēne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs.
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Vecauce Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras.
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Ēdole Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs.
Pelči Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs.
Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
Baltinava Apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Umurga Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe".
Ozolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas.
Rundāni Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni.
Mārciena Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Ogresgals Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
Audriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs.
Lūznava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Dricāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs.
Malta Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs.
Strūžāni Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni.
Kaunata Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs.
Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs.
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Kolka Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs.
Mērsrags Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs.
Pastende Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs.
Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā.
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
Iecava Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
Bērži Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Nikolajevka Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā.
Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā.
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā.
Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Apši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Alitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Baldišēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Cirsti Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Dauguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā.
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Baši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Cebuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā.
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Eicēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Ģūģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Lielmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Pinderes Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Rāmuļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Slaņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Baltaci Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Anna Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā.
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā.
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā.
Margas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs.
Prode Apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde.
Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Sīļukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā.
Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
Vecciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā.
Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Cimpēni Apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā.
Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā.
Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa.
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā.
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā.
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā.
Dzirnaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Grostona Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Iedzēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Ozolkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Viļķeni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Anckani Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Blākaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bukas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Bulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Celmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Dzeņumuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gravasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grotūži Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Grūslēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kaupiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lielstāpeles Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Lubeja Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Namdari Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Reiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ruļmurēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Šķētes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Slieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Sveļmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Telvieši Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tīrumskanuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Tošpavāri Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vērmi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Virgabaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ziedaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Aizpurves Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Alžāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dēgļi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Dūkstupi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Jurjāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ķimstnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Lielnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Palejas Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Pamati Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā.
Dīķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā.
Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā.
Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā.
Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā.
Treuhi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Brukāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Rogozovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Čapkova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tihanovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Kļasica Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Rogs Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Liuzinīki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Laļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Mortišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Antonopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Baļucki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Belobabina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jekimovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Karnopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Krasutina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Odumāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ostrovski Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zahariha Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tūmuži Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Ķinguti Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Vidzeri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Gāršmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Sējas pagastā.
Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Idus apdzīvota vieta (mazciems) Sēļu pagastā.
Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā.
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā.
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Balklāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas.
Birztala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Birzule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Cerība Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Plieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Vilksala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
Kleķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā.
Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā.
Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā.
Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā.
Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā.
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Auzāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Babāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Brieževa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Brūklāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Burčeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Dubļava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Elkšņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Krievkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Lazdukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Moziņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Ploskena Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Silakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Taureskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Vējava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Vistusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Augstari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Beļauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Bērzieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Bonifacova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Gabrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Golvari Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Gribkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Jabalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Javenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kiļauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kļaviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Kononi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Lāčaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Lauskinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Masalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pāliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pelerijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Saksmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Sprodzenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Tabakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Vasariņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Viškuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Zosuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Ančipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Antonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Bakarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Dubļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā.
Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā.
Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā.
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā.
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā.
Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
Aparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā.
Eži apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Lācīši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Rauši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Garkalne apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Kosa apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā.
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā.
Andrēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā.
Rāmuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
Ormaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
Prinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Dobeles novada Bērzes pagastā.
Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā.
Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Ceperi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Gribolva apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Leščinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Makarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Marinski apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Mičuļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Skabi apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Soboļevka apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Vecbeči apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Voveres apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Zeimuļi-Puzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Galēnu pagastā.
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā.
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā.
Ķeikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Rubuļkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Saldes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Kaļvāres Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Meņķis Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Slīterāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Abarūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Celminieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Cukuriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Jedvigava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Marinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Rāceņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ritiņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ružusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Skudrusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Soitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Tadenava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Vuškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Andrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Dieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Putraimiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Skrīveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Zānāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Baldone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Bokāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Grauzkalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kaktagals Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Miests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Olksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Riteniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Skromi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Spēlēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Svoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Bogmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Drustāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Eikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Ģērķāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Landzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Staģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Stūrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Vidsmiests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā.
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Avotiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Dobeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Ģipteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Muzikanti Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Ragumuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Slapatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Žebri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Diervanīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Grabežova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Kitkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Rūzori Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā.
Brēmeles apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Brīnumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Ķieģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Liepas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Noriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Rāvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Sprosti apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Upītes apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kocēnu pagastā.
Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši.
Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Cepliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā.
Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Liezēres pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā.
Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Boltāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Dekterova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bļižņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Bori Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Čuhnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Devjatņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dvorišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Gorodoks Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Greideņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Grinkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kabilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kannova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kazici Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Kļeščova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Klumstova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Labunščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Lisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Losiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Mīzaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Nalogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Novini Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Opši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Osova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pakaļne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pentjuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pešļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Punculova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Pušča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rocova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Ruļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Savina Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Siunupļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Škorlupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Strukaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Testečkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Vertulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Zirgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
Muižnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā.
Buļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Gulbēre Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Ļūļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Mēdzūla Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Skanuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Opsi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Rāksala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā.
Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Lisa apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
Starti apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Sloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā.
Ķipati apdzīvota vieta (skrajciems) Mērsraga pagastā.
Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Ciukori apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Nautrēnu pagastā.
Kolomosti apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Pelēču pagastā.
Akmenāja apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Lomi-Bortnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Pilsāta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Priževoiti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Galēnu pagastā.
Guzi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Zaļā Birze apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kolna Druva apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bērza Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pīnupi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Bramaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Džeriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Gubaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Janova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Jurģīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kotleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kozupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Krasnogorka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Kurmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Litiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Livmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Marjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Maskeviciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Nīdermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Omolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Pastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Rošmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Tumaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Pelēču pagastā.
Vērēmes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā 8 km no Rēzeknes.
Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mežāres apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Lielā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mazā Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mazā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Asači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Davidovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Drebi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Fiļkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Goruškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Hvorobina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Janīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Jegorovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Krīvmaizes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kuciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Līpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Lounīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Mivrinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Muhi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Novaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Samrekovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Seiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Skredeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Strankaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Šuļohi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Tabakirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Vusari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Zīmeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Augstikalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Čumine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Grebeiži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Juzupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Klopotova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Ļetki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Lītaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Maļejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Maļiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Mediņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Meirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Micāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Nirīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Palsinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Pesčanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Petuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Rejeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Silaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Steivanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Teļakalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Uļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Uškaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vecināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vidne Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vovernīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Pirmie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Otrie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mazie Barīsi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Melnais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Baltais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Anci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Balbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Baļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bandari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Besovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bratova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Broliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Buši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Dergilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Foļvarkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Golenti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Īvuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kaipi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kalnāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Karpuškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kazeiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kazuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kisluhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Knutova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kolpaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kovaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Kupčinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Lipušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mahoņina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mežāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Mitri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Osinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Petuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Piskuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Plīns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Putrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Račiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Rečeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Silagoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Šņitniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Soboļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Sokorņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tarkilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tilīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Uškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Vagaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Vaičuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Zapāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Zīdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Žurīli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Aļņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Armuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā.
Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Abramovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Aizupīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Apšinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Asinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Batarāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Beleviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ceglineica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Češļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Čirkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Drinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Dzeņagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Jaunlesna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kakarvieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kaulači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kises Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Kūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Lempi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Lizdiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Mortuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Mosāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ozinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piļcine Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Piziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Plasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Poikas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Raibie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rūbežneica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Rudzusīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Semuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Skūškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Smaudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Smuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Špuni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Taunaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Trimaļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Turcines Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Vacainīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Veitulnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Vēršukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Viļumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zakari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zarečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zileņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zimkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Zuiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā.
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā.
Meža Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Mazie Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Adamiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Akminīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Černoste Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Červjakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Cibļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Dubina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Dudari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Ezergailīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Grudes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Kancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Kazmirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Leinakolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Leperi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Liska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Maļinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Meļderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Pūdnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Rušenica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Šahmovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Šejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Seksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Skrauči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Timošiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Vainova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Valaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Veideri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Vorslovāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā.
Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Apšinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Atlaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dērvaniene Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dūliņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Dziļāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Karitoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Krēsle Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kučkauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Kuderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Liepusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Sauleskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Stribas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Vilnauce Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Žogotkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Barsuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Dervāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Dreizi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Geikina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Ignašāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jeroškina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Košeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Ladusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Litavniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Manuhina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Minkina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Niperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Pocelujevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Punduri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Račeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Šļahotska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Sļesarovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Smuškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Staroščiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Taraputki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Tumenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Vipinga Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Zemesgols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Blantiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Čudarāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Danči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ērzeļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gleizdi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Goliševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Gorsvani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ivgulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ivoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Jekimāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ķipļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Klaugi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Kozudauņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Kūkoji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Letki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lucatnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Lupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Plešaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Puskundži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Reidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Rogozi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Sološnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Stogoršņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Turlaji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Vaņkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Vecgailumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Voseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Zaļūkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Žogoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Bancuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Ciskāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Dundas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Kantinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Klementinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Leimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Mihalki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Mīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Piertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Romanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Sūļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zīmeļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zirkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Astici Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta".
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Asticu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Ababļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Akmenīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Antropova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Batņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bridiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bukateņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Čerņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Golišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Graši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Idzepole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Izoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Kalinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Karpiņje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Katkovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Labovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Lamaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Leiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Lesinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Malinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Marguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Meški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mihailovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mozgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mukoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Namjoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Novinka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pārtova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Piliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Rozalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Silvestrina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Skadeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Šļakoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Spirgini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Sprestišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Sprūževnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Vecsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Vilkakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Virvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Zabeļje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Apši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Biži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Brusova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ceplīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ciskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Danski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Kozlova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Kozubērži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Križini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Leimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Leški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Livza Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Midziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Morcinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Pokuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Poznane Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Požogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Pūriski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Rūņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skinči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Skobuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Suņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Taudejāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Vilkusola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Voskāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Voverova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Zabalotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā.
Ismeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas.
Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Astiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Dupāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Harčenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ivuški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Kivleņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ļadi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Markova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Mostovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Pušbāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Pustoška Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Regži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Rubčinska Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Skradeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Soboļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Stilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Turčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Ūzuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Višķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Bereznīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Bungas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Plīna Romani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Krievu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Latviešu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Dvarči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Galdeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Gineviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Grumuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Ilza Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jaunstašuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jegorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Krepši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Ļoļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Luciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Maiziki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Malukšta Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Martušovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Melteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Milka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Novaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Pozņaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Purviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rabskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rukmoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Rusiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Škrjabi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Staraja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stepiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stikuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Stiļbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Utāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Vecstašuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Zeļenopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Zeļonki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Barauha Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bički Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bikaunīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Brīžgoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Černoste Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dupini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dzementova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Dzeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Garkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Griščati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jakoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Jevtišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Kiseļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Lapatiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Lejnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Locukolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Maltečka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Mīškoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Paškeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Pinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Skutāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Šmeiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Solomenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Špieļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Strodziškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Viškeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Zagajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā.
Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Drabāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Īdeņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Ļodāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Orenīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Sūļagols Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Teirumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Terumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Zvejsola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā.
Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
Meikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis.
Dekteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Ruduki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Bierzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Bilinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Bliseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Brožgola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Caunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Cepleiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Čornie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Drikaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Gabri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Gļaudas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Gleizdova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Goldadiervīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Īvulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Jaškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Jaudzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Jaundzemļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Jūrdži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Kapiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Kloneites Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Kristiņkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Kuciņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Laigolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Laizani Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Leškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Livzinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Lozdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Maigļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Mazuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Miglinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Miglinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Mikitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Miurinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Obrumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Opiņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Pārkolni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Piļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Pujati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Pūramola Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Putrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Razgaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Rejeņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Rūbežnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Rudukova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Sārņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Saukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Saukavīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Šķesteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Smilktinis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Soloviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Sosiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Upeitnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Ūzuļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Vilkadūbīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Znūteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Zuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Andronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Benislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Deimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Gaiduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Groverišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Jeroščenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Kampišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Kivki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Križevņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Losi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Maremonts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Škvarki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Ūsveiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Dreijerovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Jaunsaimnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Ratinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Spundžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Voronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Akmenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Balda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dītlovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Gulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kirkiliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kristceļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Lazareva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Liuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Ostrovīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Parma Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Peirāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Šauriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Siugaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Svātova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Virbuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Vocīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Žagari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Žierkļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Asnīņis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Babrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Baļtina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Dagumnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Dzipšļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Jaunrikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Jezupova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Joksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Kaļvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Kūrpinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Liuzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Makuži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Medinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Mihalki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Osnīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Piertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Piliskolns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Pļuskova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Sameņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Skujaunīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Solaviersi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Žagatnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Aļhovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Apari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Bolbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Bondarevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Boriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Cerkovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Deičmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Garanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Gurilišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Keidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Komulteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kraupeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kukuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kurtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lukna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mežalovnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mežasorgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mihejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Odotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pedeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pilveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pivteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Rjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Skromelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Spočinoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Stirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Studeni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Subinaite Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Uļjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Žabrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Agejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Beloglazovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bodrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Burlakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Čulki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Danilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Deneliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Feklistovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gasuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Groveriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gruzdeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Hatki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ignatovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Indričāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jaskina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jaunružina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kļonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kurteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kvasovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Lisovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Losa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Māmulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Paramonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Paški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Rubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Sopri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Špēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Sprinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Šutovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tarakanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zabolotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zaikovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zakutajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zemski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Akremi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Dilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Garjuša apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Jaunmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Jugermani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Parapani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Podļizovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Antonišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā.
Asāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Batari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Dilāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Doroškeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Fomkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Gudakovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Mihalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Ostrovskie Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Pokrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Poludņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Rikopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Rosica Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Rozeļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Viši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Zakati Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Zverinci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā.
Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Biksinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Burzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Djogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gabinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gajova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Iugulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jaunborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jermolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jurki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Juškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Kleperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Krampova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Labvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Meļņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Mežagaiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Obricki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Olūtnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Plikpūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Pūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Pustinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Rubļevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Rūdzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Škierbinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Skudras Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Stučeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Taudejāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Vecborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Veremes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Aleksandropole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Blūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs.
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
Stankeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
Tartaks apdzīvota vieta (skrajciems) Rundēnu pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
Sārcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Bileiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Īvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
Ķurzēni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Svētes pagastā.
Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
Šteinburga apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā.
Čalkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Čilpīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Dzjorgova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Grohova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Gusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Iļvezi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Komugreiva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Lejastači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Masandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Mukaušova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Riosari apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Roguļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Rozumegi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Saucīne apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Sišova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Stabļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Stiglova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Supretka apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Svičova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Sviļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Tribunova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Upīte apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Vilkova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zaļčupe apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Zogadi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķilbēnu pagastā.
Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā.
Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Baldieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
Dzirnavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zosēnu pagastā.
Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos.
Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā.
Lācīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Bērziņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
Juneļi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Liesma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Vārzgūne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Agro Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Grīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Mazgrīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Rosība Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Atpūta Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā.
Pleikšņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Avoti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi".
Vaivariņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
Ābelīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā.
Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Dzidriņas Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Cekule Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Rumbula Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā.
Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
Garkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu pagastā.
Mērnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ainažu pagastā.
Kriškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Aiviekstes pagastā.
Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
Daudzese Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā.
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs.
Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs.
Irši Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs.
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs.
Aizpuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta rietumu daļā.
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri.
Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Aizputes pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alsviķu pagastā.
Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
Anna Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs.
Ziemeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 13 km no Alūksnes; izloksnē - Zīmers.
Mārkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 14 km no Alūksnes, pagasta centrs.
Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
Jaunlaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, pagasta centrs.
Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
Karva Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs.
Matisene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja.
Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns.
Ģikši apdzīvota vieta (vidējciems) Amatas pagastā.
Mariampole apdzīvota vieta (vidējciems) Andrupenes pagastā.
Troškas apdzīvota vieta (vidējciems) Atašienes pagastā.
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere.
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta.
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs.
Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils.
Tabore Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā.
Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs.
Kroņauce apdzīvota vieta (vidējciems) Auru pagastā.
Liepziedi apdzīvota vieta (vidējciems) Auru pagastā.
Mežāres apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
Sēbruciems apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
Spilve apdzīvota vieta (vidējciems) Babītes pagastā.
Mencendarbe apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā.
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas.
Vīksna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 13 km no Balviem, pagasta centrs.
Vectilža Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 32 km no Balviem, pagasta centrs.
Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
Kurna Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs.
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs.
Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
Kubuli Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 7 km no Balviem; saukta arī "Balvu stacija".
Naudaskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Balvu pagastā.
Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli".
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; pagasta administratīvais centrs.
Egļuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs.
Stalīdzāni apdzīvota vieta (vidējciems) Barkavas pagastā.
Viesturi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas.
Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
Ceraukste Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs.
Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā.
Paņemūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai.
Budberga Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune.
Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Ērgļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā.
Jancikas Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Liellauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Elektriķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā.
Lambārte Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā.
Brunavišķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Krievgaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pāce Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Pīrāgi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā.
Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
Ādžūni Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā.
Pastališķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā.
Ceplis Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Jumprava Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Strēlnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Jaunsaule Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Ozolaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Zvaigzne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Bērzpils pagastā.
Stūri apdzīvota vieta (vidējciems) Blīdenes pagastā.
Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
Cempmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā.
Emburga Apdzīvota vieta (vidējciems) Brocēnu novada Cieceres pagastā.
Krote apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
Tadaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bunkas pagastā.
Kalngale apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā.
Siguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā.
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs.
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
Mārsnēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Līvi Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Dukuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
Pērkoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Skujenes pagastā.
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Rīdzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā.
Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Demenes pagastā.
Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas.
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs.
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi.
Gavieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules.
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs.
Bunka Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs.
Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs.
Dzērvenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā.
Dupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
Rāva apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā.
Ālande Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 2 km uz dienvidaustrumiem no Grobiņas.
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā.
Bojas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes.
Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas.
Jūrmalciems apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Īle Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs.
Lielauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Vītiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 50 km no Dobeles, pagasta centrs.
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs.
Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
Biksti Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 20 km no Dobeles, pagasta centrs.
Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
Auri Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs.
Bērzupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Annenieku pagastā.
Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
Lielbērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Auru pagastā.
Upenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Aizstrautnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā 8 km no Dobeles.
Lejasstradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Akācijas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā.
Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
Klūnas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
Gatara apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā.
Gatarta apdzīvota vieta (vidējciems) Drustu pagastā.
Kaļķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
Kārļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
Neveja apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
Vīdale apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas pagastā.
Mazirbe apdzīvota vieta (vidējciems) Dundagas un Kolkas pagastā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Ķesterciems apdzīvota vieta (vidējciems) Engures pagastā.
Daksti apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Ķemere apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Ķempēni apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā.
Vecgaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Gaiķu pagastā.
Maltas Trūpi apdzīvota vieta (vidējciems) Galēnu pagastā.
Priedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes novadā.
Langstiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes pagastā.
Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Glūdas pagastā.
Gūžas apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Cimdenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Grobiņas pagastā.
Stāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene".
Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Tirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs.
Stradi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri.
Druviena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs.
Letes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Svelberģis Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Krapa Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Stari Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Rimstavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Jānuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Sinole Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Gaujasrēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Rēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Vecstāmeriena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs.
Kalniena Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Ceļmalas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā.
Zālīte apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā; līdz 1925. g. - Grienvalde.
Rosme apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
Ziemeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
Zorģi apdzīvota vieta (vidējciems) Iecavas pagastā.
Nabala Apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā.
Pašuliene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Rauda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte".
Griķi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
Indrāni apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
Meža miers apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā.
Leveste apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunpils pagastā.
Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā.
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
Gārsene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes.
Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
Kūkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Vidsala Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs.
Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
Brodi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Laši Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Ancene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Vandāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils.
Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Slate Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Antūži Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils.
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Liepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
Jaunsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 23 km no Jelgavas.
Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā.
Bramberģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Dorupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Blukas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Dzirnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Kārniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Vecsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Kaiguciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
Vārpa Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
Lielvircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Pēterlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Poķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
Jēkabnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
Tīreļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Vītoliņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Mūrmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Ziedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Ūziņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
Muitas apdzīvota vieta (vidējciems) Kalkūnes pagastā.
Ķeiši apdzīvota vieta (vidējciems) Kalupes pagastā.
Kandavas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
Rūmene apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
Valdeķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
Vēveri apdzīvota vieta (vidējciems) Kārķu pagastā.
Rokaiži apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
Štakeldanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
Valāta apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
Krogzemji apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
Tožas apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
Brandeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kocēnu pagastā.
Grāveri Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1950.-2009. g. Krāslavas rajonā) 22 km no Krāslavas, pagasta centrs.
Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova.
Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
Svariņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci.
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
Kaplava Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Izvalta Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs.
Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
Ezerkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 4 km no Krāslavas, Krāslavas pagasta administratīvais centrs.
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
Račeva apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
Andžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas.
Apaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Lupandi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
Skaista Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists.
Borovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
Asūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs.
Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Turaida apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
Sunīši apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā.
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs.
Zīlāni apdzīvota vieta (vidējciems) Kūku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
Īvande Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs.
Snēpele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs.
Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
Gudenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 30 km no Kuldīgas, pagasta centrs.
Laidi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs.
Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
Deksne Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs.
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā.
Vilgāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs.
Vanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Sermīte Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Valtaiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
Ķimale Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Padures pagastā.
Ābele Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Novadnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Venta Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Ķikuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Padure Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā.
Plakanciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Lapenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Odukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Rāmava apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā.
Vimbukrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā.
Stūrīši apdzīvota vieta (vidējciems) Laidzes pagastā.
Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs.
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Lēdurgas pagastā.
Kaibala apdzīvota vieta (vidējciems) Lielvārdes pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Liepas pagastā.
Tūja apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
Tūjasmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā.
Vidriži Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 19 km no Limbažiem.
Pāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs.
Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
Mandegas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs.
Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Priedes Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Tiegaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā.
Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Kaijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Lāde Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Lādezers Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Ārciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Lejasozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Stiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
Bīriņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem.
Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu pagastā.
Jersika Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem.
Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
Rudzāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs.
Turki Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem, pagasta centrs.
Sutri Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Jaunsilavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje.
Pušmucova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova.
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ņukši Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Nirza Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs.
Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā.
Istalsna Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas.
Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā.
Kušneri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Nirzas pagastā.
Pilda Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pildas pagastā 17 km no Ludzas, pagasta centrs.
Kivdolova Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs.
Auzeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā.
Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Ļustiki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā.
Blonti apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 10 km no Ludzas, pagasta centrs.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
Sausnēja apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā), 12 km no Ērgļiem.
Liezēre Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris".
Vestiena Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs.
Dzelzava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs.
Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
Lautere Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Zelgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā.
Ošupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada austrumu daļā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas.
Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā.
Jāņukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Jaunlazdona Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā.
Ozoli Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Liezēres pagastā.
Vecsaikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
Jumurda Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs.
Lemešova apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā.
Bozova Apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā.
Upmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
Sidgunda Apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Tāši apdzīvota vieta (vidējciems) Medzes pagastā.
Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā.
Stropi apdzīvota vieta (vidējciems) Naujenes pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
Krape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Dzelmes apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Jumpravas pagastā.
Lobe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Veckrape Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā.
Zādzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Madlienas pagastā.
Ciemupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
Jugla Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Suntažu pagastā.
Upespils Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Suntažu pagastā.
Daugavmala apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Jaunikšķile apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Ādamlauks Apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Medemciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Pārolaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Pēternieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Stūnīši Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Šuškova apdzīvota vieta (vidējciems) Pasienes pagastā.
Zaiceva apdzīvota vieta (vidējciems) Pededzes pagastā.
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
Prīkuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs.
Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
Pelēči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs.
Jaunaglona apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
Līči Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Preiļu pagastā.
Pieniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
Kalnenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā.
Saulaine apdzīvota vieta (vidējciems) Priekules pagastā.
Kūdums apdzīvota vieta (vidējciems) Raiskuma pagastā.
Vērsis apdzīvota vieta (vidējciems) Ramatas pagastā.
Rozes apdzīvota vieta (vidējciems) Raunas pagastā.
Glāžšķūnis apdzīvota vieta (vidējciems) Rembates pagastā.
Lizdēni apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā.
Sauļi apdzīvota vieta (vidējciems) Rencēnu pagastā.
Bekši Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs.
Sakstagals Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs.
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki.
Lendži apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 17 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Ilzeskalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi.
Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores.
Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
Krupi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Marientāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Ratnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
Strūžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
Janopole Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Jupatovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā.
Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Vertukšne Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Zosna Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.
Lipuški Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs.
Rozentova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā 2 km no Maltas.
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni.
Rasnupļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ciskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kruki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Prezma Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Pustinka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Štikāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tiskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Stoļerova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
Adamova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Adamovas ezera rietumu krastā 4 km no Rēzeknes; Odumova.
Škeņeva Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
Sprūževa Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs.
Čornaja Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs.
Valgalciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas novadā.
Melnsils apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas pagastā.
Ģipka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rojas pagastā.
Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Baltezers Apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā.
Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas.
Kākciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu pagastā.
Ķāķišķe apdzīvota vieta (vidējciems) Rucavas pagastā.
Sieksāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā.
Siekstāte Apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā.
Tikaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rugāju pagastā.
Mazbērstele apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā.
Ziedoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā.
Kastīre apdzīvota vieta (vidējciems) Rušonas pagastā.
Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā.
Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas.
Korģene apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā.
Saurieši apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
Tilderi apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus.
Zirņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 17 km no Saldus, pagasta centrs.
Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
Vadakste Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs.
Pilsblīdene apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā.
Grieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Ošenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Jaunlutriņu pagastā.
Bruzilas Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Namiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Alši Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis.
Ēvarži Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
Līkupēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Priedula Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Striķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā.
Sēja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem.
Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
Pabaži apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Liepkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Sausnējas pagastā.
More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
Allažmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Allažu pagasta dienvidu daļā.
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
Jūdaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Siguldas pagastā.
Kalnabeites apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
Ķipari apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
Nurmiži apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā.
Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs.
Mēmele apdzīvota vieta (vidējciems) Skaistkalnes pagastā.
Zemkopības institūts apdzīvota vieta (vidējciems) Skrīveru novada Skrīveru pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
Kušaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas pagastā.
Sērmūkši apdzīvota vieta (vidējciems) Skujenes pagastā.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Branti Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Mēri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi.
Lobērģi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā.
Vidzeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā.
Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā.
Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
Vizla Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Silva Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Rauza Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Brutuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs.
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Rozēni apdzīvota vieta (vidējciems) Staiceles pagastā.
Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā.
Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā.
Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā.
Lieģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tadaiķu pagastā.
Lībagi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem un 7 km no Stendes.
Strazde Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Anuži Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs.
Valdgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 3 km no Talsiem.
Priedes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Dižliepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Jaunciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Lubezere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Nogale Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Jaundundaga apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā.
Aizupes Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara.
Spāre Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Tiņģere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā.
Pitrags apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Kolkas pagastā.
Paugurciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Roceži Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Zvirgzdi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā.
Pļavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
Aklaisciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā.
Kaltene Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Rojas pagastā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Lādzere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Brūzis Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Lēdas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
Ķūļciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā, pagasta centrs.
Zelmeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Tērvetes pagastā.
Tome apdzīvota vieta (vidējciems) Tomes pagastā .
Līzespasts Apdzīvota vieta (vidējciems) Trapenes pagastā.
Ūdriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Trikātas pagastā.
Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs.
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Degole Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā.
Abavnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, Jaunsātu pagasta administratīvais centrs.
Zemīte apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 14 km no Kandavas, pagasta centrs.
Zentene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs.
Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sēme Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs.
Garauši Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Degoles pagastā.
Lancenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Pienava Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Apšuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas līča piekrastē.
Bērzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Klapkalnciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Plieņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Sāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Vaski Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Jurģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
Kukšas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Dzintars Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Lamiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Kaive Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Ozolnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Slampes pagastā 5 km no Tukuma.
Grenči apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
Cēre apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā, 9 km no Kandavas, pagasta centrs.
Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Ūdrīšu pagastā.
Sniķere apdzīvota vieta (vidējciems) Ukru pagastā.
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Upmalas pagastā.
Krīvi apdzīvota vieta (vidējciems) Vaives pagastā.
Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Omuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Turna Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Veckārķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā.
Lugaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Pedele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Mierkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Stepi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Taurkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valles pagastā 17 km no Valles.
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
Jeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs.
Vilpulka Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs.
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā.
Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
Puntuži apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
Stirniene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā.
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Vecsalienas pagastā.
Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
Vārve apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 8 km no Ventspils, pagasta centrs.
Jorniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ances pagastā.
Stikli Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
Dokupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
Māteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
Zūras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā.
Malta apdzīvota vieta (vidējciems) Viļānu pagastā.
Vitrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Viļķenes pagastā.
Poļakas apdzīvota vieta (vidējciems) Vīpes pagastā.
Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā.
Ķevele apdzīvota vieta (vidējciems) Vītiņu pagastā.
Sproģi apdzīvota vieta (vidējciems) Zalves pagastā.
Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs.
Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā.
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā.
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
Meļķitāri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Aizkraukles pagastā.
Zeltapse apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Dundagas pagastā.
Straujenieki apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Gramzdas pagastā.
Krūkas Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Muižarāji Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Mizaiņi Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Avotmuiža Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā.
Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
Kalnaziedi Apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi.
Ambrozi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī.
Asari Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā.
Bērtiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Spīdzenieki Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Popji Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Vārņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Krīgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā.
Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas.
Arāji Apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā.
Smugauši apdzīvota vieta (viensēta) Baldones pagastā.
Aužeļi Apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
Slaidēni apdzīvota vieta (viensēta) Birzgales pagastā.
Dambji apdzīvota vieta (viensēta) Burtnieku pagastā.
Bērzkalni Apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Amatas pagastā.
Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Kalāči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Liepas pagastā.
Benči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Ēdernieki apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
Atkalni Apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Elekši apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Audari Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā.
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā.
Pokaiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Naudītes pagastā.
Kamradži Apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Penkules dienvidaustrumu daļā.
Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā.
Rīgzemes apdzīvota vieta (viensēta) Dundagas pagastā.
Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā.
Viculaikas Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Robežkalns Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Rūrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
Aveni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Babrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Antūži Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
Sauši apdzīvota vieta (viensēta) Kalētu pagastā.
Vīnakalns apdzīvota vieta (viensēta) Klintaines pagastā.
Aizpuri Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
Robeždaugavas Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Sproģi Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Vilnīši Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Varšavas apdzīvota vieta (viensēta) Krimuldas pagastā.
Paružas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
Āpas Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Vārdupes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Bangotnes Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Segliņi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ciemgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Misņikova apdzīvota vieta (viensēta) Ķepovas pagastā.
Aišēni Apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Auri Apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Limbažu pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā.
Lieplejas Apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Umrgas pagastā.
Batari Apdzīvota vieta (viensēta) Ludzas novada Pureņu pagastā.
Arnicēni Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Aronas pagastā.
Aizbetņi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā.
Aronmūrnieki Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Valgaci Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā.
Aizāri Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas.
Aizpurvi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā.
Kalnavēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
Kalna Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
Lejas Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
Ančiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Lauberes pagastā.
Ķoderes Apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Suntažu pagastā.
Aizpurvji Apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Taurupes pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā.
Sudrabi Apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā.
Kanči apdzīvota vieta (viensēta) Rencēnu pagastā.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Dainas Apdzīvota vieta (viensēta) Rudbāržu pagastā.
Kraujas apdzīvota vieta (viensēta) Salacgrīvas pagastā.
Zaļēni Apdzīvota vieta (viensēta) Saldus novada Ezeres pagastā.
Skosas apdzīvota vieta (viensēta) Saukas pagastā.
Kalnaklaukas apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā.
Vecdreļļi apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā.
Tožas Apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā.
Sausupji apdzīvota vieta (viensēta) Smārdes pagastā.
Vīksnas apdzīvota vieta (viensēta) Staiceles pagastā.
Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā.
Vējiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā.
Sudmaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Abavas pagastā.
Labdzeņi Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Ciemītes Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienas pagastā.
Mežites Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas.
Izsuši Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā.
Lūrmaņi Apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā.
Selēkas apdzīvota vieta (viensēta) Tīnūžu pagastā.
Baujas apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Kandavas pagastā.
Punenieki Apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Sēmas pagastā.
Stoķi apdzīvota vieta (viensēta) Vaidavas pagastā.
Kokši Apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā.
Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā.
Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Andrecēni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem.
Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Atpiļi Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā.
Antoni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā.
Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā.
Mazistabi Apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Ances pagastā.
Bēņas Apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā.
Klīve Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
Kaparāmuri apdzīvota vieta (viensētu grupa) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Rožkalni Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Preiļu novadā .
Vecrikava Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Līva Apdzīvota vieta 16. gs., tagadājās Liepājas pilsētas teritorijā starp Liepājas ezeru un jūru.
Rokasbirze apdzīvota vieta Aizputes pagastā, aptuveni 3 km no Aizputes pilsētas, Aizputes pagasta administratīvais centrs.
Ailendhārbora apdzīvota vieta Angiljā, Angiljas salas ziemeļu piekrastē.
Morona Apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.).
Ahurjana apdzīvota vieta Armēnijā (_Akhurian_), Širakas mjarzā.
Angehakota apdzīvota vieta Armēnijā (_Angeghakot_), Sjunikas marzā.
Ašocka apdzīvota vieta Armēnijā (_Ashotsk_), Širaka marzā.
Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
Ahavnadzora apdzīvota vieta Armēnijā, Vajocdzoras marza dienvidrietumu daļā.
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzā.
Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē.
Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē.
Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā.
Keteringa apdzīvota vieta ASV (_Kettering_), Mērilendas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sevērna apdzīvota vieta ASV (_Severn_), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kalifornija Apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.).
Klārksbērga Apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.).
Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Edžvuda Apdzīvota vieta ASV ("Edgewood"), Mērilendas štatā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
Eseksa Apdzīvota vieta ASV ("Essex"), Mērilendas štatā, 39200 iedzīvotāju (2010. g.).
Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hāfveja Apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
Largo Apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
Leksingtonpārka Apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.).
Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Mērilendas štatā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
Pasadīna Apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.).
Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
Silverspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.).
Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
Vītona Apdzīvota vieta ASV ("Wheaton"), Mērilendas štatā, 48300 iedzīvotāju (2010. g.).
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos.
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā.
Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
Bērzpils Apdzīvota vieta Balvu novadā 40 km no Balviem, pagasta centrs, rakstos minēta 1224. g.
Domopole Apdzīvota vieta Balvu novada Bērzpils pagastā.
Mēmele Apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas.
Audenārde apdzīvota vieta Beļģijā (_Oudenaarde_), Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
Merelbeke apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Veterena apdzīvota vieta Beļģijā, Fladrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Bērse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Brashāta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Brehta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Heistopdenberga apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Herentalsa apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Shotena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Vesterlo apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē.
Beverena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Maldegema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Temse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Villebruka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē.
Dilbēka apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, Briseles rietumu piepilsēta.
Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē.
Knoke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Kokseide apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Midelkerke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Zēbrige apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē.
Vērne apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē.
Vevelgema apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē.
Flerī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Framrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Kursela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Lesīna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Lēza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Pērivelza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Šatlē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Sengislēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Tiēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē.
Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa.
Amē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Esnē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Evaja apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Flēmale apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Iī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Sanktfita apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē.
Eipene apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā.
Velkenrāta apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā.
Varemma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļrietumu daļā.
Ansa apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā.
Erstāla apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā.
Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē.
Andena apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Andēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Anē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Avlanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Borēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Filipvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Ivuāra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Kuvēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Sambrvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Žedina apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Žēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē.
Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē.
Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē.
Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē.
Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
Drabeši Apdzīvota vieta Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, pagasta centrs.
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
Nordbī apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Fānē salas ziemeļu daļā.
Marstale apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Ērē salā.
Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē.
Tranebjerga apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, Samsē salā.
Biruma apdzīvota vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Lesē salā.
Bedforda Apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikā ("Bedford"), Austrumkāpas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā.
Gorija apdzīvota vieta Džērsijā, salas austrumu daļā.
Sentbrelāda apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā.
Sentklimenta apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā.
Sentpītera apdzīvota vieta Džērsijā, salas rietumu daļā.
Sentmartina apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļaustrumu daļā.
Sentouena apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļrietumu daļā.
Sentdžona apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļu daļā.
Triniti apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļu daļā.
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā.
Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā.
Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā.
Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā.
Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
Aiji apdzīvota vieta Fēru salās (_Eiði_), Eisturojas salas ziemeļrietumos.
Nordēpila apdzīvota vieta Fēru salās, Borojas salas austrumu daļā.
Skoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salā.
Fuglafjērura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā.
Noragēta apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas austrumu daļā.
Rūnavika apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidaustrumu daļā.
Saltangaroa apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
Toftira apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas dienvidu daļā.
Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu atzara dienvidos.
Norskoali apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā.
Oiri apdzīvota vieta Fēru salās, Eisturojas salas rietumu daļā.
Dealura apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā.
Hiusavika apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā.
Skiuvoja apdzīvota vieta Fēru salās, Skiuvojas salas ziemeļu daļā.
Velbasteavura apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas dienvidrietumu daļā.
Vestmanna apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas rietumu daļā.
Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos.
Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos.
Haldaršvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas ziemeļaustrumu daļā.
Sumba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidos.
Lopra apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas dienvidu daļā.
Trondžisvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļā.
Tvēroiri apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļas austrumos.
Sanvika apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas ziemeļos.
Kvalba apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas ziemeļu daļā.
Kvanasunda apdzīvota vieta Fēru salās, Vījojas salas dienvidrietumu daļā.
Mīvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas dienvidu daļā.
Bēvura apdzīvota vieta Fēru salās, Voaras salas rietumu daļā.
Alaminosa apdzīvota vieta Filipīnās (_Alaminos_), Lusonas salas rietumos, Pangasinanas provincē.
Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā.
Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā.
Montreija Apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta.
Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā.
Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā.
Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā.
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas.
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā.
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā..
Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā.
Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē.
Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē.
Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē.
Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča rietumu piekrastē.
Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā.
Bokūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Della apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Ružmonlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Šatenuāleforža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Valduā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Žiromaņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā.
Amansē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Bomledama apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Busjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Damprišāra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Etalāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Fešlešatela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Frana apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Kenžē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Klervāla apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Laberžmēna-Sentmarī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Lefēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Lefurža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Lerisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Levjē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Maršo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Meša apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Monferānlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Monlebona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Morto apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Muta apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Lila pie Dū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Puijēleviņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Laklīza un Mižū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Odenkūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Ornāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Oršānsa-Vena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Pjērfontēnlevarāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Ponderuāda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Pontarljē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Rošleboprē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Rulāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Ružmona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Sansēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Šarkemona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Sentipolita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Senvita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Sona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Sošo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Tisa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Valdaona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Valentiņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Versela-Vildjēlekāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Vilēlelaka apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Žilē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Žuņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā.
Buā-Damona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Dampjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Fonsinleo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Klervolelaksa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Lerusa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Lonšomuā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Monsuvodrē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Morēza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Muarananmontaņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Nozruā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Oršānsa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Orželē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Poliņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Salēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Šampaņola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Senkloda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Senlipisēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Senlorānangranvo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Vijēra-Farlē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā.
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā.
Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos.
Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos.
Karināna apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Etēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Monmedī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Stenē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā.
Adola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Arša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Bresa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Darnē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Eluā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Lamarša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Letijo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Puksē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Remiremona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Sennabora apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Vaņē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā.
Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā.
Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā.
Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā.
Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā.
Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā.
Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā.
Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā.
Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē prefektūrā.
Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā.
Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē.
Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā.
Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā.
Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā.
Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā.
Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē.
Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā.
Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā.
Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā.
Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā.
Albeka apdzīvota vieta Gērnsijā, salas ziemeļrietumu piekrastē.
Ričmonda apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas rietumu daļā
Sentsampsona apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas ziemeļaustrumu daļā.
Sentmartina apdzīvota vieta Gērsnijā, salas dienvidaustrumu daļā.
Sarka apdzīvota vieta Gērsnijā, Sarkas salā.
Jūgarna Apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts.
Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos.
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē.
Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā.
Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē.
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē.
Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē.
Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā.
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā.
Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā.
Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā.
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju.
Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora.
Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē.
Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi.
Ahalsopeli apdzīvota vieta Gruzijā, Kahetijas mharē.
Algeti Apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē.
Beļava Apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē.
Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē.
Are apdzīvota vieta Igaunijā (_Are_), Pērnavas apriņķī.
Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes.
Azeri apdzīvota vieta Igaunijā (_Aseri_), Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē.
Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē.
Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē.
Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē.
Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē.
Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē.
Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē.
Koluvere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Kullamā apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos.
Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā.
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa rietumos.
Neva apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļos.
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā.
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās.
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā.
Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā.
Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī.
Jēsū apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumos.
Tori apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa austrumu daļā.
Tihemesta apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidaustrumu daļā.
Tali apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa dienvidu daļā.
Varbla apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa rietumos.
Vihtra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
Vendra apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļrietumu daļā.
Kergu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Konga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Lepe apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Libaste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Pernu-Jāgupi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Totsi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķa ziemeļu daļā.
Sauga apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, aptuveni 5 km uz ziemeļiem no Pērnavas.
Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes.
Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes.
Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā.
Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē.
Audru apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Jēpre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Lavasāre apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Selja apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Suigu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
Līva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Muhu salas vidienē.
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē.
Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē.
Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē.
Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē.
Mustla apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķa austrumu daļā, 800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1938.-1979. g.
Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē.
Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
Bali Apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta.
Čerapundži Apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos ("Cherapunji"), Asamas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā.
Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē.
Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē.
Alabana apdzīvota vieta Indonēzijā (_Alaban_), Ačehas provinces dienvidos, Tuanku salas ziemeļu daļā.
Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē.
Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā.
Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā.
Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
Rameltona apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Svili līča rietumu atzara galā.
Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē.
Kilibegsa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Donegolas līča ziemeļu piekrastē.
Raša apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē; Rosa.
Malahaide apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē.
Portmārnoka apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē.
Skerisa apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistes ziemeļu daļā, Īrijas jūras piekrastē.
Portomna apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Derga ezera ziemeļu piekrastē.
Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē.
Oranmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča ziemeļaustrumu piekrsatē.
Danmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē; Dūnomra.
Beligāra apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Hedforda apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Maikvilana apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Balja Kloira apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Uhterārda apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē.
Banklodi apdzīvota vieta Īrijā, Kārlovas grāfistē.
Votervila apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē; Kuirona.
Ārdferta apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Beliheiga apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Dangana apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Kahērsaivīna apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Kāslailenda apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Kenmēra apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Kilorglina apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Miltauna apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Retmora apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Snīma apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistē.
Akaonuira apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistē: angļu val. _Virdžīnija_.
Kilkalena apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistē.
Monasterevana apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistes rietumu pierobežā.
Beliregita apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē.
Kalana apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē.
Tomastauna apdzīvota vieta Īrijā, Kilkeni grāfistē.
Enīsa apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē.
Enistimona apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē.
Lehinča apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē.
Ņūmārketa pie Fergusas apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē.
Skārifa apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē.
Talla apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistē.
Killalū apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes austrumos.
Siksmailbridža apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes dienvidu daļā.
Miltaunmolbeja apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes rietumos.
Lisdūnvārna apdzīvota vieta Īrijā, Klēras grāfistes ziemeļrietumu daļā.
Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē.
Tauera apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē; Tūra (3).
Bjutventa apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Blārni apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Danmenveja apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Eniskīna apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Inišenona apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Kanturka apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Mičelstauna apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Milstrīta apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Roskārberi apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Votergrāshila apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē.
Kloherheda apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē, Īrijas jūra piekrastē.
Danliera apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē.
Adēra apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē; Odara.
Krūma apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē.
Retkīla apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē.
Āskītona apdzīvota vieta Īrijā, Limerkas grāfistē.
Ebilīksa apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
Mauntrata apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
Stredbeli apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē.
Belinamora apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē.
Menorhemiltona apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē.
Mohila apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē.
Belimahona apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē.
Mēhastrima apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē.
Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē.
Lūisboro apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Klū līča,dienvidu krastā.
Ņūporta apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē; Balja Īiekoina.
Belihonisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Bengorerisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Čārlztauna apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Foksforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Kilčimoka apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Klērmorisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Krosmolina apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Svinforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē.
Belivora apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistē.
Dalīka apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistē.
Etboja apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistē.
Kjananas Mora apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistē.
Betistauna apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes austrumos, Īrijas jūras piekrastē.
Borisokeina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē.
Belina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperperi grāfistē.
Dengina apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē; Dangana.
Klāra apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē; Klorhjaka.
Ferbāna apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē.
Kilkormaka apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē.
Portārlingtona apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē.
Balahaderīna apdzīvota vieta Īrijā, Roskomonas grāfistē.
Fetarda apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē
Kēra apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē; Kahera.
Ārdfinana apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē.
Strandhila apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Atlantijas okeāna Slaigo līča krastā.
Rosispointa apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Slaigo līča ziemeļu piekrastē.
Belimouta apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē.
Belisodēra apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē.
Kolūni apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē.
Taberkari apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē.
Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, Sentdžordža šauruma krastā.
Beligīri apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē.
Fērnsa apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē.
Kāslbridža apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē.
Roslēra apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē.
Tehmona apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē.
Kāslpolārda apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistē.
Beltinglāsa apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē.
Blesingtona apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē.
Kilkūla apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē.
Ohrima apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē.
Retdrama apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē.
Tinaheli apdzīvota vieta Īrijā, Viklovas grāfistē.
Kilmaktomasa apdzīvota vieta Īrijā, Voterfordas grāfistē.
Portlo apdzīvota vieta Īrijā, Voterfordas grāfistē.
Telova apdzīvota vieta Īrijā, Voterfordas grāfistē.
Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē.
Fausgrudsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē.
Seidisfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē.
Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā.
Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā.
Bahkagerdi apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes ziemeļu daļā, Norvēģu jūrā.
Ķirģibaijargleistira apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes austrumu daļā.
Skougara apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes dienvidu daļā.
Hedla apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes rietumos.
Hūsavika apdzīvota vieta Islandē, Grenlandes jūras Sģaulfandi līča austrumu krastā.
Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos.
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos.
Sandgerdi apdzīvota vieta Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā.
Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē.
Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā.
Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā.
Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē.
Taulhknafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā.
Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē.
Tingeiri apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas rietumu daļā.
Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā.
Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā.
Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
Oulafsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu atzara krastā.
Dalvika apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā.
Hjaldeiri apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā.
Hofsousa apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Skāgafjorda austrumu krastā.
Houlara apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas dienvidrietumu daļā.
Siglifjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas ziemeļos.
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā.
Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē.
Kvammstaungi apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumos, Hrūdfjorda austrumu atzara austrumu krastā.
Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā.
Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē.
Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā.
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā.
Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē.
Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā.
Vīka apdzīvota vieta Islandes dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
Eirarbahģi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
Tordlaugshebna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē.
Kvolsvedlira apdzīvota vieta Islandes Dienvidu Zemē.
Būdardalira apdzīvota vieta Islandes rietumu daļā, Kvāmmsfjorda austrumu piekrastē.
Reikholta apdzīvota vieta Islandes Rietumu Zemē.
Bolungarvika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dienvidu piekrastē.
Reikjanesa apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dziļumā, pēdējā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
Sūdavika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda otrā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
Īsafjerdira apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda pirmā dienvidu ielīča rietumu piekrastē.
Grēnivika apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Eijafjorda austrumu krastā.
Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā.
Anjone apdzīvota vieta Itālijā (_Agnone_), Molizes reģiona Izernijas provincē.
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē.
Kosato apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Valle Moso apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Andorno Kačorna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Viljāno Bjellēze apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Trivēro apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Bjellas provincē.
Antronapjāna apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē.
Krodo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē.
Pjeve Vergonte apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē.
Grāvellona Toče apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē.
Stafa apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē.
Kvarona apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē.
Alanja Valhezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē.
Alarija Valsezija apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē.
Varallo apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verčelli provincē.
Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā.
Ailebūna apdzīvota vieta Izraēlā, Galilejā, Ziemeļu apgabala vidienē.
Alonei Habašana apdzīvota vieta Izraēlā, Golānas augstienēs, okupētajā Sīrijas teritorijā.
Bancāni Apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
Antigoniša apdzīvota vieta Kanādā (_Antigonish_), Jaunskotijas provincē.
Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē.
Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Ontārio provincē.
Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē.
Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē.
Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča.
Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē.
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta.
Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta.
Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē.
Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē.
Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos.
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē.
Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi.
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē.
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā.
Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā.
Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos.
Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē.
Anavgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Anavgaj_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidienē.
Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē.
Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē.
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē.
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē.
Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
Kačanova Apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni.
Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
Čermoza Apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota.
Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē.
Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita.
Hurzufa Apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks".
Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos.
Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas.
Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola.
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda.
Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē.
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē.
Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē.
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza.
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē.
Velsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Wells_), Anglijā, Somersetas grāfistē, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
Velšpūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Welshpool_), Velsas ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Sevērnas upes.
Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē.
Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē.
Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē.
Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē.
Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē.
Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos.
Strīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Sommersetas grāfistē.
Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē.
Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē.
Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē.
Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē.
Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē.
Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā.
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa.
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā.
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā.
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos.
Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas.
Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā.
Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē.
Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē.
Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē.
Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē.
Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē.
Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā.
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā.
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā.
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā.
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā.
Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē.
Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē.
Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē.
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē.
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos.
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē.
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē.
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē.
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes.
Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes.
Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas.
Kērkūbri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ieejas ziemeļu ielīča galā.
Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē.
Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā.
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta.
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta.
Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta.
Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas.
Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas.
Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas .
Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē.
Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos.
Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē.
Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē.
Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas.
Kolvinbeja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē.
Rila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē.
Konvi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekratē.
Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē.
Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci.
Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē.
Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē.
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā.
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos.
Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē.
Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē.
Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē.
Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā.
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā.
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei.
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos.
Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos.
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā.
Apole apdzīvota vieta Lietuvā (_Apuolė_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Aristava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aristava_), Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā.
Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos.
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā.
Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā.
Endriejava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Jaki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Kretingale apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Pliķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Vēžaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā.
Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā.
Barstīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Daukši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Īlaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Leņķimi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Mosēde apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Notēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Šates apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā.
Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī.
Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē).
Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā.
Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos.
Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos.
Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā.
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā.
Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos.
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā.
Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos.
Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā.
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā.
Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī.
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā.
Antindža apdzīvota vieta Madagaskarā (_Antindra_), Ancirananas provincē.
Andžuka apdzīvota vieta Madagaskaras dienvidrietumos (_Anju_), Tuliaras provincē
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
Alamora apdzīvota vieta Mikronēzijā (_Alamoar_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos.
Alagerdene apdzīvota vieta Mongolijā (_Alag-Erdene_), Huvsgula aimaka vidienē.
Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē.
Nāldveika apdzīvota vieta Nīderlandē, Dienvidholandes provincē.
Beilena apdzīvota vieta Nīderlandē, Drentes provincē.
Ostvlīlande apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos.
Bergema apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē.
Hierrenfiena apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provincē.
Ostervolde apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces austrumu daļā.
Harlingena apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces rietumu daļā.
Varkema apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces rietumu daļā.
Frjencjera apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces ziemeļrietumuu daļā.
Dokima apdzīvota vieta Nīderlandē, Frīzlandes provinces ziemeļu daļā.
Ninspēta apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē.
Tvelo apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē.
Veihena apdzīvota vieta Nīderlandē, Gelderlandes provincē.
Audepekela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē.
Hogezanda-Sapemēra apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē.
Vinshotena apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provincē.
Terapela apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces dienvidaustrumos.
Lēka apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces rietumu daļā.
Delfzella apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces ziemeļaustrumu daļā, Emsas līča rietumu piekrastē.
Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē.
Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē.
Dedemsvārta apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē.
Genemeidena apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē.
Nesa apdzīvota vieta Nīderlandē, Rietumfrīzu salās, Frīzlandes provincē, Amelandes salā.
Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā,
Tolena apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provinces austrumu daļā.
Keika apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē.
Dērne apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provinces austrumos.
Denburga apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandē, Tekselas salā.
Bovenkarspela apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes austrumu daļā.
Anna-Paulovna apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē, Vlīlandes salas ziemeļaustrumos.
Kastrikima apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
Shagena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
Vīfingerverfa apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provincē.
Enkheizena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces austrumos, Eiselmēra rietumu krastā.
Jilianadorpa apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces ziemeļu daļā.
Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos.
Auderasa apdzīvota vieta Nigērā (_Aouderas_), Agadesas reģionā.
Asamaka apdzīvota vieta Nigērā (_Assamakka_), Agadesas reģiona rietumu daļā, pie Alžīrijas robežas.
Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju.
Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā.
Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā.
Adoru apdzīvota vieta Nigērijā, Kogi štata dienvidu daļā.
Akamkpa apdzīvota vieta Nigērijā, Riversas štata dienvidaustrumu daļā.
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu.
Mušina Apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta.
Avatele apdzīvota vieta Niue salā Klusajā okeānā (_Avatele_), Jaunzēlandes valdījumā.
Aksdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Aksdal_), Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā.
Alvdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Alvdal_), Hēdmarkes filkes ziemeļu daļā.
Andenēse apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andenes_), Vesterolu salu Annejas salas ziemeļu galā.
Annselva apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andselv_), Trumses filkē.
Osa apdzīvota vieta Norvēģijā (_Ås_), Ākešhusas filkē.
Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē.
Askvolla apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askvoll_), Sognas un Fjūranes filkē.
Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos.
Vestbī apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākenšhusas filkē.
Fetsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
Klefta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
Roholta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē.
Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā.
Nēsbīene apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Nūresunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Omota apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Prestfosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Vīkešunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē.
Hemsedāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļos.
Hūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļrietumu daļā.
Ašima apdzīvota vieta Norvēģijā, Estefollas filkes ziemeļu daļā.
Erje apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē.
Rakesta apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē.
Biglanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
Evje apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
Mīra apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
Omlī apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē.
Birkelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes dienvidu daļā.
Bikle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes ziemeļu daļā.
Blaksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
Fēvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
Valle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē.
Gamvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos.
Mēhamna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos.
Hjellefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļrietumos.
Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos.
Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā.
Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos.
Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā.
Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka.
Lakselva apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē.
Tānabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē.
Kuovtakeaitnu apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes dienvidu daļā.
Haveisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļos.
Kvālsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā.
Rafsbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā.
Bergsete apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Drēvšē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Flīsa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Hjirkenēre apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Innbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Kopanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Lētene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Mūelva apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Rēna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Skārnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Stange apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Utnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Volere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē.
Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos.
Folldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes ziemeļu daļā.
Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā.
Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē.
Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā.
Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos.
Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā.
Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā.
Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē.
Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā.
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā.
Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos.
Hūseja apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Trēnas salā.
Sērlanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Verejas salā .
Brenneisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Ernēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Glomfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Hemnesberge apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Hjēpsvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Mūirāna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Nesna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Rongnana apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Streumene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Trūfoša apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē.
Terroka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes dienvidos.
Ballangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļu daļā.
Gronga apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
Malma apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
Rērvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē.
Serdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos.
Šerdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos.
Bangna apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Bismu apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Doka apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Fosbergoma apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Grānrudmūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Hunnorpa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Hūva apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Lena apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Reufosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Ringebū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Sēgalstabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Vanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Vogomū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē.
Jevnākere apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidos.
Jārene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā.
Rūa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā.
Dumbosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā.
Leša apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā.
Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā.
Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē.
Ēgersunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
Hummersoka apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
Jelmelannsvogene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
Klepe apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
Moija apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
Olgora apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
Vikeso apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē.
Heuge apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes dienvidos.
Ēlene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļos.
Sanna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā.
Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos.
Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā.
Botngora apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Breksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Hjirksēterēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Lekenverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Malvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Opdāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Orkangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Stērene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkes ziemeļu daļā.
Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos.
Bālestranna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Dāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Eurlannsvangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Ēvreordāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Flūre apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Geupne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Heijangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Hermansverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Lerdālseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Neustāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Ordālstangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Sandane apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Sanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Sogndālsfjēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Svelgene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Vīkseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē.
Strīna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
Nūrfjūreida apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā.
Krāgerē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
Seljūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
Tveitsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē.
Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, Senjas salas rietumos.
Hansnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
Lingseide apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
Sēreisa apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
Šerveja apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
Sētermūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
Stūšlete apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē.
Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos.
Skolevīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumos, Skageraka krastā.
Sengne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā.
Vennesla apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā.
Vīgelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidos.
Liknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidu daļā.
Tūnstade apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes rietumu daļā.
Stokmarknesa apdzīvota vieta Norvēģijā, Vesterolu salu Haselejas salā.
Lavrīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē.
Stāverna apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē.
Stoke apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē.
Eksfjūra apdzīvota vieta Norvēģijas ziemeļu daļā, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos.
Tamakautona Apdzīvota vieta Okeānijā, Niuē, 140 iedzīvotāju (2006. g.).
Hakupu Apdzīvota vieta Okeānijā, Niuē, 230 iedzīvotāju (2001. g.).
Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē.
Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē.
Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē.
Ačiote apdzīvota vieta Panamā, Kolonas provincē.
Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē.
Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē.
Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā.
Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
Sfintugeorge Apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
Matavai apdzīvota vieta Samoa Neatkarīgajā Valstī, Samoa salu Savaii salas ziemeļu piekrastē.
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā.
Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā.
Heta apdzīvota vieta Somijā (_Enontekiö_), Lapzemē.
Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
Isokile apdzīvota vieta Somijā (_Isokylä_), Lapzemē.
Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos.
Joutsijervi apdzīvota vieta Somijā (_Joutsijärvi_), Lapzemē.
Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
Kaukonena apdzīvota vieta Somijā (_Kaukonen_), Lapzemē.
Kitile apdzīvota vieta Somijā (_Kittilä_), Lapzemē.
Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
Nārva apdzīvota vieta Somijā (_Naarva_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā.
Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos.
Pelkosenniemi apdzīvota vieta Somijā (_Pelkosenniemi_), Lapzemē.
Poka apdzīvota vieta Somijā (_Pokka_), Lapzemē
Ranua apdzīvota vieta Somijā (_Ranua_), Lapzemē.
Sāriselke apdzīvota vieta Somijā (_Saariselkä_), Lapzemē.
Sinete apdzīvota vieta Somijā (_Sinettä_), Lapzemē.
Sirka apdzīvota vieta Somijā (_Sirkka_), Lapzemē.
Sodankile apdzīvota vieta Somijā (_Sodankylä_), Lapzemē.
Unari apdzīvota vieta Somijā (_Unari_), Lapzemē.
Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā.
Vikajervi apdzīvota vieta Somijā (_Vikajärvi_), Lapzemē.
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs.
Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē.
Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē.
Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē.
Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē.
Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē.
Alama de Granada apdzīvota vieta Spānijā (_Alhama de Granada_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē.
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē.
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē.
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē.
Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē.
Lērika apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas austrumu piekrastē.
Sendviča apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas dienvidu izvirzījuma austrumu piekrastē.
Skoloveja apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu piekrastē.
Andermate apdzīvota vieta Šveicē (_Andermatt_), Ūri kantonā, \~2000 iedzīvotāju, ziemas sporta bāze, 1441 m vjl.
Frika apdzīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā.
Gelterkindene apdzīvota vieta Šveicē, Bāzeles-lauku kantonā.
Cveizimmene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantoā, Zimmes upes krastā.
Grindelvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā.
Langnava Emmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā.
Zumisvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā.
Gštāde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā.
Lenka apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā.
Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
Kanderštēge apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā.
Hercogenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā.
Kirhberga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā.
Ucenštorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā.
Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā.
Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē..
Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā.
Bīrene pie Āres apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Frūtigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Ītendorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Lauterbrunnene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Minhenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Oberdīsbaha apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Ostermundigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Švarcenburga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Vatenvile apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā.
Dīdingene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freiburgas) kantonā.
Marlī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā.
Plafeiene apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras (Freigurgas) kantonā.
Broka apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā.
Irsī apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā.
Murē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā.
Romona apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā.
Šarmē apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā.
Vinnevile-Flāmate apdzīvota vieta Šveicē, Fribūras kantonā.
Seņležjē apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantona dienvidrietumu daļā.
Baskūra apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantonā.
Kurženē apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantonā.
Reidene apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantona ziemeļrietumu daļā.
Ešolcmata apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Maltersa apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Rusvile apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Šipfheima apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Villisava apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā.
Flerjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā.
Kolombjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā.
Kuvē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidu daļā.
Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā.
Marēna-Epaņjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantonā, Neišateles ezera ziemeļu krastā.
Alpnaha apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā.
Engelberga apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā.
Lungerne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā.
Zahselne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā.
Airolo apdzīvota vieta Šveicē, Tičīno kantona ziemeļu daļā.
Ādorfa apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā.
Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā.
Lida apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona dienvidu daļā.
Monteja apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona rietumu daļā.
Minstere apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona ziemeļaustrumu daļā.
Briga apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Eremānsa apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Evolēna apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Filī apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Fiša apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Fisperterminene apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Grēhene apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Grimanca apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Montana apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Rarona apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Saksona apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Šamperī apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Sanktniklausa apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Teša apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Verbjē apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Vetroza apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Zāsa-Fē apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā.
Sentkruā apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantona ziemeļu daļā.
Ivonāna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā.
Vilnēva apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Ženēvas ezera dienvidaustrumu krastā.
Beksa apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā.
Ēgla apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā.
Lesēna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā.
Lisēna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā.
Olona apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā.
Ormona-Desī apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā.
Šatodē apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā.
Šavornē apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā.
Balstāle apdzīvota vieta Šveicē, Zoloturnas kantonā.
Enzingene apdzīvota vieta Šveicē, Zoloturnas kantonā.
Shīrmonikoga apdzīvota vieta tāda paša nosaukuma salas rietumu daļā, Nīderlandes Frīzlandes provincē.
Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta.
Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
Vilkmuiža Apdzīvota vieta Talsu pilsētas sastāvā.
Vesterselinga apdzīvota vieta Tershelingas salā, Nīderlandes Frīzlandes provincē.
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē.
Bakuriani Apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Kekertarsuaka Apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē.
Čavina Apdzīvota vieta un reliģiskais centrs Dienvidamerikā (9.-2. gs. p. m. ē.).
Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Alftere apdzīvota vieta Vācijā, Bonnas rietumu piepilsēta.
Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā.
Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē.
Šnēverdingene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē.
Toštete apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē.
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē.
Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē.
Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē.
Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos.
Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē.
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos.
Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē.
Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru.
Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē.
Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos.
Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā.
Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
Ohusa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åhus_), Skones lēnē.
Alfta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alfta_), Jēvleborjas lēnē.
Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē.
Ālunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alunda_), Upsālas lēnē.
Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē.
Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē.
Ankašruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ankarsrum_), Kalmaras lēnē.
Arbro apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arbrå_), Jēvleborjas lēnē.
Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē.
Osēda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åseda_), Krūnuberjas lēnē.
Askešunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Askersund_), Erebrū lēnē, 3900 iedzīvotāju (2010. g.).
Ostorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åstorp_), Skones lēnē.
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē.
Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē.
Brumella apdzīvota vieta Zviedrijā (_Bromölla_), Skones lēnē.
Eda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ed_), Vesterjētlandes lēnes rietumu daļā.
Hēganēsa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höganäs_), Skones lēnē.
Hēra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höör_), Skones lēnē.
Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē.
Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē.
Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos.
Kallinge apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kallinge_), Blēkinges lēnē.
Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
Klipana apdzīvota vieta Zviedrijā (_Klippan_), Skones lēnē.
Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē.
Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē.
Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē.
Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē.
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē.
Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē.
Mūra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mora_), Dālarnas lēnē.
Mēruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mörrum_), Blēkinges lēnē.
Ulofstrema apdzīvota vieta Zviedrijā (_Olofström_), Blēkinges lēnē.
Onsala apdzīvota vieta Zviedrijā (_Onsala_), Hallandes lēnē.
Erkeljunga apdzīvota vieta Zviedrijā (_Örkelljunga_), Skones lēnē.
Ūsbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Osby_), Skones lēnē.
Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē.
Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas.
Pēštorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Perstorp_), Skones lēnē.
Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē.
Redebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rödeby_), Blēkinges lēnē.
Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē.
Šēbu apdzīvota vieta Zviedrijā (_Sjöbo_), Skones lēnē.
Skūrupa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Skurup_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē.
Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē.
Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Tvokere apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tvååker_), Hallandes lēnē.
Vedije apdzīvota vieta Zviedrijā (_Veddige_), Hallandes lēnē.
Vinslēva apdzīvota vieta Zviedrijā (_Vinslöv_), Skones lēnē.
Husuma Apdzīvota vieta Zviedrijā ("Husum"), Vesternorlandes lēnē, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī).
Bjurosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Būda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Elvdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Furudāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Gangnefa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Hūrndāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Idre apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Inšena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Leksanda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Limedsfošena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Longshitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Mālunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Mokfjerda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Osena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Retvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Sēlena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Serna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Siljansnēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Sollerēna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Sverdše apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Trānstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Uša apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Vānsbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Venjana apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Vomhusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē.
Smēdjebakena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Frēdriksberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidos.
Grengesberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā.
Smēdjebākena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā.
Dēgerfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Fjugesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Frēvi apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Garphitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Halsberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Hellefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Koparberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Nūra apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Stūro apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē.
Lakso apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes dienvidrietumu daļā.
Kopaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes ziemeļu daļā.
Boksholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Ēdeshēga apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Esterbimo apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Finsponga apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Jungsbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Krūšeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Māntorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Obi apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Otvidaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Rimfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šenninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šērblaka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Šīsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Valdemašvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē.
Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē.
Burgsvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
Hemse apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā.
Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē.
Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā.
Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē.
Hiltebruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē.
Torupa apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē.
Breke apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Brunflu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Hēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Hūtinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Jerpene apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Krūkoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Svenstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē.
Hammarstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes austrumu daļā.
Iterhūgdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidaustrumu daļā.
Lilherdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā.
Svega apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā.
Valšebīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos.
Fūnesdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā.
Kūlosena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā.
Ore apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā.
Jedede apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā.
Grenna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, Veterna ezera austrumu krastā.
Būdafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Gnūše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Hābu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Hillerstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Jislavēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Mariannelunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Mulše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Šilingarīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Smolandsstēnara apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Tāberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Vagerīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē.
Ēveruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnes ziemeļu daļā.
Edsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Hūfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Jērbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Okelbū apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Sēderala apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Šīlafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Stūrvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Vālbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē.
Ēnongera apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos.
Jūsne apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos.
Norsundeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos.
Igesunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumu daļā.
Berjše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā.
Gnarpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā.
Sērfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā.
Lūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļrietumu daļā.
Dēlsbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Ferila apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Hasela apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Jervse apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Jūsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Ramše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā.
Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā.
Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē.
Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos.
Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē.
Blomstermola apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Emmabūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Hēgsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Hultsfrēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Kristdāla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Lindsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Molilla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Tūšosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Višeruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē.
Gamlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnes ziemeļrietumu daļā.
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem.
Hakasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Jellivāre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Kvikjoka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Malmbergete apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Porjusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Svapavāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Ullati apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Vietasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Vitangi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Vuollerima apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē.
Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē.
Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī.
Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka.
Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos.
Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā.
Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē.
Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē.
Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos.
Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā.
Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā.
Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos.
Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā.
Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā.
Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā.
Gnesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Marjefreda apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Trūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Vingokera apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Tūšhella apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes ziemeļu daļā.
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Kapelšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Mešta apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Uplandes Vēsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Nīkvarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Okešberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Rimbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Tumba apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Vallentūna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Vesterhaninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē.
Halstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnes ziemeļaustrumos.
Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē.
Bjerklinge apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Esterbībruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Jimo apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Knivsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Sēderfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Sevja apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Stūrvreta apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Tīerpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Skūtšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļos.
Elvkārlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļu daļā.
Dēje apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Ēdane apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Eksherada apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Estmarka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Fošhāga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Grumsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Lešefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Molkoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Munkfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Nīkropa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Roda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Šīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Skoghalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Stūrfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Sunne apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Tūšbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē.
Orjenga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
Kopoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā.
Omotfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā.
Šarlotenberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā.
Teksfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā.
Sislebeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļos.
Līšenēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā.
Stelleta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā.
Blatniksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Dorotēa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Gunnarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Hēmavana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Liksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Malo apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Nūrše apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Osele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Šitelfjella apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Sorsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Stūrūmana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Ternabī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Vilhelmīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē.
Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē.
Būlīdena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Burtreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Robertsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Vindelna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā.
Nūrdmālinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos.
Bjurholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Hernefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Holmsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Vennesa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā.
Risbeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidrietumu daļā.
Fredrika apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidu daļā.
Bildāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Kategata piekrastē.
Kungshamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē.
Līsešīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē.
Šērhamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Šērnas salā.
Bollebigda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Dālslongeda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Ekere apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Fālšēpinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Ferjelanda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Grēstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Gulsponga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Herjunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Hova apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Jētene apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Jungšīle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Kārlsborja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Lēruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Lindome apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Mellerūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Melnike apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Melnlike apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Munkedāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Lilla Ēdeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Nedingenola apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Šinna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Skultorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Stēnungsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Svenjunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Tānumshēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Tērebūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Tībru apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Trānemū apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Vāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Vargēna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Viskafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Vorgorda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē.
Bengtsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes ziemeļrietumu daļā.
Rāmsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē.
Timro apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā.
Onge apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
Vī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā.
Estavalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
Frensta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
Matfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
Stēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā.
Junsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā.
Halstahammara apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Hēbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Kungsēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Nūrberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Šinskateberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Skultuna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Sūrahammara apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē.
Bolsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes austrumos.
Alvastra Apdzīvota vieta Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, Esterjētlandē.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
Rundāle Apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems.
Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
Baļtinova Apdzīvotās vietas "Baltinava" nosaukums vietējā izloksnē.
Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants.
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā.
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
Libawe Apdzīvotās vietas, kurā vēlāk izveidojās Liepājas pilsēta, nosaukums 16. gs.
viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā.
izēsties Apēdot (kā daļu), izkļūt cauri (tam).
apelats Apelācijā apsūdzētais.
neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.).
pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī.
paraapendicīts Apendicīts, kam pievienojies apkārtējo audu iekaisums.
Augšējais Ērna ezers Aperērna ezers.
apertūra Apertūra kodolfizikā - leņķis starp koniskā radioaktīvā starojuma malējiem stariem, kuri nonāk reģistrējošā iekārtā.
openīši Apes novada Apes (izrunā arī "Ope") pilsētas iedzīvotāji.
Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē.
Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē.
Žogotas Apes pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunrozenieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji.
jaunrozieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji.
Hoppa Apes pilsētas nosaukums igauniski.
apenieši Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji.
Apes pilsēta ar lauku teritoriju Apes pilsētas un pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
saķosēt apēst (daudz).
dajēst Apēst (ēdiena atlikumu).
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku).
aptauzēt Apēst (lielu kvantumu).
samiltīt apēst (nicinoši).
atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem).
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
apsnāt Apēst šur un tur.
ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu).
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt.
apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt.
apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt.
apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt.

ē citās vārdnīcās:

MLVV

LTG T