Paplašinātā meklēšana

Meklējam oka.

Atrasts vārdos (629):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (5683):

vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
rokas aizņemtas (abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas
špice (Koka) galotne.
(uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
apakškoks [koka]{s:8} atzarojums, kas pats veido kokveida struktūru
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
nagas Abas rokas; rokas un kājas.
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2).
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
maisiņš Ādas kroka zem acīm.
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas.
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
palestra advokatūra viduslaiku Polijā
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants.
plaiksna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
plaisma Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
plaisna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
kailis Aitāda kažokam; nonēsāts kažoks.
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
Dictyocaulus filaria aitu diktiokauls
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās.
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm.
aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
karaza Aizkavēšana, nokavēšanās.
aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji.
apknabināt Aiztikt pa jokam (kutinot).
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
syrūbi akas koka grodi, vaiņagi
trisīņs akas koka grodi, vaiņagi
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.).
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas.
Podocarpus alpinus alpīnais podokarps
angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus
Persea americana Amerikas avokado.
Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
Podocarpus andinus Andu podokarps.
anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts.
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda.
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu.
antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs.
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ)
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas
augšupejošā aorta aortas sākuma daļa (no sirds līdz aortas lokam)
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei
bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
kosuls Apaļkoka strazdu būris.
ķozars Apaļkoka strazdu būris.
ķozeris Apaļkoka strazdu būris.
ķozis Apaļkoka strazdu būris.
kozuls Apaļkoka strazdu būris.
kūzuls Apaļkoka strazdu būris.
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums.
pimpuris Apaļš izaugums uz koka.
rulis Apaļš koka gabals.
rungulis Apaļš koka gabals.
bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
stukurnīca Apaļš koka klucis.
stukurnīce Apaļš koka klucis.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti.
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai.
strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes
tīne Apaļš koka trauks.
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
miokardiogrāfs Aparāts miokarda kustību reģistrēšanai.
algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
izdarināt Apcirst (kokam zarus).
trumpēt Apcirst koka galotni.
apdzenāt Apcirst koka zarus.
apdzenēt Apcirst koka zarus.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
apprātot Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā
Atoka apdzīvota vieta ASV (_Atoka_), Oklahomas štata dienvidu daļā
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
Akabira apdzīvota vieta Japānā, Hokaido prefektūrā, Hokaido salas rietumu daļā
Ašoro apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salā un prefektūrā
Akana apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salas austrumu daļā
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā
Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka
Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē
Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka
neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
apgremzdēt Apgrauzt, apkrimst, nokasīt.
apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt.
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
kļoša Apģērba ieloce, kroka.
palve Apģērba kroka.
kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
aizkaunēt Apkaunot, nokaunināt.
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
pāne Aploks, aploka sēta.
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
aporocactus Aporokaktuss.
pātagveida aporokaktuss aporokaktusu suga ("Aporocactus flagelliformis")
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu.
Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m
Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m
rokas ķēdiņš aproce, rokas sprādze
ķerties ap kaklu apskaut, apliekot rokas ap kaklu
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu).
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem.
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
reģence Apzīmējums tā laika mākslas un arhitektūras stilam, kas ir pāreja no baroka uz rokoko.
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
dzenēt Ar cirvi nodzenāt kokam zarus.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
nočužot Ar čužiem (gružiem) nokaisīt.
kapināt Ar dobu kaltu izlīdzināt koka dobuma iekšpusi.
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
notušīt Ar grūtībām nokaut.
šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
izkupierēt Ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā).
lokāt Ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā).
kalteniski Ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai.
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
sipnīce Ar koka dēļiem norobežots apcirknis klētī.
dakāt Ar koka gabalu spaidīt, spiest.
lasēt Ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas.
virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
aizvadžot Ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt.
aizpulkāt Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
aizpuļķot Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
atķīlēt Ar ķīli atdauzīt kokam mizu.
robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
knicēt Ar nelielu nūju pa jokam iesist.
plīckains ar nokareniem zariem
īpāt Ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa).
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
noskust Ar rīku nokasīt, atdalīt.
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
iemāt Ar rokas mājieniem ieaicināt.
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
anginoze Ar stenokardiju saistīta vispārēja saslimšana.
masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
vienirbu Ar vienu (koka) adāmadatu adīt.
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu.
gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai.
archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts.
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien.
vārsta Arkla koka detaļa.
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā.
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2).
manuālā terapija ārstēšana ar rokam – mehāniska iedarbība uz bloķētām locītavām, saitēm un muskuļiem
osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā.
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
arteriektopija Artērijas novirze no normālās lokalizācijas.
Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums.
rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām.
cinarizīns Asinsapgādi uzlabojošs medikaments, kalcija kanālu blokators.
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku.
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
Persea drymifolia aslapu avokado
radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas.
smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas.
noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem.
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti.
pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva (ādā).
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
nokāries Atkāries, nokarens.
ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
nobrāzāt Atkārtoti berzējot nokasīt, saskrāpēt.
nobrāzāties Atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt.
noknāpāt Atkārtoti noknābt, nokapāt.
susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
stunguris Atlikusī daļa (par nocirstu pirkstu vai koka zaru).
klapveidīgs Atlokam, arī aizbīdnim līdzīgs.
kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
atmokauters Atmokauzes instruments.
noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
kraupa Atrāvusies koka miza.
kraupes Atrāvusies koka miza.
tērkt Ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas.
vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Vrangela-Senteliasa nacionālais parks atrodas Aļaskas štatā, ASV, pie ziemeļu polārā loka, izveidots 1980. g., platība - 53420 km^2^
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
kokagabals Atsevišķa daļa no koka.
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
stipens Atslēgas slēdzene, koka sprungulis.
valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis.
bloku atstarpe attālums starp viena bloka ieraksta beigām un otra bloka ieraksta sākumu datu vidē, piemēram, magnētiskajā lentē vai diskā
elektronattēls Attēls, kuru uz kameras raidlampas veido elektronu emisija no fotokatoda; izraisa luminoforu un uztvērējelektrodu darbības inerce.
bazibranhiāls Attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu.
multipolikālisms Attīstības anomālija - vairāki īkšķi vienai rokai.
dibrahija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divkāršas rokas.
monodaktilisms Attīstības kroplība, kāja vai roka ar vienu pirkstu.
branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas.
kanifasbloks Atvāžams bloks, kurā ievietot trosi vai galu, to neizverot caur bloka aci.
konkatenācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku aplūkojamā slāņa protokola datu bloku attēlošanu vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu bloka veidā
atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
apaļkoks Atzarots koka stumbrs vai tā nogrieznis.
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
lentveida skaņnesis audiokasete; arī magnetofona lenta
elektrorezekcija Audu izgriešana ar elektrokoagulācijas vai elektrokaustikas palīdzību.
termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1).
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals.
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets).
stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai
saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā
celma nauda augoša koka tirgus cena, par kuru var pirkt vai pārdot atsevišķus vai visus cirsmas kokus
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā.
kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu.
atdalītājs Augstsprieguma komutācijas aparāts bez loka dzēšanas ierīcēm redzamu izolējošu pārtraukumu radīšanai.
ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā.
blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai.
margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā
troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu.
pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta.
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
dejeuner a la fourchette aukstas brokastis, uzkožamie
ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
Virijs Austrumslāvu mitoloģijā - sens paradīzes un paradīzes pasaules koka nosaukums.
soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
milins Aušanas steļļu (koka) detaļa.
izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
šrote Autokapsēta, kur bieži darbojas arī autodetaļu tirgus.
šrops Autokapsēta.
šrota Autokapsēta.
autosadursme Automobiļu sadursme; autokatastrofa.
komandors Automobiļu, aerokamanu u. tml. brauciena vai lidmašīnu pārlidojuma vadītājs.
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu.
ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
aslapu avokado avokado suga ("Persea drymifolia")
persea Avokado.
Amerikas avokado avokados suga ("Persea americana")
nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi.
Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos.
pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
psihorekse Baiļu neiroze šoka gadījumā.
nočukāt Bakstot, bīdot nogrūst; nočokarēt.
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
hordektomija Balss krokas izoperēšana.
skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
stadiņš Balsts augošam kokam vai tā atsevišķam zaram.
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes.
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā).
kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji.
bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
šļaubējums Baļķa gala nokantējums.
šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide.
kakažneica baļķis koka guļbūvē zem spārēm (kakažām)
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
Adansonia digitata baobabs, kapokaugu dzimtas suga
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā.
lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts
fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
degunu nokāris bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
ar nokārtu degunu bēdīgs, bezcerīgs, noskumis; nokaunējies
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi.
bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
nokarenais bērzs bērzs ar nokareniem zariem
sēru bērzs bērzs ar vijīgiem, nokareniem zariem
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu.
propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai.
partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija)
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
trummelis Bezmēns, rokas svari.
termoprinteris Bezuzsitiena printeris, kas rakstzīmes atveido uz speciāla termiski jutīga papīra ar elektriski nokarsētu adatu palīdzību.
šautra bīdāms metāla (retāk koka) stienis (kā) aiztaisīšanai; [aizbīdnis]{s:2455}
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
koka darva biezs šķidrums, ko iegūst koka sausās pārtvaices rezultātā; lieto koka impregnēšanai
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā.
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai.
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu
kūks (bišu) bišu guļstrops vai stāvstrops no viena koka
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī.
kuzavs bišu strops koka dobumā
kozals Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
ķozars Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
ķozeris Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
ķozis Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
kozuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
kūzuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
Belostoka Bjalistoka – pilsēta Polijā.
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
Stereocaulon condensatum blīvais stereokaulons
suņacs Bloka iekabe, skava vai acs, kurā to iešēkelē.
šķīvis Bloka skritulis ar rievu ārējā malā.
šīve Bloka trīsis.
pabluķis Bluķveida koka pamatne.
skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda.
punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
ņidre Bojāta koka serde.
Salix bockii Boka kārkls.
Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā.
Bokani Bokanu ezers - Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.).
tuktys brangas, gatavotas no koka saknēm
toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa).
brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē.
smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni
atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
brokašgalds Brokastgalds.
bročas brokastis
mielags Brokastis agri no rīta, pirms darba uzsākšanas; arī uz darbu līdzi ņemamais ēdiens.
soldonais brokastis pēc jaunā pāra uzmodināšanas
pagaida Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
pagaidas Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
pagaidi Brokastis, lai varētu sagaidīt maltīti.
dejeuner Brokastis; Francijā pusdienas maltīte starp plkst. 12 un 2 pēcpusdienā.
sprīstiķis Brokastis; uzkoda.
brokaškas Brokastis.
brokaški Brokastis.
brokašķi Brokastis.
brokastas Brokastis.
brūkasts Brokastis.
dīkasts Brokastis.
frīštiks Brokastis.
rītiška Brokastis.
rītišķa Brokastis.
rītiškas Brokastis.
rītišķas Brokastis.
rītišķe Brokastis.
rītišķis Brokastis.
rītišks Brokastis.
brokašlaiks Brokastlaiks.
brokaškāt Brokastot.
brokastēt Brokastot.
brokastgalds Brokastu ēdienreizei servēts galds.
brokastmaize Brokastu maize.
Gymnocalycium bruchii Bruha gimnokalīcijs.
Enicmus transversus brūnais krokainītis
bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem.
Dermatocarpum luridum brūnganais dermatokarpons
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis
akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām.
miemurs Bumbulis pie koka; aizauguša zara vieta.
donis Bundulis, koka sviesta trauks.
mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
plikotomija Bungplēvītes āmuriņa mugurējās krokas pārgriešana.
marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (3).
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2).
ļekainis Būtne ar nokarenām ausīm.
ļetausis Būtne ar nokarenām ausīm.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
sabudavāt Būvēt (koka celtni), aizpildot baļķu gropes.
cirtināt Būvēt (koka celtni).
budavāt Būvēt (parasti koka celtni guļbūvē).
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās.
metoprolols C~15~H~25~NO~3~, kardioselektīvs beta-1 adrenoblokators; lieto par antihipertensīvu pretaritmijas un pretstenokardijas līdzekli.
tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
valsartāns C~24~H~29~N~5~O~3~, angiotensīna II blokators; lieto hipertensijas ārstēšanā.
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni
igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
cephalocarida Cefalokarīdi.
cēlkoksne Cēlkoka koksne.
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
pildrežģu ēkas celtnes ar koka karkasu, kas pildīts ar ķieģeļu vai akmeņu mūri vai arī ar citu materiālu
skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF).
vademecum Ceļvedis, rokasgrāmata.
šļaumene Cepure (salmu) ar platām, nokarenām malām.
lubene Cepure ar nokarenām malām.
zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
metilalkohols CH~3~OH, metanols, koka spirts, vienkāršākais no spirtiem.
diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
kamāties Ciest sāpes, mokas.
močīties Ciest stipras sāpes, mokas.
piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.)
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu.
karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
retes cietākas koksnes pumpas, kokam ar cietu koksni
elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
Ferocactus cylindraceus cilindriskais ferokaktuss
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
žņaulis cilpa ar koka sprunguli, ar ko aizsiet muti kaujamai cūkai
ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
vienrocis Cilvēks, kam ir viena roka.
dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
videopirāts Cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus.
filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
kocnieks Cilvēks, kas spēlē koka pūšamo instrumentu.
mujaklis Cilvēks, kuram darbs nesokas.
mujākls Cilvēks, kuram darbs nesokas.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
pirsts Cimda daļa, kas aptver rokas pirkstu.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam.
šļaubēt Cirst baļķa gala nokantējumu.
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana
joslu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz vidējā koka augstumu
skrūjāts cirtots, lokains
cingulis Ciska (nokautam lopam).
cistadenokarcinoma Cistiska adenokarcinoma.
satelīts cita gribas izpildītājs, rokaspuisis
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots.
laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija.
disnejifikācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; makdonaldizācija.
Sangaras šaurums Cugaru šaurums starp Honsju un Hokaido salu.
ļekause Cūka ar nokarenām ausīm.
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
ciekurzains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem.
ciekuržains Čiekurains, nokaisīts ar čiekuriem.
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu.
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā.
krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4).
stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis.
stymbyns daļēji amputēta roka, kāja
pusnokaltis Daļēji nokaltis.
sausne daļēji nokaltusi priede vai egle
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku.
noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt.
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
ķibis Darba rīks, ar ko izgatavo koka karotes.
publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka
mehanizētie darbarīki darbarīki ar iebūvētu dzinēju, kurus operators vada, turot rokās; rokas darbmašīnas
līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi.
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu
skrapsts Darbarīks koka izstrādājumu grebšanai.
dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
darba rokas darbarokas
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru.
kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls)
kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas)
diagnostikas programma datora programma, kas nodrošina kļūdu vai bojājumu atklāšanu un lokalizēšanu citās programmās vai ierīcēs
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada
tiešsaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kura būtiskā pazīme ir tā, ka šis bloks sadarbībā ar citām sistēmas daļām strādā tiešā sistēmas vadībā
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu
maršruts Datu bloka (paketes) pārraides ceļš datu pārraides tīklā.
datu cimds datu ievadierīce vai kontrolieris, kas izveidots cimda formā un apgādāts ar sensoriem, kuri pārveido rokas un pirkstu kustības komandās
verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem.
ienešana Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam.
ienese Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam.
šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija).
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
publiskais datu tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārraidi plašam abonentu lokam
datortīkls ALOHA datu pārraides tīkls, kurā kā pārraides vide izmantoti radiokanāli, izveidots Havaju salās, un tā nosaukums nozīmē sveicienu havajiešu valodā
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
daudzāds Daudzkrokains, daudzkārtējs.
Stenocactus multicostatus daudzribu stenokaktuss
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
vēķis Daudzzaru koka dakšas ar ko rijā labību ceļ uz vētīšanas sieta.
Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
sānkoki dažādu koka kosntrukciju (kūtī vai šķūnī u. tml.) sānsienu kārtis
krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze).
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē).
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
guldēlis Dēlis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot
delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
krociņa Dem. --> kroka.
lokastīte Dem. --> lokaste.
rociņa Dem. --> roka.
rocīna Dem. --> roka.
rokautiņš Dem. --> rokauts.
slocēniņš Dem. --> sloka 1.
slocēns Dem. --> sloka 1.
slokeniņš Dem. --> sloka 1.
slokulēns Dem. --> sloka 1.
slokalāns Dem. --> sloka.
dermatocarpon Dermatokarpons.
brūnganais dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon luridum")
Vēbera dermatokarpons dermatokarponu suga ("Dermatocarpon weberi")
cimteļļa Destilējot no cimta koka iegūta eļļa.
gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza.
bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds.
banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam.
čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai.
fibromialģija Difūzas vai lokalizētas sāpes un stīvums muskuļos un locītavās.
dictyocaulus Diktiokauli.
aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria")
govju diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus viviparus")
dilba Dilbs, rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem; zābaku, zeķu stulms.
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai
dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas).
tiourami Ditiokarbaminskābes atvasinājumi.
dvīņserde Divas (retāk vairākas) serdes vienā koka stumbrā.
balss saites divas balsenes audu krokas, kas vibrējot palīdz veidot skaņas
žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai.
filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos.
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos.
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs.
soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi.
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis.
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami.
spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
duplikatūra Divkāršojums, kroka.
simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju.
gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras
enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
kama Divu vai četru airu abrveida laiva no viena koka ar malā piesistiem dēļiem.
dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā.
koku gāžamā dakša divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai
zarene Divzaru koka dakša salmu vai siena kraušanai.
šacis divzaru koka dakšas
delba Divzaru koka dakšas.
delbis Divzaru koka dakšas.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
stiebs Dobs koka stumbrs.
dalba Dobums koka serdē.
dalbs Dobums koka serdē.
kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
došķins Dokšķins - neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas.
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
notrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
pigāties Dunkāties, vicināt rokas.
durzakls Duramais; koka dakšas.
piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu; piedursajūgums.
piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu.
rokslaukāmais Dvielis, drānas gabals, kur slauka rokas.
rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas.
toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas.
plakandzelis Dzelis koka, vara un nošu grebšanai ar platu grebuma virsu un šauru muguru.
Ferocactus histrix dzeloņu ferokaktuss
brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā.
kastuvis Dzelzs darbarīks koka priekšmetu grebšanai; greblis.
ķekselis Dzelzs kāsis ar koka kātu.
kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts).
venga Dzelzs lāpsta ar koka kātu.
poduškas dzelzs plāksnes zem ratu koka asīm
dējala Dzelzs rīks tāda koka izdobšanai.
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
ferruminatio Dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās.
zeņģis Dzelzs, kas savieno arklu ar to koka daļu (zveņģi), uz kuras uzmauktas dzenaukšas.
zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
dzenīt Dzenēt - ar cirvi nocirst kokam zarus.
svirloks Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
virlaps Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
virlups Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m
veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē
bacteria Dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts.
Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka
zara atmiršana dzīvības procesu izbeigšanās zaros pēc lapu un skuju nokalšanas
hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam.
lekausis Dzīvnieks ar garām, nokarenām ausīm; lutausis.
lakausis dzīvnieks ar nokarenām ausīm
ļakausis Dzīvnieks ar nokarenām ausīm.
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi.
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
tapaine Ecēšas ar koka zariem.
tapainis Ecēšas ar koka zariem.
Manihot esculenta ēdamā manioka
pabrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
pusbrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
pabrokasts Ēdienreize starp brokastīm un pusdienām.
pabrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
pusbrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
mazbrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm.
pabrokasts Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm; ēdienreize pirms īstajām brokastīm.
sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas
anha Ēģiptiešu krusts - senēģiptiešu simbols (atvasināts no sandalkoka vienkāršākās formas), kas nozīmē mūžīgo dzīvi.
Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
echinocactus Ehinokaktusi.
Gruzona ehinokaktuss ehinokaktusu suga ("Echinocactus grusonii")
doplerehokardiogrāfija Ehokardiogrāfijas metode ultrasonogrāfiskai eritrocītu plūsmas reģistrēšanai asinsrites sistēmā.
ehokardiogramma Ehokardiogrāfiskais pieraksts.
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija.
akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
EKF Eiropas Kokapstrādes federācija.
EHF Eiropas rokasbumbas federācija (angļu "European Handball Federation").
pildrežģis Ēkas sienas konstrukcija, kurai koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
eccremocarpus Ekremokarpas.
skarbā ekremokarpa ekremokarpu suga ("Eccremocarpus scaber")
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē.
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā.
eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m
baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām
lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
ļunkans Elastīgs, lokans.
elacīns Elastīna deģenerācijas produkts; atrodams krokainā ādā vecumā.
rokas smalkzāģis elektriskais rokas instruments, ar kuru zāģēšanas procesu var veikt tāpat kā ar galdnieka rokzāģi
loka dzēškamera elektrisko aparātu konstrukcijas elements starp kontaktiem degošā loka izstiepšanai, sadalīšanai un dzēšanai
elektrokardiofonogramma Elektrokardiofonogrāfiski iegūts sirds toņu grafiskais attēls.
levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
kardioskops Elektrokardiogrāfs, kas elektrokardiogrammu attēlo uz elektronstaru lampas ekrāna.
kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums.
levokardiogramma Elektrokardiogrammas daļa, kas atbilst sirds kreisajam kambarim.
telekardiogrāfija Elektrokardiogrammas pieraksts, elektriskajam signālam tiekot pārraidītam no attāluma.
elektromagnētiskā lauka enerģija elektromagnētiskā laukā lokalizēta enerģija, kuru mainīga lauka gadījumā pārnes elektromagnētiskie viļņi
elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu
hromonēma Elementārais hromosomas pavediens, kurā lokalizēti gēni.
epimiokards Embrionālās sirds ārējā daļa, no kuras attīstās epikards un miokards.
lievenis Ēnaina vieta zem koka.
limfokinēze Endolimfas pārvietošanās pusloka kanālos.
ļepa Enkura lāpsta (lāpstas), kas ierokas gruntī.
stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas.
eriocaulaceae Eriokaulonaugu dzimta.
stieškāt Ēst (pa jokam).
ieturēt brokastis ēst brokastis
brokastot Ēst brokastis.
bergamoteļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no bergamotkoka augļiem, pielietota smaržu un liķieru rūpniecībā.
kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
ēveļmašīna Ēvelmašīna - mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
Glušoks ezers Aglonas pagastā, platība - 1,9 ha; Glušoka ezers; Glušokas ezers
Sokas ezers ezers Alojas novada Staiceles pagastā, Sokas purva teritorijā, 50,4 m vjl., platība — 94 ha, garums — 1,45 km, lielākais platums — 0,95 km, lielākais dziļums — 10 m; Kodaja ezers; Kodoja ezers; Kodu ezers; Soka ezers; Sokka ezers
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers
Apokas ezers ezers ASV (_Apoka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers
Akanas ezers ezers Japānā (_Akan-ko_), Hokaido salas austrumu daļā, Akanas nacionālā parka teritorijā
Orļinoje Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers.
Tornetresks Ezers Lapzemē, Zviedrijas teritorijā aiz polārā loka, 342 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometru, lielākais garums - 70 km, lielākais dziļums - 168 m
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru
Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
Okuņovka Ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers.
Bakans Ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers.
Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
ferocactus Ferokaktusi.
cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus")
zilganzaļais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus glaucescens")
dzeloņu ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus histrix")
pussalas ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus peninsulae")
Švarca ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus schwazii")
pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes).
šļukas Filca vai koka apavi bez kapes.
firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša
koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
physocarpus Fizokarpi.
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka.
PCG Fonokardiogramma (angļu "phonocardiogram").
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem
kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem
vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs
skatu meklētājs fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; vizieris
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru); fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
amatieru kamera fotokamera, kurai nav zināmi tās iekšējā orientējuma elementi
citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija
katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija).
fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
rata gadskārtu gredzens (kāda koka stumbra šķērsgriezumā)
saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai
diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes
gaismēnu līdzsvars gaismas un ēnu attiecības kinokadrā
dzosgājiens Gājiens tupus, balstot rokas gurnos.
vanki galdiņi koka trauka veidošanai
skalds Galdiņš koka traukiem.
būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
polimikrogīrija Galvas smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas daudzas sīkas krokas.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
vicenis Gana rīkste; lokana rīkste.
kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
Gangtoka Gāntoka - pilsēta Indijā.
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
spīna Gara, tieva, lokana rīkste, stiba.
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas.
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock".
biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā)
taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas
čiekstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī.
ķikstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī.
gastroplikācija Gareniskas krokas izveidošana paplašināta kuņģa sienā, lai to samazinātu.
nomala Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
šautrs Garens koka gabals.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
plāka Garenvirzienā šķelta koka daļa, ko senāk lietoja dēļu vietā.
kroķe Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2).
krokpīle Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2).
izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs.
riroķi Gari, krokaini svārki.
dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m
jūras jūdze garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst meridiāna loka 1 minūtes vidējam garumam un ir 1852,2 metri = 10 kabeļtauvas = 6080 pēdas
koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks)
patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt.
nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
nepārzāģētā josla gāžamā koka stumbrā iepretī aizzāģējumam atstātā josla, kas nodrošina koka krišanu vēlamā virzienā
hromosomālie gēni gēni, kas lokalizēti hromosomās un nosaka kodoliedzimtību
iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus.
gymnocalycium Gimnokalīciji.
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii")
kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum")
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
glemrokers Glemroka izpildītājs.
gloeocapsa Gleokapsas.
Gloeocapsa alpina gleokapsu suga
Gloeocapsa limnetica gleokapsu suga
Gloeocapsa magma gleokapsu suga
Gloeocapsa minima gleokapsu suga
Gloeocapsa minor gleokapsu suga
Gloeocapsa minuta gleokapsu suga
Gloeocapsa montana gleokapsu suga
Gloeocapsa punctata gleokapsu suga
Gloeocapsa turgida gleokapsu suga
Gloeocapsa varia gleokapsu suga
Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem.
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
Glušoka Glušoka ezers - Glušoks, ezers Aglonas pagastā.
karts Gokarts.
Dictyocaulus viviparus govju diktiokauls
diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.).
elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?".
atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
granāts Granātkoka auglis.
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
skripste Greblis (koka karošu izgatavošanai).
seklais greblis greblis koka vai vara grebšanai ar platu virsu un šauru muguru, arī nošu grebšanai
kašukls Greblis, koka grebjamais rīks; kašuks (1).
kašuks Greblis, koka grebjamais rīks.
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast.
galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē
skriemelis gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi
gulsnis grīdas elements – koka brusa, dēlis, daļēji apzāģēts apaļkoks grīdas seguma atbalstīšanai un nostiprināšanai
parkets Grīdas seguma materiāls - plāni koka dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos.
Periploca graeca Grieķijas periploka.
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas.
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
hamadriāda Grieķu mitoloģijā - koka nimfa, rodas reizē ar koku, dzīvo tā lapotnē un nomirst reizē ar to.
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs.
Pandars grieķu mitoloģijā - trojiešu sabiedrotais, zelejiešu karaspēka vadonis, veikls loka šāvējs
pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
māte Grope, rieva koka detaļu savienošanai.
škindeli gropēti koka dēlīši jumta segumam
kocele Grozs no koka mizas.
sikmers Grozu pinēja koka vāle.
gramba Grumba, krunka, kroka.
čokstere Grumbains, krokains.
krušs Grumbulis, parasti koka virsmā.
čeveris Grumbuļains izaugums uz koka stumbra.
Echinocactus grusonii Gruzona ehinokaktuss.
slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes.
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
gvaiaks Gvajaka koka sveķi.
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības.
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
Gorodoka Haradoka - pilsēta Baltkrievijā.
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
baritonoboja hekelfons, koka pūšaminstruments
Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz.
progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas
hidnokarpāts Hidnokarpskābes sāls.
sonors hidrolokators
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē.
Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi.
Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
primārais renīnisms hipertensijas, hipokalcēmijas, hiperaldosteronisma sindroms un pastiprināta plazmas renīna aktivitāte, ko izraisa jukstaglomerulārā aparāta šūnu proliferācija
mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
Adinkata Hliboka, apdzīvota vieta Ukrainā, tās nosaukums ungāru valodā
Glubokoje Hlibokaje, pilsēta Baltkrievijā.
Edzo Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
Jeso Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
Macmaja Hokaido, sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām.
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
holters Holtera monitors - portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk.
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā.
Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā.
multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas
kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
iebrokastēt Iebrokastot.
mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei
citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni
holandriskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka Y hromosomā lokalizētie gēni
kodoliedzimtība Iedzimtība, ko nosaka šūnas kodolā (hrosomās) lokalizētie gēni.
syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā.
iebrokastot Ieēst brokastis.
auklis Iegarens koka klucītis.
ķūmītis Iegarens koka trauks (lielāks par cibu).
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
ķīmenes Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķīmeni Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimeņi Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimines Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
ķimini Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
dūnas iegriezums koka traukam dibena ielikšanai
ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai.
sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
digitālā pelvimetrija iegurņa lieluma noteikšana ar rokas pirkstiem
sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai)
iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos.
reproduktors Iekārta automātiskai datu pārrakstīšanai no viena perfokaršu masīva citā.
radiolokācijas stacija iekārta objektu atklāšanai un novērošanai ar radiolokācijas metodēm; radiolokators, radars
maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet
hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
jutība Iekārtas (ierīces, bloka, mezgla) spēja atbildēt ar attiecīgu darbību uz ienākošo komandu vai signālu.
diagnostiskā pārbaude iekārtas funkcionēšanas pārbaude ar speciālām tehniskām ierīcēm un programmām, kas ļauj atklāt un lokalizēt tās bojājumus
paškalibrēšana Iekšējā orientējuma elementu un papildus parametru noteikšana kūļu bloka izlīdzināšanā.
statokinētiskais labirints iekšējās auss priekštelpa un pusloka kanāli
sinklināla kroka ieliekta kroka ar jaunākiem slāņiem kodolā
kroķe Ieloce, kroka.
aizpirkt Iemaksāt rokas naudu pirms pirkuma.
demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
reža Ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem.
mīlis Ierīce koka pārogļošanai.
lenktuve Ierīce koka riteņu un zirga loku liekšanai.
beņķis Ierīce kokasu ratu riteņu rumbu virpošanai.
busole ierīce magnētisko azimutu un rumbu mērīšanai; sastāv no magnētadatas, grādu iedaļu loka un vizējamās ierīces
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem
liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
narvis Ierīce riteņu loka saliekšanai.
sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
aviācijas tēmēklis ierīce šaujamieroču, raķešu marķēšanai no gaisakuģa vai bumbu mešanai; sastāv no viziera iekārtas, skaitļotāja, pilotāžas datu bloka, vadības pults un tēmēkļa indikatora
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti.
kabins Ierīce zirga loka saliekšanai.
šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
diska dublētājs ierīce, kas formatē un izveido lokano disku kopijas programmatūras izplatīšanai
atmiņas tiešpiekļuves kanāls ierīce, kas nodrošina tiešo piekļuvi atmiņai, kontrolē pārsūtāmā datu bloka garumu un formā atmiņas adresi; DMA kanāls
perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu
ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai
unkotomija Ierobežota bojājuma veidošana jūraszirdziņa krokas kāsī; izmanto psihotisku stāvokļu ārstēšanai.
špaiļāt Iesist negliņveida koka tapiņas (gatavojot zābakus).
iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
apstādīt Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma).
kliškāt Iet ar lielām koka tupelēm.
aizkangot Iet uz koka kājām (ķekatām).
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
rītišķot Ieturēt brokastis.
bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
iekrokot Ieveidot krokas (kur).
iekrokāt Ieveidot krokas, ieloces.
iegrumbāt Ieveidot krokas.
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
eikss Īkšķis, pirmais rokas pirksts.
sadienēties Ilgāku laiku nokalpot.
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti
pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā.
pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
varravi Indiāņu cilts, dzīvo Venecuēlā, Orinokas deltā un uz dienvidiem no tās, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
perobrahijs Indivīds ar iedzimtu rokas kroplību.
indocalamus Indokalamusi.
Indocalamus tesselatus indokalamusu suga
Indocalamus tsuboianus indokalamusu suga
ortognati Indokaukāziešu rases ļaudis, kuru ģīmja leņķis tuvojas taisnam leņķim.
nevirzīta informācija informācija, kas paredzēta plašam adresātu lokam, piemēram, visiem kāda adresātu saraksta dalībniekiem
kriptogrāfiskā kontrolvērtība informācija, kuru iegūst datu bloka kriptogrāfiskās pārveides gaitā un kura ļauj datu saņēmējam pārliecināties par saņemtā datu bloka integritāti
termolokators Infrasarkano staru lokators: elektroniska ierīce, kas paredzēta objektu (mērķu) atklāšanai un to atrašanās vietas noteikšanai, izmantojot infrasarkanā diapazona elektromagnētiskos viļņus; optiskā lokatora varietāte.
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
frakciju padome institūcija, kas apvieno pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un bloka - lai saskaņotu darba kārtībā esošos jautājumus - ir padomdevēja tiesības
dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā
encefalometrs Instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju.
drāsts Instruments koka grebšanai, izgriešanai.
drāzts Instruments koka grebšanai, izgriešanai.
oftalmoksisters Instruments konjunktīvas nokasīšanai.
osteotribe Instruments nekrotisku kaula daļu nokasīšanai.
odontoglifs Instruments zobakmens nokasīšanai.
ķimeņgrauzis Instruments, ar ko izgriež rievas koka trauka dibena ielikšanai.
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas
ehinokokoze Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņa ehinokoka kāpuri; viena no helmintozēm.
iesalocīties Īpašā apstrādē kļūt lokanam (par kokmateriālu).
maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms.
servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai
krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu
čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi.
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
Physocarpus opulifolius irbeņlapu fizokarps
timpuls Īsa koka kārts.
encheiridijs Īsa rokasgrāmata kādā nozarē.
pusrīts Īsa, neliela ēdienreize pirms brokastīm.
bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
strembelis Īss koka gabals.
laiksprauga īss laika intervāls, kurā kāds funkcionāls bloks var piekļūt citam funkcionālam blokam, lai nodotu vai saņemtu datus
pelaste Īss rokas zāģis.
strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
piza Īss un resns koka gabals.
piziks Īss un resns koka gabals.
knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals.
buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
žīda bārda istabas puķe - nokarenā zebrīna ("Zebrina pendula")
nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
uzplaukšināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko); īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1).
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas.
CHAP izaicinājumrokasspiediena autentificēšanas protokols (angļu: "Challenge-Handshake Authentication Protocol")
krums Izaugums (mezgls) uz koka stumbra.
dupis Izaugums (pumpa) koka koka stumbrā.
punte Izaugums pie koka.
ķīla Izaugums uz koka stumbra.
punums Izaugums uz koka.
trumele Izaugums uz koka.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
ķunis Izaugums, bumburs uz koka.
paņemt priekšā Izbārt; asi nokritizēt, nokaunināt.
izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
plānotipija Izcilspieduma paņēmiens, iededzinot zīmējumu koka plātnē, no kuras pagatavo iespiežamo formu.
dori dēt izcirst dori (koka dobumā), dobt
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
vennēt Izgriezt 1(3) iekšpusi uz āru (piemēram, kažokam).
šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
ciešanas Izjūta, pārdzīvojums, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde
cauruļizlādnis Izlādnis ar lokdzēses kameru, kurā strāvu pārtrauc no kameras loka iedarbībā izdalītās gāzes.
razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut
braģis Izliekts koka zars starp laivas tēviņu un stīpu.
grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes.
diadekse Izmaiņas slimības lokalizācijā un raksturā.
šļecēns Izmircis koka bluķis.
šmacāns Izmircis koka gabals, bluķis.
melznis Izmircis, iepuvis koka gabals.
stabans Izmircis, sapuvis koka gabals.
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
noriesties Iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem); iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem kādā platībā).
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam).
bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri).
noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
izpliksnēt Izputēt, izdegt, nokalst.
izurķēt Izrakņāt ar nelielu mietu, (koka) iesmu.
korallīts Izrokams korallis; marmors ar tanī ieaugušiem koraļļu gabaliem.
izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
izsole ar pretendentu atlasi izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem
izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā.
izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
knockout Izšķirošais sitiens boksā, "nokauts".
jaukvijīgs Izveicīgs, lokans.
lodenīgs Izveicīgs, lokans.
izšērēt Izvērt trosi (galu) no bloka.
atmiet Izvietot mietus augļu koka zaru atbalstam.
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
strūpenis Izžuvis koka gabals, sprungulis (kurināšanai).
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
plankojums Jahtas ārējā koka apšuve.
kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas.
Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
tandēmzāģis jaudīgs rokas elektroinstruments, ar kuru strādājot, zāģēšanas procesu nodrošina 2 zāģi, kas kustas pretējos virzienos
elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā.
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m
pampars Jauna, cieta koka daļa, kas izaug koka ievainojuma vietā.
himēns Jaunavības plēve; gļotādas kroka pie maksts ieejas.
stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus)
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
suseklis jautra deja dejotāju "nokausēšanai"
vīpnīgs Jautrs, jokains.
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
antimāksla Jebkura tīši provokatīva mākslas izpausme, piemēram, bezjēgas (nonsensa) dzeja.
heteroplazma Jebkuri nenormālas lokalizācijas audi.
superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu.
vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
špocīgs Jokains.
matasens Joku deja ar koka zobeniem.
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta.
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
druoneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara)
Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē.
Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi
Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā (_Alas, Selat_), starp Lombokas un Sumbavas salām, Rietumu Nusa Tengaras provincē
Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
slocenieki Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sloka" iedzīvotāji.
Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai.
Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru.
lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi.
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos.
ciest Just fiziskas sāpes, mokas.
apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties.
lumpatāties Kā lupatai nokareni šūpoties.
audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju.
heteradēnija Kāda dziedzera nenormāla lokalizācija, distopija.
šmugumi Kāda koka nelieli zari, kas nokrituši vai nodarināti.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
dzeltiņš Kāda neliela koka nosaukums.
čikle Kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā.
terkšele Kāda spēle ar koka rotaļlietu, kas rada troksni.
klabats Kāda zināma rokas dzirnavu satāvdaļa.
transfokācijas kadri kadri, kas uzņemts ar translokatoru, uzņemšanas laikā mainot fokusa garumu
kokkājis Kāds ar koka kāju.
pekša Kāds koka pūšamais instruments.
trunte Kāds pieaugums pie augoša koka.
kuliks Kāds zināms putns; sloka.
klumpāns Kāds, kam ir lielas koka tupeles.
ķelvainis Kāds, kam ir lielas, spēcīgas rokas.
stiprrocis Kāds, kam ir spēcīgas rokas.
nosebulis Kāds, kas ir nokavējis.
tupelnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
tupeļnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
paslepēt Kādu brīdi šļūkt (ar koka kurpēm vai veciem zābakiem).
nopuišot Kādu laiku nokalpot.
izkarāties Kādu laiku turoties koka zarā šūpoties šurp un turp.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
moka Kafijas koka vai krūma šķirne; šīs šķirnes koks vai krūms.
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
Gymnocalycium denudatum kailais gimnokalīcijs
staiga Kāja, sevišķi koka kāja.
stimbīns Kājas vai rokas daļa, kas palikusi pēc apakšējās daļas amputācijas.
kakao pupas kakaokoka sēklas
kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku
nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
ēze Kalēja pavards metāla nokaitēšanai.
Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā
Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā.
Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1)
atlokošana Kalšanas operācija atloka izveidei.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
muskatziedi Kaltēti muskatkoka sēklu apvalki.
kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks.
videokamera Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza.
Kamjonoka Kamjonoka ezers - Kamenkas ezers Salienas pagastā.
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
baobabs Kapokaugs - malvu rindas dzimta ("Bombacaceae").
bombacaceae Kapokaugu dzimta.
adansonia Kapokaugu dzimtas ģints.
ceiba Kapokaugu dzimtas ģints.
ochroma Kapokaugu dzimtas ģints.
ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
stempe Kāpuostu grūžamā stampa (koka vāle).
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
rokas redzamie signāli karodziņi, diski, lukturi, roka, ar kuru palīdzību vilcieniem dod dažādas komandas un norādījumus
pseidokarsts Karstam līdzīgi procesi un parādības - glaciokarsts un termokarsts.
sastreijāt kārtīgi nokaisīt
špurkstiķis Kārts galā piestiprināts koka vai bleķa kurmju biedēklis.
spārdīklis Kartupeļu rokamās mašīnas sastāvdaļa.
lokne Kas lokans, izliekts; koka galotne.
Dār el Beida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā").
nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos.
bloku šifrēšana katra pārraidāmā bloka neatkarīga šifrēšana
balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
tiešais cirsmu piesliešanās veids katru jaunu cirsmu paredz blakus iepriekšējai (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs)
šasijs Katūna krāsošanā voiloka pamats, uz kuru uztriepj krāsas.
rēzīna Kaučuka koka sveķi.
burka kaukāziešu apmetnis melnā vai baltā krāsā, darināts no voiloka
tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
bidulis Kaula vai koka irbulis, ko lietoja pagatavojot vīzes.
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā.
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
brikolāža Kaut kā jauna veidošana no tā, kas pagadās pa rokai.
klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
ļegata Kaut kas lokans, lunkans (par dzīvu radījumu).
ļekains Kaut kas mīksts, kas nokarājas.
ļukas Kaut kas nokarens, piemēram, nokarenas ausis dzīvniekam.
ķencis Kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
kurceknis Kaut kas pāraudzis, kokains, porains.
piekaras Kaut kas, kas nevajadzīgi nokarājas, pārkaras pār malu.
teslice Kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.).
rubineņš kauta lopa aklā zarna (pa jokam)
sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas
sebēt Kavēties, nokavēties.
sebināt Kavēties, nokavēties.
sebt Kavēties, nokavēties.
kiziķis Kaza (nicīgi un pa jokam).
rokaižnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Rokaiži" iedzīvotāji.
kažokdrēbe Kažoka apdarei paredzēts audums.
ierkas Kažoka izgreznojuma uzšuves.
aitnīca Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatavota aitāda.
aitnica Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatvota aitāda.
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
kinetokardiogramma Kinetokardiogrāfisks pieraksts.
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna
kinoprojekcija Kinokadru projicēšana uz ekrāna.
trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu
klusā kinokamera kinokamera, kas darbojoties nerada nekādus trokšņus
animācijas kinokamera kinokamera, kas uzņem attēlus animācijas filmām; katrā iedarbināšanas reizē uzņem vienu kadru
kinokameras ātrums kinokameras ātrums – kinolentes kustības ātrums kinokamerā, mērvienība – kadri sekundē; skaņu filmas kinokameras ātrums ir 24 kadri sekundē, mēmās filmas kinokameras ātrums – 16 kadri sekundē
kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu
subjektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis kā uzņemamā procesa dalībnieka skatiens
skatpunkta kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, atrodoties kāda notikuma dalībnieka pozīcijā
objektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, kad tā darbojas kā neredzams notikuma vērotājs
plaukstveida kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma palmata"), zied septembrī-oktobrī ar maigi dzelteniem nokareniem, zvanveida ziediem
klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles).
šandekels Klāja apmale kuģiem, kā koka, tā dzelzs, iet paralēli kuģa sāniem un parasti biezāka par pārējo klāja segumu.
stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
ķelba Klapata, mokas.
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija
sotto Klavieru spēlē norādījums, kurai rokai jāspēlē apakšā, ja rokas liekamas krustiski.
klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu.
kliedāmurs Kliedēšanā lietots apaļš koka āmurs ar troses diametram atbilstošu rievu.
antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas.
Streptocarpus saxorum klinšu streptokarps
samešanās Klišeju pakājeņu koka deformēšanās nepilnīgas izžāvēšanas rezultātā.
stupure Klucis, īss koka gabals.
stupuris Klucis, īss koka gabals.
stupurs Klucis, īss koka gabals.
kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
traucējummeklēšana Kļūdu konstatēšana, lokalizēšana un novēršana datora programmās vai bojājumu konstatēšana, atrašana un izlabošana aparatūrā.
sasakļauties Kļūt greizam, saliekties (par koka priekšmetu).
iesalocīties Kļūt lokanam strādājot, vingrojot.
nolukt Kļūt ļenganam, nokarāties uz leju (parasti par dzīvnieku ausīm).
izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
apsmirst Kļūt pretīgam; nokaitināt.
piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
piesmagt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
pekoties Knakstīties, pa jokam cīnīties.
ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka.
Kodaja Kodaja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu
mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
Kodoja Kodoja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
negatīvais apliecinājums kods, ko izmanto sakaru sistēmās, lai norādītu, ka vai nu ziņojums nav saņemts, vai arī terminālis nav gatavs datu pārsūtīšanai; parasti tas izsauc atkārtotu datu bloka vai ziņojuma pārraidi
Kodu Kodu ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
veidaugstums Koka (audzes) augstuma reizinājums ar veidskaitli.
krija Koka (parasti liepas) miza.
akuksilons Koka (priedes) stetoskops.
sprūdziens Koka aizbāznis.
naduris Koka aizbīdnis vai tāda veida atslēga.
kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
spunsāķis Koka āķis tīkla uzķeršanai zem ledus.
klipšu kanna koka alus kauss ar vāku
barcs Koka āmurs (ar dzelzs apkalumu), ar ko smalcināja zemes kukuržņus uz lauka.
slāģis koka āmurs mietu iesišanai (piesienot zirgus)
kurķis Koka āmurs pāļu dzīšanai.
barīss Koka āmurs, ar kuru pielīdzina sijas būvniecības laikā.
čakans Koka āmurs.
čakāns Koka āmurs.
kuķe Koka āmurs.
sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu.
koka tupeles koka apavi, ko valkā, veicot saimniecības darbus (parasti slapjā vietā)
žemlekas Koka arkla dzelzs lemeši.
kājainītis Koka arkls ar diviem lemešiem.
stāvji Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot; stāvi.
stāvi Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot.
stāvis Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to glznojot.
pabroķi Koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai.
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem.
vainaks Koka augšējā, zarainā daļa.
spraids Koka balsti.
steģis Koka baļķis zirga piesiešanai.
kulcenis Koka baļķis, kas bluķa vilkšanas laikā tiek piesiets ragavām.
akmeņkoks Koka betona veids, ko gatavo no mitrām zāģu skaidām piejaucot magnija oksīdu un magnija hlorīda šķīdumu.
trumulis Koka bezmēns.
svereklis Koka bezmērs.
ķimpolis Koka bluķis, ko liek uz ragavām baļķu vilkšanai.
ķimpols Koka bluķis, ko liek uz ragavām baļķu vilkšanai.
pametnis Koka bluķis, uz kura balstās sijas vai dēļi.
bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā
tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot.
čagums Koka celms ar atsegtām saknēm.
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm.
cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens.
stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
stembis Koka celms; koks, kas zaudējis augšdaļu.
stempis Koka celms.
pakars Koka cilpa durvju virās.
sunduks Koka čemodāns.
čāčeris Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai.
čačis Koka dakšas alus vai miltu jaukšanai.
divstaru dakšas koka dakšas ar diviem zariem
trīsstaru dakšas koka dakšas ar trīs zariem siena mešanai kaudzē
kridžuklis Koka dakšas labības vētīšanai; kridžuks.
krijoklis Koka dakšas labības vētīšanai; kridžuks.
krijums Koka dakšas labības vētīšanai; kridžuks.
kridžuks Koka dakšas labības vētīšanai.
trizulis Koka dakšas siena, labības, arī pelavu savākšanai.
norautne Koka daļa, kas paliek pie vienas celma malas pēc koka nozāģēšanas.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm.
laide Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem).
laidnis Koka daļa, spals (dažiem šaujamieročiem).
darvas eļļa koka darvas destilācijas produkts, kura galvenie komponenti ir fenoli (nosacīts nosaukums)
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
pluksnis Koka dēlis kas neļauj zvejas tīklam nogrimt.
klabītes Koka dēlīšu ceļš, kas ved uz jūru.
bančka Koka dēlīšu trauks.
miels Koka dēlītis pie bišu stropa skrejas.
priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus.
masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām
tapošana Koka detaļu, tapsavienojuma tapu un tapu ligzdu veidošana frēzējot vai zāģējot.
domis Koka dobums, kurā putnu ligzda.
dubums Koka dobums.
duburs Koka dobums.
praulums Koka dobums.
šautava koka durvju aizbīdnis
varsts Koka durvju vai vārtu aizšaujamais, grīzeklis.
kubucis Koka dzeramais trauks (Latgalē).
dzelzs tapu egļi koka ecēšas ar dzelzs tapām
koka egļi koka ecēšas ar koka tapām
kocenīca Koka ecēšas.
savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
ķiules Koka ecēšu malējie dēļi.
kulšķis Koka ecēšu sastāvdaļa, ko pagatavo no egles galotnes.
kulksts Koka ecēšu sastiprināmais šķērskoks pie kura piesietas egļu pusšķilas ar 1-2 pēdas gariem nosmailinātiem zariem.
sveņģis koka ecēšu šķērskoks ar ko sastiprināti zarainie koki
skrabe Koka ecēšu veids.
šalē Koka ēka kalnu apvidū ar akmens cokolu.
ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola.
kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē).
koketiķis Koka etiķis.
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
padeļķi Koka gabali, kas tika pieslieti pie ēku sienām, lai pasargātu no lietus.
garnējums Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, kima jeb sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
garnieriņš Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
sunītis Koka gabaliņš dziju kamola uztīšanai.
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
stribiķis Koka gabals ar ko sist.
klubaks Koka gabals sētas stabā, kas šķir vienu virs otras gulošās kārtis.
burska Koka gabals sišanai.
aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu.
netrūdelis Koka gabals, kas netrūd.
ielaidnis Koka gabals, ko ieliek dēlī, kad ēvelējot tam izlūst zars.
braks Koka gabals, ko ievieto stulmzābakā formas saglabāšanai.
pabliņģis Koka gabals, ko novieto zem ķebļa kājām, lai tas kļūtu augstāks.
sprūksts Koka gabals, ko pinējs izmanto pinuma blīvuma retināšanai.
kluga Koka gabals, ko uzkar sunim kaklā (lai tas neskraidītu apkārt).
klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai
bigulis Koka gabals, runga sišanai.
kloņģis Koka gabals, sprungulis (arī līdzīgs dzelzs gabals).
klauģis Koka gabals; sprungulis.
kluņģis Koka gabals; sprungulis.
knipults Koka gabals.
kučkoks Koka gabals.
kučogs Koka gabals.
studzurklis Koka gabals.
stungurs Koka gabals.
dairas Koka gadriņķi.
šautra Koka galdiņš logu aiztaisīšanai.
kokgals Koka galotne.
vainaga veidošana koka galotnes un sānu dzinumu saīsināšana, lai atvieglinātu ražas novākšanu
resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus
grebulis Koka govju zvans.
fotoksilogrāfija Koka gravīra, kas iegūta, fotogrāfiski pārnesot attēlu uz dēļa virsmas un pēc tam gravējot ar roku.
buras līķa apaļspleise koka gredzens, kas paredzēts kaušas iestiprināšanai
brūskulis Koka iekārta lašu ķeršanai.
klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
secums Koka iesmiņš, ar ko bērniem burtus rādīt, mācot ābeci.
urstiķis Koka iesms; miets.
magaziņa Koka ietvars kopā ar kārēm, ko uzliek stropam ienesuma laikā.
trums Koka izaugums bojājuma apvidū.
kumza Koka izaugums.
snieggāze koka izgāšana ar saknēm sniega masas ietekmē
kopturis koka jumta nesošās konstrukcijas nostiprinošs elements
būksne Koka kāja, būksnis 2.
būksnis Koka kāja.
lecīši Koka kājas (bērnu rotaļām).
mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
kūjaki Koka kājas.
kūjāki Koka kājas.
stalkas Koka kājas.
pijkanna Koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
zarukanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
kocīte Koka kārbiņa, futrālis.
mekše Koka karote, koka lāpstiņa.
mekšķis Koka karote, koka lāpstiņa.
kāka Koka karote.
kokenīca Koka karote.
laišķa Koka karote.
laišķe Koka karote.
laišķis Koka karote.
kaulenes Koka kārtis, ko nostiprināja uz lubu jumta no augšas uz leju.
sānkoki Koka kārtis, ko novieto uz ratiem vai ragavām, lai sienu vai salmus vedot paplašinātu virsmu.
dasts Koka kārts ar āķveida galu salmu saišķu pacelšanai.
bidzīklis Koka kārts ar kuru var pārbīdīt ārdus; kārts bīdīšanai.
dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu.
kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai.
stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu
venga Koka kārts vai virve ar ko izcelt spaini no akas.
žaustēklis Koka kārts veļas izžaušanai.
lāksts Koka kārts zirņu vai pupu atbalstīšanai.
kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
pūrenieks koka kastīte pūra graudu nomērīšanai
garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri)
zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi
talšķins Koka klabeklis (zvans), ko kāra kaklā liellopiem.
grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast.
pajols Koka klājs kuģa tilpnē; režģota laivas grīda.
klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā.
vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla.
kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu.
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu.
kvulīņs koka klucis baļķu vešanai uz ragavām
ķempele Koka klucis paliktnim, balstam.
pluocs koka klucis ragavās baļķu vešanai
parulle Koka klucis smagu priekšmetu velšanai.
klūdzenis Koka klucis uz ragavām, uz kā, baļķus vedot, liek baļķa resno galu.
bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
bemberis Koka klucis.
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
grīzeklis Koka klucītis, ko pierīkoja pie mieta, lai zirgs ganoties nesamudžinātu ķēdi vai virvi.
klubiķis Koka klucītis.
kanele Koka kluča (nošķelta) puse.
iekavas Koka konstrukcijās dažādu daļu sastiprināšanai no apaļas vai četrstūrainas dzelzs izgatavoti savienojumi.
pildiņš Koka konstrukcijas elements - dēļu, finiera plāksne, ko iemontē konstrukcijas rāmī.
kocinieks Koka konstrukciju kuģis.
brants Koka konstrukciju trupe, ko rada īstā mājassēne jeb slapjā ēku piepe.
porga Koka kruķis, ar ko dzen zivis dukurā vai tīklā.
futoks Koka kuģa brangas sastāvdaļa.
sprūsts Koka ķīlis, kas iedzīts starp divām objekta daļām, lai tās atdalītu.
šaiba Koka ķīlis.
šaibene Koka ķīlis.
masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali
kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā.
liešķere Koka lāpsta graudu, miltu bēršanai.
laišķa Koka lāpsta, liekšķere.
laišķe Koka lāpsta, liekšķere.
laišķere Koka lāpsta, liekšķere.
laišķis Koka lāpsta, liekšķere.
spīre Koka lauznis.
greimanis Koka lietu grebējs, dreimanis.
deņa Koka lievenītis durvju priekšā.
karoškoks Koka līste pie sienas, aiz kuras tiek novietotas karotes.
šprose Koka līste, plāns šķērskoks (piemēram, logu rāmjos).
jutra Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
jutrenīca Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
koceris Koka maksts.
kuķis Koka mēslu dakša.
uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā.
maucīklis Koka miza, kas pavasarī viegli atdalāma.
borka Koka miza.
kars Koka miza.
kraķītis Koka mizas gabaliņš, uz kura tiek uztīta dzija.
lobas laiks koka mizas lobīšanās laiks
drīksna Koka mizas sloksne.
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
spilka Koka nagla, ar ko piesit apavu zoli; kurpnieka nagla, špeile.
pažogs Koka nožogojums vistām.
durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
mecāns Koka nūja vai runga ar ko sist.
mecēns Koka nūja vai runga ar ko sist.
spirģis Koka nūja, kas kalpo par spieķi.
sprūdzinis Koka nūja.
krumuldi Koka palīgierīce pie cūku kaušanas.
krumulti Koka palīgierīce pie cūku kaušanas.
čoks Koka paliktnis laivas novietošanai.
kokogle Koka pārogļošanās gala produkts, kas atliek, karsējot koku bez gaisa pieejas.
vītinis Koka pātagas kāts.
kubliņa Koka piena spainis, neliels kubliņš ar vāku.
ķimpe Koka piepe.
ķimpens Koka piepe.
koka metallizācija koka piesūcināšana ar dzelzs vitriolu vai sodu, lai to izsargātu no pūšanas
nedzīvais koks koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās
totholcs Koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās; pildiņš (1).
dedkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni.
dodkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni.
kocene Koka pīle (savvaļas pīļu pievilināšanai).
Mithow Koka pils nosaukums, ko 1265. g. sāka celt vēlākās Jelgavas vietā.
svirloks Koka pīpe garā kātā.
virlaps Koka pīpe garā kātā.
virloks Koka pīpe garā kātā.
virlups Koka pīpe garā kātā.
kocene Koka pīpe.
krieķis Koka pīpe.
kuļķītis Koka pīpe.
luļļa Koka pīpe.
džonka Koka platdibena burukuģis ar 2-4 mastiem; izplatīts Dienvidaustrumāzijas valstīs.
klāsts Koka platforma (piemēram, celtnes pamatnei, skatuvei).
palete Koka platforma preču uzglabāšanai vai transportēšanai.
ambulta Koka plaukts.
pluģis Koka pludiņš pie zvejas tīkla.
kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja).
ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
ķemme Koka puļķis ar ko sastiprina divas sijas.
spruģis Koka puļķītis, ko izmantoja pogas vietā.
oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
bombards Koka pūšamais instruments.
klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
angļrags Koka pūšaminstruments, alta oboja; angļu rags.
blokflauta Koka pūšaminstruments, garenflautas paveids, kas bija plaši izplatīts 16.-18. gs.
garenflauta Koka pūšaminstruments, ko spēlējot tur perpendikulāri (pūšamā atvere instrumenta galā); bija izplatīts 16.-18. gs.
hekelfons Koka pūšaminstruments, obojas paveids - baritonoboja.
raktenes Koka ragavas.
razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut
ķīļrāmis Koka rāmis, uz kura tiek nostiepts apgleznojamais audekls; palogs.
ratenis Koka ratu riteņu taisāmais sols.
aizzāģējums koka resgalī izzāģēts trijstūrveida robs koka gāšanas virziena pusē, kas sekmē tā krišanu vēlamajā virzienā un novērš resgaļa plīsumu; tieviem kokiem to izdara ar seklu iezāģējumu
pakverķis Koka režģu konstrukcija; būves veids, kurā izmantota koka režģu konstrukcija.
patverķis Koka režģu konstrukcija; būves veids, kurā izmantota koka režģu konstrukcija.
šķeteklis Koka rīks ar ko šķeterē pakulu kodeļu.
skruķis Koka rīks ar metāla uzgali (ogļu maisīšanai krāsnī); rīks (kā bīdīšanai).
ķeglis Koka rīks kartupeļu izkasīšanai no zemes; kāsis.
tītulis Koka rīks pavediena vadīšanai šķetinot.
vieķis Koka rīks, ar ko aizdrīvē plaisas (caurumus) sienā.
grindulis Koka rīks, ar ko aizsprosto durvis.
požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam
strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
ķeire Koka ripa spēlei ar nūjām.
ratcīknis koka ripa, ko izmanto metāla stīpas uzlikšanai ratu ritenim
vimbot Koka ripu vai bumbu sist.
tipulis Koka ritenis.
kauķis Koka rokturis.
terkšķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni.
teršķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni.
dzindziņš Koka rotaļzirdziņš, uz kura bērni šūpojas.
dakainis Koka rullis labības kulšanai.
dandals Koka runga pašaizsardzībai, parasti 4-8 pēdas gara.
knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē.
koduls Koka runga.
verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu.
čars Koka sakņu samezglojums.
sālskoks koka sālstrauks ar rokturi
stīna Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai.
stīnis Koka sālstrauks; ozola muca ar biezām sienām gaļas sālīšanai.
stīne Koka sālstrauks.
tīna Koka sālstrauks.
braķis Koka sastatnis, ko liek siena vai labības gubiņas vidū.
žarkle Koka sazarojums, stakle.
šākle Koka sazarojums.
žuknis Koka sazarojums.
jēdriņš Koka serde.
žepkus Koka sieksta ar zaru.
kokinieki Koka siena dakšas.
galdnieku starpsiena koka siena, kuras augšdaļā ir stikloti vairogi
saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus)
talakons Koka sitamais rīks.
zutene Koka sitamais.
zutenis Koka sitamais.
zutens Koka sitamais.
kokskaida Koka skaida.
žamsli Koka skaidas.
žamšļi Koka skaidas.
klemme Koka skava; skrūvspīles.
velēknis Koka sols vai dēlis, uz kura ar vāli velē veļu.
velēkne Koka sols, uz kura velē veļu.
ķebis Koka spieķis.
ķeģis Koka spieķis.
endzeliņš Koka spraudeklis linu kodaļas piestiprināšanai pie ratiņa cērves.
stumburs Koka spraudeņi ar īsiem zariem zirņu žāvēšanai.
krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
kluburs Koka sprungulis.
sprūds Koka sprungulītis apģērba aizpogāšanai (pogas vietā).
sprūdze Koka sprungulītis apģērba aizpogāšanai (pogas vietā).
staubenis Koka sprunguls ar paresninājumu vienā galā.
žerkle Koka stakle.
žerklis Koka stakle.
biķis Koka stampa kāpostu stampāšanai.
krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem.
šķērskoks Koka stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
redeļkoks Koka stienis, plāksne, ko izmanto redeļu gatavošanai.
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs.
lieve Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva.
lievs Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva.
lieva Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva.
koka arhitektūra koka stumbra un zaru biometrija (raksturīgie struktūras elementi)
ziemelene Koka stumbra ziemeļu puse.
stimbīns Koka stumbrs bez galotnes; koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
stubans Koka stumbrs bez galotnes.
stubens Koka stumbrs bez galotnes.
delba Koka stumbrs vai dobums koka serdē.
stubenis Koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
zebiekste Koka stumbrs, kas ilgu laiku atradies ūdenī.
dalba Koka stumbrs.
dalbe Koka stumbrs.
dalbs Koka stumbrs.
liemins Koka stumbrs.
stulms Koka stumbrs.
vecuksnis Koka stumbrs.
kapbaļķis Koka stumbru resgaļa nogrieznis (baļķis), gludi nodarināts, mizots, eksporta sortiments.
stimbuks Koka stumburs.
nomelis Koka sveķainā daļa starp mizu un koka stumbru.
daires Koka šķēpeles.
pavilksnis Koka šķiene ("pazole") zem ragavu slieces.
skalkoks Koka šķila skalu plēšanai.
žurbiņš Koka šķila.
žurbulis Koka šķila.
plāķis Koka šķīvis.
svičs koka tapa alus mucas sānos (starp spundi un tapas galu) gaisa ieplūdumam
desu bāžamais koka tapa desu pildīšanai zarnās
šipka koka tapa, ar ko būvniecības laikā nostiprina sienas siju savienojumu
struba Koka taure.
strūbe Koka taure.
eksostra Koka tilts, ko nolaida no uzbrucēju apsēžamā torņa uz pretinieka aizsargu mūri.
fala Koka tornis, ko senie romieši lietoja aplenkšanas gadījumā.
vezis Koka trauciņš smalkumu, parasti greznumlietu glabāšanai.
paķimene Koka trauka daļa, kas atrodas zem ķimenes 2.
bandžas Koka trauki.
garcs koka trauks
raška koka trauks
laidenis Koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
toveris Koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; liela koka baļļa.
pakalnesis Koka trauks ar lokveida rokturi šķidra ēdiena nešanai strādniekiem uz lauka.
tolis Koka trauks ar platāku augšu, bez vāka un osīm.
cebris Koka trauks ar rokturiem.
vienturis Koka trauks ar vienu osu.
plācītis Koka trauks piena nostādināšanai un raudzēšanai.
placītis Koka trauks piena nostādīšanai un raudzēšanai.
ģelda Koka trauks putraimiem, zirņiem; koka mulda.
duncis Koka trauks sāls smalcināšanai.
tīda Koka trauks šķidruma glabāšanai.
kocinieks Koka trauks vai rīks.
staņķelīte Koka trauks, kubls.
staņķenīce Koka trauks, kubls.
staņķis Koka trauks, kubls.
bocis Koka trauks, kur grūž (sasmalcina) un uzglabā sāli.
drunesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu.
drūnesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu.
druvnesis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu.
paldiķis Koka trauks, kurā nes strādniekiem druvā šķidru ēdienu.
dupis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus.
duplis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus.
kocenis Koka trauks; bišu strops; kocene.
kocis Koka trauks; kocene.
kivis Koka trauks; ķīvenis.
bicis Koka trauks.
ķīvene Koka trauks.
ķīvenis Koka trauks.
kīvens Koka trauks.
stuņķis Koka trauks.
bandžinieks Koka trauku izgatavotājs.
bansteķi Koka trauku stīpas.
kāpekles Koka trepes.
klumpe Koka tupele ar ādas virsu.
kadaks Koka tupele; zābaks.
klumzaka Koka tupele.
klumzaks Koka tupele.
kocene Koka tupele.
aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet.
kūcinīki koka tupeles
luženes Koka tupeles bez papēža un kapes; lužas.
lužas Koka tupeles bez papēža un kapes.
kopele Koka tupeles, kuru zole ir pārklāta ar ādu.
kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta.
kadiķi Koka tupeles.
klabačas Koka tupeles.
klabatas Koka tupeles.
klamgas Koka tupeles.
klauvāni Koka tupeles.
klumpas Koka tupeles.
kripas Koka tupeles.
klumpenieks Koka tupeļu izgatavotājs.
pulcens Kokā uzkarams, vēlāk arī uz zemes novietots bišu strops no koka mizas.
avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
prozuls Koka uzliktnis ragavām vai ratiem.
skrulis Koka uzmava auklu pinēja plaukstu pasargāšanai.
aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai.
Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma
pluka Koka vai akmens sūnas.
galvano Koka vai cinka klišejas kopija, kas izgatavota galvanoplastikas ceļā.
karba Koka vai cita materiāla kastīte; ciba.
kārbe Koka vai cita materiāla kstīte; ciba.
apmala Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplodu).
kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas.
gābele Koka vai dzelzs dakša.
gafele Koka vai dzelzs dakša.
delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai.
spīķis Koka vai dzelzs nūja ar noasinātu galu.
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni.
grētiņš Koka vai metāla aizsargrestes, režģots paliktnis.
buciņš Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
šķērītes Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
rāms Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
iedzītne Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos.
iedzītnis Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos.
haltēri Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot.
špeile Koka vai metāla tapa apavu zoles, arī papēža piestiprināšanai.
signāls koka vai metāla tornis, ko uzceļ triangulācijas punktā un kas paredzēts ģeodēzisko instrumentu uzstādīšanai un vizēšanai no citiem punktiem
ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai.
masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vada zars.
vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus
piezari Koka vainaga sastāvdaļa, kas sedz zaru asis un veido ziedus, lai nestu augļus.
veleklis Koka vāle ar ko velē veļu.
veleknis Koka vāle ar ko velē veļu.
stumbris Koka vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
klabačas Koka vējdzirnavas.
vangale Koka veltnis (veļas veltnēšanai).
bukvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai.
bulvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai.
pese Koka veseris.
slāģis Koka veseris.
vidkoki Koka vidējie, vidus zari.
spērģis Koka vidū ieaudzis tukšums, ieplīsums.
takarņa Koka virpa.
tokaris Koka virpotājs.
koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem
krobulis Koka virsmas nelīdzenums.
šķibene koka zars vai galotne pēršanai
žaklis Koka zaru žuburojums.
žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast.
žāpuris Koka žogs, žeperis linu, zirņu žāvēšanai.
virga Koka žogs.
ligno- Koka-.
lambrekens Koka, bronzas vai cita materiāla rotājums gar jumta malām, virs durvīm un logiem.
vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
koķine Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kokinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
koķinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kocene Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml., pretstatā "dzelzenēm".
kazuls Koka, vēlāk dzelzs adata ar kuru piestiprina linus.
zaraines Koka, zaru ecēšas; egļi.
eukaīns Kokaīna atvietotājs, sālsskābais trimetīlbenzoksipiperidīns, iegūst sintētiski no triacētonamina.
čumovojs Kokaīna lietotājs.
erythroxylon Kokaīnaugi.
erythroxylaceae Kokaīnaugu dzimta.
kokaīnkrūms kokaīnaugu dzimtas suga (_Erythroxylon coca_), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu
koka kokaīnkrūms
Erythroxylon coca kokaīnkrūms, no kura lapām iegūst kokaīnu
koksis kokaīns
poņuška Kokaīns, arī tā deva vienai iešņaukšnai.
antracīts Kokaīns.
koka Kokaīns.
koks Kokaīns.
marafets Kokaīns.
oma Kokaīns.
ome Kokaīns.
sniedziņš Kokaīns.
koliniece kokakola
Coca-Cola Kokakola.
kaukālis Kokalis ("Agrostemma githago").
kankaļi Kokalis.
korkālis Kokalis.
kukols Kokalis.
kunkālis Kokalis.
agrostemma Kokaļi - neļķu dzimtas ģints.
parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas
slaidais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma gracilis")
atmukas Kokam atmukusi, atkritusi miza.
dendroīds Kokam līdzīgs; kokam līdzīgi sazarojies.
šmiga Kokamatnieku darbarīks, mērinstruments - kustīgs leņķmērs (leņķu iezīmēšanai).
kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
kokapstrādāšana Kokapstrāde.
ēvelsols Kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus
zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes
brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās
finiera drāšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna drāztā finiera ražošanai
tapošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna koka detaļu tapsavienojumu tapu un tapu rievu (ligzdu) veidošanai ar frēzēšanas paņēmieniem
finieršķēres kokapstrādes darbmašīna lobītā un drāztā finiera sagriešanai vajadzīgajā platumā un garumā
šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs
apmalošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna neapmalotu zāģmateriālu apmalošanai kokzāģēšanas plūsmā
kopēšanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna sarežģītu profilētu izliektu vai ieliektu (arī telpisku) virsmu frēzēšanai, izmantojot kopēšanas paņēmienu
skaidošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes
ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei
frēzēšanas un zāģēšanas agregātiekārta kokapstrādes darbmašīna, kurā frēžēšanas iekārta baļķu brusošanai apvienota ar zāģēšanas un neapmalotu zāģmateriālu apmalošanas mezgliem
universālā kokapstrādes darbmašīna kokapstrādes darbmašīna, kurā uz vienas universālās darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var nostiprināt dažādus griezējinstrumentus
dobšanas ķēde kokapstrādes griezējinstruments ar atsevišķiem šarnīrveidā (ar asīm) savienotiem posmiem (locekļiem)
defibrators kokapstrādes iekārta, kurā sašķiedro nomizotu papīrmalku
k/k Kokapstrādes kombināts (kopā ar nosaukumu: k/k "Baltija").
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
mēbeļrūpniecība Kokapstrādes rūpniecības nozare, kas ražo mēbeles dzīvojamām un sabiedriskām telpām.
zveigzda Kokarde pie cepures.
kokarda Kokarde.
kokards Kokarde.
Kokas Kokas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - \~3 ha
padoska Kokasu ratu ass apkalums.
pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
ķeburmežs Kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem; līkmežs.
meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību
produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija)
cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha.
vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
aborētums Kokaudzētava; vieta, kur tiek kultivētas un ir aplūkojamas retas koku, krūmu un citu augu sugas; koku dārzs; dendroloģiskais parks.
stādaudzētava Kokaudzētava.
kokskola Kokaudzētavas nodaļa, kurā audzē koku un krūmu stādus.
agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām
bonitēšana kokaudžu ražības novērtēšana noteiktos augšanas apstākļos
stādenis Kokauga stāds.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
ēncietīgi augi kokaugi, mežu lakstaugi un siltumnīcu augi, kas pacieš apēnojumu
māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu.
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja
sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks
lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki)
aplieva Kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
karambola Koks ("Averrhoa carambola"), aug Dienvidaustrumāzijā un Vestindijā; šī koka auglis.
appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā.
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu
apserde Koksne ap koka serdi.
reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli
smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā
koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai
mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā
gadrieva Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periodā; gadskārta.
gadriņķis Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periopdā; gadskārta; gadrieva.
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē.
kokapstrādes rūpniecība koksnes un koka izstrādājumu ražošana
koksnes mehāniskie bojājumi koksnes vainas un defekti, kas radušies koka ciršanas, sagarumošanas vai transportēšanas laikā
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā
valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga
kolas rieksts kolas koka sēkla; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā baudviela un arī barībai
koloidoklāzija Koloīdu fizikālā līdzsvara traucējums organismā ar anafilaktiskā šoka parādībām, svešiem koloīdiem (proteīniem) iekļūstot asinīs.
lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
elektrokoma Koma kā elektrošoka terapijas komplikācija.
krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
urbšanas–dobšanas mašīna kombinētā kokapstrādes darbmašīna urbšanai horizontālā plaknē un iegarenu gropju frēzēšanai
baksterotipija Kombinēts asējuma un koka grebuma iespiedums, kurā vispirms iespiež asējumu kā zīmējumu un virs tā koka grebumu kā pakrāsu plāksni.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
perimiokardīts Kombinēts perikardīts un miokardīts.
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus.
Intervīzija Komunistiskā bloka valstu radio un TV organizāciju apvienība raidījumu regulārai apmaiņai (1960-1990).
oftalmoksīze Konjunktīvas nokasīšana vai skarifikācija.
enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos
smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai)
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus
koproči Koprokas dalībnieki.
manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
millepori Koraļļu sugas, kuru kolonijas līdzīgas kokam lapai vai mizai.
plūkste Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
plūkstis Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
plūksts Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
plūksnas Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
plūksni Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
plūksti Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
laidiņi korķa vai koka pludiņi, lai makšķeres āķis nenogrimtu
klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam.
eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā
sakabināšanās Kosmisko lidaparātu savienošanās orbītā; var notikt gan automātiski, gan rokas režīmā.
akrila krāsa krāsa, kuras pamatā ir akrilskābes sāļi; izmanto koka virsmu krāsošanai
metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
foļvarocieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" iedzīvotāji.
Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants.
elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru
maļavāt Krāsot (koka vai metāla izstrādājumus).
hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā.
ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
Cornus florida krāšņā suņkoka "Benthamidia florida" nosaukuma sinonīms
kručināt Kratīt augļus (no koka).
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku
čete Kreiļa kreisā roka.
ķetra Kreiļa kreisā roka.
leuša Kreiļa kreisā roka.
main gauche kreisā roka
mano sinistra kreisā roka
ķedele Kreisā roka.
ķeire Kreisā roka.
ķete Kreisā roka.
kreilis Kreisā roka.
manca Kreisā roka.
slūpe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos būvēts koka kuģis; liela laiva.
Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.).
domra Krievu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
kroķe Krīklis ("Anas crecca"); kroka 2(1).
krokpīle Krīklis ("Anas crecca"); kroka 2(1).
kriptokarpisks Kriptokarpiski augi - tādi augi, kuriem augļi nav ārēji redzami.
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži.
čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas
pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem
stambans Krituša koka stumbrs; celms.
epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu.
rievens Kroka, grumba sejā.
gumba Kroka, grumba, izliekums, nelīdzenums.
grumba Kroka, ieloce (apģērbam).
polds Kroka, kroka.
ķurza Kroka, krunka.
krumpa Kroka; ieloce; negludums (apģērbā).
gofra Kroka.
kroķis Kroka.
krokla Kroka.
grumbaine Krokaina āda vai drēbe.
Rubus plicatus krokainā cūcene
Potamogeton crispus krokainā glīvene
Sparassus crispa krokainā kazbārde
Peromia caperata krokainā peperomija
rievainā roze krokainā roze
rožogacs Krokainā roze ("Rosa rugosa").
mēnešroze Krokainā roze.
Galanthus plicatus krokainā sniegpulkstenīte
Glyceria plicata krokainā ūdenszāle
Helvella crispa krokainais rumpucis
Macrogastra plicatula krokainais vārpstiņgliemezis
ķermasa Krokaini sieviešu svārki.
krokaine Krokaini sieviešu svārki.
krokainīši Krokaini sieviešu svārki.
enicmus Krokainīši.
mazais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus minutus")
ligzdu krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus nidicola")
brūnais krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus transversus")
krokainīši Krokainītis.
krokots Krokains (1).
krokots Krokains (3).
čākarains Krokains, grumbains.
čumulīgs Krokains; grumbains.
runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
čočerains Krokains.
grūbans Krokains.
kroķains Krokains.
kruntains Krokains.
spārns Krokas slīpā sānu daļa.
pollles Krokas.
raušķis krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi)
grunka Krunka, grumba, kroka.
runka Krunka, grumba; kroka.
certains Krunkais, raibs; sprogains, lokains.
pāršķērsīt krusteniski ar koka kārtīm norobežot
skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju
mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
standals Krūze (dzeramais trauks) no kadiķu koka.
metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā.
kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks.
korcenis Kubuls, kas izdobts no izkurtējuša koka.
kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos)
dullis Kulaks, kulakā savilkta roka.
kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju.
spīla kuoka tapa starp ilkšu arkla abām ilksīm
čagums Kuplums, kroka, krokojums.
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
izkūcināties Kustoties nogurdināt rokas un kājas.
ēzēties Kvēlot; nokarsēt.
benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem.
spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka
ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs.
ķetla Ķepa, roka.
lapa Ķepa; plauksta; roka.
karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
poļa Ķīlis koka sašķelšanai.
mauklis Ķīlis ratu loka aizkaustīšanai (liecot).
sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā.
klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka
grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
fanza Ķīnā un Korejā - neliela māja uz koka stabu karkasa.
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
I Ķīniešu mitoloģijā - varonis, vistrāpīgākais loka šāvējs.
erhu Ķīniešu tradicionāls stīgu instruments: tam ir dobts koka korpuss, garš grifs un divas stīgas un to spēlē ar lociņu.
ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
zobiņš Ķiploka daiviņa.
zubenč Ķiploka daiviņa.
uzkaitināt Ķircinot nokaitināt, uzkūdīt, sadusmot.
elektronazis Ķirurģisks instruments, kas izdara griezumus ar augstfrekvences elektrisko strāvu; elektrokauteris.
kīvis Ķīvenis - koka trauks; baļļa alus raudzēšanai, kubuls.
destra Labā (roka).
droite Labā (roka).
main droite labā roka
mano destra labā roka
īstenīca Labā roka; īstā, pareizā vieta.
prava Labā roka.
trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma.
bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
Lagerheimia minor lagerheimiju suga, Latvijā sastopama ļoti reti Usmas un Slokas ezerā
laidarvārti Laidara, aploka vārti.
leidarvārti Laidara, aploka vārti.
spals Laide, rokas šaujamā ieroča koka daļa.
laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
lobu laiks laika posms pavasarī, kad kokam viegli atdalās miza
reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko.
lapkritis laikposms, kad kokaugiem nobirst lapas, parasti rudenī
brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis.
brokasta laiks laiks no rīta, kad parasti ēd brokastis
kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru.
cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus.
anders Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
andra Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
andrs Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
andrus Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa.
stungars Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
stunguris Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
stungurs Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs.
vēžavas Lamuvārds cilvēkiem, kas vienmēr nokavē.
landžu Landžu riteņi - no viena koka gabala liekti ratu riteņi.
jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus
krička Lāpstveida koka dakšas vētīšanai.
lapotne Lapu kopums (parasti kokam, krūmam).
blende Laterna raktuves apgaismošanai (koka laterna, kas no iekšpuses izsista ar skārdu).
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum").
auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago").
laurlapa Lauru koka lapa.
lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
kinokefali Leģendāra cilts, ko seno grieķu vēsturnieki lokalizēja Etiopijā un Indijā.
kinolekcija Lekcija, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
vietvārdu vārdnīca Leksikogrāfiski sistematizēts vietvārdu un ar tiem saistītas papildinformācijas (visbiežāk precīzas lokalizācijas norāžu un cilmes skaidrojumu) apkopojums.
kinolektorijs Lektorijs, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
širu aizjūgs lenšu aizjūgs (bez loka izmantošanas), ko plaši lieto Rietumeiropas zemēs
moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
koprokas lēņi lēņi, ko vairāki lēņa vīri valda ar koprokas tiesībām
fleksis Leņķa slīpmašīna, rokas instruments ar maināmiem darba diskiem.
grāds Leņķa un loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
atsveķošanas brūces atjaunošanas leņķis leņķis starp abiem slīpajiem iegriezumiem (atsveķošanas sāntekām) atsveķojamā koka stumbrā
kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus.
Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku
Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas
lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos.
lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m
pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera)
klambens Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
klambins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
klamburs Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
klimbins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
mikantīns Līdzeklis koka konservēšanai, dinitrolfenolnatrija un sulfīta atsārma maisījums.
diplokoīds Līdzīgs diplokokam.
enantiomērisks Līdzīgs, bet pretējs formas ziņā, piem., rokas.
enantiomorfs Līdzīgs, bet pretējs formas ziņā, piem., rokas.
izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves.
liecums Liekums; loka izliektā daļa.
pavārnīca Liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai.
aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija; sākas no kreisā sirds kambara.
vabulaķis Liela koka karote, pavārnīca.
kaņavāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle.
kanuvāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle.
kanavāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu.
šķeldars Liela skabarga, koka šķemba.
atgūtnēm Lielā steigā atgūt nokavēto.
atgūtnēm baudīt, strādāt lielā steigā panākt nokavēto
studijas kinokamera liela un sarežģīta kinokamera, ko galvenokārt izmanto filmēšanai studijā, sevišķi – ierakstot dialogus
māga Liela, nokarājusies pazode.
īkstis Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts.
Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
Siačens Lielākais šļūdonis Karakorumā, uz rietumiem no Šaiokas (Indas baseinā) iztekas, Indijā un Ķīnā, garums - 75 km, platība - 1180 kvadrātkilometru.
Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
lamžas Lielas koka tupeles.
kliškas Lielas kokam tupeles.
melofons Lielas plēšenes (harmonikas) ar hromatisku vairākoktāvu skalu katrai rokai.
ķuļņi Lielas, resnas rokas un kājas.
lenčs Lielbritānijā un dažās citās valstīs - otrās (vēlās) brokastis, ko ietur ap 11:00-12:00; vieglas uzkodas.
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi
panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
boss Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā, sasaistot guļbūvē baļķus; borsts.
borsts Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā, sasaistot guļbūvē baļķus.
mārtiņš Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā.
borska Liels koka āmurs.
kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai
ķīne Liels koka trauks ar paplašinātu apakšdaļu.
plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku
mārcis Liels koka veseris.
kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
sapodilla Liels mūžzaļš koks, kas aug Amerikas tropu joslā; ražo ēdamus augļus, tiek izmantota arī šī koka sula.
Holarktika Liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka).
toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu
zvaigžņu kartes mērogs lielums, kas rāda, cik loka grādu atbilst vienai kartes garuma vienībai (parasti cm); atkarībā no kartes projekcijas mērogs var būt konstants vai mainīgs
kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem).
dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
vācele Liepas koka kaste, liepas lūku trauks.
nosvildināt Liesmās ātri apsvilināt (nokauta dzīvnieka apmatojumu).
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
budūc Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
budūcs Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
budūks Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
zliukš Lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brīks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
eu Lieto, lai pasauktu cilvēku, kas atrodas tuvumā, bet ārpus redzes loka.
nepanesamais Lietuvēns, būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā.
trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids.
birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka.
Enicmus nidicola ligzdu krokainītis
rektifikācija Līknes, loka garuma aprēķināšana.
grebeklis Līks dzelzs daikts, nazis, ar ko grebj koka karotes.
klorģis Līks koka gabals.
krumulds Līks koka gabals.
skrube Līks nazis koka grebšanai.
skrubele Līks nazis koka grebšanai.
skribinis līks nazis koka trauku un karošu grebšanai
ķemburs Līks un zarains koks; koka žuburs; atkarens koka zars; koka celms ar jaunām atvasēm; žuburains celms.
aizvēlināt Likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt.
kaudināt Likt nokaut, nogalināt.
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
pastaigināt Likt, arī ļaut pastaigāt, pastaigāties (uzmanot, vedot pie rokas u. tml.).
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes.
pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem)
fritilārija Liliju dzimtas ģints ("Fritillaria"), daudzgadīgi sīpolaugi (ap 100 sugu) ar zvanveidīgiem, nokareniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kas izplatījusies kā dārzbēglis, kā krāšņumaugus audzē vismaz 4 sugas.
galtonija Liliju dzimtas ģints ("Galtonia"), dekoratīvs augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
tīģerlilija Liliju suga ("Lilium tigrinum"), sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
smilacīna Lilliju dzimtas ģints ("Smilacina"), dekoratīvi augi ar astilbēm līdzīgām ziedkopām nokareno ziedkātu galos.
galdnieka līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai
spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
masīvās koka plātnes līmētie lokšņu materiāli, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes
galdnieku plātne līmēts lokšņu materiāls, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes un pēc tam aplīmējot ar lobīto finieri
ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā
Lipaks Linokas ezers Skaistas pagastā.
Linoksa ezers Linokas ezers Skaistas pagastā.
plese Linu suka ar koka vai dzelzs zariem.
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
ljūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids.
lūiss Ljūisa patšautene - rokas ložmetēja paveids.
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas.
ķilkas Locekļi (rokas, kājas).
heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības.
artroksēze Locītavas virsmas nokasīšana.
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi.
aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
atblokošana Loģisko ierakstu izdalīšana no fiziskā ieraksta - bloka.
skrituls loka (matos)
loka grāds loka garuma vienība, 1/360 daļa no riņķa līnijas
loka minūte loka garuma vienība, 1/60 daļa no loka grāda
loka sekunde loka garuma vienība, 1/60 daļa no loka minūtes
sekunde Loka grāda 1/3600 daļa.
minūte loka grāda 1/60 daļa
vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai
savāces maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vairākos punktos, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vienā
izdales maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vienā punktā, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vairākos
jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ
cirkumskripcija Loka novilkšana, norobežojums telpā.
lokspuldze Loka spuldze.
tālšaušana loka šaušanā - šaušana tālā distancē
līkstinieks Loka šāvējs.
locelainis Loka veidā darināts priekšmets.
čirksts Loka, matu cirta.
fizikālās vides piesaistes apakšslānis lokālā tīkla fizikālā slāņa daļa, ko veido vides piesaistes bloka funkcionālās shēmas un kas nodrošina secīgu bitu plūsmas pārraidi
dikaīns Lokālās anestēzijas līdzeklis, iedarbīgāks un toksiskāks par novokaīnu un kokaīnu.
lokalēt Lokalizēt.
pseidolipoma Lokalizēta neiropātiskas cilmes tūska, kas atgādina lipomu.
limforoīds Lokalizēta perianālo limfvadu paplašināšanās, kas līdzinās hemoroīdiem; dažreiz venēriskās limfogranulomas gadījumā.
defekti kristālos lokalizētas kristāla struktūras neregularitātes
angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
labdabīgā fibrozā mezotelioma lokalizēts pleiras audzējs, ciets, iekapsulējies un dažkārt vaskularizēts
augonis Lokalizēts strutains iekaisums.
lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki
lansade Lokam līdzīgs zirga lēciens.
šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga.
līksts Lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai).
šūpuļa kārts lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot
slīksns Lokana kārts.
Caulinia flexilis lokanā kaulīnija
Nerine flexuosa lokanā nerīne
sutenice Lokana rīkste, pātaga.
lūtaga Lokana rīkste.
mīkstenīca Lokana rīkste.
sutēns Lokana stiba pēršanai.
stupure Lokana, slaida vica.
locenes Lokanas kārkla klūdziņas grozu pinējam.
Najas flexilis lokanās kaulīnijas "Caulinia flexilis" nosaukuma sinonīms
ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos
magnētiskā lente lokanas lentes veida magnētiskais informācijas nesējs, kura darba slāni ieraksta procesā magnetizē, veidojot ieraksta celiņus; lieto audiomagnetofonos un videomagnetofonos, kinotehnikā, skaitļošanas tehnikā u. c.
spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae".
flessible Lokani.
lokanums Lokanība (1).
lokanums Lokanība (2).
luknums Lokanība, veiklība.
lunkans Lokans (1).
fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai.
nazofaringolaringoskops Lokans fibroskops rīkles nazālās daļas un balsenes apskatei.
mīkstaunīca Lokans zars; kārkla klūdziņa.
mīkstanīca Lokans zars.
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
pļotka Lokans, elastīgs priekšmets sišanai; pletne.
loks Lokans, elastīgs.
smīdrs Lokans, garš, arī veikls (par cilvēku).
daiļvijīgs Lokans, graciozi vijīgs.
leperīgs Lokans, kustīgs, mīksts.
locīgs Lokans, lunkans.
lodzīgs Lokans, lunkans.
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
smaidrs Lokans, smails.
glauniķis Lokans, smalks jauns cilvēks.
locens Lokans, veikls.
plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām).
lokns Lokans.
mikls Lokans.
plīckains Lokans.
šmūgans Lokans.
valkans Lokans.
vīkns Lokans.
Lokarna Lokarno, pilsēta Šveicē.
mūsos Lokatīvs no "mēs".
Barbarea arcuata lokaugļu zvērene
barbares Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
pērkoņi Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
zvēres Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata").
lokouts Lokauts.
četrlocis Lokšņu locīšanas paņēmiens, 32 lappušu divkāršloksni loka 4 locījumos grāmatas veidā.
Lodumka Ludumka, Kokavas pieteka.
Ludonka Ludumka, Kokavas pieteka.
Ļudonka Ludumka, Kokavas pieteka.
Kokori Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kokari" nosaukuma variants.
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
luknība Lunkanība (1), lokanība (1).
lunkanums Lunkanība (1); lokanums (1).
lunkanums Lunkanība (2); lokanums (2).
lukns Lunkans (1), lokans (2), kustīgs.
lūkns Lunkans, lokans.
lunks Lunkans, lokans.
MHS gēntests ļaundabīgā hipertermijas gēna lokalizācijas metode stresjutības noteikšanai
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
saveitēt Ļaut novīst un nokalst.
ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļenkarēt Ļengani nokarāties, šūpoties.
ļekanāties Ļengani nokarāties.
noļept Ļengani nokarāties.
noļust Ļengani nokarāties.
noļūt Ļengani nokarāties.
abrazīvi materiāli ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei
(roka, kāja u. tml.) kā tatāram ļoti liela, resna, spēcīga (roka, kāja)
Tantala mokas ļoti lielas mokas
punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
mikroabscess Ļoti mazs, lokalizēts strutu sakopojums.
nosust Ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem).
kā suns, asti nolaidis ļoti nokaunējies, sadrūmis, zaudējis drosmi
no kauna (vai) zemē ielīst ļoti nokaunēties
apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
kā niedre ļoti slaids, taisns, stalts; lokans
Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu
logurģija Mācība par dziedniecību ar garu palīdzību, slimajai vietai uzliekot rokas; spiritisms.
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
mobile mainīgi, nepastāvīgi; kustīgi, lokani, vijīgi
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā.
redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips
ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
karboleins Mākslīga degviela - koka vai ogļu putekļu un darvas maisījums.
voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai.
elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību.
ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā).
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt.
ķuncis Māla pods vai koka spainis.
rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana.
strupis Malkas pagale, koka gabals.
vibrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
vībrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai
torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci.
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols.
manihot Maniokas.
kopējošais manipulators manipulators, kura darba orgāns atkārto operatora rokas plaukstas kustības
seniorāts Mantojuma priekšroka vecākajam ģimenē.
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
MA Maroka, valsts divburtu kods.
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya").
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms.
Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse").
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
dirhams Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
dirhēms Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm.
maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām.
Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
špilkums Maza bļoda; neliela, krāsota koka bļoda.
abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai.
kroķis Maza koka pīpe.
zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis.
būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis.
būķele Mazā plūme; šī augļu koka auglis.
ripele Maza, apaļa koka ripa.
Enicmus minutus mazais krokainītis
enģelītis Mazais rokas pirksts; endzeliņš.
endzītis Mazais rokas pirksts.
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
kamkoders Mazgabarīta kasešu videomagnetofons kopā ar videokameru.
kalšņi Mazi nokaltuši koki.
pabrokastot Mazliet brokastot.
aizbrokastēt Mazliet ieēst brokastis.
paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
ielietēt Mazliet lokans, elastīgs.
ielukns Mazliet lokans, elstīgs.
pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
spriks Mazs koka sprungulītis.
ambīlītis Mazs rokas cirvītis, ķirvelis.
halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
atenolols Medikaments, beta adrenoblokators, kas samazina pulsa biežumu.
cimetidīns Medikaments, histamīna receptoru blokators, kas pavājina skābes izdali kuņģī.
cetirizīns Medikaments, histamīna receptoru blokators.
flunarizīns Medikaments, kalcija kanālu blokators, uzlabo asinsriti, lieto arī migrēnas profilaksē.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
loratadīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, H1 receptoru blokators, ko izmanto alerģijas gadījumā, pret vemšanu u. c.
tavegils Medikaments, prethistamīna līdzeklis, histamīna receptoru blokators ar nomierinošu un miegu izraisošu darbību.
formestāns Medikaments, pretvēža līdzeklis, aromatāzes blokators, ietekmē estrogēnu sintēzi.
statīva galva mehānisks statīva mezgls, uz kura uzņemšanas laikā nekustīgi nostiprina fotoaparātu, videokameru vai kinokameru
Moinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
Muinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
Mujnaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā.
gvakamole Meksikāņu virtuves ēdiens: mērce, kas gatavota uz majonēzes, skāba krējuma vai nesaldināta jogurta bāzes, pievienojot avokado un citas sastāvdaļas, kā arī garšvielas.
mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis.
Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta.
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
ergotoksīns Melno graudu alkaloīdu komplekss, kas sastāv no trim alkaloīdiem: ergokristīna, ergokarnīna un ergokriptīna.
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu.
jaucamais Mente - neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai).
inerce Mērinstrumentu īpašība parādīt mērīšanas rezultātu ar zināmu nokavēšanos.
mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
šautrēt Mest ar koka gabalu.
bizins Mešanai domāts koka gabals.
litera metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; burtstabiņš
burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; litera.
dzelis Metāla rīks (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos.
padraza Metāla sliede zem ragavu koka sliecēm.
galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu.
čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku.
karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības.
kokainidīns Metilkokaīns, kokas alkaloīds.
kreozols Metilpirokatehīna monometilēteris, viena no galvenajām kreozota sastāvdaļām.
hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam.
metināšanas transformators metināšanas darbam paredzēts pazeminošs vienfāzes transformators ar īpašībām, kas sekmē elektriskā loka stabilu degšanu
augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
metriskais koks metriskajā fonoloģijā - grafiska shēma, kurā vārda dalījums pēdās ir attēlots simboliska koka veidā
mimuri Mezglaini, bumbuļveida koka izaugumi; miemuri 1.
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā
tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa
veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta
Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu
cērtamība Mežsaimniecībā koka vai mežaudzes vecums, kādā tā iegūst vērtību, kas atbilst mežsaimnieciskiem apsvērumiem.
pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana
puleņģis Mieta vai tapas veidā apstrādāts koka gabals.
pīlādžmiets Miets no pīlādža koka.
Gymnocalycium mihanovichii Mihanoviča gimnokalīcijs.
Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes").
mycocalicium Mikokalīcijas.
mycocaliciaceae Mikokalīciju dzimta.
chaenothecopsis Mikokalīciju dzimtas ģints.
Calicium subtile mikokalīciju dzimtas sugas "Mycocalicium parietinum" nosaukuma sinonīms
Mycocalicium parietinum mikokalīciju suga
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture")
Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
mikroinvāzija Mikroskopiska ļaundabīgo šūnu ievirzīšanās blakusaudos lokalizētas karcinomas gadījumā.
fotomikroskops Mikroskops ar fotokameru mikrofotoattēlu iegūšanai.
flessibile Mīksti, lokani.
momēle Mīksto auksleju pakaļējā, nokarenā daļa.
momēlis Mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
ļeks Mīksts, tāds, kas nokarājas.
pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus.
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
kardiotoksiskā miolīze miokarda deģenerācija intoksikācijas ietekme infekcijas slimību gadījumos
miokardiorāfija Miokarda ievainojuma sašūšana.
MI Miokarda infarkts (angļu "myocardial infarction").
kriokardioplēģija Miokarda kontrakciju apstāšanās, lietojot aukstumu sirds ķirurģijā.
miokardiogramma Miokarda kustību grafisks attēlojums, ko iegūst ar miokardiogrāfu.
kardiomiopeksija Miokarda sašūšana ar krūšu muskuļu segatu, lai uzlabotu sirds kolaterālo asinsriti.
mioendokardīts Miokarda un endokarda vienlaicīgs iekaisums.
strutainais miokardīts miokardīts ar nekrozes perēkļu un abscesu veidošanos miokarda
mioperikardīts Miokardīts kopa ar perikardītu.
toksiskais miokardīts miokardīts, kas radies eksogēna ķīmiska aģenta vai baktēriju (piem., difterijas korinebaktēriju) toksīna ietekmē
intersticiālais miokardīts miokardīts, kas skar gk. miokarda intersticiālos fibrozos audus; novēro reimatisma gadījumā
miokarditis Miokardīts.
miotisks Miotiski līdzekļi, sašaurina acu zīlītes (pilokarpīns).
gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
mirinēt Mirt (pa jokam).
mystacocarida Mistakokarīdi.
irki Mītas ādas strēmeles ar ko apšuj kažoka malas.
sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris; krātiņš.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; krātiņš.
krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; būris.
grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam
zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg.
brīvais koksnes mitrums mitrums koksnes šūnu dobumos (makrokapilāros) vai koksnes mitrums virs šķiedru piesātināšanas mitruma
gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
grepuči Miza, nokasas.
handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas; viedierīce.
pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu
mokha Moka.
mokka Moka.
mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
pakuta Mokas, ciešanas.
sirdsmokas Mokas, ko izraisa mīlestības problēmas.
nomelis Momēlis - mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
monokarpisks Monokarps.
cilindra čaula motora bloka augšdaļā iepresēta čaula, kas veido motora cilindru
banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam.
duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem).
dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis.
duidubenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai.
opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos.
remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot)
Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis
zokolants Mūks basām kājām vai koka tupelēs.
necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus.
trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem.
sāriene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem.
kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis.
pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu.
Arktikas Vārtu nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Gates of the Arctic National Park & Preserve_), aizsargā Brūksas grēdas daļas Aļaskas ziemeļos un ir vistālāk ziemeļos esošais nacionālais parks ASV, tā teritorija pilnībā atrodas uz ziemeļiem no polārā loka; platība - 34287 km^2^
Daisecudzans Nacionālais parks Hokaido salas centrālajā daļā, Japānā, platība 2319 kvadrātkilometru, augstums - 400-2290 m vjl., dibināts 1934. g.
Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā
Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
špailes Nagliņveida koka tapiņas, ar ko piesita zābaku zoles.
nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
Nakloka Nakloka Līha - Greistounsa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
lāpienis Nakts zveja sveķaina koka lāpas gaismā.
fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
barsonis Namdara koka veseris.
džanks Narkomāni, kas lieto kokaīnu un heroīnu.
kokaīnists Narkomāns, kas lieto kokaīnu.
kreks Narkotiska viela, ko iegūst no kokaīna; smēķē vai iešņauc.
kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi; stimulē centrālo nervu sistēmu, rada eiforiju, halucinācijas.
zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu.
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai).
Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.).
škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas.
ranste ne pārāk īss, nogriezts vai nozāģēts (koka, desas vai siļķes) gabals
nerokas Neaicinātas, ļaunas rokas; tirānija, despotisms.
bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums.
skrabis neass rīks nokasīšanai (piemēram, veco krāsu no sienas)
NBTE Nebakteriālais trombotiskais endokardīts (angļu "nonbacterial thrombotic endocarditis").
paskūt Nedaudz, mazliet skūt (bārdu) vai nokasīt (vilnu kažokam).
bakans Nederīgs koka malkas gabals.
rupulis Nederīgs, rupjš koka gabals.
rupuls Nederīgs, rupjš koka gabals.
rupults Nederīgs, rupjš koka gabals.
klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
klurģis Negluds koka gabals; puļķis, koka tapa.
ciklēšana Negludumu nokasīšana no koksnes virsmas.
pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu
norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē
jušanas neirons neirons, kas vada nervu impulsus no receptora uz refleksa loka centrālo daļu
izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
iespraukt Nejauši nokasīt (daļēji nobrāzt).
krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
nosakaisīties Nejauši tikt nokaisītam.
červeļains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
červulains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
červulaiņš Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
stuburkls Nelīdzens, zarains koka gabals.
červelis Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka.
namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
retinīca neliela bļoda, kas izgatavota no koka piepes
mobili stacionārā kokapstrādes iekārta neliela gabarīta viegla stacionārā darbmašīna, kura veidota uz rokas elektoinstrumentu bāzes vai kurai pašai ir nelielas jaudas elektropiedziņa
laiška Neliela koka lāpsta labības šķirošanai sviežot.
lipsītis Neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī.
ļempe Neliela koka lāpstiņa šķidrumu maisīšanai.
mente Neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai.
truksis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
truksnis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
ķurmulis Neliela koka pīpe.
mangale Neliela koka stampa (virtuves piederums).
biķītis Neliela koka stampiņa desu masas iepildīšanai zarnās.
rokgrupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; roka grupa.
klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
pare Neliela telpa (koka) riteņu loka sutināšanai.
špeilis Neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai).
pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai).
špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
spīla nelielas koka dakšas
nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes
ballīte nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam)
strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals.
čurbuļi Nelieli sapuvuši koka gabali.
lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi.
kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
ķocis Neliels (parasti koka, māla) trauks.
kokerspaniels Neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns.
kākucis Neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem.
svirlītis Neliels koka bezmērs.
būcenis Neliels koka bluķis sēdēšanai vai kā pamats jebkuram objektam.
bringuls Neliels koka gabals mešanai.
kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
strumpuls Neliels koka gabals, sprungulis.
puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
traucenis Neliels koka spainis.
brungulītis Neliels koka sprungulis.
strumpals Neliels koka sprungulis.
kacēns Neliels koka stumbrs.
napītis Neliels koka trauks, bļodiņa.
staņģis Neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu.
baņģis Neliels koka vai māla trauks.
virbe Neliels koka vai metāla stienis.
lāpsa Neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai.
poģelis Neliels māla vai koka podiņš.
šīvis Neliels rats ar profilētu perimetrālu rievu galiem un trosēm; paredzēts lokano saišu kustības virziena maiņai.
revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
kinokameras ratiņstatīvs neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot
ratiņstatīvs Neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
ierakstīšanas aizsargrobs neliels taisnstūrveida robs 5,25 collu lokanā diska malā, ko izmanto, lai to aizsargātu pret nesankcionētu vai nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var izraisīt vajadzīgo datu zudumu
kocis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis; maisiņš.
čočis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
ķocele Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
ķozis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa.
ķimpuls Neliels, apaļš koka gabals; īsa kārts.
ķimpulis Neliels, apaļš koka gabals.
skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
krinītis Neliels, četrstūrains, tītaviņām līdzīgs koka darinājums.
dokšķins Neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
pimpuris Neliels, no koka izgatavots aplis.
knurbucis Neliels, nokaltis augļu kokka zars.
libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību; ķerra.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
proletārieši Nemantīgi ļaudis, kas dzīvo no rokas mutē, pārtikdami no sava darba spēka; darba ļaudis, strādnieki.
jūdze Nemetrisko mērvienību sistēmu garuma mērvienība - meridiāna loka minūtes garums, ko izmanto navigācijā, taču sferoīdās Zemes formas dēļ tās garums mainās no 1842,9 m (uz ekvatora) līdz 1861,6 m (pie poliem).
stāvkaltis Nenocirsts vai nenozāģēts nokaltis (koks).
smiekla (arī nieka) lieta Nenopietni, pa jokam.
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
makromēlija Nenormāli lielas rokas vai kājas.
makrobrahija Nenormāli lielas rokas.
makrogīrija Nenormāli lielas un platas smadzeņu krokas.
mikromēlija Nenormāli mazas rokas un kājas.
mikrobrahija Nenormāli mazas rokas.
jaunkantieši Neokantieši.
neokantiaņi Neokantieši.
neokantietis Neokantisma piekritējs.
jaunkantisms Neokantisms.
kā olekti norijis neparasti, nedabiski taisni, stīvi, kokaini
mezioklūzija Nepareizs sakodiens, ko raksturo apakšējā zobu loka izvirzījums uz priekšu attiecībā pret augšējo loku.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
lukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju; ļengani nokarāties.
ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
ševingēšana Nerūdītu zobratu zobu virsmas apdares process, kurā ar speciālu instrumentu - ševeru - nokasa no zobu virsmas plānas metālskaidas.
nokakarēties Nēsāt apģērbu, kas nokarināts ar dažādiem spīguļiem.
atopognozija Nespēja pareizi lokalizēt sajūtu.
motorā alālija nespēja pareizi vokalizēt runu
topoanestēzija Nespēja precīzi lokalizēt taustes sajūtu.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
NTMI Netransmurālais miokarda infarkts (angļu "nontransmural myocardial infarction").
misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu.
aiznīkt Nevajadzīgi (bezjēdzīgi) nokavēt (aizkavēt).
paklambāt Neveikli iet (kādu brīdi); kādu brīdi staigāt koka tupelēs.
klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs.
pusšauts nevesels (pa jokam)
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
ļurens Nevingrs, ļogans, lokans (piemēram, dzimumloceklis).
vampīrs Nežēlīgs cilvēks, kas moka, ekspluatē citus; asinssūcējs.
glomerulonefrīts Nieru iekaisums, kas sākotnēji un pārsvarā lokalizēts nieru kamoliņos.
labirinta nistagms nistagms pusloka kanālu slimības dēļ; acābolu kustības ātrums uz vienu un otru pusi atšķirīgs
arkosolijs Niša ar loka spriešļiem katakombās.
stāvkocis No apaļa koka izdobts trauks.
bišu koks no apaļkoka bluķa darināts bišu strops
vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā
pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
šmukstuls No auga stublāja darināta rokas šļirce.
mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai
batuta No dažādiem materiāliem (koka, zelta u. c.) izgatavota nūjiņa, ko 15.-18. gs. izmantoja ansambļa spēles vai kora dziedājuma laikā, mājot taktis.
lieves No dēļiem gatavotas koka kāpnes, kāpņu telpa.
būrītis No dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne.
būris No dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
fokštaga ar gropi no izturīga nerūsoša materiāla izgatavota stingra fokštaga ar gropi buras priekšējam līķim; tā paredzēta arī rollfoka ierīcē, ar kuru buru ierīēvē, uztinot uz štagas
kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
luckuris No kažoka pāri palicis ādas gabaliņš.
šķedārnis No koka bluķa atskaldīta malkas šķila.
kulcenis No koka bluķa gatavota strazdu māja.
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
bulens No koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās).
klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
puliņģis No koka gabala izveidots puļķis vai tapa.
klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
buncis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
bunka No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
buņķis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
veliņš No koka izgatavota ratu riteņa apaļās daļas piektdaļa.
kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā
klakstīns No koka izgrebts rīks ar iekšā ievietotiem akmentiņiem trokšņa radīšanai.
dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
cūbele No koka mizas darināts trauks ogošanai.
ļepstere No koka mizas gatavota stabule.
čāska No koka mizas gatavota turza, tūta (ogošanai).
cobele No koka mizas gatavota vācele ogošanai.
ogturza No koka mizas gatavots trauks, kārba (ogu ievietošanai).
tummaks No koka mizas izgatavota turza.
pludi No koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam.
kurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
ķurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
ķurze No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
pune No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
puns No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces
sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
pēlis no koka stumbra izdobta laiva ar plakanu apakšu
zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums
stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
ugunscepure No koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis.
žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
krāts No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
lignocelluloza No koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas.
staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
kvasīns No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
kvasols No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
kreozots no lapkoku darvas iegūts šķidrums ar kodīgu smaku; lieto koka izstrādājumu piesūcināšanai pret pūšanu
būrīšslazdi No metāla režģū būrīša vai koka kastes darināts slazds.
saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
bullis no resna koka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu
rokrokā No rokas rokā (dot, sniegt u. tml.).
kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
kapoks no šī koka iegūtā šķiedra, ko lieto kā pildīšanas un skaņizolācijas materiālu (šķiedras nemirkst un nesalīp)
kosuls No tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa.
mitella No trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai.
leģene No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
lēģere No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
leģeris No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
leģile No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
leģele No viena koka gabala taisīta muciņa.
zlaukts no viena koka izdobts trauks mājalus tecināšanai
sēklu partija no viena noteikta koka, kokaudzes vai sēklu plantācijas ievāktais sēklu materiāls, kas apzīmēts ar atsevišķu numuru jeb kodu
kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
krāģarkls No zaraina koka izgatavots arkls.
koka (arī kokzaru) dakšas no žuburaina koka izveidotas dakšas
kokzaru dakšas no žuburaina koka izveidotas dakšas
nobrucēt Noberzt, nokasīt, noskrambāt.
noburzīt Noberzt, nokasīt.
nobrauņāt Nobrāzt, noberzt, nokasīt.
parva nobrāzums koka mizā; noberzta vieta kokam
nošķibīt Nocirst (kokam zarus).
nošķibot Nocirst (parasti nelielus) zarus (nozāģētam kokam); atzarot.
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus).
božēt Nocirst kokam galotni iekārtojot bišu koku.
sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru
notrumpot Nocirst, nokapāt.
nodarināt Nocirst, nozāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta koka zarus).
šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala.
šķenēt Nodarināt kokam zarus.
noskabīt Nodarināt, nokapāt, nocirst zarus.
nokūlāt Nodzeltēt, novīst, nokalst.
nokūlāties Nodzeltēt, novīst, nokalst.
aizņemt dziesmu (kādam) nogalināt, nokaut
apgriezt kaklu nogalināt, nokaut
iešļaukums Nogāze, nokalne, slīpums.
nokārtne Nogāze, nokalne.
noskraidens Nogāzens, nokarens, stāvs.
apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne
aptvarstīt Nogludināt visapkārt, applūkājot visu, kas nokarājas.
izdzenāt Nogriezt, nokapāt zarus.
izdzenēt Nogriezt, nokapāt zarus.
izdzenīt Nogriezt, nokapāt zarus.
stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra.
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
pārgulēt Nogulēt, guļot nokavēt.
novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt.
noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt.
nošķārdīt Nokaisīt ar šķembām.
nostrumpalots Nokaisīts ar īsiem žagariņiem.
sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt.
sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
nokaisēt Nokaitēt.
nokaitināt Nokaitēt.
nosvailot Nokaitēt.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
uzērcēt Nokaitināt, sadusmot, izzobot.
nobesīt Nokaitināt; sadusmot.
noērsināt Nokaitināt.
nokaitīt Nokaitināt.
piebesīt Nokaitināt.
sarēķināties Nokaitot maksājumus, saistības; norēķināties.
aizkakāt Nokakāt (garām kam).
noslidums Nokalne, nogāze.
pagāza Nokalne, slīpums, nogāze.
pagāze Nokalne, slīpums, nogāze.
pagāzne Nokalne, slīpums, nogāze.
nokalnis Nokalne.
pagāzine Nokalne.
atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
nogodāt Nokalpot klaušas.
izbružāt Nokalpot.
izklausīt Nokalpot.
nokalpāt Nokalpot.
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
sakurnēt Nokalst, novājēt.
atžūt Nokalst.
nokaltēt Nokalst.
nokaldināt Nokalt (1).
brūns Nokaltis (par augiem, to daļām).
kaltonis Nokaltis koks.
sausinis Nokaltis koks.
sautenis Nokaltis koks.
stebs Nokaltis koks.
sausnis Nokaltis mežaudzes koks; sausenis (1).
sausenis Nokaltis mežaudzes koks.
sausokne Nokaltis mežs; nokaltis koks.
sauseklis Nokaltis mežs.
kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē
stāvlobis Nokaltis, vēl nenocirsts koks.
sauseglīte Nokaltusi egle.
sausāns Nokaltuša koka gabals.
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms.
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi.
saušņi Nokaltušie mežaudzes koki; sauseņi.
pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kuļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali
lanckarēt Nokarāties (par apģērba skrandām).
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
ļust Nokarāties, brīvi karāties.
ļūpēt Nokarāties, būt vaļīgam.
paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu).
dēzties Nokarāties.
izakarinēties Nokarāties.
izakārties Nokarāties.
krandžalāties Nokarāties.
noļampt Nokarāties.
nosakārties Nokarāties.
salupt Nokarāties.
nokacināt Nokarcināt.
nokarcenēt Nokarcināt.
nokāre Nokare.
Ornithogalum nutans nokarenā baltstarīte
Desmatodon cernuus nokarenā biezmale
Bilbergia nutans nokarenā bilbergija
Pelargonium peltatum nokarenā efejlapu pelargonija
Grossularia reclinata nokarenā ērkšķoga
Silene nutans nokarenā plaukšķene
Melica nutans nokarenā pumpursmilga
Rosa pendulina nokarenā roze
Salvia nutans nokarenā salvija
Tortella inclinata nokarenā vijzobīte
Zebrina pendula nokarenā zebrīna
Carduus nutans nokarenais dzelksnis
Carex pendula nokarenais grīslis
Scirpus cernuus nokarenais meldrs
Bidens cernua nokarenais sunītis
ļogaiņi Nokarenais sunītis ("Bidens cernuus").
Astragalus penduliflorus nokarenais tragantzirnis
Eiropas ērkšķogas nokarenās ērkšķogas
Grossularia reclinata var. uva-crispa nokarenās ērkšķogas varietāte
lēvari Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi.
lēveri Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi.
kārteniski Nokareni.
kārtniski Nokareni.
noļucis Nokarens (parasti par dzīvnieku ausīm).
šļaumens Nokarens, vaļīgs.
ļepains Nokarens.
nokaru Nokarens.
nolaidens Nokarens.
nolīkāns Nokarens.
noslīdzis Nokarens.
Bryum algovicum nokarenvācelītes samtīte
nostreģelēts Nokarināts ar lāstekām.
satvīcināt Nokarsēt, sasārtināt.
nosveilēt Nokarsēt.
Pohlia nutans nokarvācelīšu polija
drupsteles Nokasas (no dārza augiem).
nokašas Nokasas.
noskutas Nokasas.
abrāzija Nokasīšana; gļotādas izkasīšana.
nokašāt Nokasīt (1).
nokašņāt Nokasīt (1).
apskrabinēt Nokasīt visapkārt.
atkrecēt Nokasīt, kasot nolobīt, noplēst.
atgrabināt Nokasīt, noberzt.
noskuit Nokasīt, nocirpt.
nogremzdot Nokasīt, nograuzt koku gremzdus.
noskribīt Nokasīt, nograuzt.
nodreizināt Nokasīt, nomizot.
apskusties Nokasīt, norīvēt.
izšāberēt Nokasīt, notīrīt.
skablīt Nokasīt; skalbīt.
atskramstīt Nokasīt.
nodroztelēt Nokasīt.
nogramžāt Nokasīt.
nograndīt Nokasīt.
nokramšāt Nokasīt.
nokrecēt Nokasīt.
skalbīt Nokasīt.
nokašāt Nokašņāt (1).
nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt.
noencēt Nokašņāt.
notielēt Nokaulēt, nostrīdēt.
noderināt Nokaulēt, novērtēt.
atkaulēt Nokaulēt.
nočinkāt Nokaulēt.
nočipstināt Nokaulēt.
nodiņģēt Nokaulēt.
nokāpināt Nokaulēt.
nopeicējis Nokaunējies, drūms.
kā izpliķēts nokaunējies; pazemots
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet).
aizbliesties Nokaunēties un aiziet, aizvilkties.
nolaist ausis nokaunēties; padoties
aizkaunēties Nokaunēties.
nosakaunēties Nokaunēties.
pasakaunēties Nokaunēties.
apkaunēt Nokaunināt.
nokaunēt Nokaunināt.
noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs.
piestādīt Nokausēt, nogurdināt (zirgu) tā, ka tas nespēj paiet.
aizkausēt Nokausēt.
nokniebt Nokaut (1).
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus).
nodabāt Nokaut (dzīvnieku).
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
sažabīt nokaut (lopu)
nokutināt Nokaut (lopu).
nosviept Nokaut (lopu).
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku).
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
nonagažot Nokaut, nogalināt.
nūžāt Nokaut, nonāvēt.
notuturāt Nokaut; nomocīt.
noklupināt Nokaut.
notutināt Nokaut.
nožilīt Nokaut.
krāms Nokauta dzīvnieka iekšas.
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals.
plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa.
ķelbas Nokauta teļa vai aitas zarnas.
kājiņa Nokautas cūkas kāja.
sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals.
viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas.
auts Nokauts (boksā).
knokauts Nokauts.
mudi Nokautu dzīvnieku iekšas.
nogulēt Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko).
nosebojums Nokavējums (1).
novēlojums Nokavējums (1).
akadēmiskais Nokavēšanās ceturtdaļstundu.
saseboties nokavēt
nosebt Nokavēt (1); nosebot.
nosebot Nokavēt (1).
novēlot Nokavēt (1).
novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni.
pārkavēt Nokavēt (īsto laiku).
nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt.
pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu.
nokancināt Nokavēt, atlikt.
palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu).
nokvitināt Nokavēt, novilcināt.
nošvībināt Nokavēt, novilcināt.
nokavināt Nokavēt.
nopļudurēt Nokavēt.
aizkavējums Nokavētais laika sprīdis.
noseboties Nokavēties (1).
novēloties Nokavēties (1).
sakavēties nokavēties, novēloties (par daudziem)
nosebināties Nokavēties, novēloties.
pasebināt Nokavēties, novēloties.
apsebēt Nokavēties.
apseboties Nokavēties.
nokavināties Nokavēties.
nosakavēties Nokavēties.
seboties Nokavēties.
novēlots Nokavēts, paredzētajā laikā nepaveikts.
apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties; novēloties.
piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā.
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
tuņķis Nolauzta koka stumbrs; koka stumbrs bez lapotnes.
Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs
strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
lust Noliekties lejup; nokarāties (par ausīm).
nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
izkretēt Noliekties un nokalst (par augiem).
nosašķirties Noliekties, nokarāties uz labo un kreiso pusi (par krēpēm).
nosakārstīties Noliekties, nokarāties uz leju.
nosvirbt Noliekties, nokarāties.
tuļītis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
tuļķis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta.
nokārstīties Nolīkt, nokarāties (par vairākiem priekšmetiem).
noūbēt Nomelnēt (parasti par koka priekšmetiem).
lozme Nomizots koka gabals.
nomurdzināt Nomocīt, nokausēt.
nomurināt Nomocīt, nokausēt.
nomurīt Nomocīt, nokausēt.
nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut.
nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
žņurīt Nonāvēt, nokaut.
norietēt Nonīkt, nokalst, nosalt.
noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas.
attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
drauznāt Noplēst, nodrāzt, nokasīt.
driksna Noplēsta vai nomizota koka miza.
stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks.
dendr- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
dendri- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis.
top- Norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju.
topo- Norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju.
justēšana Nosaukuma vai simbola nosacīta lokalizācija kartē, vietā, kur tas tika digitizēts.
biļīt Nosist, nokaut.
irka Noskūta kažokādas strēmele, ko izmanto kažoka šuvju vietu savienošanai, kažoka rotājumam.
antesistolija Nosliece uz paroksimālās tahikardijas lēkmēm; precīzi diagnosticēt var tikai elektrokardiogrāfiski; iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana.
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
nobungāt Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.
nobungot Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
sprundzelēt Nostiprināt, aizsiet ar koka sprunguli, sprūdu.
atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt.
atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut.
Zygocactus truncatus nošķeltais zigokaktuss
blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (_legato_).
rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai.
pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei)
skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos).
laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā; tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās.
starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
kinokameras protokols noteiktas formas kinokameras darbības dokumentējums attīstīšanas laboratorijas un montāžas vajadzībām
ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes
plāns Noteikts mērogs, kādā uzņem filmējamo objektu kinokadrā: kinokadra uzņēmums noteikta mēroga robežās.
nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas.
taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs.
brucynōt notraukt, noberzt kokam lapas
datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka).
sipņi Novāc rokas!
sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
aizseboties Novēloties, nokavēt.
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
stauberis Nozāģēts koka stumbrs.
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs.
zvīgznāt Nozvīņot, nokasīt.
lāksts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem
lāsts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem
pārsust Nožūt, nokalst.
ķeija Nūja ar zaru, uz kā uzkāpuši zēni ar nūju staigā kā ar koka kājām.
stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals.
kāpt Ņemt, grābt; piem., medu no bišu koka, mēslus no vezuma.
nomurdzīt Ņurcot nomocīt; nomocīt, nokausēt.
Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.).
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi.
Okapia johnstoni okapi jeb punduržirafe
gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
akokantēra Oleandru dzimtas augu ģints Āfrikā, lapās ir ubaīnam līdzīgs glikozīds akokanterīns.
rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā
olīve Olīva (3), olīvkoka auglis.
olīva Olīvkoka auglis.
cekoplikācija Operācija krokas izveidošanai paplašinātā vai noslīdējušā aklajā zarnā, lai to sašaurinātu vai paceltu augstāk.
homologi orgāni orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns)
abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
beilšteins Organiskās ķīmijas rokasgrāmata, ko izdeva profesors Fr. Beilšteins.
ekgonīns Organisks savienojums ar diezgan komplicētu struktūru, no kura atvasināma lielākā daļa kokaīnaugos esošo alkaloīdu.
gvajakols Organisks savienojums aromātiskajā rindā, pirokatehina monometilēteris, ko satur skābarža darva; iegūst sintētiski.
genotips Organisma hromosomās lokalizēto gēnu kopums.
gredzens Orgāns vai tā daļa, kam ir noslēgta loka forma.
purvsakņi Orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām; purvjsakņi.
uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
treljāža Ornamentāli dekoratīvs elements, kas atdarina režģveida konstrukciju no koka līstēm; no koka līstēm veidots režģis, ko bieži izmanto parku arhitektūrā un apaudzē ar zaļumiem.
hematogēnais osteomielīts osteomielīts ar akūtu sākumu, ko ierosina stafilokoki; lokalizējas epifīzes diafizārajā daļā
sēru osis ošu šķirne ar gariem, nokareniem zariem
fenestrācija Otosklerozes operācija, radot atveri iekšējās auss sānu pusloka kanālā.
braunags Otrās brokastis.
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
enkurs ovāla koka muciņa dzeramā ūdens uzglabāšanai glābšanas laivā
ozolbluķis Ozolkoka bluķis.
ozoldurvis Ozolkoka durvis.
ozolmuca Ozolkoka muca.
ozolvārti Ozolkoka vārti.
čīpoties Pa jokam cīkstēties.
štukoties Pa jokam dusmoties.
švībināt Pa jokam grasīties pērt.
mirāt Pa jokam izlikties mirušam.
drullēties Pa jokam kauties, lauzties.
šņakstīties Pa jokam ķerstīties, grābstīties.
niķināt Pa jokam, lēni sist bērnam, zirgam.
nobrokastot Pabeigt brokastot.
noliedināt Pabeigt kalt, nokaldināt.
pabrokastēt Pabrokastot.
pabruki Pabroķi - koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai.
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko).
aizkārtne Paceļama (koka vai metāla) barjera ceļa slēgšanai.
padarināt Pacirst, pazāģēt (koka daļas).
padzenēt Pacirst, pazāģēt (koka daļas).
izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
lumdīt Padarīt mīkstu, lokanu.
ievingrināt Padarīt vingru, lokanu.
Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
balziens Paegļa (vai cita lokana koka) rīkste plosta posmu savienošanai.
pabrokastot Paēst brokastis.
pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus).
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā
kāterfrīštiks Paģiru brokastis.
sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
nokārt Pakārt tā, ka nokarājas.
fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja.
kokainizācija Pakļaušana kokaīna ietekmei.
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
lamdīt Palamāt, nokaunināt.
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
dantals Paliela, rokas resnuma runga aizstāvībai.
zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu
dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
stērstēt Palikt stīvam, cietam, nelokanam.
noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu
rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai.
palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
stabveida pamati pamati, kas veidojas no atsevišķiem stabiem, kam noteikti jābūt ēkas stūros, sienu krustojuma vietās, zem ēkas karkasa statņiem, zem smagām nesošām ailstarpu konstrukcijām un sijām; ierīko zem koka un karkasa ēkām
padzenāt Pamizot (mizu kokam).
lecināt Panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka).
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
līdzināt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, krokas u. tml.).
mocīt Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt.
apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt.
nokaunināt Panākt, ka (kāds) nokaunas.
pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā.
pajemt Paņemt (aiz rokas, rokā, ar rokām).
pārmainīt rokas paņemt ko nesamu no vienas rokas otrā, ar otru roku
uzbrokastot Papildus, atkārtoti brokastot.
slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas.
uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka.
pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai
izvīties Par gariem, lokaniem priekšmetiem, piemēram, auklu, stiepli.
lapkritis parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas
pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu.
lauka kokalis parastais kokalis
Agrostemma githago parastais kokalis
kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum").
kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago").
naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago").
stilbs Parasti savienojumā "rokas stilbs": delms (parasti apakšdelms).
rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
kurceknains Pāraudzis, kokains, porains.
nokasījums paraugs, kas iegūts nokasot no kādas virsmas, piemēram, dzemdes kakla
mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim.
līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas.
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
klucis paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts)
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm
anginofobija Pārliecīgas bailes saslimt ar stenokardiju.
lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
lēnais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgalēna, vienmērīga ķermeņa griešanās kustība, vienlaicīgi atbalstot rokas un nav lidojuma fāzes pēc roku atbalsta
brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai.
koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē
izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); izstaipīt.
izstīvēt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept.
izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās; pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām); laižot vaļā, atņemt (rokas no kā).
procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām.
partenokarpisks Partenokarps - tāds, kas bez apaugļošanās ražo augļus (bez sēklām).
indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta
kapužiņa pārtikas produkts, kas veidots no samaltām kafijaskoka sēklām; [kafija]{s:2483}
copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
pārvilks Pārvalks, virsdrēbe (kažoka).
jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma.
pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas).
teleelektrokardiogrāfija Pastiprinātu sirds bioelektrisko potenciālu pārraide, izmantojot telekomunikācijas, lai iegūtu kvalificētu speciālistu konsultāciju par elektrokardiogrammām.
rocene Pastiprinoša forma no "roka".
drāztinis Pātagas koka kāts.
Aporocactus flagelliformis pātagveida aporokaktuss
keratomikoze Patogēnu mikroskopisko sēņu ierosināta slimība, kas lokalizējas epidermas raga slānī.
pārredzēt Paturēt uzmanības centrā, neizlaist no redzes loka.
paturēt (arī turēt) acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka
paturēt acīs paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka
supinācija Paukošanā - pozīcija, kurā roka ar ieroci ir pavērsta ar delnu uz augšu.
pronācija Paukošanā - tāda pozīcija, kurā bruņota roka ir pavērsta ar plaukstu uz leju.
kendo paukošanās ar koka zobenu vai bambusa kārti
kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu).
Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
liekums Paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1); veidojums, kam ir loka forma.
lokalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> lokalizēt (1).
nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (1).
nokavējums Paveikta darbība, rezultāts --> nokavēt (2).
novēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlot (1); nokavējums (2).
Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties
lerpatāt Pavirši nokarāties.
pacelt rokas pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas
čūpīte Pavisam maza meitene (pa jokam).
izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos)
izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt
izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt
iekārta stūre pēc brauciena nokabināma, no virām izceļama jahtas stūre
ķīļbloks Pēc peldlīdzekļa zemūdens daļas profila izzāģēti divi koka paliktņi, uz kuriem novieto švertlaivas.
Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku
apustuliskā sukcesija pēctecība; nepārtrauktība bīskapa amata pilnvaru nodošanā nākamajam bīskapam, uzliekot rokas, no apustuļu laika līdz mūsdienām
veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
lieste Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā.
vējineica pēdējais šķērsbaļķis koka guļbūvē
pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija.
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens.
masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda
masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda
smadzeņu garoza pelēkā viela ar krokainu un rievainu virsmu, kas veido abu lielo smadzeņu pusložu perifēriju
apertūrkarte Perfokarte ar taisnstūrveida izgriezumu, kurā ievietots mikrofilmas kadrs.
duālkarte Perfokarte, kas veic gan datu tehniskā nesēja, gan sākotnējā dokumenta funkciju.
aile Perfokartes vertikālā pozīciju rinda, kas paredzēta atsevišķa simbola kodam.
taustiņperforators Perforators, kas datus ieraksta perfokartē vai perfolentē ar tastatūras palīdzību.
perifēriskais motoneirons perifēriskā refleksa loka trešais neirons, kas saņem impulsus no starpneirona un vada tos uz šķērssvītroto muskulatūru
perimioendokardīts Perikardīts, kas noris vienlaikus ar miokardītu un endokardītu.
žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
dižbaroks Periods baroka attīstībā Itālijā aptuveni no 1620. g. līdz 1700. g., kas nomainīja agrīno baroku (1580.-1620. g.) un ievadīja vēlīno baroku (18. gs. 20. gadi).
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
bakas Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
vaigs Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
veca vīra bārda pie koka augošs ķērpju čemurs
latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē.
valdšnepe Pie sloku sugas piederīgs putns; meža sloka.
kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha)
pieskaidināt Piebārstīt ar koka skaidām.
križa Pieczarainas koka dakšas, kas līdzīgas lāpstai.
termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru.
elks Piedurkne rokas locītavas vietā.
elkus Piedurkne rokas locītavas vietā.
ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes.
pakara Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
pakares Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
pakari Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
nokaltināt Pieļaut, arī panākt, ka nokalst.
Sudrabkalniņš Piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem, kas aizstāvēja Rīgu pret bermontiešu uzbrukumu 1919. g., atrodas Rīgā, Kurzemes rajonā, starp Slokas ielu un Kurzemes prospektu.
sopens Piemircis koka gabals.
slapjsvars Piemirkuša koka peldlīdzekļa svars.
burbuļtēja pienaina, saldena, melnā vai zaļā ledus tēja, kas papildināta ar tapiokas "pērlītēm" jeb bumbiņām un dažādiem aromatizētiem sīrupiem, augļu maisījumiem un citiem papildinājumiem
ķempe Piepe (koka; "Polyporus igniarius").
ķempene Piepe (koka).
ķempis Piepe (koka).
bubkas Piepes, kas saaugušas uz koka.
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi.
zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus")
AUI piesaistes bloka saskarne (angļu "Attachment Unit Interface")
grūst (arī piegrūst) pie sāniem pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
piešpēlēt Piestiprināt ar nelielām koka tapām (zoles).
iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
atsaitēt Piestiprināt, nostiprināt ar saiti (piemēram, koka zaru).
sabriedināt Piesūcināt (koka izstrādājumus).
piesmadzēt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
piesmagt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
pīkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
pīpkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
pildklucis Pildiņš - koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
sakūlāt Pilnībā nokalst, sakalst.
nostiept Pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas).
Ģirokastra Pilsēta Albānijas dienvidos ("Gjirokastra"), ķarkas administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2011. g.).
Anoka pilsēta ASV (_Anoka_), Minesotas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Imokalī Pilsēta ASV ("Immokalee"), Floridas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
Spokena Pilsēta ASV ("Spokane"), Vašingtonas štatā, 212000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūtika Pilsēta ASV ("Utica"), Ņujorkas štatā, osta Mohokas upes krastos, 61300 iedzīvotāju (2014. g.).
Balakena Pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.).
Aljansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā (_Aliança do Tocantins_), Tokantinsas štatā
Almasa pilsēta Brazīlijā (_Almas_), Tokantinsas štatā
Alvorada pilsēta Brazīlijā (_Alvorada_), Tokantinsas štata dienvidrietumu daļā
Ananasa pilsēta Brazīlijā (_Ananás_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Aragvasema pilsēta Brazīlijā (_Araguacema_), Tokantinsas štata rietumos
Aragvasu pilsēta Brazīlijā (_Araguaçu_), Tokantinsas štata dienvidrietumos
Aragvaina pilsēta Brazīlijā (_Araguaina_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Arapuema pilsēta Brazīlijā (_Arapoema_), Tokantinsas štatā
Arajasa pilsēta Brazīlijā (_Arraias_), Tokantinsas štata dienvidaustrumos
Augustinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Augustinópolis_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
Babasulandija pilsēta Brazīlijā (_Babaçulândia_), Tokantinsas štata ziemeļaustrumos, Tokantinsas upes kreisajā krastā
Palmasa Pilsēta Brazīlijā ("Palmas"), Tokantinsas štata administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2014. g.).
Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bajauna pilsēta Brazīlijā, Paras štatā, Tokantinsas krastos
Aliansa du Tokantinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štatā
Aragvatinsa pilsēta Brazīlijā, Tokantinsas štata ziemeļos, Aragvajas upes labajā krastā
Agda Pilsēta Francijā ("Agde"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 24570 iedzīvotāju (2010. g.).
Karkasona Pilsēta Francijā ("Carcassonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 47400 iedzīvotāju (2010. g.).
Frontiņāna Pilsēta Francijā ("Frontignan"), Langokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.).
Linela Pilsēta Francijā ("Lunel"), Langdoka-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
Narbonna Pilsēta Francijā ("Narbonne"), Langdokas-Rusijonas reģiona Odas departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.).
Nīma Pilsēta Francijā ("Nimes"), Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 142200 iedzīvotāju (2010. g.).
Perpiņāna Pilsēta Francijā ("Perpignan"), Langdokas-Rusijonas reģiona Austrumpireneju departamentā, 117400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sēte Pilsēta Francijā ("Sète"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 42800 iedzīvotāju (2010. g.).
Versaļa Pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi.
Alesa Pilsēta Francijas dienvidos (_Alès_), Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.); Alē.
Bēzjē Pilsēta Francijas dienvidos ("Béziers"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, osta Orbas kreisajā krastā, 73000 iedzīvotāju (2012. g.).
Monpeljē Pilsēta Francijas dienvidos ("Montpellier"), Vidusjūras Lionas līča piekrastē, Langdokas-Rusijonas reģiona un Ēro departamenta administratīvais centrs, 253000 iedzīvotāju (2015. g.).
Āsiāta Pilsēta Grenlandē, salas rietumu piekrastē, aiz polārā loka, 2980 iedzīvotāju (2007. g.).
Sisimiuta Pilsēta Grenlandē, salas rietumu piekrastē, aiz polārā loka, 5500 iedzīvotāju (2007. g.).
Bajana pilsēta Indonēzijā (_Bayan_), Rietumu Nusa Tengara provincē, Lombokas salas ziemeļu piekrastē
Banasala pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengra provincē, Lombokas salas ziemeļrietumos
Nīna pilsēta Īrijā (_Nenagh_), Nortiperēri grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Tēnoka
Saporo Pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā.
Fukuoka Pilsēta Japānā ( 福岡市; Fukuoka-shi; angļu val. "Fukuoka"), osta Kjusju salas ziemeļu piekrastē pie Hakatas līča, prefektūras centrs, 1400000 iedzīvotāju.
Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā
Akkeši pilsēta Japānā (_Akkeshi_), Hokaido prefektūrā, Hokaido salas dienvidausrtrumos
Ašibecu pilsēta Japānā (_Ashibetsu_), Hokaido salā, Sorači prefektūrā
Atami pilsēta Japānā (_Atami_), Šidzuokas prefektūras austrumos, Sagami līča krastā
Abaširi pilsēta Japānā ("Abashiri"), Hokaido salas ziemeļaustrumu daļā, Ohotskas jūras piekrastē, 39000 iedzīvotāju (2012. g.)
Asahigava Pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.).
Hakodate Pilsēta Japānā ("Hakodate"), Hokaido salas dienvidos, osta pie Cugaru šauruma, 279100 iedzīvotāju (2010. g.).
Hamamacu Pilsēta Japānā ("Hamamatsu"), Šidzuokas prefektūrā, 807100 iedzīvotāju (2006. g.).
Jūbari Pilsēta Japānā ("Yubari"), Hokaido salā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kuširo Pilsēta Japānā ("Kushiro"), Hokaido salas austrumu daļā, osta Klusā okeāna krastā, 174900 iedzīvotāju (2016. g.).
Morioka Pilsēta Japānā ("Morioka"), Honsju salas ziemeļos, Ivates prefektūras administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2015. g.).
Murorana Pilsēta Japānā ("Muroran"), Hokaido salas dienvidrietumos, 88600 iedzīvotāju (2015. g.).
Nagaoka Pilsēta Japānā ("Nagaoka"), Ņiigatas prefektūrā, Šinano labajā krastā, 275100 iedzīvotāju (2015. g.).
Nobeoka Pilsēta Japānā ("Nobeoka"), Kjusju salas austrumos, Mijadzaki prefektūrā, 125200 iedzīvotāju (2015. g.).
Numadzu Pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.).
Obihiro Pilsēta Japānā ("Obihiro"), Hokaido salas dienvidos, 169300 iedzīvotāju (2015. g.).
Otaru Pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.).
Šidzuoka Pilsēta Japānā ("Shizuoka"), prefektūras administratīvais centrs, 712200 iedzīvotāju (2006. g.).
Takaoka Pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.).
Curuoka Pilsēta Japānā ("Tsuruoka"), Honsju salas ziemeļrietumos, Jamagatas prefektūrā, 129600 iedzīvotāju (2015. g.).
Asakura pilsēta Japānā, Kjusju salas ziemeļu daļā, Fukuokas prefektūrā
Atikokana pilsēta Kanādā (_Atikokan_), Ontārio provinces rietumu daļā
Zakamenska Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidrietumos, Džidas labajā krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1959. g. saucās Gorodoka.
Alzamaja Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Noriļska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, aiz Ziemeļu polārā loka, 176500 iedzīvotāju (2014. g.).
Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Žiguļovska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjatigorska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas krastos, 146000 iedzīvotāju (2014. g.).
Esentuki Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas upes ielejā 600-650 m vjl., 103100 iedzīvotāju (2014. g.).
Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
Vorkuta Pilsēta Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, \~100 km aiz Polārā loka, Vorkutas krastos, 61600 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Ārmā pilsēta Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2011. g.); Ardvoka
Bū Arfa pilsēta Marokas austrumos, 24500 iedzīvotāju (2004. g.)
Benī Mellāla pilsēta Marokas centrālajā daļā (angļu: "Beni-Mellal", arābu: "بني ملال", berberu: "ⴰⵢⵜ ⵎⴻⵍⴻⵍ"), reģiona administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2015. g.)
Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
Savīra Pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.).
Jūsufīja Pilsēta Marokas rietumos ("Youssoufia"), 64500 iedzīvotāju (2005. g.).
Satāta Pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.).
Kasablanka pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā"), Atlantijas okeāna krastā, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Dārelbeida, arī Dār el Beida
Džerāda Pilsēta Marokas ziemeļaustrumos ("Jerada"), Austrumu reģionā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
Fēsa Pilsēta Marokas ziemeļos ("Fes"), Fēsas-Būlmānas reģiona administratīvais centrs, 920700 iedzīvotāju (2004. g.).
Ksar el Kebīra pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ksar el Kebir"), 110000 iedzīvotāju (2015. g.)
Rāiša Pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 121200 iedzīvotāju (2012. g.).
Vazāna Pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ouazzane"), 59600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sīdī Kāsima pilsēta Marokas ziemeļrietumu daļā, Kenitras reģionā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.)
Meleca Pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
Visoka Pilsēta Polijā ("Wysoka"), Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1505. g.
Krosno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
Škofja Loka pilsēta Slovēnijā ("Škofja Loka"), Goreņskas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čonburī Pilsēta Taizemē ("Chon Buri"), osta Bangkokas līča austrumu krastā, 180000 iedzīvotāju (2006. g.).
Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
Čhonburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas līča austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 183300 iedzīvotāju (2000. g.).
Khlonluana Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 106300 iedzīvotāju (2000. g.).
Mīnburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 110600 iedzīvotāju (2000. g.).
Thanjaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 113800 iedzīvotāju (2000. g.).
Lātkrabana Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 128200 iedzīvotāju (2000. g.).
Pākreta Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 142200 iedzīvotāju (2000. g.).
Bānkapi Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 159000 iedzīvotāju (2000. g.).
Phrapradēna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 171500 iedzīvotāju (2000. g.).
Nonthaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
Samutprākāna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.).
Bānlēma pilsēta Taizemē, Phētčhaburī provincē, Bangkokas līča piekrastē
Bānrakama pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provincē
Bānkrathuma pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provinces dienvidu daļā
Artova pilsēta Turcijā (_Artova_), Tokatas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Erba pilsēta Turcijā (_Erbaa_), Tokatas ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.)
Almusa Pilsēta Turcijā ("Almus"), Tokatas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Niksara Pilsēta Turcijā ("Niksar"), Tokatas ilā, 32700 iedzīvotāju (2013. g.).
Pazara Pilsēta Turcijā ("Pazar"), Tokatas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sulusaraja Pilsēta Turcijā ("Sulusaray"), Tokatas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tokata Pilsēta Turcijā ("Tokat"), ila administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2013. g.).
Turhala Pilsēta Turcijā ("Turhal"), Tokatas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zile Pilsēta Turcijā ("Zile"), Tokatas ilā, 34400 iedzīvotāju (2008. g.).
Baščiftikla Pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ješiljurta Pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rešadije Pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Feģverneka Pilsēta Ungārijā ("Fegyvernek"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Karcaga Pilsēta Ungārijā ("Karcag"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes austrumu daļā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kendereša Pilsēta Ungārijā ("Kenderes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kunheģesa Pilsēta Ungārijā ("Kunhegyes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Solnoka Pilsēta Ungārijā ("Szolnok"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tokaja Pilsēta Ungārijā ("Tokaj"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tisafeldvāra Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kišūjsāllāša Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tisafireda Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mezētūra Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
Tereksentmikloša Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bešeņsega Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Abādsaloka Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rākočifalva Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jāskisēra Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Jāsfēņsaru Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ūjsāsa Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
Martfū Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jāsāroksāllāsa Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kunsentmārtona Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Jāsapāti Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tūrkeve Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Jāsberēņa Pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, Zaģvas labajā krastā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
Anthoja pilsēta Vjetnamā (_An Thới_), Fukuokas salas dienvidos
Jonampo Pilsēta Ziemeļkorejā ("Yongampo"), osta robežupes Amnokanas (Jaludzjanas) deltā.
Jū pilsēta Zviedrijā (_Hjo_), Vesterjētlandes lēnē, pie Veterna ezera, 6100 iedzīvotāju (2010. g.), zema koka apbūve, 19. gs. bija kūrorts, pilsētas privilēģijas, domājams, no 15. gs.
Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
naģelīte Pirkstains cimds (pa jokam).
telemobiloskops Pirmā radiolokācijas iekārta, patentēta 1904. g. Vācijā, mūsdienu radiolokatoru un radaru priekštecis.
pusbrokasts Pirmā rīta maltīte pirms īstām brokastīm; ēdamreize ap diviem naktī (ziemā, linu apstrādājamā laikā).
īksis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts; īkstis (2).
īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām.
pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
sekstanta indeksa korekcija pirms lietošanas noteikta starpība loka mērvienībās starp 0 punktu uz sekstanta limba un faktisko nulles punktu
brenckatechīns Pirokatehīns.
mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
šķerve plaisa koka mizā
gredzenplaisa Plaisa, kas iet starp gadskārtām un rodas augoša koka kodolā, plaisa palielinās, nocirstajam kokam žūstot; kokmateriālu galos tā ir lokveida un gredzenveida plaisa, bet uz sānvirsmām - garenplaisa.
koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
mente Plakana koka lāpsta kā airis.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
radiāns plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 radiāns ir leņķis starp diviem riņķa līnijas rādiusiem, kuru ietvertā loka garums ir vienāds ar rādiusu; 1 rad = 180⁰/π ≈ 57⁰ 17' 44,8"
paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
blefaroksīze Plakstiņa konjuktīvas nokasīšana, trahomas ārstēšanas metode.
priekšāda Plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai
celofāns Plāna, caurspīdīga, lokana celulozes plēve.
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
tefillims Plānas siksnas, ar kurām jūdaisti dievlūgšanā aptin rokas un galvu.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
grebzdas Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
gremzda Plāni nokasīta kārtiņa kartupelim, burkānam.
plastoms Plastīdos lokalizēto citoplazmas materiālo iedzimtības nesēju (plazmogēnu) kopums.
klišniks Plastiskās akrobātikas numuri cirkā, kas balstās uz cilvēka ķermeņa lokanumu, plastiku.
diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam
plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
marstīties Plātīt rokas, žestikulēt.
mārstīties Plātīt rokas, žestikulēt.
baļļa Plats - apaļš vai iegarens - koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
kupls Plats, arī krokains (par apģērbu, tā daļām).
baļge Plats, parasti apaļš, koka trauks; baļļa.
breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot).
dūre Plaukstā savilkti pirksti; roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem.
viķināt Plaukšķināt rokas.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
plimosroks Plimutrokas vista - universāla vistu šķirne; plimutroka.
plimutroks Plimutrokas vista - universāla vistu šķirne; plimutroka.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
mūčāties Plosīties, plūkties (pa jokam).
šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
naskoties Plūkties, kauties (vairāk pa jokam).
podocarpus Podokarpi.
podocarpaceae Podokarpu dzimta.
podokarpaugi Podokarpu dzimta.
podocarpales Podokarpu rinda.
alpīnais podokarps podokarpu suga ("Podocarpus alpinus")
Andu podokarps podokarpu suga ("Podocarpus andinus")
sniega podokarps podokarpu suga ("Podocarpus nivalis")
politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs, gk. Padomju Savienībā u. c. komunistiskā bloka valstīs.
normatīvisms Politiskās un tiesiskās domas virziens, kas radās 20. gs. 1. p. uz neopozitīvisma un neokantisma filozofijas bāzes.
pomerancis Pomeranču koka auglis.
Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
Holtera monitors portatīva ilglaika elektrokardiogrāfijas ierīce, kas reģistrē pacienta sirdsdarbību 24 stundas un ilgāk
quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta.
acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru).
steblis Prauls, satrūdējis, sapuvis koka gabals, šķidruma piesūcies koka gabals; stablis.
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzē js.
Abaširi prefektūra Japānā, Hokaido salas ziemeļaustrumos
Garadoks Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukums latgaliski.
Kokales Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants.
azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām.
hlorfeniramīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, satur receptoru blokatorus.
forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
priekšādiņa Priekšāda - ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
prepucijs Priekšāda, plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
tirka Priekšmets (avīze u. tml.), ar ko zagšanas laikākabatzaglis piesedz rokas.
cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma.
bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets.
stirkšis Priekšmets, kas stirkš; koka ierīce, ko mednieki izmantoja zaķu izdzīšanai no meža.
stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos; šāda priekšmeta, veidojuma forma.
prīmogenitūra Priekšroka mantot pirmdzimtajam, ģimenes fideikomisā.
precedencija Priekšroka, priekšrocības; amatu goda rinda.
predilekcija Priekšroka, sevišķa patika.
egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
raktas primitīvas koka ragavas (sastāv no 2 sliecēm, kas savienotas ar šķērskokiem)
atkļūdošana Procedūra programmas sastādīšanas vai shēmas izstrādāšanas gaitā pieļauto kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko parasti veic ar datoru.
programmu skaņošana procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizācijai un novēršanai
lāgošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju; skaņošana.
skaņošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju.
vokalizācija Process --> vokalizēt, vokalizēties.
lokalizācija Process, arī rezultāts --> lokalizēt (1).
lokalizācija Process, arī rezultāts --> lokalizēt (2).
tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes.
arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes.
līnijdiagnostika Programmas kļūdu lokalizēšana tās izpildes gaitā.
diagnostiskā trasēšana programmu kļūdu atklāšanai un lokalizēšanai nepieciešamās informācijas reģistrēšana un uzkrāšana
nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos
nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes.
nost (arī prom) no acīm prom no redzes loka
agende Protestantu garīdznieku rokasgrāmata; dienas kārtība; agenda.
piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
Austrumu kalniene province Papuā-Jaungvinejā (_Eastern Highlands_), atrodas valsts vidienē, robežojas ar Madangas, Morobes, Gallfas un Simbu provinci, administratīvais centrs - Goroka
diversija provokatīva masu mediju propaganda nolūkā dezorientēt noteiktas valsts iedzīvotājus
Milaka ezers Prudoka ezers Kalniešu pagastā.
Orilana ezers Prudoka ezers Kalniešu pagastā.
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo.
DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_).
Puertokaveļa Puertokabeljo, pilsēta Venecuēlā.
repes Pumpas (kokam).
kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu).
māzerpuns Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam); māzers 1.
māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam).
pūralāde Pūra lāde - kastveidīga koka tvertne ar vāku.
pūrlāde Pūra lāde - kastveidīga koka tvertne ar vāku.
karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
plederēt Purināt, plivināt (rokas, spārnus); purināties, plivināties.
zemais purvs purvs, kurš veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai upju ūdeņi, kā arī aizaugot ezeriem; pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
zemais (arī zāļu) purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi
zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs
purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām.
pusairu Pusairu īrējs - puskoka lēcējs.
atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
pusaploces arka pusaploces pārseguma formas arka, pusloka arka
aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs.
puskoks Puse no koka.
apalis Puse no pāršķelta koka kluča.
puspūrs Puse pūra 1; šāda tilpuma četrstūrains koka mērtrauks.
pusloka arka pusloka pārseguma formas arka
glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis.
Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
Ferocactus peninsulae pussalas ferokaktuss
Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
strūbēt Pūst koka tauri.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
sapūst pūšot elpu sildīt rokas
līkspārnis Putns ar lieliem, līkiem spārniem, kuri ejot nokarājas līdz zemei.
zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri.
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
idris Puvuma vieta kokam.
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
radiolīnija Radiokanālu kopums, kas darbojas paralēli vai secīgi.
sekundārais radiolokators radiolokācijas sistēma, kurā radiolokatora raidītais signāls izsauc citas stacijas atbildes signāla raidīšanu
radioprožektors Radiolokators ar gaismas prožektoru.
papildradars Radiolokators, ko papildus galvenajam radaram izmanto zonās ar nepietiekamu galvenā radara pārklājumu.
radiolokācijas atstarotājs radiosignālu atstarošanas ierīce uz navigācijas zīmēm, kuģiem un jahtām, lai tos varētu redzēt uz radiolokatora ekrāna
radars Radiotehniska ierīce mērķa atklāšanai un tā virziena un attāluma noteikšanai ar radiosignāliem; radiolokators.
spriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
brikšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
braukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
klakšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
klikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
knikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
breikšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim; brīkšķēt.
brakšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
brākšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
brīkšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
kridzināt Radīt troksni ar koka grabekli.
pēkstēt Radīt troksni ar svilpi no akācijas koka (pēksti 2).
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
padēkls Ragavu koka sastāvdaļa, ko ar tapām piestiprina zem slieces, lai tā tik ātri nenodilst.
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
Araiša Rāiša - pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache").
Laraša Rāiša, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache").
kraute Raizes, bēdas, mokas.
grafospasma Rakstīšanas krampji, profesionāla neiroze, rokas muskuļu kustību koordinācijas traucējums.
Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā
galdainis Rati ar koka asi un sēdvirsmu.
kocenes Rati ar koka asīm.
kokasnieki Rati ar koka asīm.
skribas Ratos un ragavās iesedzams koka pinums.
trizulis Rats ar profilētu perimetrālu rievu lokanās saites (troses, ķēdes) kustības virziena maiņai, to lieto celšanas un vilkšanas iekārtās, kā arī trošu ceļos.
trīsis Rats ar profilētu rievu lokanas saites (virves, stieples, troses, ķēdes) kustības virziena maiņai.
asaka Ratu detaļa (koka), kas savieno priekšējo un aizmugurējo asi.
kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai.
krustenskā iedzimšana recesīvās pazīmes iedzimšana no mātes dēliem un un dominantās pazīmes iedzimšana no tēva meitām, ko nosaka attiecīgās pazīmes determinējošo gēnu lokalizācija dzimumhromosomās
lokalizēties Refl. --> lokalizēt (1).
lokalizēties Refl. --> lokalizēt (2); tikt lokalizētam.
nokaisīties Refl. --> nokaisīt (1); tikt nokaisītam.
nokaisīties Refl. --> nokaisīt (2); tikt nokaisītam.
nokaitēties Refl. --> nokaitēt; tikt nokaitētam.
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
akumulators reģistrs, kas paredzēts no aritmētiski loģiskā bloka saņemto starprezultātu saglabāšanai un sekojošo operāciju izpildei; tas var izpildīt arī dažādas pārbīdes operācijas
reimokardiologs Reimokardioloģijas speciālists.
izbraukuma kinokamera relatīvi portatīva kinokamera brīvdabas filmēšanai bez trokšņslāpējošā apvalka
irvingieši Reliģiskā sekta, kas katolisko rituālu savienojusi ar agrās kristietības elementiem un sludina apokaliptiskas idejas.
punktogrāfs Rentgenogrāfisks aparāts, ar kuru noteic svešķermeņu lokalizāciju audos.
rentgenkinematogrāfija Rentgenoloģiska metode, kurā izmanto kinokameru.
lielšķiedra Resna šķiedra (piemēram, liniem, kaņepēm, kokam).
kumzurs Resnākā vieta kokam.
resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
bluķis Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
šperģis Rēta uz koka stumbra nolauzta zara vietā.
perve Rēta, kas veidojas augošam kokam noplēšot gabalu mizas.
zarojums Rezultāts --> zarot (1), zaroties (1); zaru kopums (augam, parasti kokam, krūmam).
Kuokali Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Kuokalis Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
rieksts Riekstkoka koksne.
rietumi Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm); Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai).
donas Rieva koka trauka apakšmalā (lai varētu ielikt traukam dibenu).
čora Rievas, ievainojuma vietas koka mizā; aizaugusi nocirsta zara vieta.
RNSK Rīgas novada slimokase.
ozolkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ozokalni" iedzīvotāji.
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm.
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi.
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
RSK Rīgas slimokase.
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
dējele Rīks bišu koka izdobšanai.
dējols Rīks bišu koka izdobšanai.
rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai galda tenisa spēlē - ovāla koka plāksne ar rokturi.
ķimeņgriezis Rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
grebnis Rīks koka karotes grebšanai.
skripta Rīks siles izdobšanai u. c. koka izstrādājumu grebšanai.
skrybyns rīks, ar ko grebj koka karotes
skreipsts rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; grabtivs
grabtivs rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; skreipsts
kripšis Rīks, ar kuru nokasa mīklu.
Rikuoka Rikuoka grēda - Ou grēda Japānā.
nokrišana Rindu pirmā vai pēdējā burta iztrūkums rokas salikumā, īpaši starpinātos salikumos; arī līniju iztrūkums līniju malu salikumos.
gredzenot Riņķveidā apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
ratlokgabals Riteņa loka gabals.
robainīte Robota lapa (kokam).
ķaule Robusta, rupji izgatavota koka karote.
ķetna Roka (parasti liela, spēcīga).
dulte Roka bez plaukstas.
manus manum lavat roka roku mazgā
delbs Roka starp plecu un elkoni; augšdelms.
ķencele Roka vai kāja.
ķendele Roka vai kāja.
ķenga Roka vai kāja.
rokstārs Roka zvaigzne, rokmūzikas slavenība.
ķepa Roka, retāk kāja (parasti liela).
grābeklis Roka.
ķepa Roka.
kulna Roka.
kulne Roka.
main Roka.
mano Roka.
nagi Roka.
rūka Roka.
špreikste Roka.
Rokaischen Rokaižu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā.
vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai.
raceklis Rokamais (piem., cūkas purns).
raceknis Rokamais (piem., cūkas purns).
plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
virselkos Rokas augšdaļa virs elkoņa.
stelte Rokas augšdelms.
rocene Rokas bremze.
roķene Rokas bremze.
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
ambelis Rokas cirvis.
stulmis Rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem.
apakšdelms Rokas daļa no elkoņa līdz plaukstai.
augšdelms Rokas daļa no pleca līdz elkonim.
delms Rokas daļa no pleca līdz plaukstai.
svārpsts Rokas darbarīks caurumu urbšanai.
kantāķis rokas darbarīks kokmateriālu pagriešanai, velšanai vai celšanai; veļamais kāsis
iemalis Rokas dzirnavās malta labība.
plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
maļamdzirnus Rokas dzirnavas.
kūķītis Rokas dzirnavu daļa.
mylyns rokas dzirnavu darbināmais koks
milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni.
svārpsts Rokas dzirnavu detaļa - svira dzirnavu akmens pacelšanai.
miliņa Rokas dzirnavu griežamā milna.
milla Rokas dzirnavu griežamā milna.
milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
kucīte Rokas dzirnavu klanis.
glūdzēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
glūzdēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
glūznēties Rokas dzirnavu malšanas troksnis.
kludze Rokas dzirnavu milns.
ķūķītis Rokas dzirnavu piederums, detaļa; ķūķis.
ķūķis Rokas dzirnavu piederums, detaļa.
milnis Rokas dzirnavu rokturis, milns 2(2).
zobenzāģis rokas elektriskais universālais zāģis
figūrzāģis rokas elektroinstruments ar šauru asmeni zāģēšanai, arī līklīnijas zāģēšanai
rokas daudzfunkciju elektroinstruments rokas elektroinstruments ar vairākām funkcionālām darbgalvām, kas piemērotas dažādu uzdevumu veikšanai
elektrošāberis rokas elektrokalts
elektroskrāpis rokas elektrokalts
citrons Rokas granāta.
akordions Rokas harmonika; akordeons.
šaujamloks Rokas ierocis bultu mešanai.
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas.
raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
cimds Rokas ietērps.
tenārs Rokas īkšķa pacēlums jeb mīkstums.
divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku
rokas peilkompass rokas kompass peilējuma vai pretpeilējuma noteikšanai
hirospazma Rokas krampji, rokas muskuļu profesionālās pārpūles sekas (rakstvežu, telegrāfistu krampji).
mājiens Rokas kustība gaisā; žests.
žests Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
piesitiens rokas kustība, ar ko iedarbina iekārtu, ierīci, kurai ir taustiņi
piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību
hirokinestēzija Rokas kustību sajūta, sevišķi rakstot.
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas.
leka Rokas locītava.
Ljūisa patšautene rokas ložmetēja paveids, bija izplatīts ASV līdz 1945. g.; ljūiss; lūiss
patšautene Rokas ložmetējs.
pikusītis rokas mazais pirkstiņš
ņiburis Rokas mazais pirkstiņš.
ņiburs Rokas mazais pirkstiņš.
pīpiņš Rokas mazais pirkstiņš.
atelohirija Rokas nepilnīga attīstība.
brahiotomija Rokas nogriešana (sevišķi embriotomijā).
rādītājpirksts Rokas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
rādītāja (retāk rādāmais) pirksts rokas otrais pirksts; rādītājpirksts
autohirija Rokas pacelšana pret sevi; pašnāvība.
supinācija Rokas pagrieziens, kurā delna pavērsās uz priekšu un uz augšu; pēdas pagrieziens, kurā tās iekšējā mala paceļas uz augšu, bet ārējā pagriežas lejup.
grabki Rokas pirksti.
grabļi Rokas pirksti.
hiroplastika Rokas plastiskā operācija.
plauskas Rokas plaukstas puse.
hiragra Rokas podagra, sevišķi pirkstos.
granātnieks Rokas prettanku granātmetēja apkalpes 1. numurs, kas veic šaušanu ar granātmetēju.
granātstobrs Rokas prettanku granātmetējs.
zmejka Rokas pulkstenis.
radzikulis Rokas somiņa.
pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
handshaking Rokas spiediens.
braslete Rokas sprādze.
peka rokas stampa, grūdeklis
teļežka Rokas stumjamie ratiņi, no kuriem tirgū pārdod preces, kam beidzies derīguma termiņš.
boze Rokas svari - bezmēns.
bezmēns Rokas svari - svira ar maināmu atbalsta punktu.
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
ķengas rokas un kājas
rokaskājas Rokas un kājas.
adversārijas Rokas vai atzīmju grāmatas vai norakstu krājumi kā pamats tālākai apstrādāšanai.
stumbēns Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas.
akroataksija Rokas vai kājas pirkstu muskuļu koordinācijas traucējums.
koku gāšanas palīgierīce rokas vai mehāniskie instrumenti, ar kuriem nozāģēto koku novirza gāšanai paredzētajā virzienā
vēriens Rokas vēziens no vienas puses uz otru.
vēriens Rokas vēziens pļaujot, (izkapts) vilciens pļaujot.
garais pirksts rokas vidējais pirksts
dižindriķis Rokas vidējais pirksts.
garpēteris Rokas vidējais pirksts.
mādža Rokas viduspirksts.
fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi.
puksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi.
locis Rokas zāģis.
glinžis Rokas zvans.
ekstremitātes Rokas, kājas.
kolotuški Rokas.
kuļķapki Rokas.
nags Rokas.
rabotņiki Rokas.
roķene Rokasbumba, handbols.
handbols Rokasbumba.
dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā
vademēkums Rokasgrāmata (parasti nelielā formātā); ceļvedis (2).
augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu
vēstuļnieks Rokasgrāmata vēstuļu rakstīšanai.
enhiridijs Rokasgrāmata, mācību grāmata; teoloģisku rakstu krājums.
manuālis Rokasgrāmata; arī saraksts.
vadonis Rokasgrāmata; ceļvedis.
enchīridijs Rokasgrāmata.
enchīridions Rokasgrāmata.
uz rokas rokasnauda
rokasķīla Rokasnauda.
rokastaša Rokassoma; soma.
durka Rokassomiņa (sieviešu).
ārenbante Rokassprādze.
ārumbante Rokassprādze.
bruslets Rokassprādze.
Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu).
goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
palimpsests Rokraksts, kas ir rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts, nokasīts.
knaģis Rokturis (parasti koka).
āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
antependijs Romas katoļu baznīcā - altāra priekšpuses apšuvums ar greznu audumu vai dekoratīvām koka vai metāla plāksnēm.
institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi.
taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku.
Varneminde Rostokas (Vācijā) ziemeļrietumu priekšpilsēta, tās priekšosta Varnovas grīvā (keisajā krastā).
inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs.
marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta.
trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas.
spireja Rožu dzimtas apakšdzimta ("Spiraeoideae"), no kuras Latvijā kā adventīvas sugas sastopami fizokarpi un sorbārijas.
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
rutulis rungulis, apaļš koka gabals
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
gatavpāļi Rūpnīcā ražoti (dzelzsbetona, tērauda, koka vai kombinēti) pāļi, ko būvvietā iegremdē gruntī ar speciāliem mehānismiem (pāļu gremdēšanas iekārtām).
papīra rūpniecība rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus
samiekšēt Sabriedināt (koka traukus).
virulis Sacietējušu sveķu gabals uz koka.
sasniegt rokas sadot rokas
saņemt rokas sadot rokas
reģenerācija saglabājamā genofonda (atsevišķa koka, klonu kolekciju vai kokaudžu) atjaunināšana
dabiskais sāgo sāgo, ko iegūst no sāgopalmu vai maniokas cietes
sprūdzins Sagriezta aukliņa pie koka lociņa.
Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
metīlisms Saindēšanās ar koka spirtu (metīlalkoholu).
gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām.
prohirons Saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta Bizantijā 870.-879. g. grieķu valodā, pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju.
ar dzimumu saistītā iedzimšana saistība dzimumu pazīmēm, ko determinē dzimumhromosomās vai dzimuma nosacītajās hromosomās lokalizētie gēni
capot Saistīt, sastiprināt ar capām (koka detaļas).
angiokardiogrāfisks Saistīts ar angiokardiogrāfiju, tai raksturīgs.
apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
bērzs latviešu mitoloģijā saistīts ar debesu dievībām un ir viens no kosmiskā koka ekvivalentiem, atspoguļo vai nu pasaules vertikālo iedalījumu 3 daļās (pagātne, tagadne, nākotne), vai arī horizontālo iedalījumu 4 debespusēs
riskobizness Saistīts ar kapitāla (riskokapitāls) ieguldīšanu novatoriskā ražošanā vai citā ekonomiskā pasākumā.
neokapitālistisks Saistīts ar neokapitālismu, tam raksturīgs.
okazionālistisks Saistīts ar okazionālismu (2), tam raksturīgs.
provokatīvs Saistīts ar provokāciju; tāds, kurā slēpjas provokācija; provokatorisks; provocējošs.
reimokardioloģisks Saistīts ar reimokardioloģiju, tai raksturīgs.
kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts
aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā
šņeps velk saka par slokas dziesmu riesta laikā
lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
lausks sprēgā saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā
Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu
roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc
varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
pirmā roka ir kādam saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots
kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo
jebal Saka, ja kāds ir nokaitinājis vai sadusmojis.
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera
rokas trīc kā nabagu apzagušas saka, ja ļoti trīc rokas
kā pātagas saka, uzsverot kāju kustību straujumu, veiklību, lokanumu
sakarnis Sakārnis - koka stumbra daļa ar zariem un saknēm.
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu).
kroda Saknes, koka gabali.
savīt Sakrustot, arī saņemt (rokas).
aizšķērst Sākt šķērst (nokautu dzīvnieku) (pēc kā radies pārtraukums).
Bananala Sala Aragvajas upē Brazīlijā, Tokantinsas štatā, viena no pasaules lielākajām upju salām, 300 x 75 km
Hokaido Sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens.
Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
Ruskija Sala Japāņu jūras Pētera Lielā līcī, Krevijas Piejūras novadā, uz dienvidiem no Vladivostokas, garums - \~18 km, platums - līdz 13 km, platlapju mežs.
sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus).
Holmhof Salas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
sakolāties Saliekties, sagriezties (par dēļiem, koka detaļām, kas žūstot ieliecas vai izliecas).
saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas).
dāre Salmu paklājs koka rāmī lecekšu segšanai.
irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
puļķis Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
sile Samērā sekls, garens (koka, cementa, metāla u. tml.) trauks dzīvnieku barošanai.
smalksnājs samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze
smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
smalksne Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
miets Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
vica Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
garāžroks Samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika (angļu "garage rock"), arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai.
pakrokains Samērā, arī mazliet krokains.
palokans Samērā, arī mazliet lokans.
stablis Samircis koka gabals; satrūdējis, sapuvis koka gabals.
smacenis Samircis koka gabals.
smacēns Samircis koka gabals.
smadzens Samircis koka gabals.
smadzēns Samircis koka gabals.
samuit samocīt, nokausēt
klikata Sandale ar divdaļīgu koka zoli un ādas vai drānas virsu.
ģirgzde Sāpe, biežāk - sāpīga, krakšķoša plaukstas vai pirkstu locītava, kas rodas no rokas pārpūlēšanas.
džērste sāpes rokas pirmajā locītavā
fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas
hemialģija Sāpes, kas lokalizējas ķermeņa vienā pusē.
Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam.
Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam
kraulis Sapuvis koka gabals, saknes gabals.
krūlis Sapuvis koka gabals.
praulums Sapuvusi koka daļa.
idra Sapuvusi koka serde.
čokurains Sarāvies, savilcies; krokains, grumbains, krunkains; nelīdzens.
repecis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas.
repucis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas.
zemeņu kaktuss sarērkšķu telokaktuss
mehāniskā traktūra sarežģīta vienu divus milimetrus biezu koka skaliņu, leņķīšu un sīku metāla detaļu sistēma
antiklinorijs Sarežģītas uzbūves antiklināla iežu kroka, kas veidojas ģeosinklinālēs.
smaillogs Sarežģīts loga spraišļu veidojums gotikas arhitektūrā ar smailloka arku.
santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes.
santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no baltā santalkoka, perambukkoka un kampeškoka.
sandals Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no pernambukkoka, kampeškoka un sandalkoka koksnes.
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
kamala Sarkans pulveris no "Mallotus phillippinensis" koka mizas dziedzerīšiem un matiņiem.
sarcococca Sarkokokas.
sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes
konektors Sasaistītājs, nervu loka daļa starp receptoru un efektoru.
bodi Sasaku tautas grupa Indonēzijā Lombokas salā, kas ir hinduisti.
sastrūgāt Sasiet ar koka klūgu.
pieskambāt Sasmalcināt koka pagales, cērtot sīkos, plānos gabalos.
lēkšņa Sasmalcināts gabals (akmens, augsnes vai koka).
uzvilkt loku saspriegt loka stieni, atvelkot stiegru līdz ar bultu
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks.
trapans Satrupējis koka gabals.
trupeknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
trupēknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
trupeksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
trupēksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
trupēns Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
batoports Sausā doka aizvars, kas paredzēts doka izolēšanai no upes vai jūras ūdens.
muslis Sausās brokastis, kas sastāv no dažādu graudu (galvenokārt kukurūzas) pārslām, riekstiem, rozīnēm u. tml.; ēd ar pienu, jogurtu.
čauki Sausas, nokaltušas lapas.
sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals.
skangalis Sauss skals; skala, koka plāns gabals.
terramaras Sauszemē uz pāļiem celtas bronzas laikmeta apmetnes Ziemeļitālijā (2. gt. p. m. ē.), kuras apjoza aizsargvaļņi ar koka konstrukcijām, plati grāvji.
izsautēt Sautējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
apauga Savainota un pēc tam apaugusi vieta kokam.
savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
saitīte Savienojumā "mēles saitīte": gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
palīdzīgs Savienojumā "palīdzīga roka": palīdzība (1).
palīdzīgs Savienojumā "palīdzīgas rokas": palīgs, arī palīgi.
sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
vads Savienojumā "vada zars": koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vadzars.
zem Savienojumā "zem rokas" - saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, turēt).
laist Savienojumā ar "vaļā: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
iekāpt Savienojumā ar gadu skaita apzīmējumu lokatīvā: sasniegt attiecīgo vecumu.
ne- Savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991.
saldūksnes Savvaļas plūškoka ogas.
stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1).
nožņaudzīties Sažņaugt un lauzīt (sev) rokas.
atkalst Sažūt, nokalst.
bluķis Sēdēšanai paredzēts resns koka baļķis.
pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka.
seije Seija - koka trauks alus tecināšanai alus darīšanas laikā.
pārskološana Sējeņu pārstādīšana retākā izvietojuma kokaudzētavās lielāku stādu izaudzēšanai.
sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās)
mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli.
Pomožes līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (“Zatoka Pomorska”), pie Vācijas un Polijas krastiem, dziļums 12-14 m, iepretī atrodas Odras sēklis, dziļums 6-9 m
sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem)
mikrometriskais veltnis sekstanta sastāvdaļa leņķu mērīšanai līdz 10 vai 15 loka sekundēm
lagsektors Sektorveidīgs (60-90 grādu) koka dēlītis ar \~15 cm rādiusu, lagas sastāvdaļa.
Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē
gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
Liezēres ezermītne sena latgaļu dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Akmeņsalā, Liezēra ziemeļu daļā, koka konstrukciju paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā
itinerārs Senā Romā ceļu saraksts; ceļojuma maršruta apraksts; ceļotāju rokasgrāmata.
akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu.
čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas.
apakšroka Senas bērnu rotaļas elements - man virsroka, tev apakšroka.
petalisms Senējās Sirākūzās pilsoņa iztremšana, to izbalsojot ar eļļas koka lapām.
konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas.
piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas.
hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass
proskēnijs Sengrieķu teātrī skēnas koka fasāde vai īpaša dekoratīva siena skēnas priekšā; arī skēnas akmens piebūve.
naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes.
ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
gorīts seno grieķu un skitu futrālis no koka un ādas lokam un bultām
rebab Sens arābu stīgu lociņinstruments ar 1-3 stīgām pār koka korpusu.
klodzens Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
kloģis Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids
pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali)
urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam.
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
šalmeja Sens koka pūšaminstruments ar dubultmēlīti, diskanta un soprāna paveids.
pommers Sens koka pūšaminstrumentu (alta, tenora un baritona) paveids.
tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu.
adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem
sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
heptadaktilija Septiņi pirksti vienai rokai vai kājai.
polisulfīdi Sēra un metālu savienojumi; visizturīgākie ir sārmu un sārmzemju metālu polisulfīdi, kurus lieto krāsu un tiokaučuku ražošanā.
akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
protokols SMB serveru ziņojumu bloka protokols (angļu "Server Message Bplock protocol")
koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai).
abruķis Siena kaudzes centrālā koka kārts, balsts.
knauķis Siena nešanai paredzēts virves galā piesiets koka gabals.
apšūta karkasa siena siena no koka karkasa ar abpusēju vai vienpusēju dēļu apšuvumu un siltumizolācijas materiāla pildījumu starp karkasu un apšuvumu
karkasu starpsiena siena no koka karkasa, aizpildījuma un apšuvuma; statņus veido no latām vai dēļiem, apšuvumam izmanto dēļus, kokskaidu vai kokšķiedru plātnes, sausā apmetuma loksnes, aizpildījumam – izdedžus, zāģskaidu un pulverkaļķu maisījumu, izdedžbetonu, skaidbetonu, minerālvati
vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli
tamža Sieviešu pusmētelis ar krokainiem pleciem senlaikos.
ridikuls Sieviešu rokas somiņa; ridikils.
reģiks Sieviešu rokassomiņa.
krunkas Sieviešu svārku krokas.
piekabe Sieviete, ar kuru iet zem rokas.
cervikālais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas dzemdē
klitoriskais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas klitorā un ap to.
vaginālais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas makstī
lokālā struktūra sīka tektoniska struktūra (piemēram, kroka, pārrāvums)
kruzuļi Sīkas krokas (parasti audumā).
cikas Sīkas krokas, kruzuļi.
nanoreljefs Sīkas reljefa formas, kas veidojas sufozijas karsta, termokarsta, mūžīgā sasaluma, erozijas, vēja iedarbības un augsnes veidošanās procesos un dzīvnieku un cilvēku darbības rezultātā.
santīms Sīkaudas vienība Marokā, vienāda ar 0,01 Marokas dirhēmu.
ņaika Siksna, rīkste; lokana rīkste.
skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē.
remplis Sīksts koka resgalis.
repelis Sīksts, koka resgalis.
rīksile Sile, kurā mazgā, berž koka traukus.
buline Silei līdzīga laiva, kas izgrebta no kokas stumbra.
kriptogēnie silicītieži silicītieži, kuru ģenēze nav droši noskaidrota, ir dažas jašmas, ftanīti, lidīti, trepeļi, opokas
lielā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija
Rotsikilas svīta silūra sistēmas Venlokas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļu daļā, nodalīta Igaunijā, Latvijā nodalīta 54. Kolkas urbumā, kur to veido 36 m bieza dolomitizēta kaļķakmens un dolomīta slāņkopa
Broki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants.
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants.
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants.
Otrās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants.
emblemātika Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā.
atzīme Simbols vai simbolu secība, kas nosaka datnes, datu bloka, ieraksta vai vārda sākumu vai beigas.
brahisinklināle Sinklināla, parasti ovālas formas slāņu kroka.
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
endokardīts Sirds iekšējā apvalka - endokarda iekaisums.
infarktnieks sirds miokarda infarkta slimnieks
kardioskleroze Sirds muskuļa un asinsvadu skleroze, fibrozo audu attīstīšanās miokardā, sevišķi, ja ir asinsvadu ateroskleroze vai izslimots miokardīts.
miokardīts Sirds muskuļaudu (miokarda) iekaisums.
sirds aneirisma sirds sienas, vārstuļu vai šķērssienas norobežots izspiedums kā endokardīta, miokardīta vai infarkta sekas
sirdspārmetumi Sirdsapziņas mokas, sirds nemiers.
fonokardiogrāfija Sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācija ar aparātu - fonokardiogrāfu.
vantēt Sist ar smagu koka sitamo.
depāt Sist, pērt ar koka gabalu.
pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices.
marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina.
bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem.
timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
strembele Skaida (koka).
čīpsla Skaida pie nelīdzeni saskaldīta koka gabala.
ēveļskaidas Skaidas, kas veidojas, ēvelējot koka vai metāla virsmu.
nomizis Skals, kas atdalīts no skalu koka ārējās malas.
lāps Skalu koka pagale.
Ulls Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievs, lielisks loka šāvējs, mednieks un slēpotājs.
Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam.
Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka.
Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm
Gimle Skandināvu mitoloģijā - mirušo mājoklis pēc ragnarjoka.
Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums
Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
Surts Skandināvu mitoloģijā - uguns milzis, kas pirms pasaules gala - ragnarjoka - atnāks no dienvidiem un pēdējā dievu kaujā nogalinās dievu Freiru un pēc tam sadedzinās pasauli.
Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi.
vokaligramma Skaņas amplitūdas, frekvences un laika raksturojumu grafisks atveidojums; izmanto vokaliskopijā.
Eccremocarpus scaber skarbā ekremokarpa
raupjais ekremokarps skarbā ekremokarpa
tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
stoņģis Skārda bundža, koka trauks, nicinošs nosaukums jebkuram (vecam) traukam.
glaust Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
nozaudēt Skatoties, vērojot, izlaist (ko) no redzes loka.
skatumeklētājs skatu meklētājs - ierīce, ar kuras palīdzību fotokameru novirza uz fotografējamo objektu
laminotomija Skriemeļa loka kājiņas pārgriešana.
mikrolaminektomija Skriemeļa mugurējā loka izgriešana, lietojot operāciju mikroskopu vai lupu.
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
spilventiņš Skuju koka mizas izcilnis, pie kura ir skuja.
skujotne Skuju kopums, arī skuju un zaru kopums (kokam).
ļekt Slābi nokarāties.
nošļukt Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
Agrostemma gracilis slaidais kokalis
smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piemēram, par mežu).
tekstilšķiedra Slaids, lokans, samērā stiprs, maza šķērsgriezuma, ierobežota garuma veidojums.
smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
ērds cilvēks slaids, veikls cilvēks, kam darbi iet no rokas
šmulkans Slaiks, smuidrs, lokans.
žmūgans Slaiks, smuidrs, lokans.
pleistokains Slānis zemes garozā, pleiokainās formācijas augšējā kārta.
koksne slāņains, porains lielmolekulārs savienojums starp koka mizu un serdi
amilnitrīts Slāpekļpaskābes izoamilesteris, iedzeltens, gaistošs šķidrums; paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu; lieto pret astmu, stenokardiju, migrēnu.
žļadzēns Slapjš koka gabals.
Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
Nemirstīgais Kaščejs slāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kas tur gūstā un moka cilvēkus, gk. skaistas jaunavas
bezkontaktu slēdzis slēdzis, kam komutācija notiek bez mehāniskas pārslēgšanas, to aizstāj vadāma (regulējama) elementa (tranzistora, tiristora u. c.) pretestības lēcienveida izmaiņa; tā priekšrocības ir ātrdarbība, hermētiskums, komutācija bez elektriskā loka
slepenais karš slepena ideoloģiskā vai ekonomiskā cīņa, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
kocene Slidas ar koka spaliem.
svilis slikti degoša koka pagale
pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti.
mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.).
miokardiodistrofija Slimība, ko izraisa miokarda koloidāli ķīmiskās struktūras bojājumi; to cēlonis ir nepietiekama asinsapgāde.
vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu
vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
lateralizācija Slimības lokalizācija vienā vai otrā ķermeņa pusē.
simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā.
kokainomānija Slimīga tieksme pēc kokaīna.
paralipofobija Slimīgas bailes kļūdīties vai kaut ko nokavēt.
transporta tekne slīpi nostiprināts koka, dzelzsbetona, stiklplasta vai cita materiāla elements ar bortiem vai bez tiem dažādu materiālu transportēšanai virzienā uz leju
nokārens Slīpi uzkārts, pakārts, nokarājas.
sklaudums slīps (koka) nocirtums
atsveķošanas sānteka slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu
sānteka Slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe.
Scolopax rusticola sloka
šļoka Sloka ("Scolopax rusticola").
šņepis Sloka ("Scolopax rusticola").
šņeps Sloka ("Scolopax rusticola").
Schlock Sloka.
šnepe Sloka.
šņepe Sloka.
Slocenes ezers Slokas ezers Jūrmalas pilsētā.
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
Amt-Schlock Slokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas.
mikrogīrija Smadzeņu attīstības anomālija, kam raksturīgas mazas un nenormāli veidotas krokas, piem., iedzimtas idiotijas gadījumā.
heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms
baldaveška Smags (koka) āmurs.
bāba Smags koka klucis pāļu dzīšanai.
paceļamais balastķīlis smags švertveida balastķīlis, ko paceļ un nolaiž ar rokas vinču
smaile Smaila galotne (kokam).
smailarka Smailloka arka.
nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu
šāberēšana Smalka apdares operācija ar speciālu instrumentu - šāberi, ar ko no virsmas nokasa plānas metāla skaidas; piekasīšana.
pīmags Smalki diegi, linu šķiedra; koka šķiedra.
kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
plakāža Smalku dārgu dēlīšu uzlikšana uz lētāka koka.
muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā.
tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā.
tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata"
smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha".
trupkāt Smēķēt (koka pīpi).
Podocarpus nivalis sniega podokarps
soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi.
Sokka ezers Sokas ezers Staiceles pagastā.
Soka ezers Sokas ezers.
Kodaju purvs Sokas purvs.
Kodu-Kapzemes purvs Sokas purvs.
rokassoma Soma, kas ir paredzēta nešanai rokā; arī rokassomiņa.
Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem.
Soroki Soroka - pilsēta Moldovā.
rokambols Spāniešu sīpols, līdzīgs ķiplokam; rokambolis.
Alusemasa Spānijas teritorija Alvoranas jūras dienvidu piekrastē (_Alhucemas, Penon de_), pie Marokas krastiem, trīs salu grupa ar kopējo platību - 4,6 ha
ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns.
pterīgijs Spārnveida plēve, trīsstūraina konjunktīvas kroka acs spraugas apvidū, biežāk mediāli, saaugusi ar radzenes virsmu.
kadru tvērējs speciāla ierīce, kas paredzēta tieši no videokameras vai cita videoattēla avota saņemto grafisko attēlu ievietošanai datora atmiņā tā, lai tiktu nodrošināta to tālākā apstrāde
videociparotājs Speciāla ierīce, kas paredzēta tieši no videokameras vai cita videoattēla avota saņemto grafisko attēlu ievietošanai datora atmiņā tā, lai tiktu nodrošināta to tālākā apstrāde.
bandāža Speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm)
meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji
atslēdznieka darbagalds speciāli aprīkots darbgalds atslēdznieka darbu veikšanai, ko izmanto, piemēram, montāžas darbiem un metālapstrādei ar rokas darbarīkiem
kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kārtu sacensībām.
uzgaļu komplekts specializētu noņemamu montāžas instrumenta galam pievienojamu darbdaļu kopa. Iespēja vairākus uzgaļus izmantot vienam instrumentam sekmē instrumenta universālu lietošanu. Piemēram, rokas urbmašīnas uzgaļu komplektā var būt dažādu izmēru urbji, frēzes, skrūvgriežņi, slīpēšanas uzgaļi u. c.
preambula speciālu signālu secība, ko pievieno datu blokam vai ierakstam datora atmiņā, lai datu pārraides vai nolasīšanas sākumā sinhronizētu datu avota un datu saņēmēja aparatūru
alerģiskais šoks spēcīgas alerģiskas reakcijas izraisīts organisma šoka stāvoklis, kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos
basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne.
brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
ambidekstrija Spēja lietot vienādi veikli abas rokas.
skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi
boča Spēle brīvā dabā ar dažādu krāsu koka bumbām, tiek izmesta maza bumbiņa, un spēlētāji ar savām bumbām mēģina nokļūt tai pēc iespējas tuvāk.
boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
snūkers spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas - 15 sarkanas un 6 bumbām dažādās krāsās; snukers
snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
kačkus sist spēlēt hokejam līdzīgu komandas spēli, kurā sit koka ripu
baro- Spiediena, spiedien- (piem., barokamera, barometrs).
spraust Spiest (piemēram, rokas sānos).
gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas).
sprudiķis Spīla, koka tapa starp arkla ilksīm.
kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
lemesnīca Spīļarkla centrālā koka daļa uz kuras uzdzen vai kurai pieskrūvē dzelzs lemešus.
lemesnīce Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
lemesniece Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
spinakera lūvmala spinakera sānu mala, kura atrodas lūvpusē (vēja pusē), tā iet no spinakerbomja noka uz masta topu vai augšdaļu
spinu viļņi spinu reorientācijas viļņi magnētiski sakārtotā vidē (feromagnētiķi, antiferomagnētiķi, ferimagnētiķi), kuri rodas, videi ārējas iedarbības rezultātā nonākot ierosinātā stāvoklī; spina noliece ierosinātā stāvoklī spinu mijiedarbības dēļ ir delokalizēta, tā izplatās vidē kā vilnis – magnons
hirotēka Spirālais rokas pirkstu pārsējs.
dieviņš Spogulis (pa jokam).
dievredzītis Spogulis (pa jokam).
ēnīgs Spokains.
špocīgs Spokains.
špokains Spokains.
skrituļdēlis Sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords.
kārts Sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā.
tekbols sporta spēle, kurā apvienoti futbola un galda tenisa elementi, tiek spēlēta ar bumbu uz izliekta galda - spēlētāji bumbu sit ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot rokas
krokets Sporta spēle, kurā ar koka āmuriem vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
kartings Sporta veids - braukšana ar sporta mikroautomobiļiem - gokartiem jeb kartiem.
šaušana Sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku.
slidburāšana Sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka. Sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m
gokartists Sportists, kas specializējies braukšana ar gokartu.
kartingists Sportists, kas specializējies kartingā; gokartists.
loka šāvējs sportists, kas specializējies loka šaušanā
rokasbumbists Sportists, kas specializējies rokasbumbā.
perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu.
nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila.
pelada Sprāgušu aitu vilna; to lietā voilokam, vērpšanai nav derīga.
virbs Spraislis, trepju pakāpiens no apaļkoka.
svītrainais sprakšķis sprakšķu suga ("Agriotes lineatus"), kas var kaitēt kokaudzētavās
kapucināda Sprediķis pa jokam.
gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu.
stripenis Sprungulis, koka gabals; metamais.
stripens Sprungulis, koka gabals; metamais.
balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas.
lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu.
zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā.
ķeģēt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
ķeģīt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
ķeģot Staigāt ar kruķiem, koka kājām.
klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot.
kangot Staigāt uz koka kājām (ķekatām).
prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas.
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
valks Staipīgs, lokans, elastīgs; valkans.
estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt.
programmatūras dokumentācija standartveidā noformētie dokumenti (rokasgrāmatas), kas satur ziņas par programmām, to izmantošanas iespējām un ierobežojumiem un kas domāti programmatūras lietotājiem
spurģis Staraina kokarde.
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
starpjoslu cirsmu piesliešanās veids starp iepriekšējo un nākamo cirsmu atstāj vienu cirsmu necirstu (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes)
IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation").
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni
pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
nokara Stāva, klinšaina kalna nogāze, krauja, kur klintis nokarājas.
anizomēlija Stāvoklis, kurā viena roka vai kāja lielāka par otru.
limins Steļļu detaļa (koka).
kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež.
stenocactus Stenokaktusi.
daudzribu stenokaktuss stenokaktusu suga ("Stenocactus multicostatus")
vazomotoriskā angīna stenokardija ar žņaugšanas sajūtu krūtīs, bāluma un cianozes miju, locekļu aukstuma un notirpuma sajūtu
krūšu angīna stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta
stereocaulon Stereokaulons.
stereocaulaceae Stereokaulonu dzimta.
Stereocaulon dactylophyllum stereokaulonu suga
Stereocaulon inscrustatum stereokaulonu suga
Stereocaulon paschale stereokaulonu suga
Stereocaulon saxatile stereokaulonu suga
Stereocaulon subcorolloides stereokaulonu suga
Stereocaulon tomentosum stereokaulonu suga
blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam
uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam.
acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis.
šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
spailis Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile.
spails Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile.
mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus.
plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa; klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras.
stulms Stilbs (rokai vai kājai).
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
Manilas trose stipra augu šķiedras trose, ko pagatavo no abaka (meža banāna) lūkiem, tā ir iedzeltena, spoža, gluda, lokana un viegla
tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā.
izķircināt Stipri ķircināt, nokaitināt.
špeiļot Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles); špeilēt, tapiņot.
špēlēt Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles).
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
vingris Stiprs, jauns, lokans puisis.
ulbrocieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ulbroka" iedzīvotāji.
arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
slimo kase strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimokase
knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
nesējs Strādnieks (dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
rabatnieks strādnieks (pa jokam)
gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
mesties (arī (ap)krist) ap kaklu strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu
apcirst Strauji aplikt (rokas).
apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā; paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
krist (arī mesties) ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu
mesties (arī krist) ap kaklu strauji skaut, liekot rokas ap kaklu
tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
vemt uguni strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
streptocarpus Streptokarpi.
klinšu streptokarps streptokarpu suga ("Streptocarpus saxorum")
vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs.
karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu.
stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
aizciršana Stumbra ieciršana koka resgalī, lai to nogāztu vēlamā virzienā un novērstu resgaļa plīsumu.
SBE Subakūts bakteriālais (infekciozais) endokardīts (angļu "subacute bacterial endocarditis").
ksiloterapija Suģestijterapijas veids, pieliekot slimnieka ķermenim noteiktas sugas koka koksni.
urbe Sunim kaklā iekārts zvaniņš vai koka grabeklis.
lepausis Suns vai cūka ar nokarenām ausīm.
drauza Sūnu kārta ap koka (sevišķi ābeles) stumbru un zariem.
salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
sviķcelms sveķains koka celms
smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale.
sviķelis Sveķains koka gabals.
smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals.
smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
sveķi Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
spoga Sveķu aplis uz koka virsmas.
Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
pēkstiņš svilpe no akācijas koka
pēkste Svilpe no akācijas koka.
slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
asenzabas Sviras, saites, kas satur arkla lemeša koka dakšu ar ilksīm.
balsa Šā koka koksne.
piekasīšana Šāberēšana - virsmas apstrādes operācija, kurā no metāla virsmas pēc griezapstrādes nokasa plānu metāla skaidiņu.
stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēli).
kinohronika Šādas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri.
kinoizmēģinājumi Šādas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa.
čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
žuža Šalkoņa, šalkšana (koka).
laštags Šaujamloka bulta; iesms.
slokšņu dzelzs šaura, gara metāla sloksne peldlīdzekļa koka vadņu apkalšanai, lai pasargātu tos no bojājumiem
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts.
stoķis Šaurs un augsts koka trauks uz trim kājām.
šaustrs Šautrs, koka gabals.
krūklītis Šī augļu koka auglis.
ķirsis Šī augļu koka vai krūma auglis.
plūme Šī augļu koka vai krūma auglis.
ķirsēns Šī koka auglis (parasti neliels).
līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu
mandele Šī koka auglis, sēkla.
valrieksts Šī koka auglis, sēkla.
pampelmūze Šī koka auglis; greipfrūts (2).
mango Šī koka auglis; tā sēklas lieto pret cērmēm, bet mizu par savilcēju līdzekli.
apelsīns Šī koka auglis.
aprikoze Šī koka auglis.
čerimoija Šī koka auglis.
citrons Šī koka auglis.
dateļplūme Šī koka auglis.
greipfrūts Šī koka auglis.
hurma Šī koka auglis.
mandarīns Šī koka auglis.
mangostāns Šī koka auglis.
mirabele Šī koka auglis.
persiks Šī koka auglis.
mirre Šī koka izdalītie aromātiskie sveķi, eļļas, ko lieto medicīnā un reliģiskos rituālos kvēpināšanai.
osis Šī koka koksne, kas ir grūti apstrādājama, bet stiprības un izturības dēļ to lieto kuģu brangu izgatavošanai.
bērzs Šī koka koksne.
melnkoks Šī koka koksne.
priede Šī koka koksne.
riekstkoks Šī koka koksne.
kakao Šī koka sēklas (pupas); pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas.
mespils Šī koka vai krūma auglis.
pistācija Šī koka vai krūma auglis.
pomerance Šī koka vai krūma auglis.
vīģe Šī koka vai krūma auglis.
ieva Šī koka vai krūma ziedu ķekari vai zari ar ziedu ķekariem.
paeglis Šī krūma (koka) koksne.
cidonija Šī krūma vai koka auglis.
Sidzuoka Šidzuoka, pilsēta Japānā ("Shizuoka").
šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
lāčpurns Šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas.
ziepenīte Šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
vītols Šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem.
usneja Šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas.
Cheilaria urticae šīs ģints suga, kas ir saprofīts un atrodama pavasarī uz nokaltušu nātru stublājiem
Heteropatella lacera šīs ģints suga, kas mīt uz nokaltušiem parastās vīrceles stublājiem
Cyclonexis annularis šīs ģints suga, kas veido piltuvveida kolonijas, mīt Lielupes attekā pie Slokas
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
genciāna Šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas.
palma Šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts.
līmenis Šķautņu skaits no koka virsotnes līdz tā saknei.
klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
pinne Šķērskoks, kas jaunu koka piebūvi satur pie vecas koka ēkas, pie pakša.
šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku).
šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements.
sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot
antifungīns Šķidrums ēkas koka daļu pasargāšanai no pūšanas, ko izraisa ēku piepe.
rezols Šķidrums, kas sastāv no koka darvas, spirta un kodīgā kālija; lieto atkritumu bedru dezinfekcijai.
tress šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
triste šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
trists šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
vente Šķila, 1/4 daļa no apaļa koka gabala.
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
Baltors Šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz dienvidiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~62 km, platība - 755 kvadrātkilometri, noslīd Indas pietekas Šajokas ielejas virzienā aptuveni līdz 3500 m vjl.; Saltors.
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
koksēt Šņaukt kokaīnu.
elektrošoks Šoka stāvoklis, kurā cilvēks nonāk elektriskās strāvas iedarbības rezultātā.
diashīze Šokam līdzīgs funkcijas traucējums atsevišķos nervu centros, kas anatomiski saistīti ar bojāto apvidu nervu sistēmā.
klīverštaga Štaga, kas no klīverbomja noka iet uz mastu, pie tās stiprina klīverburu.
Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu.
Sikima štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Rietumbengāles štatu, kā arī ar Nepālu, Ķīnu un Butānu, administratīvais centrs - Gāntoka, platība - 7096 kvadrātkilometri, 594000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - nepāliešu; mazākapdzīvotais un otrs mazākais (aiz Goa) Indijas štats
šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
ieraukšt Šujot ieveidot, parasti sīkas, krokas.
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT.
gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu.
Ferocactus schwazii Švarca ferokaktuss.
roku rokā tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas
lokveidā Tā, ka ir loka (1) formā, veidā.
uz rokām (arī rokas) tā, ka ir pacelts rokas (rokā)
nokaru Tā, ka nokarājas.
nokarus Tā, ka nokarājas.
malka Tā, ka var izmantot par kurināmo (piemēram, koka priekšmetus).
vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
laikā Tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās.
vienroķe Tāda, kurai ir viena roka.
bomkantains Tāds (dēlis), kam malās saglabāts koka apaļums.
rocēts Tāds (ģērbs), kam ir rokas izgriezums (roce).
šekumains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojies divos žuburos.
stakļains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojis divos žuburos.
staklains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos.
staklaiņš Tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos.
kaujams Tāds (mājlops), kas paredzēts nokaušanai.
lokains Tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas.
lokaiņš Tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas.
bezprievārda Tāds (vārds), ko lieto bez prievārda (parasti par dsk. instrumentāli vai lokatīvu).
pakāpeniskā izlases cirte tāds galvenās cirtes veids, ka kokaudzi parasti nocērt 3 paņēmienos 10-20 gadu laikā; to lieto, lai nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos
izlases cirtes tāds galvenās cirtes veids, kad kokaudze tiek nocirsta vairākos paņēmienos ilgākā laikā
garrokains Tāds, kam ir garas rokas.
krunkainis Tāds, kam ir grumbas, krokas.
krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
nelīdzens Tāds, kam ir izciļņi, bedres, krokas, skabargas u. tml.
negluds Tāds, kam ir izciļņi, iedobumi, krokas; nelīdzens.
kokveida Tāds, kam ir koka (1) forma, veids.
kokasu Tāds, kam ir koka asis (par transportlīdzekli).
kokzaru Tāds, kam ir koka zari (par darbarīku).
krokains Tāds, kam ir krokas (1); tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
lokveida Tāds, kam ir loka (1) forma, veids.
pusloks Tāds, kam ir loka daļas forma.
izliekts Tāds, kam ir loka vai lodes virsmas veids.
skarens tāds, kam ir nokarenas sprogas, skaras
stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
puslokveida Tāds, kam ir pusloka forma, veids.
plastisks Tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
sešpirkstains Tāds, kam ir seši pirksti rokai vai kājai.
kruzuļains Tāds, kam ir sīkas krokas, [kruzuļi]{s:1505} - parasti par audumu.
kruzuļots Tāds, kam ir sīkas krokas, [kruzuļi]{s:1510} — parasti par audumu.
skujains Tāds, kam ir skujas (par kokaugiem, to daļām).
skujveida Tāds, kam ir skujkoka skuju, to kārtojuma forma, veids.
trejrocis Tāds, kam ir trīs rokas.
vijīgs Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām), lokans (2); lunkans (1).
lunkans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); lokans (2).
kusmenis Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
kusmens Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
knibiķis Tāds, kam nesokas darbs.
rupjš Tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas.
rups Tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas.
kauslis Tāds, kas ātri nokausē, nogurdina.
postsinusoidāls Tāds, kas atrodas aiz sinusoīda vai ietekmē asinsriti aiz tā, piem., runājot par vaskulārās rezistences lokalizācijas vietu portālās hipertensijas gadījumā.
intramiokardisks Tāds, kas atrodas miokardā.
aizpolārs Tāds, kas atrodas tuvāk polam, aiz polārā loka.
meziāls Tāds, kas atrodas vidū; tāds, kas atrodas tuvāk zobu loka viduslīnijai.
pārkarens Tāds, kas augot nokaras uz leja (par augiem, to daļām).
nokarens Tāds, kas augot nokaras uz leju (par augiem, to daļām).
šūpains Tāds, kas brīvi nokarājas un vējā šūpojas.
vienkoča Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.): vienkoka.
serdēknis Tāds, kas gatavots no koka serdes.
gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
vienkocinis Tāds, kas ir darināts, izdobjot vienu koka gabalu.
slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
pazaļš Tāds, kas ir iegūts no samērā nesen nozāģēta, nocirsta augoša koka, krūma (par malku, arī kokmateriāliem).
vijīgs Tāds, kas ir lokans (1), arī tāds, kas augot griežas spirālē ar stumbru un zariem, piemēram, ap balstu (par augiem, to daļām).
ļenkarans Tāds, kas ir ļodzīgs, nokarens, grumbains.
ķerīgs Tāds, kas ir pa rokai, ko var paķert.
puskaltis Tāds, kas ir sācis kalst, bet nav nokaltis.
morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
slavens Tāds, kas ir zināms plašam cilvēku lokam, ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu, organizāciju).
šaušalīgs Tāds, kas izraisa fiziskas mokas; tāds, kas izraisa mokošas ciešanas.
šausmīgs Tāds, kas izraisa fiziskas mokas; tāds, kas izraisa mokošas ciešanas.
suks Tāds, kas neass, nodilis, apdrupis, arī tāds, kas nokalpojis savu mūžu.
apokaliptiķis Tāds, kas nododas apokaliptisku rakstu sacerēšanai, iztulkošanai vai sludināšanai.
ķenkara Tāds, kas nokarājas.
ķenkars Tāds, kas nokarājas.
ķenkurs Tāds, kas nokarājas.
garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
krist Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
drebulīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
vienrocīgs Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku; vienrokas; vienroču.
vienroču Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku; vienrokas.
spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains.
piekļāvīgs Tāds, ko var viegli piekļaut; arī lokans.
apskaitulīgs Tāds, ko viegli var nokaitināt.
nelīdzens Tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi, izsitumi (parasti par ādu).
krokains Tāds, kur ir krokas (3).
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
kokaļains Tāds, kurā ir kokaļu sēklas (parasti par miltiem, maizi).
sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
vienroķis Tāds, kuram ir viena roka.
skruzelēties Taisīt lokas, cirtas matos.
chorda Taisne, kas savieno divus loka punktus; horda.
nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis.
Krungtepa Taizemes galvaspilsētas Bangkokas nosaukums taizemiešu valodā "Krung Thep".
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
griezulis Takelāžas apkalums, kas ap iekabināšanas asi ļauj griezties tam piestiprinātajam āķim vai blokam.
grozeklis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
virbelis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi.
zūms Tālummaiņa; transfokators.
špeilēt Tapiņot; stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles).
capa Tapveida izvirzījums (koka detaļai), ko ievieto otras detaļas padziļinājumā (lai sastiprinātu šīs detaļas).
grimzdēties Tarkšķēt, čīkstēt (par tukšām rokas dzirnavām).
glūzdēt Tarkšķēt, plarkšķēt (par rokas dzirnavām).
skeletveidotājs Tas (tāds), uz kura skeletzariem ir uzpotēti cita augļu koka zari (par augļu kokiem).
sonārs tas pats, kas hidrolokators
pusloks Tas, kam ir loka daļas forma.
gredzens Tas, kam ir loka, apļa, spirāles forma.
plātens Tas, kas iet neveikli, grīļodamies, nevarīgi plātot rokas.
nokasas Tas, kas ir nokasīts nost.
kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
karas Tas, kas ir uzkārts; kaut kas nokarājies.
plūksnas Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
plūksnes Tas, kas nedaudz izplūkts (lini, kaņepes, drēbes) vai nokasīts (koks).
atkasas Tas, kas nokasīts.
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
mocīgs Tas, kas nomoka, nomāc.
marsts Tas, kas plāta rokas, žestikulē.
izskrabas Tas, kas tiek noņemts, nokasīts (piemēram, mīklas gabaliņi no maizes muldas).
zvangale Tas, kas zvalstās, nokarājas (parasti radot troksni).
ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
argirestīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes.
vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne.
alahestēzija Taustes kairinājuma uztveres lokalizācija kairinājumam neatbilstošā vietā.
balieši Tauta Bali salā un Lombokas salas rietumdaļā (Indonēzijā), valoda. pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - hinduisti.
aini Tauta Hokaido salā Japānā; Japānas seniedzīvotāju pēcteči, asimilējas ar japāņiem.
sasaki Tauta Indonēzijā Lombokas salā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa - hinduisti.
rīfi Tauta Marokas ziemeļu daļā Rīfa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām; ticīgie - musulmaņi.
marokāņi Tauta, Marokas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi; marokas arābi.
melnkalnieši Tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji, runā serbhorvātu valodas štokaviešu dialektā, ticīgie - pareizticīgie.
līdzināšana Teksta (teksta bloka) novietošana tā, lai tas piekļautos formas (lappuses) malām vai būtu centrēts tās vidū.
ielīmēt Teksta, grafikas, datu bāzes ieraksta vai cita informācijas bloka iespraušana dokumentā, ko veic, šo bloku iepriekš izgriežot no teksta vai nokopējot starpliktuvē un pēc tam ievietojot noteiktā gatavojamā dokumenta vietā.
drapējamība Tekstildrānas īpašība veidot krokas sava svara ietekmē.
burzīgums Tekstildrānas īpašība veidot un saglabāt krokas un ieloces ārējo spēku iedarbībā.
Austrumkurzemes kāple tektoniska Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļaustrumu daļā starp Dundagas monoklināli un Saldus-Slokas izcilni
gamma teleskops teleskops kosmisko objektu gamma starojuma uztveršanai un reģistrēšanai ārpus Zemes atmosfēras; tā izšķirtspēja ir loka grāda daļas
divkrāsainais telokaktuss telokaktusu suga ("Thelocactus bicolor")
sarērkšķu telokaktuss telokaktusu suga ("Thelocactus setispinus")
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
maltuva Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltuve Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltuviņa Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltuvis Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltuvnīce Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
maltava Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
maltave Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
malteve Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
panelis telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums); arī plātnes šādai apdarei
enhidrijs Teoloģisku rakstu krājums, rokasgrāmata vai mācību grāmata.
elektrotēraudkausēšana Tērauda iegūšana elektriskajās loka krāsnīs, kā arī indukcijas krāsnīs.
rādiusu šablons tērauda plāksnīte ar aploces loka profilu galā, ko lieto dažādu izstrādājumu noapaļojumu rādiusu noteikšanai
cikliņš tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cikliņnazis
cīliņķis Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cīkliņš.
cīkliņš Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis.
koka veseris tērauda trošu spleisēšanā lietots cieta koka (ozola, bērza) āmurs
buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m
lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
termiķis termokamera
loka Tērpa ieloce, kroka.
kokmala Tēstiem un zāģētiem materiāliem cirvja vai zāģa neskārtā koka stumbra apaļā ārējā mala.
THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes.
5. bauslis Tev nebūs nokaut.
sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
dakutīt Tiekot plaucētam (par daudz karstā ūdenī), pielipt pie nokautā dzīvnieka ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu
ekskluzionisms Tiesību vai privilēģiju atņemšanas, ierobežošanas princips, teorija vai prakse; izslēgšana no to cilvēku loka, kuriem pienākas kādas tiesības vai kuriem tiek piešķirtas kādas privilēģijas; dažādu sociālu barjeru radīšana.
suspensijas laringoskopija tiešā laringoskopija, fiksējot slimnieka galvu un laringoskopu; ārstam ir brīvas rokas, lai veiktu manipulācijas
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
šautra tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai); metamais ierocis
stupīte Tieva, lokana rīkste; rīkstīte.
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
šmaugs Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām); arī slaids 1(2).
šķeists tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars, rīkste
šķeista Tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars.
plode Tīkla pludiņš, agrāk no priedes mizas vai koka.
izatecināties Tikt izvirpotam (par koka priekšmetiem).
izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
iekari Tipogrāfa burtu saliekamās mašīnas matricas ar reti lietojamiem burtiem un zīmēm, kas nekarājas matricu grozā, bet novietotas blakus kastītē un ko saliekot iekar kā rokas matricu.
aizsarglīste Tipogrāfijas salikuma saglabāšanai piestiprināmās koka līstes.
mērķplānošana Tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
birzis Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā rokas vēzienā.
Savonas tītenis tīteņu suga ("Convolvulus sabatius"), ko Latvijā audzē kā atraktīvu nokareno augu
deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk)
anafilatoksīns Toksiska nespecifiska viela, kas atbrīvojas sensibilizētā organisma audos anafilaktiskā šoka laikā.
anafilotoksīns Toksiska nespecifiska viela, kas atbrīvojas sensibilizētā organisma audos anafilaktiskā šoka laikā.
komunisms Totalitāra sabiedrības forma, ko uz komunisma teorijas pamata veidoja Padomju Savienībā un tās bloka valstīs.
stoveris Toveris - koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; koka baļļa.
matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā.
didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu.
tanbau Tradicionāls vjetnamiešu mūzikas instruments: tam ir koka vai bambusa pamatne, viena stīga; spēlē strinkšķinot.
ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus
čora Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
čore Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
kora Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
kore Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
vācelīte trauciņš, kas darināts no koka mizas, saknēm vai zariem; dem. --> [vācele]{s:2222}.
kristāmtrauks Trauks bērnu kristīšanai, parasti no akmens, metāla, koka vai stikla.
vienkoks Trauks no liepas vai alkšņa koka bez zariem.
standžs trauks no viena koka
staņgis trauks no viena koka
trašķīt Traukt (augļus no koka vai krūma), purinot nolasīt.
terce Trešais stāvoklis paukošanās mākslā: roka pagriezta ar dilbi uz iekšu, nagiem uz leju.
duziens Trieciena sekas, izliekums uz pulēta koka.
pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes - piemēram, par augiem, lokaniem zariem u. tml.
igvartis Trijstūraina caurumota koka kaste zivju glabāšanai ūdenī; igvāts.
trifalangisms Trīs falangas rokas vai kājas īkšķī, attīstības anomālija.
panorāmfotokameras Trīs vai vairāk fotokameras, kas izvietotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
trīsenīte Trīsene ("Briza") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
vizulis Trīsene ("Brize") - daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām.
krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā.
kaņējums Trīsstūrveida vai ieapaļš tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā vai augšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala.
kaķējums Trīsstūrveida vai ieapaļš, tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala.
trijkoks Trīsžuburains koka stumbrs, kas nolikts žāvēties.
ņūškas Troksnis, kāds rodas (kokam vai ledum) lūstot.
plerkšis Troksnis, kas ceļas ja kādu skambu pie koka atvelk un laiž vaļā.
tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli.
kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
kokaīnkrūmi Tropu koki un krūmi, aug Peru un Bolīvijā, lapas satur kokaīnu, indiāņi tās košļā kā stimulantus; lapu ekstraktu, kas atbrīvots no kokaīna, lieto kā sastāvdaļu kokakolas dzērienā.
kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē
sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne.
pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību.
neuztveramzona Tukšā zona radiālā novērošanas radiolokatora ekrānpults stara sākumā.
dobums tukšums, kas radies, sairstot augoša koka vai resna zara kodolkoksnei; parasti attīstās pāraugušu vecu koku stumbru vai zaru sānu virsmā sēņu vai baktēriju iedarbībā
jaunmocnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmokas" iedzīvotāji.
vecmocnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmokas" iedzīvotāji.
atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts
ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
plunga Tulzna uz rokas no smaga darba.
mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pēc kam karalis dabūjis galu.
turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi
sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli).
daļēja pansija tūristu mītne, kur pamatpakalpojums ir nakšņošana un brokastis
atbalstīgi Turot pie rokas, balstot.
kurze Turza - tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
turpiņa Tūta meža ogām no koka mizas; tūta.
turpiņš Tūta meža ogām no koka mizas; tūta.
čubuls Tūta no koka mizas ogu lasīšanai; čubule.
čobele Tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
čubule Tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
čūbuls Tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī
koksnes saistītais ūdens ūdens, kas atrodas koksnes šūnu sieniņās (mikrokapilāros)
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
Vulkāniskais līcis Uičuras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumos, Hokaido salas piekrastē.
Stubbensee Ulbroka.
Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte
Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos
Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
Reiju upe Igaunijā, Pernu kreisā krasta pieteka, iztek no Sokas ezera Latvijā, pie Igaunijas robežas
Isikari Upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst.
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Bludnaja Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka.
Ungo Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka.
Suhara Upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas labā krasta pieteka.
Hantaika Upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka.
Birekte Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Bura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Pura Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Ukukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Unukita Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka.
Merčimdena Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Siļigira Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka.
Kondruča Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka.
Turuhana Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem.
Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā.
Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā
Sana Upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā.
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Bānpakona upe Taizemē, izceļas Donraka kalnu grēdā, ietek Bangkokas līcī
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
Kasikjare Upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km
Orinoko Upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka.
nokarenā usneja usneju suga ("Usnea filipendula"), kurai raksturīgi gari, nokareni pavedienveida lapoņi ar sānizaugumiem; galvenie pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām; aug vietās, kur ir palielināts gaisa mitrums
uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
antiklināle Uz augšu izliekta iežu slāņu kroka ar vecākiem iežiem kodolā; reljefā parādās paaugstinājuma veidā.
antiklināla kroka uz augšu izliekta kroka ar vecākiem slāņiem kodolā
dorožka Uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija.
padakstīties Uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam.
deidvuds Uz koka kuģiem - vadņu pildklucis, novietots starp priekšvadni un pakaļvadni un ķīli.
dendrogrāfs Uz koka stumbra stiprināms aparāts, kas reģistrē stumbra caurmēra izmaiņas augšanas gaitā mitruma vai temperatūras svārstību ietekmē.
gastrokardiāls Uz kuņģi un sirdi attiecīgs, piem., gastrokardiālais sindroms.
lielās bungas uz pamatnes vertikāli novietotas bungas, ko spēlē ar koka vālīti, kuras gals apvilkts ar tūbu vai gumiju
lešuka Uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai; leša.
leša Uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai.
rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku)
rokaspulkstenis Uz rokas nēsājams pulkstenis.
klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
in Uz, pie, no, iekš (lokatīvs).
saraucējmuskuļi Uzacu saraucējmuskuļi - muskuļi, kas saraujoties rada pierē vertikālas krokas, atrodas virs acīm.
uzzeltīt Uzbučot (par rokas bučošanu).
sasliet Uzcelt (kādu, parasti koka, celtni), parasti primitīvi, arī pavirši.
saskarne ACPI uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne
ACPI uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne (angļu "Advanced configuration and power interface")
uzmest garu uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī)
pārplezdināties uzmanīgi, šūpojot rokas (spārnus) pāriet pāri
turēt acīs (arī zem acīm) uzmanīt; neizlaist no redzes loka
kinokameras stāvoklis uzņemšanas tehnika, kas nosaka uzņemamā notikuma redzējumu no skatītāja viedokļa: objektīvs kinokameras stāvoklis, skatpunkta kinokameras stāvoklis vai subjektīvs kinokameras stāvoklis
faktotums Uzticības persona, kāda cilvēka labā roka, kas bez ierunām izpilda visus uzdevumus.
stakles Uztinamo tītavu detaļa - krusteniski sastiprinātas koka līstītes.
rulo Uztinams priekškars no auduma vai šauriem ar aukliņām saistītiem koka spieķīšiem.
asti nolaidis uzvarēts, nokaunējies, drosmi, cerības zaudējis
spravočņiks Uzziņu krājums, rokasgrāmata.
Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski.
Mazie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums.
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
autentifikācijas kods vadības ziņojumu lauks, ko piekārto datu blokam, lai identificētu ziņojumu, tajā parasti ietilpst speciāla parole, ziņojuma kārtas numurs, norāde uz pārraides laiku un datumu, kā arī cita informācija, kas atvieglo datu nesankcionētas izmantošanas un izmaiņas atklāšanu
virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam).
kronis Vainags (kokam).
veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas.
mentēt Vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas).
iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās)
plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
glaudīt Vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
vēcināties Vairākkārt vēcināt, parasti rokas.
mikrošoks Vājas elektriskās strāvas impulss, kas tiek pievadīts tieši miokarda audiem; jau 0,1 mA izraisa kambaru fibrilāciju.
pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma.
dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā
nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
vaniļa vanilīns - garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem
topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja.
Warklany Varakļānu muiža, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Kokari.
kokarieši Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Kokari" iedzīvotāji.
uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
Wahrenbrock Vārenbrokas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
vārstaļa Vārti, kas pastāv no 3-4 izceļamām apaļkoka kārtīm.
primārā lūksne vaskulāro augu vadaudi, kas veidojas no prokambija
Dermatocarpon weberi Vēbera dermatokarpons.
budūksnis Veca, pussabrukusi koka ēka.
vārša Vecas koka durvis.
kratīties Vēcināties (ar rokam).
kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti.
pellainīši Veclaiku jaka ar krokainu lejas daļa.
ragolis Vecs koka arkls.
ragolītis Vecs koka arkls.
capāns Vecs koka celms.
zeboks Vecs, nokaltis ozols.
buncis Vēderīgs koka trauciņš.
mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām.
urcele Vēders (pa jokam).
ileotīfs Vēdertīfs ar galveno lokalizāciju līkumainajā zarnā.
kolotīfs Vēdertīfs ar lokalizāciju gk. lokzarnā.
ašvatha Vēdisma un hindu mitoloģijā - svētais vīģeskoks, kas iemiesoja pasaules koka ideju.
kriogēnā morfoskulptūra veidojas sala dēdēšanas, nivācijas, soliflukcijas, termokarsta, uzledojuma, ciļņošanās u. c. procesos mūžīgā sasaluma apgabalos
cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
ritenis Veidojums, priekšmets, kam ir loka forma.
kabināt Veidot iecirtumus visapkārt kokam (lai nocirstu).
sakrunkāt Veidot krokas (sieviešu svārkiem).
krunkāties Veidot krokas.
dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
prasmīgas rokas veiklas rokas
kā līdaka veikli, strauji, izveicīgi, lokani
atvesties Veikties, iet no rokas, padoties.
atsekties Veikties, iet no rokas.
plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
vējenice Vēju locīta koka galotne.
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas).
brančs Vēlbrokastis; ēdienreize tuvāk pusdienas laikam - ilgas un sātīgas brokastis.
aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt.
novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
ievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi.
Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva.
flebosfigmogrāfija Venozā pulsa reģistrācija (paralēli ar fonokardiogrammu vai elektrokardiogrammu).
kaseklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
kašklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
spicīns Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar kuru piestiprina kodaļu.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
standa Vertikāls trauks, toveris, kas izgatavots no viena koka gabala.
olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā
vēzām Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
vēzu Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
Sudden Vībrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
airēt Vicināt rokas, lecot ar sniegadēli.
garais sīmanis vidējais (visgarākais) rokas pirksts
VHS Videokasešu formāts un tehnoloģija (angļu "Vertical Helix Scan").
vidiks Videokasete.
ieilgušas pārraides vadība vides piesaistes bloka darbība, kas automātiski pārtrauc ieilgušu pārraidi
mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā.
Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
koka grāmatas viduslaiku grāmatas, kurām lapas izgatavotas no koka plāksnītēm, bet attēli un teksts izgriezti kā kokgriezumā
Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
rokas kinokamera viegla pārnēsājama kinokamera, ko darbina baterijas vai uzvelkama atspere
kā pa smieklam viegli, bez piepūles; nenopietni, pa jokam
šarmlēns Viegls lokans ķemmdziju audums kēpera vai atlasa sējumā, ko lieto dāmu tērpiem, bērnu uzvalkiem u. tml.
troponīns viela, kas tiek izdalīta asinīs sirds muskuļa - miokarda bojājuma gadījumos; sastāv no trīs proteīniem - troponīna C, troponīna I, troponīna T.
saistītie gēni vienā hromosomā lokalizēti gēni, kuru savatarpējais attālums hromosomas kartē nepārsniedz 50 morganīdas
saistības pakāpe vienā hromosomā lokalizēto gēnu saistītās iedzimšanas biežums, ko raksturo saistības pakāpei apgriezti proporcionālais rekombināciju biežums
saistības grupas vienā hromosomā lokalizēto gēnu un to determinēto pazīmju kopums; šo grupu skaits ir vienāds ar sugai raksturīgo haploidālo hromosomu skaitu
saistība Vienā hromosomā lokalizēto gēnu vairāk vai mazāk saistīta iedzimšana.
dūbums viena koka krēsls
mežabite Viena no bitēm, kas kopā ar savu saimi dzīvo mežā koka dobumā.
Hoda Viena no četrām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka apakšējo daļu, atbilst Merkuram.
necaha Viena no četrām Zefirotām, kas veido Kosmiskā Koka lejasdaļu, tās iemiesojums uz Zemes ir pravietis Mozus, ar kura starpniecību Israēlam tika nodota Tora.
sakaskoks Viena no divām saku lokveida koka detaļām ap kurām augšdaļā nostiprināts polsterējums, bet apakšā izcilņi saku savilkuma nostiprināšanai.
sakkoks Viena no divām simetriskām saku sastāvdaļām - lokveida koka detaļa, ko novieto pie darba dzīvnieka kakla.
kula Viena no ietekmīgākajām vāmačaras - "kreisās rokas" tantrisma - sektām, kas izplatīta Indijas Asamas, Rietumbengālas un Kašmiras štatos.
pusloks Viena no loka divām vienādajām daļām; daļa loka, parasti aptuvena tā puse.
vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam
vaterštaga Viena no štagām, ar kuru stiprina bugšpritu, tā nāk no bugšprita gala (noka) un iet uz priekšvadni pie ūdenslīnijas.
Binah Viena no trijām Zefirotām, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo daļu, Dieva intelekts.
Hokma Viena no trim augšējām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka intelekta apvidu, atbilst divpadsmit zodiaka zīmēm.
Heseda Viena no trim vidējām zefirotām, kas veido kosmiskā koka garīgo sfēru.
tifereta Viena no trim vidējām zefirotām, kas veido kosmiskā koka garīgo sfēru.
māļa Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
māle Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība; mālis.
mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
māls Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi.
reliģiskā draudze vienas konfesijas vai netradicionālās reliģiskās organizācijas ticīgo apvienība, kas piedalās kopīgā reliģisko ceremoniju norisē, veido vienu (singulāru) organizatorisku struktūru un ir lokalizēta noteiktā apdzīvotā vietā
monoplēgija Vienas rokas, vai kājas, vai ģīmja puses pamirums, trieka; monoplēģija.
leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā.
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
klumbas Vienīgi no koka taisītas tupeles.
ķuļķītis Vienkārša koka pīpe.
trāba Vienkārša rokassoma (izgatavota no lūksnes, auklas, auduma vai ādas).
piroķekarskābe Vienkāršākā un svarīgākā ketokarbonskābe, ko iegūst ātri pārtvaicējot vīnskābes un kālija vai nātrija bisulfāta maisījumu vai arī oksidējot pienskābi.
teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
čoliņa Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
ločiks Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
bozītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
būzis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
būzītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
bullis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām; bullītis.
vērtene Vienkoča laiva no apses koka.
koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka.
vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
vienkocis Vienkoka laiva; vienkoce.
vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
vienkocis Vienkoka trauks, šķirsts u. tml.
vienkoku Vienkoka.
endomiokardīts Vienlaicīgs endokarda un miokarda iekaisums.
endoperikardīts Vienlaicīgs endokarda un perikarda iekaisums.
liekti līmētas sagataves vienlaikus liektas un līmētas koka sagataves no finieriem
valriekstaugi Vienmāju koki plūksnotām lapām, zied pēc lapu plaukšanas, putekšziedu spurdzes nokarus.
vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
ieroce Vienrokas izkapts rokturis.
ruika vienrokas zāģis
bukšvancs Vienrokas zāģis.
fukšelis Vienrokas zāģis.
pukšelis Vienrokas zāģis.
puksis Vienrokas zāģis.
pukzāģis Vienrokas zāģis.
vienzara Vienrokas, ar vienu zaru.
pazare Viens no (koka vai krūma) apakšējiem zariem.
kontinentālās brokastis viens no brokastu veidiem, brokastis bez siltajiem ēdieniem, kurās piedāvā karstos dzērienus, sulas, maizi, džemus un piena produktus, sortiments var tikt papildināts ar salātiem, zivju produktiem, dažādiem konditorejas izstrādājumiem u. c.
neobaroks Viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kurā izmantoti baroka mākslinieciskie paņēmieni un dekoratīvās formas.
skeletzars Viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu.
Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām
vidusnervs Viens no rokas nerviem, kas iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu.
lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars
ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
kaprilīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokaplirātiem, sevišķi trikaprilīns.
kaproīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokapronātiem, sevišķi trikaproīns.
kalcitonīns Viens no vairogdziedzera hormoniem, kas samazina kalcija un fosfātu daudzumu asinīs, kā arī kavē kalcija un fosfātu izdali no kauliem, veicina to nogulsnāšanos kaulos; tireokalcitonīns.
vainagzars Viens no zariem, kas veido koka vainagu.
grillroom Viesnīca, kur ēdienus cep uz restēm; brokastu istaba.
demi-pension viesnīcas numurs ar brokastīm un vienas dienas maltīti
kokpakaļa Vieta aiz koka (kokiem).
mocītava Vieta kur moka (kur ilgstoši jāveic smagu darbu).
pakāje Vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes; kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa.
pacere Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
sakarņa bedre vieta zem koka saknēm
zarapuža Vieta zem koka zariem.
kokapuža Vieta zem koka.
žāklums Vieta, kur koka galotne sadalās divās daļās.
reģionālā perfūzija vietējā caurskalošana - no kopējā asinsrites loka izolēta orgāna caurskalošana ar asinīm vai kādu citu šķidrumu
celnovokaīns Vietējās anestēzijas līdzeklis, novokaīna un karboksimetilcelulozes savienojums, darbojas ilgāk nekā novokaīns; sintezēts Latvijas ZA Koksnes ķīmijas institūtā, izpētīts Rīgas Medicīnas institūtā.
pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu).
ģeonīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem).
ģeotoponīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem).
vijoga Vīģes koka auglis, vīģe.
staipikņi Vijīgi augi vai to salmi (zirnāji, kaņepāji, pakulas), kas nokarājas.
novīties Vijīgi nokarāties.
pelekšņi vilnai līdzīga kārta, kas rodas jaunam nolobītam kokam vasaras saulē un lietū no grebzdiem
normāls vilnas viļņojums vilnas viļņojums ar vienmērīgu pusloka formu
lēzens vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kura loka augstums ir mazāks nekā loka pamata garums
augsts vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kurā matiņa loka augstums ir lielāks par loka pamata garumu
izgudrām Viltība (pa jokam).
rēte Viļņveida izaugums uz koka mizas.
vīnoga Vīnkoka auglis.
vīnstīgas Vīnkoka zari.
vitaceae Vīnkokaugi.
līja Vīnkokaugu dzimtas ģints ("Leea").
hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds.
virlaks Virloks - dzeramais vai šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
sporineica virsējais sānu baļķis koka guļbūvē spāru uzlikšanai
skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums.
Akaiši virsotne Japānā (_Akaishi_), Akaiši grēdā, Šidzuokas prefektūras ziemeļu daļā, augstums 3120 m
mizaklis Virspuse priedes kokam, kam miza noplēsta.
pārroka virsroka
pārrocība virsroka, pārsvars
dižroka Virsroka.
virsrocība Virsroka.
parastais herpess Vīrusu slimība, ko ierosina parastais herpesvīruss; pūslīšu lokalizācija visbiežāk uz lūpām, dzimumorgāniem, uz radzenes.
fallrēpe Virvju kāpnes ar koka pakāpieniem, ko nolaiž peldlīdzekļa (kuģa) borta ārpusē.
diafragmas pneimodzinējs virzes kustības pneimodzinējs, kam virzuļa vietā darbojas lokana materiāla diafragma (membrāna), kura parasti iespīlēta starp divām metāla čaulām; lieto transportlīdzekļu pneimatiskajās bremzēs, iespīlēšanas ierīcēs, vadības vārstu darbināšanai u. c.; membrānas kamera
airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu.
hronisks miokardīts visbiežāk recidivējošs reimatiskais endomiokardīts
oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū
nošpēlēt Viscaur piesaistīt, nostiprināt (zoles) ar nelielām koka tapām.
aplutis Viscaur šļaugani nokarāties.
daudzgadīgi augi visi kokaugi un lakstaugi, kas veģetē ilgāk nekā divus gadus
reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi
Visokoje Visokaje, pilsēta Baltkrievijā.
kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kokainība (1).
kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (3); kokainība (2).
krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (1).
lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (2).
spocīgums Vispārināta īpašība --> spocīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, rēgainība; spokainums.
spokainums Vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme; spocīgums (1); rēgainība.
spokainība Vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
paraplāns Vispārinošs apzīmējums lidaparātiem ar lokanu spārnu; lai samazinātu brīva kritiena ātrumu, izmanto deltveida vai izpletņveida spārnu.
vivere visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta ("Viverridae"), kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (garums 17-100 cm, masa 0,5-13 kg) ar slaidu, lokanu ķermeni, relatīvi īsām kājām un kuplu asti (piemēram, mangusts)
O.K. Viss kārtībā (angļu "okay"); amerikāņu izteiciens: pareizi; jā; protams; ar mieru.
ķelna Vistas kāja; locekļi (kājas un rokas); bikses.
mūkāt Vīstīt rokas kreklam vai citam apģerba gabalam.
koka fitomasa visu koka daļu masa, izteikta masas mērvienībās, parasti nosaka absolūti sausu organisko vielu masu kopā ar koka šūnās ietilpstošajām minerālvielām
noki Visu slīpo un horizontālo rangoutu koka daļu gali.
Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks
Vacī Tokari Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Tokari" nosaukums latgaliski.
klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis.
kārkls Vītols ("Salix") - krūms ar lokaniem zariem, veselām īskātainām lapām un viendzimuma ziediem spurdzēs.
papele Vītolu dzimtas ģints ("Populus"), liels, ātraudzīgs koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē.
spoguļvizieris Vizieris (piemēram, fotoaparātam, kinokamerai), kurā izmanto ar spoguli iegūtus attēlus.
tobogans vizināšanās nolūkam, kā arī ātrumsacensībām nobraucienos no kalna paredzētas koka kamanas
divizorijs Vizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa un norāda saliekamo teksta rindu.
Vl Vladivostoka (sporta informācijā).
vokabulāris Vokabulārs.
puspatskanis Vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis; glaids.
punktācija Vokalizācijas sistēma ebreju rakstos, kurā patskaņus apzīmē ar zīmēm virs rindas.
pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums.
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
daņdžu zābaki zābaki ar koka zolēm
pereķirka Zagtā nodošana citam no rokas rokā.
izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus); nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
batensi Zāģēti koka materiāli 2-3 collu biezumā un parasti 4-8 collu platumā.
konstrukciju zāģmateriāli zāģmateriāli ar noteiktiem, garantētiem stiprības rādītājiem nesošo (slogoto) koka konstrukciju elementu izgatavošanai
žaikstis Zarainas koka kārtis zirnāju atbalstam.
žerbuļi Zarainas koka kārtis zirņu atbalstam.
šuslas Zaraini izaugumi uz koka.
dumburis Zarains koka gabals kopā ar saknēm un atvasēm.
ragālis Zarains koka stumbrs.
zumburs Zarains koks; izaugums, pumpa uz koka.
morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
arboroīds Zarots, kokam līdzīgs, piem., protozoju kolonija.
pārzarošana zaru atlikušo daļu nociršana, lai sortimentu kvalitāte atbilstu standarta prasībām: to veic, ja pēc koka nogāšanas stumbra apakšējie zari ir iespiesti zemē un tos nevar atzarot, tad to izdara pēc stumbru sagarumošanas sortimentos
vainags Zaru kopums kokam.
apdarināšana Zaru nociršana vai nogriešana kokam; lapu nošķīšana stādam.
nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini
piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni
pērlītis zeltnesis (rokas ceturtais pirksts)
fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni.
Sarcococca humilis zemā sarkokoka
krokošanās Zemes iežu slāņu izliekšanās sānspiediena rezultātā, uz augšu izliektās krokas sauc par antiklinālēm, uz leju ieliektās par sinklinālēm; vairākums kalnu grēdu ir veidojušās krokošanās rezultātā.
kritene Zemes virspuses ieplaka, kas veidojas karsta vai pseidokarsta procesā.
Agdas rags zemesrags Francijas dienvidos (_Agde, Cap dʾ_), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, iesniedzas Vidusjūras Lionas līcī
Ziemeļsibīrijas zemiene zemiene Vidussibīrijas ziemeļu daļā, starp Jeņisejas un Oļeņokas lejteci, Krievijā, garums — 1400 km, platums — līdz 600 km, augstums — līdz 300 m, daudz ezeru, purvi, tundru un mežatundru dienvidu daļā nomaina lapegļu skrajmeži
bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā.
zibens plaisa zibens pāršķelta koka vai kokmateriāla sānu virsma
valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie.
vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi.
sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu.
moroga Zīdkoka oga.
žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā.
pakars Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā; pakariņš (2).
pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
spurdze Ziedkopa, kurā ziedi ir sēdoši uz, parasti nokarenas, galvenās ass; nokarena vārpa.
lāčtauce Ziemciešu dzimtas ģints ("Monotropa"), daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru, 2-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
beicēt Ziest (parasti ar pernicu koka detaļas); ziest, dezinficēt (ar medikamentiem).
zygocactus Zigokaktusi.
nošķeltais zigokaktuss zigokaktusu suga ("Zygocactus truncatus")
hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
Ferocactus glaucescens zilganzaļais ferokaktuss
pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties.
dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu
termoizlūkošana Ziņu par pretinieka objektiem (mērķiem) iegūšana pēc to siltuma (infrasarkanā) starojuma, izmantojot speciālas ierīces - termolokatorus.
cegums Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
cekuls Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri.
lokriņķis Zirga loka riņķis, kur atsien pavadu (pēc zirga sajūgšanas).
nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī.
delafondioze Zirgu helmintoze, ko ierosina "Delafondia vulgaris" kāpuri, kas lokalizējas apzarņa priekšējā artērijā un tās atzarojumos.
oksiuroze Zirgu helmintozes slimība, ko izraisa nemantadozes, kas lokalizējas zirgu gremošanas traktā.
trihonematoze Zirgu helmintozes veids, ko ierosina "Trichonema" ģints tārpu kāpuri, kas lokalizējas loka un aklās zarnas sienā un ierosina zarnu iekaisumu.
strongiloze Zirgu invāzijas slimība, ko ierosina "Strongylus equinus" kāpuri, kas lokalizējas aizkuņģa dziedzerī, ierosina tā iekaisumu un sekretoriskās darbības traucējumus.
alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka.
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm.
sangvinikoloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Sanguinicolidae" dzimtas sūcējtārpi, kuri lokalizējas karpu dzimtas zivju asinsvados.
zvārgulenes Zvaniņziežu ģints ar smaržīgiem ziliem ziedķekariem garās nokarenās piramidālās skarās.
glinžināt Zvanīt ar rokas zvanu.
dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.
dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai).
pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju.
čerpeks Zvejas rīks - neliels tīkliņš (ar garu kātu), kas piestiprināts pie lokaniem kokiem.
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu.
ķerpaka Zvejas rīks, ar kuru zivju smokamā laikā smeļ no āliņģa zivis.
klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem.
ķēriņš Zvejas tīkla koka pludiņš.
kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī.
knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe.
knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
parastā zvērene zvēreņu suga ("Barbarea vulgaris"), ko daži sistemātiķi nodala no lokaugļu zvērenes kā atsevišķu sugu
ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā.
drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu.
salami Žāvēta desa (bieži ar ķiploka piedevu).
žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
vija Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem.
nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem
holangioma Žultsvadu adenokarcinoma, kurai raksturīga blīva saistaudu stroma.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa oka.